Paplašinātā meklēšana

‡ aptĩrît, ‡

2) bestehlen:
a. kam kabatas. ‡ Refl. -tiês, sich bereinigen.

Avots: EH I, 122

aptĩrît, tr., bereinigen: ielas, istabas.

Avots: ME I, 131

‡ attĩrît, reinigen (perf.), reinigend absondern: labību... attīrīja nuo pe̦lavām Pas. IX, 517.

Avots: EH I, 176

ìetĩrît, reinigen: pļavas nebija ilgi kâ ietīrītas Egl. Zilā cietumā 195. [ietīrīt (für die Saat fertig machen) līdumu Kreuzb. Refl. - tiês,

1) eine Rodung oder Wiese für sich im Walde herstellen
Schwanb., Mar.;

2) im Reinigen sich einüben
Dickeln.]

Avots: ME II, 82

* ìetīrîtiês "?": šitāds ietīrās [erdreistet sich?] uzmeklēt viņu ar acīm A. XII, 103.

Avots: ME II, 82

iztĩrît, Refl. -tiês, ‡

2) = iztaisîtiês ‡ 5: nejē̦ga iztīrījās vienādi un uotrādi Pas. XII, 417.

Avots: EH I, 490

iztĩrît, iztĩpinât Dond., vollständig reinigen: avuotu vajadzēja iztīrīt nuo dūņām LP. VII, 319. vīrietim bijis jāsamīsta un arī jāiztīra nuo gaiļu laika līdz bruokastīm 100 sauju Etn. III, 88. Refl. - tiês, sich vollständig reinigen.

Kļūdu labojums:
319 = 361

Avots: ME I, 819

nùotĩrît, tr., abputzen, absäubern: zābakus, drēbes. Refl. -tiês, sich abputzen, sich absäubern: puisis nuomazgājas, nuotīras LP. IV, 109.

Avots: ME II, 875

pãrtĩrît, tr., obenhin, von neuem putzen, reinigen : cukurs fabrikās tiek pārtīrīts Latv.

Avots: ME III, 183

patĩrît, tr., ein wenig reinigen, leeren: gan šuodien patīrīs klētis, heute wird man wohl gehörig die Getreidekammern leeren Aps.

Avots: ME III, 122

pìetĩrît, ein wenig reinigen, säubern, ausfegen Spr. Refl. -tiês, sich ein wenig säubern Spr.

Avots: ME III, 304

satĩrît,

1): satīrījām dāržines priekšu Jauns. Raksti III, 58.

Avots: EH XVI, 456

satīrît,

1) reinigend aufräumen od. wegschaffen:
s. pagalmu; s. mē̦slus;

2) hastig aufessen:
ātri satīrīja ēdienu Gr. - Buschhof,

Avots: ME III, 764

tĩrît: prs. tĩru Salis, (mit ì ² ) Heidenfeld, tìrīju ² Kaltenbr., Sonnaxt; viņš tīra linus Orellen. Refl. -tiês, ‡

2) sich reinigen lassen
Seyershof: tie lini kulstuot labi netīrās; ‡

3) t. pruom Seyershof, mit allem Inventar (umsiedelnd) wegziehen.
‡ Subst. tìrījumi ² Zemzare Lejasc. 101 "vietas, kur nuotikusi tīrīšana." ‡ Subst. tĩrîtājs, der Reinigende: ceļa t. BW. 2666, 2. meža tīrītāja 7149 var.

Avots: EH II, 686

tĩrît, -u oder -ĩju, -ĩju, reinigen, säubern: tīrī.., zābakus Pas. V, 288 (aus Welonen), tīrī jī sēnis 426. jatīra sveces LP. VII, 94. rupīgi tīrītā . . te̦lpā Pūrs I, 106. Refl. -tiês, sich reinigen, säubetn.

Avots: ME IV, 203

censīgs, strebsam, eifrig: savu valuodu censīgi tīrīt RKr. VIII, 18.

Avots: ME I, 372

‡ gliži "?": g. nuotīrītus kartupeļus Pet. Av. I, 253.

Avots: EH I, 393

glumē̦ns,

2): "kas pieglumējis" Ramkau: tuo glumē̦nu vajag iztīrīt;

3): "glē̦vs, slinks cilvē̦ks" Heidenfeld.

