Paplašinātā meklēšana

‡ àizbakât, zustopfen Dunika, Kal.: a. šķirbas sienā ar pakulām.

Avots: EH I, 7

‡ àizpakât, hinter etwas verpacken Siuxt: a. paku sienmalē.

Avots: EH I, 41

‡ àizrakât,

1) hin-, wegscharren:
a. uogles krāsns dibe̦nā;

2) zu-, verscharren:
a. grāvi.

Avots: EH I, 44

‡ àizŗakât Dunika, = ‡ àizrak̑t: a. bedri.

Avots: EH I, 47

‡ apdrakât Spr., ringsum zerbröckeln (tr., "окромсать"), bekratzen ("оцарапать").

Avots: EH I, 78

‡ apkakât, bekacken (in der Kindersprache): bē̦rns apkakājis slieksni Dunika, Rutzau u. a.

Avots: EH I, 89

‡ apšļakât Dunika, = apslacît.

Avots: EH I, 119

bakât,

1) (stopfen):
auch Lems., Wainsel: b. biezputru mutē Dunika, Kal., OB ;

2) (stampfen):
auch Gramsden, Iw., Walgalen: ar stumpu bakd rāceņu biezputru Iw. b. mālus Dunika, Kal., OB. ‡ Refl. -tiês, sich viele Kleidungsstücke anziehen.

Avots: EH I, 199, 200

bakât, -āju, unordentlich stopfen Bers., Spr., Kold.: dažs jaucuot bakā kārtis Ahs.; (auch bakalēt) stampfen. [Nebst li. bãkoti "паковать" als eine Nebenform von pakât "packen" wohl aus dem Germanischen.]

Avots: ME I, 252

‡ bal̂stakât "dauzît" Planhof.

Avots: EH I, 201

‡ brakât, beim Fahren gelegentlich in weichen Schnee hineinsinken: ragus iet brakādamos NB. Refl. -tiês.

1) "herabhängende Kleider aufheben, zusammennehmen"
Dunika: vecine nevar beigt b.:

2) larmen:
buki (ķe̦katas) jauna gada vakarā brakājas OB.

Avots: EH I, 236

čakât,

1): č. cauru zuobu PV.; ‡

2) (leichthin, oberflächlich
PV.) mit dem Hackeisen hacken: č. lapas AP. nečakā pa virsu! grūd cauri līdz dibinam! PV.

Avots: EH I, 283

čakât, -āju, stochern LP. VII, 287. Refl. -tiês, wühlen: kuo tu čakājies gar sāniem ar ruokām? Plm.

Avots: ME I, 401

‡ dakât,

1) "?": sāk (labībns) metienu d. (ar dakaini) Janš. Līgava I, 267;

2) "mit einem Holzstück (Wäsche im Kessel) quetschen, drücken"
Bauske. Refl. -tiês, unruhig hin und her treten Schnehpeln, Wandsen: zirgs dakājas, ar mušām kaudamies.

Avots: EH I, 303

‡ drakât, ausgelassen (unartig) sein Warkl. Vgl. auch drakâties und ‡ apdrakât.

Avots: EH I, 329

drakâtiês, toben, tanzen U.

Avots: ME I, 489

dũmakât. -āju, dūmakuôt, intr., dampfen (vom Roggen in der Blütezeit): ziedamā laikā rudzi dūmakā Naud. bāls dūmakuo vīrāks Bārda Zem. d. 245.

Avots: ME I, 527

‡ džakât Dunika wütend (wiederholt) schlagen: dž. zirgu. Vgl. auch izdžakāt.

Avots: EH I, 365

‡ džakâtiês "sich unnützerweise irgendwo aufhaften und angeblich etwas tun" Schnehpeln: tik ilgi tur visi džakājas pa iekšu.

Avots: EH I, 365

ìepakât, tr., einpacken: savas lietas. ìepakãjums, das Eingepackte, die Einpackung, die Verpackung: apdarvuots papīrs labs aizsargs pie iepakājuma A. XIII, 621.

