Paplašinātā meklēšana

‡ àizsàutêt,

1) ein wenig brühen (bähen):
aizsautē̦tas bietes AP., Bauske;

2) ein wenig welken lassen:
aizsautē̦ts siens Sessw.

Avots: EH I, 47

apsàutêt, tr., ein wenig ringsum bähen, kochen, trocknen. viņš tikai apsautē̦ts, er hat wenig gelernt AP.

Avots: ME I, 118

‡ atsaut Warkh., = atšaũt 2: a. duru bultu.

Avots: EH I, 164

atsàutêt, tr., abbähen, aufbähnen: sarus.

Avots: ME I, 188

‡ galˆdasàuts ² Baltinow n. FBR. XI, 132, = galˆdauts.

Avots: EH I, 379

[ìesautêt, brühend einmachen: sēnes C.; kāpuostus baļļā Salis.]

Avots: ME II, 61

izsàut ² :auch Pas. XI, 296, (mit aũ ) PlKur.

Avots: EH I, 478

[izsàut ² (li. iššáuti) Warkh., = izšaũt.]

Avots: ME I, 795

izsàutêt, izsàutinât, fakt. zu izsust,

1) ausbähen, ausbrühen:
sēnes. guļ man pūra dibinā izsautē̦ta vīksnes kūze BW. 23333, 1. izsautināja sluotu mīkstu LP. VI, 836;

2) durchprügeln:
ganu. Refl. - tiês, sich abbähen, ein Schwitzbad nehmen: labi izperies, izsautējies mīksts kâ lūks R. Sk. II, 141.

Avots: ME I, 796

nùosaut: auch Pas. II, 439, VI, 476, VII, 171, VIII, 401 ; XII, 299, Tdz. 49206, (nuosaũti) PlKur.

Avots: EH II, 83

[nùosaut Warkl. u. a. (li. nušáuti), = nùošaũt.]

Avots: ME II, 844

[nùosàutêt,

1) bähend erweichen
(tr.): n. kārkla rīkstes N.-Peb.; n. sēnes, Pilze aufkochen;

2) n. kartupeļus Sessw., abgekochte Kartoffeln nach dem Weggiessen des Wassers, in dem sie abgekocht wurden, noch eine Weile im Kochtopf auf dem Feuer halten, um sie von den nachgebliebenen Wasserteilen möglichst zu befreien;

3) in der Nässe wund werden lassen:
n. kājas slapjumā Wolm.;

4) durchprügeln
Lis.]

Avots: ME II, 844

[pãrsàutêt, noch einmal sàutêt: p. rīkstes.]

Avots: ME III, 174

pasàut ² ,

1): pasāve kalpam pie de̦guna guļamuos zāļus Pas. VI, 247.

Avots: EH XIII, 170

[pasàut ² (li. pašáuti) Lettg., pašaũt.]

Avots: ME III, 95

[pasàutêt, ein wenig, eine Weile sàutêt: p. labību, rīkstes.]

Avots: ME III, 65

pìesautêt, bähend od. brühend füllen od. anhäufen: p. pilnu bļuodu kāpuostu; p. sēnes.

Avots: ME III, 287

sasaut: divejuos sasāvēt (feuertet Schüsse ab) un nenuosāvēt Auleja.

Avots: EH XVI, 445

sasaut Warkl., Warkh., Borchow u. a., = sašaũt.

Avots: ME III, 727

sasàutêt, tr., (im Rauchloch des Ofens tüchtig) bähen, brühen: speltē sasaûtē̦tu ² kadiķa, kārkļa vici var sagriezt riņķī, kâ patīk Ahs. n. RKr. XVII, 51. lieldienā vajaga skudras sasautēt LP. V, 12.

Avots: ME III, 727

saũt,

1): auch (mit àu ² ) Andrupine, Auleja, Kalupe, Liepna, Marienhausen, Sakstagals, Skaista, Viški; jis saun putnam Pas. VIII, 353 (aus Eglūna); ‡

2) bannan s. Lng. (unter banna), in Bann tun;
‡

3) "?": cik rīteņa migla sàve ² , neredz saules izlē̦cuot BW. 6694, 4 var. (aus Lettg.).