Avots: EH I, 394

grabaža, gew. d. Pl. grabažas,

1) der Plunder, alter Kram, zusammengerafftes, wertloses Zeug, der Trödel:
kur liksi manas grabažiņas Etn. I, 47. manas grabažiņas BW. 27454 (Var.: lupatiņas). grabažu buods, Trödelbude LP. III, 38. Bei J. Allunan in dieser Bed. grabaži: valuodu nuo svešiem grabažiem iztīrīt Izgl. IV, 15; grabažas runāt, übel zusammenhängende Dinge untereinander reden L., St.;

2) die Schwätzerin:
sieviņa, mana grabažiņa; gew. als Schimpfwort (so namentlich grabažu lāde), die Faslerin: grabažu, varažu tautas veda kamanās BW. 124. tā ir tāda ve̦ca grabaža, viņa var daudz kuo sarunāt Dond. [Wenigstens in der Bed. "Zusammengerafftes" zu grâbt und li. grabažiúti "нащупывать"; sonst aber wenigstens in der Bed. 3 - wohl zu grabêt.]

Kļūdu labojums:
124 = 12424,4

Avots: ME I, 635

grãpis, der Kessel, Grapen ; grāpi tīrīt, ein Spielchen Etn. IV, 47. Entlehnt [aus mnd. grape].

Avots: ME I, 644

gur̃kstêt Ahs., -u, -ẽju, Drsth., [Dunika], Dond., [gur̂kstêt Lis., Jürg. u. a., gùkstêt ² Kl.], gur̂kšķêt Gr. -Sess., Druw., gur̂kšêt [Lis.],

1) knistern:
mīksts sniegs spiežuot gurkst od. gurkš(ķ). lini gurkst, kad tuos iztīrītus spiež kuopā. nuomazgājies tik balts, ka gur̂kst ² vien [Stenden], Kand.;

2) zischen:
ūdens izšļakst gurkšē̦dams Vēr. II, 1166;

3) kollern, knurren:
vē̦de̦rs saka nepatīkami gurkstēt (in Kand.: vē̦de̦rs kurksi) Vēr. II, 854;

4) quarren:
peldēja putni, uomulīgi gurkstē̦dami Skalbe. Vgl. gurdzêt und kurkstêt.

Avots: ME I, 683, 684

I ìedāvât,

2): in kleinen Portionen (allmählich) geben
Frauenb.: kad iedāvā kuo, tad ganuos neē̦d. ‡ Refl. -tiês, sich anerbieten (?): bē̦rni, kas iedāvājas zābākus nuotīrīt Pēt. Av. I, S. 164.

Avots: EH I, 508

‡ izauga (li. ìšauga ), ein Auswuchs: kuociņus nuo... liekiem zariem un izaugām tīrīt Dārza kal. 1796, 24.

Avots: EH I, 432

izķĩckât,

1): (siruotāji) izķīckājusi mantu Janš. Mežv. ļ. I, 77 (ähnlich Līgava II, 331). izķīckājis kungam visu labākuo mantu Atpūta № 371, S. 6; ‡

2) (Fische) ausweiden
Lems.: i. reņģes, ‡ Refl. -tiês "iztīrīties" Burtn.: nevar i. vien.

Avots: EH I, 461

‡ izpļūtinât, zur Genüge Durchfall (Diarrhöe) haben machen: kamēr iekšas krietni iztīrītas un izpļūtinātas Lange Latv. ārste, S. 38.

Avots: EH I, 474

izpuģuôt "?": kamē̦r vē̦tra viņu dragā, svešas mantas izpuģuo A. XI, 550. [In Wandsen bedeute es - zerstörend auseinanderstreuen: izp. vārnai ligzdu; in Selgerben - "izdzīt; izpuost, iztīrīt"(?).]

Avots: ME I, 785, 786

‡ III izšķibêt "(Kot oder Mist) gründlich ausschaufeln" Golg., Meselau, N.-Schwanb.; i. (= iztīrīt) celiņus sakņu dārzā, vagas Erlaa.

Avots: EH I, 485

‡ izveĩdât Kal. "izķidāt, iztīrīt": i. de̦sas.

Avots: EH I, 494

juõle,

1): galu pakulas j. stiprākas Frauenb.; ‡

2) = kaût I 3: j. apavu nav, tad varēja nuotīrīt kājas Frauenb.

Avots: EH I, 570

kaņ̃ģerêt [C., PS.], -ẽju, tr.,

1) Pferde kurieren:
zirgus C. kaņģerēt ir zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt. tīrīt Lasd.;

2) peitschen,
mijuot zirgus jādelēt, pīckāt, tramdīt Lasd.;

3) lenken:
kaņģerē zirgu prātīgi, lai neiegāžamies grāvī Mar.; grundlos hin und her schickend keine Ruhe geben Ermes, Serbigal;

4) flicken, reparieren:
pulksteni Lasd. Refl. -tiês, sich kurieren U.

