Paplašinātā meklēšana

‡ šei BW. 17853, 1, hier.

Avots: EH II, 624

šeiba (vielieicht mit hochle. ei aus ī) Kokoreva, ein alter Pelz (?).

Avots: ME IV, 14

‡ šeĩckiņa Seyershof, eine gewisse Speise ("putriņa").

Avots: EH II, 624

šèikstaines ² Bers., eine Haferart mit aliseitig verzweigter Rispe; šèikstains ² , eine aliseitig verzweigte Rispe habend.

Avots: ME IV, 14

šeikste, eine Rute U. (zum Dachdecken [mit èi ² ] Sessw.); = šķeiste (mit èu) Sessw., N. - Schwanb., Grawendahl; eine lange Rute ohne Äste (z. B. die Angelrute) Saikava (mit èi ² ); eine kleine, dünne Holzstange Holmhof: šèiksti ² ar pāršķe̦ltu galu lietā ābuolu nuojemšanai nuo kuoka. Dissimiliert aus *šķeikste (vgl. šķeiksta und škeiste)?

Avots: ME IV, 14

šeikstêt,

1) in die Länge schiessen, auswachsen
(namentl. in der Zstz, mit iz-) Bers.;

2) = nīkt, zu nichte gehen: stāds šeĩkst Bauske. In der Bed. 1 wohl zu šeikste; in der Bed. 2 zu šei(k)sts?

Avots: ME IV, 14

‡ šèikstîtiês (?) Plm., Smilt. "ākstīties". Laut einer Person aus Smilten, sei dort nur ein gleichbed. žeîkstîtiês bekannt.

Avots: EH II, 624

I šèiksts: nee̦suot ... ne˙kāds vēja grābslis, ne˙kāds š. Aps. J. Raksti I ² , 121.

Avots: EH II, 624

I šèiksts Smilten, "= âksts";"žāksts".

Avots: ME IV, 14

II šèiksts ² , -s Erlaa, N. - Schwanb., Sessw., = šeikste, eine lange, schlanke Rute.

Avots: ME IV, 14

‡ III šèiksts ² Bers. "nieks": š. par zivīm, kad tik zupa. Vgl. šeists.

Avots: EH II, 624

šeima Lubn. n. Etn. III, I, šeime Lubn., šèims ² Saikava, das Seil (z. B. an der Fähre): pluosta š.; aus r. шéйма "ein Ankertau".

Avots: ME IV, 14

‡ šèimis ² Saikava, das Seil an der Fähre; vgl. šeima.

Avots: EH II, 625

‡ šeine Pas. VII, 19 (aus Lettg.), = šeiene: iet uz šeîni Marienhausen.

Avots: EH II, 625

I šeĩplis Bauske, ein bei der Arbeit ungeschickter Mensch.

Avots: ME IV, 14

II šeiplis Wid., ein Spötter; wohl ein Lituanismus, vgl. das echtle. atsiept.

Avots: ME IV, 14

šeipluôt, grieflachen Nerft n. Mag. IV, 2, 141, U.; wohl ein Lituanismus.

Avots: ME IV, 14

šeists: s. dazu Sehwers Unters. 129.

Avots: EH II, 625

šeists, ein Schimpfwort (Scheisskerl) Seew. n. U.; (scherzweise) nu ir šeistā oder man nuogāja pa šeisti U., die Sache steht schlecht, ist verpfuscht. Auf dem Deutschen beruhend.

Avots: ME IV, 14

šeĩt Jürg., šèit ² Prl., Selsau, Sessw., šeît C., Gr. - Buschh., Serben, Warkl., šeît ² Arrasch, Bauske, Dond., Grünh., Kandau, Salis, Selg., Wandsen, Widdrisch, Adv., hier, hienieden: viens raud - žē̦l pruojām jāt, uotram žē̦l šeit palikt BW. 13276, 2. šeit varam pierinduot... tautas dziesmas Pūrs II, 65. Wohl mit analogischem š- für s- aus *sei-t-; vgl. šej-ene und (zum -t-) Le. Gr. § 592.

