Paplašinātā meklēšana

‡ âbals ² Staldzene, die Kartoffel.

Avots: EH I, 191

‡ àizbalinât, anfangen zu bleichen (tr.); ein wenig bleichen, weiss machen: aude̦kls ir tikai aizbalināts. a. putru ar krējumu Mahlup, nee̦suot, ar kuo putras aizbalināt Warkl.

Avots: EH I, 7

‡ aizbalsa "?": aizbalsas dēļ Pēt. Av. 1862, piel., S. 17.

Avots: EH I, 7

‡ àizbal˜sinât, weissend schliessen, zumachen, verdecken: a. blakšu perekļus ar kaļķiem.

Avots: EH I, 7

‡ àizbàlsuôt,

1) abstimmend (mit Stimmenmehrheit) fortschaffen:
viņu aizbalsuoja uz Sibiriju;

2) abstimmend (mit Stimmenmehrheit) abschaffen, verbieten:
aizbalsuotuo gre̦dze̦nu dēļ Latvis No 3355.

Avots: EH I, 7

àizbàlss, -s, eine vertretende Stimme (beim Abstimmen). Swaigsnit n. U.

Avots: ME I, 18

àizbalstît, tr., hinter etw. stecken, stopfen: kalpuone aizbalstīja palagu aiz gultas malas Smilt.

Avots: ME I, 18

‡ àizbàlzît, zudeckend hinter etwas stecken: a. se̦gu aiz muguras. Refl. -tiês, sich zudeckend, den Rand der Decke hinter den Rücken oder den Bettrand stecken: viņš ir labi aizbalzījies.

Avots: EH I, 7

aizgabalā, in einiger Entfernung Spr. ‡

Avots: EH I, 23

‡ apbalêt, ringsum (ein wenig) bleichen (intr.) Siuxt u. a.: mati saulē apbalējuši.

Avots: EH I, 73

‡ apbalinât, ein wenig oder ringsum weissen (tr.), bleichen (tr.) Wid.: drusku a. sienas Zvirgzdine. Refl. -tiês Spr., ein wenig oder ringsum bleichen (intr., so namentlich von der Wäsche).

Avots: EH I, 73

‡ apbal˜sinât, ringsum weissen (tr., perfektiv), weiss anstreichen: a. ābeles ar kaļķiem.

Avots: EH I, 73

‡ apbalvât, bestechen Lng.; beschenken (mit al˜ ) Dunika.

Avots: EH I, 73

apbalvuôt, tr., beschenken, auch wohl bestechen; apbalvuots, begabt, geschmückt: gara dāvanām, slavas darbiem Pump.; dieva apbalvuots dziesminieks. apbalvuojums, die Beschenkung, das Geschenk: apbalvuo jums ar ordeni, Ordenverleihung.

Avots: ME I, 76

apbàlzît, ‡ Refl. -tiês, eine Decke rings um sich feststopfen Wolm. u. a.

Avots: EH I, 73

apbàlzît, tr., ringsum stopfen: apbalzīt gultu = gultas se̦gas un palagu sabāzt starp gultas malu un gultas maisu C. mājnieki iznāca ārā braucējus apbalzīt Seib.

Avots: ME I, 76

‡ apgabalaîni, Adv., stellenweise, strichweise: ir lijis . . . tik tâ apgabalaini Janš. Dzimtene III ² , 304.

Avots: EH I, 80

apgabalis,

1) Subst. (s. apgabals): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76: (sienu) apgabaļiem sakaš oder dzanā apgabaļuos Kaltenbr.; ‡

2) Adv., stellenweise:
apgabalis sāka gaiss jau nuoskaidruoties Janš. Atpūta No 373, S. 5. viņas gultne ir apgabalis šaura Janš. Nīca 8 (ähnlich Mežv. ļ. II, 341).

Avots: EH I, 80

apgabals, auch apgabalis,

1) die Gegend, der Umkreis:
senāk šis apgabals e̦suot bijis ļuoti jauks LP. VII, 337;

2) = apgabana: siens aizvien stāvēja apgabaļuos Jauns. met grābekli apgabalī Nerft, Mar., apgabalā Buschh.;

3) der Bezirk:
apgabaltiesa, das Bezirksgericht. Adv. apgabalis (Instr.), apgabaliem, apgabaluos pārduot, pirkt, im Grossen, im Ganzen verkaufen, kaufen, ohne die einzelnen Gegenstände genau zu zählen und deren Wert einzeln abzutaxieren. apgabaļus, in grossem Umfang, in hohem Masse: ik zirgs kluncienu vilcis, ik ūdens apgabaļus placis LP. V, 407. viņam nuo tās dienas dzīvē apgabaļus vedies LP. V, 120. tam jau apgabaļus vien se̦kas LP. V, 341. zirgi apgabaļus sākuši baŗuoties LP. VI, 133.

Avots: ME I, 85

‡ atbala Für. I, weisser Schein des angeheuden Tages: nu a. me̦tas.

Avots: EH I, 134

‡ atbalêt, wiederum blass (hell) werden: seja atbalējusi nuo vasaras nuode̦guma Bauske. kad rudzi bal, tad cilvē̦ks ar sāk atbalēt Siuxt.

Avots: EH I, 134

‡ atbalinât Warkl. "weiss machen": pamazām a. drēbi.

Avots: EH I, 134

atbalsinâtiês, s. unter balsinât.

Avots: EH I, 134

‡ atbalsîtiês, = atbalsinâtiês: luopi labi atbalsījušies U. (unter balsīties). guovis atbalsījušās (kļuvušas tre̦knākas un ar spīduošu spalvu) A. X, 2, 939.

Avots: EH I, 134

atbalšņi, die Schweller an der Orgel Vēr. I, 1019.

Avots: ME I, 150

atbàlsuôt, auch atbàlsêt, gew. refl. atbàlsuôties, wiederhallen: tautiņās māsa dzied, bāliņuos atbalsēja (Var.: atskanēja) BW. p. 228. kā skaņi atbalsuojas mežs Purap.

Kļūdu labojums:
wiederhallen = widerhallen
BW. p. 228 = BWp. 228 ¹

Avots: ME I, 150

atbàlss: Demin. gen. s. atbatsiņas BW. 506, 1 var.

Avots: EH I, 134

atbàlss, -s, oder -a (li. ãtbalsas), der Wiederhall, das Echo: pa tumšajiem mežiem atbalsis šņāks J. dz.

Kļūdu labojums:
Wiederhall = Widerhall

Avots: ME I, 150

‡ atbalˆstîgi,* Adv., (unter dem Arm, an der Fland) gestützt: Edes un Laķa atbalstīgi pavadīta Kaudz. Jaunie mērn. laiki lV, 66.

Avots: EH I, 134

atbalˆstît, r., stützen: pīlāri atbalstīja balkuonu Laps. galvu ruokā od. uz ruoku atbalstīt. Refl. -tiês, sich stützen: ar vienu ruoku uz galdu atbalstīdamās Vēr. II, 148.

Kļūdu labojums:
r. = tr.

Avots: ME I, 150

atbalˆsts, die Stütze, Unterstützung: viens stāv atbalstam aiz manis Vēr. I, 1026.

Avots: ME I, 150

atbaltêtiês, wieder weiss werden L. Ungebr.

Avots: ME I, 150

atbalzît, tr., etwas stützen. Schwnbg.

Avots: ME I, 150

atgabalus, von weitem: jau atgabalus dzirdēja; atgabalis für apgabalis, en gros Stari II, 107.

Avots: ME I, 157

atskā`rbala C.,

1) Nietnagel
Sessw.;

2) ein losgerissener, noch am Kleide hängender Streifen; [ein abgesplittertes, aber noch am Stamm hängendes Stück Holz
C.; in dieser Bed. auch atskarbs, atskarba Ruj. oder atskarbe Kalz.];

3) das Zünglein an einem von einem Strohhalm gemachten Pfeifchen
Grünh., Naud.

Avots: ME I, 192

I bala Dond., Sassm., = balanda. [Wegen der unterseits weiss-schülferigen Blätter zu li. bãlas "weiss".]

Avots: ME I, 253

II bala: ein Morast Grenzhof n. BielU.; "eine Niederung mit undurchlassendem Untergrunde, ohne Sumpf zu sein" Gr.-Sessau; baliņa, eine Pfütze Bauske.

Avots: EH I, 200

II bala li. balà, Sumpf), ein lehmiges, baumlosses Tal Sessau; balas, ein schlechter, feuchter Boden (von Äckern) Kr. - Würzau. [Weiterhin wahrscheinlich zu be̦lute und zu dem le. Ortsnamen Baltinava und zu r. бáлка "Schlucht", болонь "Niederung", болóто "Sumpf", ahd. pfuol "Pfuhl" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 40 und 70.]

Avots: ME I, 253

‡ III bala Erlaa, = bals: šuogad bija laba linu b.

Avots: EH I, 200

‡ balabuoze Grünh., = balamute: kuo nu tādu balabuozi klausīt!

Avots: EH I, 200

balamute: auch Kaltenbr. (fem. g.), Linden (comm.), balamutis - auch Grenzhof, Kaltenbr., balamuts, -a Zvirgzdine: ve̦cais tē̦vs, balamute BW. 2201, 2. taids liels balamuts ni tē̦va, ni mātes nebīstas Zvirgzdine. Zu diesem Wort s. auch P. Sdnmidt FBR. VII, 8.

Avots: EH I, 200

balamute, balamutis, auch balamūte U., balmute, balmutis (nebst li. balamũtas aus russ. баламутъ), der Schwätzer, Maulheld: tu tik tāds balamutis.

Avots: ME I, 253

bal(a)mutêt, -ēju, schwatzen, faseln. Refl. -tiês, gewaltig schwatzen: biedri zuobuojās un balamutējās Janš.; visa sievu balamutēšanās maz kuo līdzējuse Janš.

Avots: ME I, 253

balamutība, die Grossprecherei, das Geschwätz: uzbrucīga balamutība varuot Vācijā sacelt tikai lielāku neuzticību Balt. Vēst.

Avots: ME I, 253

balamutîgs: auch Dunika.

Avots: EH I, 200

balamutîgs, grossprecherisch, schwatzhaft, spöttisch: viņa nevarēja tik galā ar balamutīgajiem puišiem LA.

Avots: ME I, 253

balañda: mit añ auch AP., Ramkau, Siuxt, mit an̂ ² auch Iw., balande auch Salisb., (mit an̂ ² ) Dunika, (mit añ) Grob., Seyershof.

Avots: EH I, 200

balan̂da PS., balan̂da ² Kand., balande Aps., balanta li. balánda, [balandà od. balañdė]), die Melde (Atriplex hortense): balandas der ielikt izsutušās vietās Etn.; tur neauga mieži, rudzi - balandītes (Var.: balandītes) vien ziedēja BW. 32289. [Wegen des -an- wohl entlehnt aus dem Kurischen oder Litauischen; vgl. das echt le. baluode.]

Avots: ME I, 253

balata Burtn., = balañda; [vgl. bala

1 .]

Avots: ME I, 253

‡ balate Wolmarshof, = balata.

Avots: EH I, 200

balâtiês Linden, = baluôtiês 1: dzijas liek uz sē̦tas, lai balājas.

Avots: EH I, 200

balciņas, Demin. von bal˜ka, die die beiden Überachsen, d˙h. die Klötze oberhalb der Wagenachse, verbinden den Stangen (anderswo: sãnu buomji) Spr., Selburg A. XI, 249.

Avots: ME I, 253

balciniẽks, der Balkenführer Ar.

Avots: ME I, 253

balˆda ² [Angern], = "nuosaukums pie zvejnieku tīkla dzijām"; baldīgas ("varžulainas"dzijas Zehrxten.

Avots: ME I, 253

‡ balˆdîtiês ² NB., -uôs, -ĩjuôs "dauzīties": kuo baldies, apgāzīsi galdu! Der Betonung wegen wohl aus li. bàldytis dass. entlehnt.

Avots: EH I, 200

baldurêt, -ēju, intr., lärmen: kas aiz durvīm baldurē BW. 3461; cf. bul˜durêt. [Wohl aus mnd. balderen "einen lauten, harten Schall verursachen".]

Avots: ME I, 253

baldzināt Zehrxen, verleumden; s. balgs

Avots: ME I, 253

baldzis Zehrxten, ein Verleumder [?].

