Paplašinātā meklēšana

apakšbruñči, der Unterrock: baznīcā un guoduos valkāja arī apakšbrunčus Etn. IV, 108.

Avots: ME I, 73

‡ apušbruñči AP., = apakšbrunči.

Avots: EH I, 124

I brunči,

2): auch (mit uñ) Puhren;

3): auch (mit uñ) Gold., Mitau;

4): "gruži" (mit uñ) Kand.; ‡

5) Abfall von Stroh
(mit uñ) Rothof, Siuxt (hier auch der Sing. bruñcis): lai tur kāds bruncis, - visu izpurina ārā Siuxt.

Avots: EH I, 245

I brunči,

1) überbleibsel von Strauch;

2) die Grieben, Rückstand von gebratenem, geschmolzenem Fett
(= dradži);

3) "der Schutt von verfallenen Bauten"
Oberl.;

4) das Zusammengefegte, der Abfall
[brunči ² Tuckum]: vilnu kāršuot paliek pāri tādi mazi bruncīši Tuckum.

Avots: ME I, 340

II bruñči: auch Lennew. n. BielU., Fockenhof, Salis, Talsen u. a.; auch der Sing. bruncis Saikava u. a., Demin. verächtl. bruncelis: brunci Emma nuoģērba Janš. Dzimtene IV, 20. īss, ve̦cs bruncelis mugurā Mežv. ļ. I, 18; brunči "ein Rock mit kurzen Schössen" Bartau; bruncis Kal., brunči Dunika, ein rockartiges, gesticktes Kleidungsstück der Männer.

Avots: EH I, 245

II bruñči, der Frauenrock (= lindraki); strīpaini br. es valkāju pirktus brunčus BW. 5573. Zu brunkas.

Avots: ME I, 340

‡ pusbrunči Ciema spīg. 10, eine Art bruñči II.

Avots: EH II, 330

‡ zilumbrùnči ² Saikava, ein blauer Frauenrock zum alltäglichen Tragen.

Avots: EH II, 807

ãķis,

1): iztrūka brunčiem ā. BW. 382, 9. trīs āķiem kaldinu... kumeliņu 1333.

Avots: EH I, 193

apmaût,

1) a. zeķes, pastalas Rutzau; a. (anziehen)
brunčus Lis., Warkl.;

2): apmauts, betäubt, verblüfft
Bers., Lautb., Renzen, Kr. Rositten, = uzmauts (unter uzmaût I

3) Lubn. ‡ Refl. -tiês, sich anziehen:
a. zābakus Preiļi. apmāvusies ar... strīpainiem brunčiem Azand. 3; sich bedecken: apmāvās ar sedzeni Azand. 5.

Avots: EH I, 101

apmuči: "brunči, lindraki" Saikava.

Avots: EH I, 102

atlùoks und atluõks (li. ãtlankas), atluocis, atluoce, das Zurückgebogene,

1) ein breiter Saum:
kad brunči par gaŗiem, tad par kādu sprīdi nuo lejas malas taisa atluoku Etn. II, 213. bez atluoka vilnainīte BW. 6780. jērene ar ausainiem atluokiem, mit Klappen;

2) piedurkņu atluoks; atluoce Aps. VII, 19, der Ärmelaufschlag,
in Sarnaten dafür atluoks; zābaku atluoks, die Stiefelqtulpe Dr., bikšu atluoki Caun.;

3) Besatz, Bräme:
ce̦pure ar sarkanu atluoku Kaln.

Avots: ME I, 174, 175

atstuõte, der Stoss am Frauenrock: kad brunči par gaŗiem, tad par kādu sprīdi nuo lejas malas taisa atluoku, kuŗu sauc par atstuoti Etn. II, 113; Kand.

Avots: ME I, 198, 199

atšuva, atšuve, der Stoss am Frauenrock: kad brunči īsi, tad atšuvi atlaiž Serb. Etn. II, 113.

Avots: ME I, 203

gàišpe̦lê̦ks od. gàiši pe̦lē̦ks, hellgrau, silbergrau: gaišpe̦lē̦ki brunči Etn. IV, 108.