Avots: ME IV, 14

šeitan Glück, U., (mit eî ² ) Bauske, Dond., Kand., Salis, Selg., Wandsen, šeitanâs Tadaiken, šeite̦n C., = šeit; vgl. teitan.

Avots: ME IV, 14

‡ šèitãn Blieden n. FBR. XVI, 101, hier.

Avots: EH II, 625

šeitanâs (unter šeitan): auch (mit eĩ ) Dalbe n. FBR. XV, 157, (mit èI ) Blieden.

Avots: EH II, 625

šeitu Asp. MWM. v. J. 1897, S. 722, = šeit: mit dem -u von šeju?

Avots: ME IV, 14

àizgũtnĩba, Eifer, Wetteifer, Gier: par šādu rakstīšanas aizgūtnību katrs tuoreiz priecājās Müller 114. šeit nebeidzama aizgūtnība, Wettkampf, Wetteifer Pūrs III, 73. aizgūtnība pēc pasaules mantām A. XI, 583.

Avots: ME I, 28

apķer̂t, ‡

3) a. darbus, eilig alle Arbeiten verrichten
Siuxt. ‡ Subst. apķê̦rums, das (einmalige, vollendete) Begreifen: ātrs a. šeitan var līdzēt Pump. R. I, 421.

Avots: EH I, 96

aplaĩskuôtiês, faul werden, sich auf die faule Bank legen: es šeitan negribu aplaiskuoties Lautb.

Avots: ME I, 99

atkļũt, intr., herkommen, hergeraten: kā tu šeit atkļuvi? JK. V, 139.

Avots: ME I, 167

atsper̂t, tr.,

1) mit dem Fusse auf-, losstossen, auftreten:
durvis LP. V, 128;

2) mit dem Fusse einen Gegenschlag versetzen:
kad luops mirdams nuotirinās, tad viņš atspeŗ skauģim Etn. II, 30;

3) hin-, wegschlagen, wegwerfen, zurückstossen:
atsperiet, visi ve̦lni, balias vilnas kuodeliņu BW. 7002, 2;

4) her-, verschlagen:
kuŗš ve̦lns tevi šeit atspēra BW. 15594;

5) an, gegen etw. stemmen:
kaza - kārklā kājas atspē̦rusi BW. 14873, 2. Refl. -tiês,

1) sich entgegenstemmen:
ar kāju pret slieksni. Das Part. atspe̦rdamies, atspēries, bezeichnet oft die Intensität der Handlung - aus allen Leibeskräten, mit Anstrengung aller Kräfte: brē̦c LP. V, 197, kaļ V, 227, lamā VI, 288, smejas III, 47, stāsta IV, 59, tur IV, 42, turas V, 386, ve̦lk atspēries od. atspe̦rdamies VI, 389, schreit, schmiedet, schimpft, lacht, erzählt, hält, verteidigt sich, zieht aus allen Leibeskräften; [

2) "zu Beine kommen"
L.].

Kļūdu labojums:
14873, 3 = 12494 var.

Avots: ME I, 194, 195

aûgtene, ‡

2) der Boden (die Erde):
sevišķi labuo augtenes apstākļu dēļ egles šeit augušas ātri un sasniegušas... neparastu augsturnu Melderis Mežu vakari 88.

Avots: EH I, 185

bùrvîgs, zauberhaft, reizand: šeit atveŗas dzejas burvīgā valsts Pūrs I, 28. stabulīte skanējusi burvīgi LP. III, 24.

Avots: ME I, 355

ìekundzêtiês, die Herrschaft gewinnen, sich als Herr einnisten: kas šeitan iekundzēties pruot JR. VII, 48.

Avots: ME II, 32

izmêslis, Kehricht, Auswurf: mēs e̦sam it kâ pasaules izmēslis tapuši I Kor. 4, 13. vai izmēslis nu šeitan MWM. VI, 839, Druw., A. XIV, 479.

