Paplašinātā meklēšana

‡ àiztũļâtiês Dunika, Libau, sich langsam hin-, wegbewegen: a. uz kruogu.

Avots: EH I, 60

‡ apgràuļâtiês ² Nautrēni, ringsum mit Kuhmist (graule) beklebt werden: guovs apgrauļājusies.

Avots: EH I, 83

‡ atmuļ˜ļâtiês Siuxt, mühsam auf einem schlechten Weg herfahren.

Avots: EH I, 156

‡ attūļâtiês, sich langsam (zögernd) herbewegen.

Avots: EH I, 177

‡ atvaļâtiês,

1) = ‡ atvaļuôtiês Bers., Dunika: rītu svētdiena, - varēšu a.;

2) "sich frei machen"
Sessw.

Avots: EH I, 178

‡ atvāļâtiês, zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss sich wälzen, faulenzen: a. pa siena pantu Dunika. celies nu augšā! vai neesi vēl atvāļājies? Rutzau.

Avots: EH I, 179

aũmaļâtiês Sassm., gleichbed. mit aũšāties 2: kad māte nav iekšā, bē̦rni sāk aumaļāties.

Avots: ME I, 224

cuļ˜ļâtiês Trik., sich beschmieren.]

Avots: ME I, 397

čuļ˜ļâtiês: "wiederholt eine schmutzige Flüssigkeit giessen oder darin mit den Händen plantschen" Trik.

Avots: EH I, 295

[čuļ˜ļâtiês, sich besudeln Trik.; vgl. cuļļâties.]

Avots: ME I, 419

dum̂pļâtiês ² [Wandsen], watend das Wasser trüben: kuo jūs tur dumpļājaties pa ūdeni? A. XIV, 2, 73.

Avots: ME I, 515

‡ *grauļâtiês, zu erschliessen aus ‡ apgràuļâties ² .

Avots: EH I, 399

greļâtiês U., unruhig sein.

Avots: ME I, 648

griļ˜ļâtiês,

1) ="griļļās vizināties" Dond. n. A. XIII, 330, [Stenden ;

2) (im Rausche) taumeln, taumelnd gehen
Stenden].

Avots: ME I, 655

‡ guļâtiês Sessw., sich (faulenzend) im Bett hin und her wälzen.

Avots: EH I, 418

ìezvāļâtiês, wackelnd und mühsam hineingelangen: ratiem pār pe̦lnu kuopām iezvāļājuoties pilsē̦tā Druva I, 370.

Avots: ME II, 92

‡ izguļâtiês, eine Zeitlang (zur Genüge) ohne zu schlafen im Bett liegen, sich rekeln Sessw.: vai neesi vēl izguļājies?

Avots: EH I, 450

izkrĩtaļâtiês,

1) zusammenfallen:
auzas uz visām pusēm izkrītaļājušās Dond.;

2) abtrocken, austrocknen:
dārzs jāuzaŗ, lai zeme izkrītaļājas Dond.

Avots: ME I, 755

izkuļâtiês: auch Nötk.

Avots: EH I, 459

izkuļâtiês, lose werden: ar kuoka puļķīti vien nepieitek, tas ātri izklab un izkuļājas Vīt. 33, [C.]

Avots: ME I, 756

‡ izlipaļâtiês Dunika, = ‡ izkâpelêtiês.

Avots: EH I, 463

iztãpļâtiês: ta[d] nu iztāpļājuos ("aplinkus un gari izrunājuos") tiku tikām Schibbenhof.

Avots: EH I, 488

iztãpļâtiês, sich ausfaseln, viel dummes Zeug zusammenschwatzen.

Avots: ME I, 815

iztũļâtiês PS., Trik., iztūņât(iês) Bers., iztūņuôtiês Adsel, = iztūļāties.]

Avots: ME I, 821

‡ izvaļâtiês, zur Genüge müssig leben Ahs., A.- Schwanb., Dunika, Līvāni, Rite: i. visu svētdienu pa mājām Dunika. atpūties nu labi un izvaļājies! A.-Schwanb.

Avots: EH I, 493

‡ izvataļâtiês, nach Herzenslust (zur Genüge) faulenzen Wain.

Avots: EH I, 494

* kamuoļâtiês [erschlossen aus ostle. kamuļuôtîs], - ãjuôs, sich winden, jem. in der Arbeit stören: kamuoļājas pa kāju apakšu Mar. n. RKr. XV, 118. [Wohl zu kamuolis; die genannte ostle. Form könnte auch aus * kamuļātiês entstanden sein.]

