Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'uosm' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'uosm' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (30)
drosme
drosme
druosme Bers., Spr., drùosma [C.]. Mut, Kühnheit: viņai nav druosmes atklāti uzstāties A. XIII, 859.
Avots: ME I, 507
Avots: ME I, 507
drosmīgs
drosmīgs
iedrosmēties
‡ ìedruosmêtiês, = ìedrùošinâtiês: kuģinieki iedruosmējās tik tālu, ka sāka jau sarunāties Veselis Netic. Toma mīlest. 39.
Avots: EH I, 510
Avots: EH I, 510
iedrosmināt
iedrosmināt
ierosme
josma
josmenis
juosmenis (unter juosma); cirps tev piemiegts pie juosmeņa Azand. 32. iegrimdams sniegā ... līdz juosmenim A. Grīns Dvēseļu putenis II, 86.
Avots: EH I, 571
Avots: EH I, 571
josmīgs
losms
I luosms,
1) ein langer, grosser Mensch
Tirs., Druw., [luôsms 2 Segewold) der Faulpelz, Herumtreiber: tas luosmis blandās tik ap stūriem Smilt. izlicies kâ luosms gar mūriņu A. XV, 165. skraidāt vēl kâ luosmi apkārt Kleinb.; [gul kâ luôsms PS.];
2) die Hohlung unter dem Hufe des Pferdes
L. Zu luõdât, lìst?
Avots: ME II, 528
1) ein langer, grosser Mensch
Tirs., Druw., [luôsms 2 Segewold) der Faulpelz, Herumtreiber: tas luosmis blandās tik ap stūriem Smilt. izlicies kâ luosms gar mūriņu A. XV, 165. skraidāt vēl kâ luosmi apkārt Kleinb.; [gul kâ luôsms PS.];
2) die Hohlung unter dem Hufe des Pferdes
L. Zu luõdât, lìst?
Avots: ME II, 528
nerosmīgs
nosmaukt
II nuosmaukt, erwürgen, umbringen Für. I, unter žņaugt; vielleicht mit g statt k, vgl. li. nusmáugti dass.]
Avots: ME II, 854
Avots: ME II, 854
nosmiģelēt
nosmīlāt
nosmurgulēt
‡ nuosmurgulêt, = nùosmur̃gât. Refl. -tiês, sich besudeln: nuosmurgulējies kâ cūka Dünsb.
Avots: EH II, 89
Avots: EH II, 89
pārdrosme
‡ pãrdruosme, die Verwegenheit: ar tādu pārdruosmi ... izdarīts varuoņdarbs Brigadere Skarbos vējos 152.
Avots: EH II, 198
Avots: EH II, 198
posma
posma
posma
II puosma, die Gewandtheit Alksnis-Zundulis: tam ir puosma! sagt man von einem, dem die Arbeit vonstatten geht.
Avots: ME III, 457
Avots: ME III, 457
posmains
posmains
rosma
rosmība
rosmīgs
sposme
tosma
tuosma (?), die Ahnung: man tâ kâ tāda tuosma nuo tam jau bija Alksnis-Zundulis. ne tuosmas nuo tam nejūt ders.
Avots: ME IV, 286
Avots: ME IV, 286
trosma
truosma, truosms U., Lärm, Gepolter Ruj. n. U.; ein grosses Gedränge Katharinen n. U.: pārāk skaļā truosmā ausis me̦lsušas Rainis Tie, kas neaizmirst 34. vārti ar truosmu atsprāga U. b. 8, 55. aprima duobjā truosma 42, 31. kâ bruņu truosmu rada MWM. VI, 834. pie dienas dzīvās truosmas VIII, 87, apkārt ielu truosma jūk Apsk. v. J. 1903, S. 219. vē̦tras truosmā 425.
Avots: ME IV, 253, 254
Avots: ME IV, 253, 254
Šķirkļa skaidrojumā (122)
aizrādīt
àizrãdît, tr., hinweisen: aizrādāmie vietnieku-vārdi aizrāda uz kādu tuvākā vai tāļākā atstatumā e̦suošu priekšme̦tu; àizrãdĩjums, Hinweis: Vītuols par tādiem aizrādījumiem nuosmīnēja Vēr. I, 1029.
Avots: ME I, 46
Avots: ME I, 46
aizugune
àizugune, der Ort hinter dem Feuer, Herde Dubenalken; auch aizugunis, gew. im Lok. aizugunī: grāpim kūsājuot nuosme̦ltās putas nuosviež aizugunī Jk. VI, 32. ve̦cs vīrs sēd aizugunī Tr. IV, 613.
Kļūdu labojums:
nuosviež = nesviež
Avots: ME I, 58
Kļūdu labojums:
nuosviež = nesviež
Avots: ME I, 58
apraudzīt
apraũdzît, tr.,
1) besichtigen, besehen:
tē̦vs aiziet apraudzīt luopus LP. V, 34, geht in den Stall, um nachzusehen, ob da alles in Ordnung ist; apr. guovis LP. VII, 1161; zirgu Kaudz. M. 44; laukus RKr. VIII, 39; vietu BW. 15348, sich die Beschaffenheit einer neuen Stelle genauer ansehen, so namentlich die Verwandten der Braut, das Gesinde, den Hausstand des Bräutigams; apraugāmā metode Konv. 2, Anschauungsmetode. nāc, dieviņ, pats apraugi, kāda mana dzīvuošana Ltd. 540;
2) besehend besuchen:
apr. slimniekus, radus, draugus; ej, māmiņ, kambarī, apraug mūsu malējiņu BW. 13646, 24. dē̦ls gribēja savus ve̦cuos apraudzīt LP. VI, 335;
3) auf andere Sinne übertragen,
a) auf den Tastsinn:
apr. meitai pupus, die Brust des Mädchens betasten, eine in früherer Zeit weitverbreitete Unsitte,
b) auf den Geschmack:
saimniece duod kalpu sievām savu ēdienu nuosmēķēt jeb apraudzīt Etn. III, 158, gibt zu kosten, abzuschmecken;
4) auf den Geist übertr., mit dem Verstande besehen, betrachten:
apraudzīsim katru sevišķi RKr. VIII, 34. Refl. -tiês, sich rings umsehen: līdz māsiņa apraugās, es uzjāju augstu kalnu BW. 13250, 36.
Avots: ME I, 113, 114
1) besichtigen, besehen:
tē̦vs aiziet apraudzīt luopus LP. V, 34, geht in den Stall, um nachzusehen, ob da alles in Ordnung ist; apr. guovis LP. VII, 1161; zirgu Kaudz. M. 44; laukus RKr. VIII, 39; vietu BW. 15348, sich die Beschaffenheit einer neuen Stelle genauer ansehen, so namentlich die Verwandten der Braut, das Gesinde, den Hausstand des Bräutigams; apraugāmā metode Konv. 2, Anschauungsmetode. nāc, dieviņ, pats apraugi, kāda mana dzīvuošana Ltd. 540;
2) besehend besuchen:
apr. slimniekus, radus, draugus; ej, māmiņ, kambarī, apraug mūsu malējiņu BW. 13646, 24. dē̦ls gribēja savus ve̦cuos apraudzīt LP. VI, 335;
3) auf andere Sinne übertragen,
a) auf den Tastsinn:
apr. meitai pupus, die Brust des Mädchens betasten, eine in früherer Zeit weitverbreitete Unsitte,
b) auf den Geschmack:
saimniece duod kalpu sievām savu ēdienu nuosmēķēt jeb apraudzīt Etn. III, 158, gibt zu kosten, abzuschmecken;
4) auf den Geist übertr., mit dem Verstande besehen, betrachten:
apraudzīsim katru sevišķi RKr. VIII, 34. Refl. -tiês, sich rings umsehen: līdz māsiņa apraugās, es uzjāju augstu kalnu BW. 13250, 36.
Avots: ME I, 113, 114
apvāras
ārdīt
ā̀rdît, -u, -ĩju (li. ardýti dass.), auch ãrdît [Salis, Matk.], tr., freqn. zu ḕrst (s. dieses),
1) Zusammengefügtes trennen:
vìli, šuvumu; adīkli ārdīju ārā BW. 7157;
2) Zusammengelegtes auseinanderbreiten, spreiten:
sienu, sūdus;
3) etw. Aufgebautes auseinandernehmen, niederreissen:
krāsni. ve̦lns vairs nav baznīcu ārdījis nuost LP. VII, 370;
4) übertr., zerstören:
laimi LP. II, 82;
5) Geläufigkeit, Gewandtheit der Rede verleihen:
dievs, - ārdi manu valuodiņu BW 1175; viņš valuodu kā ārdīt ārda, er spricht geläufig, gewandt;
6) geschwind, gewandt etw. verrichten:
tas visu kā ārdīt izārda Etn. III, 145. Refl. -tiês,
1) sich trennen:
ārdāties, riķu puosmi BW. 31399;
2) im Wetteifer trennen, spreiten:
iesim ārdīties;
3) eifrig arbeiten:
strādnieks ārdās;
4) im Übereifer toben, wüten, sich unbändig gebärden:
gan spārdījās, gan ārdījās vecene pa krāsni LP. VII, 1007. suns ārdījās kā traks Alm. viņš tai neganti ārdījās pretī Alm. - ā̀rdîtãjs, einer, der trennt, spreitet zerstört.
Kļūdu labojums:
LP. VII, 370 = LP. VII, 374
Avots: ME I, 241
1) Zusammengefügtes trennen:
vìli, šuvumu; adīkli ārdīju ārā BW. 7157;
2) Zusammengelegtes auseinanderbreiten, spreiten:
sienu, sūdus;
3) etw. Aufgebautes auseinandernehmen, niederreissen:
krāsni. ve̦lns vairs nav baznīcu ārdījis nuost LP. VII, 370;
4) übertr., zerstören:
laimi LP. II, 82;
5) Geläufigkeit, Gewandtheit der Rede verleihen:
dievs, - ārdi manu valuodiņu BW 1175; viņš valuodu kā ārdīt ārda, er spricht geläufig, gewandt;
6) geschwind, gewandt etw. verrichten:
tas visu kā ārdīt izārda Etn. III, 145. Refl. -tiês,
1) sich trennen:
ārdāties, riķu puosmi BW. 31399;
2) im Wetteifer trennen, spreiten:
iesim ārdīties;
3) eifrig arbeiten:
strādnieks ārdās;
4) im Übereifer toben, wüten, sich unbändig gebärden:
gan spārdījās, gan ārdījās vecene pa krāsni LP. VII, 1007. suns ārdījās kā traks Alm. viņš tai neganti ārdījās pretī Alm. - ā̀rdîtãjs, einer, der trennt, spreitet zerstört.
Kļūdu labojums:
LP. VII, 370 = LP. VII, 374
Avots: ME I, 241
čāpa
II čāpa,
1) der Fuss (eines Kindes):
viņš nuosmērēja ar savām čāpiņām manas jaunās bikses Purap.;
[2) einer, der, langsam gehend, die Füsse hoch hebt
Kalzenau].
Avots: ME I, 408
1) der Fuss (eines Kindes):
viņš nuosmērēja ar savām čāpiņām manas jaunās bikses Purap.;
[2) einer, der, langsam gehend, die Füsse hoch hebt
Kalzenau].
Avots: ME I, 408
čunčurs
I čunčurs, [čunčuris Wolm., čun, čure], in Mar. n. RKr. XV, 111 čùņčuris 2, etwas Verwickeltes, Zotteliges der Knäuel (Bixten, Blied., Ruj.), der Klumpen; einer, der sich sehr warm anzukleiden pflegt: čunčurs tup uz vienas kājas RKr. VII, 472. āda savilkusies nejaukā čunčurā Vēr. I, 52. čunčurīti pa čeļu te̦k, visi kārkli līguojas (Rätsel, das Schaf). atņem tam čunčuŗam drēbes, citādi viņš nuosmaks Mar. n. RKr. XV, 111. [In Gramsden sei čunčuris jem., dem die Arbeit nicht von statten geht.]
Avots: ME I, 421
Avots: ME I, 421
drosms
drùosms 2 [Bers.], tapfer, beherzt, kühn: viņš tāds jautrs. druosms Pur. N. 13; Nötkenshof n. A. XI, 761.
Avots: ME I, 507
Avots: ME I, 507
gaņģis
gaņ̃ģis,
1): lai vītuolu gaņģi taisa BW. 5984. māja gaņģa gaņģiem (mit vielen Räumen)
Sonnaxt;
3): auch Orellen, Seyershof; g. - dziju puosms, kuo ve̦lk uz šķē̦rumiem, 20 dziju kuopā Salis. g. - aude̦klu ve̦lkuot 60 uz kārtim vai riņģiem savilktas dzijus; gaņģī var būt da,žāds skaits gājienu, skatuoties pēc tā; ar cik dzijām ve̦lk aude̦klu Ramkau. ir divējādi ganģi - meitiešu g. un vēveŗu g., meitiešu gaņģī ir 30 zuobu un vēveŗu gaņģī ir 20 zuobu AP. pēc gaņģiern var zināt, cik plats būs aude̦kls ebenda;
4): auch Kaltenbr., Seyershof; saka pa gaņģim katrs saimnieks iemantuot kaltus ratus Sonnaxt; ‡
10) ein Gang (5) Stricknadeln:
pieci irbi ir g. Frauenb. nuopirka gaņģi adāmuo adatiņu Sonnaxt; ‡
11) Dienst, Posten, Obliegenheit
Segew.; "eine Arbeit": tuo gaņģi viņš var izpildīt Seyershof. ne˙kādu gaņģi ("= darbu, saimniecību") nevarēja vadīt; tâ˙pat par vaļniekiem dzīvuoja Salis; ‡
12) eine dicke Brotscheibe
Seyershof: eik viņš gaņģus maizi vien neapē̦d! ‡
13) "vieta" AP.: tikai vienu gaņģīti vie[n] sakuste̦na. es tik tādu gaņģīti vie[n] izravēju.
