Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ksis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ksis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (132)

baltbiksis

bal˜tbiksis, weisse Hosen habend, wer weisse Hosen hat.

Avots: ME I, 256

beleksis

‡ beleksis Frauenb., ein auf kranke Leute bezogener Schimpfname.

Avots: EH I, 212

bezbiksis

bezbiksis, ein Unbehoster: viņš vēl bezbiksis, er trägt noch keine Hosen.

Avots: ME I, 282

bīdelbiksis

‡ bīdelbiksis "?": nu sanāca bīdelbikši, bīdeļ[u] maizes ēdējiņi BW. 19182.

Avots: EH I, 223

bļerksis

‡ bļer̂ksis (wohl Schreibfehler für bļer̂kšis!) PV. ein Prahlhans.

Avots: EH I, 233

bulēksis

‡ bulèksis (mit e zu lesen?) Frauenb., buleksis Ezere "ein altes, stumpfes Messer".

Avots: EH I, 251

cermauksis

ce̦rmauksis, [ce̦r̃maũksis Budberg], ce̦rmuoksis RKr. VIII, 86, [Widdrisch, Rosenbeck], cê̦rmulis 2 Dond., ein Wiesel, Helmerin; [vgl. se̦r̂mulis dass. und zum Wechsel s -: c - z. B. cē̦rmauksis eben sē̦rmauksis "Eberesche"].

Avots: ME I, 375

cērmauksis

cē̦rmauksis (unter cē̦rmaûkša): auch (mit ê̦r 2 ) A.-Rahden.

Avots: EH I, 268

čurksis

čur̃ksis: auch (mit ur̂ 2 ) Seyershof.

Avots: EH I, 296

čurksis

čur̃ksis, čur̃kslis, Hausschwalbe (hirundo urbica) Nigr., Kand.; zemes č., Ufer-, Wasser- od. Erdschwalbe (hirundo riparia). [Vgl. li. čiurkšti "zwitschern".]

Avots: ME I, 422

darveksis

[dar̂veksis 2 Stenden, Pergelholz.]

Avots: ME I, 442

duksis

duksis, ein Hundename (Dux): tuo duksis nesa pa luodziņu istaba BW. 12838 var. še, duksīti, puc, duksīti 13499. 1.

Kļūdu labojums:
še, duksīti = se̦, duksīti

Avots: ME I, 511

dzelksis

dzelksnis (unter dzelkne): auch (mit el˜ ) N.-Wohlfahrt, Salisb., Wolmarshof, (dzel˜ksns) Salis n. FBR. XV, 64; "ērkšķis" Puikeln.

Avots: EH I, 353

dzeņauksis

dzeņauksis (unter dzeņaukste): auch Dond.

Avots: EH I, 355

ērksis

‡ ērksis,

1) ein Dorn
(mit ḕr 2 ) Linden in Kurl.; ẽrkši, Dornen Gr.- Roop n. FBR. XV, 149, N.- Wohlfahrt, (mit ḕr 2 ) Warkl.; ērkšu biezuoknī Pas. IX, 325;

2) der Stachelbeerstrauch
(mit ẽr ) Frauenb.;

3) ein zänkischer Menseh
ebenda.

Avots: EH I, 373

ģeiksis

ģeîksis 2 , der Reiher Nigr., Sirgen.

Avots: ME I, 695

ģērksis

‡ ģēksis, "?": staigā kaklu izstiepis kâ ģ. (= li. gę<šê? vgl. le. dzēsis) Janš. Dzimtene V, 48. Vgl. ģeîksis 2 .

Avots: EH I, 426

īksis

I îksis (unter îkstis): auch Kaltenbr., Kraslava, Līvāni, Liepna, Zvirgzdine, (mit î 2 ) Seyershof.

Avots: EH I, 500

īksis

II îksis (ME. I, 835 unter īksts I nur der nom. pl. īkši) Auleja, Kaltenbr.. Līvāni, Liepna, Zvirgzdine, die Niere: izraun aknas un īkšus Pas. X, 86. mūdājas kai (= kâ) i. taukuos Birkerts Latv. sakamv. 3099. zirgam kauc īkši - auch Bērzgale, Meselau, (mit î 2 ) Jürg.

Avots: EH I, 500

ilksis

ilksis (s. unter il˜kss II),

1): nom. s. ìlksis 2 Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 430

izliksis

izliksis, der Heuchler: uz izlikša, kas nevainīgs vai svē̦ts liekas, (saka): grib būt tik taisns kâ svece, bet ir līks kâ āža rags Etn. II, 62.

Avots: ME I, 764

joksis

‡ joksis Salisb. "?".

Avots: EH I, 565

juksis

‡ juksis die Ackerdistel (cirsium arvense) Anzen.

Avots: EH I, 566

kakarbiksis

kakarbiksis, ein Zerlumpter Mar. n. RKr. XV, 117.

Avots: ME II, 137

kaksis

‡ kaksis, die Katze ("beim Nachäffen der Kindersprache") Nötk.

Avots: EH I, 576

kankarbiksis

kànkarbiksis, kànkardañcis Vīt. 80, ein Zerlumpter: kuo tu nāci, kankarbiksi (Var.: kankandanci, kankaraini, kankarīti), jaunu meitu istabā BW. 20430.

Avots: ME II, 155

kanksis

kañksis, ‡

2) nesienu vai kuldas kàsis, uz kuŗa pakaŗ puôdu Nauksch.

Avots: EH I, 584

kanksis

[kañksis Karls., Ruj., = ķensis 2.]

Avots: ME II, 156

ķanksis

ķanksis, ein Haken, mit dem man den Mist aus dem Mistwagen zieht Konv. 1 Vgl. ķenksis.

Avots: ME II, 356

ķeksis

ķeksis,

1): Haken, der als Flaschenzug beim Zusammenschnüren des Heufuders dient
BielU.; eine hölzerne zweizinkige Mistgabel Auleja; ar ķeksīti... stūma BW. 12840, 2, uzve̦lk... svārku... un... aizkabina ķeksīšus Janš. Dzimtene IV, 28.

Avots: EH I, 693

ķeksis

ķeksis, Demin. verächtl. ķekselis,

1) der Haken:
ķeksis - dzelzs kāsis ar kuoka kātu ; lietuo dažādām vajadzībām dzīvē Konv. 1 ; der Feuerhaken, der Bootshaken: ar ķeksi nuorauj baļķus de̦guošām mājām, izve̦lk baļķus nuo upes, pludina tuos pa upēm, izķeksē mēslus nuo ratiem, ve̦lk linus nuo mārks Serb., Lös., Nerft, Kand. rakstīšana ir jau izcīnījusies laukā iz kāšu un ķekšu laikme̦ta A. XIII. 474 ;

2) Krücke, Stelze
L.:

3) der Hakenlachs
L. ;

4) der Kinderzahn
Samiten, Kand. ;

5) ein Klügling:
tas tik vare̦ns ķeksis Wolm. Zuweilen hat das Wort einen verächtlichen Beigeschmack: man tuo pašu vīra kranci (Var.: ķeksi) meža putni nuoknābuši BW. 27116. [Le. ķeksis (woraus wohl li. kẽkšis "Feuerhaken" in Jūžintai) wohl durch liv. kekš "Bootsshaken" wahrscheinlich aus dem Nordgermanischen ; vgl. Thomsen Beröringer 258.]

Avots: ME II, 361

ķenksis

keñksis, ‡

4) eine zweizinkige Jäthacke
Salis.

Avots: EH I, 695

ķenksis

ķeñksis [Ruj.],

1) der Feuerhaken
Biel.;

2) eine zweizinkige Gabel, womit man den Dünger aus dem Wagen zieht
Naukschen;

3) [ķe̦ñksis Salis], ein Haken zum Ziehen von Saatfurchen
Allend. - Vgl. ķeksis.

Avots: ME II, 365

ķereksis

‡ ķereksis Dahlen, eine nicht abgedämmte Stelle im Fluss: visā upes platumā paliktu caurbraukšanai 3 neaizdambē̦tas vietas ķerekši J. Siliņš Latvijas zivis 35. Vgl. ķērksis 1.

Avots: EH I, 696

ķerksis

ķerks(l)is Naud., s. ķē̦rksis 2.

Avots: ME II, 368

ķērksis

ķērksis, ķērkslis Karls., ķērslis,

1) der Wasserfall
(in dieser Bed. zu ķḕrkt): upē bij daudz rumbu un ķērkšu Plūd. Braslā un ķērkšļuos bija dzirdama krākšana Apsk.;

2) ķerkslis, ķerksis, ein kratziger Mensch
Naud.;

3) die Hechel
Naud. [Vgl. ķērsis II.]

Avots: ME II, 375

ķinksis

‡ ķinksis Durben, ein Lümmet, Tölpel.

Avots: EH I, 703

kneksis

[kneksis Jürg., ein Jagdhung. Reimwort zu kveksis.]

Avots: ME II, 245

koksis

‡ kõksis Seyershof, eine Schindmähre.

Avots: EH I, 640

konksis

‡ koñksis Salis, eine zweizinkige Mistgabel. Aus estn. konks "Haken".

Avots: EH I, 639

krenksis

‡ kreñksis Seyershof, ein kränklicher Mensch.

Avots: EH I, 649

kriksis

kriksis: es vienu kriksi ar neņēmu nuo uotra par velti Seyershof.

Avots: EH I, 653

kriksis

kriksis, ein Kleinbischen, etwas Kleines, Winziges [Plahnhof, Lemsal, Salis]: mans tē̦vs ir kriksītis Bārda. bij iede̦vuse viņai pa kriksītim sviesta un biezā piena Duomas II, 830. iemest kriksīti, ein Schnäpschen trinken.

Avots: ME II, 278

kroksis

‡ kroksis, eine Schindmähre Lems.

Avots: EH I, 658

kuksis

I kuksis,

1) ein Bündel
Wid.: dūņu kuksītis Tr. IV,9;

2) eine Blume
U.;

3) der Daumen (im Scherz):
kuksi rādīt, den Daumen zeigen, Trotz bieten U. Zu kukt (wenigstens in den Bed. 1 u. 3].

Avots: ME II, 301

kuksis

II kuksis: assimiliert aus *puksis, s. Niedermann Symb. gramm. Rozw. I, 114.

Avots: EH I, 668

kuksis

II kuksis, ein fuchsiges, gelbes Pferd Kokn. n. U., der Fuchs.

Avots: ME II, 301

ķuneksis

ķuneksis (?), ein kleines Heu- oder Strohfuder, ["mazs klēpītis"] Frauenb.: [ieduod zirgam tādu mazu ķuneksīti siena].

Avots: ME II, 391

kveksis

kveksis,

1): medību kvekšiem Janš. Dzimtene I 2 . 350; ‡

2) eine Art Schwein
Schwanb.; ‡

3) ein ergebener und geduldiger Diener
Seyershof.

Avots: EH I, 689

kveksis

kveksis, kvekšķis [Manz. Lettus], der Jagd-, Spühund, Hühnerhund: kur tie kvekši (Var.: kvekšķi) kvekšķināja BW. 31097 ; kvekša suns, der Jagdhund.

Avots: ME II, 351, 352

laksis

laksis: burkāns sagriêzts četruos lakšuos Linden in Kurl.

Avots: EH I, 716

laksis

laksis, das Stück, das Scheit, Holzscheit: malka jāsaskalda lakšus Dobl., Oberk., Infl. [Zu lakšķis, lakats?]

Avots: ME II, 416

leksis

leksis, das Treibholz am Spinnrade Rutzau XI, 83 [?].

Avots: ME II, 448

lenksis

‡ lenksis "?" apkārt gaŗi skuju lenkši kārās, un katrā lenksī krustiņš iekšā pīts Dünsb. Maijas Roze 101.

Avots: EH I, 733

letuksis

[le̦tuksis, ein Art Boje Bielenstein Holzb. 653]; le̦tukši, recht dicke Schnüre am Netze: le̦tukši - pare̦snas auklas ar lielu korķa plūksnu un lielu uolu Etn. II, 107.

Avots: ME II, 455

meksis

‡ meksis "?": sivē̦ns (bē̦rns) apaļš (nuobaruojies) kâ viens m. Lemb., Serbig. Vgl. mekšķis 2.

Avots: EH I, 797

nekaksis

* nekaksis od. * nekaktis, ein Nimmersatt: bij tiem tautu nekakšiem ik˙vienam vērpelīte BW. 19274, 1. [Zu li. kàkti "genügen."]

Avots: ME II, 717

ņerksis

[ņer̂ksis, ein weinerlicher Mensch; einer, der die Speise verschmäht Fest.]