Avots: ME I, 771

kaŗš (li. kãrias "Heer, Krieg", kargis " Heer"),

1) der Krieg:
asinains, briesmīgs, nikns, sīvs, svē̦ts, atgainīšanās, uzbrukuma, jūŗas, sauszemes, brāļu, pilsuoņu kaŗš, ein blutiger, furchtbarer, heftiger, hartnäckiger, Defensiv -, Offensiv -, See -, Land -, Bruder -, Bürgerkrieg; dziesmu kaŗš, der Sängerkrieg BW. III, 1, 55; krusta kaŗi, Kreuzzüge. kaŗš rluosās LP. II, 85. kaŗu celt, izcelt, sacelt, iesākt, Krieg beginnen, eröfnen; kaŗu vest od. kaŗuot, Krieg führen BW. 32099, 1. kaŗā iet, in den Krieg ziehen;

2) der Hader, Lärm, Unruhe, Mühe:
kas te par kaŗu? bet nu bija kaŗš kājās LP. VI, 591. cik nebij kaŗa, kamē̦r rekrūšus sadabūja kuopā Kaudz. M. drudža kaŗš, das Brechen in den Gliedern U. kaŗa māte, ein zänkisches Weib L., St., U. ej pruojām, kaŗa māte Ltd. 2128;

3) das Heer
(so namentl. im Hochle.), [auch bei Manz. Lettus]: ar adatu nevar kaŗu apkaut. visi kaŗi kājas āva uz karuoga nesējiņu BW. 31963 (Sissegal, Nitau, Absenau, Erlaa, Kalzenau, Sinohlen, Smilt., Lubn., Lettihn, N. - Schwanb., Siggund, Zirau, Sassm.) alutiņu vajadzēja kariņiem duot BW. piel. 2221, 4 (Durben). [šeitan kaŗš atjās BW. 16217; acc. s. kaŗu "Heer" Zb. XVIII, 366.] kaŗā duot, ņemt, in das Heer einreihen: suolās kungi kaŗā duot (Var.: ņemt). In den genitivischen Verbindungen kaŗa kungs, der Offizier, Heerführer LP. VI, 775, kaŗa spē̦ks, Heeresmacht, Kriegsmacht kann der Gen. sowohl in der Bedeutung von" Krieg" aufgefasst werden. [Zu got. harjis, ahd. heri, apers. kāra - "Heer, Menge", ir. cuire "Schar", gr. χοίρανος "Herrscher" (Urbedeutung etwa: Schar ); vgl. Berneker Wrtb. I, 579, Feist got. Wrtb. ² 182 f., Boisacq Dict. 482, Stokes IF. XXVI, 141, Osthoff IF. V, 277 f.]

Avots: ME II, 166

kliêst [Kr.], - žu, - du,

1) ausbreiten, ausstreuen
[N. - Bartau]: siens jākliež labi klieni Naud. grinti kliest uz ceļa Kand. skrejuoši mākuoņi pāri tev kliesti Rainis;

2) zerstreuen, entfernen:
tas spēj manas tautas verdzību kliest Rainis. Refl. -tiês, sich ausbreiten, sich zerstreuen: tā (vērpēja) lē̦nāki lēkšei liek kliesties. šaujuot ieruoci var gruozīt, lai luodes kliestuos vis˙gaŗāk pa mērķi Konv. ² 2648. Zu klîst.

Avots: ME II, 232

klùnduris ² klùndurkājis ² , [klunderkāja Wid., comm.,] ein Umhertreiber; ein Schiefbeiniger, Schwachbeiniger: tas ciemiņu klundurkājis nāca meitu lūkuoties BW. 12102; 12388. klundurkāja tautu dē̦ls, kuŗš ve̦lss tevi šeit atspēra BW. 15594.

Avots: ME II, 235

liktin [li. liktinaĩ "zurücklassend"], setzend, bleibend, zur Verstärkung von likt, atlikt: šeitan šaurā duobītē liktin atliek vietas Janš. Vgl. licin.