Avots: ME II, 153

‡ *kankaļâtiês, zu erschliessen aus sakankaļâtiês.

Avots: EH I, 584

‡ kùrļâtiês ² Auleja, etwas sich plump bewegend tun: jis kurļāvās, kurļāvās, kāļ pārkāpe par kanaveņu.

Avots: EH I, 679

ļūļâtiês, -ãjuos. trodeln, mit der Arbeit nicht vonvärtskommen konnen: kuo tu te lūļājies? Mat.

Avots: ME II, 545

‡ *miļâtiês "?": miļavās šī Vikteņa skaista vīra dabavus[e]. me̦lu, me̦lu melināts, ar de̦gutu risavāts Tdz. 45562.

Avots: EH I, 815

‡ mùoļâtiês ² Heidenfeld, ungeschickt arbeiten Grawendahl, Prl.

Avots: EH I, 840

mûgļâtiês ² : auch (mit ū ) Grawendahl.

Avots: EH I, 838

mûgļâtiês ^2, ãjuôs, mûgļuôtiês ^2, ["mũgļuoties" Sessau, Grünh.], trödeln, nuscheln, in der Arbeit nicht vom Flecke kommen Grünh., Naud., Selg. n. Etn. IV, 147: strādnieki zin, ka viņiem nav jāmūgļājas Tēv.

Avots: ME II, 677, 678

muļâtiês,

1): ungeschickt arbeiten
N.-Peb.

Avots: EH I, 831

muļâtiês, -ājuôs,

[1) Unsinn treiben, trödeln, langsam arbeiten:
kuo tu muļājies: strādā dūšīgi! Mar. n. RKr. XV, 127, [Bers.]. Hochle. aus muļļāties?];

2) "?": nu muļājies, nu muocījies LP. V, 152.

Avots: ME II, 666

niekaļâtiês, 3): auch Gramsden.

Avots: EH II, 27

‡ nùokremšļâtiês, nuokremšļuôtiês, = nùokrekstêtiês: skaļi nuokremšļuojies Jaun. Ziņas 1938, № 76. viņš sausi nuokremšļājas A. Jansons Latvis № 3642.

Avots: EH II, 56

‡ nùokuļâtiês AP., sich eine Weile hin und her bewegen: galvas vien nuokuļājās, kad aizbrauce.

Avots: EH II, 57

[nùomoļļâtiês Dickeln, = nùomuļļâtiês1.]

Avots: ME II, 822

[nùomuļâtiês Selg., = nùomuļ˜l,âtiês 1.]

Avots: ME II, 822

[nùomūļâtiês Erlaa, Kokn., = nùomuļļâtiês 1.]

Avots: ME II, 823

‡ nuopampaļâtiês, sich dicht ankleiden Libau.

Avots: EH II, 73

‡ nuopurduļâtiês U. (unter purduļi), = nùopur̃dulêtiês.

Avots: EH II, 78

nùovataļâtiês, sich hin- und herwälzen, trödeln: tu visu nuovakaru nuovataļājies gultā Ahs. n. RKr. XVII, 43.

Avots: ME II, 883

‡ nùoveibuļâtiês (mit hochle. ei aus ī?) Bērzgale, = ‡ nùoviêbuļâtiês.

Avots: EH II, 106

‡ nùoviêbuļâtiês Warkl. "saviebties".

Avots: EH II, 108

padĩšļâtiês, eine Zeitlang hin- und hertreten, unruhig stehen: pie durvīm viņš vēl acumirkli padīšļājas Vēr. II, 199.

Avots: ME III, 17

[paļâtiês "nicht gut sitzen (von Kleidern)": drēbes paļājas uz kauliem Adiamünde.]

Avots: ME III, 65

‡ II paļâtiês "sirgt" Tdz. III, S. 45: kādēļ ... guovis p. paļājās? Tdz. 53407, 1.

Avots: EH II, 153

[pampaļâtiês,

1) (mit m̃ N.-Peb., Nötk., Bauske) sich sehr warm ankteiden od. einhüllen, sich vetmummen
Selg. (mit am̂ ^2, Bers., Annenburg, Lennew., Sauken, Druw., Odsed; "tīņāties" Alt-Rahden;

2) (mit m̃)"tūļuoties" Druw., Talsen.]