Avots: ME II, 900

paksis

I paksis: auch Behnen n. FBR. XVI, 145, Borchow n. FBR. XIII, 25 ("?"),

1): auch Ermes, Kegeln, Lemb., Pussen, Salisb., Sessw., Smilt., Sonnaxt, Zögenhof.

Avots: EH II, 145

paksis

I paksis [Wolm., Salis, Jürg., Dond., Gr.-Buschhof], pakšķis [Lis., C., Arrasch, Dunika, Kreuzb., Wolmarshof, N.-Peb., Wessen], pakšis [Lautb., Selg., Nigr., Wandsen, Bauske, Gr.-Essern, Behnen, Widdrisch, Adiamünde, KL, pakšs Schujen, Warkl., pakša Ruj.],

1) die aus den Balkenenden zusammengefügte Hausecke, Norke
(vgl. Mag. XX, 3, 151), ebenso die aus den Bretterenden zusammengefügte Ecke eines Kastens: ē̦ka būvē̦ta pakšuos; lāde pakšuos salaista Nigr., Lasd. bads rē̦guojas gar visiem pakšķiem LP. 11, 29. [aiz pakšiem stāvēt U., sich verborgen, halten, nicht arbeiten wollen.] nuoslaistās tik gar pakšķiem (trödeln, faulenzen) MWM. VII, 5. divi ņe̦mas bārties, ka visi pakši trīc Vēr. II, 321. tie negribēja atstāt tē̦vu tē̦vu pakšus Stari II, 150; aiz pakša iet, seine Notdurft verrichten;

[2) die unausgehöhlten Stücke bei einer Krippe
U.] Zu ai. pakṣ̌á-ḥ "Achsel, Seite", [s. Bezzenberger BB. XVI, 120, Wiedemann BB. XXVII, 254, Walde Vrgl. Wrtb. II, 3 f.].

Avots: ME III, 49, 50

paksis

II paksis, ein Pächter, der für die Benutzung des Bodens dem Eigentümer mit seiner Arbeit vergütigt Mar. n. RKr. XV, 128. Wohl auf d. Pacht beruhend.

Avots: ME III, 50

pasilksis

‡ pasilˆksis 2 Dunika, ein gepolstertes, ringförmiges Kissen, das man unter den silksis legt, damit die Schultern des Pferdes nicht gedrückt werden.

Avots: EH XIII, 171

pauksis

‡ paũksis, plur. paũkši "e̦ze̦ru augs ar ļuoti gaŗu stiebru. kuo, ē̦nā izkaltē̦tu, lietuo krē̦slu sēdekļa pīšanai" Orellen: paukši pēc Jāņiem vai[r] nede̦r, tad lūst pušu.

Avots: EH XIII, 184

peksis

I peksis, ‡

2) "ein kleines Fuder"
Seyershof: tāds p. bij karpeļu, - ne˙kāds ve̦zums nebij. kuo ar tādiem peksīšiem brauks tik tālu ceļu!

Avots: EH XIII, 219

peksis

I peksis, ein kleiner Anbau: pie piedarba ir piebūvē̦ts peksis, kur pglavas nuolikt Tirs. n. RKr. XVII, 72. Etwa aus estn. peks "ein Gefäss" ??

Avots: ME III, 194

peksis

II peksis, ein Anfänger im Mähen U.

Avots: ME III, 194

peksis

IV Peksis, Demin. zu Pêteris.

Avots: ME III, 194

peksis

‡ V peksis, eine Speise (in Wasser od. Milch gebrocktes Brot) Segew.

Avots: EH XIII, 219

Pēksis

Pēksis U., verächtliches Demin. zu Pēteris.

Avots: ME III, 207

piksis

‡ piksis, ein kleiner Hund Diet.: kas piksim duos taukus? wie soll der Arme hierzu gelangen? wer wird dem helfen? Diet. tas piksim neduod taukus, das macht den Hund nicht fett Diet.

Avots: EH XIII, 231

piksis

piksis, ein Teil des Spinnrades; tā daļa, kas, paminas minuot, griež rata dzelzi Wain. n. A. XI, 83.

Avots: ME III, 213

pinksis

‡ I piñksis Seyershof, = piñkša.

Avots: EH XIII, 234

pinksis

‡ II piñksis Seyershof, ein Zweig, dünner Ast: ar pinkšiem vien izvārīt zupu. suns nāk: jāne̦m kāds p. ruokā.

Avots: EH XIII, 234

piuksis

‡ piũksis Orellen n. FBR. XV, 145, 148, eine gewisse Pflanze.

Avots: EH XIII, 239

pliksis

pliksis "ein dem plaudis ähnelnder, kleiner Fisch" Salis, Bauske.

Avots: ME III, 344

poksis

poksis, ein Hofsknecht, der kein Pferd hat Mar. n. RKr. XVII, 113.

Avots: ME III, 375

puksis

puksis "?": sē̦rstu gāju bāliņuos, vīra puksi (Var.: v. buņģi) līdzi ņēmu BW. 26418, 1; in Warkl. sei paksis ein Mensch von kleinem Wuchs, in Meiran - ein verächtlicher Mensch.

Avots: ME III, 404

reksis

reksis,

1) ein Schwein
Ar., MWM. X, 424, Halbschwein Ahs.: reksis ŗukst aizgaldā Ahs. lielais reksis nuogriežas uz labībās pusi Lautb. Luomi 190;

2) eine Stange mit einer eisernen Spitze und drunter angebrachtem krummen, eisernen Haken
Mag. III, 1, 125. In der Bed. 2 Reimwort zu ķeksis.

Avots: ME III, 508

riksis

riksis: r. gribēja pāriet aulekšuos Jauns. Sliņķu virsnieks 189. kumeļš turpināja savu gausuo riksi Anna Dzilna 54. uz kruodzeņu riksīšiem Tdz. 56684.

Avots: EH II, 371

riksis

riksis, gew. der Plur. rikši, der Trab: iet pilnuos rikšuos Kaudz. M. 33, in vollem Trabe gehen. uzšāvis zirgam un pilnuos rikšuos latdis pruom JK. III, 6. kas kūtram rikšus deve, kas le̦pnam valuodiņu? BW. 832, 2, mele tautu meita, saka bēri nete̦kuot; . .. bēris rikšus darināja 29844. sīki rikši *) bēŗi te̦k 18490. bēris te̦k vienādā riksītī (in gleichmässigem Trabe) pa ceļu Kleinb. zirgs sāk tecēt riksītī Apsk. v. J. I903, S. 690. sirmītis tecēja gausu riksīti uz ...mājas pusi Niedra. melnis te̦k slaikuos rikšuos Purap. suņa (suņu) rikši, kurzer Hundetrab: pamāte skrēja suņa rikšiem Seibolt MWM. VI, 637. zirgi skrēja tâ sauktuos sunu rikšus A. v. J. 1899, S. 677. Der nom. s. riksis ist wohl eine späte Neubildung; rikš- aus rikstj-, einer Kontamination von ristj- (vgl. li. riščià "im Trabe", ristas "schnell, hurtig" LChr. 490, aksl. ristati "laufen", poln. rześcią "im Trabe") und riskj- (vgl. riksnis <*risknis und ksl. riskanije "cursus" und [?] mhd. risch "schnell"), vgl. Persson Beitr. 838 und Trautmann Wrtb. 242. Vgl. auch riestiês.

Kļūdu labojums:
*) Dies Lied stammt aus Windau, wo die kurzen Endvokale geschwunden sind und also nur *sīk *rikš gesprochen sein kann, richtiger also wohl: sīku rikšu (instr. s.); vgl. nelielu rikšu unter rikšus.

Avots: ME III, 524, 525

rinduksis

rinduksis, riñdukslis Adiamünde, der Netzbeutel L.; das Ende des aus zwei Leinen bestehenden Wemgallennetzes Bielenstein Holzb. 653; Etn. II, 107; "krustvirve tīkla galā" Nogallen (riñduksis). Aus liv. rīndøks dass., s. Thomsen Beröringer 277.

Avots: ME III, 528

rinuksis

rinuksis: vgl. dazu FBR. XV. 64.

Avots: EH II, 372

rinuksis

rinuksis "das Ende vom Netz" Salis; vgl. rinduksis.

Avots: ME III, 529

ruksis

ruksis: auch A.-Schwanb., Sonnaxt; tu kâ r. vazājies Tdz. 57865 (ähnlich 42332).

Avots: EH II, 383

ruksis

ruksis Freiziņ, rukšis Karls., Demin. auch ruksē̦ns MWM. X, 422, rukšans N.-Peb., verächtl. rukšelis, ein (junges) Schwein: Juris pārveda de̦glainuo "ruksi" Vēr. II, 189. karš... starp viņas . . . dagluo un saimnieka baltuo ruksi ar līkuo smeceri Seibolt.

Avots: ME III, 556

ruzenbiksis

ruzenbiksis "?": ruzenbiksi, ruzenbiksi, nāc ar mani tecēties! BW. 33570, 2.

Avots: ME III, 565

saksis

saksis, Plur. sakši, Zwiebelstengel, auch Getreidehalme ohne Ähren Katzd. Etwa mit sekundärem k zu ai. sayám "Feldfrucht", ai. ved. sasá- "Kraut, Gras, Saatfeld", av. hahya- "Getreide", cymr, haidd "Gerste" u. a. (bei Walde Vrgl, Wrtb. II, 454)? Eher aber wohl zu sass.

Avots: ME II, 657

saksis

I saksis: miežiem visi sakši nuoē̦sti, - tikai pliki stiebri ar saknēm vien atlikušies Janš. Mežv. ļ. II, 481.

Avots: EH XVI, 420

saksis

‡ II saksis, der Sachse: nuo ... saksu zemes BW. 31332.

Avots: EH XVI, 420

sarkanbiksis

sarkanbiksis: auch BW. 2520, 4 var., Tdz. 43276.

Avots: EH XVI, 443

sarkanbiksis

sarkanbiksis MWM. VI, 565, Demin. verächtl. sarkanbikšelis LP. VII, 60, wer rote Hosen an hat.

Avots: ME II, 720

seksis

seksis, ein schmutziger Mensch Nötk., Zu sekša.

Avots: ME III, 814

sērmauksis

sḕ̦rmauksis 2 Laubern, sē̦rmauksis Stelp., Mag. IV, 2, 84, Wid., Kaudz. M. 34, sê̦rmauksis 2 BB. XV1I, 290, sē̦rmaûkšs N.-Peb., Plur. sē̦rmaukši U., sḕ̦rmaûkša Serbigal, Plm., sḕ̦rmaûkša 2 Lis., Golg., Adsel, Adsel-Schwarzhof, Grundsal, Alswig, sḕ̦rmauška 2 Selb., Sessw., Golg., Sarkaņi, sḕ̦rmàukslis 2 Prl., sē̦rmaukslis Bielenstein Holzb. 342, Bers., Saikava, sē̦rmuklis Wid., Blaum., sē̦rmuksis Plm., Plur. sē̦rmukši U., sḕ̦rmukša 2 A.-Schwanb., sē̦rmukšķe Ledmannshof, sē̦rmukslis Etn. II, 72, Ruj., Nurmis, sē̦rmukste Etn. III, 53, sḕ̦rmukta 2 N.-Laitzen, sē̦rmūklis Erlaa, sḕ̦rmûksis Schujen, Jürg., Sermus, sẽ̦rmûksis Nötk., sē̦rmūksis Serben, sḕ̦rmûkslis Trik., PS., Smilt., Mehrhof, Weissenstein, sḕ̦rmûkslis 2 , Kl., sê̦rmûkslis 2 und sê̦rmûksis 2 BB. XVII, 290, sē̦rmūkslis Wohlfahrt, N.-Wohlfahrt, Wolm., Marzenhof, Oselshof, Fehsen, Modohn, Marzen, Odensee, Fehteln, Kalleten, Iw., sḕ̦rmûkša C., sḕ̦rmûkša 2 A.-Schwanb., N.-Rosen, sē̦rmūkša Sessw., Laud., Gotthardsberg, Fossenberg, Annenhof (Kr. Walk), Memelshof, sḕ̦rmûkšs Jürg., Meselau, Mehrhof, sẽ̦rmûkšs AP., sē̦rmūkšs Bers., Meselau, Serben, Schujen, Zirsten, sḕ̦rmūška 2 Lös., Meselau, sḕ̦rmùškis 2 Lüdern, sē̦rmūkšķis Laud., Memelshof, Abelhof, sē̦rmūsnis LP. V, 141, sē̦rmūkste Brucken, (auch sē̦rmūkstis) Memelshof, sē̦rmūste Liepna, sē̦rmūte Liepna, sē̦rmuoklis Ahswikken n. Etn. I, 121, (mit ḕ̦r) Wolm., mit ê̦r 2 ) Gramsden, Bahten, sē̦rmuolis LP. VII, 261, sḕ̦rmuôkslis Smilt., sê̦rmuôkslis 2 Rutzau, Wirginalen, Wirgen, sê̦rmuokslis 2 Līn., Iw., BB. XVII, 290, sē̦rmuokslis Mag. IV, 2, 49; RKr. II, 78, Trik., Wihzenhof, Karkel, A.-Wrangelshof, Selsau, Wallhof, Misshof, Mesoten, Ekau, Mitau, Kr.-Würzau, Gr.-Sessau, Grenzhof, Hofzumberge, Behnen, Stuhrhof, Lin., Wain., Altenburg, Preekuln, Tadaiken, Pormsahten, Perkunen, Medsen, Krohten, Aistern, Turlau, Durben, Gramsden, Ob.-Bartau, Kalleten, Gaweesen, sē̦rmuoksls LP. VII, 255, sẽ̦rmuoksis Pampeln, Gränzhof, sē̦rmuokšis N.-Bartau, sē̦rmuokša Ramkau, Kreuzb., N.-Laitzen, acc. s. sē̦rmuokšu Alswig, sē̦rmuoksnis Lös.; Garsen, sê̦rmuokšķis 2 Behnen, sḕ̦rmuokšķis 2 Saikava, sē̦rmuoksta A.-Laitzen, die Eberesche, der Vogelbeerbaum (sorbus aucuparia L.). Zu li. šermùkšlė, šermùkšnė od. šermùkšnis dass., sloven. srê̦msa "Faulbaum" (gemeinsam ist ein scharfer Geruch), sowie vielleicht (s. Torbiörnsson LiqMet. II, 13) serb. srȉjemuša "Art wildes Zugemüse"; vgl. auch Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 91 und Trautmann Wrtb. 128, sowie le. ce̦rmaûkša.