Avots: ME I, 253

‡ bale,

1) Name einer weissen Kuh
Lennew., Linden, Ronneb., Oxküll;

2) = balañda Anzen.

Avots: EH I, 200

balenis, die zu bleichende Leinwand Mar. RKr. XV, 107.

Avots: ME I, 253

balêt,

1): lini bal Siuxt n. BielU. balē (III prs.) ... āda Pas. II, 177. Refl. -tiês: izlikt, aude̦klu b. Golg.

Avots: EH I, 200

balêt, -u, -ēju, [li. balė´ti, bleich werden ], intr., bleichen: tavi kauli tūdaliņ balēs LP. VII, 482 duod, dieviņ, tā balēt (Var.: balēties) man auguma pēlējam 8871. Auch tr., bleichen Mag. III, 1, 107, M., = balināt.

Avots: ME I, 253

bal˜galˆvis: bal˜galˆve ² Dunika, Siuxt, Kuhname; bal˜galˆvĩtis AP.,

a) eine Kleeart mit weissen Blüten;

b) "zâles nuosaukums"; bal˜galˆvji AP., zum Bleichen ausgebreiteter geweichter Flachs.

Avots: EH I, 200

bal˜[t]galˆvis, westkurl. bal˜gâlis, -e, (li. bal[t]gal˜vis), der, die Weissköpfige, Blonde: ciema gani balgālīši BW. p. ² 29394; mūs māsiņa balgālīte RKr. XVI, 141. baltgalve, beliebter Name einer Kuh; im VL. Beiname der Bachstelze: cielava, balgalve; balgalvji, Wollgras (Eriophorum polystachion) Mar. RKr. XV, 107.

Avots: ME I, 253

bal˜gans: auch Ramkau, Siuxt, (mit àl ² ) Linden: balgana labība Ramkau. balganas suomazgas Linden.

Avots: EH I, 200

bal˜gans, weisslich: balganas lapas. es papriekšu, es papriekšu ar balganu kumeliņu BW. 18295. [Zu balts; zum g: vgl. la fulgor und al. bhárgaḥ "Glanz".]

Avots: ME I, 253

bal˜ganums, das Weissliche, die weissliche Farbe.

Avots: ME I, 253

balguôt, weiss(lich) glänzen: jau maigi balguo de̦be̦su spīdums Rainis, Gals un sākums 168 [Neubildung?].

Avots: ME I, 254

balgs, [verleumdet?]: balga, balga sērdienīte, kam nebija tē̦vs, māmiņa Zehrxten; vgl. baldzināt.

Avots: ME I, 254

balgzds,

1): ragavām bàlgzdus ² nuo kārkla lieca Mahlnp, Stomersee.

Avots: EH I, 200

balgzds,

1) atstuope Adsel, Mar., Schwaneb.: [

2) "ragavu šķērskuoks" Korwenhof. Eine Nebenform zu bàlziêns.]

Avots: ME I, 254

balinât (li. bãlinti "бѣлить"), fact.,

1) bleichen:
saule vairs nebalinās mūsu miežu laukus Kaudz. 79;

2) weiss, zart, rein machen
[vgl. Bielenstein Holzb. 440], putzen: es tuo savu bāleliņu kā gulbīti balināju BW. 16003, 1; aiz upītes balta meita, kas tuo baltu balināja 5375;

3) blank, scharf machen, schärfen:
izkapti BW. 28681, 2; im VL. sehr beliebt: zuobentiņu balināt, das Schwert schärfen, z. B. BW. 4261;

4) auf die Bleiche legen,
term. techn. neben tilinât: izklāj linus balināt; savilkt balināmuos aude̦klus. Refl. -ties,

1) bleichen, bleich werden:
aude̦kli līdz Jāņa dienai vien balinās (Var.: mazgājās, baluojās) BW. 32455, 3 var.

Avots: ME I, 254

‡ baliņi Lemsal "den Sclaafgarben ähnliche Pflanzen, womit man Stoffe und Zwirn dunkelrot gefärbt habë. Zu li. bãlinis "Sumpf-"?

Avots: EH I, 200

‡ balja BW. 34452 var., = baļ˜ļa.

Avots: EH I, 200

bal˜ka,

1) ein Querbalken:
auch Sermus: ein Balken überhaupt (mit al˜) Orellen, (mit àl ² ) Borchow, Fesf., Kaltenbr., Prl., Saikava, Warkl: uzkāra . . . priežu balku (oder zu bal˜ks?) istabā BW. 2087. balkas vežu 5175;

2) fig., die Sündenlast:
man bija grüts uz baznīcu iet: vajadzēja balku vilkt (d. la.: ich ging zur Beichte) Warkl. vai tu ar balku? gehst du beichten? ebenda.

Avots: EH I, 200

balka, ein Querbalken; [wohl aus r. "бáлка" dass.)

Avots: ME I, 254

bal˜ks (unter baļ˜ķis): auch Dunika, Grob., Iw., acc. plur. balciņus BW. 30697.

Avots: EH I, 200

balkšņa, die Bleiche: ve̦cā māte balkšņa lika mirstamuos paladziņus Naud.

Avots: ME I, 254

balksne,

1) eine aus einer Baumrinde gemachte Trompete
Nigr.; die Trompete Sir. 50, 18;

2) nach Manz. Lettus balksne, der Schall;
balksne, auch balksnis, die Stimme Manz., Glück; [so auch in den Texten des 16. Jahrh., wo balksnis als nom. s. fem. und masc. gen. vorkommt]. Vgl. balsns "Stimme".

Avots: ME I, 254

balksts: auch Peb. n, BielU.

Avots: EH I, 200

balksts, dial. für balsts A. XI, 170 [und Bielenstein Holzb. 473].

Avots: ME I, 254

‡ bal˜kũne AP., der Balkon.

Avots: EH I, 200

bal˜le: lielas balles (plur. t.), grosser Tanzball BielU.

Avots: EH I, 200

balle, der Ball; ballē iet, auf den Ball gehen; beigta balle, aus ist die Geschichte, die Sache ist im Nu erledigt.

Avots: ME I, 254

‡ I bal˜lêt, = ballêtiês: viņš ar citiem nebēdņiem bija ballējuši pa zaļumsvē̦tkiem visu nakti Seibolt.

Avots: EH I, 200

‡ II ballêt, in der Verbind. zirgs ballē, es ballt sich der Schnee dem Pferde unter den Hofen Preekuln n. BielU.

Avots: EH I, 200

ballêtiês, -ējuos, Bälle geben, mitmachen, schmausen: par kuo tas šie tā ballējas MWM. VIII, 565. [Nach Spr. auch ballêt, Bälle

Avots: ME I, 254

‡ ballinieks Gramsden, ballenieks, der Ballgeher, Ballgast: ap pusnakti deva balleniekiem vakariņas Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 52.

Avots: EH I, 200

‡ balluôtiês, = ballêtiês: dzē̦ruši un balluojušies Janš. Dztmtene V, 9.

Avots: EH I, 200

balmutis (unter balamute): auch Gramsden.

Avots: EH I, 200

‡ bal˜ne Grenzhof n. FBR. XII, 15, = balle.

Avots: EH I, 200

baluoda: eine Art Unkraut (mit uô ) Heidenfeld; māju b. Saikava, chenopodium album L.

Avots: EH I, 203

baluoda Bers., Stockm. [li. balánda], für balanda, Melde RKr. II, 67. meža baluodas Lub., Impatiens noli tangere L. Etn. I, 29.

Avots: ME I, 259

baluodains, [bläulich wie eine Taube] baluodaiņa vadmala RKr. XVII, 29.

Avots: ME I, 259

[baluode Kreuzb.], baluoda n. Peņģ., auch baluôdene Mar. A. XX, 867, [baluôdine Warkhof], gew. Plur., die Melde. Nebst balanda (s. dies) und bala(ta) dass. wohl zu baluodis "Taube" und balts "weiss"; s. Lidèn Stud. 77.]

Avots: ME I, 259

II baluôde ² PlKur., die Taube; s. auch unter balaôdis.

Avots: EH I, 203

l baluôdene (unter baluode): auch Wessen, (mit ùo ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 203

‡ II baluodene Pas. I, 344, Segew., = ‡ baluodine II.

Avots: EH I, 203

‡ *baluodiene, erschlossen aus ostle. bolūdīne (ī zuverlässig?) Pas. III, 238, = ‡ baluodine II.

Avots: EH I, 203

I baluodine (unter baluode),

1): eine Pflanze
- auch Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 72.

Avots: EH I, 203

II baluodine, die weibliche Taube: uz... e̦ze̦ra atskries... divpadsmit baluodinītes Pas. V, 148 (aus Welonen).

Avots: EH I, 203

‡ baluodiņš Preiļi, = baluoda.

Avots: EH I, 203

baluôdis: voc. s. baluodiņ BW. 2554,3 var.; fem. baluode auch Elger Diction. 99; Hugenb. L. Av. 1828, № 49.

Avots: EH I, 203

baluôdis (li. balañdis), die Taube, in Wenden u. Wolm.: die wilde Taube, dūja dagegen die Haustaube (in Kurl. mājbaluôdis); lauku, meža baluodis, Feld-, Wald-, Holztaube (Columba oenas RKr. VIII, 94; lauku b. auch Ringeltaube (Columba palumbus L.) Nat. XXXIII, 154. Das Deminutiv ein beliebtes Liebkosungswort: nu, kā tev iet, baluodīt Vēr. II, 1354. baluoži dūduo, pūš, ūbuo, die Tauben girren Etn. II, 51. duomāju izaudzināt baluodi, izaudzināju kraukli Sprw. baluožu mēnesis, der März Glück, Etn. I, 49; baluožu rācenis, grosse Fetthenne (Sedum vulgare) RKr. II, 78. Es kommt auch das Fem. baluode (li. balandė Lesk. Nom. 589) vor: es pati baluode zariņa galā BW. 2083. dāmas baltās drēbēs kā baluodītes parādās Lautb. [Dass auch das Kurische eine ähnliche Form gehabt hat, zetgt das daraus entlehnte liv. palāndøks. Dies baltische Wort gehört wohl am ehesten nebst le. baluoda "Melde" zu le. balts und bāls (s. dies), vgl. Bugge KZ. XXXII, 1, Liddèn Stud. 76 f., Persson Beitr. 586 und 936, Schulze Berl. Sitzungsber. 1910, S. 799 f., Meilett Et. 322 und Schönberg KZ. XX, 447; nach Bugge 1. C. und F. Müller BB. I, 163 gehört hierher auch osset. bälo`n "Taube".]

Kļūdu labojums:
BW. 2083 = BWp. 2083

Avots: ME I,

‡ baluôdne Cibla, Gr.-Buschh., Zvirgzdine, = balañda.

Avots: EH I, 203

baluôt [li. baluoti "blass werden" Niemi 1100],

1) tr., = balinât, bleichen:
dzīpariņus BW. 7121. liec, māmiņa, pūriņā nebaluotus linu kre̦klus 16541;

2) intr., bleichen, falb werden:
jau lapas baluoja MWM. III, 755. Refl. -ties, 1) gehörig bleichen, der bleichenden Wirkung der Sonne ausgesetzt sein: balti lini baluojās ezeriņa maliņā BW. 6852;

2) sich weiss, rein machen od. derartig werden:
Jāņa nakti ze̦lta rasa, tad aitiņas baluojās BW. 32455, 3.

Avots: ME I, 260

baluotne,

1) die Melde
Podsem, [Selburg], vgl. baluoda; [

2) ein welkes, fahles Pflanzenblatt
Warkhof, Kreuzb.].

Avots: ME I, 260

‡ baluožmeîta Pas. VII, 252, ein Taubenmädchen (ein in eine Taube verwandeltes Mädchen).

Avots: EH I, 203

bals, die Bleiche: man lini vēl uz bala Siuxt (baluojas). viņš paķer uz bala nuolikto aude̦klu Etn. II, 64. balā jeb uz bala izlikti lini P.

Avots: ME I, 254

‡ bàlsàne ² Warkl. n. FBR. Xl, 120, Auleja, ein Kuhname.

Avots: EH I, 200

bal˜[t]saris od. bal[t]seris, ein Pferd mit weisser Mähne.

Avots: ME I, 254

I balse (unter bàlss I): klusā balsītē lūdza Pas. V, 416 (aus Oxküll).

Avots: EH I, 200

‡ II balˆse ² Seyershof, = balss II.

