Paplašinātā meklēšana

aruôds,

1): auch (aruods) Memelshof, Pilda, Zaļmuiža, (mit ùo ² ) Auleja, Saikava, Zvirgzdine, (mit uô ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 65, Kaltenbrunn, Sussei: klēti cirta deviniem aruodiem (Var.: apcirkņiem ) BW. 28128. zeme pilda maizes pilnu aruodeņu 28137. tīru rudzu aruoda 21294. aruodiņa dibe̦nā 28532.

Avots: EH I, 130

aruõds [li. arúodas],

1) bei den Hochletten ein Fach, eine durch Bretter eingeschlossene Abteilung in der Kleete, der Kornkasten, wofür sonst
apcirknis: par aruodu rudzi bira BW. 3876;

2) seit Kronw. das Fach, das Gebiet in Wissenschaft, Kunst, im Handwerk.
[Nach Būga KSn. I, 72 zu einem arūs "Getreide", pr. acc. s. arrien, lat. arvum, gr. ἄρουρα "Ackerland" und somit zu ar̂t "pflügen". Aus dem Baltischen entlehnt sind wahrscheinlich weissr. аруд "засѣка" und d. dial. arrłde bei Frischbier "ein Fach in einer Schüttung".]

Avots: ME I, 142

‡ aruodskuõla,* die Fachschule.

Avots: EH I, 130

‡ aruodskuôlniẽks,* der Fachschüler.

Avots: EH I, 130

I bruôds PS., die Knospe, das Äuglein, [zu briêst].

Avots: ME I, 342

II bruôds [Warkhof], auch bruods, - s, = bruodenis: raganas pa jumta bruodu aizlaidušās LP. VII, 602. ve̦ca puiša dvēselīte rijas bruodi lidināja BW. 13141. rijas bruoda galiņā BW. 3158, 1.

Avots: ME I, 342

III bruods, das Wetterleuchten: bruods briedē labību Druw.; [vgl. bruosli].

Avots: ME I, 342

I gruods: Demin. acc. plur: gruodiņas BW. 30049, 4 var.

Avots: EH I, 413

I gruods, -s, (gew. Pl. grùodis ² Mar.), lokal für grùoži, die Leine, das Lenkseil: baltu linu gruodi (Var.: gruožu) viju BW. 15910. Cēsīs pīcka, Rīgā gruodis 29929. es gruodīti kustināju BW. 30049. [Wohl eine Umbildung von grùoži unter dem Einfluss von gruods II.]

Avots: ME I, 671

II grùods,

1): auch Līvāni; (mit ùo ) AP., Ramkau, (mit ùo ² ) Auleja, Kaltenbr., Lixna, Saikava, Warkl., Zvirgzdine: ratiņš gruodi ne̦s, der Wocken spinnt drall
Lennew. n. BielU.;

2): "kluss, gaišs" Wessen.

Avots: EH I, 413

II grùods [Ronneb., Smilt., Meiran, Drosth., Saussen],

1) drall, stark gedreht, stramm:
gruoda dzija, gruods pavediens Fest., Mar., Nerft. tad sāka muocekli griezt uz vienu pusi, līdz striķi bij savijušies gluži īsi un gruodi A. XX, 291. jaunas asinis daudz gruodāki pa dzīslām rit Purap. mani gruodi (= grìzti) gredzentiņi tavus vaigus tricinās BW. 21781, 2;

2) gruods laiks, anhaltend dürres Wetter
[Warkh.], Nerft n. U. [Zu li. grandìs "Ring", apr. grandis "Grindelring am Pfluge", poln. dial. gre̦dac/ sie, "sich drehen", ahd. kranz "Kranz", mhd. krenze "Korb" und vielleicht air. grinne "Bündel", s. Lidén Stud. 19 f., Bezzenbeoger bei Stokes Wrtb. 118, Berneker Wrtb. I, 356, Trautmann Wrtb. 94 f.]

Kļūdu labojums:
tricinās = tveicināja

Avots: ME I, 671

gruodskuoki, = gruodi 1: kurzemnieki savas meitas tiltam lika gruodkuokiem BW. 20957, 1.

Avots: ME I, 671

‡ pagrùods AP., ziemlich drall (straff): diezgan p. bij savē̦rpts vērpiens.

Avots: EH II, 135

prùods ² Oppek., pruodiņš; ein kleiner natürlicher Teich Oppek. n. U.: saimnieks kampis slimnieci un - blūks! pruodiņā iekšā Jauns. Baltā grām. I, 173. stāsts par brīnīgu pruodu kuŗā ūdens kustēja tik vienu reizi gadā L.W. 1922, VI, 14. Nebst li. prũdas aus (a)russ. прудъ dass:

Avots: ME III, 400

ruõds: svāteņam rūdi zirgi Tdz. 44168 (aus Kapiņi).

Avots: EH II, 391

rõds, der Rotschimmel Dond. n. FBR. V, 127; aus einer tahm. Mundart mit õ < au (s. Le. Gr. § 56 und raũds I)?

Avots: ME III, 552

ruõds Nigr., = rauds, ruds, rötlich, bräunlich, rotbraun. Aus mnd. rôt "rot"?

Avots: ME III, 577

rudzaruods Lubn., für rudzu aruods, der Kornkasten (in der Kleete): paldies dievam, rudzaruods pilns.

Avots: ME III, 555

‡ tẽ̦ruods Salis, der Stahl.

Avots: EH II, 678

tẽ̦ruôds ² Stenden, Zabeln, tè̦ruôds ² Mar. n. RKr. XVII, 129, tē̦ruods Manz. Lettus (daneben ein gen. s. tē̦ruodas 10 Gespr.), = tẽ̦raûds: tē̦ruoda (Var.: tē̦rauda) zuobeniņu BW. 30962 var. tē̦ruodiņa (Var.: tē̦raudiņa) pakaviem 15939 var. tē̦ruoda pastuotiņu 7476, 2 var.