Avots: ME I, 588

gaŗām,

1): g. laist citam, einen andern überflügeln
BielU.;

2) gaŗuo malku liek g. ragavām AP.; ‡

6) der Länge nach:
brunčiem strīpes g., nuo augšas uz leju Saikava. kas nu žum bērkļus g. liek! - liec šķe̦rsām! Orellen.

Avots: EH I, 385

‡ gariskis Blieden, Siuxt, Adv., = ‡ gariskām: g. (vertikal) strīpaiņi brunči Siuxt.

Avots: EH I, 384

glaude̦ns, ‡

3) "?": glaũde̦nas ("pašauras, miglainas, pavājas") acis Lemsa1, Wainsel. meitai glaũde̦na pakaļa: nestāv brunči augšā ebenda.

Avots: EH I, 391

‡ grûbans ² Salis, faltig, faltenreich: grūbani brunči.

Avots: EH I, 411

grunči,

1) = brunči I Dobl., allerlei Abfälle, Schutt Ahs., [Wandsen]: gruñči ir sīkas skaidiņas un vispār atkritumi Dond.; [

2) gekochtes Schweinefleisch,
"izvārīti apgriezumi nuo žāvējamas cūkgaļas" Weinsch. grunc- vielleicht aus grumķ-, vgl. grumši].

Avots: ME I, 665

gùldinât [li. guldinti], gùldît, -u, -ĩju (li. guldýti), tr.,

1) schlafen legen, niederlegen, betten:
es jūs ar˙vienu e̦smu guldinājis, guldīšu arī tagad LP. VI, 179. māte savu laisku meitu padzirnē guldināja BW. 7949. pirmuo nakti tautietis mani uz ruociņas guldināja BW. 23048, 3. tapsi guldīts savā kapā II Kön. 22, 20;

1) schlafen, rasten lassen:
svešas mātes raibuliņas kalniņā guldināju BW. 28973, 1. ganīs tautu miglacīte, silmalā guldīdama 29006;

3) (guldît) term. techn. für das Betten des Brautpaares:
ap pusnakti nuovadīja jaunuo pāri uz guļu, guldīja BW. III, 1, 8. vedējmāte taujāja pēc brūtes un gribēja viņu vest guldīt Vēr. I, 53.

4) anlegen:
naudu bankā. Refl. -tiês, sich legen, lagern: dziļas plaisas guldinās viņu starpā Pūrs III, 90. [kur tu gadījies pusdienā Glück Das hohe Lied 1, 7]. guldîts, Part. pass., niedergelegt, gebettet: guldīts brandvīns, siers = guldāms br., s., der Branntwein, der Käse, der den Gästen für das Betten der Braut ausgeteilt wird BW. 25088, III, 1, 44: šī izdala pa gabalam guldīta siera BW. III, 1, 98. [guldīti brunči, gefaltete Weiberröcke Biel. n. U.]

Kļūdu labojums:
2) schlafen, rasten lassen = liegen machen
nuovadīja = pavadīja

Avots: ME I, 676

izbêgt: meitine nuo brunčiem izbē̦guse (ist ausgewachsen, der Rock ist zu kurz geworden) Warkl.

Avots: EH I, 434

kapata, kapats, kaputs BW. 5726, der Frauenrock mit der Jacke zusammen: dažuos apgabaluos tika brunči sašūti ar jaku (kapatas) A. XX, 69, Serb., Bers., Illuxt n. A. XVI, 475. tur būs mani brūni svārki, sievai zīda kapatiņa BW. 28344. situ ruoku pie kapata, lai skanēja atslēdziņas BW. 31098. [Durch deutsche Vermittelung aus capote "langer Oberrock."]

Avots: ME II, 157

kruõka, kŗuõka [Līn., Dunika, Gr.Essern, Se˙lg., Nigr., Lautb., Wandsen, Luttr.], Kand., kruoķe Selb., kruokla U., die Falte, Runzel: zābaki ar sīkajām kruokām dilbuos AU. jakas ar kruoķēm sānuos A. XX, 68. tagad liek kruoķes ap brunčiem, lai izskatītuos kuplāka brunču apakša Selb. tu esi izuosts līdz pēdējai dvēseles kŗuokai JR. V, 12. [In Dunika auch als Schimpfwort für ein sich gebückt haltendes Weib. Nebst estn. krōk "Fältelung" aus mnd. kroke dass.]