Avots: EH I, 201

‡ balsene* B. Vēstn., die Stimmkehle.

Avots: EH I, 201

bàlsenĩca: atskanēja Andža b. (Stimme ² ) Ezeriņš Leijerk. II, 22.

Avots: EH I, 201

bàlsenĩca, die Kehle C., Smilt.

Avots: ME I, 254

bal˜se̦ns C., dial. bal˜sans, weisslich: mati. tumsā parādās balsans gaišums R. Sk. II, 84 (Rain.)

Avots: ME I, 254

bal˜sêtiês, auch -îtiês, glänzen, sich gütlich tun, gut fortkommen, Leibesfülle bekommen: viņš ar manu mantu balsējas Naud. A. X, 2, 439; besonders, häufig mit at- (wieder zur Leibesfülle kommen): luopi atbalsās Schlampen; atbalsījušies A. X, 2, 439; vgl. balstīties und bal˜sināties. [Die Bed. "glänzen" scheint nicht belegt, sondern von Mühlenbach auf grund von etymologischen Erwähgungen erschlossen zu sein. Die wirklich belegte Bed. aber scheint mit balts "weiss" nicht vereinbar, zu sein. Eher gehört balsēties zur Wurzel bhelg̑h- "schwellen", die wahrscheinlich auch in le. bàlzît (s. dies) vorliegt; wenn in balsēties nicht ein s-Suffix vorliegt, so könnte man allenfalls auch eine Wurzelform bhelk̑- neben bhelg̑h- voraussetzen, vgl. balss II neben balsts und bàlziens.]

Avots: ME I, 254

‡ balši (li. balsiaĩ), laut: b. runāt M. Arons. gailītis b. dzied VL. Zu bàlss I.

Avots: EH I, 201

bal˜ši, Adv. dial. für bal˜ti, weiss: balši drēbes velējām BW. 6886,

Avots: ME I, 256

I bal˜ši, ‡

2) reinlich, sauber
AP.: b. dzīvuot.

Avots: EH I, 201

‡ bàlsiem ² (dat. -instr. pl.) Kaltenbr., Adv., mit lauter Stimme: sācis b. kliegt.

Avots: EH I, 201

bàlsîgs,

1): b. kad aizdzied (zu singen anfängt),
baznīca trīc Auleja; ‡

3) laut:
zvani tik balsīgi rūce Pas. VII, 388.

Avots: EH I, 201

bàlsîgs [li. balsingas "tonbegabt"],

1) mit einer lauten, guten Stimme begabt
Spr.;

2) stimmhaft:
balsīgi līdzskaņi (in der leztern Bed. eine

Avots: ME I, 254

‡ bàlsijs ² Sonnaxt, = ‡ balsene.

Avots: EH I, 201

bal˜sinât, auch balsît, weiss, rein machen, weissen, bleichen: līdz šim savu bāleliņu kā gulbīti balsināju BW. 16004, 4. tad es tevi balsināšu linu šķiedru baltumiņu 10272. balsināt sienas. saule zarus balsināja (Var.: balināja) 2798. Refl. -ties, wird vom Gewehrputzen der Soldaten gebraucht: viņi vēl balsinājas, sind sie noch damit beschäftigt (Mag. III, 1, 107). Mit at-: luopi tagad atbalsinās, das Vieh kommt wieder zur Leibesfülle. [In der leztern Bed. gehöhrt es wohl zu balsêtiês.]

Avots: ME I, 254

bal˜šināt, dial. für bal˜sināt BW. 16002.

Avots: ME I, 256

‡ *I balsis, erschlossen aus dem Demin. balsīt[i]s BW. 2686, 10 (aus Ugahten), loc. balsītī BW. piel. 318, 1 var., = bàlss I.

Avots: EH I, 201

‡ II balˆsis ² Iw., = balss II.

Avots: EH I, 201

‡ balsît Diet., = bàlsuôt 1.

Avots: EH I, 201

balsîtiês (unter balsêtiês): kaut dievs lietus devis, tad kāpuosti balsītuos ("würde gut fortkommen") Für. I. cālīši labāki balsīsies ebenda.

Avots: EH I, 201

bal˜sîtiês, s. bal˜sêtiês.

Avots: ME I, 254

bal˜skans Trik., weisslich (z. B. vom Roggen). [Vgl. balzgans dass. und rùskans "rostfarben".]

Avots: ME I, 254

‡ balšņa "?": ve̦cā māte balšņā lika mirstamuos paladziņus Alksnis-Zundulis.

Avots: EH I, 201

balsne U., Handhabe am Pfluge; vgl. balsts I.

Avots: ME I, 255

‡ II balsne Für. I, die Stimme; s. auch unter ‡ *balsnis.

Avots: EH I, 201

balsnẽjs: auch (mit al˜) AP., Ramkau, Wolmarshof, (mit àl ² ) Erlaa und KatrE. n. FBR. XIV, 127.

Avots: EH I, 201

balsnējs, weisslich, weissliche, zarte, gesunde Haufarbe habend: ģīmis. man balsnēja (Var.: skaista) līgaviņa BW. 27983. balsnēja seja nerāda vis tikai drusku baltuma, bet gan atspīdina šuo īpašību viscauri ādai Etn. III, 166. In Laudohn bedeute es (unter dem Einfluss von bàlss "Stimme") zugleich auch: eine klare, laute Stimme habend.

Avots: ME I, 255

‡ balsnesis Diet., der Stimmberechtigte in Versammlungen.

Avots: EH I, 201

balsnêt, weiss(lich) schimmern: sniegaiņajām kalnu virsuotnēm, kuras balsnēja pār mākuoņu mutuļiem Rīg. Av. [Auch balsnuoties: uz... durvīm... balsnuojās šāda zīme... balsnuojās ar krītu uzsista šāda zīme... Austriņš Māras zeme 21.]

Avots: ME I, 255

‡ bàlsnijs ² Sonnaxt, = balsnējs: b. cilvēks.

Avots: EH I, 201

‡ *balsnis od. balsne, erschlossen aus dem Demin. acc. -instr. s. balsnīti BW. 443, = bàlss 1.

Avots: EH I, 201

balsnît weiss(lich), schimmern: nuo pieres pāri galvai šķīruma vietā balsnīja plata ādas strīpa A. Up. Vārds 1913, 40; [rudzu tīrumi jau balsnī pusbriedā A. Up.]

Avots: ME I, 255

balsns (gen. s. balsna), f. balss, Stimme, Lös. n. BW. piel. 690. Cf. balksne.

Avots: ME I, 255

balsns, weiss: balsnie deniņi Stari II, 813.

Avots: ME I, 255

‡ balsuonītis,* die Stimmgabel Kaudz. Mērn. laiki 154.

Avots: EH I, 201

bàlsuôt,

1) stimmen, die Stimme bei Wahlen abgeben;

2) (ein Instrument) stimmen:
kuokli A. XXI, 772.

Avots: ME I, 256

I bàlss: balss, -a auch Evang. 1753, S. 48, (mit àl) N.-Peb., (mit àl ² ) Baltinow n. FBR. XI, 132, Pilda n. FBR. XIIl, 51, Aahof, Auleja, Laitzen, Lubn., Meiran, N.-Rosen, Oknist, Prl., Schwanb., Warkl., (mit alˆ ² ) Puhren n. FBR. XIV, 48, Schrunden n. FBR. XIII, 103, Dunika, Grob., Kal., OB., Schnehpeln, Schrunden, Siuxt, bàlss, -s auch AP., Jürg., Kegeln, Ramkau, Smilten, Trik., Wenden, (mit àl ² ) Erlaa, Kalz., Saikava, Sessw., (mit alˆ ² ) Bauske, Lemsal, Sali,, Stenden, Strasden, Demin. balstiņš auch Linden, balsiņa auch Saikava, balsīte auch Saikava,

1): ar balsu smieties, laut lachen
BielU.; ‡

5) die Melodie:
es tai dziesmai balsa nezinu Warkl. uz kaida balsa (nach welcher Melodie) tu dziedāsi? ebenda. visaidi balsi: pavasaŗa, lapu, sìena, rudzu, rudiņa (d. h. die Früh lingslieder haben ihre besondere Melodie, die Heumahdlieder die ihrige usw.) Auleja. dziedi, man[a] māsiņa! tautas luoka kumeliņu pēc tavām balsiņām (Var.: balstiņām, dziesmiņām) BW. 323.

Avots: EH I, 201

I bàlss, -a [C., Kreuzb., Mar., Laud., Warkhof, Kaunata], Kand. (li. bal˜sas), bàlss, -s [Wolm., PS., Saussen, Ruj., Lis., Bers., Glück], auch balse BW. 407 [u. Glück], Demin. balsiņš, balstiņš, balsiņa, balstiņa, balsīte BW. 318, 2437,

1) die Stimme, der Ton:

a) eig., aizsmakusi, baiga, barga, duobja, klusa, le̦daiņa, maza, mīlīga, rauduoša, rupja, skaļa, skaņa, skarba, skumīga, smalka, vāja, žēlsirdīga balss, eine heisere, furchtbare, strenge, tiefe
od. dumpfe od. Basstimme, leise, eisige, kleine, liebliche, weinende (weinerliche), grobe, helle, laute, herbe, traurige, feine, schwache, barmherzige Stimme;

b) übertragen: sirds balss, die Stimme des Herzens,
pē̦rkuoņa b., des Donners Stimme;

c) bibl., saucēja balss tuksnesī, die Stimme des Rufers in der Wüste;

d) balss aizkrīt, aizņemta, balss cieti, die Stimme versagt;

e) balsi luocīt, modulieren, oft von der Stimme der Nachtigall, aber auch von Menschen:
luoki balsi tautu meita. balsi pazaudēt, verlieren; balsi cilāt, mit dem Ton steigen (St.), nuolaist, mit dem Ton fallen; balsi vilkt, den Ton ziehen;

f) pilnā balsī bļaut, rāties, raudāt, saukt, aus vollem Halse schreien, mit lauter Stimme schelten, weinen, rufen.
Ebenso: šķaudīt, vaimanāt visā balsī, aus voller Kraft niesen JK. III, 2, mit lauter Stimme jammern A. XIII, 1, 37. es visā balsiņā saucu savus bāleliņus BW. 13332. nelabā balsī bļaut, mit jämmerlicher, unnatürlicher Stimme schreien; kliegt vienā balsī, unaufhörlich schreien Kaudz. M.; aber auch: dzīvuot vienā balsī (immerfort) pa kruogu; viņš kasās vienu balsu vien, er kratzt sich immerfort (Saulhof);

2) die Stimme, das mit Hilfe der Stimme Ausgedrückte:
dievs paklausīs tavu balsi, Gott wird deine Stimme erhören;

3) die bei Beratungen, Beschlüssen, Wahlen abgegebene Stimme:
savu balsi nuoduot, seine Stimme abgeben; balsu vairums, Stimmenmehrheit;

4) tev ir jauka balss, du hast eine schöne Stimme.
ja būs mums vieni balsi, būsim brāļu līgaviņas BW. 310. dziesma neskanēja gan˙drīz kā uz balsīm Kaudz. M. 131; stabule uz divpadsmit balsīm, eine Flöte mit 12 Stimmen LP. IV, 222. ērģeļu balsis, Orgelstimmen; lūpu, mēlīšu, palīgu, stabuļu balsis, Labial-, Zungen-, Neben-, Flötenstimmen Konv. ² 771. - balss nuolaidums un pacē̦lums, die Senkung und Hebung der Stimme. Zu bildêt, li. bal˜sas "Stimme, Ton", apr. billīt "sprechen", adh. bellpn "bellen", [ai. bhaṣ̌a-ḥ "bellend", bhāṣ̌atē "redet" u. a.; s. Fick Wrtb. I ^4, 92, Fortunatov BB. VI, 217 f. und Z. XXXVI, 31, Trautmann Apr. Spr. 312, Petersson Ar. u. arm. Stud. 75 u. a.].

Avots: ME I, 255

II balss, -a und balss, -s, balsts: arkls sastāv no divām ilksīm, kuras balss satur kuopā Etn. II, 157. viņš meklēja arkla balsu BW. 10605. Burtniekuos sauc arkla balsu par balsi; in Alt-Ottenhof sei balss, -s die Handhabe am alten Pflug. [Wohl zu bàlziens.]

Avots: ME I, 255

‡ III bal˜ss Dunika, Rutzau, schlecht (schwach oder fleckig) gefärbt: balsa drāna.