Avots: EH XVI, 462

saũt PlKur., sàut ² (li. šáuti) N. - Schwanb., Warkl., Borchow, saut Mar. n. RKr. XVII, 130, Welonen, saũnu (PlKur., N. - Schwanb.), sāvu, tr., schiessen: brālis... satuop vilku, grib tuo saut Pas. II, 438 (infl.). sausim sila vāverīti! BW. 13250, 8. vakar sāvu (Var.: šāvu), šuodien krita 19002, 2 var. Zu šaũt.

Avots: ME III, 777

saute: "Balanden" ME. III, 777 zu ersetzen durch "Melden".

Avots: EH XVI, 462

saute U., Misshof n. Etn. I, 18, sàuts (li. šautas "cibi genus, lapiẽnė" KZ. LII, 300) Ronneb., Ermes, sàuts ² Golg., sauts N. - Rosen n. Etn. I, 20, Mar., Plur. sautes U., sauti Uodziena n. Etn. 1, 57, ein Frühlingsgericht von Nesseln (sàuts PS.), Balanden usw., Kräuterkohl U. (nātŗu, lēdzekšu saûts ² Karls.); nātru sauts Segew. n. RKr. IV, 112. sauts, Viehgetränk von gebähntem Gras Wohlfahrt; eine Speise aus kleinen Fischen, vorzugsweise Stinten Lubn. n. Etn. I, 112. zaļa sauta (Var.: sautra) grāvītī BW. 31168, 2, 3; 31166, 2. sautes sakne, Angelikawurzel Elv., U.; sàute, die Bähung: slieces liecuot, tās liek sautē Jürg. Zu sautêt.

Avots: ME III, 777, 778

sàutelis ^2, jem., der nicht arbeiten will und mehr im Zimmer lebt Schwanb.

Avots: ME III, 778

saũtēlis, schwüle, feuchtwarme Luft KL - Dselden; "ein Faulpelz, der sich zu sonnen liebt" (mit àu) Stackeln; "eine Vorrichtung zum Bähen von Ruten an der Oberlage der Badstube" N. - Peb.

Avots: ME III, 778

sautenis, ‡

2) in siedendem Wasser gebähtes Kaff od. Laub als Viehfutter
(mit aû ² ) Seyershof.

Avots: EH XVI, 462

sautenis Wid., = sausnis, ein vertrockneter Baum.

Avots: ME III, 778

saute̦ns N. - Peb. "= sautīgs, sutīgs".

Avots: ME III, 778

sautes (unter saute): auch Ceļi VIII, 233 (aus A.-Laitzen).

Avots: EH XVI, 462

sàutêt,

1): kāpuostus saûtē ² kuopā ar bietēm Siuxt. arī kuoka traukus saûtē ² Seyershof. Refl. -tiês: tabāka krāsnē saûtējas ² AP.

Avots: EH XVI, 462

sàutêt ² Wolm., sàutêt ² Kl., Prl., Mar., saûtêt ² Karls., -ẽju,

1) bähen, brühen
U., Mar. n. RKt. XV, 134: sautēju kājas karstā ūdenī Stari II, 935 (ein Fussbad nehmen U.). Spriņģis sautē balzienus Vēr. I, 1453;

2) prügeln
U., Celm., Ruhental: Rungulis sāka sautēt Dunduram pa muguru MWM. VII, 883. gan pati ar savu ruoku e̦smu pē̦ruse, gan saimnieks ar pletni sautējis Druva III, 596. Refl. -tiês, sich bähen, sich brühen: trīs dienās dabūjis pirtī sautēties LP. V, 16. zeme sautējas vasaras saulē Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 526. Subst. sàutêšana,

1) das Bähen, Brühen;

2) das Prügeln;
sàutêšanâs, das Sichbähen; sàutẽjums,

1) das einmalige Bähen, Brühen;

2) der Umschlag
V.; sàutē̦tãjs,

1) wer (den Kohl
U.) bähet;

2) wer prügelt.
Zu sust "heiss werden, gebähnt werden".