Avots: EH I, 383
1): lai vītuolu gaņģi taisa BW. 5984. māja gaņģa gaņģiem (mit vielen Räumen)
Sonnaxt;
3): auch Orellen, Seyershof; g. - dziju puosms, kuo ve̦lk uz šķē̦rumiem, 20 dziju kuopā Salis. g. - aude̦klu ve̦lkuot 60 uz kārtim vai riņģiem savilktas dzijus; gaņģī var būt da,žāds skaits gājienu, skatuoties pēc tā; ar cik dzijām ve̦lk aude̦klu Ramkau. ir divējādi ganģi - meitiešu g. un vēveŗu g., meitiešu gaņģī ir 30 zuobu un vēveŗu gaņģī ir 20 zuobu AP. pēc gaņģiern var zināt, cik plats būs aude̦kls ebenda;
4): auch Kaltenbr., Seyershof; saka pa gaņģim katrs saimnieks iemantuot kaltus ratus Sonnaxt; ‡
10) ein Gang (5) Stricknadeln:
pieci irbi ir g. Frauenb. nuopirka gaņģi adāmuo adatiņu Sonnaxt; ‡
11) Dienst, Posten, Obliegenheit
Segew.; "eine Arbeit": tuo gaņģi viņš var izpildīt Seyershof. ne˙kādu gaņģi ("= darbu, saimniecību") nevarēja vadīt; tâ˙pat par vaļniekiem dzīvuoja Salis; ‡
12) eine dicke Brotscheibe
Seyershof: eik viņš gaņģus maizi vien neapē̦d! ‡
13) "vieta" AP.: tikai vienu gaņģīti vie[n] sakuste̦na. es tik tādu gaņģīti vie[n] izravēju.
Avots: EH I, 383
iekritināt
ìekritinât,
1) hineinschütten:
iekr. rāceņus pagrabā Wandsen;
2) einfallen od. sich senken machen (beim Backen):
meita iekritinājusi maizi Trik.;
3) sich fallend hineinfügen machen:
iekritināja trīs puosmus Nigr.]
Avots: ME II, 30
1) hineinschütten:
iekr. rāceņus pagrabā Wandsen;
2) einfallen od. sich senken machen (beim Backen):
meita iekritinājusi maizi Trik.;
3) sich fallend hineinfügen machen:
iekritināja trīs puosmus Nigr.]
Avots: ME II, 30
izmākt
izmâkt: kuo tā jau izmākuse! Pas. XI, 324. viņi izmākuši citu nuosmiet Frauenb. kam ir spē̦ks, tis ir izmâkst (scil.: kult) Kaltenbr. tas man vēl jāizmākst Gramsden n. FBR. IX, 108.
Avots: EH I, 465
Avots: EH I, 465
izplīkšēt
‡ izplīkšêt, sich verziehen: kuri (dūmi) uz vietas izplīkš ... gaisā bez uosmes P. W. Šis ar mani tiesāties? 3.
Avots: EH I, 473
Avots: EH I, 473
izruna
izruna, izruņa,
1) die Unterredung, Unterhaltung, die Rede, das Gesprochene:
jaunkundzi(tes sirsnīgi nuosmējās par veča juocīguo izrunu Purap. nu mums būs laba izruna. šuodien tu izrunā, bet rītā tava izruna jau Līnim ausīs ar uzviju JR. VI, 86;
2) die Klatscherei, ausgesprengtes Gerücht:
ļaužu valudodām un izrunāmm nebij ne˙kāda viela Kaudz. M.;
3) die Ausrede, Ausflucht:
tā tik ir tukša izruna A. XIV, 3. kas nu tās par izrunām! XI, 477. tu nāci ar blēņu izrunām LP. III, 48. bez kādas izrunas viņam jāpaduodas A. XI, 496;
4) die Aussprache:
tad tiksim tuvāk tautas izrunai ir rakstuos Kronw.
Avots: ME I, 793
1) die Unterredung, Unterhaltung, die Rede, das Gesprochene:
jaunkundzi(tes sirsnīgi nuosmējās par veča juocīguo izrunu Purap. nu mums būs laba izruna. šuodien tu izrunā, bet rītā tava izruna jau Līnim ausīs ar uzviju JR. VI, 86;
2) die Klatscherei, ausgesprengtes Gerücht:
ļaužu valudodām un izrunāmm nebij ne˙kāda viela Kaudz. M.;
3) die Ausrede, Ausflucht:
tā tik ir tukša izruna A. XIV, 3. kas nu tās par izrunām! XI, 477. tu nāci ar blēņu izrunām LP. III, 48. bez kādas izrunas viņam jāpaduodas A. XI, 496;
4) die Aussprache:
tad tiksim tuvāk tautas izrunai ir rakstuos Kronw.
Avots: ME I, 793
joms
jozminis
jozt
juôzt, - žu, - zu (- du Dond.),
1) gürten:
kam, bāliņ, juostu juozi, kam nejuozi zuobentiņu BW. 13722. trīskārt Laima juostu juoda (st. juoza) apkārt manu augumiņu BW. 1221;
2) hauen, schlagen:
juoz tam nelietim par ādu Ahs.;
3) intr., sich eilig begeben;
kur tad tik ātri juozi? un juozis uz mājām pēc cirvja LP. IV, 66;
[4) fallen
Lettg. n. U.] Refl. -tiês,
1) sich gürten:
viņš juožas zuobe̦nu ap gurniem; sich anstrengen Hr. [Das z hier (wie in li. dial. juozė̕ti "juoséti" und juozmuõ "juosmuõ") für altes s (St. schreibt noch juosu, juosīšu, aber auch juožu!), vgl. li. júosiu "umgürte", aksl. pojasъ "Gürtel", gr. ζωστός, av. yāsta - "gegürtet" u. a.; s. Trautmann Wrtb. 108 f., Zubatý BB. XVIII, 249, Boisaq Dict. 312, Berneker Wrtb. I, 449.]
Avots: ME II, 128
1) gürten:
kam, bāliņ, juostu juozi, kam nejuozi zuobentiņu BW. 13722. trīskārt Laima juostu juoda (st. juoza) apkārt manu augumiņu BW. 1221;
2) hauen, schlagen:
juoz tam nelietim par ādu Ahs.;
3) intr., sich eilig begeben;
kur tad tik ātri juozi? un juozis uz mājām pēc cirvja LP. IV, 66;
[4) fallen
Lettg. n. U.] Refl. -tiês,
1) sich gürten:
viņš juožas zuobe̦nu ap gurniem; sich anstrengen Hr. [Das z hier (wie in li. dial. juozė̕ti "juoséti" und juozmuõ "juosmuõ") für altes s (St. schreibt noch juosu, juosīšu, aber auch juožu!), vgl. li. júosiu "umgürte", aksl. pojasъ "Gürtel", gr. ζωστός, av. yāsta - "gegürtet" u. a.; s. Trautmann Wrtb. 108 f., Zubatý BB. XVIII, 249, Boisaq Dict. 312, Berneker Wrtb. I, 449.]
Avots: ME II, 128
ķept
ķept, ķe̦pu od. ķepju U., ķepu,
1) kleben, anhaften:
mīksts sniegs ķe̦p pie ritiņiem. pie kājām. viņš tâ nuosmuļļājies, ka ķe̦p vien Kand. ;
[2) mit den Klauen anpacken
L. Refl. -tiês, ankleben (intr.) ; sniegi ķepjas, der Schnee ballt sich U. [Wohl aus li. kèpti "размягчаться", wenigstens in der Bed. 1 ; in der Bed. 2 vielleicht aus liv. käpp "tappen (von Bären)" resp. estn. käppama "mit der Hand fassen" (vgl. Thomsen Beröringer 132 und 259 und Juškevič unter kèpti 1).]
Avots: ME II, 367
1) kleben, anhaften:
mīksts sniegs ķe̦p pie ritiņiem. pie kājām. viņš tâ nuosmuļļājies, ka ķe̦p vien Kand. ;
[2) mit den Klauen anpacken
L. Refl. -tiês, ankleben (intr.) ; sniegi ķepjas, der Schnee ballt sich U. [Wohl aus li. kèpti "размягчаться", wenigstens in der Bed. 1 ; in der Bed. 2 vielleicht aus liv. käpp "tappen (von Bären)" resp. estn. käppama "mit der Hand fassen" (vgl. Thomsen Beröringer 132 und 259 und Juškevič unter kèpti 1).]
Avots: ME II, 367
ķierms
ķierums
krastīt
kretināt
kretinât, ‡
2) "?": puosmus jeb stabu starpas kretināja (= kratināja? "lika" Nikrazen) pilnas līdz augšai Janš. Mežv. ļ. II, 367.
Avots: EH I, 650
2) "?": puosmus jeb stabu starpas kretināja (= kratināja? "lika" Nikrazen) pilnas līdz augšai Janš. Mežv. ļ. II, 367.
Avots: EH I, 650
kūsāt
I kûsât [(auch Trik., kùsât Jürg., kûsât 2 Dunika, Bauske), serb. kisati "wallen, sieden"], -ãju, [kùsêt N. - Peb.], kûsêt [auch Kr., PS., Lis., Drosth.], -ẽju und -u [Erlaa], -ẽju, kûsuôt, intr., sprudeln, wallen, überwallen, sich erheben [Stelp.]: katls, putra, ūdens kūsā, kūsē, kūs, kūsuo. grāpim kūsājuot, nuosme̦ltās putas nuosviež aizugunī JK. VI, 32. ūdens kūsājis pār malām LP. VI, 546. nuo vakara puses kūs uz augšu me̦lni mākuoņi Saul. ja piens kūsuo, tad lai steidzuoties viņam palīgā, bet ja asinis kūsuo, tad ne LP. VI, 513. mucā kūsuo vīns ar varu Rainis. nuo Uogres līča migla augšup kūs Blaum. sirds nuo laimes kūsā pāri Vēr. II, 606. [kûsuôt 2 aiz pārspē̦ka Bauske]. kūsuoša sirds, dzīvība, überströmendes Herz, Leben Jauns. JR. II, 23. jūtas un kaislības mutuļuo un kūsē JR. IV, 110. mana dvēsele kūsuo cerībās Rainis. [Vgl. dazu Berneker Wrtb. I, 678, v. d. Osten - Sacken AfslPh. XXXII, 330, Zubatý Sborn. fil. I, 124.]
Avots: ME II, 337, 338
Avots: ME II, 337, 338
lai
laî, verkürzter Imperativ von laîst, lassen [vgl. Le. Gr. § 694], wofür in älteren Drucken die noch unverkürtze Form laid: laid man vātis dziedē Fürecker,
1) lass das, lass das gut sein:
bet lai nu! kas bijis, bijis, lass es gut sein, was gewesen ist, ist gewesen LP. IV, 72. lai! aiztecēs vēl kāds pusgads, viss būs aizmirsts. Oft mit Wiederholung des lai: lai, lai, pa˙priekšu jāapskatās LP. III, 87. lai nu, lai nu! līdz laikam vien jau ies Kaudz. M.;
2) mag, möge - zur Bezeichnung eines Wunsches, einer Eiräumung,
gew. in Verbindung mit der III. Pers. Indic. Präs., mit dem Relativ od. Konditionalis: lai dievs duod (od. duotu), bet netik daudz. lai kasās, kam āda niez. lai iet, kâ iedams. lai būtu, kâ būdams. lai tu lepns paliktu! Mit Wiederholung des lai: lai eimuot lai, gudrie brāļi nuosmīn LP. IV, 150. lai viņš plātās lai! Dok. A. lai oft durch jele verstärkt - möge doch: lai jele viņš nāktu; zuweilen mit dem Infinitiv: šitādām meitu mātēm lai uz akmeņa augt! Seib. Im VL. auch in Verbindung mit dem Praeteritum statt des Praes.: vilki, zvē̦ri lai apēda tautu dē̦la kumeliņu BW. 17980. lai kas, lai kâ, lai nu kâ, dem sei, wie ihm wolle. tādam vajadzēja piekļūt, lai kas LP. IV. 129. lai nu kâ, tev jāmirst I, 166;
3) beim Adhortativ: lai dievu lūdzam, lasst uns beten!
lai visai nenuoskumstam, wollen wir uns nicht gar zu sehr der Trauer hingeben Aus.; richtiger dafür: lūgsim od. lūdzam, nenuoskumsim od. nenuoskumstam;
4) in dubitativen Fragen: kurp lai eimu wohin soll ich gehen?
