Paplašinātā meklēšana

abulis: auch Zaļmuiža, (Plur. abuļi ) Warkl.: ieliku ielāpu abuļuos Warkl.; Plur. abuļi "der jenige Teil der Hosen, auf dem man sitzt" Skaista.

Avots: EH I, 2

abulis, der Teil der Hosen in der Gebelung der Beine: kaunies staigāt ar pušainu abuli Mar. RKr. XV, 104 [auch in Schwnbg., Oberkurland und im Infläntischen. Wohl aus * ap-bulis, s. atbulu].

Avots: ME I, 6

‡ âbulis, s. âbuls.

Avots: EH I, 191

*apbulis, s. abulis.

Avots: EH I, 75

I babulis, babulnieks (f. -niece), der Schwätzer: tu esi gatavs babulnieks; niekus vien babulē A. X, 2, 438; Mag. II 3 114.

Avots: ME I, 246, 247

II babulis,

1): "ein Mieter"
Borchow.

Avots: EH I, 197

II babulis [Bers., Laud.] (aus r. бобыль), babulnieks tahm. n. L., C., Smilt., Lub., Laud., babuļnieks Dr.,

1) der Lostreiber:
iebūviešus sauc arī par babulniekiem Konv. ² 741;

2) der Einsiedler:
dzīvuo viens pats kā babulītis Lasd. A. X, 2, 438.

Avots: ME I, 247

‡ III babulis Salis, = vabule 1.

Avots: EH I, 197

‡ II bàmbulis ² Zvirgzdine "eine Wasserpflanze die im Sommer weiss und gelb blüht" : bambuļus cūkas labi ē̦d.

Avots: EH I, 204

bibulis (auch bubulis), ein Unbekannter, Fremder U.; [ ein Popanz Wid.]; vgl. bībis 4.

Avots: ME I, 293

bim̃bulis: auch (mit ìm ² ) Linden.

Avots: EH I, 220

bim̃bulis, od. (A. X, 2, 536) bimbals, Kartoffel. [Zu bam̃ba (s. dies).]

Avots: ME I, 297

bobulis: auch Dond. n. FBR. V, 126.

Avots: EH I, 234

[bobulis Salis, ein Popanz; wohl mit kurischen o aus bubulis.]

Avots: ME I, 321

‡ bom̃bulis Salis, = bum̃bulis.

Avots: EH I, 235

I bubulis Smilt. "ein (nicht starker Lärm". [Wohl zu bubinât 1.]

Avots: ME I, 343

II bubulis: auch Kalz.

Avots: EH I, 248

II bubulis, Popanz, Knecht Ruprecht der Kinder: klusu, bē̦rni, bubulis nāk! pie vilkiem, pie lāčiem, pie sila bubuļiem BW. 34143. [Vgl. bubis.]

Avots: ME I, 343

III bubulis,

2): bubulis, ein rundes Gewölke (?) BielU.; ‡

3) bubuļi, kleine Pünktchen, Unebenheiten auf der Haut
Ahs.: slimniecei ģīmis izsities ar bubuļiem.

Avots: EH I, 248

III bubulis,

1) der Knoten im Garn, im Gewebe:
dzijas pavediens glude̦ns bez ķada bubulīša Alm., [Ruj.] man aptina dē̦lu māte bubulaiņu galvas autu; ņemat, brāļi, ēvelēt, nuodze̦nat bubulīšus BW. 24671. [uz bubuļa (Var.: pubuļa) stāvē̦dama BW. 25314 var.];

2) dāmu bubulītis, die Rauchwolke
Skalbe Duomas II, 67. [Nach Būga РФВ. LXVII, 232 zu li. buburai "harter Ausschlag, Gänsehaut" u. a.]

Avots: ME I, 343, 344

‡ IV bubulis Lubn. n. BielU., = babulis II 1, bũd(e)nieks, der Lostreiber.

Avots: EH I, 248

I bulbulis, bulbuls,

1) ein sagenhafter Wundervogel
[bul˜buls PS.], der Menschen in Bäume verwandelt [nach Pogodin IFA. XXIV, 43 aus pers. bulbul]: vai Zaļuo tē̦vs nav īsts bulbula putns, kas šuo mežu cēlis nuo apburtiem cilvē̦kiem, tuos pārvē̦rzdams kuokuos Aps. V, 8; Etn. I, 120;

2) der Popanz, =
bubulis Ruhental.

Kļūdu labojums:
A. = Aps. V,8
jāizmet (zu streichen ist):Aps.V,8,

Avots: ME I, 348

II bulbulis, die Wachtel [?] Etn.

Avots: ME I, 348

‡ I bulis Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 71, Oknist, = bul˜lis 1.

Avots: EH I, 251

‡ II bulis Mesoten "= builis, ein Messer mil abgebrachener Spitze".

Avots: EH I, 251

bumbulis,

3) auch Alswig, Mahlup;

7) auch AP. (mit um̃);

8) ein kleiner, runder Gegenstand (namentlich von Kartoffeln:
mit ùm ² ) Kaltenbr.; ‡

10) eine Art Haspel
(krijs), auf die man Garn windet (mit ùm ²⁾ Saikava.

3) (von Menschen) - zu ersetzen durch

9) (von Lebewesen); hlerher gehören wohl auch die Zitate aus
BW. 33089, 2 und 29246 unter 8. J. Al.

Avots: EH I, 252

bumbulis, bumbuls MWM. X, 892, eine weiche Hervorraggung, Anschwellung, und zwar

1) eine Knolle, Wurzelknolle
[bum̃bulis Bächhof, Muremois u. a.]: puķe ar sakņu bumbuli Konv. ² 244. šiem augiem (dze̦guzenēm) ikkatram pa divi bumbuļiem. [bum̃bulis C., Ruj., Salis, Nigr., Lis. u. a., = bum̃baļa];

2) die Kartoffel:
dievs nuolaida bumbuli zemē; [vgl. Niedermann WuS. VIII, 87 f.];

3) der Knorr, ein knotiger Auswuchs am Baume
[bum̃bulis Wandsen]: bumbuļi uz alkšņu sāknēm;

4) die Beule
[bum̃bulis Ronneb.]: kāpēc Jēcītim bumbulis pierē BW. 20174;

5) die Blase:
apdzied savu maizes klaipu, savu piena bumbuliņu [?];

6) die Troddel, Franse:
lakatiņš ar maziem bumbulīšiem abuos galuos A. XX, 169;

7) auch sonstige Hervorragungen, Knöllchen, Knötchen, etwas Rundes, Aufgeblasenes überhaupt:
šīs šūniņas dažādi izveidojas, gan par gaŗiem pavedieniem, gan par bumbuļiem Vēr. II, 721. [bum̃bulīši ("Klümpchen") rūgušpienā Ruj., bumbulis ² Warkhof "eine dickere Stelle".] vilnai de̦guot, ruodas uzpūsti uogļu bumbulīši Konv. ² 229. tautu meita bumbulīte BW. 33089,2. ej, vērsīt, bumbulīt BW. 29246. ir gan bumbulis šis te̦lē̦ns Mar. n. RKr. XV, 109;

3) (von Menschen) der Knirps:
vīra bumbulītis, bumbuliņš, der Knirps BW. 9397. Vgl˙li. bum̃bulas "knotenartige Verdickung, Kugel", bumbulỹs "Steckrübe", bumbolas "узел на бичѣ", [bumbur(i)s, bum̃ba. Nach Fröhde BB. I, 331, Uhlenbeck PBrB. XX, 327, Walde Wrtb. ² 101, Persson Beitr. 254 und 268 f. und Petersson IF. XXXIV, 236 bumbul - aus *bulbul - Wegen bumba und bumbur(i)s aber eher mit Berneker Wrtb. I, 79, Trautmann Wrtb. 39 und Niedermann Izgl. min. mēnešr, 1923, S. 855 als Ableitung von einer Lautgebärde bumb- aufzufassen].

Kļūdu labojums:
3) = 9)

Avots: ME I, 349, 350

I bur̂bulis: auch Erlaa n. FBR. XI, 11, Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Saikava.

Avots: EH I, 254

I bur̂bulis [PS., C., Wolm., Kr., Lis., Kreuzb., AP., Mar., Bers., Dond., Bächhof, Grünwald, Lemsal u. a. bùrbulis ² K., Nerft], burbula N. - Schwb., Spr., [* burbuls (= li. bur̃bulas), erschlosen aus dem Demin. burbuliņš BW. 29720], eine Luftblase in einer Flüssigkeit, Wasserblase: apaļš mans kumeliņš kâ ūdens burbulītis BW. 29599; burbuļus mest, Wasserblasen erzeugen. ielīdīšu putras baļļiņā un uzmetīšuos par burbuli LP. VI, 147; ziepju b., Seifenblase. viss tik sapņu burbulis, viss tik burbuļu sapnis Zalkt. II, 57. Zu burbināt und li. burbė´ti "клокотать (о кипящей вод); кипѣть с гулом."