Avots: ME II, 157

karbinieks "purva iztīrītājs" [?] Bers.

Avots: ME II, 161

ķildiņas,

1) die Keimgrübchen:
tupenīt, tupenīt, kâ līdīsi vē̦de̦ra? ne tev škura nuomizuota, ne ķildiņas iztīrītas BW. 2975;

2) "das Eingeweide"
Lub.; [ķil˜diņas, Gekröse Bauske.]

Avots: ME II, 380

‡ nùobačât "ūdenī iebē̦rtus kartupeļus nuotīrīt, nuogrūst ar kuoku" Frauenb.

Avots: EH II, 30

nùodzìt,

1): n. luopus uz tāluo lauku Siuxt. suni parīda un tad apsauc, lai par tālu nenuodze̦n Iw. nuodzen [luopus], dēleņ, ganuos! Zvirgzdine. n. aitas nuo rudziem Salis. dažā vietā bij vēl spalva klāt, - nevarēja visur n. (nuotīrīt) ebenda. lai viņam ... nuodze̦n bārdu Pas. XIV, 309. žurkas vilnu nuodzinušas Tdz. 57617. n. vâtes nuo ģīmja Dunika. mēģināt, vai ... nenuodzīs (= nenuositīs ar āmuru) ragus Pas. IV, 11. nuodzina tukšai mucai nuo viena gala stīpas XII, 511;

3): taisni n. (= izart) vagu Siuxt. tīrumā pupām nuodze̦n vagu AP.;

4): vīrs jaunuo sievu tâ nuodzinis (durch geschlechtlichen Verkehr)!
Frauenb.; ‡

7) überziehen, bedecken:
sliktuo zemi n. ar pe̦du biezu auglīgas zemes kārtu Pas. VII, 379; ‡

8) n. pē̦das, Spuren verfolgen (?):
suns nuodze̦n pē̦das svešniekam nuo pakaļas un tad iet pruom Strasden. Refl. -tiês: viņi nuosadzinuši (= pakaļ dzīdamies nuokļuvuši) pie ... mājas Pas. XV, 272. tīri negribīt nuodzinās guovs nuo pļavas (ganz unabsichtlich wurde die Kuh von der Wiese weggetrieben) Saikava ( nuodzinās ist aber nicht passivisch aufzufassen!). dažreiz aitas pašas sev nuoē̦d vilnu; ja viņām ir skuteles, tad viņas nuodze̦nas pa˙visam plikas AP. pēc dzemdēšanas luopi dažreiz iekšas spiež ārup; bet kas tad nu guovij laiž vaļu n.: stāv klāt un neļaun, - berzē muguru Saikava.

Avots: EH II, 43

I nùoķepêt, tr.,

1) beschmieren, beschmutzen:
drēbes, ruokas Gramsden. nuosēdās pie maizes druskām nuoķe̦pē̦ta galda stūŗa Egl.;

2) schmierig werden:
galds pa˙visam nuoķepējis - ilgi nav tīrīts Drostn., Sessw., Ring- mundshof.

Avots: ME II, 805

‡ nuoķidât Frauenb. "vom Eingeweide eines geschlachteten Tieres das Fett entfernen (nuotīrīt)".

Avots: EH II, 59

nùosàusinât, Refl. -tiês: nuotīrīties un n. Pas. XI, 398.

Avots: EH II, 83

nùošļaũcît: auch Smilt.; šāva Lukstam ar ruoku gan pa vienu, gan pa uotru vaigu, tuos brangi nuošļaucīdams Vanagu ligzda 13. de̦sas dējuot, tâ saucamuo asiņu putru ievada tīrītā luopa zarnā pa pudeles kaklu un ar ruoku nuošļauka pa zarnu uz leju N.-Peb.; "gaŗi ve̦lkuot nuomazgāt" Dr.: n. kam muguru ar slapju lupatu. Refl. -tiês,

1): "nuostaipīties" Hasenp. (mit aû ² ), Heidenfeld (mit au), Trik. (mit aû); ‡

2) eine gewisse Zeit vertrödeln
Hasenp., Heidenfeld.

Avots: EH II, 96

[nùošļidzinât "mit Wasser begiessen" Kursiten: "sniegu nuotīrīt uz le̦dus kājām"(?) Malta, Makašē̦ni, Rē̦zna.]