Avots: ME IV, 175

zaļbruôds Saikava, das halbreife Getreide Sessw.

Avots: ME IV, 686

‡ bābinieks Strods Par. varan. 59 "?"

Avots: EH I, 208

‡ III bãliņš; bāleņš Strods Par. vōrdn. 60, Deminutivform zu bãls, blass, bleich.

Avots: EH I, 208

‡ balūdne Strods Par. vōrdn. 60 "?"

Avots: EH I, 203

‡ bardzeņš Strods Par. vōrdn. 60. Deminutivform zu bar̂gs, streng.

Avots: EH I, 205

bārkstît Strods Par. vōrdn. 60 "?"

Avots: EH I, 209

‡ bezbèdnis Strods Par. vōrdn. 59, = bezbèdnieks.

Avots: EH I, 213

‡ bezdar̂bība Strods Par. vōrdn. 59, die Untätigkeit; die Arbeitslosigkeit.

Avots: EH I, 213

bràuciêns: braucienis Strods Par. vōrdn. 60.

Avots: EH I, 238

brâziens: brāziens Siuxt, brāziens Strods Par. vōrdn. 61: lai man ... neuzbrūk kāds brāziens Janš. Līgava 95. cimdi dabūja brazienu (wurd stark mitgenommen) Segew.

Avots: EH I, 240

‡ brĩnumdaris* Asp. VIII, 194, brīnumdarītājs Strods Par. vōrdn. 60, der Wundertäter.

Avots: EH I, 242

‡ bruokaškât Strods Par. vōrdn. 61, = bruõkastuôt.

Avots: EH I, 247

‡ bučiens Strods Par. vōrdn. 61 "?"

Avots: EH I, 248

‡ bucinieks Strods Par. vōrdn. 61, = mucinieks.

Avots: EH I, 248

‡ buda Strods Par. vōrdn. 61 "?"

Avots: EH I, 249

‡ caurdūre (> osfle. caurdyure) Bērzgale, Strods Par. vōrdn. 62, = caũrdure.

Avots: EH I, 261

‡ cepe Strods Par. vōrdn. 63 "?"

Avots: EH I, 265

‡ cilte Pilda n. FBR XIII, 51, (mit ilˆ ) Kaltenbr., Demin. ciltīte Strods Par. vōrdn. 64, = cilˆts.

Avots: EH I, 271

‡ čivinêt Strods Par. vōrdn. 66, = čivinât (?).

Avots: EH I, 291

cũkpiẽne,

1): auch Iw., cũkpiens Pussen, (> cukpiẽns) Anzen, cūkupiene Strods Par. vōrdn. 65; ‡

2) ein Pilz
(= cũcene 2) Lubn.

Avots: EH I, 281

‡ dažaidība Strods Par, vōrdn. 67, = dažâdība.

Avots: EH I, 311

‡ de̦gtuve (li. degtùvė "Brennerei") Strods Par. vōrdn. 67 "?"

Avots: EH I, 314

‡ dieninieks Strods Par. vōrdn. 69 "?". dieniniece Janš. Bandavā II, 98, das Femininum zu dìenenieks.

Avots: EH I, 327

‡ divspārnis Strods Par. vōrdn. 69 "?".

Avots: EH I, 323

‡ dze̦guzienes Strods Par. vōrdn: 72 "?".

Avots: EH I, 352

‡ dzelžceļš* Strods Par. vōrdn. 72, = dzèlzceļš.

Avots: EH I, 354

I dziezna: die (Abend- oder) Morgendämmerung (mit ìe ² ) Heidenfeld, Warkl.: dz. aust Strods Par. vōrdn. 73. jau dz. aizaususe Heidefeld. dzieznai me̦tuoties es pārnāču mājas Warkl.

Avots: EH I, 364, 365

e̦glājs: auch Salis; eglājs Strods Par. vōrdn. 74, Lesten n. FBR. XV, 22; Saikava, Schujen, Trik., eglājs Lenzenhof.

Avots: EH I, 367

‡ esminis Zaļmuiža, Strods Par. vōrdn. 68 und 74, esmins Pas. VIII, 161 (aus Borchow), = asmens.

Avots: EH I, 370

‡ galada Strods Par. vōrdn. 78, = galuoda.

Avots: EH I, 379

‡ galˆvine,

1) = galˆvene 2: kāpuostu g. Strods Par. vōrdn. 78;

2) eine Beere
(=galˆvene 3 ?) Lettg.

Avots: EH I, 381

‡ gaŗans Strods Par. vōrdn. 76; Kaltenbr., gaŗans AP. (> ge̦ranc), Mahlup, = gare̦ns.

Avots: EH I, 385

‡ gardedzis Strods Par. vōrdn. 76 "?".

Avots: EH I, 383

‡ gargalis Strods Par. vōrdn. 76 "?"

Avots: EH I, 384

‡ glābienis Kaltenbr., Oknist (mit â ), Strods Par. vōrdn. 78, = glâbiẽns.

Avots: EH I, 392

‡ gùovkùopĩba,* die Kuhzucht Strods Par. vōrdn. 82.

Avots: EH I, 424

‡ gùovkùopis,* der Kuhzüchter Strods Par. vōrdn. 82.

Avots: EH I, 424

grabažât: Unsinn schwatzen Kaltenbr. ‡ Refl. -tiês;

1) grabažetiês Strods Par vōrdn. 79 "?";

2) sich (dabei sin Geräusch verur-sachend) mit altem Kram beschäftigen
Gramsden, PV., Serben; sich mit einer unnützen, sinnlosen Arbeit abgeben Serben;

3) Unsinn schwatzen
Laidsen.

Avots: EH I, 397

‡ gramzde Strods Par. vōrdn. 79 "?"

Avots: EH I, 398

‡ grebêt -u, -ẽju "?" Strods Par. vōrdn. 79; vgl. auch izgrebêt und sagrebêt.

