Paplašinātā meklēšana

‡ àizspil˜lêt duris Dunika, Kal., Rutzau, gegen die Tür eine Stütze anstemmen, damit man sie nicht öffnen kann.

Avots: EH I, 50

‡ atspil˜lêt Dunika, Funkenhor, Kal., NB., = atstutêt: a. luogu, lai neapgāžas. a. rijas duris.

Avots: EH I, 169

‡ izspildzĩba* Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 180, der Übermut (?); "izlepšana" N.-Peb.

Avots: EH I, 482

izspilêt, = izčibêt: ak tu izspilējis! gribēju šuodien baznīcā braukt, bet lietus līst Etn. I, 33. Vgl. izpilēt. [auch mit ll: kad tu iz˙spillējis! A. P.]

Avots: ME I, 802

izspilgt: auch N.-Peb. ‡ Refl. -tiês, = izspilgt 1 (?): izspilgusēs ... jaunkundze ar savu ... gre̦znuošanuos Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 16.

Avots: EH I, 482

izspilgt, [izspilˆkt C.],

1) intr., übermütig, anspruchsvoll werden:
puikas jau nu tâ izle̦puši, tâ izspilguši, ka miežu bļina vairs ne+maz ēst negrib Austr.;

2) tr., aufsperren:
skatījusies, acis izspilgusi, kur šis brauc LP. V, 296, Bers., Lub. [Vgl. izpilkt, izpilgt.]

Avots: ME I, 802

‡ nuospil˜lêt Dunika, = nùostutêt: n. žuogu, lai neapgāžas.

Avots: EH II, 89

‡ nùospilvâtiês U. (unter spilvāties), = nuôspilˆvuôtiês.

Avots: EH II, 89

nuôspilˆvuôtiês ² , abblättern (vom Hopfen).

Avots: ME II, 855

[paspilgts, ein wenig oder ziemlich grell: paspilgta krāsa.]

Avots: ME III, 105

‡ paspil˜lêt Dunika, stützen (perfektiv): p. nuojumu.

Avots: EH XIII, 175

‡ paspilvene, der Ort unter dem Kissen : miegs, izlīdis nuo paspilvenes Sudrabkalns V. b. 1. 100.

Avots: EH XIII, 175

prìekspìlsẽtniẽks,* der Bewohner der Vorstadt, ein Vorstädter.

Avots: ME III, 397

puspil˜ns, halbvoll, halbwegs voll: puspilna glāze. puspilnas lūpas Sadz. viļņi 15.

Avots: ME III, 432

‡ saspil˜lât Ahs. "savindāt, zusammenpumpen, -tragen": s. tuoveri ūdens; "cieši sadzīt kuopā" Iw.: s. grīdas dēļus.

Avots: EH XVI, 449

saspil˜lêt, ‡

2) vollstopfen
Luttr.: maiss ir saspillē̦ts (der Sack ist vollgestopft und dadurch glatt geworden!).

Avots: EH XVI, 449

saspil˜lêt Dunika, = sasliet: s. mietus pie sienas.

Avots: ME III, 741

spĩlas, was beim Spinnen von Flachs od. Hede abfällt: pakulas vērpjuot spillas paliek pāri Dond. Wohl aus spil˜vas "Flocken".

Avots: ME III, 996

spilˆbalts ² Dond. n.FBR. V, 131, = spilve̦ns.

Avots: ME III, 995

‡ spildêt (??) "?": kungi... laiž ar savām troikām pa šoseju, ka spild vien Bankins Šis un tas III, 53.

Avots: EH II, 550

‡ spilêt (mit -ll- zu lesen?), zwicken Mag. VI, 45.

Avots: EH II, 550

spilga,

1) Wollgras (eriophorum polystachion)
U.;

2) eine nicht vollständig ausgewachsene Feder (mit il˜ ) Dunika; Flaumfedern
Kronw.;

3) spil˜ga N.-Bartau, ein Glasröhrchen (am Kranz)
Brasche: vaiņaga ārpuse bija izruotāta . . . krellēm un spilgām Janš. Nīca 43. In der Bed. I nach Krček Festschrift für E. Windisch 248 zu li. paspilge̦s dünn im Stroh (vom Korn)", wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 680; anders (zu spilva) Prellwitz Wrtb. ² 389.

Avots: ME III, 995

I spilga,

2): auch (mit il˜ ) NB.

Avots: EH II, 550

‡ *II spilga od. *spilgs, der Glanz (?): zvaigžņu spilgā Poruks V, 47.

Avots: EH II, 550

spilˆgans Warkl., schillernd, glänzend Le. Gr. § 141 b.

Avots: ME III, 995

spilgme "?": izaustas nuo saules spilgmes (Glanz?) Latv.; in Hirschenhof spreche man: šuodien liela spilgme, wenn bei heissem Sommerwetter die Luft gleichsam zittere (beim Anschauen der Sonne).

Avots: ME III, 995

spil˜gs, ‡ Subst. spilgums, der Glanz (?): (zieda) krāšņais s. Janš. Maiga 62.

Avots: EH II, 550

spil˜gs Ruj., Bershof, spilˆgs Warkl., glänzend, grell: jaunības ieduomām spilˆgām Janš.

Avots: ME III, 995

spìlgši ² : auch ("schrill") Bers., Kalz.

Avots: EH II, 550

spilˆgši ² Saikava, Adv., = spilgti, schrill ("sīka, stipra skaņa"): dzied spilgšāk! Warkl., Wessen; grell Saikava.

Avots: ME III, 995

*spilˆgt, zu erschliessen aus izspilgt; izspilgt 2 etwa zu ostfries. spalken "spalten" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. 11, 680?

Avots: ME III, 995

‡ II spilgt, erglänzen: debess tālumi klusā ze̦ltā spilgst Skalbe Raksti I (1938), 289. nuo uguns puķe plaukst un zied un sārkst, pret nakti spilgst Rainis Dz. un d. III2, 343. viņa slava juopruojām spuožāka spilgs Austriņš Aizsaulē 130.

Avots: EH II, 550

spilˆgtans, = spilgts: zaļais kuoku spilgtanums Austr.

Avots: ME III, 995

spilˆgtkrāsains, grellfarbig Konv. ² 1983, Plūd. Llv. II, 182.

Avots: ME III, 995

spil˜gts: visa gle̦znā atspuoguļuo spilgtu mieru Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 170.

Avots: EH II, 550

spil˜gts Iw., Wohlfahrt, Salis, Bershof, Siuxt, Behnen, Grünh., Zögenhof, Ruj., spilˆgts Prl., Selsau, Warkl., Drosth., Wolmarshof, spìlgts ² Kl., spilˆgts ² Ruhental, grell, "mirdzuoši spuožs" Freiziņ: spilgta krāsa, aina. puķes ar spilgtiem ziediem SDP. VIII, 41. spilgta krāsu viela Konv. 49. spilgtas debesis Balt. Vēstn. 1904, № 31. spilgta māksla Vēr. 1904, S. 114. spilgti (Adv.) sarkani . . . krūmi. tik spilgti . . . parādījusēs . . . cīņa Vēr. I, 1386. spilgti (schrill?) un īgni iesmieties MWM. 1896, S. 466. Subst. spilgtums, greller, funkelnder Glanz, Grellheit: jauna diena sākās... spilˆgtumā un maigumā Alm. Meitene nuo sv. 100. manām acīm vairs maz spilgtumā, tik drusciņ varu viedēt Erlaa. Zu spaigs 1, spilgans u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 679.

Avots: ME III, 995

spilˆguļuôt Wid., = spiguļuôt.

Avots: ME III, 995

spilka, Stecknadet Infl. n. U., spiļka Warkl. Nebst. li. spilka aus dem Polnischen.

Avots: ME III, 995

spilkankrancis, ein Betrüger Wid.

Avots: ME III, 995

spilkans,

1) rötlich glänzend
(mit ìl ) Walk, (mit ilˆ ) C., Warkl.;

2) sehr glatt:
spilkans le̦dus Palzmar n. U. In der Bed. 1 aus spilgans˙silkans? Die Bed. "glatt" beruht vielleicht auf der Bed. "glänzend".

Avots: ME III, 995

spilˆkši Warkl., Adv., schrill: juo tās bungas duobji rūca, spilkši spiedza stabulīte Konv. ² 474. Kann anstatt mit k auch mit g geschrieben werden; vgl. spilgti unter spilgts und spilgši.

Avots: ME III, 995

spilktans Peb. n. U., schillernd, glänzend.

Avots: ME III, 996

spilˆkts C., spil˜kts Karls., eine andere Schreibung für spilgts.

Avots: ME III, 996

spil˜kums Wolm., C., eine kleine Schüssel, die Spülkumme Spr. Aus dem Nd.? Oder nebst estn. pīlkum dass. aus schwed. spilkum "Napf"?

Avots: ME III, 996

spil˜la, ‡

2) = stute, Stütze NB.

Avots: EH II, 550

spil˜la Dond., = spille 1.

Avots: ME III, 996

spillât (?) = spīlēt" ; sehr dicht vollstopfen (mit il˜) Luttringen.

Avots: ME III, 996

spil˜lât, -ãju, (Wasser) pumpen, (zusammen)tragen: meita viena pate spillā ūdeni Ahs. Auf spille 1 beruhend ?

Avots: ME III, 996

‡ II spil˜lât NB., = stutêt, stützen.

Avots: EH II, 550

spille,

2): auch (mit il˜ ) Dunika.

Avots: EH II, 550

spille,

1) "womit man ein Netz aus dem Wasser zieht, oder womit man etwas Schweres emporhebt";

2) spil˜le Katzd., Amboten, Neuhausen "= stute, Stütze". Wenigstens in der Bed. 1 nebst estn. pill "Spille" aus mnd. spille "Winde".

Avots: ME III, 996

‡ II spil˜lêt Dunika, NB., = ‡ II spil˜lât.

Avots: EH II, 550

spil˜nas Haferspetzen: auzas kuļuot nuobirst grauda sedziņa - spilna; spilnu spilve̦ni Katzd. Wohl zur Wurzel von spil(ta)va.

Avots: ME III, 996

spilšs, deutlich, rein, hell Wid.: spilšs tuonis, ein reiner Ton U. - Adv. spilši, deutlich, rein U.: spilši runāt Nerft, Sauken n. U. Wohl zu spilts.

Avots: ME III, 996

spiltava, die Haferhülse: es neve̦stu rijiņā... līgaviņu, lai tā... neapput ār auziņu spiltavām (Var.: spalviņām, pęlavām) BW. 28752. Wohl nebst ahd. spaltan "spalten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 678) zur Wurzel von spaļi, spal˜va, spilva u. a.

Avots: ME III, 996

spilte̦ns: spilte̦na spalva (guovij) ir brūna maišumā un balta Seyershof.

Avots: EH II, 550

spilte̦ns, hell, glänzend Wid.: nuoraudzījās spilte̦najuos vakara saules staruos Siliņš 49.

Avots: ME III, 996

spìlts ² Ar., sauber, blendend weiss. Wohl nebst spilgts, spilkans zur Wurzel sp(h)el- "glänzen" bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 679.

Avots: ME III, 996

I spil˜va: mit ìl (eriophorum) AP.; ušņu spìlvas ² kaitīgas luopiem Sonnaxt. auzu spìlvas ² ebenda, (mit ìl ) Ramkau. spilve̦nam plāna apakšdrēbe: visas spilvas nāk cauri Druw.

Avots: EH II, 550

I spil˜va Karls., Līn., spìl˜va C., spìlva ² KL. Prl., spilva AP., was sich elastisch hebt U., Teichgras (spil˜va) Bl., Wollgras (eriophorum L.) U., RKr. II, 71; Konv. ² 2321, Stenden, (mit il˜) Dond., Bauske, Grünwald, (mit ìl ² ) Golg., Bers.; die Samenwolle (z. B. vom Wollgras) Mag.-IV, 2, 12, U., (mit -ìl-) C., Smilt., (spilviņas) Ruj., Ronneb.; Flokken; Haferspelze Etn. IV, 165, die Haferhülse (gew. auzu sp.; auch spilve) A.-Peb. n. U., Warkl. (mit ìl ² ), Nötk. (mit ìl), Ronneb., Wessen, Luttringen; "auzu graudu maisiņš" (?) Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617; spilviņas Ruj., feine, weisse, im Winde flatternde Birkenrinde; die sogenannte Seele in der Federpose L., St., U.; Hopfentrauben L., St., U.: auziņ, spilvas nenicini, spilvītē gulē̦dama! BW. 11667, 1. auzu spilvas izputēja 25860, 2. auzas kuļuot vējš spìlvas2 ne̦sā pa gaisu Tirs. viņa . . . aizskrēja . . . kâ vēja ne̦sta spilva Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 128. kâ spilviņa vaiņadziņš BW. 21219. balti pūkaiņa spilvas zâle Siliņš 57; spil˜vas Wirginalen, Grünwald, spìlvas Nötk., spìlvas ² Schwanb., Kokn., Flaumfedern Stenden: iespieda galvu spilveņa maigajās spilvās A. v. J. 1896, S. 257; ein Mooshügel L., U.; ein grosser Heuschlag Salisb., Riga n. U.; eine Wiese, wo Wollgras wächst Ronneb., spilves L., St., Wiesen, wo nur grobes Riedgras wächst, spilve, eine grosse Wiese bei Riga, wo vortreffliches Gras wächst U.: spilvē(s) gāju sìenu pļaut BW. 6182, 2 var. Zu spal˜va, s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 679 und Persson Beitr. 805.