Kļūdu labojums:
sàutêt ² Wolm. = sàutêt Wolm.

Avots: ME III, 778

sàutîgs, ‡

2) "pilns tvaika" N.-Peb.: pirts sluotiņas, kas ar teicamuo siltumu tapušas it mīkstas un sautīgas Aps. J. Raksti I ² , 95. s. gaiss N.-Peb.

Avots: EH XVI, 462

sàutîgs, schwül drückend Selg., Schwanb., Druw., Selsau, Sessw., Stomersee, Drobbusch, Festen, Fehteln, Palzmar, Neuenb., feucht und warm Neugut, "= sutīgs" Schibbenhof, Nötk.: istabā gaiss ir sautīgs un sve̦luoši karsts MWM. VI, 644.

Avots: ME III, 778

I sautis, s. savtis.

Avots: ME III, 778

II sautis Lems. n. U., sàuts ² Gr. - Buschhof, ein fauler Mensch, der fortwährend schläft Lems. n. U. Zu sust "müssig liegen".

Avots: ME III, 778

sa-utît,

1) lausend finden, erbeuten:
sautīja tikai vienu knētiņu Nigr.;

2) eine gewisse Zeit hindurch suchen:
sautīja ilgi grāmatā, bet tā vārda neatrada Nigr.

Avots: ME III, 778

‡ sautrenes Lange Latv. ārste 48, = zirdzenāji (damit bähen sich Weiber in der Badstube nach Lange 1. c.).

Avots: EH XVI, 462

I sautrs (od. *sautra?): ruokā sautru (einen Knüttel?) vēdināju Tdz. 43137. par Daugavu sautru sviede 52949 var.

Avots: EH XVI, 462

I sautrs Wid., = šautrs.

Avots: ME III, 778

II sautrs U., = saute.

Avots: ME III, 778

sautruma sakne, Angelikawurzel U.

Avots: ME III, 778

sauts: eine kar(a)ša, die (bei einer Hungersnot) nur teilweise aus Mehl, zum grössem Teil aber aus Moos, Nesseln u. a. zubereitet und im Ofen durchgebäht gegessen wird.

Avots: EH XVI, 462

sauts, s. saute und sautis II; sauta vē̦dars, Schmerbauch Segew.; sauta vē̦dari, die Wohlhabenden Segew.

Avots: ME III, 778

unsauts Stelp., eine Nadel zum Reinigen der Tabakspfeife. Vgl. unsvats 2, woraus es entstanden ist.

Avots: ME IV, 299

uzsaut Borchow u. a., = uzšaũt: u. ienaidniekiem ar lielgabalu.

Avots: ME IV, 376

uzsàutêt, aufbrühen, aufbähen: u. luopiem zâli.

Avots: ME IV, 376

virsautne, = virsaune: zaļā bē̦rza virsautnē RKr. XX, 66.

Avots: ME IV, 611

‡ atgumt "= atkumt" Warkl.; (auch reflexiv) "sich zurückbeugen" Bers., Stenden: sautē̦tais kuoks dzisdams atgumis; zurücksinken Stenden: piedzē̦rušais gribēja vēl kuo teikt, bet atguma atpakaļ pret siênu un aizmiga; "sich in die ursprüngliche Richtung zurückbiegen" Wessen.

Avots: EH I, 143

atkan [hauptsächlich im hochlettischen Gebiet, aber auch in Sunzel und Üxkül], mundartlich auch at[t]kan, atkaniņ Sessw., atkanāt Baers., atkanāties JK. IV, 9, hochle. auch otkonīs und (in Sonnaxt) otkin, wieder, abermals: te sautīte rītā te̦k, te atkan vakarā; atkan mana māmuļiņa ikdieniņas ve̦cumā BW. 3252. [Eher wohl entlehnt aus dem Russischen (s. russ. конъ "Anfang" und dazu Berneker Wrtb. 560 F. und Trautmann Wrtb. 134), als altererbt.]

Avots: ME I, 164

‡ baltvīkale "eine Art Manteltuch (?)" Rolhof n. Latv. Saute 1929, S. 805.