Avots: ME II, 469

maliẽna, maliẽne, auch wohl maliẽns B. Vēstn., das Grenzgebiet, abgelegene Gegend, namentlich das von den Hochletten bewohnte ostliche Gebiet Livlands, Kurlands und das sogenannte polnische Livland: Kurzemes maliena A. XI, 453. kauč kuŗā malienā spēlē teātri labāki nekâ šeit Je̦lgavā Tēv. brauca uz mājām pa Vidzemes malieni Seib.

Avots: ME II, 558

mãsuôtiês, = māsēt, Schwester sein, vorstellen: kad es šeit Klitemnēstrai māsuojuos Asp., Faust MWM. v J. 1897, S. 722; [einander "Schwester" nennen Lautb.]

Avots: ME II, 586

III mîkla, mîkla ² N. Bartau, [Zb. XVI, 203], das Rätsel: mīklu atminēt, uzminēt, ein Rätsel erraten. prasīja ēdienu gan caur mīklām, gan tâ˙pat tiešam BW. III, 1, S. 17. man nebij ne ziņā, ne mīklā (ich wusste es gar nicht), ka kāds cilvē̦ks šeit tuvumā Alm. Zu minêt.

Avots: ME II, 641

nejaûcība, die Unsauberkeit, Hässlichkeit, Unlauterkeit, Schweinerei: krupji šeit savu nejaucību bij piekuopuši LP. VII, 345. [Jupis lai parautu tādu nejaucības reizu, kādā mēs e̦sam ieekļuvušas! Janš. Dzimtene V, 369.]

Avots: ME II, 716

pãrvàldît: Pēterim circen[i]s mājas pārvaldīja Tdz. 54076; vorherrschen: arī šeit liekas pārvaldām ze̦mgaliešu piedēklis -ene FBR. I, 49.

Avots: EH II, 215

pašķĩt [li. paskìnti], tr., eine Zeitlang abblatten, abstreifen, abpflücken: kāpuostus, apiņus, ābuolus. lai laurus pašķinu, kâ šeitan viņus šķinu MWM. VI, 404. Refl. -tiês, für sich ein wenig abblatten, abstreifen, abpflücken: ej, meitiņ, pašķinies jāņuogas! Pur.

Avots: ME III, 114

pìeriñduôt, zuzählen: šeit varam pierinduot kādas mūsu tautas dziesmas Pūrs II, 65. pie L. dzejuoļiem še pierinduojami jauni klāt Vēr. II, 1260.

Avots: ME III, 285

ŗaûkt ² : auch Lesten, Selg., (mit aũ) Schnehpeln; (das Ende) enger machen und abrunden (mit aû ² ) NB., Siuxt: ŗ. cimdu, zeķi, kaudzi. šeit kuoki ze̦māki, ŗauktāki, zaraināki Melderis Meža vakari 16. Refl. -tiês: (e̦ze̦ra) apjuoms nebij ne˙maz raucies Jauns. J. un v. 166. nuo tumsas izejuot, saulē jāŗaucas Dunika. Subst. ŗaukums: nuo kātiņa līdz ŗaukumam RKr. XVII, 32.

Avots: EH II, 394

šādēļ Bers., Saikava, deshalb: šādēļ e̦smu es šeitan Glück Makkab. I2, 45. šādēļ, tādēļ AP. aus verschiedenen Gründen.

Avots: ME IV, 12

sàime Wolm., Neuenb., Serbig., AP., saîme ² Līn., Iw., Ruj., Salis, sàime ² Kl., Prl., Nerft, Preili, das Hausgesinde; die Familie im weitern Sinne U.: Sprw. kāds saimnieks, tāda saime. saimes cūka nebaruojas. neprecējušies dienestnieki, kas ē̦d pie saimes galda (t. i. saimnieka maizi) Etn. III, 134. bišu saime, das Volk Bienen U.: ne˙viena bišu saime neskries uz mežu Etn. III, 189. nuomiris, atstādams daudz bišu saimju LP. VII, 367. Nebst seim(n)ieks "Wirt" zu li. šeimà od. šeimýna resp. (Lit. Mitt. V, 26) šaimyna, apr. seimīns, ksl. сѣмья "Hausgesinde", сѣминъ "ἀνδράποδον", ahd. hîwiski "Hausgemeinschaft", ir. cóim "lieblich"; s, auch siẽva und Trautmann Wrtb. 300 f. und Stokes Wrtb. 75, sowie Pedersen IF. V, 59.