Kļūdu labojums:
spìl˜va C. = spìlva C.

Avots: ME III, 996

II spil˜va Salis, in e̦nkura spilva, die Ankerwinde, Spille, woran die Ankerkette befestigt ist U. Umgebildet aus spille 1, und zwar wahrscheinlich im Tahmischen wo z. B. spall (s. Le. Gr. 157) neben schriftle. spalva steht.

Avots: ME III, 996

spilˆvainis ² : paliek man pagalvī ... spalvu spilvainīti BW. 13250, 36.

Avots: EH II, 550

spilˆvainis ² Schlehk, das Kissen.

Avots: ME III, 996

spìlvât Drosth., = spilvuôt. Refl. -tiês, gew. in der Zstz. mit nùo-, sich abblatten, abblättern (wie Hopfenhäupter) U. Zu spilva I.

Avots: ME III, 996

I spilve: auch (mit il˜ ) Schwitten; auzu spilve ² ("skara" [?]) Linden in Kurl.; viju... spilves ziedu vainaciņu BW. 24381, 1.

Avots: EH II, 550

I spilve, s. spilva I.

Avots: ME III, 996

II spilve, das Querholz, welches die Sparrbalken verbindet. Aus (n)d. Spille (zur Bed. s. in Grimms Wrtb. Spille 3 d; zum v - spilva II).

Avots: ME III, 996

III spil˜ve: ierīkuodams... spilvi Bigauņc. 63.

Avots: EH II, 550

III spil˜ve Wandsen, eine Brunnenwinde; zu spilva II.

Avots: ME III, 996

spilveklis, das Spinngewebe.

Avots: ME III, 996

spilvēkšķis, ein Gewirr aus Spinngeweben N.-Berbfried.

Avots: ME III, 997

‡ spilve̦na Pas. XI, 278 (aus Malta), = spilve̦ns.

Avots: EH II, 551

‡ spilvene (?) "?": tuo spilveni (gemeint ist ein Mädchen) es gan nevē̦lē̦tuos sev par ve̦de̦klu Janš. Līgava II, 273.

Avots: EH II, 551

‡ spilvenīdze M. 258, ein Kissenbezug.

Avots: EH II, 551

spilveniẽks, die Eiderente (somateria mollissima L.) Natur. XXXVII, 234.

Avots: ME III, 996

spilvenis (unter spìlve̦ns): auch Dobl. n. BielU., (mit il˜ ) Blieden, (mit ilˆ ² ) Lesten; tev vēl galviņa spilvenī slīkst Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 31. pagalvja spilvenītis BW. 22096.

Avots: EH II, 551

‡ spilˆveņkule ² Siuxt, ein Kissenbezug.

Avots: EH II, 551

spilve̦nuôts, mit Kissen versehen: ar spilve̦nuotām gultām Veselis Netic. Tuoma mīlest. 157.

Avots: ME III, 997

spìlve̦ns: auch (mit ilˆ ² ) Frauenb., Seyershof; pirmajā gadā Kārli turēja kâ uz spìlve̦na (d. h., man verwöhnte ihn) AP. s. bija pataisīts nuo auzu spilvām Lis.

Avots: EH II, 551

spìlve̦ns C., Jürg., spilˆve̦ns ² Karls., Dunika, Selg., Bershof, spilve̦ns U., spilvē̦ns Bauske, spilˆvē̦ns ² Nigr., spìlvenis Ermes, spìlvenis ² Kl., Bers., spìlvins PS., Wolm., spilvins Sussei n. FBR. VII, 132, spìlvans ² Prl., Demin. spilveniņš, spilventiņš, verächtl. spilˆvēnelis ² Janš. Dzimtene ² I, 56, das Kissen, Bettkissen: sniedzes spalvu spilventiņš BW. 8722. dūju spilventiņus 9989 var. guli . . . putnu spalvu spilve̦nā (Var.: spilvenī) 30758, divi kārtas pēļu liku, trešuo mīkstu spilveniņu 15705, 13. vietu taisu mīkstajuos spilvinuos 15705, 19. spilvan[u]s liku zem sāniem 15705, 2. gultā ze̦m spilvina Pas. IV, 285 (aus Atašiene). Doch wohl eher zu spilva I (nach Walde Vrgl. Wrtb. II, 679), a1s etwa entlehnt (vgl. mhd. pfülwe, frühnhd, pfulwen "Pfühl").

Avots: ME III, 996, 997

spilvē̦ns (unter spìlve̦ns): auch Perkunen, BW. 15705, 17, Tdz. 53770; 54238.

Avots: EH II, 551

‡ spilventelis Janš. Līgava II, 92, Demin. zu spìlve̦ns, Kissen.

Avots: EH II, 551

‡ spilvêt Salis, (den Anker) heraufziehen. Vgl. spil˜va II.

Avots: EH II, 551

spilvēveri: nach Sehwers Unters. 116 wohl eine Umbildung des nd. spinwēf "Spinnewebe".

Avots: EH II, 551

spilvēveri, Spinngewebe im Zimmer Neuermühlen.

Avots: ME III, 997

spilvîgs Dr. "тихонькiй" Wid.

Avots: ME III, 997

spìlvins (unter spìlve̦ns): auch (mit ìl ² ) Kaltenbr., Oknist, Warkl.

Avots: EH II, 551

spilviņš, ein verstellbares Brettchen, welches, in die Webekanten gesteckt, den Stoff auseinanderstrammt Rodenpois n. Bielenstein Holzb. 404 (mit Abbild.).

Avots: ME III, 997

I spilvis, "?": kâ spilvis... milzu uozuols krita Lautb. Vidvuds 9.

Avots: ME III, 997

II spil˜vis Grünwald, eine feuchte Wiese, wo viel Wollgras wächst.

Avots: ME III, 997

spìlvuôt Jürg., Samenwolle sich ablösen lassen: zâles spilvuo. Refl. -tiês C., = spilvâtiês.

Avots: ME III, 997

spilži,

1): deutlich, rein
Nerft n. Mag. IV, 2, 147: tas bē̦rns s. runā; ‡

2) "stolz; schnell (vom Fahren)"
Lubn. (mit ìl ² ): re, kur s. brauc!

Avots: EH II, 551

spilži, Adv., laut Sauken n. Ar.; vgl. spilši.

Avots: ME III, 997

vìrspilsẽ̦ta Kaudz. Jaunie Mērn. laiki, die Hauptstadt (gew. galvas pilsẽ̦ta).

Avots: ME IV, 614

vìrspìlstìesa "Oberhauptmannsgericht" LKVv.

Avots: ME IV, 614

ainâties, -ãjuôs, sich gestalten, sich entrollen: cik tur viss tik krāšņi, tik spilgti viņai pretī ainājās MWM. X, 215.

Avots: ME I, 13

‡ àizmudît "ersticken (tr.), erwürgen" Warkl.: žīdi slimnieku ar spilve̦niem aizmudīja. Refl. -tiês "ersticken (intr.)"Warkl,: bē̦rns gaisa trūkuma dēļ aizmudījies.

Avots: EH I, 40

I akuõts, akuôts, auch akuota Ar. 1670, Demin. -iņš, -ņa (zu li. akúotas, apr. ackons "Granne");

1) die Achel, Granne:
miežiem ir akuoti, auzām skaras; ai, rudzīti, ruogainīti, tavu dārgu akuotiņu BW. 27908;

2) der Hachelige, Stachelige, Epitheton der Gerste im Volksliede:
miezīšam, akuotam, saule klāja paladziņu Ltd. 4239;

3) das schöne Äussere, das Glanzhaar gewisser Tiere:
lapsai labs akuots (spalva). par akuotu nuosauc tuo spilgtumu, kas mirdz dažu zvē̦ru, piemē̦ram lapsas, spalvu galiņuos Konv. ¹ ģērbies, mans kumeliņ, akuotiņu spalviņā BW. 17127;

4) der Witz:
tam ir akuots, der hat Witz. vienam akuots mēlē, uotram kauluos A. VIII, 1, 143, der eine hat eine scharfe Zunge, der andere hat körperliche Kraft;

5) = grauds: ņemt uz akuota, auf Korn nehmen;
uz akuota = uz mata, aufs Haar (Sissegal);

6) uz labu akuotu ("auf gutes Glück")
luodi likt (= šaut), Jägerausdruck in Schwitten. [Vgl. auch aksts und Walde Wrtb. ² unter acus, Trautmann Apr. Spr. 298, Zupitza GG. 129, Feist Wrtb ^2. unter ahana und ahs und Fick Wrtb. III ^4, 7 mit Literaturangaben].

Avots: ME I, 65, 66

‡ asms,

1) = asns Seyershof;

2) das spilze Ende eines Pfahies
Šķilbēni.

Avots: EH I, 131

atbẽrt (li. atberti), ‡

2) weg-, zur Seite schütten, wegschüttend erübrigen:
spilves atbeŗ atsevišķi Linden.

Avots: EH I, 135

atgùlt [li. atgul˜ti],

1) sich hinlegen, sich schlafenlegen:
peļķi atstāju, kur biju atgulis Liev.; kad būsim atguluši (gestorben) Alm.;

2) zurücktreten, sinken:
ūdens atguls MWM. VIII, 785. Gew. refl. - atgultiês, sich hinlegen, sich zurücklegen: puisis rijā atgulies LP. VII, 603. kungs, atgulstatās (st. -tiês) atpakaļ uz spilve̦na Liev. 162. viņa, ganus izvadījuse, atgulās atmiegu Dok. A., legte sich zu einem Nachschläfchen hin.

Avots: ME I, 160

atgultne, das Lager, das Bett: karaļa atgultne ar spilve̦niem un aizkariem Valdis.

Avots: ME I, 160

atjaũtība, die Fähigkeit sich zu helfen, Schlagfertigkeit, erfinderisches Talent: lai tuoties spilgtāki parādītuos atjautības un apķērības nuozīme cīņā A. XX, 320.

Avots: ME I, 162

‡ II bajā`rs ² Sonnaxt "spilv%C3%A4">spilvä.