Avots: ME II, 49, 50

ìepasakâtiês, sich durch Geschichten - Erzählen miteinander bekannt machen, befreunden U.

Avots: ME II, 50

ìerakât,

1) einscharren:
šuogad labi nedabūjām iesēt, tikai tâ˙pat ierakājām Jürg.;

2) teilweise aufwühlen, aufscharren (den Boden):
cūkas dārzu ierakājušas Bauske. Refl. -tiês, sich einscharren: cūkas ierakājušās dubļuos Bauske.]

Avots: ME II, 55

‡ izčakât Wessen "= izd˛akât".

Avots: EH I, 438

‡ izdakât,

1) "?": izdakā metienu ar zirgu un dakaini Janš. Me˛v. ļ. I, 19;

2) "izbakstīt 2" Schibbenhof: ienest kruķi un i. uogles, ka var (krāsni) slaucīt un maizi laist (krāsnī) iekšā! Smilten. i. piesalušu vai piebāztu trauku Schibbenhof.

Avots: EH I, 440

‡ izdzakât (?) Frauenb. "izmaisīt, izvandīt": i. visu uguni nuo ugunskura.

Avots: EH I, 444

izdžakât, tr., austechen, grösser machen, breiter amchen (vom Loche): caurums izdžakāts, un kuņģis nāk laukā Wain.

Avots: ME I, 734

‡ izkakât Dunika, = izdìrst.

Avots: EH I, 452

izkakâtiês, seine Notdurft verrichten (besond. von kleinen Kindern): vai biji ārā izkakāties?

Avots: ME I, 746

izņakât, ausschnüffeln, aussuchen (das Beste vom Essen) Grob., Etn. IV, 34: cūkas izņakā ēdienu A. XIV, 480.

Avots: ME I, 777

‡ izplakât Smilt., ausschlendern, vergeuden : i. naudu.

Avots: EH I, 472

izrakât, izrakņât, tr., aufwühlen: cūku izrakņāts maurs Aps. priedulājs, kuŗa zeme krietni izrakņāta LP. VII, 957. katrs savu izrakņājumu apsējis Etn. II, 117. Refl. - tiês, herumwühlen, vergeblich suchen: atvilka galda atvilkni un izrakņājās pa tuo A. XX, 223.

Avots: ME I, 789

‡ izšļakât, aussprengen, besprengen Dunika: pirms slaucīšanas istubu vajag i., lai neput.

Avots: EH I, 486

izšņakât: auch Smilten; "izēst" Sassm. n. RKr. XVII, 56: iebērt baruoklim graudus, lai izšņakā.

Avots: EH I, 486

izšņakât, izšņakstinât, [izšņakarêt Salis], tr., schmatzend ausschnüffeln, das Essbare aussuchen: cūka izšņakājusi graudus. Refl. - tiês, gehörig schmatzend, die Zähne weisen, fletschen: viņš tur izšņakstinās un laiž mājā LP. VI, 346.

Avots: ME I, 813

izžakât, tr., ausschnüffelnd essen, ausschnüffelnd: ēdienu Serb., Smilt., Luttr., Druw., Lub., Bers.

Avots: ME I, 833

kakât, -ãju, intr., die Notdurft verrrichten, kacken (von Kindern). [Nicht allgemein bekannt. - Nebst li. kakoti und estn. kakkama wohl eher aus d. kacken resp. slav. kakati entlehnt, als dem la. cacāre dass u. a. entsprechend. Vgl. auch kâkât.]

Avots: ME II, 137

kulakât, -ãju, kulakuôt, mit Fäusten schlagen.

Avots: ME II, 304

‡ kvakât, schallnacnahmendes Verbum: kvaku, kvaku, raudivīte, ai tuo kaula de̦guneņu: tu kvakāji e̦ze̦rā, es e̦ze̦ra maleņā Tdz. 37444.

Avots: EH I, 689

‡ II lakât, zu erschliessen aus uzlakât II.