Avots: ME I, 352

II burbulis, ‡

2) ein fetter Mensch
Diet.

Avots: EH I, 254

II burbulis, die Buchel, Erhabenheit im Erz: viens (vainadziņš) bij ze̦lta lapiņām, uotrs bimanta burbuļiem BW. 3010. nu tik liku vaiņagam trīskārt ze̦lta burbulīšu 6026. [Wohl zu burbêt und li. burbė´ti "anschwellen".]

Avots: ME I, 352

burbulisks [?], mit Buckeln besetzt: burbuliski iemaukti L.; [bei Manz. dafür burbulains].

Avots: ME I, 352

‡ buzbulis Dunika "= bumbulis, pumpa": b. uz ādas.

Avots: EH I, 256

[cabulis, ein kleines Küchlein AP., Drsth., Schujen, Roop u. a.]

Avots: ME I, 363

I cābulis: ein Küchlein C. (mit ã).

Avots: EH I, 261

I cābulis, der Hahn: cibu, cabu, cābulīti BW. 2477. saimnieks gājis ar lielām kājām kâ cābulis A. XX, 53. [In Wandsen sei cãbulis ein Küchlein mit befiederten Beinen; in Ruj. - ein Küchlein.]

Avots: ME I, 366

[II càbulis ² Kreuzb. "ein Mensch ohne Kraft"; cãbulis Lappier "jem., der mit nichts fertig wird"; vgl. etwa li. kiõblinti "итти неуклюже".]

Avots: ME I, 366

čabulis, etw., was raschelt: -

a) schlechtes Kleinkorn
[Posendorf, Burtn.]: paberi cūkām kādu lāpstu čabuļu;

b) eine schlecht gewachsene Pflanze:
mums šuogad nebij ne˙kādi lāga kāpuosti; tādi čabuļi vien Etn. II, 34;

c) ein winziges, unbedeutendes Wesen, [ein kleines Kind
od. Küchlein Fest.; in Gramsden, Dond. u. a. als Kosename]: čibu, čabu, čabulīt (von einem Huhn) BW. 2470, 7. meitiņ, mana čabulīte 15864, 4. bet kuo nu es ar tādiem čabuļiem runāju A. XIII, 2, 134;

d) ein alter, kraftloser Mensch:
kas tad tur nu par strādnieku, tāds čabulis tik ir Līniņ Wain. [Um Talsen sei čabulis ein geschwätziger Mensch; in Gramsden čabulis - ein ungeschickter Mensch.]

Avots: ME I, 400

I čabulis: ein unangenehmer Schwätzer Gramsden.

Avots: EH I, 282

‡ *II čabulis oder *čabule BWp. 2420, 1 var. (aus Selb.), = čabuliņas.

Avots: EH I, 282

[III čābulis, ein schwacher Mensch: kas nu tur par strādnieku, tas tāds čābulis Burtn.]

Avots: ME I, 407

I čãbulis Līn., wohl =] čābuls Oberl. n. U., ein [schwaches (Morizberg)] Küchlein. Vgl. cābulis 1.

Avots: ME I, 407

[II čãbulis Dond., ein Kind, das schon čãbā.]

Avots: ME I, 407

‡ čaibulis PV., = ‡ čaîbaļa.

Avots: EH I, 282

cibulis,

2): auch AP., Saikava.

Avots: EH I, 269

[cibulis PS., Grobin], cibulītis,

1) das Hühnchen;

2) Liebkosungswort:
un tu atbrauci, manu cibulīt! In dieser Bed. auch cibuliņš. [Zu ciba 1.]

Avots: ME I, 379

čiebulis,

1): ein viel piependes Keuchel oder Kind
PV. (mit ìe ² ).

Avots: EH I, 292

[čiebulis Lub., Fest.,

1) ein Mensch, der beständig über seine Armut jammert;

2) einer, der feilscht.]

Avots: ME I, 417

cim̃bulis,

1): auch Smilt.; cimbuļi "kleine Grashümpel auf einer Wiese"
Plm.

Avots: EH I, 271

cim̃bulis,

1) eine trockene, harte Erdscholle
PS., N. - Kmph.;

2) eine Wiese, auf der Baumstämme und Wurzeln sind
Ubbenorm. [Wohl von einer Wurzelform cimb - abgeleitet, die eine Erweiterung der Wurzel von kams "Kloss" ist.]

Avots: ME I, 383

‡ čubulis Trik. "= čaukste (II?) 1".

Avots: EH I, 294

‡ čur̃bulis Ekau "in Milch oder Wasser gebröckeltes Brot".

Avots: EH I, 296

‡ dìmbulis ² "?": četri zemes dimbulīši FBR. IX, 123 (aus Sessw.).

Avots: EH I, 320

I dirbulis,

2): ein hastiger, bei der Arbeit oberflächlicher Mensch
(mit ir̂ ) Nitau.

Avots: EH I, 322

I dir̃bulis [Schujen, Daiben],

1) einer, der kleinen, gewandten Schrittes geht
Druw.;

2) [dir̃bulis Krem., ein alberner Mensch], ein hastiger Mensch; ein Kind, das schnell spricht
Setzen n. Etn. II, 129.

Avots: ME I, 469

II dirbulis: dìrbuļi ² Golg., das Zittern.

Avots: EH I, 322

[II dir̂bulis Mar., dir̂buļi ² Angern, das Zittern, dre̦buļi.]

Avots: ME I, 469

duôbulis: auch Ramkau, (mit ùo ² ) Auleja, Sonnaxt: pļavas duobulī ūdens sastājies Ramkau. duobuļaina ... istabiņa; vista cāļus izperēja ... duobulī BW. 25789.

Avots: EH I, 349

duôbulis [C., AP.], auch duobuls, [duobule U.], dùobule ² Mar. n. RKr. XV, 113, Demin. [duôbultiņš Drsth., dùobultiņš ² Lis.], die Vertiefung, die Grube, Höhlung: krustus ielaida izraktajuos duobuļuos A. XX, 220. akmenim ir bļuodai līdzīgs duobulis LP. 356. ielej dzērienu nuo stuopa duobultiņā Doku A. (Plūd. LR. III, 54). smilts ar gājēju iemītiem duobuļiem. ceļa malā bijis tāds bedres duobulis Upīte Medn. laiki 242. acu duobulis, die Augenhöhle AP. ; kakla, vaiga duobuiņš, das Grübchen am Halse, auf der Wange.

Kļūdu labojums:
dùobule ² = dùobele ² , dùobulis ²
LP. 356 = LP. VII, 356

Avots: ME I, 532

[drabulis (vgl. dre̦bulis),

1) "jem., der zittert"
Lemburg;

2) "ein charakterloser Mensch"
Kr. - Würzau.]

Avots: ME I, 488

dre̦bulis,

1): sasalu, net d. paķēre Auleja. d. pajēme (= sāka trīcēt) Kaltenbr. mani krata dre̦buļi Oknist; ‡

2) plur. dre̦buļi Frauenb., = drebeklis 3.

Avots: EH I, 332

dre̦bulis (li. drebulỹs), gew. Pl., der Schauder, das Erbeben: vē̦sums uzpūta vieglu dre̦buli Apsk. I, 612. auksti (salti) dre̦buļi iet pār kauliem Vēr. I, 1021. [In Kokn. u. Krem. ist dr. auch jem., der zittert.]

Avots: ME I, 496

[drē̦bulis "Schlackenwetter", drē̦buļi "grosse, feuchte Schneeflocken" Domopol, Zaļmuiža.]

Avots: ME I, 498

dribulis: wer niemauden in Ruhe lässt Bartau.

Avots: EH I, 333

dribulis, ein unruhiger Mensch, der kein Sitzfleisch hat Grob.; vgl. dre̦bulis.

Avots: ME I, 498

‡ durbulis, wer seine Zeit unnütz zuvergeuden pflegt (z. B. bei einer Arbeit sich zu lange aufhaltend) Bērzgale.

Avots: EH I, 343

‡ e̦r̃bulis Ruj. "ein jähzorniger Mensch". Zu er̃bît(iês)?

Avots: EH I, 370

ģèibulis, der Schwindel, Dusel N. -Sessau n. U., AP.

Avots: ME I, 695

‡ II ģeibulis (mit ostle. ei aus ī ?) Lixna "wer oft zu lachen pflegt" (?).