Avots: ME III, 72

pampaļâtiês,

2): auch (mit àm) Burtn.; ‡

3) "?": vērpu, vērpu, pampaļājuos. sunim bikses, kaķim vamzis Tdz. 37189. Sehwers Unters. 85. lässt es in der Bed. 1 aus balt.-d. pampeln "einen dick kleiden, anpampeln" entstanden sein.

Avots: EH II, 157

[pampuļâtiês Warkl., = pampaļâties 1.]

Avots: ME III, 73

‡ pārkùrļâtiês ² Auleja, ungewandt hinüberklettern: p. par kanaveņu.

Avots: EH XIII, 203

pavataļâtiês, sich ein wenig, eine Zeitlang (hin und her) wälzen: bē̦rni mēdz daudzreiz gultā, zâlē... pavataļāties Ahs. n. RKr. XVII, 45.

Avots: ME III, 133

pìesuļļâtiês, sich (beim Essen) zuschmieren, besudeln Serben, Bers.

Avots: ME III, 298

pikuļâtiês, -ãjuôs, sich in einen Klumpen zusammenballen: krējums jau pikuļājas, drīz būs sviestā Mar. n. RKr. XV, 130.

Avots: ME III, 214

‡ *puotļâtiês (gesprochen mit pū-) "?": kad izgāju tautiņās, kai pa nātrām puotļājuos Tdz. 47110 (aus Kārsava). Vgl. ‡ putlêtiês.

Avots: EH II, 347

‡ ruotuļâtiês Wessen, = ruotaļuôtiês: gan uoliņām, gan puķēm ruotuļājuos Janš. Pag. pausm. 71.

Avots: EH II, 393

sapampaļâtiês, sich übermässig anziehen: kad kāds aukstā laikā uzve̦lk vairākus kažuokus, satinas ar lakatiem, tad viņš ir sapampaļājies Alt - Rahden. satinies jeb sapampaļājies kâ pampaļa Lennew.

Avots: ME II, 696

sazvāļâtiês, sazvāļuôtiês, ins Wanken geraten: ratiem sazvāļājuoties Janš. Dzimtene V, 58. kamanām stiprāki sazvāļuojuoties Bandavā I, 272. viens... klūp pār viņa kāju, sazvāļājas un nuoveļas gar zemi Druva I, 1111.

Avots: ME III, 798

šmũkļâtiês ME. IV, 87 ist als fehlerhaft (für šmur̃kļâtiês) zu streichen!

Avots: EH II, 650

šmũkļâtiês Dunika, = šmurku1êtiês.

Avots: ME IV, 87

tergļâtiês, -ãjuôs"

1) auf seinem Eigensinn beharren
U., Mag. X III, 2, 68; sich zanken Mag. XIII, 2, 68;

2) lärmend Mutwillen treiben
Nötk.: netergļājies ar suni!

Avots: ME IV, 166

timaļâtiês "sich langsam ankleiden" Odensee.

Avots: ME IV, 190

trùntuļâtiês ² Schwanb. "sich allzu langsam ankleiden"; vgl. tuntuļuoties.

Avots: ME IV, 247

tuļâtiês, -ãjuôs, tuļuôtiês, tuļêtiês, -ẽjuôs, = tūļâtiês: mičuo drīzi, dē̦lu māte! kuo tik ilgi tuļējies? BW. 24674.

Avots: ME IV, 261

tumaļâtiês, etwas unbeholfen tun Vīt.

Avots: ME IV, 261

tumušļâtiês, zögern, trödetn, langsam arbeiten: cik tu ilgi tumušļāsies, ka neiesi da darba! Zvirgzdine. nevajag[a] tumušļāties, vajag[a] drīži darīt ebenda.

Avots: ME IV, 264

tūpļâtiês,

1): auch (mit ũ) Frauenb.

Avots: EH II, 708

tũpšļâtiês Bauske, PS., -ãjuôs; tūpšļātiês, sich bald setzen, bald aufstehn Lind. n. U., (in ironischer Bed. gebräuchl.) Mag. XIII, 3, 54; sich oft niedersetzen Ronneb., Smilt. und Trik. n. U.: kas tie tādi, kas tur pa grāvi tūpšļājas? wer sind die, die im Graben sich bald setzen, bald aufstehn? Mag. XIII, 3, 54.