Avots: EH I, 199

bè̦da (li. bėdà, acc. s. bė˜da, "Not"), sehr oft im Plur., [bei Manzel, z. B. Post. I, 33 u. 91 auch bē̦di], die Sorge, der Kummer, das Leid, Ungemach: (im Nom.) Sprw. kam bē̦da, tam spilve̦ns ciets. sava bē̦da nabagam, sava bagātam. kam bē̦rni, tam bē̦das. tā ir maza bē̦da, das hat nichts zu sagen. dzīvuo kā rutks: viena galva, viena bē̦da JR. IV, 76. bē̦da bē̦das galiņā, kas tās visas izbē̦dāja BW. 106. es gulēju šūpulī, bē̦da kāju galiņā, 9193. ruden bija sievas bē̦da (Heiratsorge), pavasari maizes bē̦da (Sorge ums Brot) 12915. tik liela zivs, ka bē̦das LP. V, 97. man bē̦das uznāk, befallen mich. - (Im Akkus.) Sprw. palīdzi man bē̦das ciest, es tev palīdzēšu me̦du ēst. bē̦das darīt, verursachen; bē̦das klusināt, remdēt, stillen; bē̦das redzēt, piedzīvuot, erleben, erleiden; bē̦du uz akmiņa likt, ar kāju ūdenī spert, mīt kājām, die Sorge beseitigen (im VL.). - (Im Dat. - Instr.) Sprw. pēc bē̦dām atnāk prieka brīdis. kas bez bikšu tas bez bē̦dām; kas ar biksēm, tas ar bē̦dām. viņa pa+visam beidzas nuo bē̦dām. Der Instr. Sing. bē̦du, verkürzt bē̦d, wird in vielen Gegenden Livlands (so in Kok.) als Präposition gebraucht: kur jūs mani glabāsiet, meitu bē̦du nuomirušu, wo werdet ihr mich begraben, menn ich aus Kummer, den mir die Mädchen bereiten, d. i. der Mädchen wegen, gestorben bin BW. 3250; namentlich so manu bē̦du, häufiger manu od. manis bē̦d, meinetwegen: manis bē̦d lielkundziņš karstu pirti kurināja BW. 31343. manu bē̦du, (Var.: manu bē̦d) ze̦mu acis nenesiet BW. 65672. Zuweilen auch schon in der Schriftsprache: izmisēšanās brāļa bē̦d, die Verzweiflung wegen des Bruders A. XII, 332. - (Im Lok.) bē̦dās nemirsi, ja sirds ve̦se̦la Sprw. - viņš tagad lielās bē̦dās. bē̦dās remdēties, in seinem Kummer Trost, Erleichterung finden. - (Im Gen.) Sprw.: kas tev bē̦das, kad suns vēl aiz grē̦das? kas man bē̦das (was kümmert es mich)? lai darās, kā pats grib. kas man bē̦das par citiem? Statt des Gen. par kas par bē̦du, kad maize ir? Srpw. - kas kungam par bē̦dām? LP. IV, 220. bē̦du dienas, Tage der Not, des Kummers: nāk meitām bē̦du dienas BW. 13787, 19. bē̦du dvēsele, traurige Existenz, ein kummervoller Mensch. e̦smu nuopūlējies tīri pie bē̦du gala, ich habe mich äusserst angestrengt, abgequält. bē̦du laiki, kummervolle, traurige Zeiten; bē̦du liktenis, trauriges Schicksal; bē̦du maize, Tränenbrot; bē̦du mati, das graue Haar junger Leute (Caunīte). ak tu bē̦du nelaimīte, ach du grosses Missgeschick BW. 18402. bē̦du uzvalks, Trauerkleid LP. IV, 26, gew. sē̦ru uzv.; bē̦du zeme, das Tränental. [Wohl zu slav. bĕdá "Not" (während aksl. бѣдити "zwingen" wohl zu got. baidjan "zwingen" gehört); s. Fick Wrtb. I ⁴ , 89 und III ⁴ , 271 und Büga KSn. I, 138.]

Kļūdu labojums:
3250 = 13250, 38

Avots: ME I, 287, 288

I čagans, locker, undicht, weich [AP., Waldeg., Planhof, Stuhrhof, Burtn.]: sniegs snidzis vieglām, čaganām pārslām Apsk. I, 284. čagans sniegs Niedra, spilve̦ns Vēr. II, 385. [č. le̦dus Ekau, mürbe gewordenes Eis]. žuokli uzpampst un tuop čagani Konv. 58. saliec malku labi čagani, ka saulītē izžūst Salisb. [Anderswo (z. B. in Fehteln, Treiden) sei čagans = sauss (trocken): č. siens.]

Kļūdu labojums:
žuokli... Konv. 58 = žuokļi... Konv. ² 58

Avots: ME I, 400

dũjas (vgl. dũju spalvas): Daunen - auch Salis; mīkstuos dūju spilve̦nuos BW. 25057. dūjas spalves spilveniņu 24860, 1.

Avots: EH I, 346

dūju spalvas, Flaumfedern, Daunen; dūju spilventiņš, ein Flaumfederkissen. [Zu li. duja "Stäubchen" nach Zubatý AfslPh. XVI, 391 f.; mit ū für u unter dem Einfluss von dũja od. auch dūnas "Daunen".]

Avots: ME I, 524

dũnas, Daunen, Flaumfedern: dūnu spilve̦ns od. dūnu spalvu spilve̦ns = dūju sp. tik mīksts kâ zuosu dūnas. [Aus mnd. dūne.]

Avots: ME I, 528

dvilinski, gebogen. sodass die beiden Enden zusammenkommen: salikt spilve̦nu dvilinski. t. i., tâ ka abi gali nāk kuopā Usingen.[Aus * dvilincki > * dvilincski?]

Avots: ME I, 538

ģīne, ein Tau zum Emporziehen Windmühlfliegel oder bei Schiffsspillen Biel. n. U. [Wohl als ein Lituanismus zu dzeinis.]

Avots: ME I, 700

gre̦dze̦ns, gre̦dzē̦ns RKr. XVI, 136, [Tr. nar. p. №№ 40, 345, 663, 793], gre̦dzans Lind. n. Mag. XIII, 2, 47. gradze̦ns Grobin, Erlaa n. BW. 10082, 1, 4, gredzins Dubena, BW. 13119 ; 13234, [infl. gradzyns Zb. XVI, 112], Demin. gredzeniņš, gredzentiņš, gradze̦niņš BW. 6262, gredzintiņš BW. 6283, gradzeniņš, gradzentiņš, gradzintiņš, gredzēniņš Rkr. XVI, 77, Duhren,

1) der Ring ;
actains gre̦dze̦ns, ein Ring mit einem eingefassten Stein ; griezti od. ze̦lta grtezti gre̦dze̦ni, gedrehte, gewundene Ringe im VL., womit wohl die in den Gräbern nicht selten vorkommenden Bronzespiralen bezeichnet werden : suola man tautu dē̦ls ze̦lta grieztu gredzeniņu ; nē̦sā pats griezdamies. trūkst virvīte, netrūkst gre̦dze̦ns BW. 32299. laulājams, auch laulāts gre̦dze̦ns Ltd. 929, der Trauring. gre̦dze̦nu uzmaukt od. uzspraust, den Ring anstecken. tai es duošu savu ruoku, savu ze̦lta gredzentiņu BW. 13294. gre̦dze̦nu nuomaukt,

a) den Ring abstreifen,

b) fig., die jungfräuliche Ehre rauben :
vai nuo tam tev gre̦dze̦ns nuokritīs? wirst du dadurch deine Ehre verlieren ;

2) etwas Ringförmiges, ein Kreis :
vietvietām raibuojās saules staru gre̦dze̦ni Niedra. spilvu gre̦dze̦ns LP. VI, 868. gre̦dze̦nā grìezt, saliekt, ringeln ; gre̦dze̦nā grìezties, sich ringeln : gailis (cūka) asti grìeza gre̦dze̦nā BW. piel. 499. grieza bizes gre̦dze̦nā, machte Locken 5537. zirņi aug gre̦dze̦nuom griezdamies Jan. ;

3) das entweder aus Weidenruten od. aus Eisen od. aus einem Strick bestehende Band, das [Zaunpfähle
n. St.], Pflugschar und Femen zusammenhält Gold., Gramsden, Naud., [Alt-Ottenhof], auch spandas genannt : lemesnīcu uztur gre̦dze̦ns Etn. II, 158 ;

4) gredzeniņš, ein Spiel
BW. V, 211. [Etwa zu an. kraki "Art Anker ; Stange mit einem Haken am oberen Ende"?]

Kļūdu labojums:
13119 = 13113
jāizmet (zu streichen), machte Locken

Avots: ME I, 646

guļams od. gulams, Part. Praes. von gulēt: guļama istaba od. guļamistaba das Schlafzimmer; guļams laiks, die Schlafenszeit; guļams spilve̦ns, ein Kissen zum Schlafen BW. 19761; guļamās vilnainītes, Decken zum Schlafen 7761. man pazuda līgaviņa guļamā laiciņā BW. 1114. guļama sē̦rga, Schlafsucht. gulēt guļamuo, fortwährend schlafen. guli, guli, guļaviņa, miegs tev nāk gulamuo BW. 7941.

Kļūdu labojums:
10761 = 10161
7941 = 7641

Avots: ME I, 680

guļvieta: spilve̦nus un se̦gas viņu guļvietām A. Brigadere Dievs, daba, darbs 156.

Avots: EH I, 418

[II ìekalˆne Jürg., iẽkalne MSil.], iekalns, der untere Abhang eines Berges od. ein niedriger Hügel: [iekalnē aug krūmi Jürg.] uz Ve̦ntspils pusi stiepjas iekalns gar jūŗmali. Lautb. Luomi 75. [Dazu der instr. pl. iekalnis, mit Erhöhungen: iekalnis, ielejis tā istabiņa BW. 24097, 2.]

Avots: ME II, 24

ìežmaugums, die Einschnürung: viņa ķermenis dabuon gre̦dze̦nveidīgus imežmaugumus. spilve̦ns nuo zilgana tūka ar tādiem pušķīšiem iežmaugumuos A. XII, 526.

Avots: ME II, 93

ìežņaûgt, einschnüren, einzwängen, einquetschen: spilve̦ns viņa galvu iežņaudza kâ skrūvēs Vēr. II, 1313. Refl. - tiês, ìežņaudzītiês, sich einschnüren, sich einquetschen: vai, dēliņ, kur tu gribi te iežņaugties LP. IV, 140. Subst. ìežņaûgums, die Einschnürung: taļļas iežņaugums MWM. IX, 413.

Avots: ME II, 93

izburzît, tr., ausreiben: acis. izburzi autu, tad tas būs tīrs nuo dubļiem. mans spilve̦ns, kuŗa drāna bija cauri izburzīta, durchgerieben Lautb.

Avots: ME I, 720

izklapêt, tr., ausklopfen: spilve̦nus, drēbes. kas tuo mana brāļa pakaviem izklapēja BW. 14196, 1;

2) verauktionieren, unter den Hammer bringen:
tuo izklapēja Poruk.

Kļūdu labojums:
14196, 1 = 14191, 1

Avots: ME I, 751

izlidzinât (li. išlýginti), tr.,

1) ausglätten, ebnen, ausgleichen, versöhnen:
viņa ņēmās spilve̦nus izlīdzināt. izlīdzināts ruobs. Vēr. II, 189. izlīdzināti ienaidnieki. zirgs izstaipa un izlīdzina luocekļus Vīt. 86;

[2) kastrieren:
izlīdzināts āzis Für. I.] Refl. - tiês,

1) gegenseitige Forderungen ausgleichen:
nu laiks mums izlīdzināties;

2) sich versöhnen:
tie grib zieduodami ar tiem (dieviem) izlīdzināties LP. VII, 343. Subst. izlĩdzinâtãjs, der Vermittler G. Allun.

Avots: ME I, 764

izliêt [li. išlìeti], tr., ausgiessen: Sprw. neizlej netīru ūdeni, kamē̦r tīra nav. kur nu vairs izlietuo sasmelsi od. izlietuo taču nesasmelsi, das Geschehene kann man nicht ungeschehen machen. izliet laimes;

2) ergiessen:
saule izlēja savu spilgtuo gaismu par kauliem apklātuo ceļu RA.;

3) vergiessen:
kas cilvē̦ka asinis izlej, tā asinīm būs izlietām tapt I Mos. 9, 6. Refl. - tiês,

1) überfliessen, verspritzt werden:
tâ ūdeni nest, ka ne˙viens piliens neizlejas Etn. I, 61;

2) sich ergiessen:
nuo krūtīm skaņas Aps.;

3) sich formen, sich beim Guss, beim Giessen (bes. beim Glückgiessen) bilden:
svina gabals izlejas čumurains Etn. II, 2. nezin, kas tur tē̦vam bija izlējies Plūd. II, 321.

Avots: ME I, 765

[izšuve N. - Bartau], izšuvums, die Stickerei: kre̦kla uzkrūts bija izraibināta spilgtiem izšuvumiem A. XIII, 799.

Avots: ME I, 814

ķise̦ns [Selg., Wormen, Wandsen, Gr. - Essern, Bauske, Drosth., Lis., ķisins Wolm., PS., Trik., ķisenis Salis], das Kissen. Echt le. spilve̦ns.

Avots: ME II, 386

II klũga,

1) und

2): eine aus Weidenzweigen gewundene (ehemals auch geschmiedete)
stĩpa 2 Siuxt; ņiedru sijas, stiebru klūgas, auzu spilvu tilta kuoks BW.13637. ar uozuola klūdziņām 32962 ;

3): ein kurzes Stück Holz mit einem Strick zum Zubinden einer Pforte od. eines Tores
Alswig;

4): klũgas Frauenb., (mit ù ² ) Meselau, die Osterschaukel;

5): auch Alswig; ein ungeschickter, unangenehmer Mensch
AP.; verächtl. Bezeichnung für ein Schaf, das ins Getreide zu gehen pflegt (mit ù ² ) Mahlup; ‡

6) "dzelzs, kas savienuo ratu stūri ar tapu" AP.; klūgas, die Querstangen bei der Egge, die die Eggenhölzer zusammenhalten
Kokn. n. U. (unter savāri).

Avots: EH I, 624

‡ kràšns ² Zvirgzdine, = kràšņs: k. ("rotbackig") cilvē̦ks vēl da ve̦cuma Zvirgzdine. krāšnas puķes ebenda. zieda ... krāšnais spilgums Janš. Maiga 62.