Avots: ME II, 294

kruokaîns, kŗuõkains, auch kruoķaîns, faltig: kŗuokaiņi brunči A. XX, 68.

Avots: ME II, 294

kruõkuôts, kŗuõkuôts, faltig, falten reich: kŗuokuoti brunči.

Avots: ME II, 294

krum̃pa: auch Für., Salisb.; vienu krumpu brunču liku (Var.: vilku) BW. 10651. krumpu brunči Azand. 22. liktā k., eine gelegte (breite, flache) Falte Seyershof; vilktā k., eine gezogene (runde) Falte ebenda. Nach Sehwers Unters. 59 aus nd. krumpe "das Einschrumpfen von Wollenzeugen".

Avots: EH I, 659

‡ *krunčuôt, zu erschliessen aus sakrunčuôt. Refl. -tiês. Falten werfen, sich knüllen: brunči kruñčuojas Lemb., Salis, (mit ùn ² ) Aahof.

Avots: EH I, 660

II kuča,

1) etw. Dichtes (aus r. куча "Haufen"?),
z. B. das Haar, Getreide [Bilsteinshof n.] Etn. II, 97;

2) ein dickes, grünes Tuch ohne Fransen
[N.-Peb.]: biezi zaļi lakati bez bārkstīm, saukti "kučas". tur gulēja svē̦ta Māŗa zaļa zīda kučiņā Etn. III, 87. zili brunči, zila svīta, zaļa kuča vilnānīte BW. 21529.

Avots: ME II, 298

ķur̃zaîns: ķur̃zani brunči Salis.

Avots: EH I, 708

I lãsaîns, làsaîns ² Erlaa, [lâsaîns Jürg., Kl.], punktiert, gesprenkelt [Lennew.], getiegert: stallī bē̦rs kumeliņš lāsainām krēpītēm BW. 11576. lāsaina spalva [N. - Peb.], Konv. ² 2158. trotuāri bij lāsaini Stari II, 334; sommersprossig: vīriņš ar lāsaiņu ģīmi A. XIV, 296; gewässert (von Stoffen): gaiši zili, lāsaini, īsi brunči BW. III, 16. Zu làse.

Avots: ME II, 441

lẽverêt: auch Seyershof; "skraidīt, pluosīties" Lems.: kuo tu lẽverē pa āru ar citiem? ‡ Refl. -tiês,

1) sich herumtreiben
Lems., Seyershof;

2) "?": brunči lẽverējas gar zemi Seyershof.

Avots: EH I, 739

linume̦tu brunči, linnene Röcke: linume̦tu brunči bija visai re̦ti, tikai kā darba brunči Etn. IV, 108.

Avots: ME II, 473

I liska,

1): lisku sievietes uzkaŗas uz vē̦de̦ra Prl. brunčiem nuotrūkusi l. Lubn.; hierher gehört wohl auch l. 3;

2): auch Pussen.

Avots: EH I, 744

nùobal˜tuôt, intr.,

1) weiss, bleich, grau werden (von Haaren):
nuobaltuojuši mati Kaudz. M.;

2) eine kurze Zeit weiss erscheinen, schimmern (von einem weissen Gegenstande):
sarkanie brunči vien tik nuošņāc un apakšas nuobaltuo Janš. [uzskrej pa redeli uz kūtsaugšu veikli un muldīgi, tâ ka zeķes vien tik nuobaltuos Janš. Paipala 5.]

Avots: ME II, 759

nùobružgât (unter nùobružât ): "schmutzig reiben" Trik.: nuobružgājusi pa rasu brunčiem visu apakšu.

Avots: EH II, 35

nùokùopt,

1): lauku darbi nuokuopti Sonnaxt;

2): auch Orellen; "heimlich (noch Brauchbares) vernichten"
Seyershof: brunči jau nuokuopti.;

3): erschliessen, erraten:
n. ceļu (aus einer Handschrift); sich überzeugen, schliessen Diet.; ‡

5) "nuobaŗuôt" Iw.: n. cūku.

Avots: EH II, 58

nùoloskât, ‡ Refl. -tiês,

1) n. slapjš Salis "saslapināties, savazāt drēbes slapjumā";

2) "nuoplīst" Seyershof: brunči nuoloskājušies pa slapju pļavu brienuot.