Avots: ME III, 635

šaime L., Dondangen n. U., šaima Bielenstein Holzb. 570, 575 (aus Dond.), ein Strick von Bast. Leskien Nom. 427 vermutet Entstellung (in livischem Munde? oder nach Le. Gr. § 91 c?) aus *saime (zu siet "binden"); vgl. aber auch šeima.

Avots: ME IV, 1

saiva (li. šaivà "ein Stückchen Rohr zum Spulenmachen"), saive Wid., saîve ² Līn., Nigr., der Garnflusch Bielenstein Holzb. 403; eine Netznadel od. Gabel zum Netzstricken (saiva Allend., Ruj.; Lems. n. U., Bielenstein Holzb. 403, Adsel, saîva ² Salis, Nogallen, sàiva ² Lis., Schwanb., saiviņa Lasd., saîve ² PlKur., sàive ² Golg., Warkl., saĩve Karls., saivīte Lös.), StricknadelL. (saiva, saive); das Weberschiff, die Weberspule Gr.-Buschhof (sàiva ^2), Kursiten, Lautb., Bauske (saîve ^{2), Elv.} (saiva), L. (saiva, saive), Kokn. n. U. (saiva), Bielenstein Holzb. 402 (saiva, saive; s. Abbild. daselbst); das Spulchen im Weberschiff (saiva Wain., O.-Bartau n. A. XI, 83, Lis., saîvīte ² Dunika, saîva ² Kaltene, saiviņa U., Bielenstein Holzb. 402, Spr., Nerft n. A. XI, 83, Lis., sàiviņa ² Sissegal, saive Nigr., saivīte Tals.): saives (Spulen im Weberschiff) taisīja nuo pliedeŗa atvasām, kuŗām serdi izdūra Nigr. - Jāņa sieva sagšu auda, pats Jānītis saivas (Var.: saives) tina BW. 32976. tu audi dvieļus, es tīšu saives 6819. nespēj saives vien pietīt LA. saivu šautuvē nu lieku Lautb. ve̦ctē̦vi, kas me̦t ar saivi . . . tīklus Latv. aizskrien kâ saiva MWM. VI, 766. viļņi mē̦tā kuģi kâ saivi nuo vienas puses uz uotru Līguotnis Stāsti I, 45. Zu li. šeivà (acc. šeĩvą "ein Rohrspulchen"; unklar ist das Verhältnis zu slav. cěva dass. (slav. c- aus sc- und li. š- aus ks-?).

Avots: ME III, 638

‡ seĩva (li. šeivà) NB., die Weberspule. Vgl. saiva.

Avots: EH II, 475

šejene L., U., A. - Schwanb., Dond., = das Hier: nuo šejenes, von hier U. līdz šejenei, bis hieher U. nuo šejenes atlaidīs viņš jūs Glück II Mos. 11, 1, pa šejeni St., hier hindurch. līdz mani ņēmāt uz šejeni Lapsa - Kūm. 140. Anscheinend von einem alten loc. s. k̑ei (mit analogischem š- für s-) abgeleitet; vgl. auch šeit.

Avots: ME IV, 14

I šekste U. (unter šeikste), Bers., Smilt., eine Rute: ņem nu šeksti ruokā! a˙re kur cūka iegājusi dārzā Smlit. Reimwort zu žekste.

Avots: ME IV, 15

snāne U., (mit ã) Ermes, (mit à ² ) Bers., = snāt(e)ne: balta snāne... uz ple̦ciem BW. III, 1, 16. ap ple̦ciem aplika baltu linu seģeni, kas šeit nuosaukta par snāni A. Me̦lnalksnis Mazsalaca 51. snānītes "drēbes gabali; namentlich Windeln" Kaugershof.