kuo lai daru? was soll ich machen? kas tad te lai ar jums nuogalējas? Dünsb. Ebenso in abhängigen dubitativen Fragesätzen: es nezinu, kuo lai es iesāku od. kuo iesākt. kur lai māte viena ņēma? BW. 4562, 2;
5) als unterordnende Konjuktion,
a) obgleich, obschon, wie sehr auch
- in Konzessivsätzen und in verallgemeinernden Relativsätzen: lai bij nagi, kam bij nagi, vanagam skarbi nagi BW. 2589. lai drebēja, kas drebēja, liepu lapa nedrebēja 6513. lai gājām, kur gājām, gājām abas dziedādamas 301. nelaiduse iekšā, lai kuo dara LP. VII, 142. lai kuo viņš darīja, lai kuo viņš runāja, iz savas iekšējās pasaules viņš neizgāja MWM. VIII. 650. lai diena, lai nakts man jāstrādā. ietin iešu šuoruden, lai brālītis man[i] ielaiž BW. 18189. lai tā bija mana ve̦sta, tava paša sade̦rē̦ta 18701. lai cik, wenn auch noch so sehr: bijis jāaun kājas nuost, lai arī cik salis LP. IV, 231. lai nu cik mazas kristības, taču baltmaize jāparauga BW. V, 318. lai vai, wenn auch sogar: pie Pēteŗa es neietu, lai vai vīra nedabūtu BW. 20280, 8. Zur Verdeutlichung des konzessiven Charakters von lai dienen namentlich arī gan: lai gan maza, bet diže̦na mana brāļa līgaviņa BW. 21301. lai arī (gan) slikti rādās, tuomē̦r labi būs;
b) damit, auf dass:
jājam, brāļi, vienu pulku, lai nezviedz kumeliņi, lai nedzird meitu māte, lai neslēpa malējiņu Ltd. 552. liepu lapu ceļu klāju, lai es ietu šuo rudeni Ltd. 992. Ausser dem Indik. Präs. und dem Konditionalis steht im VL. das Präteritum in den Konditionalsätzen: aitiņai kūti daru, lai tā ziemu nenuosala (neben nenuosalst, nenuosaltu);
c) dass -
in den Substantivisätzen nach den Verben des Aufforderns, Bittens, Befehlens, Wünschens u. a.: lūdz tu pati mīļu dievu, lai duod bē̦ru kumeliņu Ltd. 735. muļķītim bij piekuodināts, lai tas paliek (neben paliekuot, paliktu) mājās. Zu diesem lai gesellt sich zuweilen ka: vepris pieteica, ka lai ne˙kuo neaiztiekuot LP. VI, 249. tas teicis, ka lai puika neē, duot tās maizes VI, 788;
d) so dass
- in Konsekutivsätzen: aitas bijušas tik vājas, lai vējš apgāztu LP. VI, 136. tumšs, lai acis izdur, nu brauca, lai dimd, nun fuhr man, dass es dröhnte (eig. nun fuhr man: es möge dröhnen) LP. IV, 3;
6) auch
Kand., [Wolm.]: šim lai pasniedz krē̦slu, auch ihm reicht man einen Stuhl. trešuo vakaru teķis lai klāt VI, 250. mēs lai iesim, auch wir werden gehen Wolm. In dieser Bedeutung ist lai, das stets dem angereihten Worte nachgestellt wird, betont: viņš lai (mit dem Ton auf lai) nāk, auch er kommt; aber viņš lai (unbetont) nāk od. lai viņš nāk, lass ihn kommen;
7) wohl:
nez kad lai viņu bedīs? wann wird man ihn wohl beerdigen? Wolm. nu lai [?] gribu labi dzert, kuoši padziedāju Rawen.
Avots: ME II, 400, 401
1) lass das, lass das gut sein:
bet lai nu! kas bijis, bijis, lass es gut sein, was gewesen ist, ist gewesen LP. IV, 72. lai! aiztecēs vēl kāds pusgads, viss būs aizmirsts. Oft mit Wiederholung des lai: lai, lai, pa˙priekšu jāapskatās LP. III, 87. lai nu, lai nu! līdz laikam vien jau ies Kaudz. M.;
2) mag, möge - zur Bezeichnung eines Wunsches, einer Eiräumung,
gew. in Verbindung mit der III. Pers. Indic. Präs., mit dem Relativ od. Konditionalis: lai dievs duod (od. duotu), bet netik daudz. lai kasās, kam āda niez. lai iet, kâ iedams. lai būtu, kâ būdams. lai tu lepns paliktu! Mit Wiederholung des lai: lai eimuot lai, gudrie brāļi nuosmīn LP. IV, 150. lai viņš plātās lai! Dok. A. lai oft durch jele verstärkt - möge doch: lai jele viņš nāktu; zuweilen mit dem Infinitiv: šitādām meitu mātēm lai uz akmeņa augt! Seib. Im VL. auch in Verbindung mit dem Praeteritum statt des Praes.: vilki, zvē̦ri lai apēda tautu dē̦la kumeliņu BW. 17980. lai kas, lai kâ, lai nu kâ, dem sei, wie ihm wolle. tādam vajadzēja piekļūt, lai kas LP. IV. 129. lai nu kâ, tev jāmirst I, 166;
3) beim Adhortativ: lai dievu lūdzam, lasst uns beten!
lai visai nenuoskumstam, wollen wir uns nicht gar zu sehr der Trauer hingeben Aus.; richtiger dafür: lūgsim od. lūdzam, nenuoskumsim od. nenuoskumstam;
4) in dubitativen Fragen: kurp lai eimu wohin soll ich gehen?
kuo lai daru? was soll ich machen? kas tad te lai ar jums nuogalējas? Dünsb. Ebenso in abhängigen dubitativen Fragesätzen: es nezinu, kuo lai es iesāku od. kuo iesākt. kur lai māte viena ņēma? BW. 4562, 2;
5) als unterordnende Konjuktion,
a) obgleich, obschon, wie sehr auch
- in Konzessivsätzen und in verallgemeinernden Relativsätzen: lai bij nagi, kam bij nagi, vanagam skarbi nagi BW. 2589. lai drebēja, kas drebēja, liepu lapa nedrebēja 6513. lai gājām, kur gājām, gājām abas dziedādamas 301. nelaiduse iekšā, lai kuo dara LP. VII, 142. lai kuo viņš darīja, lai kuo viņš runāja, iz savas iekšējās pasaules viņš neizgāja MWM. VIII. 650. lai diena, lai nakts man jāstrādā. ietin iešu šuoruden, lai brālītis man[i] ielaiž BW. 18189. lai tā bija mana ve̦sta, tava paša sade̦rē̦ta 18701. lai cik, wenn auch noch so sehr: bijis jāaun kājas nuost, lai arī cik salis LP. IV, 231. lai nu cik mazas kristības, taču baltmaize jāparauga BW. V, 318. lai vai, wenn auch sogar: pie Pēteŗa es neietu, lai vai vīra nedabūtu BW. 20280, 8. Zur Verdeutlichung des konzessiven Charakters von lai dienen namentlich arī gan: lai gan maza, bet diže̦na mana brāļa līgaviņa BW. 21301. lai arī (gan) slikti rādās, tuomē̦r labi būs;
b) damit, auf dass:
jājam, brāļi, vienu pulku, lai nezviedz kumeliņi, lai nedzird meitu māte, lai neslēpa malējiņu Ltd. 552. liepu lapu ceļu klāju, lai es ietu šuo rudeni Ltd. 992. Ausser dem Indik. Präs. und dem Konditionalis steht im VL. das Präteritum in den Konditionalsätzen: aitiņai kūti daru, lai tā ziemu nenuosala (neben nenuosalst, nenuosaltu);
c) dass -
in den Substantivisätzen nach den Verben des Aufforderns, Bittens, Befehlens, Wünschens u. a.: lūdz tu pati mīļu dievu, lai duod bē̦ru kumeliņu Ltd. 735. muļķītim bij piekuodināts, lai tas paliek (neben paliekuot, paliktu) mājās. Zu diesem lai gesellt sich zuweilen ka: vepris pieteica, ka lai ne˙kuo neaiztiekuot LP. VI, 249. tas teicis, ka lai puika neē, duot tās maizes VI, 788;
d) so dass
- in Konsekutivsätzen: aitas bijušas tik vājas, lai vējš apgāztu LP. VI, 136. tumšs, lai acis izdur, nu brauca, lai dimd, nun fuhr man, dass es dröhnte (eig. nun fuhr man: es möge dröhnen) LP. IV, 3;
6) auch
Kand., [Wolm.]: šim lai pasniedz krē̦slu, auch ihm reicht man einen Stuhl. trešuo vakaru teķis lai klāt VI, 250. mēs lai iesim, auch wir werden gehen Wolm. In dieser Bedeutung ist lai, das stets dem angereihten Worte nachgestellt wird, betont: viņš lai (mit dem Ton auf lai) nāk, auch er kommt; aber viņš lai (unbetont) nāk od. lai viņš nāk, lass ihn kommen;
7) wohl:
nez kad lai viņu bedīs? wann wird man ihn wohl beerdigen? Wolm. nu lai [?] gribu labi dzert, kuoši padziedāju Rawen.
Avots: ME II, 400, 401
laišķa
laîšķa [erschlossen aus hochle. laiška Gr - Buschhof, Wessen, Kl., Stomersee, Lis., Warkl.], laišķe, die Wurfschaufel: laišķa ir kuoka lāpstiņa, ar kuŗu me̦t labību, lai tuo atšķirtu nuo īsākiem salmiem, pe̦lūm, netīrumiem Mar., Lubn. Lub., Laud., Blaum. gāju tautu klētiņā, laižu laišķu (Var.: šautru) dibe̦nā BW. 25853; eine Schaufel überhaupt Selb.: tās pastalas tādas kâ laišķas Poruk. putas līdz ar netīrumiem nuosmeļ ar šaurām laišķēm A. XI, 691. Vgl. liešķere.
Avots: ME II, 414
Avots: ME II, 414
laiva
laĩva, verächtl. Demin. laivele,
1) das Boot, der Kahn:
ar puķīti laivu dzinu Ltd. 1815. palika kâ nuo laivas izme̦sts, er war wie aus den Wolken gefallen. mazu laivu stūmējs, ein beschränkter, einfältiger Mensch;
2) bootförmige Wolke
[Kempenhof]: kad gaisa laivas stiepjas nuo dienvidiem uz ziemeļiem, tad gaidāms labs laiks Etn. II, 127. rīt būs lietus, jau lielā nuosmalsti pa˙priekšu savu laivu! Aps.;
4) das Schiff
bei Manz., Glück, besond. liela laiva; dafür jetzt kuģis. [Zu li. laĩvas "Boot", [ein Demin. laivẽle. LChr. 314, 30; vgl. Thomsen Beröringer 193].
Avots: ME II, 414
1) das Boot, der Kahn:
ar puķīti laivu dzinu Ltd. 1815. palika kâ nuo laivas izme̦sts, er war wie aus den Wolken gefallen. mazu laivu stūmējs, ein beschränkter, einfältiger Mensch;
2) bootförmige Wolke
[Kempenhof]: kad gaisa laivas stiepjas nuo dienvidiem uz ziemeļiem, tad gaidāms labs laiks Etn. II, 127. rīt būs lietus, jau lielā nuosmalsti pa˙priekšu savu laivu! Aps.;
4) das Schiff
bei Manz., Glück, besond. liela laiva; dafür jetzt kuģis. [Zu li. laĩvas "Boot", [ein Demin. laivẽle. LChr. 314, 30; vgl. Thomsen Beröringer 193].
Avots: ME II, 414
lēpis
lêpis [auch Kr., PS.],
1) gew. vakara lēpis [li. lėpis dass., s. Būga РФВ. LXXI, 57], Nachtschwalbe, Nachtschatten, Hexe, Ziegenmelker (caprimulgus europaeus);
vakara lêpis, die Fledermaus Burtn., [Kurl.];
2) der Taugenichts, Tölpel:
vai tu, lēpi, neiesi pruojām! MWM. VIII, 13;
[3) "nuosmurgājies, nevarīgs puika jeb bē̦rns, kas vēl rāpus iet" Morizberg].
Avots: ME II, 461
1) gew. vakara lēpis [li. lėpis dass., s. Būga РФВ. LXXI, 57], Nachtschwalbe, Nachtschatten, Hexe, Ziegenmelker (caprimulgus europaeus);
vakara lêpis, die Fledermaus Burtn., [Kurl.];
2) der Taugenichts, Tölpel:
vai tu, lēpi, neiesi pruojām! MWM. VIII, 13;
[3) "nuosmurgājies, nevarīgs puika jeb bē̦rns, kas vēl rāpus iet" Morizberg].
Avots: ME II, 461
lozms
ludzis
ludzis, f. -dze, eine unanständig geklei-dete, weichliche, kraftlose Person: ludzis (Sprēstiņā) apzīmē nepieklājīgi ģē̦rbušuos cilvē̦ku, bet tuomē̦r ietiepīgu [?]. ludze (Bruknā) - tāda sieviete, izguruse, izļudzējuse, ar nuošļukušām drēbēm: tā ir tāda ļudze (sic) nuo meitas - me̦lna jaka, lindraki nuosmullē̦ti, stērbele atplīsuse. tādu, kas strādā tik pa garu laiku, sauc"ludzis" Etn. I, 58.
Avots: ME II, 510
Avots: ME II, 510
makanīt
mara
maŗa, das Haff:: Kuršu maŗa, Kurisch-Haff. [Nebst le. mare, Tuosmare (ein See bei Libau) zu li. mãrios "Meer", apr. mary "Haff", slav. moŗe, ahd. meri, cymr. mor, la. mare "Meer" u. a., s. Būga KSn. I, 232 ff., Walde Wrtb. 2 464 f., Trautmann Wrtb. 169 f.]