Avots: EH I, 425

ģìbulis, ‡

4) ein kränkliches, sieches
(vārgs) Lebewesen Linden in Kurl., (mit ì ² ) Sonnaxt; ģĩbulītis Frauenb. "vārgs bē̦rns"; ‡

5) ein träger, fauler Mensch
Linden in Kurl.

Avots: EH I, 428

ģìbulis, ģĩbulis,

1) der Ohnmachtsanfall:
saimniecei uznācis ģībulis JK. V, 147;

2) jem., der ohnmächtig wird
Purap.;

3) ein habsüchtiger, missgünstiger Mensch
Sissegal.

Avots: ME I, 700

ģiebulis, ģieblis, ein schwächliches Kind, ein schwächlicher, kränklicher, weinerlicher Mensch: ak tu mans mazais ģiebulīti, kad tu izaugsi liels! Bers., Lubn.

Avots: ME I, 701

grabulis,

2): tuo sauc par grabuli, kas runā tukšu runu Salis; "nenuosvē̦rts cilvē̦ks" Salis n. FBR. XV, 64.

Avots: EH I, 397

grabulis,

1) die Rassel, Klapper:
kaķim astē iesiets grabulis, t. i. pūslis, lai tas grabē̦tu un kaķi tre̦nkātu. ja bē̦rni evajadzīgi vaicā:"kas tur ir?"mē̦dz atbildēt: kaķis ar grabuli LP. guovis ar zvārguļiem un grabuļiem A. XVI, 928. eglīti mē̦dz piekārt visādiem saldumiem un grabulīšiem LA.;

2) ein Fasler, Schwätzer
Wain.: ej nu, grabuli, ej! Gr. - Essern.

Avots: ME I, 636

grābulis: gràbulis ² (f. -le) Oknist n. FBR. XV, 176, wer zu stibitzen pflegt.

Avots: EH I, 401

grābulis, der nach allem greift wie ein Kind St., [grābuļa Nerft] einer, der lange Finger hat Seew. n. U.

Avots: ME I, 644

[gre̦bulis, eine hölzerne Kuhglocke Bielenstein Holzb. 713 ; vgl. grabêt.]

Avots: ME I, 646

‡ II grebulis Stenden, = greblis 1.

Avots: EH I, 402

gribulis,

1): auch Bērzgale;

2): tuo tas dzeŗ; juo tam slāpst; ... kaklā tam iedīdis bezgalīgs g., un tuo tas nevar nuoslīcināt Mekons Septiņi okstoņi 26.

Avots: EH I, 405

gribulis,

1) ein Begehrlicher, jem., der etwas will :
[ja ē̦duot izkrīt nuo mutes kumoss, tad gribulis (= badīgs cilvē̦ks nāk Tirsen.] gribulītis mani grib BW. 15127 ; [

2) Begehr, Wunsch
LKVv.].

Avots: ME I, 654

grimbulis,

1) eine Fischergabel, mit welcher man die Stange unter dem Eise sucht ;
rīks, ar kuŗu meklē kārti apakš le̦dus Plutte ;

2) Senkstein am Netz
E., L., St., U., Etn. II, 108 ;

3) Fischergabel, das Netz zu senken
L., St., U. [Zu grimt.]

Avots: ME I, 655

grubulis, eine Unebenheit überhaupt Frauenb., Linden in Kurl.: lai cik uznāk sniegs, - tad jau grubuļus piedzìs Linden.

Avots: EH I, 410

grubulis,

1) der Hümpel
LP. V, 51;

2) Frosthöcker;

3) Scherbe; ein unebener, zerbröckelter Stein; [

4) grubuļi St. "zerfallene Stücke einer Mauer". -
zu li. grùbti "holperig werden", grubùs "holperig", grùbas "кочка, бугорог" und vielleicht ir. grobach "runzelig", sowie d. Griebe (mundartlich auch in der Bed. "Kruste eines Ausschlages" ) u. a.; vgl. Uhlenbeck PBrB. XXVI, 301, Būga PФB. LXV, 315, Trautmann Wrtb. 99 f., Fick Wrtb. III ⁴ , 146].

Avots: ME I, 664

[grūbulis (?) L., Schutt.]

Avots: ME I, 667

grum̃bulis: pa grumbuļiem uz zvaigznem, per aspera ad astra BielU.

Avots: EH I, 411

grum̃bulis, der Höcker, die Unebenheit: bpaukt pa grumbuļiem Etn. III, 95. Fig.: dzejas grumbuļi Vēr. II, 950. šur un tur atruodas pa grumbulītim Vēr. II, 607.

Avots: ME I, 665

gum̃bulis, ein Auswuchs an Bäumen Ruf.; der Gallapfel Wid. Reimwort zu bumbulis.]

Avots: ME I, 680, 681

[ìeduôbulis C., Kl., eine niedrige, tiefere Stelle.]

Avots: ME II, 12

ir̃bulis, irbuls Kursiten,

1) eine runde, einige Fuss lange Spricke (etwas dünner als
riķis): aiztaisi žuoga caurumu ar irbuliem! Kursiten;

2) irbuli, die Stäbe, aus denen das Flechtwerk
(režģis) auf den Schlitten besteht Kursiten;

3) ein Stäbchen zum Aufstecken des Dochtes bei der Verfertigung der Kerzen
Kand.: daktis savēra irbuliņuos, mērca karstajuos taukuos un kāra āra durvīs, lai sastingst Latv.;

4) die Wurstspricke zum Schliessen der gestopften Wurst:
sataisi de̦sām irbulišus! Kand.; auch sonst je ein Stäbchen, ein Pflöckchen, z. B. zum Befestigen der Flachstocke an der Kunkel, ein Zahnstocher, ein Pergel zum Anzünden; [eine Holznadel Bielenstein Holzb. 347, 387, 392, 403, 439;]

5) ein Stäbchen zum Zeigen der Buchstaben beim Lesen
Kand., Bers., Lasd., Fest.;

6) eine dünne Eisenstange, ein Eisenstäbchen:
čūska pārlika tādu dzelzs irbuli krustiem pāri LP. VI, 473;

7) der Griffel (von Blüten)
Konv. ² 230;

8) die sonde Brasche;

9) der Pfriem
L., Biel.;

10) die Stricknadel
L., Biel. I, 270.

Avots: ME I, 709

kàrbulis ² ein aus Pergeln geflochtener Korb für Kartoffeln Mar. n. RKr. XV, 118, N. - Schwanb. [Wohl entlehnt.]

Avots: ME II, 161

[kā`rbulis ² Mahlup, = kàrbulis ² .]

Avots: ME II, 195

[ķibulis Lös., ķibulītis Hasenpot, Sessw., N. - Schwanb., = cibulītis 1.]

Avots: ME II, 378

‡ knabulis,

1) "= knablis" Grünh.;

2) "neliels daikts, kas atruodas pie kāda lielaka priekšme̦ta" Siuxt: piķa lampiņai pie vāciņa mazs knabulītis ar caurumtiņu un pie knabulīša cau-rumtiņā dakts;

3) "?": pē̦rkuons tur spēra. knabuļi vien zibināja Anekd. IV, 252;

4) der penis
Frauenb.

Avots: EH I, 626

knābulis,

2): nuocirtīšu (sc.: baluodim) knābulīti (Var.: de̦guntiņu, snābulīti) BW. 2427 var.;

3): Kosename für einen beliebigen kleinen Vogel
(mit à ² ) Bers., Mar.; ‡

5) Kosename für ein kleines Kind
(mit à ² ) Bers., Mar.

Avots: EH I, 629

knābulis,

1) "?": kuo gribi nuo manis, knābuli, tu Poruk V, 130;

[2) knãbulis C., Stenden, Gold., ein kleiner Schnabel:
nūjai tāds knābulis galā Stenden;

3) knābulis, Bezeichnung eines beliebigen Vogels
AP.;

4) die Nase
Hasenp.].

Avots: ME II, 244

knaibulis Lös. n. Etn. IV, 97, = kniebējs, ein Kneifer.

Avots: ME II, 242

knibulis,

2): auch N.-Wohlfahrt; cūkas kājas kaulam var būt tādi knibulīši pie taisnā kaula Siuxt.

Avots: EH I, 630

knibulis,

1) [duõngalis: maizes maz: vēl tikai mazs knibulis ir skapī Gold., Stenden; "ein Kleiner"
Drosth. Auch als Kosewort: tu mazais knibulē̦ns! kad tu izaugusi dižs puisis? Stenden]. ai, jūs zē̦ni, knibulīši (Var.: ķeverīši) BW. 2134;

[2) "eine ganz kleine Sache, namentlich an Maschinen"
Laud., Sessw., Hofzumiberge; "etwas Winziges, das knopfartig an irgend etwas haftet" um Autz, Neuenb., Edw. und Idwen;

3) "kāsītis" Hasenp.].