Avots: EH II, 64

[nùosknarêt, zerfetzt sein, werden: brunči nuosknarējuši Wandsen. viņš staigā kâ ubags nuosknarējis Sassm., Dond., Ahs.]

Avots: ME II, 848

nùošļukt, intr.,

1) herab-, hinabrutschen, hinab-, herabgleiten, herabhangen:
zeķes nuošļukušas nuo kājām; nasta nuošļukusi nuo ple̦ciem. viņa klēpī nuošļuka tukšas ruokas Vēr. II, 706. puišam bikses nuošļukušas BW. 15576. tamdēļ brunči nuošļukuši? 20404. gardibenes ar nuošļukušām malām Antrop. II, 68. nuošļukušas ūsas A. XX, 46;

2) herunterkommen:
mājas būšana nuošļuka uz leju Purap. Das Part. nùošļucis,

a) niedergeschlagen:
kādēļ jūs tādi nuošļukuši? LP. IV, 27. izvilcies itin nuošļucis pa durvīm V, 344. nuošļukusi dūša, gedrückte Stimmung, Niedergeschlagenheit;

b) schlumpig, unordentlich, liederlich (in Bezug auf die Kleider):
dažu dienu es staigāju nuošļukusi, nuobrukusi BW. 22387. nuošļukušas drēbes Etn. I, 32. kauns nuo... nabadzīgajiem nuošļukušajiem apģē̦rbiem Latv.

Avots: ME II, 868, 869

‡ nùospurguļuôt Lis., = ‡ nùospurêt: brunčiem mala nuospurguļuojusi.

Avots: EH II, 90

nùožẽ̦luôt,

2): auch Wilzen; ‡

3) (liebkosend) beschwichtigen, beruhigen:
n. maziņuo, lai neraud Frauenb. rāja mani māmulīte, izrājuse nuožē̦luoja BW. 4186; ‡

4) geizend zu knapp anfertigen
Lems.: nuožē̦luoti (= šauri) brunči. Refl. -tiês: leitis gan priecīgs ..., bet tuomē̦r nuodunduo un nuožē̦luojas: "ak skāde, ka ..." Pas. XII, 389.

Avots: EH II, 110

I paļa "?": viena tē̦va meita biju, viena paļa lindrakiem; metu gūžu šurpu, turpu, lai tā paļa dalījās BW. 5763. me̦lna krāsa vispārim nebūtu ieteicama ne pie vienas apģē̦rba paļas A. XX, 67. [brunči ar lielu paļu Gr.-Buschhof.]

Avots: ME III, 64

plaûkšas ² Arrasch, Wandsen, plaukši U. Manz. Post. III 175, = plaušas, die Lungen plaũkšêt C., plàukšêt ² Tirs., plaukškêt, -u, -ẽju, auch plaušķêt, -u, -ẽju, plaũkšinât Karls., plaukšķinât,

1) plaušķināt Bers., einen klatschenden, laut schallenden Ton von sich geben
(plaũkšêt Dunika), (in die Hände) klatschen (plaũkšinât Dunika), patschen: lai tā tava mēle plaukš (Var.: plaušk) kâ plaukš vāle velējuot! BW. 22676 var. griezās nu divi pāŗi basām kājām, tâ ka grīda vien plaukšķēja Janš. Dzimtene IV, 10. plaukšķē̦dami viļņi sita gar tvaikuoņa sāniem Ze̦ltmatis. putra vārās plaukšē̦dama Tirs. n. RKr. XVII, 73. brunčiem ap kājām plaukškuot JR. VII, 99. Sprw.: plaukšķina kâ zivs pa sausu zemi. ruokas plaukšķinât Kaudz. M. 193. publika visiem spē̦kiem plaukškināja (applaudierte) Alm. es izdziedu piecas dziesmas, tu tik lūpas plaukšināji BW. 877, 1. dagla cūka aizgaldē ausis vien plaukškināja BW. 22832 var. baznīcniekiem pa priekšu jāja aulekšus, ar... pātagām plaukšinādami, brūtgāna un brūtes brālis BW. III, 1, S. 58;

2) plaukšķêt. plaũkšêt PS., plàukšêt ² Tirs. n. RKr. XVII; 73, plappern, klatschen:
kaut tā plaukša neplaukšēj[u]se, ka es rupju dziju vērpju! BW. 8402, 12 var. Refl. plaukšêtiês, schallen: vakar šāvu vāverīti, šuodien krita, plaukšējās BW. 30527. Zur Interj. plaũkš.