Avots: EH I, 203

‡ dàcîtiês ² Auleja, -kuôs, -cĩjuôs, sich närrisch, sonderbar gebärden, anders als andere tun: kuo tu dākies, ka[d] tu taids pat vîze kai visi! Auleja. palikt mierā un nedācīties viesa klātbātnē Veselis Sautes kaps. 28. dācījies ar... jaunkundzēm Tīr. ļaudis. Aus *dārcīties (vgl. li. darkýtis "Grimassen sehneiden")? Vgl. aber auch dāks 1.

Avots: EH I, 311

dažur, dažviet od. dažuviet, an manchem Orte, an manchen Orten, in manchen Stellen: zeme bija dažur nepietiekuoši apstrādāta, dažur slikti apsē̦ta A. XVII, 246. nātru kāpuostus dažur sauc par sauti Etn. I, 18. dzejuolī dažviet ir sevišķa sajūsmība. saulīte pārplūdināja vēl dažviet rasainuos krūmus Ramāns.

Avots: ME I, 446

izšautêt, ‡

2) "?": lai kvē̦pi un dūmi drudzi krietni izšautē (= izsautē?) LP. VI, 147 (aus Kreuzb.).

Avots: EH I, 485

I kama, kams, gew. Pl. kami [Ruj.], eine Volksspeise: kamus Maz - Salacā pagatavuo tâ: sabeŗ auzas, miežus, drusku rudzu, zirņu un pupu ve̦rduošā ūdenī, mazu laiciņu pasautē, tad izbeŗ izlaidus uz palagiem un izliek saulītē, lai apžūst. tad iebeŗ karsti nuokurinātā krāsnī, kur tuos maisa, kamē̦r tie vairs neapde̦g, aiztaisa tad krāsni paliek auksta; pēc izgrābj, iztīra, samaļ miltuos, kuŗus vēl izsijā. miltus iemaisa skābā pienā un tūliņ ē̦d bez raudzēšanas Etn. I, 20. Dies so bereitete Mehl heisst in Rujen kammilti und die Speise kamputra; kama milti, Hafermehl Manz. Wohl aus estn. kama "Hafermehl, Mehl von geröstetem Getreide".

Avots: ME II, 148

kuôķelis ² : kuoķeļu ... stumbriem Veselis Sautes kaps. 122.

Avots: EH I, 686

kũza, kūze, ķūze, der Stock, Stab, Prügel: silā gāju kūzas griezt BW. 11336. būs viņā saulītē ar kūziņu jāstaigā 31492; 21571, 1; 23213, 1; LP. VI, 664; VII, 1286. gul man pūra dibinā izsautē̦ta vīksnes kūze BW. 23333, 1. dē̦ls paņēma kūzi LP. VI, 451. mana ruoka, ievas ķūze, svainīt, tava muguriņa! BW. 26080, 1; 31469; Etn. II, 2; LP. V, 275; der Akk. kūzu BW. 31499. Sprw.: pasaki nabagam, nabags ķūzei, ķūze visai pasaulei, pflegt man von einer Klatschbase zu sagen. Aus mnd. kuse "Keule".

Avots: ME II, 339

ļautiņputra, eine Speise: ļautiņputru taisa nuo sautē̦tiem, izžāvē̦tiem un brūni nuotaukšē̦tiem rudziem, kuŗus, miltuos samaltus, iekuļ rūgušā pienā Kremon n. Etn. 1, 20.

Avots: ME II, 533

likt,

1): "atstāt" Skaista;

2): likuši zaķīti vainīgu Pas. VIII, 368, haben die Schuld aufs Häslein geschoben:
gubas l. (= kŗaũt 1) Lubn. auzas un rudzus liek statiņuos, sienu - gubās Schnehpeln. maizi l. (˙= iejaut) Brauenb. paku l. (Pocken impfen) Lös.;

3): man liek e̦lpu cietī (ich leide am Asthma)
Seyershof. pilnā od. par pilnu l. Salis; beachten, ernst nehmen: jūŗas mē̦slus agrāk nelika par pilnu (man erkannte den Wert des Seetangs nicht). pretī l.,

a) Ekel erregen
Salis: pārāk salds, briesmīgi liek pretī;

b) sich widersetzen
Seyershof: uotrs gailis neliek pretī, bet bē̦g. kad zirgs re̦dz, ka brauc sieviete, tad viņš liek pretī: ausis vien ceļ un lāgā neiet ebenda;