Avots: EH I, 646

II kvḕ̦ls ² [Druw.], glühend, feurig, schimmernd: kvē̦lās krūtis Sil. dedzi un palieci vienmē̦r kvē̦la! Asp. kļūs truoksnis, krāsu raibums spilgtāks, kvē̦lāks Asp. tver, tās ruociņu un velk pie kvē̦lajām lūpām Egl. kvē̦lā vakarā V. Eglītis.

Avots: ME II, 354

laĩmītis [Ruj.], der Glückliche, Glückspilz, ein Sonntagskind: ļaudis mani nevēlēja laimīšam [vohl ein part. praes. zu laimêt] dēliņam VL.

Avots: ME II, 409

lakt (li. làkti), lùoku, laku, tr., leckend fressen, Dünnes fressen, schlappen, mit der Zunge schlürfen: kaķītis luok pienu. Sprw.: labi paēdis; kas nekaiš labi runāt? bet tu ej kâ suns ūdeni lakdams. ve̦lns luok tikmē̦r jūŗas ūdeni, kamē̦r pārsprāgst. diezgan spilve̦ns asaru lacis MWM. VIII, 452. [Zu slav. lokati dass., vgl. Berneker Wrtb. I, 727.]

Avots: ME II, 416, 417

I laũma [auch Tr., Suhrs, Ruj.], laũme [Tr.] (li. laumė),

1) fliegende Zauberin
Elv., Manz., Hexe; [nach MSil. fliege die laũma in der Gestalt eines feurigen Streifens aus dem Giebelende heraus]; dažuos viduos raganas sauc par laumām, dažuos par spīganām Etn. III, 21. pieci burvji, sešas laumas, māsiņ, ceļa maliņā; vgl. BW. 18182. Ve̦ntspils apriņķī stāsta, ka raganas, laumas (burvekles) mē̦dzuot žagatas izskatā apkārt blandīties. laumas atraujuot pienu (uotrās mājās) un savām guovīm tuo tiesu, kuo atrāvušas, pielaižuot LP. V, 1;

2) = pūšļuotāja bei Manz.: tāds ve̦lna kalps un laume kļūst cienīti un ar lielām dāvanām apdāvināti;

3) die Erdgöttin der heidnischen Letten.
Lauma soll es für übel nehmen, wenn man am Donnerstag spinnt Manz. Lauma bij gaisu dieviete, kas... cēla krusu un tāpēc allaž rādījās vē̦trainuos gaisuos. kad saule spīdēja, tad tā sukāja savus matus, kad sniga, tad purināja gultu, tâ ka spalvas putēja (eine offenbare Etnlehnung der germanischen Mythologie von Fau Holle)... Lauma e̦suot pārdabiska sieviete... Lauma e̦suot kāds gars... Laumas e̦suot asinskārīgi gari bijuši un tīkuojuot cilvē̦kus samaitāt Etn. III, 76. Nach anderen Sagen ist Lauma ein guter, den Menschen wohl wollender Geist: Lauma bijuse ne˙vien gaisuos darbīga, bet arī zemes virsū. tā gādājuse par liniem un ņē̦muse vērpējas savā zināšanā... Lauma ik˙piektdienas aplūkuoja meitu vērpekli... tāpēc piektdienām arī ne˙viena meita nevērpa Etn. II, 26. lai raganu ļaunuos darbus aizturē̦tu, nuo tām aizsargātuos, tad mē̦dz par palīgu piesaukt luopu audzinātāju Laumi Etn. III, 153;

4) laumas sluota, wilder Spargel
L., U.; Spargel (asparagus officinalis L.) RKr. II, 67; nach andrenen = vēja sluota (s. sluota) Etn. III, 77. [Da die Urbedeutung unklar bleibt, so ist auch die Etymologie unsicher (nach Solmsen KZ. XXXIV, 553 f. zu slav. loviti "jagen, fangen"; nach Mikkola BB. XXI, 223 f. zu apr. aulāut "sterben", li. liáutis "aufhören").]

Avots: ME II, 428, 429

liêdinât,

1) tr., fakt. zu liêt, giessen lassen:
manas pašas bāleliņi ze̦lta vāku liedināja BW. 16624. kad es jēmu līgaviņu, Rīgā gultu liedināju RKr. XVI, 239. tās bārīšu asariņas, svešas mātes liedinātas BW. 4223;

2) (freqn.) giessen:
ik dieniņas audzin auga (bāleniņi), liedināja zuobentiņus BW. 18061, 1. likuši Ve̦ntspilī liedināt divi pulksteņus LP. VII, 1105. meitu mātes istabiņa dāldeŗiem liedināta RKr. XVI, 138; [stark begiessen U.].

Avots: ME II, 493

ļipa,

1): auch Schnehpeln n. FBR. XVIII, 28, Heidenfeld, Oknist, Saikava; dabūsi licienu pa ļipu (den Hinteren)
Diet. nuoķert aiz ļipas Siuxt "sarunā uztvert kādus atsevišķus vārdus". turēt aiz ļipas ebenda, auf einer Forderung bestehen: ve̦cais tur šuo aiz ļipas ciet, un bija jāsamaksā viss parāds. ļipu sist Diet., ein Schnippchen schlagen. zaķa ļ. Sonnaxt; eine gewisse Sumpfpflanze (spilva);

3): "ce̦pures nags" Assiten; ‡

6) krē̦sla ļ. Oknist, die Rücklehne eines Stuhles;
‡

7) der Hacken eines Strumpfes während des Strickens
Saikava.

Avots: EH I, 773

màišums: loc. maĩšumā, Adv., durcheinander, gemischt, dazwischen Seyershof: lapas un e̦buoliņš m. tāda gaŗa zâle, skuost[a]s m., pa ciņiem aug. lustes liniem m. spilte̦na spalva ir brūna m. un balta.

Avots: EH I, 778

mãte [li. mótė (in der Bed. "Mutter" LChr. 390, 5), apr. mothe od. mūti, ai. mātā dass.],

1) die Mutter:
Sprw. kas nu duos māti, kas nav māte JK. II, 306. mātes ruokas allaž mīkstākas. mātes meita VL., ein Mädchen von Familie. bē̦rna māte, eine in den Wochen liegende Frau, auch: die das Kind zur Taufe nach der Kirche bringende Frau U.; īsta māte, die leibliche Mutter, sveša māte, die Stiefmutter; vīra m. und dē̦la m., die Schwiegermutter der Frau; sievas m. und meitas m., die Schwiegermutter des Mannes; krusta māte od. krustmāte, die Taufmutter; nama māte, die Mutter des Hauses, die Hausfrau: juo mīļāki viesi, juo veiklāka nama māte Blaum. kuŗa laba nama māte (Var.: saimeniece), apiet savu rudzu druvu BW. 32550 var.; maizes māte,

a) die Brot- resp. Arbeitsgeberin:
smalki, māsiņ, mēs maļam, balti drānas velējam! negrib mūsu maizes māte tik neglīšu dzīvuošanu BW. 6888 var.;

b) eine um Brot bittende Bettlerin
Nigr.;

c) eine lederne Peitsche
Hasenp. n. Etn. IV, 146: ej pie kunga maizi lūgt! gan tevi maizes māte sagaidīs, ve̦cā māte,

a) die Grossmutter;

b) neben ve̦cmāte, die Hebamme,
in letzterer Bedeutung auch gudrā māte: gudrā māte nuogriež nabu par daudz īsu RKr. XI, 73; laba teļu māte St., eine gute Zuchtkuh;

2) ehrende Bezeichnung für ältere Frauen;
šuo māte, die Wirtin, Hausfrau des benachbarten Gesindes, eine ältere Frau aus der Nachbarschaft: šuo māt, vai neredzēji, kur mans Annulis palika? MWM. VIII, 242;

3) das Weibchen bei manchen Tieren:
briežu māte BW. 30505, 8; lāču māte 30578; lapsu māte LP. VI, 58; bišu māte BW. 30274; teteŗa māte St., Birkhenne; bē̦rnu māte, eine Sau mit Ferkeln U.;

4) eine Gottheit (in heidnischer Zeit):
bangu māte, die Göttin der Wellen, Wellenmutter: es liduošu jūriņā, bangu mātes klēpītī BW. 30865; bišu māmuliņa, Bienenmutter BW. 32446, 4; ceļa māte, Gottheit der Wege: lai bagāta, kas bagāta; ceļa māte, tā bagāta: tur tecēja dien[u] un nakti dzelžu kalti ritentiņi... pakavuoti kumeliņi BW. 34058; ce̦ru māte LP. VII, 335; dārza m. Einhorn, die Göttin, Hüterin der Gärten; druvu m. Aus. I, S. 53, Feldmutter; Gaujas m., Gottheit der Aa: ai, bagāta Gaujas māte, pildi manu ķeselīti! BW. 30685; gausa od. gausu m., die Göttin des Segens, des Wohlstandes: sāta māte, gausa māte, nāc ar sātu istabā! BW. 1416, 1. es iecēlu liepu galdu miežu, rudzu klētiņā; tur sēdēja gausu māte, ar dieviņu runādama 28810; jūŗas m. BW. 30775, die Göttin des Meeres; kapu māte, die Göttin der Gräber: kapu māte (Var.: zemes m.), duod man kapu atslēdziņu, lai varēju sav [u] meitiņu glabāt smilkšu kalniņā! BW. 27519, 1; kaŗa m., eine Gottheit des Kreiges: šaun pretim! mājā nāk kaŗu māte. tā nebija kaŗa māte, tā bij brāļa līgaviņa BW. 18063. ej pruojām, kaŗa māte! gan tu biji kaŗuojuse 26117; krūmu m., eine Göttin der Gesträuche: krūmu māte, mežu māte, gani manas avetiņas! kad es iešu tautiņās, ik pie krūma ziedu metu BW. 34048; laimes m., die Glückgöttin; lapu m. BW. 29087, 1, = krūmu m.; lauka (Einhorn) od. lauku m., die Göttin der Felder, Feldmutter: lauka māte, meža māte tai (līgaviņai) pūriņu darināja BW. 7729; likteņa m. Aus. I, 120, die Schicksalsgöttin, Schicksalsmutter; lietus māte Konv. ² 2588, eine Regengöttin; luopu m. Mag. XX, 2, 185, die Schutzpatronin des Viehs; meža m., Waldmutter: gan zināja meža māte, kas katram piederēja: lāčam sieksta, briežam blīgzna, zaķam sīki žagariņi BW. 2657; mēr,a m., Göttin der Pest: veļu māte, mēŗa māte pieviļ manu māmuliņu BW. 27536, 7 var. ai, bagāta mēr,a (Var.: veļu) māte, palīdz kungu pabaruot! 31363 var.; mē̦slu māte L. od. bāba BW. 1171, 1, eine Düngergöttin: kad aitu nuoguldīja gar zemi, tad cirpēja pa+priekš nuocirpa uz pieres kušķīti vilnas un nuometa tuo zemē mē̦slu mātei, teikdama:"še, mē̦slu māte, tava daļa, neņem pate savu ruoku!"un tad tik sāka cirpt Etn. II, 122; miglas m., die Göttin des Nebels: miglas māte dambi dara līdz uozuola galiņam BW. 2864; miega m., die Göttin des Schlafes: miega māte šūpuos manu mazu eņģelīti BW. 2053 var. Wiegenlied); naudas m., die Göttin des Geldes: naudas māte, tā (mani) pazina, tā apbēra sudrabiņu BW. 31844; pirts māte, eine Gottheit der Badstube JK. VI, 16 u. 17; piena m., die Schlange St.; puķu m. Aus. I, 52, Blumengöttin; rauga m., die Göttin der Hefe: sēju miežus, stād[u] apeņus, eža vien starpiņā; attecēja rauga māte, sajauc visu kāpelē; Rīgas m., die Göttin Rigas: es apjāju Rīgas pili, ne+viens mani neredzēja; Rīgas māte, tā redzēja... BW. 31749; rudens m. Aus. I, 120, die Herbstmutter; rūšu m."?": rūšu māte, vēļu māte, ved bariņu galiņā! drīz gulēt man jāiet baltā smilšu kalniņā BW. 27528; saules m., die Sonne, Sonnenmutter: es redzēju saules māti... peldējam BW. 30743; sāta m., = gausa m.: sāta māte, gausa māte, nāc ar sātu istabā! BW. 1416, 1; smilšu m., Göttin des Todes: smilšu māte, veļu māte nuomānīja manu meitu BW. 27536, 3; sniega m., die Schneemutter: sniega m., die Schneemutter: sniega māte, purin[i] savus spilveņus, lai nāk sniegi virs zemītes! BW. 2863; uguns m., die Göttin des Feueres: uguns māte, jumpraviņa, ar tiem ze̦lta vamžīšiem Br. 610; upes m. BW. 30890, die Flussgöttin; ūdens m., die Göttin des Wassers: ej, puisīt,... tec upītes apraudzīt! es redzēju ūdens māti smiltīs naudu skandinuot Bw. 30731. zvejnieciņa dvēselīte ūdens mātes ruociņā 9549; veļu m., die Göttin der verstorbenen Seelen, des Todes: ne visiem Laima taisa labu vietu maliņā; citai dievs, Laima taisa, citai taisa veļu māte BW. 9246; vēja m., die Windmutter: apsagrieza vēja māte i vienādi, i uotrādi, dieva namu slaucīdama, mēnestiņa istabiņu BW. 34049. ej gulēt, vēja māte, neklabini nama durvis! 34050; zemes m., die Göttin der Erde, des Todes: gana lūdzu zemes māti, ruokā maku turē̦dams: duošu simts dālderīšu, atlaid manu augumiņu! BW. 1120, 2. vai, lūdzama zemes (Var.: kapu) māte, duod man kapa atslēdziņu! BW. 27519; ziedu m. Aus. I, 33, die Blütenmutter; ziemas m. Aus. I, 33, die Göttin des Winters; dieva m., Gottesmutter: dieva māte, tā stipra ārste Br. 113. diev[a] māmiņa paē̦duse, visai malt neiedama; apbē̦ruse dzirnaviņas ar sīkuo sudrabiņu BW. 7694; juoda od. ve̦lna m., die Teufelsmutter: es sacirtu juoda (ve̦lna) māti deviņiem gabaliem BW. 34043. tautu dē̦ls, dusmu pūķis, gaida manis lūdzuoties,... lai lūdz tevi ve̦lna māte! 10782;