Avots: EH I, 716

lakât [slav. lokati dass.], - ãju, freqn. zu lakt, [lakatêt (mit - ēt für - ît?) Biržgalis], wiederholt lecken: suns lakā ar mēli N. - Schwanb., Druw., [Salis. Refl. -tiês, sich belecken: suns lakājas Walgalen.]

Avots: ME II, 415, 416

ļakâtiês [Warkl.], -ãjuôs, lose hängen, schlenkern: ruoka ļakājas Etn. IV, 129 jaus Bilst.].

Avots: ME II, 530

‡ lor̃bakâtiês Seyershof "(ar valuodu) niekuoties".

Avots: EH I, 759

makât, -ãju, nachlässig kneten: maizi nevar tâ makât; vajag tuo labi izmīcīt Jürg˙j

Avots: ME II, 554

ņakât, ‡

2) = bur̂zît Kal., OB.

Avots: EH II, 112

ņakât, -ãju, tr., vom Essen das Beste aussuchen: cūkas izņakā ēdienu A. XIV, 2, 480. Refl. -tiês. im Essen wühlen, das Beste aussuchen: cūkas ņakājas ap sili A. XIV, 2, 480.

Avots: ME II, 895

‡ nùobakât feststampfen, vollstopfen Frauenb. u. a.: n. sìena maisu krietni pilnu.

Avots: EH II, 31

nuokakât Dunika, kackend besudeln.

Avots: EH II, 50

nùopakât, tr., vollpacken.

Avots: ME II, 826

nùorakât,

1) zerwühlen, aufgraben:
cūkas nuorakājušasmauru;

2) abgraben, grabend niedriger machen od. abtragen:
kalniņš ar lāpstu nuorakāts. Refl. -tiês, eine Zeitlang grabend wühlen: nuorakājās tur cauru dienu, bet ne˙kā neizdarīja Nigr.]

Avots: ME II, 836

nùošļakât, Refl. -tiês: hinter "Kleinb." ME. II, 867 zu ergänzen "St. 10".

Avots: EH II, 95

nùošļakât, nùošļakatât, tr.,

1) bespritzen, besprengen:
drēbes;

2) ab-, wegspritzen:
ūdeni. Refl. -tiês, abspritzen, spritzen (intr.): ūdens nuošļakatājas pa gaisu Kleinb. ne˙viena pile nenuošļakājās zemē BW. I, 177.

Avots: ME II, 867

‡ nùošņakât, schmatzend aufessen; nuošņakā visu (gaļu) Saul. Laimes vācele 32.

Avots: EH II, 97

nùostakât,

1) "langsam und mit Mühe hingehen"
Warkl.;

2) knetend od. tretend fest werden machen:
nuostakāta maize Prl. nuostakāti māli Lubn., Sessw.

Avots: EH II, 90

‡ nùožakât Lems., PS., Wolmarshof, beschmutzen: bē̦rns nuožakājis visu kreklu. Refl. -tiês Lems., PS., Wolmarshof, sich beschmutzen: bē̦rns nuožakājies pa˙visam netīrs.

Avots: EH II, 110

pačakât, ein wenig hacken od. hauen: p. žagarus ķēķim N.-Peb.]

Avots: ME III, 13

‡ pakakât, die Notdurft verrichten: bē̦rns uz grīdas pakakājis Dunika.

Avots: EH II, 139

pakât, tr., packen: lietas.

Avots: ME III, 44

‡ pakâte "tas izkapts gals, kas pie kāta" Kaltenbr.: pārlauzt izkapti pie pakātes.

Avots: EH II, 142

parakât, tr., ein wenig, aber wiederholt graben: parakāja sīku sakņu BW. 31166. Refl. -tiês, eine Weile wühlen, scharren.

Avots: ME III, 87

pãrpakât, tr., umpacken: grāmatas, sūtījumu.

Avots: ME III, 169

pãrrakât, durchwühlen, durchscharren: p. (meklējuot) lietas; cūkas pārrakājušas dārzu.]

Avots: ME III, 172

‡ pičakât, zu erschliessen aus sapičakât (unter sapičakuôt).

Avots: EH II, 230

pìebakât, vollstopfen: kāmis piebakā suomas ar labību Vidiņš.