Avots: ME II, 564
Avots: ME II, 564
meita
meîta, meîte [A. - Schwanb.], Mar., BW. 12409, 24885,
1) die Maid, die Jungfrau, ein unverheiratetes Mädchen:
meitā, meitās, meitām, [meitas kārtā U.] būt, dzīvuot, palikt, ledig sein, leben, bleiben (von einem Mädchen). mana māsa vēl ir meitā (meitās, - meitām Opek.). kāds labums meitā dzīvuot? Janš. ļaudis teica Andŗa māti meitā bijušu mīlīgāku nekâ sievā Aps. meitā miršu es BW. 27336 var. ve̦ca meita, alte Jungfer. Sprw.: labāk ve̦ca meita nekâ jauna mauka. kas par daudz, tas par daudz, mani ve̦cu meitu sauc. juo ilgāki meita sēd, juo laima vietu taisa. ve̦dama meita, mannbares, heiratsfähiges Mädchen; jauna meita,
a) ein junges Mädchen;
b) eine Freundin der Braut
Spr.: jaunā meita sasukāja brūtei galvu Bw. III, 1, 26; pusaugu meita, halberwachsenes Mädchen; tautu (tautas) meita, ein mannbares, einer fremden Sippe, einem fremden Geschlecht angehöriges Mädchen, um welches die jungen Leute freien; n. L. ein Mädchen aus fremdem Gebiet: valkā gudri, tautu meita, manu duotu gredzentiņu! mātes meita, ein Mädchen, deren Mutter noch am Leben ist, ein Mädchen aus vornehmem Geschlecht, die Wirtstochter im Gegensatze zu einer bārenīte oder kalpa meita, kalpuonīte: kuo tu guli, bārenīte, kas pūriņu tev darīja? lai es gulu, mātes meita, man darīja māmuliņa BW. 4888. kas kraukļam me̦du duos, kas kalpam mātes meitu? 15144, 6. ņemiet, puiši, kalpuonītes, neņemiet mātes meitas! 12162. lauka (-u), meža meita, ein Mädchen der Feld-, Waldbewohner: nāc mežā, lauka meita! BW. 14768. nejājat, lauku puiši! meža meitas ilgi guļ 14456. vainaga meita, eine reine Jungfrau. L. Sprw.: meita kâ blāķis, bet darbu nav, von einem grosen Mädchen. e kur meita! meita kâ adata, von einem fixen Mädchen. meita kâ uguns dzirkstele, von einem hitzigen, jähzornigen Mädchen. meita kâ vāluodze, von einem gesprächigen Mädchen. meitâs oder pie meitām iet, nächtlichen Besuch, Kiltgänge bei den Geliebten machen;
2) eine dienende weibliche Person, eine Dienstmagd:
puiši un meitas - neprecējušies dienestnieki Etn. III, 134; alus meita, eine Bier ausschenkendes Mädchen BW. 25494. es biju laba darba meita, ich war eine gute Arbeiterin 7013; bē̦rņu meita, Kindermädchen; ganu meita, Hirtenmädchen; istabas meita, das Stubenmädchen; ķēķa, kukņas, rīku meita, das Küchenmädchen; luopu meita, die Viehmagd; muižas meita, die Hofmagd; ruokas meita, das Handmädchen, das der Wirtin, der Herrin Handreichungen leistet: es dievam ruokas meita BW. 9098;
3) die Tochter:
kāda māte, tāda meita. īsta meita, leibliche Tochter, audžu meita, pieņe̦mta meita, Pflegetochter. [meitas bē̦rns U., eine Tochter.] dievs devis jaunas meitas,
a) Gott hat Töchter geschenkt,
b) Gott hat eine Tochter geschenkt
Neik.; meitas meita, die Enkelin;
4) mythische Wesen:
saules, ūdens meitas, Sonnen-, Wassertöchter Mag. XX. 2, 185; bei Aus. I, 32 zemes meitas, Töchter der Erde; ziemeļa meitas, die Töchter der Nordens: lai es braucu jūriņā ziemeļ[a] meitas lūkuoties BW. 30875. svē̦tās meitas, heilige Jungfrauen und von den heiligen Jungfrauen herrührende Ausschläge: sienas daudzreiz dzird knikstam kâ ratiņu paminas: tās e̦suot svē̦tās meitas, kas vērpjuot... grāpim kūsājuot, nuosme̦ltās putas nesviež aizugunī, lai neuzlietu svē̦tajām meitām virsū. kad viņām kuo uzšļāc, acīs tūdaļ ieme̦tas pumpas, kuŗas sauc par svē̦tajām meitām jeb svē̦tuo meitu pumpām..., ve̦cas meitas kad padara sev galu, tās ir svē̦tas meitas - unterirdische Leute, deren Beherrscherin nach dem Wahn der alten Letten lauma oder zemes māte ist L.;
3) gaŗā meita, ein Possen-, Vermummungsspiel
A. X, 1, 105. [Aus mnd. * mied, s. Le. Gr. 43; der Stosston vielleicht nach dê̦ls "Sohn".]
Avots: ME II, 592, 593
1) die Maid, die Jungfrau, ein unverheiratetes Mädchen:
meitā, meitās, meitām, [meitas kārtā U.] būt, dzīvuot, palikt, ledig sein, leben, bleiben (von einem Mädchen). mana māsa vēl ir meitā (meitās, - meitām Opek.). kāds labums meitā dzīvuot? Janš. ļaudis teica Andŗa māti meitā bijušu mīlīgāku nekâ sievā Aps. meitā miršu es BW. 27336 var. ve̦ca meita, alte Jungfer. Sprw.: labāk ve̦ca meita nekâ jauna mauka. kas par daudz, tas par daudz, mani ve̦cu meitu sauc. juo ilgāki meita sēd, juo laima vietu taisa. ve̦dama meita, mannbares, heiratsfähiges Mädchen; jauna meita,
a) ein junges Mädchen;
b) eine Freundin der Braut
Spr.: jaunā meita sasukāja brūtei galvu Bw. III, 1, 26; pusaugu meita, halberwachsenes Mädchen; tautu (tautas) meita, ein mannbares, einer fremden Sippe, einem fremden Geschlecht angehöriges Mädchen, um welches die jungen Leute freien; n. L. ein Mädchen aus fremdem Gebiet: valkā gudri, tautu meita, manu duotu gredzentiņu! mātes meita, ein Mädchen, deren Mutter noch am Leben ist, ein Mädchen aus vornehmem Geschlecht, die Wirtstochter im Gegensatze zu einer bārenīte oder kalpa meita, kalpuonīte: kuo tu guli, bārenīte, kas pūriņu tev darīja? lai es gulu, mātes meita, man darīja māmuliņa BW. 4888. kas kraukļam me̦du duos, kas kalpam mātes meitu? 15144, 6. ņemiet, puiši, kalpuonītes, neņemiet mātes meitas! 12162. lauka (-u), meža meita, ein Mädchen der Feld-, Waldbewohner: nāc mežā, lauka meita! BW. 14768. nejājat, lauku puiši! meža meitas ilgi guļ 14456. vainaga meita, eine reine Jungfrau. L. Sprw.: meita kâ blāķis, bet darbu nav, von einem grosen Mädchen. e kur meita! meita kâ adata, von einem fixen Mädchen. meita kâ uguns dzirkstele, von einem hitzigen, jähzornigen Mädchen. meita kâ vāluodze, von einem gesprächigen Mädchen. meitâs oder pie meitām iet, nächtlichen Besuch, Kiltgänge bei den Geliebten machen;
2) eine dienende weibliche Person, eine Dienstmagd:
puiši un meitas - neprecējušies dienestnieki Etn. III, 134; alus meita, eine Bier ausschenkendes Mädchen BW. 25494. es biju laba darba meita, ich war eine gute Arbeiterin 7013; bē̦rņu meita, Kindermädchen; ganu meita, Hirtenmädchen; istabas meita, das Stubenmädchen; ķēķa, kukņas, rīku meita, das Küchenmädchen; luopu meita, die Viehmagd; muižas meita, die Hofmagd; ruokas meita, das Handmädchen, das der Wirtin, der Herrin Handreichungen leistet: es dievam ruokas meita BW. 9098;
3) die Tochter:
kāda māte, tāda meita. īsta meita, leibliche Tochter, audžu meita, pieņe̦mta meita, Pflegetochter. [meitas bē̦rns U., eine Tochter.] dievs devis jaunas meitas,
a) Gott hat Töchter geschenkt,
b) Gott hat eine Tochter geschenkt
Neik.; meitas meita, die Enkelin;
4) mythische Wesen:
saules, ūdens meitas, Sonnen-, Wassertöchter Mag. XX. 2, 185; bei Aus. I, 32 zemes meitas, Töchter der Erde; ziemeļa meitas, die Töchter der Nordens: lai es braucu jūriņā ziemeļ[a] meitas lūkuoties BW. 30875. svē̦tās meitas, heilige Jungfrauen und von den heiligen Jungfrauen herrührende Ausschläge: sienas daudzreiz dzird knikstam kâ ratiņu paminas: tās e̦suot svē̦tās meitas, kas vērpjuot... grāpim kūsājuot, nuosme̦ltās putas nesviež aizugunī, lai neuzlietu svē̦tajām meitām virsū. kad viņām kuo uzšļāc, acīs tūdaļ ieme̦tas pumpas, kuŗas sauc par svē̦tajām meitām jeb svē̦tuo meitu pumpām..., ve̦cas meitas kad padara sev galu, tās ir svē̦tas meitas - unterirdische Leute, deren Beherrscherin nach dem Wahn der alten Letten lauma oder zemes māte ist L.;
3) gaŗā meita, ein Possen-, Vermummungsspiel
A. X, 1, 105. [Aus mnd. * mied, s. Le. Gr. 43; der Stosston vielleicht nach dê̦ls "Sohn".]
Avots: ME II, 592, 593
miltojs
mìltuôjs 2 : auch Fest. n. FBR. XVII, 85, Lasd. u. a. n. FBR. IX, 137, Prl., (mit il̃ ) AP., Dunika, Kal., OB., Ramkau, (mit il ) N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617: miltuoji kartupeļi FBR. XIV, 73. m. ābuolis Prl. n. FBR. VI, 94. kazas piens ir tāds kâ miltuojāks Ramkau. miltuoja ("ar miltiem nuosmērējusies") meita Dunika.
Avots: EH I, 815
Avots: EH I, 815
mulka
mul̃ka,
1) die Zaunschicht, die Stangen zwischen zwei Pfosten
Kand., = uosms">puosms; mulku atkŗaut, die zwischen den pfosten liegenden und durch Steine in den Rinnen der Pfosten auseinandergehaltenen Stangen herausnehmen; mulku aizkŗaut, mit diesen Stangen den Zwischenraum zwischen Pfosten ausfüllen Kand.;
2) = kāpele, eine halbgefüllte Stelle im Zaune zum Übersteigen für Fussgänger Ruj., Krem. n. U.;
[3) "vārstelis, atvēršanai ierīkuots žuogs" Uguņciems (mul̃ks Salis). - Aus liv. oder estn. mulk "Öffnung im Zaun zum Durchgehen",
s. Thomsen Beröringer 270].
Avots: ME II, 665
1) die Zaunschicht, die Stangen zwischen zwei Pfosten
Kand., = uosms">puosms; mulku atkŗaut, die zwischen den pfosten liegenden und durch Steine in den Rinnen der Pfosten auseinandergehaltenen Stangen herausnehmen; mulku aizkŗaut, mit diesen Stangen den Zwischenraum zwischen Pfosten ausfüllen Kand.;
2) = kāpele, eine halbgefüllte Stelle im Zaune zum Übersteigen für Fussgänger Ruj., Krem. n. U.;
[3) "vārstelis, atvēršanai ierīkuots žuogs" Uguņciems (mul̃ks Salis). - Aus liv. oder estn. mulk "Öffnung im Zaun zum Durchgehen",
s. Thomsen Beröringer 270].
Avots: ME II, 665
nedažs
nedažs [Bers.], mancher: "kuo katrs aiz gaŗa laika neizduomā, nedažs nuosmējās JR. VII, 16.
Avots: ME II, 710
Avots: ME II, 710
noduņīt
nùoduņît,
[1) "mit der Faust erschlagen"
Bauske; "sabuksnît": nuoduņīt kaķi N. - Peb.];
2) ["erschrecken
(tr.); nuosmacēt" Warkl.]: istabā tāds nuoduņīts miers, tīri bez e̦lpas Saul.; ["nuožņaugt" Ruj.;
3) "mühsam beenden":
n. aude̦klu (ar grūtībām nuoaûst) Serben, Lis., Selsau, Sessw., Lös., AP.] Refl. - tiês,
1) "?": tas nuoduņījās A. XX, 643;
[2) "lange und ungeschickt etwas tun"
Sessw., Praulen, Bers.;
3) "nuosmacēties" Warkl.;
4) "eine Weile dumpf und undeutlich sprechen"
Geistershof].
Avots: ME II, 778
[1) "mit der Faust erschlagen"
Bauske; "sabuksnît": nuoduņīt kaķi N. - Peb.];
2) ["erschrecken
(tr.); nuosmacēt" Warkl.]: istabā tāds nuoduņīts miers, tīri bez e̦lpas Saul.; ["nuožņaugt" Ruj.;
3) "mühsam beenden":
n. aude̦klu (ar grūtībām nuoaûst) Serben, Lis., Selsau, Sessw., Lös., AP.] Refl. - tiês,
1) "?": tas nuoduņījās A. XX, 643;
[2) "lange und ungeschickt etwas tun"
Sessw., Praulen, Bers.;
3) "nuosmacēties" Warkl.;
4) "eine Weile dumpf und undeutlich sprechen"
Geistershof].