Avots: EH I, 201

‡ balˆstakât "dauzît" Planhof.

Avots: EH I, 201

[balstãķis, ein Spannhaken der Böttcher Bielenstein Holzb.

Avots: ME I, 255

‡ bal˜štele Grenzhof n. Fil. mat.62, Demin. zu bàlss I, ein feines Stimmchen.

Avots: EH I, 201

balstenĩca, die Stimme:2 viņš laida vaļā savu balstenīcu Dok. A. 52

Avots: ME I, 256

bal˜stiņas, eine Speise: savādus kāpuostus klaušu laikuos vārīja no balandām un vēja kaņepēm, sevišķi pavasaruos (Kuldīgas un Liepājas apgabalā nuo baltām balandām vēl tagad vāra); tādus kāpuostus Īlē u. c. sauc par balstiņām; zu balts.

Avots: ME I, 256

balˆstît PS., Kand., [bàlstît C.], -u, -īju, tr., stützen: dzīvību balstīt uz tiklības pamatiem Pur.. Refl. -ties,

1) sich stützen, sich gründen;

2) sich forthelfen, fortkommen:
gan balstās U., er hilft sich schon durch; luopi, kāpuosti balstās A. X, 2, 438, das Vieh, der Kohl gedeiht;

3) sich ballen:
sniegi balstās U. (mit?); cf. balsêties, [bàlziens und belˆzt.]

Avots: ME I, 256

I bàlsts: ("ein Bestandteil des Pfluges") auch (mit alˆ ² ) AP., Grob., Siuxt, Strasden, gen. s. balsta BW. 3645, balstas 7290, acc. s. balstu 10605, 1;

2): auch Dond., (mit àl ) Ramkau, (mit àl ² ) Saikava.

Avots: EH I, 201

[I bàlsts C.], balˆsts ² Kand., auch balste L., St.,

1) die Stütze, Unterstützung:
tad tūdaļ viņai balsts ir mana krūts Rain.; Verbindung voran sich etwas hält, als Gesimse, Schwengel am Wagen L., St.;

2) der Griff, die Handhabe am Pfluge, die Pflugsterze,
auch arkla ragi genannt: galvas nauda jau tad jāmaksā, kad puika vēl lāgā ne balsta nemākuot turēt; [in dieser Bed. bàlsts AP., Bers., Feht., Lemsal; nach Bielenstein Holzb. 473 "Stütze" in dem Sinn genannt, "dass dieser Teil des Pfluges eine Stütze und ein Zusammenhalt des ganzen Pfluges ist"; hierzu balsta oder balsts aukla bei Bielenstein 1. c. 474, eine Schnur, die den auklis mit dem balsts verbindet];

3) der ganze Teil des Pfluges, in welchen die beiden Fermerstangen stecken:
balst (dial. balksts) savienuo lemesnīcas augšgalā apižas un nuode̦r par turē̦tavi A. XI, 170; cf. balss II;

4) der hölzerne Pflock unter den Pflugscharen:
balsts ir šautrs (atspaids) šķē̦rsu apakšā lemešiem; šim balstam ap galiem ir apme̦tamas paņķas, kur'as virs lemešiem krusteniski mijas un piestiprinātas pie apīžām Dreimann; balsts"ir kuoks zem arkla lemesnīsas, uz kura uzmauc gre̦dze̦nus arklu uzsiešanai" Kursiten;

5) lielgabalu balsts, die Lafette
* A. XX, 347. [S. bàlziens und belˆzt.]

Avots: ME I, 256

II balsts: auch (mit àl ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69: kliedz balstiem Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 89.

Avots: EH I, 201

II balsts Bers. dial. f. balss, die Stimme: dziediet skaņi, upes meitas, upē balsta nelaidiet Pūrs I, 110; BW. 220. vienā bàlstā ² Bers. Soonaxt; vgl. vienā balsī], auch vienā balstā AP.], fortwährend: ienaidnieki vienā balstā apšaudījuši pili LP. VII, 1082. balsts und balss werden dial. promiscue gebraucht.

Avots: ME I, 256

*balt: aude̦kls balˆst ² dārzā Dond. n. FBR. VI, 67.

Avots: EH I, 201

* balt (li. bálti), intr., bleichen: mati ar gadiem... bala Vēr. II, 858; vgl. bals und bāls.

Avots: ME I, 256

bal˜tâbuols: in Popen dafür das Deminutiv bal˜tâbliš.

Avots: EH I, 202

bal˜tâbuols, weisser Klee: pāri gāju baltābuolu, sarknuo me̦klē̦dama Ltd. 2355. baltābuola kalniņā BW. 21720, 2; baltābula (Var.: baltābuoļa) rasiņā 32455, 6.

Avots: ME I, 256

baltābuls (unter bal˜tâbuols): auch baltābulis, baltābūls, baltābūlis: baltābuļa saiti viju BW. 29485 var. baltābūla pļavu bridu 5791 var. baltābūļa pļāvējiņi 5791, 2.

Avots: EH I, 201

balˆtacis,

1) wer ein weisses Gesicht hat;
baltactiņu līgaviņa, die Braut mit dam zarten, weissen Gesicht BW. 17115, 1;

2) taube Hanfsamen:
šuogad kaņepēs daudz baltaču.

Avots: ME I, 256

‡ bal˜tactiņa, eine mit hellen Augen oder mit einem zarten, helten Gesicht: baltactiņu vizināt BW. 17115, 1 var. Wegen der Bemerkung von J. Alunans IMM. 1933 II, 227 sei hier hingewiesen dass bei Mühlenbach I, 256 unter bal˜tacis 1 vor baltactiņu nicht:, sondern; steht, so dass auch Mühlenbach baltactiņu nicht unmitteibar von bal˜tacis abgeleitet hat.

Avots: EH I, 201

bal˜taîne, eine weisse Frauentoga: nuo vismīkstākās vilnas austa villaine, balta ar bārkstēm gar malu un dažādiem izrakstījumiem Nitau n. Etn. I, 105.

Avots: ME I, 256

bal˜taitiņa, weisses Schaf, ein beliebtes Kompos. im VL: pilna kūts baltaitiņu BW. 6924; kas gribēja baltaitiņas (Var.: baltas aitas) 32455, 5; dafür baltavetiņa RKr. XVI, 201.

Avots: ME I, 256

bal˜takmenis: auch baltakmins: baltakmiņa dzirnaviņas BW.22571. dagulās baltakmeni 12672.

Avots: EH I, 201

bal˜takmenis, der Weisstein, Granulit: baltakmeņa dzirnaviņas VL.

Avots: ME I, 256

bal˜tàlksnis: auch Pussen (mit alˆ ² ).

Avots: EH I, 201

bal˜tàlksnis (li. baltalksnis), Weisserle.

Avots: ME I, 256

bal˜talus, Weissbier Wid.

Avots: ME I, 256

baltamuols: baltamuola kalniņā BW. 21720, 2.

Avots: EH I, 201

baltamuols, weisser Klee.

Avots: ME I, 256

‡ baltans, weisslich Lasd. u. a. n. FBR. IX, 138.

Avots: EH I, 201

‡ bàltaste ² Auleja, Name einer Kuh mit weissem Schwanz.

Avots: EH I, 201

‡ baltausis, jem. mit weissen, reinen Ohren Warkl.

Avots: EH I, 201

bal˜tàuts, baltàute, weisses Tuch: sieš(u) es savu baltautiņu BW. 5027. kā labi stāvēja tev slēšu micīte, baltauts galvā (Var.: baltaute) BW. 24758.

Avots: ME I, 256

‡ bal˜tavitiņa (belegt durch den acc. s. baltavitiņu BW. 18260, 2, gen. pl. baltavitīnu Janš. Nīca 58), = bal˜tàitiņa.

Avots: EH I, 201

‡ bal˜tbārdainis, der Weissbärtige Kaudz. Vecpiebalga 109.

Avots: EH I, 202

‡ *baltbikšiņa od. *baltbikšiņš, =bal˜tbiksis (?): vārna plēsa baltbikšiņ[u] BW. 12788. 1 var.

Avots: EH I, 202

bal˜tbiksis, weisse Hosen habend, wer weisse Hosen hat.

Avots: ME I, 256

‡ bal˜tdâbuols, bal˜tdâbuls, = bal˜tâbuols: baltdābuola kalniņā BW. 18440. baltdābula pļavu bridu 9385, 2 var.

Avots: EH I, 202

bal˜tdadzis, od. bal˜tais dadzis, Eseldistel (Onopordon acanthium).

Avots: ME I, 256

‡ *bal˜tdìena, in der Verbind. šuo baltdienu Janš. Bandavā I, 363, = šùobal˜tdien.

Avots: EH I, 202

bal˜te̦muols, = bal˜tamuols BW. 28595.

Avots: ME I, 257

bal˜tene,

1) das Rotauge
(gew. raũda) Etn. I, 121;

2) ein Pilz (Agaricus)
Birsm.;

3) weisse Stute, weisses Schwein, weisse Kuh
Sessw.

Avots: ME I, 257

‡ baltenīca od. baltenīša Vīt., eine weisse Stute.

Avots: EH I, 202

bal˜tenis,

1) weisses Pferd, ein Schimmel
[Wid.]; weisser Borg Sessw.;

2) ein weissgehobelter Stock, mit welchem man spielt, wenn man im Frühling zum ersten Male zur Nachthütung geht
Spr., BW. V, S. 202 ( hier als Benennung eines Spielchens - balteni meklēt).

Avots: ME I, 257

I bal˜tenis,

1) weisses Pferd
- auch (mit àl ² ) Saikava, Sonnaxt; ‡

3) ein weisser Hase
Saikava.

Avots: EH I, 202

‡ II baltenis "eine Art Netz (iemeklis)" Mitau.

Avots: EH I, 202

bal˜têt, -ēju, bal˜tinât (li. báltinti), baltuôt, tr., weissen, weiss machen: istabu, griestus, sienas. bajāriņš savas meitas ar sudrabu baltināja BW. 2857. kas tuo baltu baltināja BW. 4500. sienas baltinājums, das Ausweissen der Wand.

Avots: ME I, 257

bal˜tgalˆvis: bàltgalˆve ² Kaltenbr., baltgalveņa Ulanowska Łotysze 13, Name einer Kuh mit weissem Kopf.

Avots: EH I, 202

bal˜[t]galˆvis, westkurl. bal˜gâlis, -e, (li. bal[t]gal˜vis), der, die Weissköpfige, Blonde: ciema gani balgālīši BW. p. ² 29394; mūs māsiņa balgālīte RKr. XVI, 141. baltgalve, beliebter Name einer Kuh; im VL. Beiname der Bachstelze: cielava, balgalve; balgalvji, Wollgras (Eriophorum polystachion) Mar. RKr. XV, 107.

Avots: ME I, 253

bal˜tgalvis (westkurl. bal˜tgâlis), -ve (li. baltgal˜vis, -ė), -īte, der Blond-, Flachskopf: es rudeni pārvedīšu baltgalvīti vērpējiņu Ltd. 808. Epitethon der Bachstelze: cielava, baltgalve (Var.: balgāle) BW. 2593. baltgalvji, baltgalvju od. baltgalvu, auch balgalvju lini (Weisskopf), kas viscaur vienādi balināti Konv. ¹ , AP. u. a; cf. zaļgalvji.

Avots: ME I, 257

bal˜tgans, weisslich; baltganums, das Weissliche, die weissliche Farbe. Cf. balgans, balganums.

Avots: ME I, 257

bal˜ti, Adv., weiss; balti, baltai, bal˜tin, bal˜tu, bal˜tum balts, sehr, ganz weiss: mēness pa luogu balti balts mirdz MMW. VII, 222. guba bija apsniguse baltai balta Jauns. balti kuo uzlūkuot, grimmig anschauen.

Avots: ME I, 257

bal˜ti od. bal˜tieši, die Balten.

Avots: ME I, 257

‡ baltietis, (im Munde der Bewohner Lettgallens) ein Lette aus Livoder Kurland.

Avots: EH I, 202

bal˜tija, der Name einer weissen Kuh in N. - Bartau n. Janš.

Avots: ME I, 257

Bal˜tija, das Baltenland (ein Name, der früher Lettland und Estland zusammenfaste).

Avots: ME I, 257

baltin, zur Verstärkung von balts: dārzi nuo ziediem baltin balti, sehr, ganz weiss MWM. VIII, 484.