Avots: ME III, 325, 326

plugu plugām "klupdams, krizdams" Islīce: devās laukā nuo ūdens un ar visiem slapjajiem brunčiem plugu plugām skrēja mežā RA.

Avots: ME III, 354

pluska, pluskata Bergm. n. U.,

1) die Zotte
Irmelau n. U., der Fetzen, Pl. pluskas, Lumpen U. (li. plùskos "Haarzotten" PФB. LXV, 319): ve̦cajām drē: bēm piedurknes vienās pluskās (diegu gali atiruši) Dunika. kuo tu nāci, pluskataini, jaunu meitu istabā? visas tavas pluskas dre̦b ar meitām runājuot BW. 20430, 4. tam zīmes nuoplēsa un saraustīja pluskās A. v. J. 1899, S. 18. pluskas bārzdele Vēr. II, 1304, ein dünner, zottiger Bart. -plusku pluskām, in lauter Fetzen, Zotten: nuošļukušie brunči plusku pluskām kuļājas ap kājām A. v. J: 1900, S. 1079;

2) comm., ein zerkodderter Mensch; ein Lump
U.: sauc dzīrās kruopļus, tizlus, pluskas Druva I, 413. grābiet tuos pluskas naguos! LP. IV, 3. Nebst plušķis I zu li. pláuzdinis apr. plauxdine "Federbett", mnd. vlūs(ch) "wolüges Schaifell", mhd. vlius od. vlies "Flies", schwed. dial. flur "zottiges Haar", mir. luascach "zottig" u. e., s. Bezzenberger BB. XII, 241, Fick Wrtb. III ⁴ , 255, Thurneysen IF. XIV, 128 f., Persson Beitc.239, 806 und 881, Walde Vrgl. Wrtb: II, 96, Vasmer, Studien zur alban. Wortf. I, 52.

Avots: ME III, 358

puõgainis, ‡

6) "?": sunīt, munu pùogainīt ² ! Fil. mat. 103 (aus Atašiene); vgl. puogaîns 2; ‡

7) pùogaiņi ² Saikava "brunči ar puogām un īpašā rakstā austi"; ‡

8) puõgainītis AP. "cimda raksts".

Avots: EH II, 345

pruošava U., Bers., Erlaa, Fest., Demin. pruošavīte SDP. III, 27, pruošuva Wid., pruošuve Wid., pruoše̦vi, pruošuvi Erlaa, Kalzenau, ein Weiberkittel, Weiberrock L., St., der untere Teil eines Frauenhemdes (Wid.) od. -rockes: pruoše̦vi, pruošuvi - ve̦cu laiku brunči, kâ divi plati priekšauti, viens nuo priekšas un uotrs nuo pakaļas apņe̦mams Erlaa. Vestienā nē̦sāja kâ izgre̦znuojumu pie brunčiem tâ sauktās pruošuves, pruošavas. augšā viņas bija ievilktas kâ priekšauts A. XX, 379. ceļa malas žagarainas, augstu nesu pruošaviņas (Var.: lundraciņus) BW. 5755, 1. zīlēm izraibuotas pruošavas ap lindrakiem Libek. pūķis 28. Vielleicht - nach Leskien Nom. 231 (mit?)-zu šũt (und pruo- in pruojām).

Avots: ME III, 400

‡ pusîss, halbkurz: ar pusīsiem brunčiem Janš. Dzimtene I, 493.

Avots: EH II, 332

pussvārciņi Seew. n. U., pussvā(r)či Dond., pussvārķi Dr., ein kurzer Rock, "apģē̦rba gabals, uz kamiešiem uzse̦dzams; izskatās kâ sieviešu brunči" Dond. pussvārči "halb wollen, halb leinen Rock" St.

Avots: ME III, 435

‡ ràntaiņi ² Saikava "šķē̦rsām svītruoti brunči".

Avots: EH II, 354

ran̂taîns ² Kursiten.