5) die Gebärmutter:
māte vaļā, māte uznāk, angebliche Gebärmutterbeschwerden (oft hysterische Übel) U.; mātes bļuoda, das weibliche Becken U.;

6) ein mystisches Wesen (nach dem Volksglauben) im Organismus des Menschen:
māte e̦suot kaut kur,am cilvē̦kam. kâ ķaupis viņa e̦suot apķē̦rusēs ap sirdi JK. VI, 13 [vgl. d. Mutter];

7) die Mündung:
upe ir nu mātē iekšā;

8) atslē̦gas māte Biel. H. 40; bulšu māte, der Köcher
Mag. III, 1, 121; (kuģa) māte, der Schiffskiel;

9) mātes zâle, Erdrauch
St. oder gentiana centaureum; nātru māte, Taubnessel (lamium L.) RKr. II, 73. - Das Demin. mãtĩte,

1) verächtl. Benennung ältlicher Frauen: ieraudzīja re̦snu mātīti LP. VI, 711. viena nuo čigānu mātītēm Janš.; [in Salisb. dazu der Plur. mãtīši (neben mãtĩtes)];

2) das Mütterchen von Vögeln
U.;

3) weibliche Pflanze:
piena traukus vajaga taisīt nuo mātītēm. tad nuostājuoties vairāk krējuma (ve̦ci ļaudis stāsta, ka katrai stādu sugai e̦suot tēviņi un mātītes) Etn. I, 109 (aus N. - Sess.);

4) ein Futteral
St. [Zu slav. mati, arm. mair, gr. dor. μάˉτηρ, la. māter, ir. máthir, ahd. muoter "Mutter", alb. motrε "Schwester" u. a., s. Berneker Wrtb. II, 26, Walde Wrtb. ² 469, Boisacq Dict. 635, Trautmann Wrtb. 170 f.]

Avots: ME II, 587, 588, 589

nùobrukt, intr.,

1) abfallen, abbröckeln, herabrutschen:
man zeķes nuobrukušas; meton. auch kājas nuobrukušas das Part. nùobrucis, zerlumpt: dažu dienu es staigāju nuošļukusi, nuobrukusi mē̦dz pārveiduoties; tās vai nu pāriet mazgājamā šķidrumā, vai arī zaudē savu spilgtumu; pirmajā gadījumā krāsviela nuobrūk, uotrā nuoplūk Konv. ² 2941;

[2) = nùobalêt: lindraki nuobrukuši Dond.].

Avots: ME II, 765, 766

nuõe̦na ,* die Abschattierung: spilgtas gaismas un tumšāku nuoē̦nu saskaņa MWM. VIII, 290.

Avots: ME II, 782

nùoglàust (unter nùoglàudît ),

1): auch (mit aũ ) Dunika; kukulīšus nuoglàuž ar ūdeni Ramkau;

2): auch (mit aũ ) Dunika, Seyershof; ‡

3) verstecken
(mit aũ ) Dunika: mudīgi n. kuo zem spilve̦na.

Avots: EH II, 46

nùokuôst,

2): vilks nuokuodis zirgu Mahlup; ‡

3) beizend od. ätzend in einen gewissen Zustand bringen
Orellen: ziepes mazgājuot nuokuož bē̦rnam acîs sarkanas. Refl. -tiês,

1): nuo kuņķa nuokuodās FBR. IX, 116;

2): auch AP., Auleja, Frauenb., Mahlup; lai ziedu krāsas nuokuožas spilgtākas A. Brigadere Dievs, daba, darbs 99; ‡

3) unabsichtlich abgebissen werden:
man nuokuodās tikai mazs gabaliņš.

Avots: EH II, 58

paglaust (unter paglãsît), ‡

2) heimlich unter etwas (ver)stecken
Dunika, Rutzau: Annele paglaũda grāmatu apakš spilve̦na.

Avots: EH II, 133

pakas, die Pocken: lai tiem pakas, lai masalas, kas gulēja spilve̦nuos BW. 31532. viņai bij jāliek pakas. Vgl. bakas.

Avots: ME III, 41

‡ pakavât,

1) verstecken
Dunika, NB., Rutzau: meita pakavāja bildi apakš spilve̦na;

2) "auklēt" Rutzau;

3) beerdigen
Dunika, Rutzau: vakar pakavājām ve̦cuo saimnieku. Refl. -tiês,

1) sich in acht nehmen
Gramsden: pakavājies, ka nesaslapini kājas!

2) sich verstecken
Dunika, OB., Rutzau: puišelis pakavājies salmu kaudzē.

Avots: EH II, 141

palikt [li. palìkti "verlassen; bleiben LChr. 485,15; werden" Tiž. I, 125, Liet. pas. II, 67, Lit. Mitt. II, 33],

1) tr., unterlegen, unterstellen, hinstellen, hinlegen:
viņš palika pātagu padusē Kaudz. viņš palika maisu pagalvī. paliec bļuodu tāļāk!

2) zurücklassen:
nepaliec (bē̦rnus) svešai mātei kājām spert, matus plūkt! BW. 4144, 1 (Var. 2: neatstāj). nepalikšu mūsu māsiņu par ē̦dumu, par dzē̦rumu RKr. XVI, 220 [vai paliksi nu Maijiņu še? Elbervelt];

3) intr., zurückbleiben, bleiben:
Sprw. te paliek ze̦lta kalns, te nabaga tarba. žē̦l bij mirt bajāram: paliek mantas pakaļā BW. 27818. paliec savā vietiņā! Tr. IV, 44. kad tev ne kre̦kls mugurā nepaliktu! viņš palika juo pruojām savās duomās Kaudz. kas kāruotuo lietu nedabū, tas paliek bešā jeb tukšā Etn. II, 30. viņš nabags bijis, nabags palicis; slims bijis, tik˙pat slims palicis. labs paliek labs; sargies nuo ļauna! durvis palikušas vaļām LP. III, 94. palikt mierā, zufrieden bleiben; palikt neziņā, in Unwissenheit bleiben; palikt nuomuodā, wach bleiben; palikt nuovārtā, unberücksichtigt bleiben. vīrs tâ nuobaidījies, ka palicis uz vietas, dass er auf dem Platz geblieben sei LP. III, 108. apakšā, pakaļā palikt, den kürzeren ziehen, übertroffen, hintangesetzt werden: cik tu paliksi viniem apakšā LP. IV, 108. valuodas ziņā viņš palicis savam tē̦vam juoti tāļu pakaļā Pav. neguodā, kaunā palikt,

a) in Schmach liegen, verbleiben:
guoda ļaudis mani gaida neguodā uzaugam (Var.: pāliekamu); guodā augu, guodā tapu, neguodā gaidītāji BW. 6549;

b) zu Schanden werden:
tur visas zāles paliek kaunā Kaudz. [te palikā U., da war's aus.] palikt verbindet sich mit dem Part. praet.: dārga bija kūmu starpa, es paliku negājuse, ich blieb zurück, ohne gegangen zu sein, ich ging nicht BW. 1294. neviens cilvē̦ks nevaruot palikt nesmējies LP. VII, 1052; auch mit d. Part. Praes.: paliec sēžam od. sēžuot, bleibe sitzen viņš palika guļam;

4) bleiben, hingeraten, sich lassen:
duomā vīriņam pateikties, bet tas acumirkli kur palicis, kur ne LP. II, 63. kur palika, nepalika tā lielā dziedātāja? 8W. 743. pati nezin, kur iet, kur palikt Dīcm. I, 58;

5) werden [vgl. dän. blive, schwed. blifva "bleiben; werden"]:
kad tu traks (stulbs) paliktu! kas negrib ve̦cs palikt, lai jauns būdams pakaŗas! kas daudz grib zināt, paliek drīz ve̦cs. slikts paliku niecināms BW. 4785. nuoiet saule, tumšs paliek 30006, 7. puisis uzlicis ce̦puri galvā un palicis nere̦dzams LP. III, 84. vīram palicis tâ nelabi ap dūšu III, 87. gana man žē̦l palika BW. 383. sniedz ruociņu; duod mutīti, paliec mana mīļākā! BW. 13278, 1. tu, meitiņa, sē̦ri dziedi, tu paliksi sērdienīte 340. palicis dikti gaŗš laiks LP. lV, 103. muļķa prātā palicis, er sei verrückt geworden LP. V, 209, rudzi, mieżi, nepalieciet sē̦nalās! Etn. III, 8. par zaldātu, saimnieku palikt, Soldat, Wirt werden. viņa palikuse par vārnu LP. VII, 539. citiem cilvē̦kiem par sluogu palikt, den Mitmenschen zur Last werden Aps., ebenso par apsmieklu p., zum Spott werden. kad dieviņš nelīdzēja, drīz palika nabagā BW. 31177. Refl. -tiês,

1) sich unterIegen, sich unter etwas: hinlegen:
es palikuos spilve̦nu pagalvī: viņš palikās zem krūma;

2) bleiben:
paliekas (auch paliek) ē̦damais uz mājām nest LP. VII, 317. viņa palikās (auch palika) tur Blied.;

3) werden:
bij man tuo zināt, tev vajadzēja aukstam palikties! LP. V, 131 (palikt VI, 179). kungs - smejas līks palikdamies (auch palikdams) LP. I, 155. bail palikties (auch palikt), bange werden LP. IV, 18. man palika dusmas, ich wurde böse Kand. Subst. palicẽjs, s. dies; palikšana, das Unterlegen, Zurücklassen, Bleiben, Werden: pruojām iešu, nepalikšu, še nav mana palikšana BW. 13583. kad pirksta gals uz durvju pusi, tad iziešana, kad papēdis, tad palikšana Etn. II, 45; palikšanâs, das Bleiben, Werden; palikums, das Untergelegte, das Zurückgelassene, das Untergelegthaben, Zurückgeassenhaben.

Avots: ME III, 59, 60

pãrvèlkamais, Part. pass. Präs. von pãrvìlkt, der Überzug: spilve̦ni bij iebāzti jaunuos pārve̦lkamuos Blaum.

Avots: ME III, 187

pavḕrst,

1): spilventiņa mitruo pusi ... pavē̦rsusi apakšā Janš. Līgava II, 92. viņš nuourkš, pavērš (verdreht ein wenig?)
tās baltās acis un aplaizās Upītis Pirmā nakts 173; ‡

3) "?": kur nuokrita asariņa, tur pavērta sudrabiņ[u] BW. 3909, 2. Refl. -tiês, ‡

2) = nùošķîst 2 (?): balts vien gar acīm pasavḕrte ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 93.

Avots: EH XIII, 190

I paviļât (li. pavilióti), paviļuôt, anführen, betrügen: es meitiņas paviļāju (Var.: pame̦luoju, pamānīju; paviļuoju BW. 797,

3) BW. 28476.

II paviļât,

1) auch paviļinât PS., Bers., Bauske, ein wenig (in den Händen) wälzen:
uormanis paviļāja tuo pirkstuos Cālītis Dzīvība 5. bē̦rnu paviļā pa šuo aukstuo spilve̦nu Stari II, 624;

2) ein Fundament
(paviļa) legen Wid. Refl. -tiês, sich ein wenig wälzen: p. bez darba.