Avots: ME III, 237

‡ pìepakât, pìepakuôt, vollpacken, vollstopfen: māju ceļuot baļķu starpas piepakāja ar sūnām AP.

Avots: EH II, 264

pìerakât; pìerakņât,

1) wühlend füllen:
cūkas sili pierakājušas (Bauske) oder pierakņājušas (Wandsen);

2) kuo nu tur daudz pierakņāsi? tâ kâ tâ daudz nedabūsi! was soll man da viel (oder lange) scharren (z. B. Kartoffeln)? sowieso wirdman nichtviel bekommen
C.

Avots: ME III, 282

‡ pìestakât, vollstopfen Heidenfeld: p. maisu.

Avots: EH II, 273

plakât, -ãju, gew. in der Zstz. mit iz-, ausschleudern, vergeuden: naudu Smilt.

Avots: ME III, 316

pļakâtiês, -ãjuôs "ar plaukstām sisties" Plm. n. RKr. XVII, 73.

Avots: ME III, 365

I prakât (prs. u. prt. -ãju) pruom, tr., fortschicken, fortschaffen (verächtl.) Wain. Zu r. прочь "fort" ?

Avots: ME III, 376

II prakât: uz klētsaugšas var vēl daudz siena p. ("kŗaut, likt") Frauenb. (zur Bed. vgl. auch saprakât). ‡ Refl. -tiês Dunika, sich (im Winter) dicht kleiden: viņas nevar vien beigt p.

Avots: EH II, 312

II prakât "möglichst viei einzupacken versuchen" Nikrazen, Funkenhof; aus prapêt . pakât?

Avots: ME III, 376

rakât: auch Orellen, Salis, Seyershof, Sonnaxt; längere Zeit (nicht besonders tief) rakt Siuxt: sivē̦ns rakā ēdienu Siuxt. kurmji rakā dārzuos Seyershof. zē̦ns rakā de̦gunu ar pirkstu Sonnaxt. Refl. -tiês,

1): rakājas kâ cūka Salis; ‡

2) mit etwas beschäftigt sein
Seyershof: citreiz rakājas ar mēnešiem uz riņķi.

Avots: EH II, 352

‡ ŗakât, zu erschliessen aus ‡ àizŗakât.

Avots: EH II, 394

rakât, -ãju, freqn. zu rakt, auch refl. -tiês Treiden u. a., graben; scharren, wühlen (wie Schweine): rakāties pa kabatu. ar pirkstiem maisīt, rakāt Etn. IV, 148. ar ķeksi rakājās pa gruvešiem B. Vēstn. linu kulstītājs paliek rakājuoties pa sniegu Aps. IV, 45.

Avots: ME III, 472

sabakât: auch Dunika.

Avots: EH II, 395

sabakât Spr., einpacken, fest verpacken.

Avots: ME III, 591

‡ sabrakâtiês Dunika, = sabracêtiês.

Avots: EH II, 397

‡ sačakât AP., zerhacken: s. pusdienai sēnis.

Avots: EH II, 400

‡ sadakât Lemb., = samĩdît: luopi barību sadakā kājām.

Avots: EH II, 401

sakakât(iês) Dunika (in der Kindersprache), = sadirst(iês).

Avots: ME III, 643

sakakât(iês) Dunika (in der Kindersprache), = sadirst(iês).

Avots: ME III, 643

saņakât Dunika, = saņagât. Refi. -tiês Dunika, = saburzīties.

Avots: ME III, 694

sapakât, tr., zusammenpacken, verpacken.

Avots: ME III, 696

saprakât, ‡ Refl. -tiês Dunika, sich dicht ankleiden: puiši vēl nav saprakājušies.

Avots: EH II, 438

saprakât, tr., fest zusammenpacken, -stopfen: saprakāt skapī drēbes, kastē kartupeļus Funkenhof. viņš tâ saprakājis kastē ābuolus, ka tie sabuojājušies ebenda. saprakā tuos salmus augšā! Nikrazen.