Avots: ME I, 257

bal˜tinât, s. baltêt.

Avots: ME I, 257

bal˜tiņš:

1): auch AP., Ramkau, Segew. (neben baltinis) Wessen; ‡

2) eine Art Fisch (kleiner als die Rotaugen)
Segew.; ‡

3) bàlteņš ² Auleja. Adj., Deminutivform zu bal˜ts, weiss.

Avots: EH I, 202

bal˜tiņš, ein weisses Pferd, gew. ein altes, schwaches weisses Pferd: uzkāpis baltiņam un sācis jāt LP, VI,136 (li. baltinỹs "das Weisse im Auge oder im Ei").

Avots: ME I, 257

‡ bàltkàja ² Zvirgzdine, baltkājeņa Ulanowska Łotysze 13, Name einer Kuh mit weissen Beinen.

Avots: EH I, 202

bal˜tkājis (li. baltkõjis), einen weissen Fuss od. weisse Füsse habend, der Weissfuss, ein beliebtes Epitheon des Rosses im VL.: kumeliņš, baltkājītis (baltkājiņš) BW. 14002, 15916.

Avots: ME I, 257

bal˜tkaklis Vīt. 38, ein schwarzer Kater mit weissem Unterhals.

Avots: ME I, 257

‡ bal˜tkaklĩte, das Weisskehlchen (sylvia garrula) Heniņ.

Avots: EH I, 202

‡ baltskariņš, = bal˜tskarītis (unter bal˜tskarains): baltskarini, tie teicami kumeliņi BW. 5095.

Avots: EH I, 202

‡ *bal˜tkažuoks, ein weisser (aus weissem Schafsfell angefertigter?) Pelz: apvilka nuoskre̦tušuo baltkažuociņu Veselis Netic. Toma mīlest. 116.

Avots: EH I, 202

baltkrēpis bal˜tkrētis, -ītis, weisse Mähne habend, der Weissfuchs, der Schweissfuchs: jūdzu baltkrēpīti kumeliņu BW. 11297.

Avots: ME I, 257

bal˜tkrẽtis (unter balˆtkrẽpis): kumeliņ, baltkrētīti! BW. 29801 var.

Avots: EH I, 202

‡ bal˜tkrùtainis (f. -ne), der Weissbrüstige: nuo baltkrūtaines caunes Janš. Bārenīte 25.

Avots: EH I, 202

bal˜tļipaîns, bal˜tļipis, weissen Schwanz habend, der Weissschwanz, beliebtes Epitheton des Nasen im VL.: zaķīt, zaķīt baltļipīt BW. 2308.

Avots: ME I, 257

bal˜tmaize od. auch balta, baltā maize, das Weissbrot.

Avots: ME I, 257

‡ bal˜tmàizniẽks,* ein Weissbrotbäcker.

Avots: EH I, 202

bal˜tmataîns, weisses Haar habend, blond: zē̦ns Lautb.

Avots: ME I, 257

baltmatis, -te, der Flachs-, Blondkopf.

Avots: ME I, 257

‡ *bal˜tmežs, in der Verbind. bal˜tmeža od. bal˜tmežu alksnis, die graue Erle Siuxt.

Avots: EH I, 202

bal˜tmizis (eig. weisse Rinde habend), Grauerle, Weisserle (Alnus incana) Peņģ.: auch pe̦lē̦kais alksnis genannt.

Avots: ME I, 257

‡ bàltmugare ² Warkl. n. FBR. XI, 120, die Laus.

Avots: EH I, 202

‡ baltmugara Ulanowska Łotysze 13, = bal˜tmugura.

Avots: EH I, 202

bal˜tmugara: hinter baltmugurīte zu ergänzen BW. 16464.

Avots: EH I, 202

bal˜tmugura, -ure, beliebter Name einer Kuh mit weissem Rücken: zīmaļa, raibaļa, baltmugurīte.

Avots: ME I, 257

bal˜tmutis, -te, der od. die einen (weissen) reinen, schöhnen Mund hat: tautu meita baltmutīte plānajām lūpiņām BW. 11497.

Avots: ME I, 257

bal˜tnējs, weiss, blühend (vom Gesichte) Ar.

Avots: ME I, 257

bal˜tuôt,

1): varbūt jau baltuo . . . mežs nuo viņām (= zemenēm) A. Brigadere Skarbos vējos 26. redzēja... baltuojam liêlus un luociklas Janš. Atpūta № 374, S. 5.

Avots: EH I, 202

bal˜tuôt (li. bal˜tuoti "weiss schimmern"),

1) intr., weiss schimmern, weiss erscheinen:
lietus lāses baltuoja paegļu skujās MWM. X, 13. zuobi vien baltuo Apsk. I, 282;

2) tr., weissen,
s. baltêt. Refl. -ties,

1) weiss schimmern:
kā e̦ze̦rs baltuojas miglas auts Apsk. I, 401; starp viļņiem re̦dzē̦tu kuo baltuojamies V. Eglit;

2) sich weiss (= rein, sauber) machen, sich putzen:
kalējs ķe̦puruojās pret baltas veļas ģērbšanu: tā ne̦suot strādnieka muode ik nedēļas baltuoties Duomas IV, 234.

Avots: ME I, 259

‡ bal˜tpavēdere, eine mit einer weissen pavēdere 1: kunele b. BW. 35441.

Avots: EH I, 202

bal˜tpiens, auch bal˜tais od. bìezais piẽns, gekochte, gegorene Milch, in Livland als Zukost gebraucht: rūgušuo pienu ielej kaltā un vāra, līdz biezais (baltais) piens nuostājas virsū Etn. II, 137. mērcējums nuo baltpiena un kreima II, 136. baltpiena putra MWM. VIII, 595.

Avots: ME I, 257

baltpìeris, eine weisse Stirn habend, mit einer Blässe versehen: kumeliņi, baltpierīti BW. 29799.

Avots: ME I, 257

bal˜tpuķīte, weisses Blümchen; als liebkosungsworpt: Schatz, Liebchen Purap.

Avots: ME I, 257

bal˜tradze: man erselze]: baltradze durch]; gleichbed. mit balta radze: baltradze J. Al.

Avots: EH I, 202

bal˜tradze, eine Kuh od. ein Schaf mit weissen Hörnen [Mar., Oppekaln]: baltradze linājā RKr. VII, 974.

Avots: ME I,

bal˜trùocis, -ce, weisse Hände habend, ein arbeitscheuer Mensch, ein zartes Mädchen, Weib.

Avots: ME I, 258

bal˜truõze, eine weisse Rose Stari II, 116; baltruozītes - jaunu meitu Jāņu zâles BW. 32367, 4.

Avots: ME I, 258

bal˜ts,

1): kad būs jaiet pie macītāja baušļus atsacīt, tad stāvēsi ar baltu mēli Azand. 100, Bers., C., Kl., Lemburg, Lubn., Prl., Sessw., Trik. oder tad tev mēle būs balta (d. h., du wirst nichts antwortenkönnen)
Lemburg;

3): tīri balti asenis (reines Blut, lauter Blut)
AP.;

4): raud viena balta gabala FBR. IV, 62;

9): dzelzceļš jau ēda baltu naudu Daugava 1934, S. 486. tuo nevar dabūt pat par baltu naudu Jürg. u. a.; ‡

10) pa (aus par?) baltu ne-, durchaus nicht:
meisargs gan pa baltu negribējis atduot zvejniekiem savu zirdzīnu Pas. V, 31.

Avots: EH I, 202

bal˜ts (li. báltas),

1) weiss:
baltais ābuoliņš, der Weissklee (Trifolium repens). Baltā jūŗa, das Baltische Meer. baltie braki od. ziedi, weisser Fluss. vēl mute balta ar mātes pienu BW. 16317. vēl jau tev balts aiz lūpas, du bist noch ein Milchbart. balti mati, weisses, blondes Haar, aber auch greises H. (= sirmi): mati balti kā ābeļu ziedi Aps. II, 46. baltā svētdiena, "weisser"Sonntag, der erste nach Ostern. balts drīz nuovazājas. kur me̦lnas namdurvis, tur baltas meitas! ne balts ne me̦lns, ne ce̦pts ne vārīts. nesacīja ne balta, ne melna. viņam nuoskrēja balts gar acīm, es ihm grün und blau vor den Augen. baltām acīm glūnēt, skatīties, mit grimmigen Blicken lauern, sehen, sodass das Weisse des Auges zu sehen ist: ar baltām acīm mēs drāzāmies tālāk Vēr. II, 72. baltu vien spļauj, er ist in grösster, schäumender Wut. viņš vai baltu spļāva MWM. VII, 884. baltais, Gott: atsacīties nuo baltā un palikt visu mūžu pie me̦lnā (beim Teufel) Etn. I, 107. baltie, die Weissen, d. h. Menschen kaukasischer Rasse. Vergleiche: balts kā drēbe, kā vilnas ē̦rkulis, kā kauls, kā piena puika, kā jūras putns, kā sniegs, kā muižnieks od. vācietis: nu bij balta kā muižniece (Var.: vāciete) BW. 13297, 7. sniega baltas villainītes 18516. Ironisch: balts kā speltes iekšpuse;

2) weiss, sauber, rein:
apvilkt baltu kreklu. nuomazgāt baltu muti. balta gāju sienu kastu, balta ganu pavadītu Ltd. 1223;

3) rein, frei von fremd artiger Beimischung, lauter, bloss:
tīri balti me̦li, lauter Lüge; skriet par baltu velti, ganz umsonst; un tīri kā par baltu brīnumu bija gadījies Aps. VII, 4;

4) hell, heiter, wolkenlos:
vakar bija balta diena BW. 2691. saulīt(e) balta te̦cē̦dama Ltd. 1939; saulīt(e) balta nuoiedama BW. 4384; šai baltā saulītē, in dieser Welt 12798; 27565. Fig.: baltas dienas, von Unglück nicht getrübte, glückliche Tage. vēl šuo baltu dienu, noch heutigen Tages; līdz šuo baltu dien(u), bis auf den heutigen Tag; cauru, baltu dienu, nakti strādāt, den ganzen Tag, die ganze Nacht arbeiten AP.; cauru baltu gabalu brēkt, ohne Aufhören schreien Mag. III, 1, 108, U.;

5) lieb, gut, wert
[änlich gebraucht man auch li. báltas und bulg. u. russ. бѣлъ, s. Lit. Mitt. III, 515]: ai baltā māmuliņa! mani balti bāleliņni aiz kalniņa klausījās BW. 463. vai, māsiņa, mīļa, balta. pasaulīte mīļa, balta; ai, saulīte, mīļa, balta Ar. 221;

6) blank,

a) vom Silbergelde:
neduošu pūriņu bez balta dāldeŗa BW. 16657. tē̦vs man deva baltu naudu 12392. sudraba rubuļi saukti par baltiem jeb cietiem Etn. IV, 150;

b) (vom Metall überhaupt) hell, glänzend, blank:
baltus piešus Ltd. 2372; balts zuobe̦ns, blankes, gezücktes Schwert;

7) blass, falb:
jau bē̦rziem baltas lapas BW. 14137; nuo kāpuostiem baltās lapas lasīt, die falben, verwelkten Blätter vom Kohl ablesen Etn. VI, 75; balta gaisma aust BW. 816;

8) weissglühend:
balta dzelzs, glühendes Eisen; nuodedzināt dzelzi baltu; auch: balts ķieģelis, ein eben nur rötlicher Ziegel U.;

9) weiss zufolge der Menge, der Fülle, reichlich:
baltas asaras raudāt, helle Tränen weinen. tam baltas asaras aumaļām plūda Laut. balts ūdens vien nāk zemē, es kommt ganz weiss vom Himmel herab, es regnet in Strömen. [Altes Verbaladjektiv zu *balt; vgl. bāls.]

Kļūdu labojums:
7): 14137 = 14137 ¹

Avots: ME I, 258

‡ baltsāne Wessen, baltsānīte Ulanowska Łotysze 13, ein Kuhname.

Avots: EH I, 202

bal˜[t]saris od. bal[t]seris, ein Pferd mit weisser Mähne.

Avots: ME I, 254

bal˜tseja, bal˜tsejis, -e, ein weisses, schöhnes Gesicht habend, Weissgesicht: sīksejīti baltsejīti, tuo vedīšu bāliņam; sīksejai, baltsejai skaista caunu ce̦purīte BW. 12312.