Avots: ME IV, 282

tūšļâtiês, -ãjuôs, beim Ankleiden saumselig sein: ģērbies nu drīzi, kuo tâ tūšļājies! Plm. n. RK. XVII, 84. Aus tuošâties + tūļâties?

Avots: ME IV, 283

tutaļâtiês, -ãjuôs, sich (in viele Kleidungsstücke) einwickeln, einhüllen Vīt. Zu tutinât II 1.

Avots: ME IV, 274

‡ ur̃kšļâtiês Frauenb., mit etwas unzufrieden sein, sich ärgem, zürnen.

Avots: EH II, 715

‡ uzkūļâtiês N.-Schwanb., = uzkūlinâtiês 1.

Avots: EH II, 727

uztūļâtiês,

1) langsam, zögernd, ungeschickt hinaufgehen:
uztūļāties pa trepēm augšā Stenden;

2) langsam erwachen:
beidzuot uztūļājies nuo miega Bers.

Avots: ME IV, 394

varkšļâtiês Vīt., -ãjuôs "varkšļiski runāt".

Avots: ME IV, 480

‡ *viêbuļâtiês, zu erschliessen aus ‡ nuoviêbuļâties.

Avots: EH II, 794

vīvaļâtiês -ājuôs "?": nezin, kur Ezernieku... vīvaļa tagad vīvaļājas (= vīvaļuo

I 2?) Janš. Bandavā II, 133.

Avots: ME IV, 649

zvàļâtiês AP., C., Jürg., Nötk., zvãļâtiês Bauske, zvàļâtiês ² Erlaa, Lubn., Meiran, Saikava, Schwanb., zvāļâtiês Vīt., -ãjuôs, zvãļuôt N. - Bartau, zvāļuôtiês Brasche, Dr., V., (mit à ) Nötk., schlingern, schuckeln Brasche, Dr., V., wanken, schwanken; sich wälzen (= vāļâties) Vīt.; "slinki gāzelēties" AP.: laiva zvāļuo (zvāļājas Jürg.) N. - Bartau. ve̦zums zvāļuo ebenda. ve̦zums zvāļājas gan uz vienu, gan uotru pusi, - ka neieliekas tikai grāvī! Vīt. rati pa ežām zvāļājas Bauske. lielās slēpes zvīļuojās un zvāļuojās pa ceļu Janš. 3. burti deja un zvāļājās viņas acu priekšā A. v. J. 1896, S. 817. rumpis zvāļuojas nuo vienas puses uz uotru un krīt zemē Janš. Mežv. ļ. I, 34. zvāļuojuoties iet, watscheln V. viņš gāja zvāļādamies Druva I, 985. dzē̦rājs iedams zvāļuojas Vīt. mēs, visi jūrnieki, ejam... zvāļuodamies Janš. Dzimtene ² III, 233. zvīļuojas un zvāļuojas uz vienu un uotru pusi, it kâ ietu pa līguojuošam laipām 213. viņiem miegs nenāk, bet tâ˙pat tik zvāļuojas aiz gaŗa laika Vīt. Zu zvelt II.

Avots: ME IV, 767

‡ atve̦se̦lâtiês Warkl., Pas. VII, 488, 492; VIII, 436, atveseļâtiês, sich verabschieden: atveseļāties ar sievu Pas. IV, 116 (aus Domopol). atvese̦lāšuos ar sievu 51 (aus Višķi). vecis atveseļājas un aiziet 151 (aus Rositten).

Avots: EH I, 180

‡ griļ˜ļôt(iês) Dond., = griļ˜ļâtiês 1.

Avots: EH I, 405

‡ griļ˜ļôt(iês) Dond., = griļ˜ļâtiês 1.

Avots: EH I, 405

‡ iztèšļât ² Nautrēni, = ‡ iztešļât. Refl. -tiês. = ‡ iztešļâtiês: iztēšļājuos, ka sāka ēst gribēties Nautrēni. tu labi esi iztēšļajies ap tuo ratu asi, cikām tuo izdrāzi Bērzgale.

Avots: EH I, 489

‡ iztūlât Bērzgale "mit Mühe (antreibend, zuredend) hinausbekommen (zu einer Arbeit): i. ganu ganuos. Refl. -tiês ebenda, = iztaļâtiês.

Avots: EH I, 491

‡ izvaļinâtiês Sassm., = ‡ izvaļâtiês.