Avots: ME III, 974

spẽlêt, -ẽju, tr., intr., spielen (Musik, Karten u. a.): spēlē pieci spē̦lmanīši. "lab˙dien, mīļi spē̦lmanīši! kuo jūs šeitan spēlējāt?" spēlējam (musizieren über) tuo māsiņu, kuo šuodien gaŗām veda BW. 13646, 4, spēlē pats savu! Etn. IV, 41. jam bija trīspadsmit sievu, kuŗas jis . . . nemīļuoja, bet tikai spēlēja ar jām Pas. IV, 202 (aus Dagda). Refl. -tiês, mit einander spielen: trīs tautieši spēlējās (würfelten?) uz tuo manu vaiņaciņu Biet. 1570. Aus mnd. spelen.

Avots: ME III, 993

svaîdîgs Golg., Lis., svaĩdîgs,

1) hin und her schleudernd, rüttelnd:
svaîdîgs ceļš Jürg. palejā braucējiem pati svaidīgākā vieta: uoļupītei pāri ve̦cs, satrupis tiltiņš Duomas IV, 450;

2) inkonsequent
Segew. (mit aĩ), unbeständig, wankelmütig: svaîdîgs laiks Jürg. ruobeža šeit starp re̦dzamuo un nere̦dzamuo ļuoti svaidīga Pūrs 1, 92. svaidīgi ļaudis Saimn. u. zelt. kal. 1893, S. 45.

Avots: ME III, 1140

teît Warkl., teît ² Salis, teîtan C., teîtan ² Dond., Salis, Suhrs, tèitan ² Bers., Prl., Sessw., Warkl., teĩtan Ruj., teitan Manz. Post. I, 8, Glück, U., teîtãn Wolmarshof, teîtân ² Dunika, teitān Kl.-Gramsden, teîten Golg., Schwanb., teîte̦n ² Stenden, teîtanâs ² Pabbasch, teîtânâs ² Dunika, Adv., hier: bruņenieks ir laivā teit A. XX, 744. teit parādās asprātīgā izgudruotāja prāts A. v. J. 1899, S. 291. paliec teitan! Glück I. Sam. 1, 23. tava piemiņa paliks teitan Kra. Vīt. 112. teitan atbraukušu LP. VII, 450. Vgl. tei und šeit(an), sowie (über -an) Persson IF. II, 232 f. und (anders) Le. Gr. 3401.

Avots: ME IV, 157

tikām Arrasch, Bauske, Bers., Drosth., Jürg., KL, Ogershof, PS., Saikava, Selsau, Wolmar, tikām Adsel, Gr.Buschh., Nigr., Schwanb., Warkl., ^tikam U.,

1) derweile
U., unterdessen: es pārduomāju tuo tikām St. n. Plūd. Llv. II, 170. es tikam palikšu šeit apakš kuoka Lapsa-Kūm. 257. tirguotāja dē̦ls tikam zārk,ā iekšā JK. III, 72;

2) während:
tikam citi zirgus sēja, es par sē̦tu sẽ̦tsvidū BW. 16237;

3) tikām - kamē̦r, tikām - līdz, tikām - cikām, so lange - bis:
vilks tikam klaasās apakš mūzikantu galda, kamē̦r uz reiz pūš līdzi LP. VI, 257. brūte tikam ne˙kā neē̦d, kamē̦r nav atve̦sts ... brūtgāns BW. III, 1, S. 23. kamē̦r Tenis brauca, tikam Kaspars gāja ... pretim Kaudz. M. 173. tikām situ tautu galdu, līdz atlēca škēpelīte RKr. XVI, 255. tikam (Var.: tikmē̦r) liecu uozuoliņu, līdz saliecu ritenī; tikam rāju tautu dē̦lu, līdz es viņu uzvarēju BW. 21827. tikām vilku (sc.: dē̦lu māti) šļūceniskis, līdz dēliņu apsuolīja 23621, 4 var. tikām dzēru rūgtu alu, cikkm bite me̦du nesa 12661;

4) bis:
cērt, cērt, tikam nuocērt! BW. I, S. 183. guli, līdeciņa, ezeriņa maliņā, tikām (Var.: kamē̦r) mani bāleliņi žeberkliņu kaldināja BW. 2709 var. dzēris, tikam pārsprādzis LP. VI, 621. Vgl. tiekams.