Avots: ME III, 138

pìepluinît,

1) = pieplucinât Bers., N.-Peb., Schujen: pārplēsis spilve̦nu un piepluinījis pilnu istabu spalvām Druw.;

2) mit Händen durchprügeln
Lennew.: kāds stiprāks bija tuo piepluinījis MWM. X, 888;

3) "(eine Flüssigkeit) verunreinigen"
Alt-Rahden;

4) ungehörig vollpflücken:
bērni piepluinījuši pilnu gruozu zaļu uogu Golg.

Avots: ME III, 280

plīva,

1) ein dünnes, trocknes Häutchen, ein dünne Schicht:
plāna kaļķu plīviņa, atluobījusies nuo griestiem, krita zemē liduodama kâ sniega pē̦rsla Fest. vējš ne̦s spilvu plīvas pa gaisu un maitā acu gaismu Fest.;

2) plīvas, unreife Leinsamen, die beim Windigen wegfallen:
nuo veldes liniem plīvas vien iznāk Fest.;

3) plīva*, das Geflatter, Geflacker:
matu plīvas un acu mirdzas Vēr. II, 349. e̦smu dzirdējis . . . nāves enģeļa spārnu plīvu U. b. 64,20. sveču plīva Brands 148;

4) plĩva "der Flügel"
Bauske.

Avots: ME III, 350

pũka Līn., Iw., Salis, Karls., Ruj., Serbigal, AP., pùka ² Nerft, Kl., gew. der P. pũkas gebr.,

1) die Flocke, der Flaum:
sniega pūku gausā deja Niedra. pārslas krīt baru bariem kâ vates pūkas Vēr. I, 1034, ziedi pūkām pārklāti Konv. ² 1143. ziedi dus kâ sārtas vilnas pūciņas uz zaļiem spilveniņiem A. v. J. 1899, S. 469;

2) pūkas, Milchhaare
U.;

3) Fasem; was im Weben abgeht; Charple
U.;

4) pūka Mag. IV, 2, 12, Ronneb., sē̦klas pūka U., die haarige Samenkrone, dle sich abblasen lässt:
kâ ziedu pūkas vējš uz mājām duomas nesa A. v. J. 1899, S. 97;

5) lietus pūka, eine kleine Regenwolke
Alksnis-Zundulis;

6) pūka Mag. IV, 2, 24, pũka Karls., pūkas (li. pūkų̄ žolė! RKr. II, 71, Wid., Wollgras (eriophorum
L.). Nebst li. pũkas "Flaumfeder" aus r. пухъ "Flaum".

Avots: ME III, 445

pũkaîns, pũkuôts, faserig, flocklg, flaumig : pūkainas lapas Konv. ² 2322, Bers., Oppek., Grundsahl. balti pūkaiņa spilvas zâle Siliņš 57, gailis te̦k par istabu pūkaiņām kājiņām BW. 12535. man pūkuots kažuociņš 1319, 4.

Avots: ME III, 445

‡ *I pūks, = pũka 1: mīkstu pūka spilvineņu BW. 13611, 4.

Avots: EH II, 341

pussê̦du Spr., pussê̦dus Ahs., Grünh., pus˙sêdu(s), Adv., halb sitzend: meita atlaidās pussē̦du spilvenī Vēr. II, 646. vazaņķis uzcēlās pussē̦dus A. XI, 569. (viņš) mēģināja celties un bija jau pussē̦dus Janš. Dzimtene V, 205.

Avots: ME III, 434

I ragana (li. rãgana "Hexe"),

1) ragane Karls., die Hexe*:
mati izpūruši kâ raganai od. staigā vaļējiem matiem kâ ragana LP. VII, 550. tā būs liela raganiņa, uotram laba negribēs BW. 21333. ja kāda lieta piepeši ... nuozūd, tad saka: laikam ragana virsū uzsē̦dusies! ja cilvē̦ks nuomaldījies, tad saka: vai nu mani raganas vadā? Etn. III, 26. laikam ragana nuomirusi, sagt man, wenn schlechtes Wetter ist (kad kāds burvis vai ragana mirst, tad tanīs dienās e̦suot nejauks laiks) ebenda 57, nuoklausījies nuo šīm raganu vārdus (Zauberworte, Hexensprüche) LP. V, 17;

2) genitivische Verbindungen: raganu kauli, hypericum L. Etn. I, 30; raganas siekalas, Kuckuksspeichel
Sassm.: raganu siekalas izceļas nuo kāda kukaiņa; raganu piens Etn. III, 45, raganu sūdi ebenda "=raganu vēmekļi"; raganas vēmeklis U., ein butterartiger, gelbweisslicher Schwamm an Wänden, Bäumen, auf der Erde, auch der Schwamm an Dielen usw. in Häusern; Plur. raganas vēmekļi od. spļaudekļi (Sassm.), der Schleim-Kusspilz (fuligo varians Sommf.) RKr. II, 71; raganu zâle, chelidonium majus Etn. III, 53: pret raganām varuot guovis aizsargāt ar raganu zâli jeb strutenēm;

3) eine Teertonne
Römershof: Jāņu nakti dedzināt "raganu" A. Stirna. Zu redzēt (urspr. also: die Seherin), s. Būga KSn. I, 260, Mikkola Balt. u. Slav. 351.

Kļūdu labojums:
*) Die von L. gegebene Bed. "gehörnte Hexe" dürfte von ihm auf Grund etymologischer Erwägungen erschlossen sein.

Avots: ME III, 464

ringuts (unter riñgalts): "iejūga daļa, kas iet pāri zirga mugurai" (mit iñ ) Dunika: ringuta apakšā ir divi spilventiņi, lai zirgam neatspiež muguru.

Avots: EH II, 372

sagulêt,

1) tr., liegend verderben, zusammenfallen machen:
sagulē̦tās gultas MWM. VII, 34. spilventiņš, kuŗa saturs jau sagulē̦ts līdz beidzamam A. XI, 5. tur, ganiņi, nedze̦nat, kur gulēja pieguļnieki, lai telītes nedabūja sagulēta dābuoliņa BW. 29051;

2) intr., sich sacken, zusammenfallen
(?) U.;

3) intr., eine bestimmte resp. eine längere Zeit (krank) liegen, schlafen:
šie saguļ līdz 10 LP. I, 94. cauru vasaru sagulējis VI, 18. viņš mierīgi sagulēja līdz uotram rītam VII, 199. mazais dabūjis 1000 gadu sagulēt uozuola duobumā ebenda 487. es ilgi, ilgi sagulēju MWM. XI, 287. trīs naksniņas sagulēju (Var.: pārgulēju) baltu gulb(j)u saliņā BW. 13562. rudens nāk, gaŗas naktis, nevar viens sagulēt 137671: divi nedēļas sagulēju, zwei Wochen habe ich krank gelegen U. e̦suot sagulējis divas nedēļas slims Alm. Meitene nuo sv. 28. ilgi viņš sagulējis ar smadzeņu karsuoni Vēr. I, 1308. - Part. praet. sagulējies, verschlafen, schläfrig Wid.

Avots: ME II, 632

sakužinât, tr., aufschütteln, aufrütteln, weich machen: spilve̦nus, gultu Dunika.

Avots: ME II, 660

saredzêt, tr., intr., erblicken, deutlich erkennen U.: tavu lielu rudzu lauku! trīs dieniņas talki pļāva, vēl maliņas nesare̦dz BW. 28406 var. mūža gala ne˙viens nevar saredzēt JR. IV, 73. bijuse tumša nakts, un viņi... ne˙kā nevarējuši saredzēt JK. dievs sare̦dz blēdi un blēža ceļus Kaudz. M. 157. cik tik vien viņa acis vēl varēja saredzēt Dīcm, pas. v. I, 21. varuot e̦ze̦ra dibinā mājas saredzēt LP. V, 385. dvēsele nav ne sare̦dzama, ne sadzirdama Konv ² 726. Refl. -tiês,

1) sichtbar sein, werden:
sare̦dzas me̦lni putni pret debesi Ezeriņš Leijerk. II, 192. iz viena kakta spilgti saredzējās kas gaišs Vēr. II, 1248;

2) einander (wieder)sehen:
viņam ļuoti gribē̦tuos ar savējiem saredzēties LP. VII, 659. pus˙mūža tē̦vs ar dē̦lu nebij saredzējušies Mācīt. meita 17. uz priecīgu saredzēšanuos (frohes Wiedersehen)! Alm. Meitene nuo sv. 16;

3) sich gegenseitig ausersehen, ein Paar werden
U.

Avots: ME II, 714

sedlināji Mag. IV, 2, 78, U., Konv. ² 3810, sedliņi U., Bielenstein Holzb. 380, sedliņš Mag. IV, 2, 31, Nigr., sedliņkuoks Konv. ² 3810, der Spillbaum, Spindelbaum (evonymus europaeus). - Nach Mag. IV, 2, 78 heissen sedliņi die Früchte des Spillbaumes. Vgl. se̦gle̦nājs und se̦duols.

Avots: ME III, 811

se̦duols Gr.-Essern, Mag. IV, 2, 31; Konv.1 446, Wid., Nieder-Kurl., se̦duõls Kruhten, se̦duôls Līn., se̦duolis Amboten, se̦duole Kurl. n. U., der Spillbaum (evonymus europaeus). Nebst sedlināji wohl zu li. sedulà "cornus" (bei Būga KSn. I, 280 und Matulionis Žolynas II, 21 und 86), Demin. sedulė˜lė An. 79 und Jušk. SvD. 91,10.

Avots: ME III, 811

sedziklis, ein Stecken vom Spillbaum ("nicht gewöhnlich") U.; sedzikls "die Spindelstecksel" L. Wohl zu segt. li. sègti "heften".

Avots: ME III, 811

se̦gle̦nãjs Gr.-Buschhof, seglenājs Lis., Golg., Jürg., Arrasch, seglenājs Karls., Wid., RKr. II, 71; Konv. ¹ 446; Konv. ² 2099; Mežuos un ārēs II, seglināji Mag. IV, 2, 17; 78, segliņš Mag. XIII, 2, 47, Deg., Dond., Wandsen, Gr.-Essern, Bauske, Saikava, Grünh., Hinzenberg, segliņi U., Hinzenberg, C., seglenieks Mag. XIII, 2, 47, seglinieks Hinzenberg, Pfaffenhütchen, Spindelbaum, Spillbaum (evonymus europaeus L.); kŗaupainais se̦gle̦nājs, evonymus verrucosa Sep. Mežuos un ārēs II. - segliņi n. Mag. IV, 2, 78 die Früchte des Spillbaumes. - segl- hier aus sedl-; vgl. sedlināji.

Avots: ME III, 812

šķiêdêt Arrasch, C., Jürg., Kr., (mit iê ² ) Siuxt, -ẽju,

1) = šķīdêt: kartupeļus šķiêdēt C., Ermes, Wolmarshof. uogas šķiêdēt ² Bauske. ceļu šķiêdēt Warkl.;

2) verspillen, verschleudern, verschwenden
L., U.

Avots: ME IV, 51

skriteluot, ungleich herumlaufen (wird von der Spille gesagt) Für. I.

Avots: ME III, 894

spaigs "?": spaiga pusnakts zieduonī Ve̦nsku Ed. Jaunas dzejas 23. spaiga nakts MWM. VI, 356. dzīve netīrā. spaigā D. 116, 55. smaršas spaigas Līguotnis 36. spaîgs ² "spilgts">spilgts, stiprs" (?) Schwitten. Subst. spaigums "?": zieduoņa spaigums R. Sk. I, 5.