Avots: ME III, 706

sarakât, ‡

2) wühlend aufhäufen:
cūkas sarakājušas lielas arumu kaudzes Seyershof.

Avots: EH II, 440

sarakât, tr., auseinanderwühlen: paunas uz mūriņa saraklītas JR. IV, 188.

Avots: ME III, 711

saslakât, aussprengen: s. ūdeni pa zemi Siuxt.

Avots: ME III, 735

sašļakât PS., C., Schwanb., = saslacinât: bē̦rns sašļakājis grīdu.

Avots: ME III, 757

sašņakât,

1) mit Geräusch und gierig auf(fr)essen:
sivē̦ni sašņakāja ēdienu Jürg. bē̦rni sašņakāja visu maizi Golg.;

2) pickend und zerknitternd beschädigen:
zuosis sašņakājušas labību Bauske.

Avots: ME III, 758

‡ savarčakât Allend. n. U. (unter varčaka), (Garn) verwickeln.

Avots: EH II, 463

slakât: auch Lubn.

Avots: EH II, 519

slakât L., U., = slacît.

Avots: ME III, 914

šlakât Warkl., = šļakât: viļņi šlakā pret krastu.

Avots: ME IV, 58

I šļakât: (Wasser) mit der Hand spritzen Dunika, OB.; "plätschern (šļakstēt)" Spiess. Refl. -tiês: auch Rutzau.

Avots: EH II, 643

I šļakât, = slakât, Wasser aussprengen U.: lietus nāca šļakādams BW. 14291; mit der Hand gegen die Wasseroberfläche schlagen Warkl. Refl. -tiês, einander besprengen: div[i] upītes blakām te̦k, viena uotru šļakājās (Var.: laistījās) BW. 3625 var.

Avots: ME IV, 61

II šļakât, den Wald in Schläge teilen U.

Avots: ME IV, 62

‡ smakât, zu erschliessen aus ‡ iesmakât.

Avots: EH II, 532

šmakât, stark regnen Saikava, Selsau.

Avots: ME IV, 81

‡ šnakât Lems., schnüffelnd, das Beste heraussuchend fressen. Refl. -tiês (s. ME. IV, 88) "izrakņāt ēdienu" Liepa, um Talsen.

Avots: EH II, 650

šņakât,

2): es dzirdēju Jūŗas-māti pret ziemeli šņakājuot Tdz. 55106. ‡ Subst. šņakāšana, lautes, eifriges Essen:
kad e̦dāju ... š. sāka apklust Skalbe Raksti IV (1938), 16.

Avots: EH II, 651

šņakât, -ãju,

1) schnell (und mit Appetit) essen
Mar. n. RKr. XV, 140, Fest., Saikava; eifrig und schmatzend essen Aahof, AP., Bers., Drosth., Golg., Gramsden, Grünw., Geistershof, Kosenhof, Lennew., Lub., Meselau, Nötk., Ramkau, Ramelshof, N.-Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt; schnüffelnd, (einzelne Stücke) heraussuchend (fr)essen Wandsen, Schibbenhof (hier und in N.-Peb, und Stockm. auch das Refl. -tiês); schmatzend und gierig fressen (von Schweinen) Lennew. (šņakāties), Sassm. n. RKr. XVII, 56 (gew. in der Zstz. mit iz-): sivē̦ni šņakā lapas Saikava, Stopinshof. tas jau lāga neē̦d, tik šņakā(jas) vien Schibbenhof. tâ tev drīzi pietrūks, kuo šņakāt! Mar. n. RKr. XV, 140. ē̦dat, bē̦rni, šņakājat! VL. aus N.-Peb. und Ramelshof; "Reste ausfressen" MSil.;

2) gewisse Töne von sich geben
Stenden: šņakā ezis ar de̦gunu; cūka, suns, cilvē̦ks caur de̦gunu un muti uz iekšu un āru;

3) hacken
Golg.: šņ. zâles;

4) ohne Wind stark regnen
Aahof, Bauske, Golg., Stomersee.