Avots: EH I, 401

‡ grepstelêt (mit -b- geschrieben) Strods Par, vōrdn. 79 "?" Refl. -tiês, sich krollen, sich zusammenziehen Warkl.: dzija cieši sasprē̦sta, grepstelējas, saulē lapas grepstelējas.

Avots: EH I, 404

gudrinīca (unter gudriniẽks ): auch Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 63, Strods Par. vōrdn. 81.

Avots: EH I, 416

‡ guļbaine Strods Par. vōrdn. 81, ein Kartoffelfeld (?).

Avots: EH I, 418

‡ gunîgs Strods Par. vōrdn. 82 ("?"); "ātrs, straujš darbā" Kaltenbr.; adv. gunīgi, hastig Kaltenbr.: g. (mit Heisshunger) ēst.

Avots: EH I, 420

‡ gũstnieks (f. -niece, gūstnīca Strods Par. vōrdn. 81), der (die) Gefangene.

Avots: EH I, 422

‡ ieapals Strods Par. vōrdn. 84, = iẽapaļš.

Avots: EH I, 502

‡ īstinība Pas. IV, 168 (aus Atašiene), Strods Par. vōrdn. 74, = ĩstenĩba.

Avots: EH I, 501

ìstins ² (unter ĩste̦ns): auch Strods Par. vōrdn. 74, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72: īstinu draugu Pas. X, 256 (aus Sakstagals). pa īstinam sakuot VIII, 491.

Avots: EH I, 501

‡ izjimt Auleja (mit im̂ ), Wessen, Strods Par. vōrdn. 85, = izjemt, izņemt.

Avots: EH I, 452

‡ izveselîtiês Strods Par. vōrdn. 85, = izveseļuôtiês.

Avots: EH I, 495

‡ jãdelis Strods Par. vōrdn. 87 "?".

Avots: EH I, 561

Jãnis: Demin. dat. s. Jãnelim BW. 12943,

2): Jāņa puķe "?" Strods Par. vōrdn. 87;

4) jãnĩtis,

c): eine gewisse Blume mit roten Blüten
Seyershof; "Jāņu kartupelis" (scherzweise) Iw.

Avots: EH I, 561

‡ kaitība Strods Par. vōrdn. 88 "?"

Avots: EH I, 575

‡ kaķe̦lē̦ns Strods Par. vōrdn. 88, Lubn., das Kätzchen.

Avots: EH I, 576

‡ kaļkute Strods Par vōrdn. 88 "?"

Avots: EH I, 580

‡ kaplīca Strods Par. vōrdn. 89, = ‡ kapliča: pataisējās par kaplīceņu, a juo pataisēja par baznīckungu, kuŗš mišu turẽja Pas. V, 152.

Avots: EH I, 587

‡ kāpustnieks Strods Par. vōrdn. 95 "?"

Avots: EH I, 602

‡ kausle Strods Par. vōrdn. 90 "?".

Avots: EH I, 595

‡ kautienis Strods Par. vōrdn. 90, = kaûtiņš.

Avots: EH I, 596

‡ klānīši "me̦stavas" Strods Pareizr. v. 92.

Avots: EH I, 612

‡ kleškas Auleja, Bērzgale, Strods Par. vōrdn. 92, = klešķi I.

Avots: EH I, 615

‡ kņābis Strods Par. vōrdn. 93 "?"

Avots: EH I, 636

‡ kņakšķêt Strods Par. vōrdn. 93, = knakšķêt (?).

Avots: EH I, 635

‡ kņakšķienis Strods Par. vōrdn. 93, = knakšķis (?).

Avots: EH I, 635

‡ kņakšs Strods Par. vōrdn. 93, = knakšķis (?).

Avots: EH I, 636

‡ kņaukšķêt Strods Par. vōrdn. 93, = knaũkšķêt (?).

Avots: EH I, 636

‡ kņaukšs Strods Par. vōrdn. 93, = knaũkšis (?).

Avots: EH I, 636

‡ kņuoteles Strods Par. vōrdn. 94 "?"

Avots: EH I, 637

‡ kuokagrauzis Strods Par vōrdn. 98 "?"

Avots: EH I, 686

‡ krakste Strods Par. vōrdn. 96 "?"

Avots: EH I, 640

‡ krāšņât Strods Par. vōrdn. 97 "?"

Avots: EH I, 646

‡ krūklines Strods Par. vōrdn. 97 "?"

Avots: EH I, 662

‡ krūmaine Strods Par. vōrdn. 97 "?"

Avots: EH I, 662

‡ kūkuols Strods Par. vōrdn. 98 "?"

Avots: EH I, 682

kùlinis ² : auch (in der Bed.

1) Mahlup, (Bed. i und 2) Dunika, (Bed. 2) Strods Par. vōrdn. 98, ("kūlenis") Borchow. n. FBR. XIII, 25, Warkl., ("?") Gr.-Buschh: n: FBR. XII, 72.

Avots: EH I, 683

‡ III kuļka, ein Teil des Spinnrades Strods Par. vōrdn. 98; kuļˆkeņa Warkl., die Kurbel am Spinnrad.

Avots: EH I, 673

kulstava: linu k. Pas. II, 519, (mit ul˜ ) Ramkau; plur. kul˜stavas Strods Par. vōrdn.99 "?"

Avots: EH I, 671

‡ kulums (?) "izkula" Strods Par. vōrdn. 98.

Avots: EH I, 672

‡ kuprins Strods Par. vōrdn. 99 "?"

Avots: EH I, 677

‡ kviešāji Strods Par. vōrdn. 100, = kvìesãji (?).

Avots: EH I, 691

‡ lāčauss Strods Par. vōrdn. 106 "?".

Avots: EH I, 726

lâciene, ‡

2) eine gewisse Beere
Strods Par. vōrdn. 106.

Avots: EH I, 726

‡ lādienis Strods Par. vōrdn. 106 "?".