Avots: ME III, 981

spalgs,

1) grell
(mit alˆ ² ) Berstlof: vakarā pie... debess spalgi spulguoskaidra zvaigzne Vēr. I,1364. dusētgrib (velītis) tuvu man, caurspīdīgs, spalgs Akurater. līdz zilgumam me̦lnam un spalgam Vēr. 1904, S. 637;

2) schrill
(Serben, Laud., Lasd., Durben), sehr laut Schibbenhof, Irmelau, Mitau, Dunika (mit alˆ), Pampeln, Bixten, Bershof, Pe̦nkule (mit alˆ ² ), Bers., Sehren, Sessw., (mit alˆ) Walk, Ronneb., Raiskum, Warkl.: nuo stacijas piepeši atplūda spalgs svilpiens Skalbe Skaņas izt. 44. kliedza spalgā balst A. 1893, S. 352. spalgas skaņas MWM. VIII, 532, mežā ar spalgu truoksni lūst Druva I, 48. pēkšņi ierībējās spalgi II, 9. spalgāk jau dunēja suoļi Duomas I, 480. spalgs šāviens Serben. suns . . . spalgi aizrejas Plūd. LR. III, 53. sāka knaukšķēt spalgi suņa rējieni Krišs Laksts 52. balss apsīkst spalgajā sunu ņargā Duomas IV, 121. dzirdu spalgu lauska spērienu R. Av. 1912, № 302;

3) sehr kalt Fehsen,
(mit alˆ ) Selsau, trocken kalt (mit alˆ ² ) Salis: spalga ziemas nakts Vēr. II, 771. nāca ziema ar . . . spalgām, lauskuotām naktīm Jauns. III, 314. spalga nakts A. XXI, 26 (ähnlich 297, Saul. III, 95). spalgs ziemas aukstums Saul. III, 85. ziema spalga V. Egl. Eleģ. 93. spalgi salts Jauna Raža Saul. IV, 45. pēc spālga vēja grūdiena Leijerk. II, 62. spalgi iede̦rdzas krūtīs Saul. Meža šalkas 126. Subst. spalgums "?": ziemas pirmajā spalgumā (Kälte?) Jauns. III, 334. Wenigstens in der Bed. 1 nebst spalgât zu spilgts: zur Bed. 3 vgl. spe̦lga.

Avots: ME III, 982

spals, Heft, Stiel, Griff, Handhabe, Degengefäss U.: atslē̦gas spals L., U., der Schlūssel; bises spals Mag. III, 1, 128; zāģa spals: liek malkas zāģi spalā J. R. 1V, 72. zuobe̦na spals Stari III, 140. saspiež šķē̦pa spalu MWM. VI, 409. zirgu iesist spalā Mag. XIII, 2, 57, ein Pferd anspannen oder (in Lemsal n. U.) vor den Pflug spannen; in Erlaa n. U. und Gr.-Sessau dafür auch jūgt spalā; auch likt (zirgu) spalā Drosth. und A. v. J. 1899, S. 341. viņš ir spalā Seew. n. U., er ist betrunken. bijis arī gluži pie spala (ganz herunter) Alm. Balt. Vēstn. 1900, № 125. biju pa˙visam pie spala Naud. (zirgu) pie spala nuolaidis (heruntergebracht, abgejagt) Lautb. A. v. J. 1892, S. 308. dažreiz pa˙visam ne spala ("?"): ne skaidras naudas, ne kredita De̦glavs Rīga II, 1, 485. nee̦suot ne graša, darbu arī ne+viens neduoduot, un tīri vai spals klāt Pas. IV, 145 (aus Lieven-Bersen). Wohl nebst spaļi zur Wurzel sp(h)el- "spalten" in gr. σφαλός "Wurfschelbe", σφέλας "Holzscheit, ausgehöhlter Block", got. spilda "Schreibtafel", an. spiald "Brett", spǫlr "dünne, flache Stange", ahd. spaltan "spalten", lat. spolium "abgezogene Tierhaut", ai. sphatati "reisst, springt auf", apr. "spelanxtis, Splitter" u. a., s. Persson Beitr. 174, Boisacq Dict. 928 f., P. Wahrmann Glotta VI, 149, Walde Vrgl. Wrtb. II, 677 ff.

Avots: ME III, 982, 983

spal˜va (li. spalva "Farbe" Tiž. IV, 490), die Feder, Schreibfeder; Gefieder der Vögel, Federkrone von Pflanzen; Haar von vierfüssigen Tieren; Farbe des Haares von Tieren: kādā spalvā tas zirgs, was für eine Farbe hat das Pferd? U. (kumeļš) pupu ziedu spalviņā BW. 13819. visas bijušas me̦lnā spalvā LP. VII, 1164. guovis lielas, me̦lnā spalvā Japana 39. airu spalvas, Schwanzfedern; lidiņu spalvas, Schwungfedern Kawall n. U. spalvas mest, abfedern, abhaaren, Federn, Haare wechseln. viņš ir tagad spalvā, er sitzt jetzt in der Wolle Seew. n. U. spalvas plucināt. kads putns, tāda spalva Br. sak. v. 984. pušķuojas ar cita spalvām JlgRKr. II, s. v. 551. Stenders tecinājis savu spalvu latviešu labā Latvju tauta XI, 1, 67. suņam neaug vilka spalva Br. sak. v. 1194. vilks me̦t spalvu, bet ne tikumu JlgRKr. II, s. v. 66. suns spalvu me̦t, zuobus neme̦t Kav. luopam gluma spalva. kumeļam pē̦rnā spalva mugurā BW. 14476, 1. kumeliņš spuožu spalvu laistījās 15912. audzinaju dzērves (Var.: bē̦ras) spalvas kumeliņu 15966, 1 var. (guovij) līki ragi, briežu spalva 28923 var. jāglauda tâ, kâ spalva guļ Alm. Balt. V. 1901, № 85 piel. nuo acs izlien asariņa un dre̦b nuolaistas spalviņas (Wimpern) Vēr. II, 521. neapput ar auziņu spalviņām (Var.: spiltavām), Haferspelzen, Hülsen BW. 28752 var. kad būsi mātes spalvas ("?") nuometis Alm. Meit. nuo sv. 25. Um Windau ein Demin. spalvĩte. Nebst spilva I wohl zu gr. οτόλια· τά παρατιλλόμενα ἐρίδια ἀπό τῶν σχελῶν τῶνπροβάτων Hes., σπολάς, lat. spolium "abgezogenes Fell" u. a. von der Wurzel sp(h)el- "spalten, abreissen", s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 679, Persson Beitr. 805 f.

Avots: ME III, 983

špilkums, = spilkums">spilkums, eine kleine Lehmschüssel Dunika, Stenden (mit il˜ ), Talsen, ein grösseres Schüsselchen Līve n. Etn. II, 34, eine Schüssel, worin der Teetopf ausgespült wird (mit il˜ ) Ronneb., ein flacher Topf (mit il˜) Nigr.: Zana ienesa... špilkumā taukšķē̦tus kāpuostus MWM. VII, 815.

Avots: ME IV, 101

‡ strẽve NB. "liela (istabas) spilla". Aus mnd. streve "Strebe(pfeiler)".

Avots: EH II, 587

sūteklis Ar., wer geschickt, gesandt werden kann: vai jums nav kāds sūteklis uz Ve̦ntspili? haben Sie keine Gelegenheit nach Windau? Hug. Mag. II, 1, 72; das Geschickte, die Sendung Wid.

Avots: ME III, 1135

svārpste, die Spille an der Mühle L., U, Wohl mit sekundärem s- zu vārpsta, li. varpstė˜.

Avots: ME III, 1144

svel˜mêt,

1): nakti spilve̦ns svelmēja Be̦rtas deniņus Delle Neg. nieks 109;

2): s. (ar juoni) sìenu šķūnī (mit èl ² ) Saikava.

Avots: EH II, 614

I svelˆt ² : spilve̦ns galvu sveļ kâ sakaltē̦ta dzelzs Delle Neg. nieks 120. (vējš) dzīdams sausuo un asi sveļuošuo sniegu Anna Dzilna 156 f. jūsu tuvums mani sveļ Austriņš Naidnieki 64. šī uguns atkal svēla viņā karstu ... kāri iekliegties Daugava 1939, 819. ‡ Refl. -tiês "?": turp steigties ilgas de̦g un sveļas (zu svelties "stürzen"?) Fausts (1936), 107.

Avots: EH II, 614

trûdsēnĩte* Druwa I, 764, ein Humuspilz.

Avots: ME IV, 251

‡ uzbužinât Mesoten. = uzčubinât: čagani uzbužinātuos spilve̦nuos A. Brigadere Skarbos vējos 200.

Avots: EH II, 719

uzplũkât, sausend, zupfend auflockern: uzplūkāt savē̦lušuos spilve̦nu Ramkau.

Avots: ME IV, 367

uzpurinât, aufrütteln, aufschütteln (eig. und fig.): Zaniņa katru rīt uzpurināja vietu MWM. VIII, 337. viņa... gribēja tuos (= spilve̦nus) uzpurināt (aufklopfen U.) MWM. XI, 206. uzpurināt uotru (nuo miega). malku krāsnī uzpurināt (schüren) U. Refl. -tiês, sich aufrütteln (eig. und fig.): Sprw. uzpurinājies, - būsi saimnieka dē̦ls! RKr. VI, 695. pa˙visam jancīgs, uzpurinājies MWM. XI, 267.

Avots: ME IV, 369

I vaļât, Refl. -tiês: istabas vidū vaļājās (zur Bed. vgl. vàļâties) uz grīdas kāds pusducis ... spilve̦nu Janš. Dzimtene III, 379. es aiz mucas vaļājuos (oder zu vaļuoties?) Tdz. 56561 (aus Kārsava). v. pa gultu Dunika.

Avots: EH II, 755

I vàle (li. volė˜ [acc. võle̦] "hölzerner Schlägel") Neuenb., (mit à ² ) Prl.,

1) die Keule; der Kolben; der Waschbläuel
U. (auch vāls), (mit à ) Wolm., (mit â ² ) Frauenb., Iw., Karls.; das Walkholz V.; ein Holzhammer U. (auch vāls), (mit à ² ) Kl., Lubn., Schwanb., (mit â ² ) Frauenb., Salis, Stenden; der Schlägel, womit Lehm geschlagen wird U. (auch vāls), Sessw. (mālu vàle ² ), der Estrichschlägel Bielenstein Holzb. 102 (auch vāls); der Schlägel am Dreschflegel U. (auch vāls), BielenStein Holzb. 509 (mit Abb.; in dieser Bed. unbekannt in Jürg. u. Wolmarshof); der Dreschflegel V.; "kuoks, kas tur tīklu ūdenī plašumā" (mit ã) Nogallen; Plur. vāles, runde Hölzer, Knüppel, an die die Netzflügelenden mittels grober Schnüre angebunden werden" Angern n. Bielenstein Holzb. 649; kara vāles Antrop. II, 55; R. Sk. II, 6. pamana labu vāli, kuo malkas skaldītājs aizmirsis. krauj (= schlägt) lācim pa galvas vietu LP. V, 167, kuoka vālīte (viņu lietuo tâ˙pat kâ āmuru) Purap. Austr. kal. 1893, S. 73. lai velēja jūras meitas ar sudraba vālītēm BW. 34028. apkūlām miežus, rudzus ar uozuola vālītēm 28795. tam (= sprigulim) ir kāts, aukla, vāle A. XI, 1.71. ruokas kâ vāles Kav. Sprw.: kâ ar vāli pierē (sagt man, wenn einem etwas Unangenehmes od. Unerwartetes offen herausgesagt wird) Br. sak. v. 1323. - bungu vāle,

a) der Bläuel, Holzhammer
Bielenstein Holzb. 321;

b) der Waschbläuel
Bielenstein Holzb. 440;

c) ein Keil zum Holzspalten
Neik. n. U., (mit à ) AP., (mit â ² ) Salis, Segew., Stenden;

2) Plur. vālītes, Klöppel
U.;

3) vàles AP., (mit à ² ) Erlaa, vālītes U., zusammengerollte Würstchen, wie sie sich z. B. unter geführten Heugubben bilden
U.: kādas vāles sagriezušās AP., Erlaa;

4) vālītes, Kolben, Saatkolben am Rohr
U.; vālītes Mag. IV, 2, 91, vàlīte(s) AP., Arrasch, Drosth., Ramkau, vàlīte(s) ² Erlaa, Kaltenbrunn, Lubn., Sessw., vâlīte(s) ² Nauksch., Pankelhof, Widdrisch, vãliņas Wolmarshof, vâliņi ² Stenden, bungu vãle Ruj., e̦ze̦ra vālītes RKr. II, 80, kalmju vālītes RKr. II, 80; Konv. ² 1144, vilku vàle Jürg., (mit à ² ) Gr.-Buschh., Saikava, Sehren, Sonnaxt, (mit â ² ) Salis, Widdrisch, vilka vàlīte ² Oknist, vilku vālītes U., RKr. II, 80; Konv. ² 144, die Rohrkolbe (typha latifolia L.); celmeņu vàlīte(s) ² Schwanb., der Stengel mit dem Blütenkolben von plantago; vâlītes ² , eine Pflanze (anders wo dundurlapas genannt) Segewold: tumši zaļu krāsuoja iekš niedrīšu vālītēm Etn. III, 58. vālīšu saknes sarīvē pret izsitumiem 160. ceļmallapu vālītes, savārītas, dzer pret cauru vē̦de̦ru 1, 109. kukurūzas vālītes Mazvērsītis Lopkopība 3, 67. pagalvī ielikts vālīšu spilventiņš A. XI, 5. Nebst r. валёк "Waschbläuel" u. a. wohl zu velˆt "wälzen", s. Persson Beitr. 544 f., Trautmann Wrtb. 349, Walde Vrgl. Wrtb. I, 303.