Avots: ME II, 246

‡ knobulis, ein harter Knoten ("cieta pumpa") Seyershof: kad lielu me̦zglu sien, tad ir tāds k. Vgl. knubulis.

Avots: EH I, 633

knubulis, etwas Zusammengeballtes, Zusammengeknüpftes U.

Avots: ME II, 250

I knubulis: eine Unebenheit im Garn Ruhental, Salis: dziju daudz knubuļu.

Avots: EH I, 633

‡ II knubulis "ein Knot": kaz tāds par knubuli Deglavs Rīga II, I, 66.

Avots: EH I, 633

‡ krabulis, eine alte, wertlose Sache Seyershof: jāme̦t tas k. (gemeint ist ein zerbrochener Tisch) ārā. tam tādi krabuļi bij ve̦zmā.

Avots: EH I, 640

‡ krābulis, = krãbiķis: gribēja ar vēžiem pacienāt un deva ... kurvīti ar šiem krābuļiem Pēt. Av. II, 195.

Avots: EH I, 644

I kre̦bulis: apskatuot tuo kre̦bulīti (geschmolzenes und ins Wasser gegossenes Blei) Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 2.

Avots: EH I, 646

kre̦bulis, verächtliche Bezeichnung von Person und Sachen ["nejē̦ga, netārpis" Dond.], so auch kreble: tik tāds kre̦bulis vakara brālis BW. 21095. šis kre̦bulis tikkuo bij dzimis Dünsb. šī kreble lepnīgi cēlās Dünsb. [Vgl. krē̦˜bulis.]

Avots: ME II, 270

‡ II kre̦bulis, eine Unebenheit Seyershof: aitai kuņķis vietum ir glums, vietum tâ kâ kre̦buļi iekšā: "kraupa" Lems.: galvā same̦tušies kre̦buļi. viņam tādi lieli kre̦buļi uz ruokām.

Avots: EH I, 646

[krẽ̦bulis Dond., ein physisch schwacher Mensch. Vgl. kre̦bulis.]

Avots: ME II, 275

krobulis, ‡

2) = kreve 1 Seyershof: au guonis izaudzis un k. jau uzmeties virsū.

Avots: EH I, 658

krobulis, eine Unebenheit am Baume Dond., (Salis. - Vgl. krube].

Avots: ME II, 285

‡ I kubulis Annenburg, Lub., = kubls 1: nuo brāga kubulīša BW. 21559, 1.

Avots: EH I, 666

‡ II kubulis (?) Annenburg "nelīdze̦nums, cinis".

Avots: EH I, 666

kurbulis, das Behältnis, in welches die Bienenkönigin für einige Tage eingeschlossen wird: bišu māte jāapcietina kurbulītī un tur jātur vairāk dienas Balss.

Avots: ME II, 321

ķurbulis, der Erdkrebs Naud.

Avots: ME II, 392

labulis, gew. das Demin. labulĩtis, mein Bester: mīlestība, labulīt, ir augstākais pasaulē Poruk, Smilt., Lub.

Avots: ME II, 398

nāˆbulis C., = ņā`rbule.

Avots: ME II, 701

[ņar̃bulis "jem., der nur mageres (aber nicht fettes) Fleisch zu essen üebt" Alt-Bergfried.]

Avots: ME II, 896

[ņārbulis, der Siechling Warkl.]

Avots: ME II, 897

‡ II ņārbulis Wessen, (mit ā`r ² ) Saikava, melampyrum nemorosum.

Avots: EH II, 112

‡ negribulis Ar.,

1) ein nicht Wollender;

2) die Unlust:
"met tuo negribuli kaktā un nāc līdz!" uzsauc tam, kas uzaicināts aizbildinās ar negribu.

Avots: EH II, 12

ņe̦rbulis,

1) ein fettes, unschmackhaftes Stück
Fleisch; ["ein Fetzen od. Fettklumpen, der an zerhacktem Fleisch od, am Eingeweide hängen bleibt" Grünwald];

2) comm., eine Person, die von der Speise das Beste aussucht:
ņe̦rbulis, kas nuo ēdiena izlasa labākās daļas jeb ņerbina Sessau n. Etn. IV, 161;

[3) ein Krepierling, Schwächling
Grünwald].

Avots: ME II, 900

ņḕ̦rbulis ² , ein Siechling Ekengraf.

Avots: ME II, 902

ņirbulis,

1) das Geflimmer:
caur zariem laužas saules gaisma, radī-dama uz pe̦lē̦kajām sienām nuoslē̦pumainu ē̦nu ņirbuli Baltp.;

[2) ņirbulis ² "ein kränklicher, siecher Mensch"
Warkl.).

Avots: ME II, 903

nuose̦bulis, wer sich verspätet: vēl ir katram nuose̦bulim laiks piedalīties B. Vēstn.

Avots: ME II, 844

pačābulis, ein Hühnchen im halben Wachstum St., [Bers., N: Peb., Bauske; ein Kind, das eben zu gehen anfängt Bauske].

Avots: ME III, 13

pãrskâbulis,* Superoxyd Druva 1, 883; Konv. ² 4063.

Avots: ME III, 175

prabulis Bers., prabuls Erlaa "pirtnieks, mītnieks".

Avots: ME III, 376

pubulis,

1) ein Knoten im Garn od. im Gewebe
U., Druw.: vedekliņa man uzsedza pubulaiņu villainīti; uz pubuļa uzkāpdama, Rīgas pili ieraudzīju BW. piel. ² 25314. linu pavediens, kas stiepjas nenuoriezdamies un bez pubuļiem Brač;

2) Blase auf Bier
Depkin n. U.; ein Häutchen auf einer Flüssigkeit Wid.;

3) ein Gerstenkorn am Auge
Freiziņ;

4) eine kleine, weisse Frühlingswolke
Druw.: debess ir skaidra, nere̦dz ne˙viena pubulīša;

5) pubuls, ein kleiner und dicker Mensch
Erlaa. Dies pub- (mit dem b von grubulis od. bubulis III ?) neben pup- in pupa, pups u. a. (vgl. Persson Beitr. 245 f.).

Avots: ME III, 401

pum̃bulis: "cieta pumpa. pubulis" Salis (pum̃buls); ein Knoten im Garn Seyershof: man savē̦rpusies dzīve ar pumbuļiem.

Avots: EH II, 324

pum̃bulis Ruj., ein Knäuelchen: dzijas palicis pāri mazs pumbulītis N.-Peb.; der Samenknolle(n) der Kartofelstaude Vank.; pùmbulis ² "ein pušķis am Gürtel" Marienhausen; eine Kinderkrankheit Malta.

Avots: ME III, 409

‡ pusrubulis BW. 1597, 1, = pusrublis.

Avots: EH II, 334

raibulis: cimdiem tādus ràibuļus (andersfarbige Muster) adīja AP.

Avots: EH II, 350

raibulis, etwas Buntes, ein bunter Fleck: viņš... skatījās uz pare̦snuo saimnieci ar raibuļiem apklātuo ģīmi A. v. J. 1902, S. 197.

Avots: ME III, 469

rèibulis: auch (mit èi ² ) Līvāni, Warkl.: kviešu maize plauktiņā, reibulītis muciņā BW. 34291.

Avots: EH II, 363

rèibulis C., Arrasch, reibulis ² Iw., reĩbulis Līn., Siuxt, reibuls, der Schwindel; das Räuschchen Autz n. U., der Strich Poruk III, 315: reibulis pārņe̦m MWM. gaviļu reibuls mitējies Lautb. Luomi 37, brandvīna reibulis Ārstn. kal. 2, 70. kārumniecība, kas cilvē̦ku pavedina pat līdz negausībai, nesātībai, reibulim Kaln. Uozuolk. māc. 54. reibulim izzūduot galva izlikās pa˙visam tukša un neganti sāpēja A. v, J. 1900, S. 1059.

Avots: ME III, 505

rībulis: auch RKr. VII, Rätsel 385,13.

Avots: EH II, 375

rībulis, in der Verbindung zemes rībulīši, die Füsse (in der Rätselsprache) Lubn.

Avots: ME III, 535

riebulis Ronneb., ein Instrument, womit man eine schmerzende Stelle am Körper massiert. - Zu riebt II.

Avots: ME III, 543

‡ II riebulis Tdz. 50171, = riêbẽjs (unter riêbt I).