Avots: ME IV, 90

šnakâtiês Arrasch, -ãjuôs, = šņakâtiês: cūkas šnakājas ap rudzu gubu; wählerisch, ohne rechten Appetit essen Schibbenhof.

Avots: ME IV, 88

‡ I stakât "piestā stakus grūst" Erlaa.

Avots: EH II, 569

‡ II stakât(iês) "uz vienas vietas mīņāties un netikt uz priekšü Frauenb.

Avots: EH II, 569

štakât,

1): auch Meselau. Nerft, Schibbenhof;

2): auch N.-Peb.

Avots: EH II, 656

štakât,

1) "= grūst" Wessen, hacken Warkl.; stopfen, stampfen Lubn., N.-Schwanb., Sessw.;

2) gehen
C., Warkl.

Avots: ME IV, 102

‡ II stakât(iês) "uz vienas vietas mīņāties un netikt uz priekšü Frauenb.

Avots: EH II, 569

švakât, -ãju, mit einer švaka I schlagen Mar. n. RKr. XV, 140.

Avots: ME IV, 113

takât Dond. n. FBR. VI, 68, = te̦kât.

Avots: ME IV, 126

‡ trakât,

1) "trakuot" Saikava;

2) = tracinât (?): kab ragana neiele̦ktu, munu teļu netrakātu Tdz. 53437.

Avots: EH II, 690

I uzlakât Schwanb., Sessw., uzlakît N.-Rosen, uzlakt, auflecken, mit der Zunge aufschlürfen: suns uzlakā (uzluok) izlijušuo pienu.

Avots: ME IV, 351

II uzlakât, (mit Siegellack) aufstempeln Kl.: uzlakāt savu vārdu.

Avots: ME IV, 351

uzpakât, aufpacken LKVv.

Avots: ME IV, 363

uzrakât, aufwühlen, umwühlen: u. zemi.

Avots: ME IV, 371

‡ uzšļakât,

1) = uzšļakstinât 1 Dunika, Rutzau: u. kam ūdeni;

2) Schläge versetzen
Kalnemois: u. zirgam, lai iet ātrāk. Refl. -tiês, sich (dat.) aufspritzen: u. sev ūdini uz kājas Rutzau.

Avots: EH II, 736

vainakât St., Bielenstein LSpr. 1, 385, U., -ãju, = vaiņaguôt, bekränzen.

Avots: ME IV, 439

varčakât, verwickeln, verwirren Wid.

Avots: ME IV, 475

vãrčakât Frauenb., -ãju "slikti kuo pa strādāt, slikti nuoadīt zeķi".

Avots: ME IV, 499

žakât, -ãju, etwas Flüssiges (z. B. eine flüssige Speise, Kot) rühren, "mit etwas Flüssigem unordentlich umgehen" Gotthardsberg, Kegeln, Ramelshof, Schujen; schmurgeln Serben; beschmutzen (in schmutziger Flüssigkeit): kuo viņa tur tuo kre̦klu žakā? PS. Refl. -tiês, in schumtzigem Wasseŗ Kot planschen: bē̦rns žakājas pa paņčku PS.

Avots: ME IV, 788

zakâtiês, sich setzen, sich sacken (hierauf beruhend): jaunas mājas siênas zakājas N. Bartau.

Avots: ME IV, 682

žvakât Ahs. n. RKr. XVII, 67, Schnehpeln, Stenden, Wandsen, = žvacinât: ž. ievārījumu nuo pudeles laukā; ž. uogas gruozā; ž. naudu makā. Refl. -tiês, sich hin- und herbewegen, wackeln: kāja vaļīgā zābakā žvakājas Wandsen. man kurpes (būdamas par lielām) žvakājas Stenden.

Avots: ME IV, 840

aprakņât, nach Spr. auch aprakât, tr., umgraben: mazs, mazs ķipariņš visu laiku aprakņā (Rätsel).

Avots: ME I, 113

bakām, haufenweise, in Menge: tādu lietu ir bakām Burtn. [Acsscheinend von einer Nebenform zu paka "ein Packen" mit -b; vgl. baķis bakât neben pakât.]