Avots: ME III, 829, 830

sidarbiksis

sidarbiksis (unter siderbiksis): plur. sidarbikši (gesüsstes Wasser mit hineingebrückelten Brotkrumen) Sess.

Avots: EH II, 485

siderbiksis

siderbiksis Mesoten, sidarbiksis Ruhental, Schwitten, ein Gericht aus Wasser od. Milch, Brot und Zucker Misshof n. Etn. I, 20; siderbiksis "ķē̦pa" Sessau.

Avots: ME III, 835

siksis

siksis, ein Mensch von kleinem Wuchs ("šīks, maza auguma cilvē̦ks"): visi viņi tīrie sikši Lös., Festen; "ein junges Füllen" N.Schwanb. - Demin. sikselis, ein Pferd von kleinem Wuchs Dunika.

Avots: ME III, 837

silksis

silˆksis 2 (unter silkss 1),

1): auch Frauenb., Iw., Nigr., Rutzau; nuo ... duoņām nuopina ... silksi Janš. Mežv. ļ. II, 410;

3): auch Kaltenbr. (mit ìl 2 ), Līvāni; saliek ... kastes ratuos, sajem[j] silkšus Pas. XII, 135 (aus Domopol). sēd vīrs pie galda ... un ar silksi raksta X, 222 (ebenda); ‡

6) "tas vērpjamā ratiņa kuoks, kuŗā nuostiprināta ratiņā ripa" (mit ìl 2 ) Kaltenbr.

Avots: EH II, 486

slieksis

slìeksis 2 Warkl., = slieksnis: laidarā, apakš sliekša (geschr. mit -gš-; Var.: sliekšņa), tur gul tava guovu laime BW. 32449 var. - slieksis, -ša wohl für ehemaliges *slìekstis (= li. sleñkstis dass.), -ša (aus -stjā).

Avots: ME III, 938

šļukbiksis

šļukbiksis, einer, der abgetutschte Hosen trägt Fest.

Avots: ME IV, 74

smurksis

smurksis L., eine Art Schnarre, die auf der Jagd zum Scheuchen des Wildes gebraucht wird Bielenstein Holzb. 601 (mit Abbild.); smur̃ksis Salis, = smurkšis I.

Avots: ME III, 970

stilbiksis

stilbiksis, wer eng anschliessende, kurze Hosen hat Spiess n. U. Aus stilbs. bikses.

Avots: ME IV, 1068

stirbiksis

‡ stirbiksis "?": saimnieks, stirbiksītis, tas nedeva brandavīnu Tdz. 52360 (ähnlich 54523).

Avots: EH II, 580

stīvbiksis

stīvbiksis "ein in der Arbeit und beim Gehen träger Vlensch" Freiziņ: raunēnieši stīvbiksīši BW. 20565, 2 var.

Avots: ME IV, 1076

sudeksis

sudeksis Seew. n. U., Konv. 1 311, Gyps; die weisse Oberschicht vom Gyps Dünhof; plur. sudekši V., Stuckatur. Nach Būga KSn. I, 288 zu li. sudoklis "gipsinė pustyklė".

Avots: ME III, 1114

suksis

‡ I suksis Grawendahl, Lasd. "ein Pferd, das nicht mehr gut laufen kann".

Avots: EH II, 601

suksis

‡ II suksis Nötk. "prasta, rupja drēbe".

Avots: EH II, 601

suveksis

suveksis Dahlen, das am Sonntag nach dem Michaelitag beginnende und 3 Wochen dauernde Fischen (in der Düna) von Wemgallen.

Avots: ME III, 1129

tarksis

tarksis U., die Nachtwächterschnarre, die Klapper; ein Schwätzer.

Avots: ME IV, 132

tītarbiksis

tītarbiksis: "lielīgs, nekārtīgs cilvē̦ks" N.-Peb., Selsau, Sessw.; "ātras dabas cilvē̦ks" Golg., Tirsen.

Avots: EH II, 687

tītarbiksis

tītarbiksis Stockm., ein Schimpfname (vgl. tīterbiksis): mans tē̦vs ir kriksīt[i]s, bet tavs ir titarbiksīt[i]s Bārda Zem. d. 107.

Avots: ME IV, 206

tīterbiksis

tīterbiksis "ein Prahlhans" Ruj., Serben, Smilten, Wenden.

Avots: ME IV, 207

varuksis

varuksis U., varuksnis U., das Seitenbrett am Boot ("scheint in Livl, unbekannt"). Aus liv. varūkst "angesetzte Seitenbretter am Boote"; s. Thomsen Berbringer 286.

Avots: ME IV, 481

veksis

veksis, ‡

2) "smulis" Sessw.

Avots: EH II, 768

veksis

veksis, ein Halbschwein Allunan n. U.; Borg; ein grosses Ferkel LKVv.

Avots: ME IV, 525

vieksis

vieksis Hug˙n.U. (mit iẽ ) Waldegalen, = vieksta, eine tiefe Stelle im Fluss.

Avots: ME IV, 654

zeleksis

zeleksis Frauenb., ein Schimpfname.

Avots: ME IV, 703

zilbiksis

zilbiksis, jem. mit blauen Hosen: nuosauc žandarmus par zilbikšiem Janš. Bandavā I,83.

Avots: ME IV, 719

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (3)

kaimākslis

‡ kaimāksis, wer viel zu essen pflegt Bērzgale.

Avots: EH I, 574

ļurkbikis

‡ ļur̂kbiksis 2 Stenden "nuolaidīgs cilvē̦ks".

Avots: EH I, 775

Šķirkļa skaidrojumā (105)

aizlumpāt

‡ àizlumpât "langsam hin-, weglaufen" Warkl.: taksis (ein Dachshand) aizlumpājis uz viņu sē̦tu; ungewandt hin-, weggehen (mit ùm 2 Golg.; wackelnd, schwankend hin-, weggehen Gr. - Roop, Tirsen.

Avots: EH I, 37

apķekšot

apķekšuôt, tr., mit Haken (ķeksis) versehen, bekritzeln: apķekšuots papīrītis JR. V, 62.

Avots: ME I, 98

atsaukt

atsàukt [li. atšaũkti], tr.,

1) herbei-, zurückrufen:
ķēniņš atsauc dē̦lu LP. IV, 46; abberufen: sūtni;

2) widerrufen, zurücknehmen:
pavēli; neatsaucams vārds, ein unwiderrufliches Wort. Refl. -tiês,

1) entgegenrufen, auf einen Ruf antworten:
mazs, mazs vīŗiņš, mežā atsaucas RKr. VIII, 97 (Rätsel); sauc man mīļi, vīra māte, es tev mīļi atsaukšuos BW. 23152, 6;

2) mit uz - sich berufen auf etw.:
daži atsaucas uz ortodoksismu Kundz.; atsàukums,

1) das Herberufen;

2) Dementi: nāca gan atsaukumi, bet tie liecināja, ka lieta greiza B. Vēstn.

Kļūdu labojums:
RKr. VIII, 97 = RKr. VII, 97
sauc man = sauc man[i]

Avots: ME I, 188

čaubīties

čaĩbîtiês, sich freundlich stellen, eine freundliche Miene machen, sich zu einer freundlichen Miene zwingen: Taksis čaibījās reizu reizēm, lūpas atviezdams, kâ smiedamies Vīt. 82.

Avots: ME I, 401

cērmaukša

cē̦rmaûkša [Mag. XIII, 2, 42], cḕ̦rmaûksis, [cē̦rmauksis Jürgensburg], [cē̦mauksis Wid.], cḕ̦rmaûkslis, cē̦rmuokslis Gr. - Ekau, cḕ̦rmuoksis, [cē̦rmūkša Gr. - Ekau], cḕ̦rmūkša 2 [Warkhof], BW. 4655 (aus Selb.), [cē̦rmūks(l)is Gr. - Ekau, cē̦rmūška Kreuzb., infl. carmuksznie Kurmin = schriftle. *cē̦rmuokšņa od. *cē̦rmukšņa], die Eberesche, der Pielbeerenbaum (vgl. sē̦rmuksis). Zu r. черёмуха "Faulbaum" und viell. auch li. kermùšė "wilder Knoblauch", s. J. Schmidt KZ. XXXII, 346, Torbiörnsson Liqmet. II, 12 f., Berneker Wrtb. I, 145 f.]

Avots: ME I, 377, 378

čurkste

II čur̃kste [PS.; čur̂kste 2 Ruj.; zu čurkstêt 5], = čurksis [dafür curksta Für.].

Avots: ME I, 422

darvakslis

dar̂vakslis, darvākslis Plūd. LR. III, 15, [darvāksnis Erlaa], dar̂vekslis [LP. IV, 6], dar̂veksnis, [darvīksis Alt- Ottenhof],

1) das Kienholz zum Teerbrande;

2) [darvākslis Erlaa, um Libau, dārvaksis Popen], Pergelholz, Pergelscheit,
[darvēksnis Burtn., darveksnis Salisb.]: skalu plēšuot, nevar darveksli nuo abiem galiem plēst LP. VII, 801;

3) darvakslis L., darvaklis, die Teergrube.
[Vgl. li. darvokšnė "Fackel".]

Kļūdu labojums:
skalu plēšuot... 801 = skalus plēšuot... 601

Avots: ME I, 442

drāztīt

drāztît: auch (mit ã ) Salis,

1): drãztît ratiem ilksis Seyershof, drāza stīpas, kâ arī drāztīja un graizīja ar nazi dažādus daiktiņus un nieka lietiņas Janš. Līgava I, 166; ‡

2) "prügeln"
Zaravič.

Avots: EH I, 331

drievalka

‡ drievalka Erlaa, ein dicker Strick: ar drievalku ragavām iesien ilksis.

Avots: EH I, 335

dūris

II dūris: dũrs Salis, das nach unten gerichtete spitze Ende eines ķeksis.

Avots: EH I, 348

dzeņaukste

dzeņaukste, dzeņauksts, -s, dzeņaukša [Drsth.], Grünh., Tirs., dzeņaũska PS., hochle. dzeņaukša Saussen. dzeņauksis Mag. III, 1. 97. LP. VI, 75. dze̦nūška (mit hochle. šk aus šķ) Selb., [Kreuzb., Grawendahl], dzeņauste, [dzenauksis Glück Hoib 39. 13], dze̦naukša [Warkh., Lis,, N. - Peb., Wessen], Upīte. dze̦nuôška (mit hochle. šk für šķ) RKr. XVII, 129. ein Riemen od. Strick zu beiden Seiten des Kummets, der das Krummholz mit der Femerstange verbindet, die Kummetschnur, Kummet-. Würgriemen [vgl. Bielenstein Holzb. 565]: arāji dzeņaukstis pārgriezuši LP. VII, 1294. vilks iekuodis zirgam saku dzenaukšās Upīte Medn. laiki 11. [Nach U. auch: ein jeder Strick mit einer Schlinge am Ende. Zu dzenis IV?]