Avots: EH I, 493

‡ I kremšļât Laidsen, Nabben, refl. krem̃šļâtiês Grob., (mit e̦m̃ ) Schibbenhof, (mit em ), Aahof, Nogallen, Renzen, hin und wieder hüsteln, sich räuspern.

Avots: EH I, 649

liverêt, - ẽju, ohne bestimmte Arbeit leben, bummeln Druw. liverêt (iês), - ẽju (ôs), wacklig sein, kuļâtiês, sich hin und her bewegen Druw.: ap meitām liverēties.

Avots: ME II, 475, 476

mûgļuôtiês ² (unter mûgļâtiês ² ): auch (mit ū ) Hofzumberge, Ruhental.

Avots: EH I, 838

niekaļât(iês),

1) Unsinn, dummes Zeug schwatzen:
kuo viņš niekaļājas? ne viņš tuo redzējis, ne zin! Mitau;

2) niẽkaļât "als ein Nichts behandeln oder zu einem Nichts machen"
Lautb.; niekaļât "paļāt" Wolgunt (mit "iẽ"), Druw.;

3) niekaļâtiês "niekuoties, knibināties" Druw.; "nicht ernstlich arbeiten"
Grüwald.]

Avots: ME II, 750

niekaļât(iês),

1) Unsinn, dummes Zeug schwatzen:
kuo viņš niekaļājas? ne viņš tuo redzējis, ne zin! Mitau;

2) niẽkaļât "als ein Nichts behandeln oder zu einem Nichts machen"
Lautb.; niekaļât "paļāt" Wolgunt (mit "iẽ"), Druw.;

3) niekaļâtiês "niekuoties, knibināties" Druw.; "nicht ernstlich arbeiten"
Grüwald.]

Avots: ME II, 750

[nùomuļât, nùomuļît, nùomuļinât "unordentlich und unschön fertigmachen" Gramsden.] Refl. nùomuļâtiês [Serben, Sermus, Ermes, Seppkull], nùomullâtiês nùomūlâtiês JK. V, 52, sich besudeln, sich beschmutzen: sieva taujājuse, kur tâ e̦suot nuomuļājies LP. III, 32, [Vank., Wolgunt, Mitau, N. - Peb.; in N. - Peb., Autz, Grünh. auch - eine Weile ungeschickt arbeiten: visu cēlienu nuomuļājies un ne˙kā nepadarījis; nuomuļāties "eine Weile ohne Arbeit leben" Bers.]

Avots: ME II, 822

nùomūlâtiês, s. nùomuļâtiês.

Avots: ME II, 823

nùosmulêt [Dunika, C.], nùosmuļ˜ļât, nùosmulinât, auch nùošmulinât Dond.,

1) tr., besudeln, besabbeln, beschmutzen:
līdumu dedzinātāji nuosmulēja jaunam pārim ģīmjus ar suodrējiem BW. III, 1, 18. nuosmulē̦ta istaba R. Sk. II, 129. nuosmuļļāta klūga MWM. VIII, 241;

2) nuosmulêt, intr., sich besudeln, sich beschmutzen:
krādziņš bij pa˙visam me̦lns nuosmulējis Vēr. II, 1051; dafür gew. refl. nùosmulêtiês, nùosmuļ˜ļâtiês, [nùosmulinâtiês Hen.].

Avots: ME II, 854

‡ paļuôtiês, = paļâtiês ‡ II: kādēļ ... guovis p. paļuojās? BW. 29161.

Avots: EH II, 153

[pam̂parâtiês ² Nigr., Mitau, = pampaļâtiês 1.]

Avots: ME III, 72

‡ parāpulêt Warkl., parāpuļâtiês ebenda, = parãpâtiês.

Avots: EH XIII, 167

purduļât, den Schleim aus der Nase heraushängen lassen U. Refl. pur̃duļâtiês Drosth., schneuzen (verächtlich) Seew. n. U.; purduļuôt "plinzen" Lubn.; pùrduļuôtiês ² "schmurgeln" Fest., Lis., Golg.

Avots: ME III, 416

pùršļât ² , -ãju Lis., = purslât. Refl. puršļâtiês, -ãjuôs "sich ärgern und ein weinerliches Gesicht machen": kuo nieku dēļ tâ puršļājies! Druw. n. RKr. XVII, 75; pur̃šļâtiês, prusten Arrasch, C. Zu purslas, purslis.

Avots: ME III, 420

raunuôtiês Adsel, spielen, ruotaļâtiês. Wohl zu raũnas.