1) auch rantuôts Wid., Ar., mit Kerben, Rlllen versehen: nav ne˙viena uozuoliņa rantaiņām (Var.: rankaiņām, ruobainām u. a.) lapiņām BW. 10337, 9 var. - rantaiņš rullis. eine Feldrolle mit vielen Rillen und scharfen Kanten Bielenstein Holzb. 493;

2) quer gestreift;
rantaiņi brunči Laud.

Avots: ME III, 477

rùoste: brunčiem vai jakai pierieš rùosti ² , lai iznāk gaŗāki Erlaa.

Avots: EH II, 392

rùoste Jürg., rùoste ² Druw., Kl., Saikava, Sessw., Lis., auch rùosts ^2, -s Druw., Bers., Selsau, Sessw., Heidenfeld, A. Niedra, der Gurt (am Weiberrock Ar.), der Hosengurt ("le̦ntas plats apšuvums biksēm vai brunčiem augšgalā, kuo sapuogā ap vidu") Druw. n. RKr. XVII, 75; der angenähte untere Rand des Kleides Kl.: brunču ruoste (Gurt) Aahof. ruokas aiz bikšu ruostes Ezeriņš Leijerk. II, 157. viņš izņēmis nuo bikšu ruostēm nazi LP. VII, 229. dažus tūkstuošus, kas viņam bija iešūti apakšbikšu ruostī V. Eglītis. bikšu ruosti es varēju samest ap kaklu Druva IIl, 254. Wohl (mit uo aus on) zu ruotît II, li. rą̃stas "ein abgehauenes Ende eines runden Baumstammes"; zur Bed. vgl. slav. rǫbъ "Kante, Rand, Saum": rǫbiti "hacken, kerben".

Avots: ME III, 582, 583

I ruosts, -s: "brunču apšuve" (mit ùo ² ) Fest. n. FBR. XVII, 87. Demin. rùostiņa ² Prl. "juostiņa, pie kuŗas piešūti brunči".

Avots: EH II, 392

‡ runkuļains, = runkaîns Lubn.: rùnkuļaini ² brunči, burbuļainas, runkuļainas be̦kas auga laìdarā Tdz. 58702; "punuots" Dobl., Ziepelhof (mit uñ).

Avots: EH II, 385

rũtaiņi,

1): rũtainīši AP. "tautiskie rūtainie brunči"; ‡

2) rùtainīši ² Saikava "cimdi ar rūtainiem rakstiem (= galdainīši)".

Avots: EH II, 390

sàita ² (unter saĩte): auch Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Līvāni, Oknist, Skaista, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit aĩ) AP., Ramkau: man pārtrūka brunčiem s. BWp. 382, 14. trūkst saitiņa BW. 31523.

Avots: EH XVI, 413

saĩte Bl., PS., Karls., Līn., Iw., Tr., Wohlfahrt, C., sàite ² Kl., Gr.Buschh., saĩta Bauske, sàita ² Sussei n. FBR. VII, 140, Zajmuiža, Warkl:, saits (li. saĩtas "ryšỹs, kuriuo karves riša tvarte" in Dusetos; auch bei Būga Aist. Stud. 87) Manz., Ruj., Bewern, auch saitis Glück, das Band, die Fessel (auch fig.), die Schnur U. (saite): man pārtrūka brunčiem saite (Var.: aukla) BW. 382, 9 var. es savām telītēm ābuoliņa saiti (Var.: saitu, valgu) viju 28880, 1. saits (viņa mēles) tapa svabads Manz. Post. II, 203. citi ir... cietuši . . . saites un cietumu (Bande und Gefängnis) Glück Hebr. 11, 36. dievs . . . eņģeļus, kas apgrē̦kuojušies... nuodevis . . . saišiem (tumsības) (Ketten der Finsternis) II Petri 2, 4. pieminiet manu saišu (gedenket meiner Bande)! Koloss. 4, 18. sarāvis saites ar pagātni Vēr. I, 1411. viņa stāv saitē ar . . . mūžīgu dzīvību Kaudz. M. 57. ap dvēseli vijušās saites Vēr. I, 1038. - balss saites, die Stimmbänder. ce̦pures saite, die Hutschnur U. kakla saite, der Schlips, die Krawatte: apkaklīte un raiba kakla saite A. Upitis Ragana 5. nabas saitīte JR. VI, 22, der Nabelstrang. saišu audi, Bindgewebe MWM. IX, 420. zu sìet.