Avots: ME I, 546

grievalgs

grievalgs, grievalga St., grievalks Kokn., grievalka Sissegal, grievalts, grievalta Sooaxt, in Lettg. grievanka, ein Strick oder aus jungen Bäumen, namenllich von Birken gedrehtes Band zur Befestigung der Femerstange an die erste Stütze auf den Schlittensohlen (mietne): ilksis piestiprina, iegriež pie pirmās mietnes ap apaļā luokā savītu striķi, kuŗu sauc par grievaltu A. XI, 171. atradis jaunu grievaltu (linu cilpu, ar kurgu ragavām ilksis iesien) LP. VI, 90, aus Selb. grievalts ir striķis, egles zars vai bē̦rza klūga, ar kuo ilkss piestiprināta pie ragavām Nerft. pūķis esuot redzams dažreiz kâ grievalgs LP. VI, 104. lietuo kaņepāju un egļu klūgu grievalkus Kokn. n. A. XIII, 329, [Bielenstein Holzb. 549. - Hierher auch grīvalka dass; vgl. li. grìvelka "поперечный чурбан у сохи", gryvenkà " eine Klaube am Wagen; ein von Stroh gewundener Ring"].

Avots: ME I, 660

ieķeksēt

‡ ìeķeksêt,

1) auf einen Haken
(ķeksis) aufhaken Frauenb.;

2) einkratzen, einreissen
Linden in Kurl.: tik tu man neieķeksē!

Avots: EH I, 525

ielūkša

ielūkša,

1): auch Ludsen, ielûksis 2 Auleja, Skaista, Warkl., Zvirgzdine, ielūkšs 2 Pilda n. FBR. XIII, 43, Plur. ielūkši Bērzgale, Līvāni (hier nur die Deichsel der
ragavas so genannt) Preili, Warkh.: bez ielūkšu kamaniņas Tdz. 44156; ‡

2) Plur. ielūkšas "eine Kohlenzange"
Sessw. Zur Bed. 2 vgl. lūkša III.

Avots: EH I, 528

īkss

îkss: auch Elger Dict. 168 ("īksis"), Serbigal n. FBR. IV, 54, Zvirgzdine n. FBR. X, 27. Baltinow n. FBR. XI, 131, Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 69, Oknfst n. FBR. XV. 171, Kaltenbr., Linden in Kurl., Schujen, Weissensee, (> ikss) Liepna, Ramkau, (mit î 2 ) Orellen n. FBR. XI, 4U, Sepkull n. FBR. XIV, 60, WaInsel n. FBR. XIV, 85, Lesten n. FBR. XV, 21, Salis n. FBR. XV, 60, Gr.- Roop n. FBR. XV, 144, AP., Lenzenhof, Ruj., Salisb.

Avots: EH I, 500

īkstis

îkstis (gen. s. - šķa) [PS., Trik.], ikstis (aus îkstis; gen. s. ikša) N. - Schwanb., iksts, - s Fianden, Ilsen, îksis Raipol, Landskorona, îkšķis, îkšis Tr. IV, 322, Lind. Mag. XIII, 2, 61, îšķis 2 Kand., Spr., [Salis], der Daumen: trešais raganai bijis liels īkstis LP. VI, 993. sēdi uz dūri, uz īksti atspiedies, scherzhafte Redensart, wenn kein Platz zum Sitzen da ist. tu, puisīt, svelp gar īksti, du kannst pfeifen A. XVI, 306. gul savās bailēs, ka ne īkšķa nepakustina LP. V, 167. es tev duošu xaltus cimdus bez īķšķiem nuodarītus BW. 17198. īkšķa re̦snumā, daumendick. Das Demin. îkstîtis, îkšķĩtis,

1) ein kleiner Daumen;

2) der Däumling:
tāpēc ka dē̦ls ir bijis tik maziņš kâ pirksta lielumā, viņu iesaukuši par īkšķīti JK. V, 22. Zu [ali. inkštys], apr. instixs "Daumen . [Nach d. Daumen: av. tūma - "feist" zu urteilen, weiterhin vielleicht zu inguen "Geschwulst in der Schwamgegend", gr. ἀδήν "Drüse", schwed. ink "Blutgeschwür bei Pferden", økkr "Geschwulst"; hierher denn wohl auch īksts "Niere". Apr. instixs vielleicht dissimilatorisch aus * inkstixs].

Avots: ME I, 835

ikstri

‡ ikstri KatrE., = ‡ ikri III: i. kauc straujam zirgam. Vgl. īksis I und îstri.

Avots: EH I, 429

ilkss

I ilkss,

1): kuilim il˜ksis iznākušas pa lūpām pāri Siuxt.

Avots: EH I, 430

ilkss

II il˜kss -s, PS., Wolm., Rujen, ilkse, ilksne Ans., Kand., Schlehk, Mag. VI, 2, 118, ilksnis [sing. od. plur?] L., ielukši Swirdsen BD. 169, ilkši Lassen,

1) die Femerstange am Wagen od. Schlitten:
medņi sākuši dziedāt, čirkstināt kâ ragavu ilksis A. XX, 145. es bērīti ilksīs jūdzu BW. 11417. ilkšņu zvans rūc Aps.;

2) die Stollen am Spinnrade, darin das Rad hängt
St., U., Nerft n. A. XI, 83. [Le. ilk- hier entweder aus * ielk- gekürzt oder im Ablaut zu ielukši, li. ìelek(š)tis "Femerstange". Zu li. ìena "Femerstange", le. ailis 1 - 3? - Vgl. auch ilknis.]

Avots: ME I, 706

izķeksēt

izķeksêt, tr., herausziehen mit einem ķeksis; ausessen: visu bļuodu C., Smilt., Mar., Lub.

Avots: ME I, 759

izslimot

izslimuôt, izslìmt, intr., eine Krankheit durchmachen, krank zu sein aufhören, genesen: šuo slimību izslimuoja latvju jaunie marksisma sludinātāji Duomas II, 44. viņa bij atkal izslimuojusi Latv.

Avots: ME I, 800

karneklis

[II karneklis N. - Peb. "ein Bootshaken (ķeksis) mit einer geraden und mit einer krummen Zinke. Vielleicht mit ā zu lesen.]

Avots: ME II, 163

kārnis

[I kãrnis "ķeksis netīrumu izkārnīšanai nuo krāsns jeb labības nuokārnīšanai rijā nuo ārdiem" Bixten.]

Avots: ME II, 197

ķekata

I ķe̦kata, ķẽ̦kata Behnen, L., St.,

1) ķē̦kats U., die Stelze:
jāstaigā kâ uz ķe̦katām (ķe̦katām A. XV, 399). ķē̦katuos lēkt U., auf Stelzen gehen. marksisms nuocēlis varuoņus nuo augstajām ķē̦katām Duomas II, 1393 ;

2) der Stiefel (im verächtl. Sinne):
zaldāts rauzīja iet suoļuos ar savām abām ķē̦katām, kuŗu lejas galā rē̦guojās ārā kaili pirkstu gali Druva I, 985.

Avots: ME II, 361

ķekselis

ķekselis (unter ķeksis),

1): ķirvel, ķeksel ("?"), žagargrauzi...! tu plēsīsi skalus BW. 15998, 1.

Avots: EH I, 693

ķeksēt

ķeksêt, -ẽju, ķeksît, -ĩju [Kl.], C.,

1) mit dem Haken arbeiten, mit dem
ķeksis ziehen, stossen. Subst. ķe̦ksê̦tãjs, eineŗ der mit dem Haken zieht, stösst, namentlich eineŗ der auf dem Felde den ausgeführten Dünger ausbreitet Etn. II, 182 ;

2) schlingend essen.

Avots: ME II, 361

ķenķis

ķeņķis,

1) das Lachsmännchen, der Hakenlachs
(auch: ķeksis) Salis, [Ogern];

2) kāša luoks, der Bügel (am Kessel) [?]:
cēlies gāga, gūga nāk, ņem tuo ķeņķi, liec uz kanku (Rätsel: Mädchen, Licht, Kessel, Feuerhaken) Biel. 923 (nach Biel. ķeņķis, der Feuerhaken);

3) "?": labāk būtu par kaut kādu ķeņķi izaudzis nekâ par šitik taisnu cilvē̦ku Blaum.

Avots: ME II, 366

ķenkstēt

ķeñksêt, mit einem ķeñksis 2 (den Dünger aus dem Wagen) ziehen Seyershof; mit einem ķeñksis ‡ 4 (den Boden im Gemüsegarten) lockern Salis.

Avots: EH I, 695

ķerkslis

ķerks(l)is Naud., s. ķē̦rksis 2.

Avots: ME II, 368

ķērkslis

ķērkslis (unter ķērksis),

1): (ūdeņi) brāzdamies pār ķērkšļiem Janš. Līgava II, 9.

Avots: EH I, 700

ķērsis

II ķērsis,

1) die Hechel
Naud.; s. ķērksis

3; [2) ķêrsis 2 Ruj., = ksis">ķeksis, der Haken].

Avots: ME II, 376

krikšķis

I krikšķis, krikšis, ein bischen: ne krikšķa neduot A. XIV, 364. [Vgl. kriksis.]

Avots: ME II, 278

kukstēt

kukstêt Ahs., Sassm., -u, -ẽju, intr., stohnen, ächzen: kukst un elš vien, ka nevar ne paiet Etn. II, 97. tīri vai kukst vien, cik re̦sns nuoēdies LP. V, 409. apakšstāvā ruksis kukstēja MWM. X, 424. vecenīte gul slima un kukst Kand. [Vgl. li. kuksė´ti "всхлипывать" und kukščioti "hörbar Blasen werfen".]

Avots: ME II, 302

laist

laîst,

1): guovs nelaiž pienu (milcht nicht)
Frauenb. pamāte... laiž asaras (lässt Tränen rinnen) par savu nuogaisinātuo meitu Pas. V; 436. l. ar ķipi ūdeni "strauji liet" Seyershof. kad laiž alu, tad pave̦lk drusku sviķīti, un alus te̦k AP. spirktu (Spiritus) l., destillieren Diet. pienu l., Milch durch die Zentrifuge lassen Sonnaxt. kuokus (baļķus) l: (nuo kājas), Bäume fällen: skuju kuoki jālaiž jaunā mēnesī AP., KatrE., Ramkau, Saikava. laide egles sārtiem Warkl. kājas vaļā l., fliehen, schnell laufen Diet, l. grāmatu, einen Brief schicken Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt. tādus laide (schickte man) da muižai Kaltenbr. l. bļāvienu, schreien Sonnaxt: sveces l. (= liet) Bērzgale, Lubn, de̦sas (zarnas Bērzgale, Lubn., Mesoten) l. (reinigen) Erwalen, Siuxt. sìenu ārā l. (= izārdīt) Strasden. māte laidusi (= [iz]klājusi) linus Pas. X, 352 (ähnlich in AP., Frauenb., Iw.). tīklus l. (= mest) Kaugurciems, teibas mē̦dz ar tīkliem l. (auf eine bestirnmte Art und Weise fischen) Salis. zeķi l. (beim Stricken abnehrnen) Lös. īksis jālaiž ("jāada, nuoskaituot zināmu daudzumu adīkļa acu") Seyershof. (viesus) l. Wessen, (Gäste) begleiten: laidiet ("przygotujcie") man kulīti! man jāiet pa ceļu Zbior XVIII, 36i ; paldies devu Laimiņai, ka ļustīgu mani laide (geschalfen hat) Tdz. 35798. še viss kâ laists, lai varē̦tu labi izpeldēties Janš. Dzimtene I 2 , 159;

2): l. kam ar kuoku Erlaa, Linden in Kurl. nezinu, kuo jums laida: akmeni vai zemes Frauenb.;

3): man sirds nelaiž tuo bē̦rnam darīt Salis;

4): zirgu juoņiem l. ("jagen")
Diet.;

5); es laižu, ich vermute, meine
N.-Autz n. BielU.; ‡

6) = laistiês 3, ņem̂t 4: laidēm i[r] aizgājām Kaltenbr. jī laide bēgt Pas. IV, 251; ‡

7) schmelzen
(tr.) Auleja: saule laiž sniegu. Refl. -tiês;

1): nelaižas klāt, nuostin dze̦n Auleja. jis nelaižas runāt (ist nicht zu sprechen)
Kaltenbr, vai šis būs l. (= laist, lai viņam ...) FBR. XI; 82. viņi laižas klāt (gestatten; dass man ihnen naht) Seyershof. meita ar viņu ne˙maz nelaidās (= neielaidās) Frauenb. meitas šaustas, ka nelaižas pie kunga ebenda. kalpi tais mājās ne˙maz nelaidās iekšā (verdingten sich nicht dahin) ebenda. viņš nu laižas ķēniņam pazīstams Pas. IX, 98;