Avots: EH II, 378

rim̃bulis: auch Orellen, (mit im ) Segew., (etwas Ringförmiges) AP., (der Kreis) Lemb., (eine ringförmige Zeichnung, meist mit breitem Rand) Jürg., Lemb., Lieven-Bersen, Schnehpeln: dūmi kūp rimbuļiem Smilt. kuo tu tādus rimbuļus savilcis uz papīra? Jürg. rim̃buļi uz sienas uzzīmē̦ti Riga. aplaist kādu rimbuli Lemb.; ein Holzreifen als Kinderspielzeug Lemb.

Avots: EH II, 371

rim̃bulis Salis, etwas Ruudes, eine runde Scheibe, der Kreis: meneša vietā bij re̦dzams bāls rimbulis A. v. J. 1891, S. 750. "saules rati" tika... simbolizē̦ti ar apaļu rimbulīti Duomas 111, 283. grāmatu uzvāki izraibināti apāļiem rimbuļiem IV, 450. viņas sēd tur rimbulī IV, 231. Zu rimba.

Avots: ME III, 526

I rubulis: auch BW. 1787, 5.

Avots: EH II, 381

‡ II rubulis Liepna, Tdz. 51754, 2 (aus Bērzgale), Pas. V, 171 (aus Makašēni), = rubenis.

Avots: EH II, 381

rum̃bulis,

1): saskaldīt bē̦rza rùmbuļus ² malkai Sonnaxt. viņš apaļš kâ r. (mit um) Linden in Kurl.

Avots: EH II, 383

rum̃bulis Salis,

1) ein rundes Stück Holz, ein runder Klotz
U., Mag. XIII, 2, 45 (rumbuls), Salis;

2) ein wohlbeleibter Mensch
Linden n. U., Mag. XIII, 3, 54 (auch von Pferden), ein fettes Kind Salis, Lems. n. U. Zu rumba I, vgl. auch Leskien Nom. 488 und Persson Beitr. 76.

Avots: ME III, 558

sabulis,

1) "ein schläfriger Mensch"
Jakobshof;

2) ein Hundename
Lettg.

Avots: ME III, 599

šaubulis U., MWM. IX, 637, Lauth., (mit aũ ) Drosth., Jürg., šaubuls Mag. IV, 2, 141, ein Wankelmütiger; ein Windbeutel: šaubuli līdz šim duomāja U. b. 109, 28.

Avots: ME IV, 5

se̦bulis, ein Spätling LKVv., Rutzau, Dr., Wid., ein später Wandersmann Wid.: se̦bulīt[i]s tautu dē̦ls se̦bu nāca vakarā BW. 16204,

Avots: ME III, 810

skâbulis, ‡

3) "pūtēlis" Kaltenbr.; eine gewisse Speise Kalupe n. Ceļi VIII, 226 (mit Beschreibung).

Avots: EH II, 503

skâbulis,*

1) das Oxyd
Ķīmija 20;

2) saurer Wein
Dr.

Avots: ME III, 879

skambulis: nuoraudams kādai guovij nuo kakla skambuli Janš. Līgava II, 477.

Avots: EH II, 500

skambulis, eine kleine Glocke: tās (= bimbalas) nenāca vis nuo lielajiem baznīcas zvaniem, bet nuo mazā kapsē̦tas skambuļa Janš. Bandavā II, 55. Vgl. li. skambalas "Klingel".

Avots: ME III, 870

skar̃bulis Karls., eine Blechdose. Woh1 (mit sekundärem s- ) zu karba II, kārba I.

Avots: ME III, 874

‡ II skar̂bulis Warkl., der Rausch.

Avots: EH II, 502

I skārbulis: auch (mit ā`r ² ) Alswig.

Avots: EH II, 504

I skārbulis, = kārbulis, ein Pergelkorb Korwenhof.

Avots: ME III, 880

II skā`rbulis ² Mar. n. RKr. XV, 135, eine Art Wiesenblume.

Avots: ME III, 880

šķe̦r̃bulis Salis, šķe̦rbuls, der Splitter: luoga rūšu šķe̦rbuli čalkslē̦dami nuobira Kaln. Uozuolk. m. 86.

Avots: ME IV, 28

šķẽ̦rbulis Wandsen, = šķērbele I.

Avots: ME IV, 33

šķībulis, der Schiefe: atstājuši šķībuļus, greizuļus VL. n. SDP. III, 22. padarīju alutiņu šķībulīti, greizulīti BW. 19766.

Avots: ME IV, 48

‡ šķimbulis, ein Stück (?): vienu gaļas šķimbuli viņš iebāzis ... mutē Pas. XIV, 303.

Avots: EH II, 636

‡ skor̃buIis Seyershof, ein alles, minderwertiges Blechgefäss. Vgl. skar̃bulis.

Avots: EH II, 505

skrabulis,

1): "grabulis 1"; ein aus der Gurgel einer Gans angefertigter Ring mit einer Erbse drinnen
A.-Ottenhof, Wilsenhof.

Avots: EH II, 506

skrabulis,

1) etwas Rasselndes, Knirschendes:
kažuociņš skrabulīt[i]s, tas man krūdu padarīja: cik pie meitām lavījuos, kažuociņš grabējās BW. 12556, 2; ein rasselndes Kinderspielzeug Libau, Annenburg, Jakobstadt, Holmhof, (auch = grabulis

1) Wirginalen; = skrabals Libau; rasselnder Schmuck am Anzug oder am Pferdegeschirr ("iemauktiem piekārti visādi skrabuļi") Planhof; ein lärmendes Kind Stockm.; jem., der Spässe und Unglaubliches zu erzählen liebt Widdrisch; ein leichtfertiger Mensch;

2) ein Schabeisen zum Abkratzen des Teigs vom Backtrog
Drobbusch;

3) eine Schramme am Körper
Salisb.

Avots: ME II, 884, 885

skribulis, der Fastenkringel: ēdināja ar cvībakiem un skribuļiem Gruzna Bursaki 8.

Avots: ME III, 892

‡ II skribulis, = kribis, ‡ skrimbulis: pastalādas vairs nav ne skribuļa mājā Azand. 92. Druckfehler für ‡ skrimbulis?

Avots: EH II, 509

‡ skrimbulis, = skrimba: "vai tev majā daudz ir ... ābuoliņa?" ... "ne skrimbuļa" Vanagu ligzda 57; skrimbuls A.-Schwanb., ein kleiner Rest.

Avots: EH II, 509

skrubulis,

1) "ein winziger Bestandteil"
Siuxt: pļaujammašīnai tik daudz skrubuļu, ka ne sastādīt nevar Siuxt. ka nenuocē̦rtu galvai kādu skrubuli LP. V, 341. savēra dreimanis lielu ērgli nuo skrubuļiem vien LP. IV, 159. šis izbeŗ savus skrubulīšus zemē bir, bir, bir ebenda;

2) ein kleiner Hobel mit runder Schneide;

3) ein krummes Messer zum Anfertigen von Holzlöffeln
u. dgl. Luttr. In der Bed. 1 wohl zu skrubt.

Avots: ME III, 898

skùrbulis C., Ermes, skur̃bulis Karls., Lin., Wain., skùrbulis ² Fest., skur̂bulis ² Bauske, Dunika, Salis, Ruj., Adiamünde, skur̃buls Iw., der Rausch, Dusel, der Schwindel: galvā (sc.: tam bija) skurbulis A. XX, 82. vai tad vēl tev tas skurbulis nav izgājis? Wain. nuode̦vušies kairuo prieku skurbulim JR. IV, 89. tuo Lazda savā skurbulī bij aizmirsis Latv.

Avots: ME III, 906

‡ II skur̂bulis ² Iw. "?": ja kuoks nav gluds, bet ir nuoplūksnājis, tad šīs plūksnas sauc par skurbuļiem. guovij ir uz kuņģa virsū tādi skurbuļi ("nelīdzenumi"); tie jāiebāž karstā ūdenī, - tad tie nuoiet.

Avots: EH II, 516

snābulis, der Schnabel: kur (dzērves) pagrieza snābulīti, tur izknāpa caurumiņu BW. 20232, 5 var. sīļa nagi, vanadziņa, teterīša snābulīši 25191, I. nuocirtīšu snãbulīti (Var.: de̦guntiņu; den Schnabel der Taube) BW. piel. ² 2427 var. Zu snābis.

Avots: ME III, 974

šnãbulis Stenden, das Mundstück einer Klarinette.

Avots: ME IV, 88

‡ stè̦mbulis ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76 "?"

Avots: EH II, 576

stre̦bulis: auch Lems., Orellen.

Avots: EH II, 585

stre̦bulis Lubn., Wolmarshof, wer alles hastig macht, ein Hitzkopf. Zu strèbt.

Avots: ME IV, 1085

‡ strēbulis (sic!) "kas strebj, pārsteidzas" in Lettg. n. P. Strods.