Avots: ME II, 868

nùosmekstêt,

1): nuosmekstējis ir cilvē̦ks, kam mugurā ilgi valkātas, netīrītas drēbes Grünw.

Avots: EH II, 88

nùotaukuôt, ‡

2) vom Fett befreien:
kad cūku nuokauj, izņe̦m iekšas, tad vajaga de̦sas vis˙pirms n., tad tikai izlaist (iztīrīt) Frauenb.

Avots: EH II, 99

nùotraustiês,

1) [mühsam und schwerfällig heruntersteigen
Vīt., Vank., Jürg.]: žīds lēni nuotrausās nuo bukas Purap. viņš nuotrausās nuo lāvas B. Vēstn., [(mit àu) Serben, Peb., Lös., Selsau;

2) "nuotīrīties"(?) Kursiten.]

Avots: ME II, 876, 877

II paũna,

3): auch (sing. paũna) Dunika;

4): zâļu p. (Var.: nasta) mugurā BW. 32431 var.; ‡

6) paũnas "sīkās ābuoliņa sē̦klas kuopā ar pe̦lavām, kuŗas vētījuot neizduodas iztīrīt" Seyershof: es ar paunām sẽju, un e̦buoliņš dīgst kâ traks; ‡

7) siena p. "siena šķūnis" Lubn.; ‡

8) comm., ein Trödler Siuxt:
kuo tu te paunājies kâ tāds p˙!

Avots: EH XIII, 185

pe̦ri (li. peraĩ "die Bienenbrut"), peres Ar., die Brut: pe̦ru kamuoliņš Konv. ² 1051. savus pe̦rus kukaiņi mē̦dz tīrīt ar priekškājām MWM. VI, 793. nuo blakus sīpuoliem, pe̦riem (Brutzwiebeln) narciss pavairuojas ļuoti ātri Konv. ² 2870; Bienenbrut Etn. IV, 164 u. a.

Avots: ME III, 201, 202

pujât,

1) s. puijât;

2) pujât(iês) Selg. n. Etn. IV, 166, = puģît(iês) Gold.; "tīrīties"; in der letzten Bed. Zu li. pujóti "blasen" PФB. LXVI, 228?

Avots: ME III, 404

puteksnaîns, staubig: istaba netīrīta, puteksnaina Ahs.

Avots: ME III, 440

rũpîgs Wolm. u, a., rûpīgs ² Salis, Widdrisch (li. rūpìngas "sorgfältig"), bekümmert, sorgenvoli; sorgsam, mühsam, angelegentlichU., sorgfältig: muļķis rūpīgs sē̦dē̦dams pātarus skaitīja LP. VI, 648, ēdienus nuolika rūpīgi tīrītā . . . te̦lpā Pūrs I, 106.

Avots: ME III, 571

sakrẽ̦puļuôtiês "?": kuo tu še istabā esi sakrē̦puļuojies? vai nevari ārā de̦gunu nuotīrīt? Dond.

Avots: ME II, 655

savandît, zerwühlen: s. gultu; durcheinandermischen: savandît miežus ar auzām; s. putru. Refl. -tiês, sich vermischen: pe̦lus bija savandījušās ar iztīrītuo labību Dunika.

Avots: ME III, 780

šķaũdît: kuo gan tu šķaudīsi (wirst unzufrieden schnaubend sagen), kad Miķeļa grē̦ks tev kļūs zināms? Jauns. Raksti III, 98. Refl. -tiês (schnaubend seine Unzufriedenheit äussem): viņš ilgi šķaudījās par muižniekiem A. Upītis Kailā dzīvība 130. pircēji vie˙nādi šķaudījās, ka vajag linus labāk iztīrīt Seyershof.

Avots: EH II, 629

šļidzinât,

1) spritzen
Wid.;

2) besudeln; schlecht reinigen:
kuo nu šļidzini tās de̦sas? vai nevari krietni paņemt un nuotīrīt? Gold. n. Etn. II, 81.

Avots: ME IV, 71

spētiķis: "iztīrītas un druvnešuos sasālītas aitu iekšas, zarnas" (mit è ² ) A.-Laitzen n. Ceļi VIII, 233.