2): saule laižas - auch Auleja. ne˙kur nedrīkst viens pats l., ka nekrīt Frauenb. ja vari, tad laidies pa tām peļķēm! ebenda. l. (sich auf den Weg begeben)
uz māju Kaltenbr. cikuos laidīsietēs uz balli? Sonnaxt. viņa laidās (= lēca) nuo ratu malas zemē Janš. Dzimtene I 2 , 423. meitines ... laidēs (begaben sich) līdumā Pas. X, 66. tad visi laidēs un izgāja pa duravām IV, 285; sich mit der Herde wohin begeben Saikava: laidies tāļāk ar luopiem! Auleja; rodeln AP.: ar ragaviņām uz kalnu pruom, - tur viņi laidēs da vē̦lai naktij;

3): laižas braukt uz jiem Pas. XII, 375;

4): kad sāk l., dubļi da acīm AP. sniegs jau sāk saulē l. Seyershof. luogi laižas Mežamuiža (Grenzhof). siens pret vakaru laižas (wird weich und feucht)
Ramkau. tūska sāk l. (atslābt) Salis. bij briesmīgi satūkšis, nu sāk pamazām l. AP.;

5): jēriņš sāk l. Siuxt. sarkani l., rote Ruhr haben (aus einer Handschrift).
cauri l., Durchfall haben (aus einer Handschrift). dzinēji, mājā putru iestrē̦buši un saskrējušies, laidās vē̦de̦riem K. Jürgens Mana vect. nostāsti 128; ‡

6) nachlassen, nachgeben:
dē̦ls nelaidies, kamē̦r mežsargs atdevis ar Pas. V, 31; ‡

7) entstehen; sich einfinden:
guovīm kaklā vairāk laižas utis; tārpi tur nelaižas iekšā Iw, kāpuosti grib re̦tāk augt, lai tiem galviņa var l. Seyershof; ‡

8) keimen:
auzas vēl ne˙maz nav laidušās Seyershof. ‡ Subst. laîšanâs, das Fliegen: teikas par... e̦ze̦ru laišanuos A. Melnalksnis Mazsalaca 55. uz laišanuos Kalz. n. BielU., im Scheiden. Wurzelverwandt ist nach M. E. Schmidt KZ. LV1I, 34 f. auch alb. l`ir (< *leidros) "schlaff".

Avots: EH I, 714, 715

lakšķis

lakšķis, eine in kleine Stücke zerschnittene Kartoffel Kokn. n. Etn. IV, 19. [Zu laksis?]

Avots: ME II, 416

lēkša

lêkša, lêkše Smilt., lēkša RA., Bers., lêkšķe 2 Naud., Grünh., lêkšņa C., lēkšķis Etn. I, 90,

1) [mē̦slu, vilnas lēkša 2 Nigr., lēkša Bers., lêkšķa Kl., lêkša 2 PS., Wolm., Trik., lêkšņa N. - Peb., Arrasch, ksis">lêksis Salis, lêkšķis 2 Lautb., siena lêkšņa Jürg., Lis.], die Verfilzung ein verwühlter Klumpen, die Strähne, Zotte, der Büschel: [sūnu lēkšas Janš. Dzimtene V, 405]; matu, siena, sniega lēkšas AP., Bers.; sniega lēkšķe Naud. lielām lēkšņām snigt Etn. IV, 130. viņš staigāja ar spaļu lēkšķi padusē pa ē̦ku augšām Vēr. I, 1379. lēkša - netīrumu piciņa: viņam lēkša matuos Mar. n. RKr. XV, 123. [apakšējie zari bija... nuokārušies gaŗām, pē̦lē̦kām sūnu lēkšām Janš. Dzimtene 2 I, 158. lêkša N. - Peb., lêkša saikava, ein Kuhfladen.] sūdu lēkška, ein kleiner Kothaufen RKr. II, 57. [lêkše = "ar mē̦sliem saķepējusi vilnas jeb spalvas pinka" PS.; "netīrumu pika" Neu - Wohlfahrt; lêkša "was sich schichtweise gelöst hat, z. B. Dünger, soviel die Gabel gehoben" Kr.; lêkše (um Papendorf), ein Mistklumpen (auch am Körper des Viehs). pieķē̦rusies (eine unangenehme Schwiegertocher) kâ lēkše manam dē̦lam; eine verfaulte und feuchte Heu - oder Strohschicht;]

2) [lêkšķe 2 Kalnazeem, lēkša Janš. Dzimtene V, 225], ein Wollwickel: vilnu kārš platāks vai šaurākās lēkšķēs (lēkšās, lēkšņās) Konv. 2 916. [vilnas lēkšķe U., ausgetockte Wolle];

3) [lèkša 2 Kr.], eine Stute, die springt;

4) der Springinsfeld
Kronw.;

5) eine schmutzige Person
RKr. II, 57, Mar. n. RKr. XV, 123 [lêkša], Lub.;

[6) lêkšķa Saikava, "darbā izjucis, nekārtīgs cilvē̦ks";

7) lêkše 2, eine Wabe: bišu šūnas nuodalās (ve̦cajuos struopuos) pa atsevišķām lēkšēm MSil.];

8) [= lē̦ksti?]: čukurā lubas pārklāja vēl ar kriju kārtu un virs tās uzlika lēkšas Konv. 2 763. Neben lēkša auch lekša: siens sagulējies lēkšās Nigr. lai sapluok pumpums kâ vilnas lekša Tr. IV, 414; kliener Kothaufen
Wid.; lekšis, der Wollwickel: vīkš, vēkš, izme̦t lekši (Rätsel Tr. III, 747) Wid. augstāk attīstītas austruma zemju ganu tautas pārklāja savas teltis ar luopu spalvu un vilnas lekšiem Antrop. II, 49. [In der Bed. 3 und 4 jedenfalls zu lèkt (vgl. auch den Unterschied zwischen lèkša 2 und lêkša bei Kr˙!); sonst aber ist vielleicht von der Bed. "Schicht" auszugehen. In diesem Fall (vgl. d. lage und frz. couche "Schicht") wohl nebst lē̦ksti und li. lė˜kštas "flach" zu einer Wurzelform lēgh - oder lēg "liegen" (zum ē vgl. z. B. ahd. lāga "Lage", sowie le. lê̦zns); falls lēg zugrunde liegt, gehen le. lēkst - und lēkš(ķ)0 - wohl auf * lēg zurück. Le. lêkša wohl mit kš aus kstj; lêkše wohl aus lêkša und * lēkste kontaminiert. Vgl. auch lēšķa.]

Avots: ME II, 457, 458

ļemekls

[*I ļe̦me̦ks od. *ļe̦mē̦ks (oder *ļe̦maks resp. *ļe̦māks?), erschlossen aus

1) hochle. ļamaks (woneben ein gleichbed. ļamaka) Mar., ļamāks Bers., ein fettes, gut gemästetes Tier;

2) ļamāks Los. od. ļamaks Mar., Lis., Kalz., Laud., Golg., Sessw., Sinolen resp. ļamaka Tirs., Modohn, ein grosses, plumpes und schlaffes Lebewesen;
in Schrunden dafür ļemeksis.]

Avots: ME II, 536

ļurka

ļur̂ka,

1) ein weicher, durchnässter Gegenstand:
āda mīksta kâ ļurka. pastalas izžulgušas zvejuojuot kâ ļurkas Druw., [Fest.);

2) eine von Pfeifenol durchtränkte Pfeife:
visiem atņemtu tās ļurkas Alm.;

3) ein Säufer, Schlappschwanz:
tavs vīrs ir ļurka Dond., Kand.; ["ein schlaffer, weichlicher Mensch" Tirs., Warkl.;) ļur̂ka 2 (auch Salisb.], ļur̂kubiksa 2 , -biksis, ein Schlappschwanz, Tolpel, Plumpsack: nu kuo tad tu tāds ļurkubiksa vari man pateikt? Degl., Kand.;

[4) auch: ļurkata, was lose geworden ist, z. B. ein Beilstiel
Fest., Stelp.;

5) ļurka PS., Wolmarshof, jem., der unschon arbeitet;

6) ļur̂ka 2 Dunika, ein Dummkopf].

Avots: ME II, 544

ļurkabiksa

‡ ļurkabiksa, ein liederlicher, nachlässiger Mensch Frauenb., Spiess; ļurkabikse, = ļur̂ka ‡ 7 (mit ur̂ 2 ) Dunika; ein Ungewandter ebenda; ein Schimpfname Garrasen, Zoden; ļurkabiksis Duiben, wer oberflächlich arbeitet.

Avots: EH I, 775

nārags

nārags (li. norãgas "das Jocheisen, die Pflugschar"), [nàrâgs 2 Kr.], nē̦rags, nē̦re̦gs Stari I, 38, 43,

1) ein Springstock der Fischer
[Bers., Gr.-Jungfernhof]; ein Senkstein in den Netzen [Bielenstein Holzb. 649], L.; eine Fischerstange, eine Stange zum Stossen, mit einem stumpfen Eisen am Ende Mag. III, 1, 125, [nàrāgs 2 Kokn., eine Stossstange mit eiserner Spitze, womit man ein kleines Boot vormwärtsstösst Bielenstein Holzb. 622 (auf der Düna)]. nārags - ķeksis ar āķi Abuls Skuolas Druva II, 175. nē̦rāgu es tveŗu; apstājies, laiva! Duomas III, 67, Etn. IV, 148;

2) ein langes, strusenartiges Boot mit flachem Boden
Mitau, Riga, Rojen, [nãrags Markgrafen, Kalnazeem]: tvaikuonītis, kas vilka gaŗu rindu tukšu nāragu MWM. IX, 622; auch für "Boot" überhaupt: nāc, sēdies manā nāragā! Por. A. XX, 744. [Wohl aus wruss. нагоръ, s. Leskien Nom. 524.]

Avots: ME II, 700, 701

pabaudīt

pabàudît, tr.,

1) etwas geniessen, schmecken, nippen, versuchen:
jaunais pāris tikai drusku pabaudīja (brandvīnu) BW. III, 1, 99. pabaud[i] nu, dē̦ls, kâ tur tev patiksies! Mag. III, 1, 110 vai tu arī negribi ve̦lna ilksis parbaudīt? LP. IV, 138;

[2) = pãrbaudīt bei Glück I Mos. 22, l, Richter 7, 11].

Avots: ME III, 6

pabikse

‡ *pabikse (od. *pabiksis?) "?": duošu par pabiksi (= pakaļu?) bez žē̦lastības Jauns. Raksti VIII, 347.

Avots: EH II, 120

pakšis

pakšis (unter paksis I): auch C., Dunika, Meselau, Ramkau, Saikava, Wessen, Wolmarshof, Zvirgzdine, acc.-instr. s. pakši BW. 23045, 4 var.

Avots: EH II, 145

pakšķis

pakšķis,

1) s. paksis;

2) eine Speise aus gestossenem Hanf:
steņķi jeb staku Jęrkulē sauc arī par buomīti, lāci, pakški un tempi Etn. II, 136.

Avots: ME III, 50

pakšs

pakšs (unter paksis I),

1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Kaltenbr., Salis, Warkh.: dzīvuot pa mājas pakšiem, häuslich sein
Salis.

Avots: EH II, 145

pašķis

‡ pašķis Alswig, = paksis I 1.

Avots: EH XIII, 179

platbikse

platbikse, ksis">platbiksis Ahs., ein Frauenzimmer De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 482: varē̦tu atbraukt pilns ve̦zums precinieku, bet viņu vietā atvažuo tik viena platbikse Janš. Dzimtene 2 II, 29.

Avots: ME III, 321

puplakši

puplakši: auch Stenden; nom. s. puplaksis Gr.-Buschh., Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH II, 326

pupurlākši

pupurlãkši (unter puplakši): nom. s. pupurlãksis AP., (hier auch: calla palustris) Ramkau.