Avots: EH II, 587

stribulis,

3): "kas visu ātri grib sastrēbt kâ putru" (stribuls) A.-Schwanb.

Avots: EH II, 588

stribulis,

1) das Getränk für Kälber
Lubn.;

2) ein Säufer
Golg., Lubn.; einer, der oft trinken will Lub.;

3) ein Windbeutel
Wid., Erlaa, C.

Avots: ME IV, 1089

striebulis: striẽbuļi Lems. "gārsas"; striẽbulīši Orellen, eine gewisse Pflanze.

Avots: EH II, 589

striebulis Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, ein hohles Rohr, ein hohler Stengel U.; die Binse (striẽbulis) Salis; Angelica U.; striẽbulis Zögenhof, līča striebulis (striebuls Mag. IV, 2, 99) U., angelica archangelica; gārša[s] striebulis, angelica silvestris U.; Plur. striẽbuļi, Schachtelhalm Angern, Widdrisch: šur tur kādu uodziņu vai striebulīti uzgāja Plūd. Rakstn. I, 110. uz sūnām un striebuļiem izstiepies gulēja vīrs A. XI, 569. Zu striebs.

Avots: ME IV, 1092

‡ strobulis Seyershof, ein abgebrochenes od. entzweigebrochenes, trockenes Stück Holz. Vgl. strubiķis.

Avots: EH II, 589

struobulis: der hohle Stengel (Schaft) einer gewissen Pflanze Kolberg: nuo struõbuļa taisa aužamās spuoles, un zē̦ni - arī šļircenes; eine gewisse Pflanze mit einem solchen Stengel ebenda.

Avots: EH II, 591

struobulis, das Rohr: niedras struobulī Stari II, 917.

Avots: ME IV, 1098

strum̃bulis: ruokas ... īsas kâ strumbuļi Aps. J. Raksti I ² , 126.

Avots: EH II, 589

strum̃bulis Salis, strùmbulis ² Schwanb., Golg., Selsau, strumbulis Lis., A. VI, 514, strùmbuls ² Sessw., Fest., ein kurzes, rundes Holzstück, ein Knüppel. Vgl. strumpulis.

Avots: ME IV, 1094

stur̀bulis Wolmarshof, Arrasch, ein Hitzkopf, der alles schnell, aber nicht gründlich tut Burtn., Purap. Zu poln. starbać się "wanken" und d. westfäl. storpeln "straucheln" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 632)?

Avots: ME III, 1108

‡ II sturbulis,

1) gāršu s. Bickis L. augu not. 3, angelica silvestris;

2) "ve̦ca ce̦lma atliekä (mit ur̂ ² ) Seyershof: ce̦lmus nevarēja izlauzt, kamē̦r tie iztrūd; pēdīgi paliek tas s.

Avots: EH II, 596

‡ tram̃bulis Seyershof "caur centrifugu malts piens".

Avots: EH II, 690

‡ tribulis Seyershof, ein gewandter, emsiger Arbeiter.

Avots: EH II, 694

‡ ùbulis ² Sonnaxt "ein viereckiges Stück Zeug, das man in die Gabelung der Hosen hineinfügt, damit sie breiter werden": ieliec šakumā ūbuli!

Avots: EH II, 740

ur̃bulis, ‡

2) ein kleines Loch, eine Pore
Blieden: maizē ir urbulīši.

Avots: EH II, 714

ur̃bulis Salisb., (mit ùr ² ) Adsel, (mit ur̂ ² ) Nigr., ur̃buls Bauske, N.-Wohlfahrt, PS., Wolmarshof, ein Pfriemen, Griffel (urbulis) U., Stricknadel (urbulis) Bielenstein Holzb. 439, ein Griffel oder Stöckchen, mit dem man beim Lesenlernen die Buchstaben zeigt PS., (urbulis) Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, Aahof, (ur̂bulis) Arrasch, Segew., ein Pflockchen: spiež ruokā iesmu (urbuli) Apskats 1903, S. 685; "?": ar žurbuli tev, urbuli! Lautb. Vidv. II, 49.

Avots: ME IV, 302

vabulis (unter vabule),

1): ūdeņa vabulīt[i]s BW. 15948, 3, 4 var.; 15949; 15950, 7.

Avots: EH II, 746

I vambulis, s. vambale.

Avots: ME IV, 467

II vam̃bulis Wainsel, ein Knüttel zum Schlagen.

Avots: ME IV, 467

vibulis Frauenb., = vibis.

Avots: ME IV, 575

viebulis Vit., einer, der das Gesicht verzieht.

Avots: ME IV, 652

I vir̂bulis ² : vīrbuļus drāza BW. 20973 (aus Bunthof).

Avots: EH II, 787

I vir̂bulis ² (erschlossen aus tahm. viêrbe̦ls) Schlehk und Suhrs n. FBR. VII, 41; Rothof n. FBR. VIII, 120, ein Griffel, ein Stöckchen (mit ir̂) Salis, Selg., Stenden, Wandsen; ein Stöckchen, mit dem die Lesenlernenden auf die Buchstaben gewiesen werden U.; ("= virbiņš") Mag. IV, 2, 156; ein Stöckchen, mit dem der Flachs an den Spinnrocken gesteckt wird U., (virbuls) Windau n. Latv. Saule 1925, S. 378; eine Holznadel Bielenstein Holzb. 347; eine Stricknadel Bielenstein Holzb. 439; ein Stöpsel Kurl. n. U.: vara virbuliņš Br. 191. citi tur virbulus, dūlenes tēsa Dünsb. Par. 113.

Avots: ME IV, 603

II virbulis, der Wirbelwind Oppek. n. U. Kann zur gleichen Wurzel wie virbulis I gehören.

Avots: ME IV, 603

visgribulis Zaravič, = visgribis: tu ar esi viens nuo visgribuļiem!

Avots: ME IV, 623

I vizbulis: māte mani auklē̦dama ieme̦tuse vizbuļuos; puisi mani tâ mīlēja kâ dze̦lte̦nu vizbulīti BW. 1190, 6. vizbuleņu vaiņuceņu 6209, 2 (ebenda der gen. pl. vizbuļu).

Avots: EH II, 791

I vizbulis, Plur. vizbuļi U., RKr. 11, 66, das Windröschen (anemone L.); baltais vizbulis, Busch-Windröschen (anemone nemorosa L.) Mag. IV, 2, 54; RKr. Il, 66; aristolochia clematitis L. Birsman; baltie vizbuļi, Osterluzei Dr.; dze̦ltānais vizbulis, die Osteoblume (anemone ranunculoides L.) RKr. II, 66; vizbuļi Behnen, N.-Bergfried, Zoden od. lielais vizbulis Mag. IV, 2, 53, Trollblume (trollius europaeus L.); zilais vizbulis RKr. II, 66, Birsman od. vizbulīte Ramkau, das Leberblümchen (anemone hepatica L.); vizbuļi U., vizbuli Mag. IV, 2, 82, die Einbeere, Wolfsbeere (paris quadrifolia): zaļa vizbulīte pašā dārza maliņā BW. piel. ² 14492 ¹ . Vielleicht umgebildet (nach vizulis II u. a.) aus "vizbalis (vgl. *vizbalīte).

Avots: ME IV, 630

II vizbulis, die Locke (?): augat, mani gari mati, vizbuļuos (Var.: vizuļuos) grìezdamies BW. 5498.

Avots: ME IV, 630

žeibulis,

1) der Rausch
Ekau, Grünw.: tam tāds mazs žeĩbulis Ekau, Grünw. viņam liels žeibulis galvā Rundel. pārnāca ar lielu žeibuli mājās ders.;

2) žèibulis Jürg., Nötk., (mit èi ² ) Lubn., ein Schwindelanfall;

3) "kas mē̦dz žeirēties" Ruj. (mit eĩ );

4) žèibulis Nötk. "ein Berauschter;
stribulis."

Avots: ME IV, 801

žeîbulis (?) Ramelshof "ein Garnviolchen".

Avots: ME IV, 801

že̦rbulis Laud., Plur. že̦rbuļi Wid., Laud., Wandsen, (mit è̦r ² )2 Prl., (mit e̦r̂ ) Meiran, (mit e̦r̂ ² ) Bauske, = še̦r̂muļi: že̦rbuļi iet pa kauliem Bauske. Vgl. auch še̦r̃buļi und še̦rpuļi.

Avots: ME IV, 804

žim̃bulis Jürg., ein leichter Rausch.

Avots: ME IV, 810

‡ zir̃bulis AP., = zvir̃bulis, der Sperling.