Avots: ME I, 252

bakulis, eine Stampfe (zu bakât).

Avots: ME I, 253

čakstinât: čakstiņi čakstina pa mežu Salis. kad mazus sivē̦nus sauc, tad ar muti čakstina Sonnaxt. iebeŗ pe̦liņus, lai cūka čakstina Iw. kad kuilis nejauks, tad viņš čakstina ("?") ebenda. ‡ Refl. -tiês, = čakât 2 AP.: kuo tu nu tur čakste̦nais! duod, lai es atrāk sagrūžu! - Zur Bed, vgl. auch ‡ àizčakstinât.

Avots: EH I, 283

draca, drace, dracis, dracka, Lärm, ausgelassenes, lautes, mit Prügelei endendes Aufleben, Prügelei: kruogā bija liela drace Salis, Schujen, Adsel, Druw., Alt-Rahden, Lös. Etn. IV, 18. [Zu drakâtiês "toben", li. drãkas "задирчивый, сварливый", drakùs "ловко прыгающiй", drãkas "вытаптыванiе" und nach Būga РФВ‚. LXX, 105 auch zu r. "дрочи́ться" "eigensinnig sein; wild herumrennen (vom Vieh, das die Bremsen plagen)".]

Avots: ME I, 488

‡ izkņàguôt ²

Sussei = izrakât.

Avots: EH I, 458

‡ izkņẽ̦gât,

1) zerbröckeln
Frauenb: bērniem nevar ļaut maizi (gaļu) i.;

2) = ‡ izknẽ̦gât, izņakât: i. ēdienu C., Dunika, Stenden. Refl. -tiês Stenden, eine Zeitlang, sich nur das Beste aussuchend, mit langen Zähnen essen: tur viņš izkpē̦gājās, bet ne˙kuo neapēda.

Avots: EH I, 458

‡ II izknist (li. išknìsti ) Rutzau, = izrakât: cūkas izknisušas visu dārzu.

Avots: EH I, 457

‡ izņagât,

1) = izņakât Kalz. n. Fil. mat. 27, Mar.: bē̦rni izņagājuši visu ēdienu;

2) = izmĩdît 1 (vom Vieh) Neuermühlen: luopi izņagājuši visu upmalu.

Avots: EH I, 469

‡ izņe̦gât Adiamünde, = izņakât.

Avots: EH I, 469

‡ izņē̦gât,

1) = izņakât Ahs., Dunika, Gramsden, Schnehpeln (mit ẽ̦ ), = ‡ izņerbinât Schibbenhof, = ‡ iznagāt AP., (mit è̦ ² ) Geistershof;

2) "nekārtīgi sasviest (drēbes)" NB.

Avots: EH I, 469

‡ izņe̦rgât Kegeln, Lemsal, = izņakât.

Avots: EH I, 469

‡ I izņogât Dond., Stenden, Zögenhof, = izņakât.

Avots: EH I, 469

izšņakarêt (unter izšņakât ): ausschnüffeln W.-Livl. n. U. (unter šņakarēt).

Avots: EH I, 486

‡ izšņākât,

1) ausprusten
("caur nāsīm izšļākt kādu šķidrumu") Bers.; ausblasen (izpūst) Frauenb. (mit ã): i. putru (nuo kaŗuotes) pa galdu;

2) ausschnüffeln
W.-Livl. n. U. (unter šņākāt); = izšņakât Ar.: izšņākājuši miltus, visu sili Adl., Geistershof, Lettihn, N.-Schwanb., Stomersee; eine Speise durchwühlen (aber wenig aufessen) Schibbenhof (mit ã ). Refl. -tiês Schwanb., eine Zeitlang zischen: čūska kādu brīdi velti izšņākājās.

Avots: EH I, 486

izšņakstinât (unter izšņakât): auch Schibbenhof.

Avots: EH I, 486

kâkât Mar., n. RKr. XV, 117, = kakât. [Könnte dem slav. kakati entsprechen; der Stosstoe zeugt eher für Verwandschaft als für Entlehnung.]