Avots: ME II, 778
nokrecelēties
I nùokrecelêtiês,
[1) sich (ausspeiend Karkel) räuspern
(perfektiv) Mitau, Smilt., Vank.]: V. nuokāsējās, nuokrecelējās MWM. X, 87, [Serben, Plm., Mar., Autz, Peb., Alswing, Sessw., Lis., Lös., Selsau, Festen, Aahof, A. - Schwanb., Segew.;
2) laut od. ironisch
nuosmieties Serben, Peb., Lös., Selsau, Sessw., Lis: viņš nuokrecelējies sarkans; "mit gedämpfter und schwacher Stimme lachen" Sessw., Lös., Aahof, Festen u. a.;
3) "?" nuokautā vista nuokrecelējās vien Gr.- Buschhof].
Avots: ME II, 801
[1) sich (ausspeiend Karkel) räuspern
(perfektiv) Mitau, Smilt., Vank.]: V. nuokāsējās, nuokrecelējās MWM. X, 87, [Serben, Plm., Mar., Autz, Peb., Alswing, Sessw., Lis., Lös., Selsau, Festen, Aahof, A. - Schwanb., Segew.;
2) laut od. ironisch
nuosmieties Serben, Peb., Lös., Selsau, Sessw., Lis: viņš nuokrecelējies sarkans; "mit gedämpfter und schwacher Stimme lachen" Sessw., Lös., Aahof, Festen u. a.;
3) "?" nuokautā vista nuokrecelējās vien Gr.- Buschhof].
Avots: ME II, 801
nomirkt
nùomìrkt, uosmirkt">nuosmirkt Peb., Smilt., intr., abweichen, durchnässt werden: sen būtu mani balti vaigi asarām (asarās 15687) nuomirkuši BW. 15711. lietū mirku nenuomirku, kâ nuomirku rasiņā BWp. 2. 23981. viņš bijis tīri slapjš nuomircis LP. VII, 640. Jāņa bē̦rni nuosmirkuši, Jāņa zāles lasīdami Peb. [guovju gans... bija briesmīgi nuomircis, birzdams pa lieluo... sūnekli Veselis Saules kapsē̦ta 5.] viņa strādāja un gāja nuosmirkuse, netīra Jauns.
Avots: ME II, 820
Avots: ME II, 820
nomužināt
nošķis
nuošķis: "kušķis" Grünh.; "linu puosms, kuo vijuot pieliek klāt" (mit uõ) Behnen n. FBR. XVI, 145, Lieven-Behrsen, Mesoten; "kāds mazums dziju vai linu, kuo var pirkstuos satvert" (mit uõ) Frauenb.; matu pīšanai bizē ņe̦m trīs nuõšķus, auklu vīšanai - divus Siuxt. nuõšķīšus paņe̦m nuo linu saujas un sagriež ar pirkstiem ebenda.
Avots: EH II, 95
Avots: EH II, 95
nosmacēt
nùosmacêt, nùosmacinât, tr., ersticken: asaras draudēja viņu nuosmacēt Apsk. puiši nuosmacina savu barguo kungu brāga katlā LP. VII, 460.
Avots: ME II, 854
Avots: ME II, 854
nosmādēt
nosmaidīt
nosmailināt
nùosmailinât, nùosmailuôt, tr., 1) abspitzen: gals tam nuosmailināts Druva II, 1155;
2) fein regnen:
nuomarguojis un nuosmailuojis smalks lietutiņš MWM. VI, 569.
Avots: ME II, 854
2) fein regnen:
nuomarguojis un nuosmailuojis smalks lietutiņš MWM. VI, 569.
Avots: ME II, 854
nosmakt
nùosmakt, intr.,
1) ersticken:
ļautiņi nuosmuok blēdības gaisā Vēr. I, 1416;
2) ganz heiser werden;
3) nuosmacis ūdens, stinkend gewordenes Wasser
U.
Avots: ME II, 854
1) ersticken:
ļautiņi nuosmuok blēdības gaisā Vēr. I, 1416;
2) ganz heiser werden;
3) nuosmacis ūdens, stinkend gewordenes Wasser
U.
Avots: ME II, 854
nosmaktēts
‡ nùosmaktê̦ts, heiser, belegt: ežu zâle ir laba, kad kle̦pus un krūtis nuosmaktē̦tas Siuxt.
Avots: EH II, 88
Avots: EH II, 88
nosmalcināt
‡ nùosmal̂cinât, verfeinern: Leonardo da Vinči darbu nuosmalcinātais garīgums Daugava 1937, S. 657.
Avots: EH II, 88
Avots: EH II, 88
nosmalīt
‡ nùosmalît,
1) (mit einem scharfen Messer) abschneiden
Dunika: nuosmalī man ar maizes riecienu! Kal., NB., Nikrazen; schnell (geschickt) abmähen, abhauen (mit -et ) Stenden: n. krūmus;
2) verprügeln
C.
Avots: EH II, 88
1) (mit einem scharfen Messer) abschneiden
Dunika: nuosmalī man ar maizes riecienu! Kal., NB., Nikrazen; schnell (geschickt) abmähen, abhauen (mit -et ) Stenden: n. krūmus;
2) verprügeln
C.
Avots: EH II, 88
nosmalstīt
nosmalstīt
nùosmalstît, tr., freqn. zu nùosmel̂t, von oben wiederholt abschöpfen Katzd.: raganas nuosmalstuot kreimu LP. V, 11. nuosmalsta nuo vārāmā katla putas VII, 93.
Avots: ME II, 854
Avots: ME II, 854
nosmecēt
‡ nùosmecêt,
1) aufessen
Tirsen n. RKr: XVII, 78: n. visu vistu Heidenfeld;
2) stark abprügeln:
puikam nu gan par tiesu nuosmecēja dibinu Tirsen n. RKr. XVII, 78.
Avots: EH II, 88
1) aufessen
Tirsen n. RKr: XVII, 78: n. visu vistu Heidenfeld;
2) stark abprügeln:
puikam nu gan par tiesu nuosmecēja dibinu Tirsen n. RKr. XVII, 78.
Avots: EH II, 88
nosmeķēt
nùosmeķêt, tr., abschmecken: saimniece duod kalpu sievām savu ēdienu nuosmeķēt Etn. III, 158.
Avots: ME II, 854
Avots: ME II, 854
nošmekšēt
nùošmekšêt (unter nùošmekstêt): bē̦rns pa˙visam nuošmekšējis (nuosmulējies) AP., Vīt.
Avots: EH II, 97
Avots: EH II, 97
nosmekstēt
nùosmekstêt,
1): nuosmekstējis ir cilvē̦ks, kam mugurā ilgi valkātas, netīrītas drēbes Grünw.
Avots: EH II, 88
1): nuosmekstējis ir cilvē̦ks, kam mugurā ilgi valkātas, netīrītas drēbes Grünw.
Avots: EH II, 88
nosmekstēt
nùosmekstêt,
[1) im Gebrauch schmatzig werden
Jürg., Ar.: nuosmekstējušas (ar dubļiem apkaltušas) kājas Tirsen. žīdam nuosmekstējis naudas maks Jürg., Vīt., Erlaa, Selsau, Lis., Druw., Sessw., Golg., Peb., Serben, Lös.] uz viņa veselīgā, nuosmekstējušā ģīmīša ir jukām smiekli ar asarām A. v. J. 1891, S. 603;
[2) "mit Speichel besudeln"
Bersteln. Refl. -tiês "sich mit Speichel besudeln" Bersteln.]
Avots: ME II, 854
[1) im Gebrauch schmatzig werden
Jürg., Ar.: nuosmekstējušas (ar dubļiem apkaltušas) kājas Tirsen. žīdam nuosmekstējis naudas maks Jürg., Vīt., Erlaa, Selsau, Lis., Druw., Sessw., Golg., Peb., Serben, Lös.] uz viņa veselīgā, nuosmekstējušā ģīmīša ir jukām smiekli ar asarām A. v. J. 1891, S. 603;
[2) "mit Speichel besudeln"
Bersteln. Refl. -tiês "sich mit Speichel besudeln" Bersteln.]
Avots: ME II, 854
nosmelgt
‡ nùosmelgt, Perfektivum zu smelgt 1: sirds nuosmeldza ("nuosāpēja") Sessw. zuobs nuosmeldza (hörte auf zu schmerzen) Mesoten, (mit el̂ 2 ) Kegeln. Refl. -tiês Trik. "nuosāpēties": sirds nuosmeldzās.
Avots: EH II, 88
Avots: EH II, 88
nosmelt
nùosmel̂t, ‡
2) (mit einem scharfen Messer) abschneiden
Dunika: nuosmēlu pirksta galu.
Avots: EH II, 88
2) (mit einem scharfen Messer) abschneiden
Dunika: nuosmēlu pirksta galu.
Avots: EH II, 88
nosmelt
nosmidzināt
nosmiet
nosmiet
nùosmiêt, tr., be-, verlachen, verhöhnen: Straume jutās līdz beidzamam nuosmiets JR. V, 5. Refl. -tiês, herzlich lachen: viņa nuosmējās, ka mežs nuoskanēja Dok. A. viņš par ve̦ctē̦va pasakām ar˙vien nuosmējās Vēr. II, 1298.
Avots: ME II, 854
Avots: ME II, 854
nosmīkstēt
nùosmīkstêt [Kalz.], intr., einen klatschenden, knallenden Schall vön sich geben: piepeši nuosmīkst skūpsts uz viņas sārtajām lūpām Por.
Avots: ME II, 854
Avots: ME II, 854
nosmilkstēt
nùosmil̃kstêt, intr., einen winselnden Laut von sich geben, längere Zeit urinseln: suns nuosmilkstēja vien.
Avots: ME II, 854
Avots: ME II, 854
nosmīnēt
nosmirdēt
nosmirdēt
nùosmir̂dêt, intr., (eine Weile) stinken (hinterher): dievs tev liks nuosmirdēt kâ tam ievas kuociņam BW. 31499. [ķeŗuot tuo (blakti), nuosmird nepatīkama smaka K. Students Latvis No 1561.]
Avots: ME II, 854
Avots: ME II, 854
nosmirdināt
‡ nùosmir̂dinât, Perfektivum zu smir̂dinât; mit Gestank erfüllen: mē̦slu ve̦zums gaŗām braucuot nuosmirdināja visas malas (wo?).
Avots: EH II, 88
Avots: EH II, 88
nosmirkt
nùosmìrkt: auch C., Saul. Raksti I, 195; viņa strādāja un gāja, nuosmirkusi, netīra Jauns. Raksti III, 122.
Avots: EH II, 88
Avots: EH II, 88
nosmirst
‡ nùosmirst, = nùosmir̂dêt: nuosmirda vien tik pēc vilnas, bet dūmu ne˙kāda nebija Janš. Bandavā II, 25.
Avots: EH II, 88
Avots: EH II, 88
nosmukšķināties
‡ nùosmukšķinâtiês, schmatzen (perfektiv) Schwitten: Jaks, brītiņu ... pārdevējiem acīs paskatījies, nuosmukšķinājās ("?") Dünsb. Trīs romant. gadīj. 96. vāvere nuosmukšķinājās un pazuda Saikava.
Avots: EH II, 88
Avots: EH II, 88
nosmukt
nosmulēt
nùosmulêt [Dunika, C.], nùosmuļ̃ļât, nùosmulinât, auch nùošmulinât Dond.,
1) tr., besudeln, besabbeln, beschmutzen:
līdumu dedzinātāji nuosmulēja jaunam pārim ģīmjus ar suodrējiem BW. III, 1, 18. nuosmulē̦ta istaba R. Sk. II, 129. nuosmuļļāta klūga MWM. VIII, 241;
2) nuosmulêt, intr., sich besudeln, sich beschmutzen:
krādziņš bij pa˙visam me̦lns nuosmulējis Vēr. II, 1051; dafür gew. refl. nùosmulêtiês, nùosmuļ̃ļâtiês, [nùosmulinâtiês Hen.].
Avots: ME II, 854
1) tr., besudeln, besabbeln, beschmutzen:
līdumu dedzinātāji nuosmulēja jaunam pārim ģīmjus ar suodrējiem BW. III, 1, 18. nuosmulē̦ta istaba R. Sk. II, 129. nuosmuļļāta klūga MWM. VIII, 241;
2) nuosmulêt, intr., sich besudeln, sich beschmutzen:
krādziņš bij pa˙visam me̦lns nuosmulējis Vēr. II, 1051; dafür gew. refl. nùosmulêtiês, nùosmuļ̃ļâtiês, [nùosmulinâtiês Hen.].
Avots: ME II, 854
nosmurgāt
nùosmur̃gât, nùošmur̃gât, tr., besabbeln, besudeln, beschmutzen, beschmurgeln: tuo bij bē̦rni nuosmurgājuši BW. 1016. labāk tinu ap kājiņu, nekâ devu nuošmurgāt BW. 19234, 3.
Avots: ME II, 855
Avots: ME II, 855
nostādināt
nùostādinât, tr.,
1) zum Stehen bringen, aufhören machen:
klukučus varuot nuostādināt, kad nuo stuopa dzeruot ūdeni Ein. I, 113;
2) (mit â C., Arrasch] abstehen lassen:
senāk piena traukuos nuostādināja pienu, lai varē̦tu nuo virsus nuosmalstīt krējumu Konv. 2 3117. nuostâdināt - ļaut krējumam atdalīties un nuostāties piena virsū Mar. n. RKr. XV, 128; [3 (mit ã) hinstellen, stehen lassen: n. visus pie sienas C. gans nuostãdināja (liess stehen) luopus Arrasch.]