Avots: EH II, 808

I žir̃bulis AP., žìrbulis ² KatrE., Lös., = žvir̃bulis, der Sperling Bers.: tâ sabira sveši ļaudis kâ žirbuļi kaņipēs BW. 13730, 14. kapsē̦tas žirbuļi (Var.: zvirbuļi) 27515, 3 var.

Avots: ME IV, 811

II žìrbulis ² Geistershof, Meselau, der Rausch. Zu žirbt III 2.

Avots: ME IV, 811

I žurbulis, ein langes, gespaltenes Holzscheit L. (žurbuls), U.; eine ästige Stange, zum Aufschichten und Trocknen von Klee, Getreide usw. gebraucht Serbigal n. U., Adsel, (mit ùr ) Plm., Trik., (mit ùr ² ) Golg., Sinolen; Plur. žurbuļi AP., Zaunholz V., schmale Holzscheite, Stangen, woraus Zäune angefertigt werden, Tannenreiser zum Zäuneflechten (mit ùr ) Drosth.: gubā sakrautiem žurbuļiem A. XXI, 346. uz žurbuļiem liek blāķa kuokus (kārtis) Golg. žurbuļu (žurbulu L., Luvl. n. St.) sē̦ta RKr. XVI, 6; Plutte 82, Arrasch, Smilt., ein Zaun von liegenden Holzscheiten Serben n. U.

Avots: ME IV, 832

II žurbulis,

1) ein schwächlicheŗ kränklicher Mensch
Seew. n. U.;

2) ein beständig besoffener Mensch
Rinseln n. Etn. I, 122. Zu žurbt.

Avots: ME IV, 832, 833

zveibulis,

1) wer schwingt, schwenkt
Vīt.: zē̦ns zveibulis, zveibina uguns skalu Vīt.;

2) der Pendel
Wid.

Avots: ME IV, 768

zvimbulis Segew., ein Käfer.

Avots: ME IV, 776

‡ II zvim̃bulis Salisb. "etwas Auf- oder Angehängtes".

Avots: EH II, 815

žvim̃bulis,

1): mit ìm ² Borchow; ‡

2) "ein besoffener Mensch"
(?) Selb. (mit im).

Avots: EH II, 824

žvim̃bulis Nötk. der Rausch vom Alkoholgenuss Sessw.

Avots: ME IV, 845

zvir̃bulis: Demin. zvirbulītis BW. 2649. "niedŗu" ME. IV, 777 zu verbessern in "niedŗu".

Avots: EH II, 815

zvir̃bulis, zvir̃buls Ruj., Demin. verächtl. zvirbulē̦ns BW. 7274, 1 var., der Haussperling, Hausdieb, Felddieb, Gerstendieb (passer domesticus L.) RKr. VIII, 90 (unbek. in A. - Laitzen, Golg., Mahlup, Schwanb., Sessw.): Sprw. balts zvirbulis re̦ti atruodams JK. II, 97; Br. sak. v. 1555. zvirbulis gudrāks par bezdelīgu Frauenb. kuo zvirbulis pa gadu, tuo zirgs uz reizi JK. II, 167. sīkie zvirbuļi BW. 27515. zvirbul[i]s līda paspārnē 12648. paspārnēs, kur zvirbulē̦ni tvērās MWM. VIII, 96. - kārkla zvirbulis Konv. ² 2319, eine Art Sperling, der etwas dicker ist, als die gewöhnlichen Sperlinge Siuxt; lauku zv. Konv ^2. 2319, der Feldsperling (passer montanus L. Natur. XXXVII, 64; fringilla montana); mājas (māju Natur. XVII, 65) zv. Konv. ² 2319, der Haussperling (passer domesticus L.); meža zv., ein kleiner, grauer Vogel mit gelbem Streifen um den Hals und auf der Brust Sassm.; niedŗu zv., der Rohrsperling Sassm.: niedru zvirbulis uzturas upes niedrās un kārkluos; sūdu (sūņu) zv.; die Goldammer (emberiza citrinella). Zu li. žvìrblis "Sperling". Le. zvirbulis für zvirblis vielleicht nach cīrulis, svāpulis u. a., wenn nicht mit dem Suffix, das z. B. auch in poln. wro`bel (gen. wro`bla) "Sperling" vorliegt. Vielleicht kontaminiert aus einem mit virb- (zu r. воробей "Sperling" usw.) und einem mit z- resp. li. ž- (vgl. le. zvĩgurs, zvipuris, žīgurs) anlautenden Wort.

Avots: ME IV, 776, 777

žvir̃bulis: auch Ramkau, (mit ìr ² ) Meselau.

Avots: EH II, 824

žvir̃bulis AP., (mit ìr ² ) Kl., = zvir̃bulis.

Avots: ME IV, 846

cabulis,

1): auch Bērzgale (mit a, nicht o gesprochen), Lös., N.-Schwanb., Ruj.;

2) (unter cabītis): auch AP. (hier auch zur Bezeichnung von Tierjungen), Sermus; ‡

3) Plur. cabuļi, schlechtes Kleinkorn
Nauksch., Salisb.

Avots: EH I, 259

âbuls: auch Wessen n. FBR. XIII, 85, bulis">âbulis Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Gr.-Buschh. n. PBR. XII, 73, 76, Pilda n. FBR. XIII, 39, 42, 48, Wainsel n. FBR. XIV, 88,

1) der Klee auch Putven, (âbuls ² ) Frauenb., (âbuliņš) AP., Ramkau, (âbuliņš) Mahlup, (ābuliņš) Puhren n. FBR. XIV, 46, Grenzhof n. FBR. XII, 24, bulis">ābulis BW. 28717; 29371 var., loc. s. ābuļā BW. 10569, 9 var.; me̦lnais ābuliņš, trifolium spadiceum Ramkau;

2) der Apfel
- auch Azand. 101 und 109, (âbuls) Laitzen n. FBR. VIII, 27, Lesten, Sonnaxt (hier Demin. âbultiņš), (âbulis) Auleja, Kaltenbr. (hier Demin. âbultiņš), Oknist, (âbulis ² ) Ladenhof n. FBR. XI, 73, acc. s. ābulīti BW. 21708, 1; ‡

3) gen. s. ābuls BWp. 281, 2 (aus Lettg.), der Apfelbaum:
nuo ābuļa sluotu griêztu; ābuļam ziedi bira BW. 4286, 4.

Avots: EH I, 191, 192

apžurbt, -stu, -bu, sich betrinken: apžurbis, betrunken Mag. XIII, 2, 48. Lund.; cf. žurbulis.

Avots: ME I, 139

atbulu (li. atbulaĩ), zurück, rückwärts (Rutzau, n. Etn. II, 33). [Nebst a [p]- bulis zu. li. bulìs "Hinterbacke", mnd. pule "Schote", ai. buli-ḥ "After", ndl. puilen (mit ui aus ū) "schwellen" u. a., s. Walde Wrtb. ² 101, Persson Beitr. 254 und Fick Wrtb. III ^4, 220.]

Avots: ME I, 152

‡ atspurkšķêt herschwirren: atspurkšķēja kāds zvirbulis.

Avots: EH I, 170

I babulnieks (unler babulis I ): auch N.- Bergfried.

Avots: EH I, 197

II babulnieks (unter babulis II),

1): auch Peb. n. BielU.; babuļnieks "piedzīvuotājs" Nötk.

Avots: EH I, 197

baltābuls (unter bal˜tâbuols): auch baltābulis, baltābūls, baltābūlis: baltābuļa saiti viju BW. 29485 var. baltābūla pļavu bridu 5791 var. baltābūļa pļāvējiņi 5791, 2.

Avots: EH I, 201

bam̃ba (li. bámba "Nabel"),

1) = bumba, die Kugel
[Sinolen], der Ball;

2) ein Schlägel
Bers. [Wohl eine Lautgebärde gleich le. bum̃ba "Kugel", bimbulis "Kartoffel", li. bam̃balas "ein kleiner, dicker Knirps", bambti "пузатѣть", bumbulys "Steckrübe", poln. bąbel "Wasser- od. Seifenblase", schwed. dial. bamb "Wanst" resp. pampen "aufgedunsen", gr. πομφός "Brandblase" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 79, Prellwitz Wrtb. ² 360, Persson Beitr. 268, Petersson Ar. u. arm. Stud. 47 U. a.]