Avots: EH II, 550

statît,

1): s. bluķi uz gala Auleja. seņāk visi statīja (= lika e̦ze̦rā) nartus ebenda. linus s. (= klāt) Linden in Kurl. s. kūļus stapī Oknist, Pilda. s. rudzus statiņuos Burtn., Kaltenbr., Kolberg, Luttr., Oknist; pflanzen
(stādīt, dēstīt) Andrupine, Malta, Marienhausen, Pilda, Ruhental, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, Tdz. 42449 aus Lettg.), Pas. XI, 381 (aus Lettg.); ‡

2) bauen:
statīja jaunuo baznīcu. Pas. XV, 270 (ähnlich XII, 353 aus Višķi); ‡

3) befehlen:
statīja tīrīt nuo ustabas biezputru Pas. VIII, 122. ‡ Refl. -tiês, sich hinstellen: stāvu vien statējās Tdz. 55905 (ähnlich 56998 var.). ‡ Subst. statîtājs, wer hinstellt, aufstellt: sēja kūlīšus. īpaša statītāja nebija Janš. Mežv. ļ. I, 209.

Avots: EH II, 571

sûbinât, tr., verrosten oder sich beschlagen lassen Vīt.: sāc vien sūbināt lukturi; pēc vairs nevarēsi nuotīrīt!

Avots: ME III, 1129

sukât,

1) bürsten
U., Bielenstein Holzb. 706, striegeln U., kämmen U., hecheln U., Bielenstein Holzb. 373, Ronneb., (Wolle) kämmeln Bielenstein Holzb. 373; reinigen Wessen; durcharbeiten Mag. IV, 2, 149: galvu manu sukājat! BW. 16908. sukājiet, pucējiet, vediet drīzi istabā! nesukātas... nevediet! 16896. svārkus sukāt A. XX, 372. puišiem jānuosukā (jānuotīra nuo puogaļām) 2000 šauju par dienu Etn. III, 89. sukât (= nuo pakulām tīrīt) linus Dunika. Dazu das nomen actionis sukâšana (linu sukāšana Etn. III, 89) und das nomen acti sukãjums (par galviņas sukājumu BW. 4384, 8 var.);

2) prügeln
Ronneb., Salis, Wolm.: es tevi sukāšu LP. III, 99. sukā tam par muguru Memelshof. vīrs sukājis (sievu) un sacījis Etn. IV, 171. tuos sukā par abi gali I, 112;

3) tüchtig essen
Kav., Ronneb., Salis: kuo gaidīt, - sukā nuost! LP. IV, 6. tu jau sukā labi ilgi; vai nebiis par grūti? Saikava; saufen A. 1897, S. 481: bet tad sukāja krietni Aps. J. III, 27;

4) rasch gehen
U., Ronneb.;

5) sich energisch an etwas machen:
sukāt ar pļaušanu, ēšanu Memelshof. nu tik sukā iet LP. IV, 9 (ähnlich II, 19). sukā tūliņ art Kav. sukājam pūst, kuo tik var Janš. Bandavā II, 37. sukāsim nu vaļā (= sâksim)! Dunika;

6) intensiv bearbeiten
Nigr.: sukāt tē̦va tīrumiņus VL. Refl. -tiês,

1) sich kämmen
Spr.: saules meita sukājas sudrabiņa suseklīti BW. 33817. piektdien matus nesukāju...; piektdien Māŗa sukājās 34145; 2 einen Streit, Prozess führen Spr. Subst. sukâšanâs, mühseliges Fahren auf schlechtem Wege Seew. n. U. Vgl. li. šukúoti "kämmen".

Avots: ME III, 1117

uztirît, (den Fussboden) reinigen, säubern (perfektiv): uztīrīt grīdu (Salis), istabu.

Avots: ME IV, 392

vaĩcât: fragen Frauenb., (mit ài ² ) Kaltenbr.; suchen: biezumiņu vaicādams Tdz. 57058, 1 (aus Mērdzine). gāja vaicātu savu brāli Pas. VIII, 206 (aus Pustiņa). kā tu vaicā? IX, 539 (aus Domopol). vaicāšu, vai nazis nav kabatā Lubn.; bitten: vaicā, kab tev duotu zarnas munas tīrīt! Zbiór XVIII, 305. vaicājis parādīt ceļu Pas. XIII, 25 (aus Andrupine). Refl. -tiês: meita meitu vaicājās, cik ... Ramkau. Subst. vaĩcâtājs: pave̦duši gabaleņu, vaicā ze̦lta, sudabreņa. vai jūs gudri, vaicātāji? kur es jimšu? BW. 4890, 9.

Avots: EH II, 748

‡ veĩdât Kal. "ķidāt, tīrīt": v. de̦sas Aus d. weiden.

Avots: EH II, 768