5): viņš iet dievam neliekams (er geht, ohne dass es nötig wäre)
Spiess. atradu kâ liktu Wessen;

7): liels krusas gabals lika guovei pa muguru Linden in Kurl. liek ķēvei paslēpenēs Sonnaxt. l. zirgam ar pātagkātu pa kātiem Seyershof. āzis liek (bada) vien vecenei ebenda;

8): kur nu liksi (wirst eilig gehen)?
Saikava: tad tik sasit kājas un liek Salis. viņš liek kâ traks pa ceļu ebenda. teļš liek (= le̦c) pa būdu, ka put vien Seyershof. Die letzte Phrase ME. II, 469 unter 8) gehört wohl zu 2); ‡

10) = liktiês 2 (?): kai likām saut, - visi alā. Auleja; ‡

11) bez liktā "ohne Zweifel"
(!) Saikava: b. l. jāiet. bez liktā ("?") jāiet dibe̦nā (= jāizput) Prl. Refl. -tiês,

2): vīrs likās klāt un samala miltus Siuxt;

3): viņa liekas un guļ nuost Pas. XII, 495 (aus NB.). e̦lpa likusies cieti (hat nur mit Not atmen können)
pas. XV, 5 f. l. pie zemes (Auleja) od. zemē (Adl., Schwanb.), niederfallen; sterben (verächtlich) Auleja;

7) a): (pamāte) likās tai nuoteicam, lai ātrāki mājās nenākuot Pas: V, 402. (lapsa) likusies par nuosprāgušu FBR. VIII, 23;

b): es tâ liekuos, ka leju Frauenb.; ‡

8) sich eilig begeben, laufen
Salis u. a.; ‡

9) verfahren
(?): ar pašu ... trim zirgiem Ādams duomājuot tâ l.: vienu jāšuot viņš pats, uotru - puisis, un trešuo lai jājuot viena kalpuone Janš. Mežv. ļ. II, 137 (hierher gehöet auch das Zitat aus Janš. ME. II, 469 unter 5).

Avots: EH I, 741, 742

mẽrît: auch C., Ermes, Lemb., Perkunen, Serbig., Wenden, Windau, Zögenhof, (mit è ² ) A.-Laitzen, Heidenfeld, Saikava, Schwanb., Sessw., praes. mērīju C., Ermes, Heidenfeld, Perkunen, Prl., Saikava, Schwitten, Trik., mē̦ru AP., C., N.-Peb., Sessw., mēru A.-Laitzen, Burtn., Dunika, Ermes, Hasenpot, Lubn., Nikrazen, Schwitten, Serbig., Sessw., Smilt. Refl. -tiês,

2): mērījās ... saut Pas. IX, 173.

Avots: EH I, 808

I muncis,

1): bē̦rnu sautēt nuost tik karstā laikā ar vadmalas muncīti A. Brigadere Dievs, daba, darbs 307; "kamzuolis; vīriešu adīta jaka" (mit un̂ ² ) Grenzhof n. Fil. mat. 63; "bieza pašaustas drēbes (sieviešu) jaka" (mit uñ ² ) Frauenb.; "adīta vai nuo drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa" (mit uñ ) Siuxt; dabūsi pa muñci (= muguru)! Siuxt.

Avots: EH I, 832

ùokņa ² Mahlup, Schwanb., ein Schnüffter. Etwa nebst li. úoksauti "unaufhörlich lauem" zu poln. ob-aczyć "bemerken", gr. ώ˚ψ "Gesicht" u. a. (unter acs)??