Avots: ME III, 488

ruõtaļât, -ãju, ruõtaļuôt, ruotuļuôt, rùotalêt ² Warkl., refl. ruõtaļâtiês, ruõtaļuôtiês, ruotuļuôtiês, spielen, Kurzweil treiben, sich vergnügen: bē̦rnus uzraudzīt un ar tiem ruotaļāties. bē̦rni mē̦dz visu augu dienu ruotu-ļuoties RKr. XI, 76. ruotaļuojuoties stiprināties Straut. Vesel. 11. bē̦rni ... ruotuļuodami bē̦guļuoja Aps. VII, 26. vārdu ruotaļājums Stari II, 981, das Wortspiel.

Avots: ME III, 583

sakankalêt, verwickeln, verkuppeln. sakankaļâtiês, sich verheiraten: viņš ir jau sakankaļājies, er ist schon verheiratet Mag. XIII, 2. 53.

Avots: ME II, 645

‡ sapam̃paļuôt Sermus, übermässig dicht (und liederlich) ankleiden. Refl. -tiês Sermus, = sapampaļâtiês.

Avots: EH XVI, 434

sapubulêtiês Gr. - Buschhof, sapubuļâtiês Saikava, Zvirdzene "sapūkāties".

Avots: ME II, 708

tuoļât St. (aus L.), tuoļâtiês U., Lindenberg (Kirchsp. Wenden), Meiran, (mit ùo ² ) Fest., (mit uô) Odensee, -ãjuôs, = tūļât 1: mičuo ātri, mičuotāja! kuo tik ilgi tuoļājies (Var.: tuožājies)? BW. 24672. Aus tūļât(ies) mit dem uo von tuošâties?

Avots: ME IV, 285

‡ *tūlât, zu erschliessen aus ‡ iztūlât. Refl. -tiês, = tūļâtiês 1 Auleja (mit ù ² ), Kaltenbr. (mit û): cikām tūla tūlājās (sich langsam zu etwas anschickte), muns bāleņš gabalā VL. aus Bērzgale.

Avots: EH II, 708

tūļât, -ãju,

1) tūļât Siuxt, tûļât Gr.-Buschh., tūļât U., Spr., tūļuôt U., refl. tũļâtiês AP., Bauske, Līn., Nötk., PS., Ringen, Widdrisch, tùļâtiês ² Bers., Kalzenau; Kl., Sessw., tūļâtiês Spr., Erlaa, Ermes, Fest., Lasd., Laud., Wessen, tūļuôtiês U., (mit û) Bers., Kalz., säumen, langsam sein, zögernd an die Arbeit gehn U., ungeschickt bei der Arbeit sein: viņš tūļājas un tūļājas, un ne˙kas neveicas, ruokas kâ sasietas AP. kuo tu tur tūļājies, ka ne˙kā neesi padarījuse! Wain. netūļājies tik ilgi, bet nāc žigli uz darbu! Bers. kuo tik ilgi tūļuojies (Var.: kavējies)? BW. 8076 var.;

2) tūļât, tūļuôt, refl. tūļâtiês Kurs., tūļuôtiês Ruhtern, Ulpisch, langsam gehn, sich langsam fortbewegen:
es tūļāju, es te̦kāju BW. piel. ² 4993. saimniece . . . tūļuoja uz istabas pusi Ed. Cālītis. starpa, pa kuru tūļuojās prusaki Kļav. kas me̦lns tūļuojas uz šuo pusi Ruhtern, Ulpisch;

3) tūļuôt, einwickeln, einhüllen Ruhtern, Ulpisch;

4) tūļât, tūļuôt, tūļuôtiês, schwatzen ("wenig bekannt") U. Refl. -tiês,

1) s. tūļât 1;

2) s. tūļât 2;

3) tūļuôtiês, sich einwickeln, sich einhüllen
(gew. in der Zstz. mit sa- ) Ruhtern, Ulpisch;

4) s. tūļât 4. Zur Bed. 2 vgl, auch poln. tułać się "sich herumtreiben".
In der Bed. 4 zu an. ƥylia "reden" und ae. ƥyle "Redner".

Avots: ME IV, 281

tumulêtiês, tumuļêtiês Kremon n. U., = tumuļâtiês, vielweserig bei der Arbeit sein und nichts zustande bringen. Zu tumelis.