Kļūdu labojums:
skaista = piede̦r

Avots: ME I, 258, 259

baltseris (unter bal˜tsaris): kumeliņ, baltserīti! BW. 29799 var.

Avots: EH I, 202

bal˜tskarains, bal˜tskarītis, weissgemähnt, Epith. des Rosses: labāk būtu vilks apēdis baltskarainu kumeliņu BW. 15850, 2. sirmi zirgi baltskarīši 12324. jūdzu baltskarīšu kumeliņu Ltd. 258.

Avots: ME I, 258

bal˜tskare, Demin. auch baltskariņa weisse Rispe habend, Epitn. des Hafers: auziņai, baltskarei, tai lielie tīrumīņi BW. 28245. ai, auziņa, baltskarīte, BW. 3908.

Avots: ME I, 259

‡ bàltskaris ² Saikava, ein Pferd mit weisser Mähne und weissem Schwanz: b. baltām krēpēm un asti, bet pats iesarkans (bē̦rs, timss). Vgl. baltskarītis (unter baltskarains).

Avots: EH I, 202

‡ bal˜tspalˆvaîns weissfederig U. (unter spaiguļi): baltspalvainas zuosis.

Avots: EH I, 202

bal˜tspal˜vis, -e, der, die Weissfederige, Weisshaarige: kumeliņ, baltspalvīt BW. 29802.

Avots: ME I, 259

bal˜tsprāklis, -e,

1) einen weissen Hintern habend, Epith. der Bachstelze:
cielaviņa, baltsprāklīte;

2) bal˜tsprāklis, der Steinschmätzer (Saxiola oenanthe)
Nigr., [Wolm.]

Avots: ME I, 259

bal˜tspàrnis, -e, (li. baltsparnis, -ė), der, die Weissflügelige.

Avots: ME I, 259

bal˜tspruõdzītis, -e, der, die Blondhaarige A. XV, 2, 244.

Avots: ME I, 259

bal˜tspruõgaînis, ein weisslockiges Lamm Druva III, 497.

Avots: ME I, 259

bal˜tspure, baltstare, die Weissrispige, Epith. des Hafers: auziņai baltspurei (Var.: baltstarei, baltskarei, baltzarei), tai lielie tīrumiņi BW. 28245.

Avots: ME I, 259

bal˜tsaris, auch baltseris, eine weisse Mähne habend, Weissmähne, beliebtes Epith. des Rosses: baltsarītis kumeliņš BW. 16925. kumeliņ, baltsariņ 29799.

Avots: ME I, 258

‡ bal˜tsunītis BW. 34509, 1 var., ein weisses Hündchen.

Avots: EH I, 202

bal˜tsvā`rcis, -e, der, die Weissröckige: šuos igauņus nuosaus par baltsvārčiem. Konv. ² 1277. Epith. der Birke Stari I, 202.

Avots: ME I, 259

bal˜tûksnẽjs: biond - auch Salisb.

Avots: EH I, 202

bal˜tûksnẽjs, blond, frische, gesunde Gesichts farbe haband: meita BW. 2961, 1; seja.

Avots: ME I, 259

bal˜tum: apbē̦rdamas puisē̦nu viscauri baltum baltu Janš. Dzimtene II ² , 453.

Avots: EH I, 202

bal˜tum, zur Verstärkung von bal˜ts: baltum balts, sehr, ganz weiss.

Avots: ME I, 259

bal˜tums,

1): tīra sniena baltamā BW. 24738, 1. saulītes baltumiņa 8493. se̦rmuliņa baltumiņu 28314. pieliet baltumu pie putras Golg., Milch zur Grütze giessen.

Avots: EH I, 202

bal˜tums [li. baltùmas],

1) das Weisse, ein weisser Gegenstand:
acu, uolas baltums, das Weisse des Auges, das Eiweiss; ieraudzījis baltumu uz ceļa LP. IV, 230; padarīt darbu pa dienas baltumu, während des Tages; lidināties debess baltumā LP. VII, 1296; kre̦kls sniega baltumā, das Hemd ist schneeweiss;

2) der weisse Fluss:
sievas, kuŗām baltumi iet, dzeŗ baltuo nātŗu un baltā ābuoliņa savārījumu RKr. VI, 12.

Kļūdu labojums:
RKr. = Jk.

Avots: ME I, 259

bal˜tvaîdzis: Demin. f. baltvaidzīte BW. 21930, 2 var.

Avots: EH I, 202

bal˜tvaîdzis, -e, der, die Weisswangige.

Avots: ME I, 259

bal˜tvêdere,

4): Huflattich
- auch Oknist; ‡

5) der Frosch
VL. n. BielU.

Avots: EH I, 202

bal˜tvêdere,

1) einen weissen Bauch habend, die Weissbauchige, Epith. des Eichhörnchens:
baltvēdere vāverīte BW. 2651;

2) Steinmarder
Dr.;

3) Schellente (Glaucion clangula L.)
Nat. XXXII, 238; Blassgans (Anser albifrons Pen.) RKr. VIII, 98;

4) Huflattich (Tussilago farfara L.)
Bers., RKr. II, 80, Gänse-Fingerkraut (Potentilla anserina L.) II, 76. bal˜tvêderiņi Neu-Bergfried, Ruhental u. a., Gänsekraut, Gänsefuss.

Kļūdu labojums:
Blassgans = Blessgans
aiz 4) jāiesprauž: Plur. baltvēderes, - Hinter 4) ist einzüfugen Plur. baltvēderes
RKr. II, 80 = RKr. VI, 80

Avots: ME I, 259

‡ baltvīkale "eine Art Manteltuch (?)" Rolhof n. Latv. Saute 1929, S. 805.

Avots: EH I, 203

bal˜tzaris, -e, weisse Äste, Zweige habend Spr.; baltzare, s. baltspure.

Avots: ME I, 259

‡ baltzeķe Latv. Saule 1929, S. 805, ein weisser Strumpf (?).

Avots: EH I, 203

‡ baltziêdi, weisse Blüten: zied ābele baltziediem (Var.: baltis ziedis) BW.4287, 1 var.

Avots: EH I, 203

‡ bal˜tzùobis (f. -be), wer weisse Zähne hat: baltzuobju cūkas Janš. Bandavā II, 418 (S. 419 in derselben Bed.: baltzuobes).

Avots: EH I, 203

‡ baludis Warkl., = baluôdis, die Taube.

Avots: EH I, 203

‡ baludne Warkl., = balañda.

Avots: EH I, 203

‡ balūdne Strods Par. vōrdn. 60 "?"

Avots: EH I, 203

balùnde ² Linden, ein Unkraut in Gärten.

Avots: EH I, 203

balus Segewold, = bals, die Bleiche: lini uz balus.

Avots: ME I, 259

bal˜va PS., [Bers.; li. balva "ein Geschenk zur Bestechung" Daukša Post. 327, 26], auch bal˜ve, das Geschenk, Gabe, [nach U. auch Bestechung, Leckerbissen]: meitām balvas tīk, tāpēc iet uz tirgu Hug. dabas balvām nabadzīga zeme Vēr. II, 242. tautu meita balvu suola BW. 12381. kur tu liksi ļaužu balvas 31446. dē̦la māte gribējās ar balvēm balvuojama BW. 23211. Aus balva westkurl. ball(a) in Wensau, und BW. 31446 ball(e) aus balve>

Avots: ME I, 260

I bal˜va: mit al˜ Dunika, OB.; in der Verbindung viena b., = viena alga, gleichviel: tas man viena b. Janš. Līgava II, 392 (ähnlich I, 73).

Avots: EH I, 203

‡ II bal˜va Rojen n. FBR. XIII, 72, 73, Strasden, balve Balgaln, = balle.

Avots: EH I, 203

‡ III bàlva ² Stockm, n. FBR. VIII, 87, Demin. bàlviņa ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 68, = baļ˜la.

Avots: EH I, 203

balvãns (aus russ. болванъ) Bers. Sessw., ein ausgesiopfter Vogel: balvāns ir nuo melnas drēbes izšūts un piebāzts, rubeņu gailim līdzīgs putns A. XIII, 923. pavaisāja, vai balvāns istabā, auf einem Hund in einem Rätsel bezogen RKr. VII, 1337, 2.

Avots: ME I, 260

‡ bal˜vât Dunika,

1) beschenken;
s. auch ‡ apbalvât;

2) bewirten
Gramsden: b. guovis, den Kühen etwas Schmackhaftes zu iressen geben.

Avots: EH I, 203

balvêdējs Wensau, ein Schmarotzer, Freischlucker.

Avots: ME I, 260

balˆvêt, -ẽju, -uôt, tr., beschenken, bewirten, [nach U. auch bestechen]: tautu meita balvē mani BW. 12384. kas mani balvuo ar alus kanniņu 19733. balvuojums, das Geschenk. - [U. zitiert aus Depkin auch ein balvuoties "sich durchbeissen, sich rechtfertigen".]

Kļūdu labojums:
19733 = 19739

Avots: ME I, 260

bal˜zāms Kand., [balzene, balzūne Stockm.], das Balsamkraut.

Avots: ME I, 260

[* balzdi, erschlossen aus ostlett. bolzdi (Oppek. n. U.), die Stützen, welche die Sohle des Schlittens mit dem Oberteile verbinden; vgl. balgzds.]

Avots: ME I, 260

‡ balˆzene ² Seyershof, = bàlziêns 1.

Avots: EH I, 203

‡ balzganans Zvirgzdine n. FBR.X, 28 "?"

Avots: EH I, 203

balzgans: anch Kaltenbr. (mit àl ² ).

Avots: EH I, 203

balzgans [li. balzganas] Palzmar, blässlich: balzgana zâle.

Avots: ME I, 260

bàlziêns,

1): auch AP., (mit àl ² ) KatrE., Sonnaxt (hier daneben ein Demin. bàlzienītis ² ), (mit alˆ ² ) Grob., Siuxt, (bàlzìenis ² ) Warkl. n. FBR. Xl, 120, Kaltenbr.: tur balzienus sutināju BW. 34630. balzieniņu samaitāju 35552; ‡

3) ein Teil des Wagens
(mit alˆ ² ) Siuxt; ‡

4) das untere Querholz (das Trittbrett) an der Schaukel
(bàlzìenis ² ) Warkl.: airēm vēl balzieņa nav Warkl. šūpuļa kārtis... saķēris nuostājas... pašā balziena vidū Janš. Paipala 25; ‡

5) ein nur an beiden Enden (horizontal) angenähtes dickes Band auf dem Rücken eines Mantels
Frauenb., Schnehpeln (mit alˆ ² ), Blieden, Luttringen: stipri ne̦sātā pusmētelītī ar balzienu uz muguras Janš. Dzimtene V, 283,

Avots: EH I, 203

bàlziêns PS., [bal`zienis ² Gr. - Buschhof],

1) das Gebinde, welches die gegenüberstehenden
mietnes der beiden Schlittensohlen verbindet, [s. Bielenstein Holzb. 556];

2) Stützenverband am Pfluge.
[Einerseits zu bàltît, bàlsts, andrerseits zu belzt "stützen", balˆstît; der Unterschied in der Intonation scheint auf der Vermischung von zwei Wurzeln zu beruhen, die sich jetzt nicht mehr klar trennen lassen. Weiterhin wohl zu le. balsêties, balss 2, li. balženas od. balžiena "ein längebalken an der Egge", apr. balsinis "Kissen", pobalso "Pfühl", slowen. blazina "Querbaum des Schlittens, Rungstock, Dachbalken, Kissen", r. бóлозень "Beule", ai. upabàrhan+am und av. barǝziš "Polster", an. bolgenn "aufgeschwollen", got. balgs "Schlauch", ir. bolg "Sack", bolgaim "schwelle", u. a., s. Berneker Wrtb. I, 70 f., Torbiörnsson Liqmet. I, 73, Trautmann Apr. Spr. 310 und Wrtb. 25 f., Zupitza Germ. Gutt. 196, Fick Wrtb. III ⁴ , 268, Feist Wrtb, ² 57, Persson Beitr. 267, 799 ² und 849 ¹ .]

Avots: ME I, 260

bàlzît, -u, -īju, tr.,

1) den Schlitten mit den
balzieni versehen (Freiziņš);

2) stützen, einwickeln,
pa daļai vīstīt, pa daļai stutēt: bē̦rnu vāģus (ie)balzīt ar drēbēm, vai ar sienu PS. Refl. -tiês, sich einwickeln. [S. bàlziens.]