Avots: ME II, 858
1) zum Stehen bringen, aufhören machen:
klukučus varuot nuostādināt, kad nuo stuopa dzeruot ūdeni Ein. I, 113;
2) (mit â C., Arrasch] abstehen lassen:
senāk piena traukuos nuostādināja pienu, lai varē̦tu nuo virsus nuosmalstīt krējumu Konv. 2 3117. nuostâdināt - ļaut krējumam atdalīties un nuostāties piena virsū Mar. n. RKr. XV, 128; [3 (mit ã) hinstellen, stehen lassen: n. visus pie sienas C. gans nuostãdināja (liess stehen) luopus Arrasch.]
Avots: ME II, 858
notrencināt
‡ nùotrencinât,
1) "?": ka es viņus tik aplam varē̦tu mānēt un nuosmādēt un ļaudis nuo tiem nuobīdēt un n. Salasīš. 9;
2) abjagen, ermüden (intr.)
Kal., Matk., Priekuln, Satingen, Sissegal, Wolgunt: n. (mit eñ) zirgu.
Avots: EH II, 101
1) "?": ka es viņus tik aplam varē̦tu mānēt un nuosmādēt un ļaudis nuo tiem nuobīdēt un n. Salasīš. 9;
2) abjagen, ermüden (intr.)
Kal., Matk., Priekuln, Satingen, Sissegal, Wolgunt: n. (mit eñ) zirgu.
Avots: EH II, 101
notusnīt
nùotusnît,
1) = nùotust 1 Neu-Wohlfahrt;
2) stöhnend (etwas Schweres) herunterschaffen:
n. baļķi nuo augšas Warkl. Refl. -tiês,
1) = nuotusnît 1: cilvē̦ks, cūka nuotusnījās C.;
2) mühsam und stöhnend sich herab- od. hinbewegen:
ve̦ctē̦vs ar muokām nuotusnījās nuo lāvas Jürg. n. uz kaimiņiem Warkl.;
3) eine Zeitlang trödeln:
viņš vienmē̦r beidzamais pie darba, juo nevar mājā nuotusnīties vien Ruj.;
4) "uosmakt">nuosmakt" Warkl.]
Avots: ME II, 879
1) = nùotust 1 Neu-Wohlfahrt;
2) stöhnend (etwas Schweres) herunterschaffen:
n. baļķi nuo augšas Warkl. Refl. -tiês,
1) = nuotusnît 1: cilvē̦ks, cūka nuotusnījās C.;
2) mühsam und stöhnend sich herab- od. hinbewegen:
ve̦ctē̦vs ar muokām nuotusnījās nuo lāvas Jürg. n. uz kaimiņiem Warkl.;
3) eine Zeitlang trödeln:
viņš vienmē̦r beidzamais pie darba, juo nevar mājā nuotusnīties vien Ruj.;
4) "uosmakt">nuosmakt" Warkl.]
Avots: ME II, 879
osma
uôsma, uôsme,
1) uôsme Nötk., der Geruchsinn:
tam gan ir uosme! Sessw. man ir... mednieka uosme Austriņš M. Z. 57. tavai uosmai, garšai iztikt suoluos Rainis;
2) der Geruch; "jusme" Vīt. (uôsme): nav ne uosmes nuo siltuma ("= ne tik daudz, ka varē̦tu kuo aizuost") Lös. n. Etn. IV, 162, Ramkau, Vīt, nuo siltumas tik maza uosme manāma Vīt.;
3) uosma Ramkau, ein bischen: viņam nav ne uôsmes 2 AP. tikai uosma vairs pirtī bij siltumas Ramkau.
Avots: ME IV, 421
1) uôsme Nötk., der Geruchsinn:
tam gan ir uosme! Sessw. man ir... mednieka uosme Austriņš M. Z. 57. tavai uosmai, garšai iztikt suoluos Rainis;
2) der Geruch; "jusme" Vīt. (uôsme): nav ne uosmes nuo siltuma ("= ne tik daudz, ka varē̦tu kuo aizuost") Lös. n. Etn. IV, 162, Ramkau, Vīt, nuo siltumas tik maza uosme manāma Vīt.;
3) uosma Ramkau, ein bischen: viņam nav ne uôsmes 2 AP. tikai uosma vairs pirtī bij siltumas Ramkau.
Avots: ME IV, 421
osme
uôsme (unter uôsma), ‡
4) "Luft"
(?) N.-Peb. n. Latvijas Saule 1043: nu vairs nav uosmes.
Avots: EH II, 744
4) "Luft"
(?) N.-Peb. n. Latvijas Saule 1043: nu vairs nav uosmes.
Avots: EH II, 744
pakrejas
pakrejas [Drosth.], nach Etn. I, 42 auch pakreji, [pakrejītes Trik., pakrējas Bauske], pakrèjums, [pakrêms 2 Salis], pakreims, [pakreîmes 2 Dunika], der Unterschmant, die dünne Schicht Sahne, die nach der Abschmändung auf der Milch bleibt Ahs., Tals., Dond., Peb.: pakrejas - krējuma dāļas, kas paliek virs rūgušpiena, kad krējums nuo virsas nuosme̦lts Plm. n. RKr. XVII, 71. kas tad Jē̦kabam šuodien, ka tāds saskābis kâ pakrējums? Jauns. M: dz. 33..
Avots: ME III, 48
Avots: ME III, 48
pametekls
‡ pame̦te̦kls "kuoks, kuo pirms uguns iekuršanas šķē̦rsām nuoliek apakšā malkai, lai malkas pagales nesakristu cita uz citas un uguns nenuosmaktu" Seyershof. ne˙maz pame̦te̦klu nav ielicis apužā, - kâ lai kuŗas krāsns!
Avots: EH II, 155
Avots: EH II, 155
pasiena
pasiêna, pasiêne, = paseknis 2, 3; pasiena - neaizmūrē̦ta vieta apakš sienas, kur par ē̦ku pamatiem ir tikai lieli, nuostādīti akmeņi, kuŗu starppuosmi nav piepildīti Etn. IV, 163. milzīgs akmens bija izvēiies nuo pasienas A. XVIII, 492. cūka raka pasienē BW. 13011. pasiena - sienas apakša: peles iztaisījušas caurumus pasienā Sassm. n. RKr. XVII, 44. iz meklēja visus kaktus un pasienas Latv. pasienās mirka sniega palieku čaugas Upītis Sieviete 238. [ja tu mani nelaidīsi ustabā, tad es tev parakšu pasieni; - tev būs salts Pas. I, 248 (aus Preili).]
Avots: ME III, 99
Avots: ME III, 99
pāsma
pàsma 2 [Kr.], pāsms,
1) [pàsms 2 Golg., Stomersee, Bers., Warkh., Warkl., Gr.-Buschhof], abgeteilte Fäden beim Aufscheren, [ein Gebinde von je 30 Fäden Bielenstein Holzb. 394, 40I], Fitze Garn St., [auch vom Haar]: gadījās arī tâ, ka me̦tu pietrūka un aude̦kls iznāca par pāri pāsmu šaurāks, nekâ sākumā bija nuoduomāts Jauns. pāsma jeb puosma sastav nuo trim dzijām Bērziņš. aude̦kla platumu rē ķina pēc pāsmiem Nerft n. A. XI, 84. Der šķiets, Weberkamm, besteht aus 30 Zähnen, das ist ein pāsms od. pāsma, und 10 Zähnen, das ist ein gaņģis U.; [pãsms "matu vai linu šķipsna" Bauske];
2) = uosms">puosms, das Stadium: sievieši ātrāk iziet savus īsākuos attīstīšanās pāsmus A. Xl, 492; [n. U. auch sonst pãsms für puosms. - Nebst li. põsmas "ein Gebinde beim Garn" aus slav. pasmo dass.].
Avots: ME III, 190
1) [pàsms 2 Golg., Stomersee, Bers., Warkh., Warkl., Gr.-Buschhof], abgeteilte Fäden beim Aufscheren, [ein Gebinde von je 30 Fäden Bielenstein Holzb. 394, 40I], Fitze Garn St., [auch vom Haar]: gadījās arī tâ, ka me̦tu pietrūka un aude̦kls iznāca par pāri pāsmu šaurāks, nekâ sākumā bija nuoduomāts Jauns. pāsma jeb puosma sastav nuo trim dzijām Bērziņš. aude̦kla platumu rē ķina pēc pāsmiem Nerft n. A. XI, 84. Der šķiets, Weberkamm, besteht aus 30 Zähnen, das ist ein pāsms od. pāsma, und 10 Zähnen, das ist ein gaņģis U.; [pãsms "matu vai linu šķipsna" Bauske];
2) = uosms">puosms, das Stadium: sievieši ātrāk iziet savus īsākuos attīstīšanās pāsmus A. Xl, 492; [n. U. auch sonst pãsms für puosms. - Nebst li. põsmas "ein Gebinde beim Garn" aus slav. pasmo dass.].
Avots: ME III, 190
pašmauga
I pašmauga ["gaŗums, attālums, slaidums" N.-Peb.: gaŗiem vāģiem (Leiterwagen) liela pašmauga N.-Peb.] ; pašmauga - garums, attālums pie kādas lietas, piem. pie arkla nuo sprūda līdz apīšas zaram ir pašmauga Lös. n. Etn. IV, 163; ["liels gabals": liela pašmaũga, kuo skriet AP.; "pašmaũga - te̦lpa atvēzienam vai ieskrējienam; atvēziena gaŗums" N.-Peb.; gribas ēst: bij gaŗa pašmaũga (Zeitraum) AP.; ja zirgs pārāk īsi iejūgts arklā, tad saka, ka īsa pašmaũga Schujen; "uosms">puosms, nuodalījums": liela pašmaũga Nötk.].
Avots: ME III, 115
Avots: ME III, 115
pāzums
pielips
I piẽlips: piêlips 2 ruodas, kad nuo kuodaļas vȩlk jaunu puosmu un glauž klāt jau savȩ̄rptai dzijai Ruj.
Avots: EH II, 259
Avots: EH II, 259
piemejs
piemejs, ‡
2) "?": izvȩlkat... nuo devītās sȩ̄tas puosmas piemeju (od. zu einem nom. *piemeja?)! Pas. XV, 198 (aus Rönnen).
Avots: EH II, 261
2) "?": izvȩlkat... nuo devītās sȩ̄tas puosmas piemeju (od. zu einem nom. *piemeja?)! Pas. XV, 198 (aus Rönnen).
Avots: EH II, 261
posms
puõsms,
1): riķu žuoga p. Frauenb. sētiņas taisa puôsmiem 2 AP. ābuliņu saliek zārdiņuos pa puosmiem ebenda; kad pupas stāda pirmuodien, tad zieds nākuot pirmajā puõsmā Ramkau;
2): "30 šķieta zuobu platums" Dunika; "30 pāŗu dzijas aude̦kla me̦tuos" Schnehpeln; kad me̦t aude̦klu, tad puõsmus pārsien; vienā puosmā ir 60 dziju Frauenb.;
3): puõsmi raujas pušu vērpjuot, kad lini ir mitri un satrūdējuši Seyershof.
Avots: EH II, 347
1): riķu žuoga p. Frauenb. sētiņas taisa puôsmiem 2 AP. ābuliņu saliek zārdiņuos pa puosmiem ebenda; kad pupas stāda pirmuodien, tad zieds nākuot pirmajā puõsmā Ramkau;
2): "30 šķieta zuobu platums" Dunika; "30 pāŗu dzijas aude̦kla me̦tuos" Schnehpeln; kad me̦t aude̦klu, tad puõsmus pārsien; vienā puosmā ir 60 dziju Frauenb.;
3): puõsmi raujas pušu vērpjuot, kad lini ir mitri un satrūdējuši Seyershof.
Avots: EH II, 347
posms
puõsms C., Līn., Iw., pùosms 2 KL. Kr., auch uosma">puosma, ein Demin. puosmītis bei Neik.,
1) puõsma Lautb., eine Abteilung zwischen zwei Endpunkten, z. B. die Zaunschicht zwischen 2 Pfosten
(Lasd.), ein Feld im Paneelwerk, der Halm von einem Knoten bis zum andern ("der Knoten beim Schilf oder Getreidehalm" Mag. XIII, 3, 68), an Pflanzen der Jahrestrieb usw. U.: sē̦tai viens puosms izgāzies Purap. skaties, skauģīti, caur tuoga puosmu! RKr. XVI, 200. es taulās iejādams salauzīju žuoga puosmu BW. 18612. tur nebija žuoga puosma, kur piesiet kumeliņu 25803, 2. viņu nakti gulēju aiz riķu puosma 11563. labības stiebriem jau nuo pirmās puosmas augušas garas vārpas LP. V, 84. pluosts palika par kādu puosmu īsāks DL. mūsu ruoka sastāv nuo diviem lielākiem puosmiem Māc. p. dz. 52. - laika puosms, der Zeitabschnitt: pēdējā stunda pat˙laban aizmirstībā slīkstuošam laika puosmam A. v. J. 1902, S. 1. attīstības puosms, die Entwicklungsphase: ievirzīti jaunā attīstības puosma JR. IV, 228;
2) puosms, eine Abteilung von 10 Zähnen beim Weberkamm
Bielenstein Holzb. 401, Lasd.; eine Gruppe von Weberhefteln Bielenstein Holzb. 405;
3) so viel man zwischen zwei Fingern aus der Kunkel Flachs zieht
U. Zu serb. pȁsmо, čech. pásmo, r. пáсмо "Fitze".
Avots: ME III, 458
1) puõsma Lautb., eine Abteilung zwischen zwei Endpunkten, z. B. die Zaunschicht zwischen 2 Pfosten
(Lasd.), ein Feld im Paneelwerk, der Halm von einem Knoten bis zum andern ("der Knoten beim Schilf oder Getreidehalm" Mag. XIII, 3, 68), an Pflanzen der Jahrestrieb usw. U.: sē̦tai viens puosms izgāzies Purap. skaties, skauģīti, caur tuoga puosmu! RKr. XVI, 200. es taulās iejādams salauzīju žuoga puosmu BW. 18612. tur nebija žuoga puosma, kur piesiet kumeliņu 25803, 2. viņu nakti gulēju aiz riķu puosma 11563. labības stiebriem jau nuo pirmās puosmas augušas garas vārpas LP. V, 84. pluosts palika par kādu puosmu īsāks DL. mūsu ruoka sastāv nuo diviem lielākiem puosmiem Māc. p. dz. 52. - laika puosms, der Zeitabschnitt: pēdējā stunda pat˙laban aizmirstībā slīkstuošam laika puosmam A. v. J. 1902, S. 1. attīstības puosms, die Entwicklungsphase: ievirzīti jaunā attīstības puosma JR. IV, 228;
2) puosms, eine Abteilung von 10 Zähnen beim Weberkamm
Bielenstein Holzb. 401, Lasd.; eine Gruppe von Weberhefteln Bielenstein Holzb. 405;
3) so viel man zwischen zwei Fingern aus der Kunkel Flachs zieht
U. Zu serb. pȁsmо, čech. pásmo, r. пáсмо "Fitze".
Avots: ME III, 458
puta
‡ puta, = putas: kad sāks puôds vārīt, nuosmeļ putu Kaltenbr. virsā maza puteņa ebenda. ūdens, atsizdams putu, grìezās me̦lns un baigi dziļš Brigadere Dievs, daba, darbs 10.