Avots: ME IV, 182

tikrs (li. tìkras "recht, echt", apr. tickars [fem. tickra] "recht"), recht, Erz-Lng., Für. I; gut, tauglich Rutzau; wert: tikrs zaglis, Erzdieb Für. I. tikrs viltnieks, Erzketzer ebenda. Jē̦kabs ir krietns un tikrs zē̦ns katrā vietā Janš. Bandavā II, 230. pašu nuovadā nav ne˙vienas meitas tevis tikras - tās ir visas nabadzes Janš. Čāp. 12. cirvis šeit tam tikrais, das Beil ist hier(zu) gut Rutzau. Vgl. auch tam tikram. Zu tèikt (s. dies); urspr. etwa: passend (vgl. tikls).

Avots: ME IV, 183

‡ trūdība, das Modern, Verwesen: kas šeit sē̦ts uz trūdības, tas atkal zels un atjaunuosies Bergm. Saņ. spr. māc. (1795) 204.

Avots: EH II, 699

tvanuôt,

1) dunsten, Kohlendunst erzeugen
Fest., Nötk., N.-Schwanb.: krāsns tvanuo N.-Schwanb. par agru aiztaisītā krāsnī uogles tvanuo Fest.;

2) häufig das Wort
tvans wiederholen: "vai tik atkal istabā nav tvans?" "nē, kuo tu man vari šeit vienmē̦r tvanuot!" Sessw.;

3) s. tvanêt 3.

Avots: ME IV, 289

uzziêdinât, aufblühen machen, zum Blühen bringen Wid.: šeit viņas (=ruozes) ir... grūti uzziedināmas Latvis No 2370.

Avots: ME IV, 401

vietulīte "?"·: lagzdigaliņa kâ vietulīte dziedās šeitan gaudu dziesmiņas Plūd. Liv. II, 2I2.

Avots: ME IV, 674

žeikste,

1) žeĩkste C., Jürg., Nötk., (mit èi ² ) Adl., Heidenfeld, Lubn., Meiran, Prl., Saikava, Schwanb., žeĩksta Arrasch, = šeikste, žekste, eine (lange) Rute Burtn. und Gr. - Jungfernhof n. U., Laud., Lub., Lubn., Meiran, Vīt., (mit eĩ ) Gotthardsberg, Raiskum, Smilt.; eine Angelrute Lubn., Meiran, Odsen; eine Hopfenstange Seew. n. U., Makašēni: šī žeikste de̦r makšķeres kātam Saikava. ņem labu žeiksti un duod palaidņa guovij gar visu sleju! Vīt.;

2) ein (im Dickicht) sehr hoch aufgeschossener junger Laubbaum
Laud.;

3) eine lange, magere Frauensperson
PS., Vīt., (comm.) ein langer und magerer Mensch überhaupt Lubn., Meiran.

Avots: ME IV, 801

I žeîksts C., PS., Smilt., (mit eî ² ) Siuxt, = šeiksts I, žāksts, āksts; žeîksts Adl., Golg. "kas šķuobās, gruozās, ākstās"; žeîksts Druw. n. RKr. XVII, 87. "kas aušīgi kâ pa gaisu vien dzīvuo un staigā"; žeîksts KatrE., ein leichtsinniger Mensch, "kas žaustās".

Avots: ME IV, 801, 802

II žeiksts,

1) = žeikste 1, eine Hopfenstange Lubn.; vgl. šeiksts II;

2) = žeikste 3, ein langeŗ magerer Mensch Lubn., Meiran.

Avots: ME IV, 802

II ziêdiêns ² : viegli ... uztrieptas krāsas laukumi šeit kombinējas ar biezākiem ziedieniem Daugava 1937, S. 665.

Avots: EH II, 810