Avots: ME IV, 414

II uore Grob., uôrs ² Ahs., ein Holzstück mit einer Öffnung an jedem Ende zum Anbinden des Viehs im Viehstall: uors sastāv nuo ieapaļi plakana kuoka 11/2-2 pē̦du gaŗumā, kam katrā galā izurbts caurums. vienā caurumā ievērta saite, kuŗu sien guovij ap kaklu, bet uotrā ieveŗ sautē̦tu kārkla, kadiķa vai bē̦rza vici, kuŗu savij riņķī. uora savītuo riņķi uzmauc pie rensteles iesistā mietā Ahs. Ans mnd. ôr "Ohr, Handhabe" (vgl. d. Nadelöhr).

Avots: ME IV, 419, 420

pamẽrît, ‡ Refl. -tiês, zielen: jis pasamēreja, - grib saut Pas. IX, 55.

Avots: EH II, 156

pãrsegt, tr., überbedecken: gruozu ar drānu. Refl. -tiês, sich über-, bedecken: viņš gulēja, līdz krūtīm ar se̦gu pārsedzies Saut.

Avots: ME III, 174

I pipka,

1) die Peitsche:
čigānam ādas pipka BW. 12419. nuogriezis guovij asti un tuo par labu pipku sataisījis Etn. III, 123. vīrs ar pipku sautējis lāčam muguru LP. VI, 1, 438;

2) ein zusammengedrehtes Tuch, damit man schlagen kann
RKr. XVII, 46.

Avots: ME III, 222

*V saka od. *saks "?": nabadziņš gavil˜ēja zaļu saku (Var.: zaļa sauta ) gŗaviņā BW. 31168, 3 var. Zu li. šakė "ein die Frucht abtreibendes Kraut; der Sadebaum"?

Avots: ME II, 643

sar̂kanràibs, rotgefleckt, -gemustert, rotbunt: sarkanraibs mutesauts Aps. III, 34. sarkanraiba guotiņa MWM. VI, 841.

Avots: ME III, 721

saubru (?) saknes, Angelika U.; sonst: šautru sakne oder sautruma sakne.

Avots: ME III, 770

sàudekle ² Kl., Bers., Warkl., Nerft, Saikava, Spr., Buschh., Kreuzb., saûdekle Laud., saudīkla Landskorona, das Weberschiffchen; fig.: etwas, was sich schnell hin und her bewegt: tam mēle iet kâ saudekle Laud. tur zivtiņas kâ saudeklītes skrej Juris Brasa 6; auch: einer, der sich um andrer Leute Angelegenheiten kümmert Laud., Bers.: kuo tu maisies uotra lietās kâ saudekle? Nebst li. šaudyklė "Weberschiffchen" zu saut, šaut.

Avots: ME III, 770

saũlriets, auch der Plur. saulrieti, saulrietas Alksnis - Zundulis, Sonnenuntergang: ... aiz kuŗa dedza sautrieti A. v. J. 1902, S. 16.

Avots: ME III, 774

šaũt, šaũju oder (in Arrasch, Drosth., Dunika, Jürg., Schujen u, a.) šaũnu, šãvu, eine heftige Bewegung nach einer Richtung hin machen U.,

a) schnell schieben oder stossen:
maizīt[i] šāvu pašā krāsnes dibe̦nā BW. 35606 (ähnlich 6896; 8117, 2; 10723; Etn, II, 61; LP. V, 37, VII, 853). šauj kāju vēl priekšā Lapsa - Kūm. 188. šauj (Var.: duod, reiche) ruociņu [man] pasle̦pe̦ni! BW. 11442 var.;

b) einen Schlag oder Hieb versetzen
Spr.: lielajam pliķi šāvu (Var.: situ, cirtu, devu) BW. 9809, 1 var. ja nāk vēzis, šaun (Var.: sit, duod) pa ļipu! 30837 var. gribējis šaut šim (ar malkas gabalu) pa galvu Etn. II, 86. šaut pa muti Lapsa - Kūm. 202. reiz viņam šaut par purnu Vēr. I, 1157 (ähnlich Br. sak. v. 1509). šaut pa ausi Wid. šaun pa mizu! Saikava. šaut zirgam Wid.;