Avots: EH II, 327

raut

raût,

1): r. (pflücken, sammeln)
uogas, sēnes Gramsden. linus r. (li. linùs ráuti) auch - Allendorf, AP., Dunika, Kaugershof, Koddiack, Muremois, Orellen, Pernigel, Ruhtern, Ruj., Salis, Sussikas, Trik., Ulpisch. vai nedzirdēs visus trīs zvanus raujam Janš. Bandavā II, 62. pops ... runā sargam: "skrien ... un raun zvanuos!" Pas. XII, 500 (aus Lettg.). steidz r. ("ātri ievest") labību iekšā, lai nesalīst Kand. varēs r. tuos (scil.: rudzu status) lauka pūnī iekšā Janš. Dzimtene II, 19. raun guņu (entzünde ein Zündholz)! Ulanowska Łotysze 9. mē̦slus nuo ratiem r. Saikava. nom. pl. raunamie "divzaru ķeksis mē̦slu izraušanai gubiņās nuo ve̦zuma" ebenda. mazuo bē̦rnu vienmē̦r vajadzēja r. ("šūpuot") kâ zvanu ebenda. tagad jau raus katis uz savu pusi Siuxt. žagi mani ... rāve Tdz. 55300. tam jau acis vien zib, vai nedabūs atkal kuo r. (stehlen) Orellen. tas jau mē̦dz r. (stehlen), kur tik dabū Salis;

3): sāc nu r. (aufzählen),
cik tev ir tuo parādu! Saikava;

5): r. (singen)
es vēl varu tīri smuki Jauns. Raksti VIII, 367; ‡

7) geringer (weniger) werden lassen, zusammenziehen, (beim Stricken) abnehmen:
guovs uz rudini sāc pienu r. Zvirgzdine. kaudzi r. Heidenfeld. adīkli r. Salis. cimdu, zeķi r. AP., Heidenfeld, Kaltenbr., Saikava, Salis. vienu riņķi rauj, uotru riņķi nerauj, kamē̦r paliek desmit acis uz adatas Seyershof; ‡

8) energisch, ungestüm, intensiv beginnen:
mātes rāve vaļā dziedāt Sonnaxt. ka[d] rāve skriet, kungs nevar i[r] duomāt līdza tikt Pas. XII, 158. kad raun skriet, tad i[r] nuoturēt nevar Saikava. kad bē̦rns raun kliegt, tad i[r] gala nav ebenda, Auleja, Kaltenbr.; ‡

9) sich eilig begeben
Kaltenbr.: sumpurnis nu rāva atkal e̦lsdams, pūzdams atpakaļ uz savu pili Pas. V, 412. rausim nu uz baznīcu! ... es raušu ar guovīm līcī Jauns. Raksti III, 126; ‡

10) energisch etwas tun, arbeiten (auch vom Spielen):
e̦smu daudz kuo rāvis pasaulē Seyershof. viņam jārauj visi darbi priekšā ebenda. rauj dūšīgi vien Siuxt. raun pa sausu laiku; kad lîst, tad ve̦d (sìenu) mājās Linden in Kurl. (ähnlich in Auleja). atskanēja spēcīgs uz e̦rmoņikām rauts maršs Delle Negantais nieks 228; ‡

11) r. palames Warkl. "izgudruot palamas". Refl. -tiês,

2): saimnieks rāvās ar Jāni Seyershof;

3): de̦guns sāka r. Pas. VIII, 138. gaļa vārījuot raunuoties, ja cūka nav pareizā mēnesī kauta Sonnaxt. siens vairs neraunas: cik nuopļaun, tik ir Ramkau. dienas jau smagi raunas Kaltenbr. pašam spē̦ks ar jau raunas Jauns. Raksti VII, 23;

4): jis ni˙kā negrib r. Kaltenbr.; ‡

7) heftig blasen:
vējš raujas kammarī cauri Seyershof. gar stūri raujas vējš ebenda; ‡

8) r. klât, sich dranmachen:
lika viņam r. k. Jauns. Raksti VI, 50. Subst. raûšanâs, ‡

5) (erotisches) Amüsement:
naktī r. ar sievietēm Janš. Dzimtene I, 313; râvums: par puķītes rāvumiņu (Abreissen) BW. 24470; "vieta (pīnītē) adījumam, kur ir rauts" Seyershof; aizsniedzis rāvuma vietu A. Grīns Dvēs. putenis II, 108; "VL." ME. III, 491 zu ersetzen durch "BW. 28366 var."; râvẽjs,

1): rāvēji (diebische)
ļaudis Tdz. 54535, 1; Dieb - auch Orellen; ein eifriger Arbeiter ebenda, Sonnaxt; ein habgieriger Mensch Sonnaxt; duomājusi, ka rāvēji ("?") šuo ne̦s Pas. XI, 436.

Avots: EH II, 359

reja

‡ reja, = rejas: Duksis (ein Hundename) ... nuorija savu reju Brigadere Daugava 1928, S. 1520.

Avots: EH II, 364

reks

re̦ks! Interjektion, das Grunzen der Schweine bezeichnend: reksis rekst: re̦ks, re̦ks, re̦ks! Ahs.

Avots: ME III, 508

rieksts

I riẽksts, rieksta (?) Manz. Lettus, riẽkste PlKur., ein gen. s. riekša BW. 17256, 1 var. (der infl. gen. pt. rykstu Pas. I, 222 dürfte als rīkstu - mit hartem r- aus riekstu zu lesen sein), die Nuss, Haselnuss: Sprw. rieksts nuo lazdas tālu nekrīt, der Apfel fällt nicht weit vom Stamm. lazdā kāpu riekstus raut BW. 5836, 3. šķinu riekstus, lasu uogas 13478, 8. bij man viena riekša (Var.: rieksta) pēc pie zemītes lagzdu liekt? 17256, 1 var. - riekstu kuoks, der Haselnussstrauch Mar. n. RKr. XV, 133. riekstuos iet, riekstuot, Nüsse suchen, lesen. - e̦ze̦ra rieksts od. e̦ze̦rrieksts, auch ūdens rieksts RKr. III, 73, die Stachelnuss, Teichnuss, Wassernuss (trapa natans L.); zemes rieksts,

a) gew. der Plur., bei Fischer 271 zemenes rieksti, Saubrod (lycopordon cervinum)
Mag. IV, 2, 69, (z. riekstes St.) Schweinstrüffeln, Trüffeln (lathyrus tuberosus) U.;

b) Hirschbrunst (boletus cervinus)
Dond. n. U.; Vāczemes rieksti, Walnüsse U. Der gen. riekša entweder zu einem nom. *rieksis = apr. [bucca] reisis "[Buch]-ecker", oder eher zu einem nom. *riekstis (:li. riešutỹs). rieksts entweder aus *riesk[u]tas neben li. ríešutas (mit š aus ide. sk), oder aber kontaminiert aus *ries[u]ts . *ries[u]ks (Deminutiva neben li. ríešas dass., s. Trautmann Wrtb. 241). Daneben slav. orĕxъ dass. (zum o- s. Mikkola IF. VIII, 302) mit x aus s oder (s. Slblt. Et. 58) sk̑. Zur Wurzel von rist IV (slav. orĕxъ in diesem Fall etwaringsherum Losgeklaubtes) ?

Avots: ME III, 544, 545

riesties

riestiês,

1) falzen, balzen:
kuŗā purvā būs medņiem riesties Upīte Medn. laiki;

2) "āvīties, dīdīties". Nebst riest(u)s, riestuot zu li. raĩstas "Brunstzeit" und (nach Persson Beitr. 838 und Trautmann Wrtb. 242) zur Wurzel von le. rikši (s. unter riksis); zur Bed. vgl. čech. tokati "balzen": le. tecêt "lauten" u. a.

Avots: ME III, 548

riksnis

riksnis N.-Schwanb., gew. der Plur. rikšņi, auch rikšņas BW. 29119, 1, = ksis">riksis, rikši, der Trab: ej, padancuo pa apluoku, palaid lietuo riksni! Por. II, 43. tagad pamēt vieglu rlksni (laufe schnell)! Straume.

Avots: ME III, 525

rinduks

II rinduks, das erste und letzte Netz in der Netzreihe Bielenstein Holzb. 655. Zu rinduksis.

Avots: ME III, 528

rizga

rizga,

1) "ein unruhiges Kind; dauzuoņa" Odsen;

2) "dauzīšanās" (von erwachsenen Menschen gesagt)
Sessw.; "grosse Unordnung" N.-Peb.; "Mühe, Schererei": rizga vien ir ņēmt bē̦rnus līdz uz zaļumballi N.-Peb. Dieses rizg- (auch in rizguoties) gehört wohl zu risk- in riksis (s. dies); vgl. auch r. ристàть "прытко бѣгать, бороться, драться, ломаться".

Avots: ME III, 534

rukšelis

rukšelis (unter ruksis): rukšelītis Degunen.

Avots: EH II, 383

sass

sass,

1) Adj., unreif
U., Selb., Adleenen,Kreuzb., Warkl., Gr,-Buschhof, Sonnaxt, Friedrichswald: uogas vēl sasas Berent n. U. augli vēl sasā Friedrichswald;

2) sass Lis., Lubn., Mar., Sunzel, Schwanb., Kl., Adleenen, Golg., Warkl., Smilten, Heidenfe1d, Bers., Meiran, Kreuzb., Nerft, Gr.-Buschh., Wessen, Bauske, sasis Oppek., Sessw., Gr.-Jungfernhof, Kolmar n. U., sass, -s, eine unreife Frucht (od. Beere);
auch: eine verkrüppelte, nicht ausgewachsene Frucht Gr.-Buschh.: šuogad ābuoļi būs vē̦ļi: visi vēl sasuos Buschhof (Ksp. Krettzburg) n. FBR. IV, 77 (auch Lubn.; sašuos Berent n. U.). kuo jūs tur lasāt? tie tik tādi sasi (unreife Beeren) vien ir! Smilten. tagad jau vēl lāga uogu nav, ir tikai sasi Mar. sasu nevajag ēst, juo tas ir veselībai kaitīgs ebenda. ābuoļu daudz piekritis, bet visi sasi vien, nevar ēst Gr.-Buschh. es salasīju sasis; Halme ohne Ähren (od. unreife Körner?): jāšu... jaunu miežu apraudzīt: kâ tie auga,... kâ tiem sasi briedumā Kreuzb. n. Latv. Saule 1926, S. 410;

3) fig., der Grünschnabel
Kreuzb., Lubn.;

4) sasi, kleine Geschwüre
Lubn.; sasi nelabie, eiternde Drüsen (hauptsächl. im Genick) Gr.-Sessau: Jānīša vaigs apauga ar sasiem Pas. III, 293 (aus Bewern);

5) mit der Krätze behaftet, schmutzbedeckt
Zaļmuiža. Wohi nebst saksis (?) zu li. šāšas "Schorf" (zur Bed. vgl. krams II). s. Prellwitz Wrtb.2 233 unter

Avots: ME III, 744, 745

sastreņģot

sastreņģuôt,

1) "?": jāt baznīcā sastreņģuôtu kumeliņu BW. 22730, 2;

2) "die Strängen anlegen"
Roop, Hochrosen, Allendorf, Fehsen, AP., Salisburg, Sessw, u. a,; den Strang(riemen) festbinden, mit den Strängen befestigen: ja ilksis nav pareizi sastreņģuotas (auch: sastreņģē̦tas), tad zirgam grūta vilkšana Jürg.; sastre ģuot, mit Strängen, Stricken festbinden Schrunden.

Avots: ME III, 748

sazaimot

sazaimuôt, tr., tüchtig beschimpfen, läsiern: Piksis izgudruojis..., kâ Jāni sazaimuot un Līziņu dabūt Upīte Medn. laiki.

Avots: ME III, 794

sērmaukša

sḕ̦rmaûkša 2 (unter sḕ̦rmauksis 2 ): auch Druw., Neugut.

Avots: EH II, 482

sērmaukslis

sḕ̦rmaukslis 2 (unter sḕ̦rmauksis 2 ): auch Kalz., Lasd.

Avots: EH II, 482

sērmaukšs

sẽ̦rmaûkšs (unter sḕ̦rmauksis 2 ): auch (mit ḕ̦r) AP., Ramkau.

Avots: EH II, 482

sērmauška

sḕ̦rmauška 2 (unter sḕ̦rmauksis 2 ): auch Druw.

Avots: EH II, 482

sērmokslis

sē̦rmuokslis (unter sḕ̦rmauksis 2 ): auch Sarraiken n. BielU., (mit ê̦r 2 ) Valgāle; sē̦rmuokšļam krustiņš uogas galiņā BW. 34130.

Avots: EH II, 482

sigums

sigums, in Milch gebröckeltes Brot Rodenpois; sigumiņš "ein Gericht aus Wasser, Brot und Zucker" Sprēstiņš n. Etn. I, 20; sigumpiks dass. Daugeln; vgl. sigapiksis.

Avots: ME III, 836

siksīt

‡ siksît, -īju PV., = ‡ sikît: mazais siksis siksī kâ virpulis uz priekšu.

Avots: EH II, 486

siksītis

‡ siksītis AP., ein Kosename für Lämmer und kleine Kinder. Vgl. siksis.

Avots: EH II, 486

silkss

silkss, -s.

1): auch (mit ìl 2 ) Lasd. u. a. n. FBR. IX. 141, Kaltenbr., Nerft, Sonnaxt;

3): auch (neben sìlksis 2 ) Gr.-Buschh. (mit ìl 2 ).