Avots: ME I, 260

balzuonis: auch Salis (mit alˆ ² ), balzuons - auch Seyershof (mit alˆ ² ).

Avots: EH I, 203

balzuonis Pump. [und balzuons], = balziens 1: [cirtu... uozuola balzuoniņus BW. 346300, 1. ]

Avots: ME I, 260, 261

‡ balˆzuons ² Seyershof, eine Blume.

Avots: EH I, 203

bambale (unter bam̃bals),

1): me̦lna kâ b. BW. piel. ² 9423, 2; die Hummel
(mit am̃) Grenzhof; ‡

2) scherzhaft auf ein Mädchen bezogen:
mazā b. Janš. Bandavā II, 406.

Avots: EH I, 203

‡ bambaliņi Fockenhof "purenes".

Avots: EH I, 204

bambalis (unter bam̃bals): bambaļi tur dūktu Pas. VI, 154. tautiet[i]s me̦lns kâ b. BW. 21347, d.

Avots: EH I, 204

bam̃bals (li. bam̃balas "Mistkäfer"): auch (bambals) Stenden n. Fil. mat. 76.

Avots: EH I, 204

bam̃bals, bàmbaļa C., [bam̃balis Dond., Erw. [, bambale Kand., [bam̃bāle um Libau] (Dem. bambalītis, -e, bambālīte RKr. XVI, 227, BW. 10293), bambuls, [bam̃bule Jürgensburg], bam̃bulis [Lemsal], MWM. X, 52 (li. bambalė "жук"), der Käfer; sūdu b., Mist-Käfer, uozuola bambuls, der Maikäfer. Als Liebkosungswort: ak tu manu bambulīti BW. 27255, 2. [Wohl zu le. bambât "klopfen", bimbals "Bremse", li. bambė´ti "brummen", bim̃bilas "Rosskäfer, Bremse", poln. bęben "Trommel", gr. βόμβος "tiefer dumpfer Ton", βομβεῖν "dumpf tönen, summen", βόμβύλη "Bienenart" u. a., s. Leskien Abl. 320, Berneker Wrtb. I, 79, Uhlenbeck PBrB. XVIII, 238, Trautmann Wrtb. 26, Boisacq Dict. 126 u. a.]

Kļūdu labojums:
jāizmet teikums (zu steichen ist der Satz):Als Liebkosungswort: ak tu manu bambulīti BW. 27255, 2.

Avots: ME I, 261

bam̃balstruņ̃ķis, ein Stück dicker Wurst Grünh.

Avots: ME I, 261

bā`rbala [Trik.], bārbaļa U., KR., Wid.], [bei U. auch bārbaņi],

1) ein zerfetztes, abgerissenes Stückchen
Burtn.;

2) das dünne Häutchen an Bäumen, namentl. an Birken:
vējš viņas līdzi aizpūst var ar bē̦rza bārbaliņām Asp., Burtn.;

3) [bar̂baliņa Ermes, Franse]. Vgl. berbeles. Nach Leskien Abl. 361 zu li. suberbėjęs (aužuolas) "alt, moosig".

Avots: ME I, 272, 273

‡ II bãrbala Siuxt, ein Strauch (= bārbaļa I?).

Avots: EH I, 209

‡ III bārbala "?": klaudzinuot pie durvīm kāda b. Pas. IX, 423; "eine Bettlerin" Borchow.

Avots: EH I, 209

bā`rbalaîns (unter bā`rbaļaîns), ‡

2) mit bā`rbalas 2 versehen: (bē̦rzu) bārbalaini zari A. Brigadere Dievs, daba, darbs 11.

Avots: EH I, 209

barbaliņas (unter bàrbata) "Fetzen, ein zerfetzter Saum eines Kleidungsstückes" Stackeln, Wohlfahrt.

Avots: EH I, 205

‡ bārzbala "Gottin der Ziegen" Schwanb.

Avots: EH I, 210

bẽ̦rbaliņa, die Zottige, Flockige, Epith. des Schafes: aitiņ, mana bẽ̦rbaliņa BW. 32545 und LP. V, 13. Cf. bārbaļa.

Avots: ME I, 290

bezbàlsîgs, stimmlos, sprachlos, stumm: kā jē̦rs bezbalsīgs ir pret savu cirpēju Ap. 8, 32.

Avots: ME I, 282

bim̃bala, ‡

2) Plur. bimbalas, das Geläute, das Klingeln:
dzirdeja zvanu b. Janš. Bandavā II, 55.

Avots: EH I, 219

[bim̃bala Nigr., ein oft weinendes Weib.]

Avots: ME I, 296

‡ bimbalis, = bim̃bals 1 (?): bimbaļi mizuo ādu NB. (aus einem Märchen).

Avots: EH I, 219

bim̃bals,

1): auch Dunika, Kal., OB.

Avots: EH I, 219

bim̃bals (li. bim̃balas), bimbars Ober-Bartau,

1) die Bremse;

2) auf Menschen übertragen:
viņš dancuo kâ bimbals. kuo tu, bimbals, šaujies starpā? was mischest, Bremse, du dich hinein? U.;

3) ein Kind, das immer weint
Behrshof. [Zu bimba.]

Avots: ME I, 296

bùzrbalas ^2, leichte Wasserblasen Mar. n. RKr. XV, 107.

Avots: ME I, 355

‡ čârbalaîns ² Frauenb., ästig: čarbalaina vica.

Avots: EH I, 287

‡ cobalkāja Rojen n. FBR. XIII, 69, cobalkãj[u] vista Dond. n. FBR. V, 127, ein Huhn mit befiederten Füssen.

Avots: EH I, 279

‡ cobals Dond., befiedert, mit Federn versehen: cobala vista, ein Huhn mit befiederten Füssen. Vgl. cablais.

Avots: EH I, 279

daũdzbàlsîgs, vielstimmig.

Avots: ME I, 443

debesgabals, eine schleimige Masse: uz laukiem, rugājiem brīžiem atruon puņķiem līdzīgas glemes; tauta duomā, ka tās e̦suot nuokrituši mākuoņu gabaliņi (debesgabali) Etn. II, 166.

Avots: ME I, 449

divbàlsîgs ,* zweistimmig: divbalsīgas od. divbalsu dziesmas.

Avots: ME I, 471

dižgabals, die Kanone; dižgabala šāviens, Kanonenschuss; dižgabala luode, die Stückkugel. [Üblicher ist dafür liẽlgabals.]

Avots: ME I, 475

‡ gabalaine, ein aufgepflügter Acker mit grossen, gefrorenen Erdschollen Lettg.

Avots: EH I, 374

gabalaîņi od. gabalaiņu rati, Räder oder eiserne Reifen AP., Räder, die aus Felgen bestehen: gabalaiņi rati, kuŗiem luoki nav liekti, bet salikti nuo izzāģē̦tiem gabaliem A. XII, 868.

Avots: ME I, 578, 579

gabalaîns,

1): par daudz gabalaiņa zeme; tā vel jāpieveļ ar rulli Frauenb.

Avots: EH I, 374

gabalaîns,

1) aus Stücken bestehend:
gabalaiņi mākuoņi MWM. VIII, 847;

2) wie aus einem Stücke gebaut, stämmig:
uotrs bij re̦sns, smags, gabalains Balss.

Avots: ME I, 578

‡ gabalelis, Deminutivform zu gabals, das Stück: gabaleli maizes Janš. Bandavā II, 84.

Avots: EH I, 374

‡ gabale̦ns "ein gehöriges Stück" Blieden.

Avots: EH I, 374

‡ gabalgabaliem, stüekweise, in Stücke: vīrs griêž miruoņus gabalgabaliem Pas. IV,. 188 (aus Dricēni). Vgl. gabals 6.

Avots: EH I, 375

gabalgabaluôs od. gabalu gabaluôs, in kleine Stücke: trauks saplīsa gabalgabaluos.

Avots: ME I, 579

gabalîgs: auch Salis.

Avots: EH I, 375

gabalîgs, wie aus einem Stücke gehauen; gabalīgs zirgs, ein gut, kräftig gebautes Pferd; gabalīga sieviete A. XII, 868.

Avots: ME I, 579

gabalnieks,

2): saimnieki ... nestellējuot siena gabalnieka Drustu pag. tiesas spriedumi № 30.

Avots: EH I, 375

gabalniẽks,

1) ein Arbeiter, der vom Wirt zur Bebauung ein Stück Land erhält, wofür er verpflichtet ist, dem Gutsherrn die obliegenden Frohndienste zu leisten:
vēl tagad ir pazīstamas šādas gājēju šķiras: zirgu pārinieki, bandinieki jeb gabalnieki... Etn. III, 133. gabalnieki dabūjuši 1 1/2 puspūrvietas katrā tīrumā (uz trim tīrumiem jeb latām strādājuot...); saimniekam šie gājēji ne˙maz nee̦suot kalpuojuši, bet zemi lietuojuši kâ atlīdzinājumu par muižai saimnieka vietā nuokalpuotām dienām ibid.;

2) einer, der auf einem einegewiesenden Stücke des Hofsfeldes arbeitet
U., Spr.;

3) der Halbkörner,
gew. pusgraudnieks Kokn. n. A. XII, 868;

4) ein kräftiges, stämmiges Pferd
Kokn. A. XII, 868; Bers.

Avots: ME I, 579

gabaluojs, aus Stücken bestehend: svārki gabaluoji RKr. VII, 1345.

Avots: ME I, 580

gabaluôt, tr., in teile teilen, zerschneiden: maizi, zemi Spr.

Avots: ME I, 580

gabals: Demin. gabaltiņš Kaltenbr., Sonnaxt, dat.-instr. Plur. gabaleņām Pas. IV, 314 (aus Welonen),

1): nē, es saku, tas tik ir g. (= eine gute Idee?)!
Janš. Dzimtene III ² , 337. gabals, der Körperteil, das Glied Seyershof. Liene e̦suot beigta ar visiem gabaliem (krank an allen Gliedern); lielais ūdens g. Janš. Bandavā II, 161, das Sakrament der Taufe (als Hauptstück des Katechismus);

8): auch Gramsden, Grob., Seyershof. šī gabalā Jāņu rudzus nesēj Grob.;

11): dzijas g.; eine Garnfitze
auch Dond., Frauenb.; gabals, ein Bündel Langstroh Orellen; gabaliņš,

b): auch Seyershof. - tâ jādara vienā gabalā (ununterbrochen)
Siuxt. tad bija gabalā (immerfort) tadi gāzieni lietus Heidenfeld. tī izkapts stavēja gabalā asa ebenda;

13): suņa g. "nelāga cilvē̦ks" Wessen; ‡

14) lielais g., = liẽlgabals, die Kanone
Kaltenbr., Ruhtern: rāve šaut ar lielajiem gabaliem Kaltenbr.