Avots: EH I, 726

‡ laiškât Strods Par. vōrdn. "?"

Avots: EH I, 715

‡ laistekle Strods Par. vōrdn. 101 "?"

Avots: EH I, 715

‡ laizka Strods Par. vōrdn. 101 "?"

Avots: EH I, 716

‡ *laks Strods Par. vōrdn. 106 "?"

Avots: EH I, 716

‡ lāpauka Strods Par. vōrdn. 106 "?" lāpausis, ‡

2) ein Lümmel
(mit ā ) Live (bei Riga).

Avots: EH I, 728

‡ le̦danka, ein Eisstück Strods Par. vōrdn. 101.

Avots: EH I, 731

‡ leisinêt (mit ostle ei < ī?) Strods Par. vōrdn. 103 "?".

Avots: EH I, 732

‡ leivienis (mit ostle. ei < ī?) Strods Par. vōrdn. 103 "?".

Avots: EH I, 732

‡ *le̦ma Strods Par vōrdn. 102 "?"

Avots: EH I, 733

‡ lē̦nauss Strods Par: vōrdn. 102 "?".

Avots: EH I, 737

‡ lēņprātība Strods Par. vōrdn. 104, = lḕ̦npràtĩba.

Avots: EH I, 738

‡ lēņprātīgs Strods Par. vōrdn. 104, = lè̦npràrîgs.

Avots: EH I, 738

‡ lē̦pumaîns "?" Strods Par. vōrd. 102.

Avots: EH I, 738

letīte Strods Par. vōrdn. 104 "?".

Avots: EH I, 735

liẽpene,

2): eine gewisse Blume
Strods Par. vōrdn. 105;

3): auch AP., Kegeln, Lems., N.-Peb., (mit ìe ² ) Kalnemois, Lubn., Meiran.

Avots: EH I, 756

‡ lupatnīca Strods Par. vōrdn. 107 "?"

Avots: EH I, 762

‡ māmulī˜ba Strods Par. vōrdn. 114 "?" (die Stummheit?).

Avots: EH I, 791

‡ mazasnība Strods Par. vōrdn. 114, = mazasinĩba.

Avots: EH I, 787

megžt (unter megzt): auch (prs. megžu) Auleja, Perkunen, Warkl.: tīklu megž ar saivi un galdiņu; ķīpi tik ar sauju megž Grob. tiklu megž (oder zu megzt ?) ar saudekli Andrupine. ruokteņus megždama Janš. Paip. 35. ‡ Refl. -tiês Strods Par. vōrdn. 109 "?".

Avots: EH I, 796

‡ mẽ̦rans Dond. n. FBR. V, 131, (mit ē̦) Strods Par. vōrdn. 109, = mẽ̦re̦ns: mè̦rans ² ārā (von einer mittelmässigen Temperatur) Sonnaxt.

Avots: EH I, 807

‡ mērdība "mērdēšanās" Lettg. (Strods Par. vōrdn. 111).

Avots: EH I, 807

‡ mērķīgs Strods Par. vōrdn. 111 "?".

Avots: EH I, 809

‡ mīcienis Strods Par. vōrdn. 110 "?".

Avots: EH I, 820

‡ mìele AP. "raugs, kas nuostājas alus dibe̦nā"; "?" Strods Par. vōrdn. 112. Plur. mìeles (s. ME. II, 652),

1): auch ("raugs") Bērzgale, Lixna (mit ie ), Ramkau (mit ìe ), Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine (mit ìe ² ), "alus raugs" Siuxt (mit iê ² ): izbaudījuši ļaunuo līdz mielēm Sējējs 1936, S. 1020. rāceņi sapuva mielēs (pūdami kļuva galīgi jē̦li) Siuxt. visi karpāniņi (Kartoffeln) vienas mielēs (sapuvuši) AP.;

2): mieļutapa - auch BW. 26990 var. mieļu dzē̦rajiņ[a] 20026.

Avots: EH I, 825

‡ *miežājs (od. *miežāja?), = miezājs: (guovs) pazuda miežājā BW. I, S. 852. Der Plur. miežāji auch Strods Par. vōrdn. 113.

Avots: EH I, 826

‡ mīklaine Strods Par. vōrdn. 110 "?".

Avots: EH I, 820

‡ mîkšķît, -u, -īju, erweichen Strods Par. vōrdn. 110.

Avots: EH I, 821

‡ milinieks Strods Par. vōrdn. 112 "?".

Avots: EH I, 813

‡ miltinīca Strods Par. vōrdn. 113, (mit ìl ² ) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 74, = ‡ mìltine ² .

Avots: EH I, 814

‡ mīsteknis Strods Par. vōrdn. 110 "?"

Avots: EH I, 822

‡ mitîtiês Warkl. Strods Par. vōrdn. 113, = mitêtiês II.

Avots: EH I, 819

mitne: auch Strods Par. vōrdn. 113.

Avots: EH I, 819

‡ muldnieks Strods Par. vōrdn. 115, = mul˜deniẽks.

Avots: EH I, 831

‡ multinis Strods Pareizr. v. 116, ein gewisser Kleiderstoff.

Avots: EH I, 831

‡ mùrcaukle ² Strods Par. vōrdn. 116, eine gewisse Speise. Vgl. murcavka 1.

Avots: EH I, 832

mūsmere (unter mũsmira): auch Strods Par. vōrdn. 115, (mit ù ² ) Zvirgzdine.

Avots: EH I, 839

‡ mutukle Strods Par. vōrdn. 116 "kule, kuo uzkaŗ zirgam kartupeļus aŗuot". Umgestellt aus *mutkule (vgl. ‡ mutkulīte)?

Avots: EH I, 837

‡ nābradzis Strods Par. vōrdn. 117 "?".

Avots: EH II, 7

‡ nairs Strods Par. vōrdn. 117 "?"