Avots: EH II, 486

silkss

silkss, -s u. a.,

1) silkss, -s Meselau (mit ìl 2 ), Wessen, Selb., Laud., silkse, silˆksis 2 Dond., Dunika, Kalleten, Kurs., Lin., Wohlf., silksis Lasd., Saikava, silˆksnis Lis., sìlksnis Neuenb., silˆksnis 2 Ruj., Salis, Zögenhof, Karls., Deg., Kalleten, silksnis U., Bielenstein Holzb. 562; Etn. II, 123, Kegeln, Ronneb., silksne Spr., sìlksts 2 , -s Kl., U., Bielenstein Holzb. 562, Plur. silksis U., silkstis U., Bielenstein Holzb. 562, silksnes U., Bielenstein 1. c., die weiche Unterlage (der Halsring) des Kummets:
nuo saku silkses lrda laukā salmi Jauns. III, 279. tu nemāki silksi (Var.: silkšus, silksni, silkšņu) pīt (Var.: šūt) BW. 22621. nuomauci tam zirgam tuo silksni! LP. VI, 44. nu sauc (bei der Versteierung) aŗamu silˆksi 2 [nom. s. silksis] ar rīkiem un sānsaitēm Janš. Bandavā I, 12;

2) silksnis (Sing.), die Kummethölzer
Ekau;

3) sìlksis 2 Birži, sìlksts 2 , -s Mar. n. RKr. XVII, 132, Plur. silkši Oppek. n. U., = ilks(i)s, die Femerstange(n);

4) silksis, der Faulpelz
Lasd.;

5) silkšu (zu silkss

1) duoņi, die Seebinse (scirpus lacustris
L.) RKr. II, 78. In der Bed. 1 (worauf Bed. 2 beruht) etwa zu li. šilkė "eine auf Wiesen wachsende spargelariige Pflanze"? In der Bed. 3, wenn diese nicht etwa aus dem Reimwort ilkss übernommen ist, etwa zu gr. έ'λχω "ziehe" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 507)? Zur Bed. 4 vgl. arm. hełg "langsam, träge" (bei Walde 1. c.).

Avots: ME III, 839

slekšas

slekšas,

1) slekšis Ruj. n. U., eine Mausefalle
Salisb., Karls.;

2) das Trittbrett beim Spinnrad
Karls. Zur Bed. 2 vgl. leksis; in der Bed. I auf estn. lõks "Falle" beruhend? .

Avots: ME III, 925

šļukūzis

šļukūzis Fest., = ksis">šļukbiksis; ein liederlich Gelcleideter Bers., Erlaa; in Lub. auch eine Scheune, deren Dach sich schlet geneigt hat.

Avots: ME IV, 74

smeltene

smelˆtene Golg., Bers., ein Löffel zum Schöpfen : Peksis iegrūž savu smelteni par dziļu Aps. J. Bag. radi 9. Zu smelˆt "schöpfen".

Avots: ME III, 959

šojie

šuojie, die Nachbarleute: šuojie aiz dārza stūra , . aizslē̦dz istabas durvis . . šuojuo Duksis Austriņš Dz. V. paldies šuojuo krusttē̦vam BW. 10232, 1. Beruht auf dem gen. pl. šùo "dieser"; vgl. šuomāte und šuotēvs.

Avots: ME IV, 112

tērseklis

‡ tērseklis (od. tērsekle?) = tarksis (?): naktsvaktnieks, ar tērsekli turkšē̦dams, devītu stundu nuosvilpāja Hug. Kapeiķu grāmat. № 2, S. 21. Das anscheinend gleichbedeutende tērsķelis U. dürfte fehlerhaft (für tērseklis) sein.

Avots: EH II, 678

ūkšēt

ûkšêt 2 Līn., -u oder -ẽju, -ẽju,

1) ūkšêt U., ūkšinât Wid., ūkšuôt U., ûkšuôt 2 Wandsen, ûkšuot 2 Dond., ûkšāt 2 Stenden, ūkšķêt, ũkšķinât Wirgen, (ū-ū) rufen, schreien, jodeln, jem. zurufen, sich gegenseitig zurufen (von Hirten gesagt)
U.; jauchzen (namentlich von kleinen Kindern gesagt U., Brasche) V.; ûkšêt 2 Nogallen, ûkšinât 2 Dond., Wandsen, ûkšķinât 2 Nogallen, Hirten nach Hause rufen: dzirdēja saucam, ûkšam2, aurējam Janš. Līgava I, 297. dzirdēja . . . sieviešus priecīgi kliedzam un ūkšējam Čāp. 55. izdzirda mežu ūkšam Mežv. ļ. I, 190. māte mani sauc, ūkš un meklē Bandavā II, 150. ūkšināt ganus mājā Dond., Wandsen. bļauj luopi, un ganiņi ūkšuo Dünsb. Par. 33. ļaudis ūkšuoja, gavilēja Druva II, 209. pļavas ūkšuoja . . . pļāvēji Dz. V. zaķis ūkšuo Lapsa-Kūm. 8. (zaķu) tēviņš ūkš mātītes kuopā Janš. Dzimtene V, 167. krupis ūkšķ MWM. XI, 261. apuogs . . . ūkšķināja Plūd. LR. IV, 66. ūkšuoja ragi, pīkstēja klarnete Skuju Fridis;

2) ûkšêt Schwanb., ùkšêt 2 KatrE., ūkšķinât Nötk. (mit ũ), Sonnaxt (mit ù 2), Alswig, ūkš(ķ)inât N.-Peb., grunzen:
cūkas, sivē̦ni ūkš N.-Peb. ezis ūkšķina Sonnaxt;

3) seufzen
U. Refl. ûkšuoties 2 Dond., einander zurufen: gani skaļuos rītuos, kad labi atbalss skan, krietni ūkšuojas Dond. - Subst. ūkšêšana, ūkšuôšana, ūkšinâšana, ūkšķinâšana LP. III, 103, das Zurufen, Schreien, Jauchzen: atskanēja sieviešu kliegšana un vīriešu ûkšuošana 2 Janš. Dzimtene V, 164. svē̦tku viesu ūkšuošana, klaigāšana Dzimtene 2 I, 154; ūkšê̦tãjs, ūkšķê̦tãjs Dr., ūkš(ķ)inâtãjs, ūkšuôtãjs, wer ruft, schreit, jauchzt, zuruft; der Jodler Dr.: ja ir labs pretim ūkšuotājs Dond. Bezzenberger BB. XXI, 304 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 187 vergleichen damit le. auka "Sturmwind", serb. ȕka "Geschrei", got. auhjōn "lärmen" u. a.; vgl. auch ūkuoņa und li. (bei Miežinis) uksis oder uksimas "aurēšana".

Avots: ME IV, 407, 408

vēdināt

vẽdinât (li. vėdìnti "lüften") Līn., (mit è 2 ) KL, Prl.,

1) intr., wehen:
auksti (salti 17063) vēji vēdināja BW. 7408;

2) tr., lüften, wedeln, fächeln
St., U., schwenken, schwingen: lai paliek galuotnīte vējiņam vēdināt BW. 13268 1 , 10 (ähnlich: 2764). apsītei lapas dre̦b maza vēja vēdināmas 14857 (ähnhch: 8835, 1). vējiņš manus paladziņus kâ smildziņas vēdināja 6998. linu druvu visi vēji vēdināja 28424, 1. nuoņēmuos ce̦purīti, nuost migliņu vēdināju (Var.: vēcināju, vedzināju, vīcināju) 529, 1 var. nevar... ne ruociņas vēdināt (Var.: pacilāt) 6934. kāju viņš vairs nevēdināja pa gaisu A. XX, 772. taksis vēdina asti Purap. Kkt. 15. bē̦rzi vēdinuot ar zariem... smaršu izplata Rainis Gō"tes dzeja 28. ar... sluotiņām vēdinuot uz kapsē̦tas pusi Etn. II, 41. ruokā jāvēdinuot ... nē̦zduogs LP. VI, 229. vēsmiņa ... vēdināja matus Balss. vēdināt vē̦smu Kundziņš Vecais Stenders 114. mieru sirdī vēdināt Latvju tauta XI, 1, 52. sirdī pavasaru vēdināja MWM. X, 254;

3) lüften
(Kleider Frauenb., Stuben; unbek. in Golg., Schwanb., Sessw., Stenden): (ābelītei) zari nuolīkuši villainītes vēdinuot BW. 7121 var. vẽdināt ("= atdzisināt") istabu Wandsen. bē̦rnu istaba labi jāvēdina Tuberkulōze 17. dzīvuokli sildīt un vēdināt RKr. lai istabās būtu tīrs gaiss, viņas bieži jāvēdina SDP. VIII, 58. (fig.) balsi vēdināt BW. 270. Refl. -tiês, sich answettern Brasche Kâ Palejas Jānis, sich lüften St. - Subst. vẽdinâšana, das Lüften: siênās ievietuo vēdināšanas caurumus Konv. 2 362; vẽdinâtãjs, der Ventilator Lopkopība II, 137. Nebst ahd. wāzan "wehen" u. a. zur Wurzel von vējš, s. Bezzenberger BB. IV, 341 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 222.

Avots: ME IV, 549, 550

vējš

vẽjš (li. vė´jas "Wind"), ein Demin. vējelis (li. vėjelis) bei Janš. Mežv. ļ. II, 75,

1) der Wind:
dienvidu(s), ziemeļu, austrumu, riet(r)umu vējš, der Süd-, Nord-, Ost-, Westwind. nevajaga sēt ziemeļa vējā Etn. II, 73. marta sē̦rsnu vējš Zalktis № 3, S. .79. caurais vējš St., Zugwind. diži un maģi vēji, die Haupt- und Nebenwinde der Windrose Sackenhausen n. U. vējš pūš, der Wind weht. vējš šņāc Kra. Vīt. 149. vējš žvīguo Aus. I, 19. liela vēja vē̦tra krāc BW. 18454. stiprs, lē̦ns vējš. vējš mugurā, pretim, sāniski (Frauenb.), der Wind ist im Rücken, entgegen, von der Seite. pa vējam od. vēju, in der Richtung des Windes, mit dem Winde, pret(im) vēju, gegen den Wind. pa vēju jāsēj, man muss mit dem Winde säen Blieden n. Mag. XIII, 11. laivu irt pretim vēju, pa vējam BW. 30894, 4. iet pa vējam Frauenb., so, dass der Wind im Rücken ist. pie vēja iet oder turēties St., auf der See lavieren. Sprw.: stipri vēji ilgi nepūš Br. sak. v. 1364. vējam nevar pretī atpūst 1363. kâ lai aug, kur vējš vien ar un ecē! 1365. kâ vējš skrien, kâ miets atduŗas 1366. vai tādēļ, ka vienreiz vēja nav, zēģelis jau jāpārduod! Br. sak. v. p. 104. skrej nu vējam pakaļ! 105. neskrej katram vējam pakaļ B. Vēstn. derīgs ceļa vejš ne̦s naudu makā Br. sak. v. p. 106. nuo kuras puses vējš pūš, tur jāliecas vējam JK. II, 645. nesit vēju (nedzen vēja RKr. VI, 962) ar dūri! 644. vēju ar dūri sist St., vergebliche Arbeit tun, unnütz seine Kraft anstrengen U. esi žigls kâ vējš! Br. 585. izput kâ rīta rasa vējā 165. izkaisīt pa deviņiem vējiem LP. VI, 108. vēja virpuļuos pa gaisu braukt Pūrs ll, 68. vējus celt Lāčpl. 88. labs ceļa vējš, jūra mierīga LP. IV, 111. skriet ... varējis ... uz slavu, vējš vien dziedājis gar ausīm Etn. II, 77. dzīves vēji viņu gruoza Kaudz. M. 108. vējš rauj cauri, es ist Zugwind da U. palaist (atstāt) bē̦rnus (luopus) vēja vaļā, die Kinder(das Vieh) ohne Aufsicht lassen, ihrem Schicksal überlassen. mājas palaistas kâ vēja vaļā Kand. visu savu nabadzību atstāt uz vēja, sein Hab und Gut ohne Aufsicht lassen Seew. n. U. vārdi runāti vējā Alm. Meitene no sv. 91, die Worte sind in den Wind gesprochen, sind nicht beachtet worden. vejā laist, in den Wind schlagen, ausser acht lassen U. tu manus vārdus esi laidis vējā Blaum. Pazud. dēls 92. mācības bij vējā laidis Pie skala uguns 40. tas ir vējā, das ist dahin, verloren U. visi prieki bijuši vējā LP. III, 31. vējā bij visa mana apņemšanās Blaum. Pie skala uguns 175. vējā visa lielā gaidīšana Kaudz. M. 296. visa naudiņa bija vējā MWM. VI, 668. Sprw.: iesim, māsiņ, mājā - nu guods vējā! Br. sak. v. 702. kam brandvīns galvā, tam prātiņš vējā Etn. IV, 94. uz vēju iet,