Avots: EH I, 375

gabals (li. (gãbalas "ком, кусок"),

1) das Stück:
šim gabals, tam gabals, pats paliec bez gabala. par tuo jau man gabals neatkritīs nuost. es savai pādītei ze̦lta me̦stu gabaliņu, ein Goldstück, eine goldene Münze BW. 1603, galvas gabals, ein auswendig zu erlernender Abschnitt, ein Teil (Hauptstück) des Katechismus: viņš lika atsacīt galvas gabalu MWM. VIII, 335. lašam g., das Lesestück; ticības g., der Glaubensartikel; zemes gabals, ein Stück Land. zur Arbeit eingemessenes Stück auf Hofsfeldern. gabalus izmest, Stücke Feld zur Arbeit einmessen L., U.; gabaluos iet, uz gabaliem nākt, zur Arbeit auf eingemessenem Stücke gehen, kommen. liekais gabals C., Streuland;

2) ein Bestandteil des
pūrs: deva arī dvieļus un citus pūra gabalus BW. III, 1, 11. duomādama vien staigāju, vai ir visi gabaliņi BW. 9570;

3) rada g., ein Verwandter, eig. ein Stück, ein Glied aus dem Geschlecht, der Verwandtschaft;

4) putu gabaliņš, eine liebkosende Beziechnung des Bruders
im VL.: bāliņ, putu gabaliņ!;

5) gabaluos od. gabalu gabaluos od. gabalgabaluos, in Stücke:
pē̦rkuonis saspers tevi gabaluos. ātri rāvu brāļa dzirnas, lai tās gāja gabaluos BW. 22478. viņš lika raganas saraustīt gabalu gabaluos LP. IV, 32;

6) der Instr. gabaliem bei Adolphi, L. u. St. gabalis), stückweise, teilweise:
zeme gabaliem laba, gabaliem slikta. es sacirtu ve̦lnam galvu deviņiem gabaliem;

7) das Stück, die Strecke:
ceļa, auch zemes gabals od. gabals ceļa, zemes, ein Stück Weges: tautietis vedīs visu mūžu, bāliņš zemes gabaliņu BW. 17888. tevis dēļ es atjāju tādu zemes gabaliņu Ltd. 975. nuo manām mājām līdz mežam labs gabals zemes. gabals, Strecke, ohne jeglichen Zusatz: pabraucu labu gabalu uz priekšu LP. III, 76. gabalu gājis, satiek vilku. gaisa, nesaules gabals, eine weite Strecke: nebij nu gan viegli nuostaigāt šituo gaisa gabalu Vēr. II, 206. brauc nu pašu nesaules gabalu Purap. pa gabalam od. pa (auch par) gabalu, in einiger Entfernung, von weitem: vilki pa gabalam nuo cilvē̦ka baidās LP. V, 79. pa gabalu (par gabalu 318, 9817) es pazinu mežasarga līgaviņu BW. 18472. gabalā būt, eine gehörige Strecke vorgerückt od. entfernt sein: pa tuo laiku māsas bijušas gabalā LP. III, 84. šie jau gabalā; muļķītis te˙pat vēl mežmalā IV, 219. šie jau ar darbu gabalā IV, 47. Prātnieks bij ar savu valuodu jau atkal gabalā Kaudz. M. jau saulīte gabalā, die Sonne steht schon hoch am Himmel BW. 11143. saule vēl gabalā, die Sonne steht hochziemlich hoch am Himmel I Mos. 29, 7. vienu rītu bijusi saule mazā, mazā gabaliņā LP. VII, 886. saulīte mazu gabalīnu BW. 24168. saka, saulīte aizgājuse; vēl saulīte gabalā; saka, tautiņas atjājušas; vēl tautiņas gabalā BW. 14293. labu gabalu nuo malas Rīg. Av.;

8) die Gegend:
mūsu gabalā, in unserer Gegend U. es uzaugu ar tautiti vienā ciema gabalā Ltd. 888;

9) der Zeitraum, die Zeitdauer -
mit abhäng. Gen. der Zeitbestimmung: labs rīta gabals bija aiztecējis A. XI, 569. nu jau gan visu rudens gabalu ne˙kā vairs nespēja kustēt Aps. šai ziemas gabalā, im Laufe dieses Winters AP. n. U.;

10) das Stück bei Zahlen:
pūķus pirkt par dālderi gabalā LP. VI, 120. tik vien bija lāga puišu, kâ septiņi gabaliņi BW. 12966. pārnākuši sle̦pkavas, divpadsmit gabali. Wenn das Gezählte weiblichen Geschlechts ist, so nimmt gabals das weibliche Geschlecht an: cik aitu tur? divi gabalas;

11) das Stück als selbständiges Ganze:
viņš pāruod visu gabalā, engros AP. drēbes od. drēbju gabals, auch uzvalka gabals A. XX, 378, ein Kleidunstück (Rock, Hosen, Mantel): ņemiet, tautas, nepeliet, labs ir drēbes gabaliņš BW. 25537. dzijas od. dziju g., eine Strähne Garn [Bielenstein Holzb. 388]. meitene tina dziju gabalus Dīc. I, 62. [gabalu tītava, Garnwinde Bielenstein Holzb. 391.] naudas g., ein Geldstück, eine Münze: dižas naudas gabaliņš BW. 25759, 1. riteņa gabals, die Felge. siena gabals, zum Trocken zusammengeharktes Heu Dond., Luttringen. siena gabals nuopļauts, die Heuernte ist beendet Etn. III, 174. desmitrubļu gabals, ein Zehnrubelschein. gabaliņš,

a) ein mit Sahne oder Butter bestrichenes Brot:
ieduod bē̦rnam gabaliņu od. krējuma, sviesta gabaliņu AP.;

b) die Garbe
Salisb., [Alt - Ottenh.]; Re̦ncē̦nuos agrāki skaitījuši 14 gabaliņu (= kuopiņu) rudzu gubā Etn. IV, 150; III, 73. vienā gabalā, unaufhörlich, immerfort: bļaut, brēkt, raudāt, duomāt, nuopūsties, virsū mākties vienā gabalā. cūka ŗakusi nakti vienā gabalā LP. VII, 1290. kādēļ tu vienā gabalā tāds nuolaidies LP. IV, 30. bē̦rns brē̦c vienu gabalu Smiten. Noch verstärkt durch balts: brēkt ar krustiem un sāniem vienā baltā gabalā MWM. II, 415;

12) ar gabalu, mit einem Ruck, in hohem Masse:
ūdens pluok ar gabalu. ziemeļa kaŗš atrāva visu, kas bij panākts, ar gabalu atpakaļ Kaudz.;

13) in Verbindung mit einem deskriptiven Genitiv: nu, grē̦ka, maitas, slaista gabals! du böser Mensch, du Aas, du Fualenzer!
ņē̦muši nuosist aitas gabalu LP. IV, 24. gaisa gabals, der Windbeutel U. malkas gabali (Holzstücke, Gefühllose), ne cilvē̦ki! Saul. esi pilnīgi pieaudzis cilvē̦ka gabals, ein vollständig erwachsener Mensch Vēr. II, 190, MWM. X, 567. bet ej nu, padari viņam kuo! sātanam gabals tāds! solch ein Satan LP. III, 105. [Wohl mit Leskien Nom. 472 zu gabana.]

Kļūdu labojums:
BW. 18422 = BW. 18472 var.
bijuse... LP VII, 886 = vienu rītu bijuse... LP VII, 886
cūka ŗukusi = cūka ŗakusi

Avots: ME I, 579, 580

gàišbal˜ts od. gàiši bal˜ts, hellweiss: gaišbalti mati Stari II, 197.

Avots: ME I, 588

‡ galdgabals Salis, ein kleines Bratt.

Avots: EH I, 379

galˆvgabals, ein auswendig zu erlernendes Stück, das Hauptstück (im Katenchismus): viņš uzņēmās bē̦rnu ielauzīt galvgabaluos Neik.

Avots: ME I, 597

‡ ģìbalas ² Gr.-Buschh. n: FBR. XII, 73, = ģībuonis 2: ģ. jem[j] (= tuvuojas), ģ. vien pajēme.

Avots: EH I, 427

gràbalis ² : auch Warkl. n. FBR. XI, 107.

Avots: EH I, 400

[gràbalis ² Wark., der zu stibitzen pflegt.]

Avots: ME I, 642

grabals: dieses Wort ist ganz zu streichen!

Avots: EH I, 397

[grabals Dunika, eine Holzlapper, die man Kühen auf der Weide um den Hals hängt, um sie im Gebüsch leichter finden zu können.]

Avots: ME I, 634

‡ grobalaîns Stenden. = grubulaîns: grobalaini nagi. pa grobalainu taku gŗūti iet.

Avots: EH I, 410

‡ gŗobalaîns Stenden, = ‡ grobalaîns.

Avots: EH I, 414

ìebalêt, ‡

2) "?": būtu labi lini, bet par daudz iebalējuši, - iet pušu Frauenb., ‡

3) "anfangen zu bleichen
(intr.)" Smilten. ‡ Refl. -tiês, = ìebalêt ‡ 2: aude̦kls jau krietni iebalējies Oknist.

Avots: EH I, 503

[ìebalêt, intr., ein wenig bleichen.]

Avots: ME II, 2

iẽbal˜gans, weisslich: iebalganas uzacis Konv. ² 2148. iebalganas zuobu smadzenes.

Avots: ME II, 2

[ìebalināt L., etwas bleich machen.]

Avots: ME II, 2

‡ ìebàlsuôt,

1) in die Rede fallen
AP., Golg., Ludsen, Schwanb.: "zināms!" Bezis iebalsuoja Deglavs Rīga II, 1, S. 195;

2) durch Abstimmung wählen
(perfektiv): ie. par pagasta ve̦cākuo. ie. kādu saeimā;

3) (ein Lied) zu singen anfangen od. den Ton angeben
Lettihn.

Avots: EH I, 503

iẽbal˜ts, weisslich: iebaltās acis Stari II, 585. bērziņš, brūni iebalts un zaļš kâ dzīpars Dz. V.

Avots: ME II, 2

‡ ìebalvât, (mit guter Kost) verwöhnen Dunika: saimniece guovis iebalvājusi.

Avots: EH I, 503

ìebàlzît, (vor dem Fallen) stützend hineinwickeln: bē̦rnu ratuos iebalzīt ar drēbēm vai ar sienu jeb salmiem PS.

Avots: ME II, 2

irbala der Name einer Kuh Karls.

Avots: ME I, 708

irbals, ein (hölzener) Pflock: sudraba irbali A. Brig. [aizspraud ar irbalu Manz. G. III. tārps irbalā uzdurts Manz. Post. Vgl. irbul(i)s].

Avots: ME I, 708

izbalêt, ‡ Refl. -tiês, ausbleichen (intr.): siens izbalēsies kâ lini Kaltenbr. audekļi izbalējās kâ viens kauls tik balti Salis.

Avots: EH I, 433

[izbalêt, intr., ausbleichen LKVv.]

Avots: ME I, 715

izbalinât, ‡ Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss bleichen (tr.): šuo aude̦klu e̦smu izbalinājusies gan uz sniega, gan sārmā, bet vēl tas dze̦ltāns Jürg. u. a.

Avots: EH I, 433

izbalinât, izbaluôt, tr., ausbleichen: aude̦klus, saules izbalināti mati Niedra. lieci baltus izbaluotus (kre̦klus) BW. 16541.

Kļūdu labojums:
lieci = liksi

Avots: ME I, 715

‡ izbal˜lêtiês,

1) zur Genüge Bälle mitmachen, zur Genüge sich auf einem Ball amüsieren;

2) zut Genüge liebeln:
kad lielmāte ar puisi ... bijusi izballējusies Anekd. IV, 318.

Avots: EH I, 433

izbaluôt (unter izbalinât ), ‡

2) intr., ausbleichen:
rudzi izbaluo Seyershof. ‡ Refl. -tiês Segew., izbalâtiês Linden in Kurl., ausbleichen (intr.): drēbe izbalājās saulē un liêtā Linden.

Avots: EH I, 433

izbalsinât,

1) ausweissen:
sienas, griestus Aps., Adsel;

2) ausbleichen:
izbalsināta veļa Stari II, 897.

Avots: ME I, 715

izbàlsuôt ,* tr., ausballotieren: viņu izbalsuoja uz piecām sēdēm Latv.

Avots: ME I, 715

izbalt: auch Dond. n. FBR. VI, 67.

Avots: EH I, 433

izbalt [li. išbálti], -lstu, -lu, intr., ausbleichen: (aude̦kli) labi balti izbalstuot Etn. II, 25. aude̦kli izbaluši Allend.

Avots: ME I, 715

izbal˜tinât (li. išbáltinti ), ‡ Refl. -tiês "?": Grieča ... trīs gadi sabija baruonam par brūti, izbaltinājās, izdailinājās, kâ tik gribē̦dama Janš. Bandavā II, 26.

Avots: EH I, 433

izbal˜tinât, tr.,

1) ganz weiss machen:
izaudzina, izbaltina, duod tautām melnināt BW. 17895.

Kļūdu labojums:
1) ganz = ganz

Avots: ME I, 715

‡ izbalvuôtiês "sich durchfressen": viņš gan izbalvuosies, er wird sich schon durchfressen Für. I.

Avots: EH I, 433

‡ izskârbalât ² Frauenb., zersplittern (tr., Bäume, Holz): zibens var kuoku i.

Avots: EH I, 479

‡ *kabale "?": citas slauca skuotelē, citas bruncu kabalē [?] BW. 12757.

Avots: EH I, 572

‡ kàibala ² Meselau "slikta ķēve".

Avots: EH I, 573

ķim̃balas, Überbleibsel von geschmolzenem Fett Gr. - Essern, [Kursiten].

Avots: ME II, 381

‡ kuõpgabats Ahs., ein Wegabschnitt, den mehrere Wirte zusammen in Ordnung halten müssen.

Avots: EH I, 687