Avots: EH II, 3

‡ ņātrājs Strods Par. vōrdn. 121, = nâtrãjs (?).

Avots: EH II, 112

‡ necva Nautrēni n. Latv. Saule 1924, S. 168, Strods Par. vōrdn. 119, = niekacis.

Avots: EH II, 10

‡ ne-iznicība Strods Par. vōrdn. 117 "?".

Avots: EH II, 13

‡ ne-iznicīgs Strods Par. vōrdn. 117 "?".

Avots: EH II, 13

‡ nekaunis Strods Par. vōrdn. 118 "?".

Avots: EH II, 13

‡ nērsība Strods Par. vōrdn. 120 "spēja nērst".

Avots: EH II, 23

‡ nesadarība Strods Par. vōrdn. 118 "?".

Avots: EH II, 18

‡ nesadarīgs Strods Par. vōrd. 118 "?".

Avots: EH II, 18

‡ neviļši Strods Par. vōrdn. 119 "?".

Avots: EH II, 22

‡ niblis Strods Par. vōrdn. 120 "?".

Avots: EH II, 24

‡ nùokašļât "?" Strods Par. vōrdn. 123.

Avots: EH II, 52

‡ nùomizt, prs. nuomiest, prt. nuomiza, = nùomizuôt 2 (intr.) Strods Par. vōrdn. 123.

Avots: EH II, 69

‡ nuopļāvas, das Geerntete M. 616; "appļāvības" Lettg.; auch (ohne Angabe der Bed.) Strods Par. vōrdn. 124.

Avots: EH II, 77

‡ nuoveitējis Strods Par. vōrdn. 126 "?".

Avots: EH II, 106

‡ nuoviras Strods Pareizr. vōrdn. 126, was siedend über den Kessel sprudelt.

Avots: EH II, 108

‡ ņū Strods Par. vōrdn. 121, = nù ² .

Avots: EH II, 117

‡ ņukšinât Strods Par. vōrdn. 123 "?".

Avots: EH II, 116

‡ ņùle ² Kalupe n. FBR. XVIII, 44, (> ņūļa) Strods Par. vōrdn. 121, = nūle, soeben, vor kurzem.

Avots: EH II, 117

‡ ņūleņ Strods Par. vōrdn. 121 "?"

Avots: EH II, 117

‡ ņūpat Strods Par. vōrdn. 121, = nu˙pat (?).

Avots: EH II, 117

‡ ņurkška Strods Par. vōrdn. 124 "?"

Avots: EH II, 116

‡ uose̦ks (> ostle. ūsaks) Strods Par. vōrdn. 179 "?".

Avots: EH II, 744

uoška: ein Schimpfname (mit uô ² ) AP.; "?" Strods Par. vōrdn. 179.

Avots: EH II, 744

‡ paceplinīte Strods Par. vördn. 129, der Raum unter dem Ofen.

Avots: EH II, 123

‡ pacērpenis Strods Par. vōrdn. 129 "?".

Avots: EH II, 123

‡ pacienas Strods Par. vōrdn. 129 "?".

Avots: EH II, 124

‡ II padebesis, padebeši Strods Par. vōrdn. 129, der Alant (eine Pflanze).

Avots: EH II, 126

‡ padibine Strods Par. vōrdn. 129, Atašiene n. Fil. mat. 102 "?"; padibines Oknist, der Bodensatz, die Neige.

Avots: EH II, 127

‡ pagaļgals Strods Par. vōrdn. 129 "?".

Avots: EH II, 132

pagrauzda: auch Strods Par. vōrdn. 129, Līvāni.

Avots: EH II, 134

‡ paklānis Strods Par. vōrdn. 130 "?".

Avots: EH II, 142

‡ pamijas Strods Par. vōrdn. 130 "?".

Avots: EH II, 156

‡ papārts Strods Par. vōrdn. 130, = papārte.

Avots: EH XIII, 162

paskrebelis Strods Par. vōrdn. I31 "?".

Avots: EH XIII, 173

paslavas: "Hosen" Liepna, "Unterhosen" Alschw., Strods Par. vōrdn. 139; sašūn man paslaviņas! Latv. t. dai. XI, 3236.

Avots: EH XIII, 173

pasle̦pins (unter pasle̦pe̦ns): auch Garssen, Strods Par. vōrdn. 131; gluodans kai pasle̦pinais (heimtückisch?) suns: nerej, bet kuož Bērzpils.

Avots: EH XIII, 173

‡ pataļčnieki (mit ostle. č aus ķ?) Strods Par. vōrdn. 131 "?".

Avots: EH XIII, 181

‡ pat˙labi Salasīšana 110, patlabin Strods Par. vördn. 131, = patlab.

Avots: EH XIII, 183

pavakariņas: pavakareņas ("?") Strods Par. vōrdn. 132.

Avots: EH XIII, 186

‡ paviršīgs Strods Par. vōrdn. 132, oberflächlich (?).

Avots: EH XIII, 191

‡ pḕ̦rnijs ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71, (> ostle. pārnejs) Strods Par. vōrdn. 131, pḕ̦rnijais ² Oknist n. FBR. XV, 174, Kaltenbr., Saikava, (> ostle. pā`rńejìs) Pilda n. FBR. XIII, 39, = pẽ̦rnãj(ai)s.

Avots: EH XIII, 229

‡ pipurmē̦tra Strods Par. vōrdn. 141, die Pfefferminze.

Avots: EH XIII, 236

puoss,

1): auch (mit ùo ² ) Kaltenbr., Linden in Kurl.; biezpiens kâ pùoss ² (d. h. zähe und hart)
Sonnaxt; tīrīja galdus ar mīkstiem ... puosiem ("?") Dünsb. Odiseja 7; "sapuvis kuoks" Strods Par. vōrdn. 143.

Avots: EH II, 347

‡ puišēlis Strods Par. vōrdn. 142 "?".