a) spazieren gehen
U.;

b) (uz vēja iziet Pas. VII, 436) abseits gehen, um seine Notdurft zu verrichten
St., U. vējā grābstīt Neik. 53. pilnā vējā skriet, sehr schnell laufen: vilks skrēja pilnā vējā LP. V, 171. draugi skrien ... pilnā vējā Krilova pasakas 49. vīrs, kas tukša vēja nepūš, ein Mann, der sein Wort hält Kav., Plūd. Rakstn. 11, 369. vējš durvīs, sagt man,

a) wenn der Wind durch die Tür hereinweht (z. B. in der Riege beim Windigen)
Frauenb.;

b) wenn es jem. glücklich ergeht
Schmarden;

c) wenn es jem. schlecht geht:
tiem, kas agrak le̦pni dzīvuoja, nu e̦suot vējš durvīs Kaudz. M. 6. vējš šķībs, der Wind weht seitwärts durch die Riegentür Frauenb. ļuoti šķība vēja iegriešanai dažreiz lietuoja 2 vai 3 durvis, iestutēja garā rindā ebenda. vēja pilns, sagt man von einem Eigensinnigen, der sich nicht den Gewohnheiten anderer anpassen will ebenda. viņam vējš galvā od. vējš pa galvu dauzās, er ist leichtsinnig, unbeständig. viņš runā vējā, niemand hört ihm zu. runāt vējus nav labi Odiseja IV, 80. kāds vējš viņu te ātpūtis (atnesis Kav.)? wie ist er hergekommen? labu (ceļa) vēju! Abschiedswunsch. saduot kam labu vēju,

a) jem. betrunken machen;

b) jem. verprügeln.
tam nu būs vējš PS., der wird tüchtig gescholten werden, nu˙pat būs ādai vējš (Prügel) Etn. II, 45. nuo darba tai nebija ne vēja (hatte sie keine Ahnung) A. v. J. 1900, S. 363. būs tam ... kāds iepūtis ausīs nelabu vēju Alm. Kaislību varā 41. tu, tautieti, lē̦ns teicies; kas, vējš, (wer, zum Teufel) tevi lē̦nu deva! BW. 21832, 4;

2) in genitivischen Verbindungen: vēja auts. s. vẽjàuts; vēja biksa, s. vẽjbiksis; vēja bulta (Ruj. n. U., Brasche) od. bulte, der Schlagfluss:
veprim e̦suot . . vēja bulte izgājusi Kaudz. M. 315. pret vēja bultu Br. IV, XVIII; vēja de̦sa "?": vanags nene̦s cāļus pruojām, ja tiem ieduod izkaltē̦tu un saberzītu . . vistas vēja de̦su Olai; vēja dēle, ein Brett, das bei seitwärts gerichtetem Winde während des Windigens in die Offnung der Riegentür gestellt wird Frauenb.; vēja diena, der 3. Februar Frauenb.; vēja durvis, diejenige Tür der Dreschtenne, durch die der zum Windigen nötige Wind bläst Frauenb.; vēja dūda, Schimpfwort: tu vēja dūda - bezkauņa! Daugava I, 996; vēja dzirnas Manz. Post. I, 306, die Windmühle; vēja dzirnavas, s. vẽļdzir̃navas; vēja grābeklis, vēja grābslis, s. vẽjgram̃slis; vēja kaņepe, Steinsame (lithospermum officinale L.) RKr. II, 73; vincetoxicum album Achs. Kokn. n. RKr. III, 73; Zittergras Gr.-Buschh.; zilā v. k., veronica longifolia L,.; vēju ķipars.

a) ein Kläffer, der unnützen Lärm macht
U.;

b) s. vējķipars; vēja lukturis, s. vējlukturis; vēja luode U., = vēja bulta; vēja luoks L., s. vējluoks; vēja māte Biel. 2400, die Windmutter, Göttin des Windes Spr.; vēja mieti, eine Art Pflanzen KatrE.; vēja mietiņš Ar., lythrum salicaria; vēja pastala, verächtl. Bezeichnung für einen Menschen: dievs zin, kādēļ tas vēja pastala ir vē̦sts iekšā Kaudz. M. 84; vēja pauti, ein Hodenbruch U.: viņas vīram laikam ir tie vēja pauti, tālab viņai nav bē̦rnu Frauenb.; vēja pistuole, verächtl. Bezeichnung für ein leichtsinniges Mädchen Frauenb.; vēja plīsa, s. vẽjplîsa; vēja pupa, sonnenwendige Wolfsmilch (euphorbia hehoscopia L.) RKr. II, 71; vēja purne Ar., ranunculus ficaria; vēja putenis, s. vẽjputenis; vēja pūta, s. vẽjpūta; vēja rādītājs, die Schiffrose Brasche; vēja rīkste LKVv., die äusserste Spitze einer Birke od. Buche Frauenb.; vēja sluot(iņ)a,

a) die äusserste, vom Winde bewegte, besenartige Baumspitze
Spr., PS., Segewold u. a.; ein besenartiger Ast mit dichten, feinen Zweigen Selb.;

b) viscum album L.;

c) verächtl. Bezeichnung für ein Mädchen:
šī aušīgā meita iet tik˙pat kâ vēja sluota galvu atgāzuse Selb. tautu meita, vēja sluota (Var.: sieta mēle), sijā manu augumiņu BW. 8524, 1 var.; vēja sudmaliņas, ein windmühlenartiges Kinderspielzeug mit einer Schnarre od. einer Klapper Frauenb.; vẽja vaļā, ohne Beschäftigung, müssig Schnehpeln; ohne Aufsicht (luopi dzīvuo vēja vaļā) Wandsen; vēja vārds,

a) ein leeres Wort
U.;

b) "kluģis" Frauenb.; vēja vice LKVv., Windfange, besenartiger Baumzweig; vēja zaķis, ein haltloser Mensch Golg.; vēja zirņi, Frühlings-Platterbse (lathyrus vernus Wimm.) RKr. II, 73; vēja zivs Konv. 2 2320,

a) s. vẽjzivs;

b) = piukšis U.; vēja ziedi, schnell abfallende Blüten Frauenb.;

3) vējiņš, ein Windbeutel
Seew. n. U.: tas ir tik tāds vējiņš Mag. XIII, 2, 52. Zu ai. vāti "weht", vāyu-ḥ "Wind", ahd. wājan, aksl. vějati "wehen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. 1, 220 ff.

Avots: ME IV, 552, 553, 554

vepsis

‡ vepsis Sassm., = veksis.

Avots: EH II, 771

vienbūte

viênbûte,* viênbûtne*, das Einzelwesen: viņi dzīvuo... kâ vienbūtne Veselis Saules kapsēta 45. beigs eksistēt akmeņa vie˙nbūtne un radīsies neskaitāmas citas vienbūtnes 110. tas atdalīts par vienbūtni Rainis Domas I, 1096. kuo viņš kâ vienbūte reprezentē Vēr. I, 1124.

Avots: ME IV, 657

vimbuks

vim̃buks Katlekaln, vimbuksis Bielenstein Holzb. 653; RKr. XVII, 63, vimbuksnis L., U., Mag. III, 1, 127, ein Wemgallennetz.

Avots: ME IV, 598

zaķot

zaķuôt,

1) Hasen jagen
U., AP., Bers., Frauenb., Gilsen, Golg., Grenzhof, Kalzenau, Kl., Kosenhof, Laud., Lubn., Mar., Meiran, Nötk., N.-Peb., Saikava, Stom.: puisis aizgājis zaķuot AP. taksis nav ne˙kas par ganu suni, cauru dienu skrien tikai zaķuot Frauenb.;

2) (fliehend) laufen
Lubn., Meiran; fliehen Laud.: zaķuo vaļā! laufe! Neuhausen;

3) ej zaķuot! geh zum Teufel!
Lubn., Meiran.

Avots: ME IV, 683

zalktis

zalˆktis (li. žalktỹs bei Būga Izv. XVII, 1, 49) A.-Ottenhof, C., Erlaa, Gilsen, Jürg., Neuenb., Ogershof, Prl., Schujen, Sunzel, Trik., zalˆktis 2 Angern, Arrasch, Bl., Dond., Durben, Frauenb., Gaiken, Gaweesen, Gold., Gramsden, Gr.-Essern, Grikken, Gudenieki, Hasau, Iw., Kalleten, Karls., Kremon, Krohten, Kurmalen, Līn., Lubessern, Medsen, Mitau, N.-Bartau, Nogallen, N.-Salis, Ob.-Bartau, Paddern, Pampeln, Perkuhnen, Planetzen, PlKur., Pormsaten, Ranken, Rawen, Schnehpeln, Schrunden, Schwarden, Selg., Senten, Spahren, Stenden, Telssen, Turlau, Wahnen, Waldegalen, Wandsen, Wirginalen, Wormen, zalktis RKr. VIII, 101, Altenburg, Alt-Mohken, A-Rahden, A.Schwanb., Bers., Ellei, Erwalen, Gränz-hof, Kreuzb., Kr.-Würzau, Lamingen, Linden, Lipsthusen, Lubn., Mar., Marzenhof, Nigr., Nötk., Nurmhusen, Plm., Postenden, Preekuln, Ronneb., Sackenhausen, Saucken, Sehmen, Serben, Sessw., zalˆkts 2 Suhrs n. FBR. VII, 41; VIII, 120, Rothof n. FBR. VIII, 120, zalkts U., zalˆksis Erlaa, Saikava, Sessw., zalksis Seyershof, zalksis U., zalˆkšs 2 Schlehk n. FBR. VII,41, zalˆksnis 2 Wainsel (nur in Märchen vorkommend), zalksnis Memelshof, zalsis Oselshof, zalˆtis (li. žaltỹs, gen. žálčio ) N.-Peb., PS., zaltis 2 Orellen n. FBR. XI, 40, Baldohn, Frauenb., Kurs., Siuxt, Treiden, Waddaxt, * zaltis (s.KZ. L, 27) Ruhtern, Sussikas, zaltis U., RKr. VIII, 101; Natur. XXXVII, 6, Annenhof bei Mar., Ekau, Fossenberg, Grosdohn, Jakobshof, Līve, Marzen, Meselau, Salisb., Zerrauxt, Demin. zaltiņš U.,

1) die Ringelnatter, Hausnatter (tropidonotus natrix L.)
RKr. VIII, 101; Natur. XXXVII, 6; eine Schlange überhaupt U., Frauenb., Telssen; ein Molch Linden n. U.: zalktis ceļu ritināja BW. 31737, 1. zalkša asins Br. 124. zalkšu dūriens 418. zalkšu ķēniņš 383. zalkšu kruonis ebenda. zalkšu vārdi Br. IV, XLV. raibais, skauģaiņais, strīpaiņais, rūtaiņais zalktis Br. 399. rudais zalktis 400. ūdens zalktis dzīvuo ūdenī Livl. n. Heniņ. slinks kâ zalkts, sehr faul U. viltenieks, zalša mẽle BW. piel. 2 15640. senāk latvietis savu sūcẽju tâ sunīja: tu zaltis, es tevis dēļ e̦smu kaltis! Etn. IV, 42;

2) in genitivischen Verbindungen:
zalkša raksti, eine Art Webmuster: lindraki... ar... zalkša rakstiem Janš. Līgava I, 434. - zalkšu kārklis Karls., daphne mezereum; zalšu liepa, der Seidelbast Brasche, Sassm.; Sandelholz U.;( zalkšu l. ) eine Pflanze, die im Walde wächst Frauenb.; zalkšu (zalšu RKr. II, 75) mẽle, Triften- Knabenkraut ( orchis morio L. ) Wid.; zalšu (zalkšu U.) sakne, Wiesenknöterich, Hirschzunge (polygonum bistorta L.) RKr. II, 76, Birsman; zalšu uoga, die Einbeere (paris quadrifolia L.) U., RKr. II, 75;

3) zaltis 2 Frauenb., ein listiger Mensch.
Der nom. zal(k)sis für. zal(k)tis nach dem gen. zal(k)ša. Nebst li. želektỹs dass. (bei Būga I. c.) wohl am ehesten nach Zubatý BB. XVII, 328 und Oštir WuS. IV, 214 zu zaļš, ze̦lts, zalgs. Anders (zu li. žalga "Stange" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 540) Petersson IF. XXIV, 276.

Avots: ME IV, 684, 685