Avots: ME II, 190

II kakinât [li. kãkinti], tr., ein Kind seine Notdurft verrichten lassen, abhalten. Gew. nur in der Zstz. mit iz - Zu kakât.

Avots: ME II, 138

I lakatêt (unter lakât ): auch Zvirgzdine.

Avots: EH I, 716

nùodracîtiês, nùodrakâtiês, sich abjagen, sich abrasen Spr.

Avots: ME II, 775

‡ paķêt Oknist, (mit -êt) Kaltenbr., = pakât.

Avots: EH II, 147

‡ pakuôt, = pakât.

Avots: EH II, 146

pìelakt, pìelakât, (zur Genüge) essen, fressen, schlürfen: nezvē̦rs pieluok asiņu Vēr. II, 194. vecene pielakājuse minē̦tā draņķa LP. VII,580.

Avots: ME III, 265

‡ pìestaknît, = ‡ pìestakât: zȩ̄ns piestaknīja azuoti ar ābuoļiem Nerft.

Avots: EH II, 273

II rē̦kâtiês Meiran, = rakâtiẽs.

Avots: ME III, 519

‡ sabaknît Dunika, = sabakât.

Avots: EH II, 395

sakurzât Wid., Grosdohn n. Etn. I, 137, sakurzuôt, sakuržât, schlecht flicken (perfektiv): salāpīts, sakurzuots iet uz mežu putnu kaut (Rätsel) RKr. VII, 1180. tas nabags brauc kâ nekâ sakuržātās ragavās Odensee. Refl. sakurâtiês, sakurzakâtiês "sapenterēties, samurkšīties."

Avots: ME III, 660

‡ sapaķêt Oknist, = sapakât: s. lielu paķi.

Avots: EH II, 434

sapičakuôt, sapičakât PS., vielfach versiegeln: kuo viņš te sapičakuojis: uzlicis pičaku uz pičaku! Dond.

Avots: ME III, 698

sašņakstinât,

1) = sašņakât l Golg., Saikava;

2) s. zuobus (Dond.) od. zuobiem (Mesoten, hier ingressiv), die Zähne laut zusammenschlagen.
Refl. -tiês, laut einander küssen: sadzē̦rušies sašņakstījās Jürg.

Avots: ME III, 758

šļakuôt: = šļakât I Ruj., Stelph., Widdrisch.

Avots: EH II, 643

šļakuôt, = šļakât I (?): pūš citi vēji, un šļakuo savādi ūdeņi Veselis Netic. Toma mīlest. 15. Refl. -tiês MSil., spritzen (intr.): ūdens šļakuojas,

Avots: ME IV, 62

šņe̦kât, -ãju, = šņakât: sivē̦ni šņe̦kā auzas Dond., Wandsen.

Avots: ME IV, 94

uzlakt, s. uzlakât I.

Avots: ME IV, 351

uzrakņât,

1) = uzrakât;

2) aufspüren, wühlend auffinden:
u. ievē̦ruojamas ziņas ve̦cās grāmatās;

3) in Erinnerungen wühlend auffrischen:
kāpēc tu uzrakņā ve̦cus stāstus? Vēr. II, 776.

Avots: ME IV, 371

vainagāt L., St., = vainakât.

Avots: ME IV, 438

vaiņaguôt, vaiņakât Bielenstein LSpr. I, 385, Borchow, vaiņakuot Rkr. XI, 83, bekränzen; krönen: galvu vaiņaguodams MWM. VI, 878. ar ze̦lta kruoni vaiņaguota R. Sk. II, 109. tur gul meitas vaiņakuotas (mit der Mädchenkrone versehen) BW. 27631, stars apspīd viņa . . . galvu, tuo vaiņaguodams it kâ ar svē̦tspuožumu Asp. VII, 39. ziedi vaiņaguo ik augu Latv. (fig.) sāpes, kuŗas vaiņaguoja viņas seju Duomas II, 1391. Refl. -tiês "?": pāri man tās vaiņaguojas Akurāters Astras 69.

Avots: ME IV, 440