Avots: EH II, 338
Avots: EH II, 338
rakt
rakt (li. ràkti "stochern, stochernd tiffnen, kratzen, stechen"), rùoku, raku, tr., graben: Sprw. sle̦pe̦n kā kurmis ruok. kas citam bedri ruok, pats iekrīt. sle̦pkava, kunga meitai bedri rakdams, pats tanī iekrita Dīcm. pas. v. I, 57. kam, tautieti, aku raki? BW. 21671, 10. bagātie nabadziņu dzīvu raka zemītē 31244. Refl. -tiês,
1) intr., (hin und wieder) graben, wühlen:
kuo tu ruocies pa manu gultu, skapi? Ahs. n. RKr. XVII, 48. ruocies vien tad pa savu purvu nuosmircis! Saul. I, 128;
2) sich begraben lassen:
baznīcā tuoreiz rakušies arī citi Kundziņš Smiltene 14. - Subst. rakšana, das Graben; rakums, die abgeschlossene Tātigkeit des Grabens; das Gegrabene; cūku, kurmju rakums od. rakumi, das von Schweinen Ausgewühlte, der Maulwurfshügel: lauki vienuos cūku rakumuos Ahs. n. RKr. XVII, 48. uzgāju cūku rakumuos ze̦ltu naudas gabalu LP. V, 411. lai kurmis neraktu, tad jāiesprauž viņa rakumuos gaļas šautrs Etn. II, 123. uz istabas vidu kuls, kā rakumi, bija duobains Kļav.; racējs, wer gräbt, der Gräber; grāvju racējs, der Grabengräber. Zu li. rakštìs "Grab; Splitter". rakìnti "schliessen" u. a. (s. Būga KSn. 1, 171 und 261); und zu ahd. birahanen "erbeuten"? Vgl. anch Zupitza Cierm. Gutt. 136.
Avots: ME III, 475
1) intr., (hin und wieder) graben, wühlen:
kuo tu ruocies pa manu gultu, skapi? Ahs. n. RKr. XVII, 48. ruocies vien tad pa savu purvu nuosmircis! Saul. I, 128;
2) sich begraben lassen:
baznīcā tuoreiz rakušies arī citi Kundziņš Smiltene 14. - Subst. rakšana, das Graben; rakums, die abgeschlossene Tātigkeit des Grabens; das Gegrabene; cūku, kurmju rakums od. rakumi, das von Schweinen Ausgewühlte, der Maulwurfshügel: lauki vienuos cūku rakumuos Ahs. n. RKr. XVII, 48. uzgāju cūku rakumuos ze̦ltu naudas gabalu LP. V, 411. lai kurmis neraktu, tad jāiesprauž viņa rakumuos gaļas šautrs Etn. II, 123. uz istabas vidu kuls, kā rakumi, bija duobains Kļav.; racējs, wer gräbt, der Gräber; grāvju racējs, der Grabengräber. Zu li. rakštìs "Grab; Splitter". rakìnti "schliessen" u. a. (s. Būga KSn. 1, 171 und 261); und zu ahd. birahanen "erbeuten"? Vgl. anch Zupitza Cierm. Gutt. 136.
Avots: ME III, 475
riķis
riķis, gew. der Plur. riķi, U., Mag. II, 3, 36, Nigr., Tals., Senten, Wahnen, Luttr., Lieven-Behrsen, Dunika, Gr.-Essern, die Zaunspricken (riķīši U.), Fichtenreiser, Sprickerstangen Bielenstein Holzb., die quergelegten Stangen im Sprickenzaun Kawall n. U.: riķu žuogs od. riķu sē̦ta, der Sprickenzaun. vīrs... izrāva nuo žuoga riķi, ar kuo aizstāvēties pret suņiem Janš. Dzimtene 2 I, 46. šķiŗaties, me̦lni meži, ārdāties, riķu puosmi! BW. 31399. -riķi- auch: auf gegabelten Stöcken befestigte Stangen zum Aufhängen von Netzen Bielenstein Holzb. 657 (mit Abbild.). Nebst li. rikė "Zaunstange" und estn. rike "Zaunstecken" aus mnd. rick "lange, dünne Stange".
Avots: ME III, 525, 526
Avots: ME III, 525, 526
sadraskāt
sadraskât, tr., zerreissen, zerfetzen: viņš paņēma paku nuosmulē̦tu un sadraskātu grāmateļu Saul. I, 60. sadraskāt drēbes Dunika.
Avots: ME III, 612
Avots: ME III, 612
sakretināt
‡ sakretinât "?": sakretinādami vēl dažus puosmus kriteņa kūtij priekšā Janš. Mežv. ļ. II., 368.
Avots: EH II, 419
Avots: EH II, 419
sapiķelēt
‡ sapiķelêt Seyershof, dicht zusammenlegen od. aufschichten: s. lupatas bē̦rnam uz muti, lai nuosmuok.
Avots: EH II, 435
Avots: EH II, 435
šekšelis
‡ šekšelis "nuosmulējies bē̦rns" Walk; (šekšels) ein Schimpfname (z. B. von einem kleinen, schmutzigen Widder) N.-Peb.
Avots: EH II, 625
Avots: EH II, 625
sērs
sētens
sē̦te̦ns "?": dē̦lu māte, pre̦cē̦dama, suolīj[a] škietu, suolīj[a] nītes: kad aizgāju, kad prasīju, sē̦te̦ns (gen. s.?) puosmu parādīja BW. 23226, 3. man iedeva jaunā mārša zilu, me̦l[n]u gabuliņu; mežā nest - grē̦ku bailes, uz sē̦te̦na suņi rēja 25391.
Avots: ME III, 834
Avots: ME III, 834
šķīksts
šķîksts 2 Schlehk n. FBR. VII, 41, Widdrisch, = šķîsts: šķīkstas putras vārītāju BW. 18659 var. (aus Usingen). - Subst. šķīkstums, = šķīstums, das Dünne, Flüssige: sieva laistīja šķīkstumu... piedurknē LP. V, 280. nuosmalstījis... šķīkstumu 92. strebiet šķīkstumu! VI, 323.
Avots: ME IV, 48
Avots: ME IV, 48
šķirma
skotele
skùotele 2 KL, Prl.,
1) skuõtele Salisb., Adiamünde, skùotele 2 Saikava, Korwenhof, Stomersee, eine Schürze
Smilt., Ronneb. n. MWM. VIII, 793, Mar., Adsel, Adleenen, Selsau, Saussen, Kroppenhof, Sissegal, Ekau, Grünw., Dobl., Ruhental, Linden (in Kurl.); ein Schurzfell U., Bauske, Deg., Annenburg, Wandsen (skuõtele), ein Lederschurz Bielenstein Holzb. 652, ein Männerschurz U., N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411; eine unsaubere Schürze Naud.; eine Kinderschürze Nigr.: priekšautu sauc par skuoteli Plutte 71. ķēkša pastāvīgi valkā baltu skuoteli Dobl. apsien skuoteli, lai nenuosmērējas svārki un biksas! Mar. gar uguni te̦kājuot skuotelīte (Var.: pus[e] priekšauta) nuosviluse BW. 25731,1;
2) ein Frauenmieder, Leibchen
(skuõtele) Nigr.;
3) skùotele 2 Memelshof, Sussei, Selb., Gr.-Buschh., Ekengraf, Unguri, die Tasche (am Kleide)
Kreuzb., Selb., Setzen, Wessen, Dubena, Nerft, die Hosentasche Sauken (skùotele 2): es pudeli iebāzu bikšu skuotelē Jauns. lai pelēja vaŗa nauda ve̦cu vīru skuotelē BW. 1776. gan gribēja meitu māte skuotelē glabājama. ne man tādu svārku bija, ne svārkiem skuotelītes 23572;
4) ein kleiner Hafersack
Kokn. n. U., Mag. XX, 3,222. Entweder aus skuortele, oder aus mnd. schôtvel "Schurzfell".
Avots: ME III, 911
1) skuõtele Salisb., Adiamünde, skùotele 2 Saikava, Korwenhof, Stomersee, eine Schürze
Smilt., Ronneb. n. MWM. VIII, 793, Mar., Adsel, Adleenen, Selsau, Saussen, Kroppenhof, Sissegal, Ekau, Grünw., Dobl., Ruhental, Linden (in Kurl.); ein Schurzfell U., Bauske, Deg., Annenburg, Wandsen (skuõtele), ein Lederschurz Bielenstein Holzb. 652, ein Männerschurz U., N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411; eine unsaubere Schürze Naud.; eine Kinderschürze Nigr.: priekšautu sauc par skuoteli Plutte 71. ķēkša pastāvīgi valkā baltu skuoteli Dobl. apsien skuoteli, lai nenuosmērējas svārki un biksas! Mar. gar uguni te̦kājuot skuotelīte (Var.: pus[e] priekšauta) nuosviluse BW. 25731,1;
2) ein Frauenmieder, Leibchen
(skuõtele) Nigr.;
3) skùotele 2 Memelshof, Sussei, Selb., Gr.-Buschh., Ekengraf, Unguri, die Tasche (am Kleide)
Kreuzb., Selb., Setzen, Wessen, Dubena, Nerft, die Hosentasche Sauken (skùotele 2): es pudeli iebāzu bikšu skuotelē Jauns. lai pelēja vaŗa nauda ve̦cu vīru skuotelē BW. 1776. gan gribēja meitu māte skuotelē glabājama. ne man tādu svārku bija, ne svārkiem skuotelītes 23572;
4) ein kleiner Hafersack
Kokn. n. U., Mag. XX, 3,222. Entweder aus skuortele, oder aus mnd. schôtvel "Schurzfell".
Avots: ME III, 911
smaks
II smaks (unter smaka),
1): auch Auleja, Kal., Kaltenbr., OB., Perkunen, Pussen, Wessen; s. nuosmirdēja Tdz. 58028. labs s. Lng.; ‡
2) Geschmack
Lng.
Avots: EH II, 532
1): auch Auleja, Kal., Kaltenbr., OB., Perkunen, Pussen, Wessen; s. nuosmirdēja Tdz. 58028. labs s. Lng.; ‡
2) Geschmack
Lng.
Avots: EH II, 532
smaukt
smūģis
smurgaļot
sodrēji
suôdrẽji Wolm., Kr., Drosth., Ronneb., Neuenb., suôdrēji 2 Līn., Iw., suôdŗi 2 Dond., suodri U., Adsel, (mit uô 2 ) Roop, Selg., Baldohn, (mit uô ) Schwanb., Gr. - Buschhof, Sermus, Smilten, N. - Wohlfahrt, Notk., der Russ; Tabaksol: pīpes suodrēji Etn. IV, 106, 113 oder suôdri Odensee. lād, ka suodrēji sāk nuo gaisa birt RKr. VI, sak. v. 760. nuosmulēja... ģīmjus ar suodrējiem BW. III, 1, S. 18. suodrēju vārpas, Mutterkorn Bergm. n. U., schwarze Āhren im Korn Burtn. n. U. Nebst li. súodžiai, r. сáжа, čech. sáze, an. und ae. sôt "Russ" zu sêst(iês); eigentlich: Angesetztes.