Avots: ME IV, 264

tūpaļât Alksnis-Zundulis, -ãju, tũpaļâtiês Nötk., = tūpuļuôt.

Avots: ME IV, 282

tũpele N.-Bartau n. RKT. XVI, 1871, eine, die bei der Arbeit langsam ist: tūpele, tūpele tā dē̦la māte: trīs dienas tūpelēja gar vienu bizi RKr. XVI, 187. Vielleicht zu tupêt; vgl. tūpļâtiês.

Avots: ME IV, 282

vàļât (ostli. volióti "hin und her wälzen") Arrasch, C., Jürg., Nötk., Wolm., vâļât ² Dond., vāļât U., Spr., Lenzenhof, Rosenbeck, Serben, -ãju, vāļuôt U., (mit à ) Nitau, (mit à ² ) Vīt., (hin und her) wälzen; "размазывать" Spr.: vāļuo cik gribi slapju ābuoliņu, - bez saules sausa nedabūsi! Vīt. Refl. vāļâtiês U., Spr., Ronneb., (mit à ) Arrasch, C., Jürg., Wolm., (mit â ² ) Dond., Sassm., (mit ã ) Dunika, Pankelhof, Salis, Selg., Siuxt, Widdrisch, vāļuôtiês U., sich wälzen; fig., faulenzen: zirgs vāļājās zâlē Sassm. n. RKr. XVII, 62. es vāļājuos stundu pa gultu Apsk. v. J. 1903, S. 417. (sunīši) vāļuojās un mē̦tājās pa ūdens virsu Latv. visur vālājās daudz kaulu Pas. V, 30 (aus Makašē̦ni). citās meitas kâ liepiņas, tu kâ rumba vāļuojies (Var.: vazājies) BW. 20107, 3. laiskai māršai . . . , kas lē̦nām vāļuojās 3745, 1 var. nu būs vaļa kaidas dienas vāļāties: zaļ[i]s nuospēra muižas kungu, gail[i]s nuocirta saiminīcu 31482, man ir... darīšanās; es nevaru vis tâ vāļuoties Jauns. M. dz. 162. Zu velˆt "wälzen".

Avots: ME IV, 498

vataļuôt, rollen (tr.): kamdēļ bluķi tâ vataļuo? Dond. Refl. -tiês,

1) (auf allen Vieren) kriechen:
tādi, kas vēl vataļuojas uz visām četrām Vēr. II, 1287. re̦dzu viņu durvju priekšā vataļuojamies un kravājam akmentiņus Janš. Dzimtene V, 244;

2) sich (im Bett hin u. her) wälzen (von Kindern gesagt)
Schibbenhof; "sich behaglich erholen" Nigr.;

3) = vataļâtiês Wain.

Avots: ME IV, 486

‡ veibuļât(iês) Bērzgale "?"; vgl. ‡ nùoveibuļâtiês.

Avots: EH II, 768

vinkaļât Edwalen n. U., viñkļât Frauenb., Gramsden, -ãju, vinkļuôt Wid., Jakobshof, (mit iñ ) Frauenb., Katzd., N.-Bartau, Telssen, vinkluot Für. I, viñkuļât Stenden, -ãju, refl. vinklâtiês Kalzenau, vinkluôtiês St., Dobl. n. U. (nach U. "scheint in Livl. unbekannt"), Lettihn, (mit iñ ) Behnen, Behrshof, Grenzhof, Hasenpot, Kurs., Lieven-Behrsen, Mitau, Nikrazen, Pan kelhof, Ruba, Schibbenhof, Schrunden, Swehthof, Telssen, Uozuolnieki, viñ kuļâtiês Stenden, viñkuļuôtiês N.Bartau, die Zeit vertrödeln, den Tag mit Nichtstun verbringen, säumen, zaudern, nachlässig sein, faulenzen, langsam arbeiten: nevinkļuo taču un strādā dušīgāki! Jakobshof. vinkļuo tu man atkal! vai nestrādāsi? N. Bartau. viņš vinkluodams iet pie darba (nicht gern) Für. I. Als ein Kuronismus zu li. vinklùs "munter, rührig", vinkrus "listig" (s. Būga KSn.I, 732), ai. vañcati "geht krumm", vañcayati "weicht aus; täuscht", vaṅkara-ḥ "Flusskrümmung", váṅkri-ḥ "Rippe", mnd. wingeren "sich krüm men", ae. wōh "krumm" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 218).

Avots: ME IV, 600