c) (mit einer Schiesswaffe) schiessen:
zemē šaut, herunter (tot) schiessen. gaŗām šaut, vorbeischiessen, nicht treffen. šautu tuo putniņu BW. 11430. lai šie šaunuot katrs savu luodi Pas. IV, 309. dē̦li tūliņ (grib) šaut, lai dabū ēst LP. IV, 197. maza plintīte tāļu... šaun RKr. VII, m. 1265, kam te̦lē̦nam nee̦suot šāvuši! Upīte Medn. laiki 57. šaušu virsū, pašā viducī Jauns. šauj kâ pupas ce̦p Celm. še jums katram šaujamais LP. IV, 137. šaujams rīks, Schiessgewehr Brasche; šaujams caurums, Schiessscharte Brasche; figürlich: šī meita jau ir šàuta ² (defloriert) Saikava;

d) rasch zufahren
U.; eilig laufen (gehen): māte šauj uz pirti skatīties LP. IV, 161. šauj mudīgi vien! V, 252. Klāvs šauj uz mājām atpakaļ J. K. V, 110. kur tu šauj tik ātri? Dond. ņe̦m kājas par ple̦ciem un šauj lekšus vaļā;

e) regnen:
vakar (lietus) šāve ij taiņ šaun Saikava. Refl. -tiês,

1) sich rasch wohin bewegen
U., Spr.: virsū šauties, losstürzen auf etwas. ārā šauties, eilig hinausgehen. prātā šauties, einfallen Spr.: šāvās Jāze̦pam... sapni prāta Glück I Mos. 42, 9. kaŗš virsū šāvēs L., der Krieg überfiel (uns). gar muti šauties U., auf der Zunge schweben. vakars nāca, vāverīte! šaujies (Var.: steidzies, traucies, laidies) egles galiņā! BW. 13795. gulē̦tāji nu steigšus šāvās augšām Janš. Bandavā II, 276. šauties bē̦gulim pakaļ Celm. (Annīna) caur uguni šāvusies pēc tā mūsu bālēlīna RKr. XIX, 135 aus Plm.). jel šaujaties jūs iekšā! Lapsa - Kūm. 257. šaujies, līdaciņa, no e̦zara laukā! Br. 42. viņš šāvās kâ zibins laukā Krišs Laksts 6. zibens pēc zibeņa šaujas RKr. VIII, 12. kur tad nu šausies (duosies)? Dond., Riga. ēst tâ gribas, ka ne˙kur šauties LP. I, 60 (ähnlich VII, 678; Plūd. Llv. 207). nezin, kur šauties, man weiss nicht, wo aus oder ein Elv. viņš aiz bē̦dām un rūpēm nezin, kur šauties Purap. Kkt. 81 (ähnlich LP. VI, 288; Etn. I, 119). kuo viņš tâ šaujas nuo vienas puses uz uotru? Dond. Rudim pa galvu šāvās tās duomas Alm. Meitene nuo sv. 6. šauties kâ bults Aus. I, 34. šķē̦ps šaujas, zib J. R. V, 100. "vai tas tiesa?"Jēcītis šāvās (fuhr dazwischen) Ādamam starpā Aps. VI, 12. drīz rudzi vārpās šausies MWM. VIII, 412 (ähnlich MWM. 1898, S. 20);

2) einander schiessen
Spr.;

3) um die Wette schiessen:
bijis jāiet šauties LP. VI, 163. Subst. šãvums, der Schuss; das Geschossene; šãvẽjs, der Schiessende, ein Schütze: es pats gudrs šāvējiņš BW. 30438 var. miglā šāvējs LP. I, 155. bise nava putnu šāvēja St. Nebst saut und li. šáuti "(Brot in den Backofen) schiehen; schiessen" zu li. šũvis "Schuss", šiáutuvas "Weberschiffchen" (bei Būga Изв. XVII, I, 28), slav. sovati (prs. sujǫ) "werfen, stossen, schieben", poln. sunąć "fortbewegen", čech. sudlice "Wurfspiess" und (wenn mit ide. sk̑-) got. skēwjan "gehen", ostfries. schöjen "sich umhertreiben" u. a., s. Trautmann Wrtb. 300, Walde Vrgl. Wrtb. II, 553, Potebnja РФВ. VII, 65 f.