Avots: ME IV, 497

vārpsta (mit ã) N. - Wohlfahrt,

1) auch vārpste oder vārpsts, -s (li. varpstė˜ oder varpstìs "eine bewegliche Achse; Spindel"), die Spindel
Kaltenbrunn, Laitzen, Saikava, Schwanb., Sehren, (mit ãr ) Bauske, Ruj., Siuict, Stenden, (vā`rpste) Arrasch, C., Jürg., Schujen, (mit ā`r ² ) Bers., Erlaa, Golg., Gr. - Buschhof, Kl., Oknist, Sessw., (vā`rpsts <sup>2</sup> , -s) Zvirgzdine, (vārpsts) Spr.; die Spille (vārpste) L., Manz. Lettus; eine Art Wockenstock Subbat n. Bielenstein Holzb. 380, (Demin. vârpstiņa <sup>2</sup> ) Bauske, (mit ā`r ² ) Schwanb., Sehren; der Trittstock am Spinnrad Bielenstein Holzb. 385; ein Stäbchen, das in der Mundöffnung des Spinnwockens bespult wird (wonach das Aufgespulte abgestreift und auf die Weberspulchenachse aufgeschoben wird) Bielenstein Holzb. 403; ein Stäbchen, worauf die Spulen beim Garnwinden aufgereiht werden (vā`rpste ² ) Bers., Kalzenau: senāk visi vērpe ar vārpstēm Gr. - Buschh. vārpstīte, uz kuras vērpjuot uztin linu sauju Janš. Bandavā I, 176. vārpsta, kuru lietuo spuolītes tinuot A. XI, 83. jam drēbes uz vārpsts kratāmas (von zerrissenen Kleidern gesagt) Zvirgzdine;

2) die Spindel, das Treibholz an der Handmühle
U., Bielenstein Holzb. 259, 261, Schwanb., (mit ãr ) Bauske;

3) vārpste Stom., der Pflugsterz
Laitzen, (vārpste) Mar., das Wendeholz am Pflug Oppek. n. Bielenstein Holzb. 475: arklam nuolūzusi vārpste Mar.;

4) vā`rpste ² Oknist, die Achse der
tîtavas und me̦stuves. Zu vḕrpt.

Avots: ME IV, 507, 508

vien˙nuotaļ U. (unter nuotaļ), B.,Vēstn., vien˙nuotuļ, Adv., = visn˙uotaļ; vien˙nuotuļis Ermes, immerfort: viņi rājas vien˙nuotaļ Celm. drupās vien˙nuotaļ valda vis˙lielākā dažādība Konv.2 539. griezdamās tā vien˙nuotaļ beržas starp... spilve̦niem 802, tā slē̦gtuos vaduos vien˙nuotuļ spēj pārvērsties par siltumu 808. āmuriņš sitas vien˙nuotaļ MWM. X, 172. jāve̦d vien˙nuotaļ pie labiem tikumiem 251. cilvē̦ks jau vien˙nuotuļ nee̦suot pie darba Etn. IV, 149.

Avots: ME IV, 662

vil˜kne: vil˜kns "saku iekšpusē ieliktais spilve̦ns" Salis n. FBR. XV, 79.

Avots: EH II, 783

vìrsus (li. viršùs, r. верхъ, serb. vr̂h "Oberstes") U., Wenden u. a., vìrss ² Kussen, N.-Laitzen u. a., vìrsa U., AP., Serbigal, Wolm., (mit ir ² ) Kl., Lös., N.-Rosen, (mit ir̂ ² ) Ruj.,

1) das Obere, der obere Teil, die Oberfläche
U.: iedams līdz . . . iekaļņa virsum Vēr. II, 1102. pa virsu, obenhin, auf der Oberfläche U. nuo virsas, von oben U. nuo virsas salst RKr. VII, 806. bučiņas uz . . . ruokas virsas Krišs Laksts 1. apvērta tuo (= ādu) . . . uotrādi, izklājuot jē̦lpusi uz virsu Janš. Mežv. ļ. I, 85. kuģa virsa Kaudz. vanadziņi vārtu virsu (Var.: virsū) lidināja BW. 14202. vanadziņi tilta virsā lidinās 2591. zemes virsū, auf Erden. virsus kārta, die Oberschicht Frauenb.;

2) Plur. virsi, die Gipfel, Wipfel:
kur, priedīte, virsi tavi? ce̦lmi vien siliņā BW. 18360. lai trīc visi mežu virsi 483 var. sē̦ta dzelžiem kalta, sudrabiņa virsiņiem 30401 var.;

3) virsa Salisb., virsiņa ebenda, der Rahm, die Sahne;
virsus Frauenb., Rahm auf gegorener Milch: ne˙kā nav nuo tās virsas; liess pieniņš Salisb. man jau pienam maz tās virsas Plüd. LR. III, 59;

4) der Deckel
Zvirgzdine (vìrss ² ): aizliec skrīnes virsu! Zvirgzdine;

5) der Bezug:
ve̦se̦lus klēpjus ar sniegbaltiem virsiem pārvilktu spilve̦nu Janš. Bandavā II, 267;

6) vìrsa ² C., Plur. vìrsi ² Saikava, der Wagenkorb:
vāģi pastāv nuo virsus... A. XI, 171;

7) = aûgša, der Raum über einem Gebäude, der Bodenraum: dzīvuojis uz rijas virsus LP. VI, 102;

8) der über dem Fussblatt befindliche Teil eines Stiefels oder Schuhes:
zābaku virsas. labas tupeles, tik tie virsi nuoplīsuši Frauenb.;

9) vìrss ² Kussen, Saikava, virsiņš Laud.; ein aus Käsemilch, Eiern, Fett, Hanf usw. bereiteter Aufstrich auf Fladen:
plāceņam ir virss Saikava. karašu ... ce̦p ar virsu, virsiņu, t. i. izplatītās mīklas malas uzliec uz augšu un ieduobumu pieplida ar sabe̦rzē̦tiem burkāniem u. t. t. Konv. ¹ 822. Zu lat. verrūca, ae. euearr "Warze", ai. várṣ̌iṣ̌ṭha-ḥ "der höchste, oberste", várṣ̌ma "Anhöhe, Oberštes", air. ferr "besser" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 267, Trautmann Wrtb. 362, Fick Wrtb. 19, 132 und III ⁴ , 399, Stokes Wrtb. 274f., Strachan IF. II, 370, Bugge BB. IfI, 112 f., Weyhe PBrB. XXX, 62 f., Hübschmann Atm. Gramm. 495, Torbiörnsson Slav. Bidrag 14 f.

Avots: ME IV, 615

zaiguôt, leuchten, scheinen, (in Schujen in mehrern Farben) schimmern, flimmern Erlaa, Lub., Lubn., Meiran, Nötk., Schujen, (mit aĩ ) Assiten, Burtn., Fockenhof, Frauenb., Gotthardsberg, Neuhausen, N.-Peb., Ruj., Schibbenhof, Schwarden, Schwitten, Smilt., Trik., Ukri, Windau, Wirgen, (mit ài ² ) Bers., Lennew., Vīt., (mit aî ) Fehgen, Kokn., Laud., (mit aî ² ) Grenzhof: e̦zars zaiguo Bers., Trik., ūdens zaiguo (von stehendem Wasser gesagt) Ruj. ūdens zaiguo, ja viņā iespīd saule Neuhausen. debess zaiguo Schwitten. zvaigzne krīt zaiguodama N.-Peb. sniegs zaiguo Assiten, Fockenhof u. a. le̦dus zaiguo Lubn., Ukri u. a. apzeltītais baznīcas tuornis sauli = zaiguo Vīt. zīda audumi zaiguo Lennew. apsarmuojušuo kuoku zaruos sāka zaiguot... dzirksteles Saul. JR. IV, 49. nuora balti zaiguo rasas putekļuos Vēr. I, 1157. marguojat, zaiguojat,... viļņi! JR. IV, 142. spilgtā gaismā acīs sāk zaiguot N.Peb. acis zaiguoja vien Saul. I, 140. vaigi... zaiguoja zilgani sārtās krāsās III, 102. brauksim tâ, ka lai visi meži zaiguo! (d. h. sehr schnell) Frauenb. (fig.) humōrs zaiguo Vēr. I, 694. Refl. -tiês, schimmern, leuchten, flimmern Lems. n. U., Nötk., (mit aĩ ) Ruj., (mit ài ² ) Vīt., "durch etwas hindurchschimmern" (mit aĩ ) N.-Peb.: dārgakmeņa gre̦dze̦ns pirkstā zaiguojās vien Vīt. tâ ka zaiguojas priekš acīm, so, dass es vor den Augen flimmert U. vizulīši krāsu krāsās zaiguojas Apsk. v. J. 1903, S. 300. gaisma zaiguojas caur luogu N.-Peb. ruoze smaržā un krāsās zaiguojas, mirdz MWM. v. J. 1899, S. 345.

Avots: ME IV, 681

zalguôt,

1) zal˜guôt Arrasch, Jürg., Nötk., zàlguôt A.-Ottenhof, zalˆguôt Bers., zàlguôt ² Golg., Gr.-Buschh., Jummardehn, Kaltenbrunn, KatrE., Lis., Mahlup, Oknist, Saikava, Selsau, Sessw., Sonnaxt, Vīt., Warkh., zalˆguôt ² Grenzhof, zalguôt Spr., Erlaa, Frauenb., Wessen, zalgât Wessen, (mit àl ² ) Kaltenbrunn, auch refl. zalguôtiês, leuchten, schimmern, schillern;
zàlguôt ² Vīt., grün leuchten: purvā rāvas ūdens zalguo Golg. u. a. eļļa zalguo ūdenī Frauenb., Golg. gaiļa spalvas zalguo Jürg. medņa kakls zalguo Saikava, Warkh. nāk gaismiņa zalguodama (Var.: vizē̦dama) BW. 30903, 2. debess zalguoja vienās zvaigznēs A.v. J. 1899, S. 123. pie debesīm zalguojās zvaigznes JR. IV, 122. me̦lnie strazdi, spalviņām zalguojuot, te̦kāja... V, 60. burbulis, kurš kâ dārgakmens zalguo visās krāsās III, 30, ka[d] nuopucēju naudu, net zalgā Kaltenbrunn. rati bija nuolakuoti, ka zalguoja vien A. v. J. 1896, 526. spīguļuo saulē un zalguo 1897, S. 375. mirdz ūdenī·, zalguo un dzirkst Sudr. E. tā zaiguo un zalguo un zvīļuo zili ze̦ltainām ugunĩm A. XX, 690. zalguo Vidusjūr,ā salas Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 301. Mīcei zalguoja skats Apsk. v. J. 1903, S. 376. rudzu lauks jau pa gabalu zalguoja kâ spilgts zaļš deķis Vīt.;

2) "?": manas smadzenes zalguoja Vēr. II, 1261.

Avots: ME IV, 684

zvetêt, -ẽju,

1) (wiederholt stark) schlagen, prügeln
Wid., A. - Laitzen, AP., Bers., Borchow, Burtn., C., Celm., Ellei, Frauenb., Golg., Gotthardsberg, Gr. - Buschh., Grünw., Heidenfeld, Jürg., KatrE., Lennew., Linden, Lubn., Mar., Meiran, Nötk., N. - Peb., Saikava, Schnehpeln, Schujen, Schwanb., Segewold, Semershof, Serbigal, Sessau, Smilt., Stenden, Ubbenorm, Vīt.: zvetē viņam! Grünw. zvetē virsā! Mar. n. RKr. XV, 145. duod par mizu, zvetē par tiesu! Vīt. palaidni zvetēja kâ pienākas ders. viņš par daudz zvetē savu zirgu Burtn. pacēla stubu un sāka zvetēt... Žubīša muguru Veselis Netic. Toma mīlest. 28. zvetēt laupītājam ar rīksti pa ģīmi B. Vēstn. vai tik Līze... nesāk viņu zvetēt? Seifert Chrest. III, 3, 38. zvetē vīram ar sluotas kātu pa muguru Frauenb. namdaŗi ar lieliem kuoka sitamiem zvetē pa baļķiem N. - Peb.;

2) Wasser auf die heissen Steine des Badstubenofens giessen
(uzmest garu) N. - Peb.;

3) "mit Wachs einreiben"(?)
Bauske: zv. spilve̦ndrānu. Refl. -tiês, einander schlagen, prügeln A. - Ottenhof, AP., Mahlup, Stenden: viņi sāka ar citiem puišiem zvetēties Stenden.

Avots: ME IV, 771