Avots: EH II, 321

‡ pundurainis Strods Par. vōrdn. 142 "?".

Avots: EH II, 325

‡ pusbudele Dunika, Rutzau, pusbutele ebenda, Kal., Strods Par. vōrdn. 143, eine Flasche, die ein halbes Liter (Branntwein) fasst.

Avots: EH II, 330

pusčūcis: auch Orellen (mit ũ), Kaltenbr. (mit ù ² ), Strods Par. vōrdn. 143.

Avots: EH II, 331

‡ pusins Strods Pareizr. vōrdn. 143 "?".

Avots: EH II, 332

pušvists: auch ("?") Strods Par. vōrdn. 143; pušvistis Warkl. "nevīžīgs cilvē̦ks; nevīžīgs apģē̦rbā cilvē̦ks": iet kâ p. bez satura. kuo ar pusvisti var runāt!

Avots: EH II, 338

‡ puszābači Strods Pareizr. vōrdn. 143 "?".

Avots: EH II, 335

‡ raibalis Strods Par vōrdn. 144 "?".

Avots: EH II, 350

‡ raitāt, -āju Strods Par. vōrdn. 144 "?". zaglim uz juos (= zirgiem) r. ("jez Ulanowska Łotysze 62.

Avots: EH II, 351

‡ II ramans, eine gewisse Speise Strods Par. vōrdn. 144.

Avots: EH II, 353

‡ rāmas (mit ā geschneben!), Fensterrahmen Strods Par. vōrdn. 144.

Avots: EH II, 361

‡ rāpulība Strods Par. vōrdn. 149 "?".

Avots: EH II, 361

‡ rataveņš Strods Par. vōrdn. 145 "?"

Avots: EH II, 355

‡ rekstinêt Strods Par. vōrdn. 147 "?".

Avots: EH II, 365

‡ re̦taste, eine Ratte Lettg., eine Maus Strods Par. vōrdn. 145.

Avots: EH II, 367

riêbĩba: auch ("?") Strods Par. vōrdn. 147.

Avots: EH II, 377

‡ rietienis Strods Par. vōrdn. 148 "?".

Avots: EH II, 380

‡ ritaveņas "grāv[j]ains ceļš" Strods Par. vōrdn. 148.

Avots: EH II, 374

rubins (unter rubenis): auch Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, Warkh., Zvirgzdine, BW. 3816, I (aus Kreuzb.), Pas. X, 306 (aus Preiļi in Lettg.), Demin. rubineņš BW. I, S. 924, № 2675, l, rubinteņš Strods Par. vōrdn. 150.

Avots: EH II, 381

‡ rūču rūčiem Strods Par. vordn. 149 "?".

Avots: EH II, 387

‡ rukša Strods Par. vōrdn. 150, ein wühlendes Schwein.

Avots: EH II, 383

‡ rumelītes Strods Par. vōrdn. 150 "?".

Avots: EH II, 383

‡ rupība Strods Par. vōrdn. 151, = rupjība.

Avots: EH II, 385

‡ sadarêt,

1) = saderêt 1 Zvirgzdine: divi guovis pie vienas siles nevar s. ar saviem bē̦rniem nevarēja s. ar visiem sadarēju Tdz. 46429 (aus Pilda), 47379 (aus Baltinow; ähnlich 55806 aus Domopol);

2) = saderêt 2: sadarēja (verdang sich)
par kalpūni Pas. IX, 197. s. puisi Strods Par. vōrdn. 67;

3) = saderêt 3 Warkl.: sadarīsim uz sava manta! Pas. X, 249 (aus Atašiene).

Avots: EH XVI, 402

‡ šaidējaids Strods Par. vōrdn. 168, = šâdējâds.

Avots: EH II, 621

‡ saikavas Strods Par. vōrdn. 152 "?".

Avots: EH XVI, 412

‡ II saive, = saiva ‡ II 1: linu s. Strods Par. vōrdn. 152, (mit ài ² ) Andrupine.

Avots: EH XVI, 413

IV saka: auch Pilda, Strods Par. vōrdn. 161.

Avots: EH XVI, 415

‡ sakasienis Strods Par. vōrdn. 154 "?".

Avots: EH XVI, 416

‡ šalce Strods Par. vōrdn. 168 "?".

Avots: EH II, 621

‡ sānijs Strods Par. vōrdn. 161, sànijais ² Oknist n. FBR. XV, 174 "?".

Avots: EH XVI, 471

‡ sārlys Strods Par. vōrdn. 162, die Mistjauche.

Avots: EH XVI, 472

sãrms: krekliņš ... sārma (Var.: sārmu) silītē BW. 27080, 2; plur. sārmi "?" (Pfeifenöl?) Strods Par. vōrdn. 162.

Avots: EH XVI, 472

‡ sausnīgums Strods Par. vōrdn. 155 "?".

Avots: EH XVI, 461

šaûsti ² : šausti Strods Par. vōrdn. 169 "?".

Avots: EH II, 623

‡ šautine Strods Par. vōrdn. 169 "?".

Avots: EH II, 623

‡ sažust, -žustu, -žutu Strods Par. vōrdn. 155 "?".

Avots: EH XVI, 469

‡ *še̦ltupes, ein Kraut ("zāles") Strods Par. vōrdn. 168.

Avots: EH II, 625

‡ šenejais Strods Par. vōrdn. 169, der Hiesige.

Avots: EH II, 625

‡ šeniete Strods Par. vōrdn. 169, = šejiena.

Avots: EH II, 625

‡ seņlaicība* Strods Par. vōrdn. 156, = se̦nlaicība.

Avots: EH XVI, 477

‡ sìelavs ² Strods Par. vōrdn. 157, ein kleiner Prahm.

Avots: EH II, 494

‡ sierinīca Strods Par. vōrdn. 157, = siẽrnica?

Avots: EH II, 495

‡ simtnīca Strods Par. vōrdn. 157 "?".