Avots: ME IV, 9, 10

II šaũts Dunika, Gramsden, Rutzau, šaũti Nigr. n. Etn. I, 42, Pampeln, eine Suppe aus Beten- oder Meldenblättern: strēbt balanžu šaũtus Janš. Dzimtene ² I, 304. strē̦bdama... pienā izvārītas balandes jeb šķidruos šautus Janš. Mežv. ļ. I, 204 f. vārījuse... sviklu šautus 73. Zu sauts, saute.

Avots: ME IV, 11

savĩtêt Koddiack, savìtêt ² Gr. - Buschhof, Mar.,

1) = savietēt; welken lassen Neugut, (mit ĩ) Nötk., Jürg., Kl. - Dselden; "ļaut apvīst, bet neizkaltēt gluži sausu" Sessw., Selsau, Schwanb., Druw., Golg., Laud., Aahof, Lös., N. - Peb. u. a.: s. zâles;

2) = saut%C3%AAt">sasautêt Fehsen, Vank., Sessw., (mit ĩ) Serben: savītēju vīksnes kūzu BW. 23213, 1. Refl. -tiês, sich abbähen: sestdien būs pirts, tad varēs savītēties N. - Peb.

Avots: ME III, 790

savtis L., Wid., auch sautis">sautis geschr. (bei L., Für. I), ein Mitgenosse, Kamerad, ein Eigener, Angehöriger L., Befreundeter Für. I: tie mani sauši, es sind meine Freunde Für. I. es viņam tuos rudzus palaižu par Lē̦tu naudu kā sautim ebenda.

Avots: ME III, 793

II trikât "trinken, saufen; sautend Zeit vergeuden" MSil.

Avots: ME IV, 235

I vèitêt ² Bers., Borchow, Erlaa, Fest., Kaltenbrunn, Kalzenau, KI., Lubn., Saikava, Vīt., (mit ei ² ) AP., -ẽju, "likt vīst; saut%C4%93t">sautēt"; trocknen Wessen: sētiņas mietiem rīkstes labi jāveitē vai nu saulē vai uz guns, tad tās ir sīkstas Vīt. rijas krāsnī klūgas veitējāmas Saikava. tâ˙pat grib purva zâle kâ āriska veitējam (Var.: kâ dābuols vītējams) BW. 23406 var. saul[e] ābuolu veitē̦dama VL. aus Kalzenau Pūrs II, 63. Refl. -tiês, sich (am Ofen) tüchtig erwärmen C.; welken: ne tas (= vainadziņš)... saulē veitējās (Var.: nuovīta) BW. 8414 var. Zu vĩst.

Avots: ME IV, 525

I vẽ̦za C., Frauenb., Wolmarshof, (mit è̦ ² ) Buschhof n. FBR. 1V, 77, Golg., Kaunata, Kr., Lubn., Mar., Meiran, N.-Rosen, Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Warkh., Warkl., Zvirgzdine, vēza Oppek. n. U., Mag. XIII, 25, Pas. II1, 125 (aus Makašē̦ni), IV, 29I (aus Ludsen), VII, 292 (aus Lettg.), Bolwen, Gr.-Jungfernhof, Zaļmuiža, vē̦zs Oppek. n. U. Mag. XIII, 25, ein Stock; ein grosser, ästiger Knüppel Ramelshof; eine Rute, ein Prügel V., (mit è̦ ² ) Aahof: sē̦rmūkša vẽ̦zu LP. VII, 305. pliederu kuoka vēziņu Etn. II, 55, izsautēta ievas vē̦za BW. 23185. jemiet vē̦zas ruokā! 28877, 3. apēde ubagu ar visas vẽ̦zas 18189. ubags iet ar vẽ̦zu ruokā Mar. izņēmis ...vē ziņu (spieķīti) nuo paduses Anekd. 37 (aus Sinolen). ķer vē̦zas . . , un skrien vilka sistu Pas. I, 148 (aus Bē̦rzgale). ar vē̦zu vien varu iziet laukā (sagt ein Kranker) Oppek. n. Mag. XIII, 25. Vermutlich als das, womit man (beim Schlagen) schwingend ausholt, identisch mit vē̦za II.

Avots: ME IV, 572, 573