Avots: ME III, 1136
Avots: ME III, 1136
spozms
stabots
starpa
star̂pa, star̂ps 2 Salis, starps L., U.,
1) lokal, der Zwischenraum
U., die Strecke, Entfernung zwischen zwei Gegenständen; kalnu starpās ir dziļas ielejas LP. VII, 477. vilkam zeķes nuoplīsušas ciemu starpas lampājuot (die Strecken zwischen den Dörfern zurücklegend) BW. 7319. tam lietum vajadzēja ķert vispāri, bet uz tik lielas starpas lietus izdalās A. v. J. 1898, S. 7. izņēma sē̦tai vienā starpā kārtis Kaudz. M. 17. kāju starpa LP. V, 54, die Gabelung der Beine, der Raum zwischen den Beinen; vajaguot bikses nuomest un caur kāju starpu skatīties, tad raganas atstājuoties Etn. III, 77. izčūlāj[u]šas gurnu starpas BW. 8431, 2 var. tev ir plats kāju starps 34406. pirkstu starpa, der Raum zwischen zwei Fingern; pirkstu starpās tie turēja de̦guošas sveces BW. III, 1, S. 91. kuoku starpa, eine Allee Bergm. n. U. tāļš puosta starps neļauj pie Maijas būt St. n. Plūd. Llv. II, 196. ak tu augstais debess starps! 170;
2) temporal, der Zwischenraum
U., die Zwischenzeit; laiku starpās Vēr. II, 1255. starpu laiks Mag. XX, 3, 61, die Zwischenzeit. guovs me̦t gaŗu starpu, die Kuh ist (vor dem Kalben) längere Zeit nicht milchend Tirs., Plm. pa tuo starpu U., pa tam starpam U., pa tām starpām, während dessen, unterdessen; pa tuo starpu bij sasniegta jūŗas mala LP. III, 78. pa tuo starpu brālis... bij aizgājis IV, 143. pa(r) tuo starpu, kalet tie saskrēja, zaķis bij krāsns augšā VI, 250. pa tam starpam bij gadījies ļaunajam ienākt VII, 41, pa tām starpām meitiņa uzaugusi par... skaistu jaunavu VI, 310;
3) der Unterschied
U.;
4) der Zwist;
nekaiš nieka ne˙vienam brāļu starpas līdzināt; brāļi paši bārušies, paši labi saderēja BW. 3465;
5) starpas vīrs St., Unterhändler; starpa vīrs Glück Hiob 9, 33, ein Schiedsmann;
6) mēnešu starpas St. "Mondslichter";
7) "stirpas puosms"(star̂pa) Druw. - Daneben ohne s- li, tárpas "Zwischenraum",
wozu nach J. Schmidt Vok. lI, 139, Torbiörnsson Liqmet. II, 85, Krček Grupy 731, Persson Beitr. 858 ksl. trapъ "Grube".
Avots: ME III, 1046
1) lokal, der Zwischenraum
U., die Strecke, Entfernung zwischen zwei Gegenständen; kalnu starpās ir dziļas ielejas LP. VII, 477. vilkam zeķes nuoplīsušas ciemu starpas lampājuot (die Strecken zwischen den Dörfern zurücklegend) BW. 7319. tam lietum vajadzēja ķert vispāri, bet uz tik lielas starpas lietus izdalās A. v. J. 1898, S. 7. izņēma sē̦tai vienā starpā kārtis Kaudz. M. 17. kāju starpa LP. V, 54, die Gabelung der Beine, der Raum zwischen den Beinen; vajaguot bikses nuomest un caur kāju starpu skatīties, tad raganas atstājuoties Etn. III, 77. izčūlāj[u]šas gurnu starpas BW. 8431, 2 var. tev ir plats kāju starps 34406. pirkstu starpa, der Raum zwischen zwei Fingern; pirkstu starpās tie turēja de̦guošas sveces BW. III, 1, S. 91. kuoku starpa, eine Allee Bergm. n. U. tāļš puosta starps neļauj pie Maijas būt St. n. Plūd. Llv. II, 196. ak tu augstais debess starps! 170;
2) temporal, der Zwischenraum
U., die Zwischenzeit; laiku starpās Vēr. II, 1255. starpu laiks Mag. XX, 3, 61, die Zwischenzeit. guovs me̦t gaŗu starpu, die Kuh ist (vor dem Kalben) längere Zeit nicht milchend Tirs., Plm. pa tuo starpu U., pa tam starpam U., pa tām starpām, während dessen, unterdessen; pa tuo starpu bij sasniegta jūŗas mala LP. III, 78. pa tuo starpu brālis... bij aizgājis IV, 143. pa(r) tuo starpu, kalet tie saskrēja, zaķis bij krāsns augšā VI, 250. pa tam starpam bij gadījies ļaunajam ienākt VII, 41, pa tām starpām meitiņa uzaugusi par... skaistu jaunavu VI, 310;
3) der Unterschied
U.;
4) der Zwist;
nekaiš nieka ne˙vienam brāļu starpas līdzināt; brāļi paši bārušies, paši labi saderēja BW. 3465;
5) starpas vīrs St., Unterhändler; starpa vīrs Glück Hiob 9, 33, ein Schiedsmann;
6) mēnešu starpas St. "Mondslichter";
7) "stirpas puosms"(star̂pa) Druw. - Daneben ohne s- li, tárpas "Zwischenraum",
wozu nach J. Schmidt Vok. lI, 139, Torbiörnsson Liqmet. II, 85, Krček Grupy 731, Persson Beitr. 858 ksl. trapъ "Grube".
Avots: ME III, 1046
starpiņš
strutas
strutas (li. srùtos "strutas" Miežinis),
1) der Eiter
U.: slimības izplata strutas SDP. VIII, 57. pārvērš audumus strutās Konv. 8. palags... bija ar strutām LP. VII, 81;
2) der Schaum beim Kochen von rohem Fleisch
Spr., Bers., Lub., Erlaa: strutiņas nuosmalstīt N. - Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411;
3) die Mistjauche
U., Brasche, Kalleten, Dond.: strutas te̦k nuo kūts laukā Dond. Nebst ai. srutá-ḥ, gr. ρ'υτός "fliessend" u. a. zu stràujš.
Avots: ME III, 1096
1) der Eiter
U.: slimības izplata strutas SDP. VIII, 57. pārvērš audumus strutās Konv. 8. palags... bija ar strutām LP. VII, 81;
2) der Schaum beim Kochen von rohem Fleisch
Spr., Bers., Lub., Erlaa: strutiņas nuosmalstīt N. - Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411;
3) die Mistjauche
U., Brasche, Kalleten, Dond.: strutas te̦k nuo kūts laukā Dond. Nebst ai. srutá-ḥ, gr. ρ'υτός "fliessend" u. a. zu stràujš.
Avots: ME III, 1096
sujums
svirpsts
svirpsts, der Schrei eines Sperlings: uz katra grieziena īss svirpsts (von einem Sperling gesagt) Duomas IV, 239. nebēdīgā druosmē skaļiem svirpstiem katru apmē̦tā II, 620.
Avots: ME III, 1162
Avots: ME III, 1162
tecēt
tecêt: ein part. prs. tecējuot Tdz. 38303,
1): te̦kamu (= te̦kuošu) ūdeni Getzel Psalm 23;
4): (sievas) tecēja uz ceļiem Glück II Makk. 3, 19. senāk ļaudis vairāk tecēja (= gāja) uz baznīcu Frauenb. visi ceļi tecēja pilni ar zirgiem (braucuot) Salis. lai blusas te̦k ārā nuo kre̦kla Seyershof;
5): spuolīte, kamuolis te̦k (= risinās, tinas) Saikava. dzija, diegi labi te̦k (rit, risinās) Sonnaxt. kâ te̦k aude̦kls? kad rē̦na dzija, tad daudz nete̦k, tad iznāk maz puosmu Frauenb. tā saite te̦k kuopā (= savijas), kad grìež (vij) ebenda. gurķi rankuo, t. i., tie te̦k gar zemi Iw. pa priedes kaļļiem laiva labi nete̦k (= neslīd) Kaugurcierns. Refl. -tiês,
1): auch Saikava. Subst. tecêšana: kūtram kūtra t. BW. 832. nerimās suoļu t. Vindedze 78; tecẽjums: par savu tecējumu (= pakalpuojumu) naudu ņemt Frauenb.; te̦cê̦tãjs: tad nuogāja ... te̦cē̦tāji ar grāmatām Glück II Chron. 30, 6. meža t. BW. 30557 var. upīte te̦cē̦tāja 14946. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 715 f.
Avots: EH II, 672
1): te̦kamu (= te̦kuošu) ūdeni Getzel Psalm 23;
4): (sievas) tecēja uz ceļiem Glück II Makk. 3, 19. senāk ļaudis vairāk tecēja (= gāja) uz baznīcu Frauenb. visi ceļi tecēja pilni ar zirgiem (braucuot) Salis. lai blusas te̦k ārā nuo kre̦kla Seyershof;
5): spuolīte, kamuolis te̦k (= risinās, tinas) Saikava. dzija, diegi labi te̦k (rit, risinās) Sonnaxt. kâ te̦k aude̦kls? kad rē̦na dzija, tad daudz nete̦k, tad iznāk maz puosmu Frauenb. tā saite te̦k kuopā (= savijas), kad grìež (vij) ebenda. gurķi rankuo, t. i., tie te̦k gar zemi Iw. pa priedes kaļļiem laiva labi nete̦k (= neslīd) Kaugurcierns. Refl. -tiês,
1): auch Saikava. Subst. tecêšana: kūtram kūtra t. BW. 832. nerimās suoļu t. Vindedze 78; tecẽjums: par savu tecējumu (= pakalpuojumu) naudu ņemt Frauenb.; te̦cê̦tãjs: tad nuogāja ... te̦cē̦tāji ar grāmatām Glück II Chron. 30, 6. meža t. BW. 30557 var. upīte te̦cē̦tāja 14946. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 715 f.
Avots: EH II, 672
trese
V trese,
1) die Blässe (bei Kühen)
Stenden ;
2) Name einer Kuh, die eine Blasse
(trese) hat Stenden;
3) "?": ja cilvē̦ks nuosmērē seju, tad saka, ka viņam sejā trese Sessau. Zu trese I ?
Avots: ME IV, 231
1) die Blässe (bei Kühen)
Stenden ;
2) Name einer Kuh, die eine Blasse
(trese) hat Stenden;
3) "?": ja cilvē̦ks nuosmērē seju, tad saka, ka viņam sejā trese Sessau. Zu trese I ?
Avots: ME IV, 231
tropains
tropains
truopaîns,
1) = uosma%C3%AEns">puosmaîns Gr.-Buschh., Meiran, Warkl: (mit ùo 2 ), knorrig, abwechselnd dünn und dick U., Wessen: tas kuoks tāds truopains U. tie zirņu pāksti ir truopaiņi Kremon n. U. guovs . . . gaŗiem, truopainiem ragiem Jauns. III, 278; truôpains 2 kuoks Segewold, ein Baum mit abgebrochenen Ästen;
2) porös,
(mit ùo) Rentzen, (mit ùo 2 ) Kl.-Salwen, (mit uô 2 ) Ekau; "caurumains" (mit uô 2 ) Lems.; ausgewachsen, (innen) ausgefault (mit ùo) Rentzen, Serben: truopains kuoks, akmens, māla trauks, korķis Kl.-Salwen u. a. truopainas saknes Rentzen. truopaina vārpa, eine Ähre, in welcher Körner fehlen Gr.-Buschhof, (mit ùo 2 ) Pilda, Warkl.
Avots: ME IV, 253
1) = uosma%C3%AEns">puosmaîns Gr.-Buschh., Meiran, Warkl: (mit ùo 2 ), knorrig, abwechselnd dünn und dick U., Wessen: tas kuoks tāds truopains U. tie zirņu pāksti ir truopaiņi Kremon n. U. guovs . . . gaŗiem, truopainiem ragiem Jauns. III, 278; truôpains 2 kuoks Segewold, ein Baum mit abgebrochenen Ästen;
2) porös,
(mit ùo) Rentzen, (mit ùo 2 ) Kl.-Salwen, (mit uô 2 ) Ekau; "caurumains" (mit uô 2 ) Lems.; ausgewachsen, (innen) ausgefault (mit ùo) Rentzen, Serben: truopains kuoks, akmens, māla trauks, korķis Kl.-Salwen u. a. truopainas saknes Rentzen. truopaina vārpa, eine Ähre, in welcher Körner fehlen Gr.-Buschhof, (mit ùo 2 ) Pilda, Warkl.
Avots: ME IV, 253
trops
III trùops 2 Gr.-Buschh., Meiran, Warkl., = uosms">puosms, der Teil des Halmes zwischen zwei Knoten; eine Abteilung zwischen zwei Punkten überhaupt: labības stiebrs sastāv nuo truopiem Meiran. sarakst[i] man . . . vai-naceņu: div[i] truopeņi ze̦lta liec, trešu sīka sudrabiņa! BW. 6104, 4. truops uz truopa, kaķaste galā (Rätsel: Schilfrohr) Wessen. aizlauzt vārpas nuo truopiņiem Lettg. Etwa zur Wurzel trep "wenden" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 756)?
Avots: ME IV, 253
Avots: ME IV, 253
uzdriepāt
vaļmutis
zieķe
žogs
I žuogs: mit uô 2 Grob., Iw., NB., OB., Popen, Pussen, Rothof, Wirginalen (s. auch die Angaben Būgas Liet. k. žod. CXVII; unbek. in Breslau, Dobl., Ermes, Lemb., Lubn., Marienhausen, Morizberg, Wolm.); caur žuoga puosmu BW. 1563 (aus Krohten, Bunthof, Paddera). aiz žuodziņa 503, 2 (aus Schnehpeln); "nekārtīga sē̦ta" (mit uô) AP.
Avots: EH II, 823
Avots: EH II, 823
zungāt
zvaigala
II zvaĩgala C., Nötk., N. - Salis, N. - Wohlfahrt, Peb., PS., Trik., Wolm., zvaigale L., zvaigaļa U., eine Kuh mit einem weissen sternartigen Mal auf der Stirn; zvaigalis, ein solcher Ochs L., U.: ja bē̦rni nuosmērē pieri, tad saka: kâ zvaigala - zvaigzne (zīme) pierē Nötk. Vgl. zvaidzeņa.
Avots: ME IV, 761
Avots: ME IV, 761