Avots: EH II, 487

‡ šipa Strods Par. vōrdn. 169 "?".

Avots: EH II, 626

sir̂dssâpes: cits a[r] lielām sirdssāpēm speŗ akrimu mugurā BW. 19151; Sing. sirdssāpe Strods Par. vōrdn. 157, Demin. sirdssāpīte BW. 12645.

Avots: EH II, 488

sistuve (unter sistava): sistive ("?") Strods Par. vōrdn. 157.

Avots: EH II, 491

‡ skābdaris Strods Par. vōrdn. 158 "?"

Avots: EH II, 503

‡ skalīši Strods Par. vōrdn. 158 "?".

Avots: EH II, 499

skals: balss, kâ skalus lauž (von einer hellen, deutlichen Stimme, die klingt, wie wenn man Pergel bricht) BielU. - aude̦kla skali - auch Strods Par. vōrdn. 158.

Avots: EH II, 499

skā`rbs ² : auch (mit ār ) Strods Par. vōrdn. 158 ("?").

Avots: EH II, 504

‡ skatienis Strods Par. vōrdn. 158, = skotiens (?).

Avots: EH II, 502

‡ škaunedze Strods Par. vōrdn. 169 "?" (= šķaunadze?).

Avots: EH II, 627

‡ šķelme (> ostle. škeļme) Strods Par. vōrdn. 169 "?".

Avots: EH II, 630

‡ šķē̦rceļš Strods Par. vōrdn. 169. der Querweg.

Avots: EH II, 633

‡ *šķē̦rsin (sic!) Strods Par. vōrdn. 169 "?".

Avots: EH II, 634

‡ šķērstine Strods Par. vōrdn. 170, eine Strohdachrute Lettg.

Avots: EH II, 635

‡ šķiepsna Strods Par. vōrdn. 170 "?".

Avots: EH II, 640

‡ šķirtuve Strods Par. vōrdn. 170 "?".

Avots: EH II, 638

‡ šķīvums Strods Par. vōrdn. 169 "?".

Avots: EH II, 639

skraidelis: auch Strods Par. vōrdn. 158 ("?").

Avots: EH II, 506

‡ skrāpsle Strods Par. vōrdn. 159 "?".

Avots: EH II, 508

‡ skrimstale Strods Par. vōrdn. 158, = skrim̃stala (?).

Avots: EH II, 510

skrūvsteķis: auch (> ostle. skryustečs) Strods Par. vōrdn. 159.

Avots: EH II, 513

‡ skudrājs Strods Par. vōrdn. 159 "?".

Avots: EH II, 514

skupstît: skupstīt(ies), = skûpstît(iês) (?) Strods Par. vōrdn. 159.

Avots: EH II, 516

‡ skupsts Strods Par. vōrdn. 159, = skûpsts (?).

Avots: EH II, 516

‡ škurstas Strods Par. vōrdn. 170 "?".

Avots: EH II, 628

‡ slaigs Strods Par. vōrdn. 159 "?".

Avots: EH II, 519

slē̦sns: mit ê̦ Lubn., Warkl. ‡ Subst. slē̦snums Strods Par. vōrdn. "?".

Avots: EH II, 525

‡ sliekacis Strods Par. vōrdn. 160 "?".

Avots: EH II, 528

šļircêt: prs. -u Strods Par. vōrdn. 171.

Avots: EH II, 645

‡ šļurcinât Strods Par. vōrdn. 171 "?".

Avots: EH II, 646

‡ smucekņi, eine gewisse Pflanze ("zâle") Strods Par. vōrdn. 161.

Avots: EH II, 540

‡ šņirģelis Strods Par. vōrdn. 171 "?".

Avots: EH II, 653

‡ šņuoraukla Strods Par. vōrdn. 171 "?".

Avots: EH II, 654

‡ šņukša Strods Par. vōrdn. 171, comm. "kas šņukst" Lettg.

Avots: EH II, 653

‡ spārinīca, der Sparrbalken Strods Par. vōrdn. 163.

Avots: EH II, 547

II spārns: auch Pilda; plur. spārni "kustuoņa" Strods Par. vōrdn. 163.

Avots: EH II, 547

‡ spīduonis Strods Par. vōrdn. 162 "?".

Avots: EH II, 552

‡ spradzines Strods Par. vōrdn. 163 "?".

Avots: EH II, 555

‡ sprakšas Strods Par. vōrdn. 163 "?".

Avots: EH II, 556

‡ sprakšienis Strods Par. vōrdn. 163, = sprakškējiêns.

Avots: EH II, 556

‡ sprēdele Strods Par. vōrdn. 163 "?".

Avots: EH II, 558

‡ sprēdelêt Strods Par. vōrdn. 163 "?".

Avots: EH II, 558

‡ špuļģines Strods Par. vōrdn. 171 "?".

Avots: EH II, 655

‡ strēbulis (sic!) "kas strebj, pārsteidzas" in Lettg. n. P. Strods.

Avots: EH II, 587

I strups,

1): auch Strods Par. vōrdn. 166, Alswig, AP., Burtn., Dobl., Heidenfeld, Iw., Jürg., Kaltenbr., Lieven-Bersen, Linden in Livl., Lis., Mahlup, N.-Laitzen, N.-Peb., Wolmarshof; Demin. strupeņš Kaltenbr., Višķi; ziemā strupas (kurze)
dienas Kaltenbr. juokuoties, lai ir strupāks laiks ebenda. s. šāviena truoksnis Lis.

Avots: EH II, 590

‡ stukmacis Strods Par. vōrdn. 166 "?".

Avots: EH II, 593

‡ stumdīklys Strods Par. vōrdn. 166 "?".

Avots: EH II, 595

‡ stūrinis Strods Par. vōrdn. 166 "?".

Avots: EH II, 597

‡ suča(s) Strods Par. vōrdn. 167 "?".