Avots: ME II, 637

sakrum̃pât: tuo galu pie viduča sakrumpāja brunčiem Seyershof.

Avots: EH XVI, 419

saplukt,

1): tad man sapluka ruokas Frauenb.; ‡

6) beim Brühen (zusammen mit einem farbigen Stoff) farbig werden
Salis: nu būs visi kre̦kli saplukuši nuo krāsainajiem brunčiem.

Avots: EH XVI, 437

sîkrũte,

1) eine kleine Fensterscheibe:
šaurā luodziņa sīkrūtes Duomas III, 315;

2) die Raute, das Karreau:
(brunči) bijuši gan strīpuoti, kâ arī krustaiņi, ar lielākām un mazākām sīkrūtēm Kundziņš Smiltene 36.

Avots: ME III, 852

šķē̦laîns: škê̦laini ² (= šķēlēs sagriêzti) rāceņi Iw. šķê̦le̦ni ² (mit breiten Falten) brunči Seyershof. sūdus veda sķē̦laiņiem ("?") ratiņiem; tur uzauga kupli mieži šķē̦laiņām vārpiņām Tdz. 50058.

Avots: EH II, 633

šķḕrstele ² : (kaķe̦lē̦ns) Jānīšam biksītēs pa šķērsteli izabāzts Tdz. 58240; "brunčiem same̦tamā vieta; neaizšūts gabaliņš sānuos" Warkl.

Avots: EH II, 635

‡ šņal˜le, die Schnalle: pārtrūka brunčiem šņalles BWp. 382, 14 var.

Avots: EH II, 651

‡ II suôburs AP. "?": brunčiem grunti lika cauri me̦lnu kâ suoburu. "suôburiņš", - tâ mīlinuot sauc ir bē̦rnu, ir jē̦rē̦nu.

Avots: EH II, 609

‡ spalājs, ungleichmässig abgefarbt Warkl.: spalāja vadmala. spalāji brunči.

Avots: EH II, 545

sterbeļaîns,

1): zerfetzt
(mit èr ) Wolmarshof, (mit er̃ ) Lemb.: brunčiem sterbeļaina mala;

2) locker:
lazdām ir stèrbeļaini ziedi Smilt., Trik.

Avots: EH II, 577

‡ *striķains, erschlossen aus striķe̦ns Seyershof, mit Falbeln versehen: striķe̦ni brunči.

Avots: EH II, 588

strubiķis

1): "zē̦ns" ME. III. 1093 zu ersetzen durch "viņš"; ‡

3) "īss un strupjš cilvē̦ks vai priekšme̦ts" Lems.: tad nebij tik īsi brunči, tādi strubiķīši kâ tagad Salis.

Avots: EH II, 589

švirka "vizde̦gune" Lubn.; "šaudīga sieviete" Gr.-Buschhof (mit ìr ² ), Meiran (mit ir̂); "ein flitteriges Mädchen" Schwanb.: skraida kâ švirka saplē̦stiem brunčiern; vgl. svirka (fehlerhaft für švirka?) "= švipste 3" Kalz., Selb., Stockm.

Avots: ME IV, 117

II svīta U., svīte U., eine Art von Weiberröcken (St.) od. - wämsen ohne Ärmel L. (svīte); ein langes Weiberkamisol C.; eine Überjacke der Frauen (svīt(iņ)a) Saikava; ein weiter, wollener Rock Infl. n. U.; der Männerrock (svìti ² ) Golg., (svīta) Saikava; ein Feiertagsanzug (svìts ² ) Golg., (svìta ² ) Lubn.; ein Halbrock (svītiņa) Infl. n. U.; "svārki"(svìta ² ) Warkl.; ein Mantel (svīte) Infl. n. Konv. ² 134, (svìta ² ) Kl., Pilda, Warkh., ein kurzer Mantel (svìte ² ) Saikava; ein faltiger Überrock mit einem Gurt (svīta) Infl.; ein schlecht sitzender oder ein stark abgetragener Rock (svīte) Laud.: viņai svīte (Var.: vamži) mugurā BW. 8053, 2 var. zili brunči, zila svīte 21529. tautu dē̦ls lielījās, piecas svītas, trīs kažuoki 21643, es apģērbu dzelta svīti 34120, 2, sievieši bij apvilkuši pagaras svītas Libek Pūlcis 36, uzvelc savus svītus, - šuodien svētdiena! Golg. aizāķējis svīti Druva II, 405. kur lai lieku tādus svārkus? svītes es tev nepastellēju, bet tu man tādu esi izšuvis Laud. Aus r. сви́та "верхняя, широкая, долгая одежда".

Avots: ME III, 1164

švītraîns U., = svītrains, streifig: švìtraini ² brunči Saikava. gaiss švītraini nuovilcies ar mākuoņiem Etn. II, 73.

Avots: ME IV, 120

tàdẽļ (li. tõdėl), tàdẽļā Wolm., tādēļi,

1) deshalb
U.: vai tādēļ man atjāja nuo Vāczemes precenieki? BW. 5509. vai tādēļ es nebūšu bandinieka līgaviņa? 5677. vai tādēļi dē̦la māte neņems mani ve̦de̦klai? 359, 1;

2) gleichwohl, dennoch, trotzdem:
gana aude platas juostas, tādēļ brunči nuošļukuši BW. 20404, 2. viņi tuo piecieta un dzīvuoja tādēļ, bet sirdī tiem grauza .., šāda ēverģēlība Deglavs Rīga 11, 1, 334.

Avots: ME IV, 143

trinītis (li. trinỹtis "mit drei Hewelten gewirkt" ) Wolm. (mit ĩ ), Dunika (mit î ² ), Alswig, Mar., Sessw., der Drell, Drillich U.: trinīša brunči Alswig. trinīšu (Var.: trijnīšu, trinīti, trinīša) audekliņu BW. 22621. trinīšu mēle, eine spitze Zunge L., St., Doppelzüngigkeit U.; trinīšu (trinīti in ein Exemplar des Lettus hineingeschrieben) runāt U., doppelzüngig sprechen. tu trinītī vien runā Ar., du redest verblümt. Zu nĩts.

Avots: ME IV, 237

uzbracât Wid., uzbracēt, aufschtirzen: uzbracētiem brunčiem Janš. Bandavā I, 40. Refl. uzbracētiēs, sich aufschürzen: Buozumene, uzluocījusēs un uzbracējusēs, berž... stāveņus Janš. Precību viesulis 5. viņas, brunčus uzbracējušās, iebrida... e̦ze̦rā Bandava 1, 118.

Avots: ME IV, 318

uzbundzuļuôt "?": apakšdaļu uzbundzuļuojuot un sasedzuot kâ varēdamas, pie kam brunči nese̦kuo miesas formām A. VII, 477.

Avots: ME IV, 319

vẽjuôt,

1): (dejuojuot) brunči vējuoja straujuos luokuos A. Upītis Pirmā nakts 164. gaisā vējuoja silti maija vēji Ciema spīg. 3. Annele, vējuodama (hauchend, blasend)
kâ plēšas A. Brigadere Dievs, daba, darbs 20. krē̦sla vējuoja augstu pār pilsē̦tu J. Veselis Dienas krusts 99:

2): auch Frauenb.;

3): kaltē̦tuos sapalus, kas ... vējuoja aiz ustabas paspārnē Austriņš Raksti VII, 205; ‡

4) stieben (?):
smiltis vējuoja zem braucēju zirgu pakaviem Ciema spīg. 212. Refl. -tiês,

2): albern sein
Serben; ‡

3) sich leicht bewegen (?):
katra matu cirta viņai vējuojās gaišā priekā Jauns. Kapri 137.

Avots: EH II, 775

viênkràsaîns, einfarbig: vienkrāsains apģē̦rbs A.XI, 11. vienkrāsainie brunči XX, 69.

Avots: ME IV, 659

I vìle,

1): (apģē̦rbu) izmeklēja vīli vīlē. brunči vīļu vīlēm mē̦tājās Vanagu ligzda 187;

3): kad sausa pļava, savīlē ("sakasa") vìlē ² , ar grābekļa siekstu sastumj, - un klēpis gatavs Heidenfeld; ‡

4) "?": pārpludināt pluostu vīlei ("se̦klai vietai Bārtas upē") pāri Dunika.

Avots: EH II, 792

virsgabals, das obere Stück, der obere Teil: brunčiem virsū bij piešūts virsgabals Etn. IV, 108.

Avots: ME IV, 612