Avots: EH II, 599

‡ sudabrât Strods Par. vōrdn. 167 "?"; sudabrâts Tdz. 45616 (aus Lettg.), mit Silber geschmückt.

Avots: EH II, 599

‡ sukâtava Strods Par. vōrdn. 167 "?".

Avots: EH II, 601

‡ suņât, -āju Strods Par. vōrdn. 167 "?".

Avots: EH II, 603

‡ suņnaglis Strods Par. vōrdn. 167 "?".

Avots: EH II, 603

‡ sūrdienas Strods Par. vōrdn. 166 "?".

Avots: EH II, 608

susējs Strods Par. vōrdn. 167 "?".

Avots: EH II, 604

I sust: prs. sùtu ² od. sustu Auleja, sūstu Strods Par. vōrdn. 167,

1): "bähen, gebähnt"
ME. III, 1126 zu ersetzen durch "gebäht"; ja uoša kuoks saulē dabū s., tad tas paliek sīksts Linden in Kurl. kuoks ilgi sutis ūdenī OB.; "auguot pūt (par lakstiem)" Saikava: tupeņi sūt;

2): auch Heidenfeld, N.-Peb., Saikava, Salis. ‡ Subst. sušana, das Sichbefinden in heisser Luft:
izgājušvasar tik lielas sušanas ("tik karsta laika") nebij Linden in Kurl.

Avots: EH II, 604

‡ švarins (> ostle. švoryns) Strods Par. vōrdn. 172, ein Bestandteil des Wagens Višķi n. Ceļi IX, 402.

Avots: EH II, 660

‡ svārpusts Strods Pareizr. vōrdn. 168, = svãrpsts (?).

Avots: EH II, 612

‡ sveicienis Strods Par. vōrdn. 167, = svèiciêns.

Avots: EH II, 613

‡ sveķinieks Strods Par. vōrdn. 167 "?".

Avots: EH II, 614

‡ svelpe Strods Par. vōrdn. 168 "?"

Avots: EH II, 614

‡ svē̦tdaris Strods Par. vōrdn. 167 "?".

Avots: EH II, 616

‡ švìļpuks ² Oknist, Sonnaxt, wer viel pfeift; "?" Gr.-Buschh., Kalupe, Strods Par. vōrdn. 172.

Avots: EH II, 661

‡ tacinieks strods Par. 172 "?".

Avots: EH II, 663

‡ tacs, -s, Demin. tacteņa "?" Strods Par. vōrdn. 172.

Avots: EH II, 663

‡ taidejaidi Strods Par. vōrdn. 172, = tâdējâdi.

Avots: EH II, 664

‡ taisnrunîgs Strods Par. vōrdn. 172 "?".

Avots: EH II, 664

‡ *te̦bē̦ks (erschlossen aus ostle. tabāks neben dem Demin. tebēceņš) Strods Par. vōrdn. 172, = te̦bē̦ka.

Avots: EH II, 672

‡ tejnieks Strods Par. vōrdn. 174 "?".

Avots: EH II, 674

‡ te̦rkavât Strods Par. vōrdn. 173 "?".

Avots: EH II, 676

‡ tē̦rpuonis Strods Par. vōrdn. 173 "?".

Avots: EH II, 678

tiept,

2): viņš tiêpj ² nuo[st] (= leugnet),
ka nav zadzis Seyershof. Refl. -tiês: prs. tiepstuos Strods Par. 175; "niķuoties" (mit iê ² ) Seyershof. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 721 f.

Avots: EH II, 687

‡ tivgalis Strods Par. 177 "?".

Avots: EH II, 684

‡ tivinieks Strods Par. 117 (hier daneben f. tivinīca), = tuvinieks: kaids t. mirs Lttic. 2169 (aus Borchow).

Avots: EH II, 684

‡ tivredzība Strods Par. 177, = tuvredzĩba.

Avots: EH II, 684

‡ tuoreizīgs Strods Par. vōrdn. 178 "?"

Avots: EH II, 709

‡ traikška Strods Par. vōrdn. 176 "?".

Avots: EH II, 689

‡ trakuolis Strods Par. vōrdn. 176 "?".

Avots: EH II, 690

‡ trakšķienis Strods Par. 176, ein gewisser Schall (?).

Avots: EH II, 690

‡ trausks Strods Par. vōrdn. 176 "?."

Avots: EH II, 692

‡ treilins Strods Par. vōrdn. 176 "?".

Avots: EH II, 692

‡ tricienis Strods Par. vōrdn. 176 "?".

Avots: EH II, 694

truceknis: auch Strods Par. vōrdn. 177

Avots: EH II, 697

‡ tulka Strods Par. vōrdn. 177 "?".

Avots: EH II, 702

‡ tumība Strods Par. vōrdn. 177 "?".

Avots: EH II, 702

‡ tupeņas Strods Par. vōrdn. 177 "?".

Avots: EH II, 703

‡ turkšins Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Strods Par. vōrdn. 178 "?"

Avots: EH II, 705

‡ ubagaine, eine gewisse Speise Strods Par. vōrdn. 178.

Avots: EH II, 711

‡ ubagiene, eine gewisse Speise Strods Par. vōrdn. 178.

Avots: EH II, 711

‡ upere Strods Par. vōrdn. 179, = uperis (?).

Avots: EH II, 713

uperêt: auch Manz. Post. I, 34, Strods Par. vōrdn. 179; trešajam ... paša sevi uperēšu Tdz. 52930. savu dzīvību upe̦rē̦dami Zemnīka ziņas 1931, № 9, S. 2.

Avots: EH II, 713

‡ utinis Strods Par. vōrdn. 179 "?".

Avots: EH II, 716

‡ utracis Strods Par. vōrdn. 179 "?".

Avots: EH II, 716

‡ uveìzda Strods Par. vōrdn. 179 "?".

Avots: EH II, 717

‡ uzglabâtava Strods Par. vōrdn. 179, = uzglabâtuve.

Avots: EH II, 722