Avots: ME I, 261

bam̃bals, bàmbaļa C., [bam̃balis Dond., Erw. [, bambale Kand., [bam̃bāle um Libau] (Dem. bambalītis, -e, bambālīte RKr. XVI, 227, BW. 10293), bambuls, [bam̃bule Jürgensburg], bam̃bulis [Lemsal], MWM. X, 52 (li. bambalė "жук"), der Käfer; sūdu b., Mist-Käfer, uozuola bambuls, der Maikäfer. Als Liebkosungswort: ak tu manu bambulīti BW. 27255, 2. [Wohl zu le. bambât "klopfen", bimbals "Bremse", li. bambė´ti "brummen", bim̃bilas "Rosskäfer, Bremse", poln. bęben "Trommel", gr. βόμβος "tiefer dumpfer Ton", βομβεῖν "dumpf tönen, summen", βόμβύλη "Bienenart" u. a., s. Leskien Abl. 320, Berneker Wrtb. I, 79, Uhlenbeck PBrB. XVIII, 238, Trautmann Wrtb. 26, Boisacq Dict. 126 u. a.]

Kļūdu labojums:
jāizmet teikums (zu steichen ist der Satz):Als Liebkosungswort: ak tu manu bambulīti BW. 27255, 2.

Avots: ME I, 261

‡ baũblis "bulis">bubulis" PlKur. Wohl zu li. baublỹs "Brüller; Rohrdommel", wenn nicht daraus entlehnt.

Avots: EH I, 206

[III bimba Kreuzb., Schwaneb. "ein dicker, ungelenker, fauler Mensch"; wohl zu bimbulis.]

Avots: ME I, 296

bimbaži, Kartoffeln Selg. n. Etn. III, 130. [Zu bimbulis.].

Avots: ME I, 296

[bimbulē, loc. s., BW. 34933, von einem nom. s. * bimbule od. * bimbulis, das männliche Glied; auch bim̃bis C., wärend in Salis bim̃bis ein kurzes Stück von einem Seil sei. Wohl zu bimbulis "Kartoffel" (vgl. pimpis).]

Avots: ME I, 297

braũcît (braukýti "streicheln"), - ku, - cīju, freqn. von bràukt, auch braũcinât,

1) wiederholt streichen:
dzijas, bārdu, ģīmi;

2) streichend sammeln, abstreifen:
teci, teci, kumeliņ, liepu lapas braucīdams BW. 14008,5. linu ziedus braucināju 7631. necelies vaidē̦dama, asariņas braucīdama 25056,2;

3) zur Heileng streichen, massieren (namentlich in der Badstube):
luocekļus, vē̦deru, vīveles braucīt. gudras vecenītes vājiniekus uz lāvas maigi pēra, braucīja un laistīja;

4) jmd. spazieren fahren:
sunīts šuva kamaniņas, meža sargu braucināt BWp. ² 30550 (Var.: vizinât). Refl. - tiês, sich streichen: zvirbulis neļaujas braucīties Pantenius. Subst. braucītājs (fem. - tāja), wer streicht, der Massierer, der Quacksalber; braucīšana, das Streichen, Massieren: vē̦de̦ra braucīšana.

Kļūdu labojums:
7331 = 7631 var.

Avots: ME I, 325

‡ bruzgula Warkl. "bulis">burbulis".

Avots: EH I, 246

buba,

1) ein Fremder (Kinderwort)
Sessau n. U. (vgl. bubis und bubulis);

2) die Laus in der Kindersprache
Stockm. n. Etn. III, 130.

Avots: ME I, 343

bubis, der Popanz (Schreckwort für unartige Kinder): bubis nāk! kuoka klabis klabināja, zemes bubis bubināja (Rätsel: die Handmühle). Cf. bubulis 2 [und buba, sowie li. bùbis "Bettler" nach Bezzenberger GGA. 1885, S. 936].

Avots: ME I, 343

bubulêt, - ēju, uneben spinnen: es pakulas bubulēju BW. 7120. [Wohl zu bubulis "Knoten".]

Avots: ME I, 343

bubulîgs, bubulisks popanhhaft, popanzartig, vermummt: bubulīgi savīkstījusies vecīte MWM. VI, 32.

Avots: ME I, 344

‡ bubuļuôt B. Vēstn., schrecken. Zu bubulis II.

Avots: EH I, 248

buburīte, das Kügelschen M. [Wohl zu bubulis 3.]

Avots: ME I, 344

būdelis Plūd., = budēlis 2, bulis">babulis 2.

Avots: ME I, 357

I budulis,

1) der Büttel
U.;

2) der Popanz, das Schreckgespenst
(= bubulis). [bubulis aus budelis.]

Avots: ME I, 345

II budulis, einer, dre etwas umgräbt: bubulis bubuļā visu ārā Mar. n. Rkr. XV, 108. [bud - ist vielleicht eine Kontamination von bed - (in best) und dub - (in li. dubìnti "дуплить".)]

Avots: ME I, 345

budzis,

1) der Furunkel, der Hundsnagel, die Beule:
āda apme̦tas ar budžiem. bē̦rns krizdams dabūjis lielu budzi AP.;

2) unreife Beere, unreifes Obst:
katru uodziņu jau budžuos tev nuoēdīs Duomas III, 201;

3) auch budze, = bubulis

II, budēlis Konv. ^1, Burtn.;

[4) ein kleiner Anbau an einem grossen Gebäude, ein alter, entkräfteter Mensch, etwas Unnötiges, Unnützes überhaupt:
kuo tu vairs vari darīt, tāds budzis Nigr. Nach Persson Beitr. 258 ³ budzis 1 u. 2 zu buga und bauga "ein Klötzchen".]

Avots: ME I, 345

‡ *III bule oder *bulis">bulis "?": ar buli nuogriež čaumalas Stuhrhof.

Avots: EH I, 251

‡ bulît, -īju Mesoten "= buitît, mit einem ‡ bulis II schneiden".

Avots: EH I, 251

bul˜lis, Demin. bul˜lītis, buļļuks,

1) der Boll, Stier;
[buļļuos iet U. (von den Kühen in der Brunstzeit gesagt)];

2) auf Menschen bezogen:
es negribu tādu vīru, kas kâ bulis raudzījās Ltd. 1043. skrej ellē, alus bulli BW. 11242;

3) bullis, bulliņš, bullītis, der Kaulbarsch, Breitkopf (acerina cernua L.)
RKr. VII, 105;

4) ein dreieckiges Brett über der Pflugschar beim Pflügen eines Kartoffeldes
Konv. ² 184;

5) ein einem Trog ähnliches, aus einem Klotz gehauenes Boot.
bullītis = nuo re̦sna kuoka izcirsts sile, ar kuru braukā pa ūdeni kâ ar laivu Mar. n. RKr. XV, 109;

6) in genit. Verbindungen: buļļa, buļļu bārzda, bārzdis, ein schimpfwort, etwa Strubbelbart:
ve̦cais tē̦vs, buļļa bārdu nelaiž bē̦rnu baznīcā BW. 2202; buļļa piere,

a) ein Schimpwort für Menschen, die durch ihr Aussehen an Bollen erinnern:
buļļa pieres sanākuši BW. 9423;

b) Troll - od. Troddelblume (trolius europaeus L.);
buļļu zāle, boletus cervinus Birsm.; buļļa radziņi, ein Strumpfbandmuster RKr. XVII, 33. [nebst li. bùlius und estn. puľľ aus mnd. bulle; über bullis 5 vgl. auch Zēvers Izgl. min. mēnešr. 1923, 536.]

Kļūdu labojums:
ve̦cais tē̦vs, buļļa bārdu nelaiž bē̦rnu baznīcā = ve̦cais tē̦vs, buļļa bārda nelaiž bē̦rnu baznīcā
40 ein dreieckiges = ein Pflug mit einem dreieckigen

Avots: ME I, 348

bumbuls (unter bumbulis): der Bauch (in der Kindersprache) Wessen (o-Stamm?).

Avots: EH I, 252

‡ bùmbuļuks ² Sonnaxt, ein kleiner bumbulis.

Avots: EH I, 252

bum̃burs,

1) eine harte Hervorragung, Erhöhung, der Höcker, Auswuchs:
uz pieres bumburs uzmeties. uz lapas sāk augt bumburs. guovij bumburs mugurā Bers., Drosth., Peb., kuoks ar bumburiem, ein knoriger Baum;

2) der gefrorene Kot; eine Bergkoppe
A. XI, 166;

3) die Kartoffel
[vgl. Niedermann WuS. VIII, 8 f.] Mag. III, 1, 120;

4) Ball
[bum̃buris Ruj., Salisb.], Kugel, Ballon (zum Spielen); bumbura spēle, Kegelspiel Ruj. n. U.;

5) ein kleiner Junge
(bumburītis U.): puisi, puisi, bumburīti BW. 29154, 2 var.; ein stark in Kleider gehüllter Mensch: ir gan bùmburis ^2: i de̦guna ārā nere̦dz Mar. n. RKr. XV, 109. Vgl˙li. bumburas "колѣнце у растенiя, почка (растенiя)" und le. bumbulis.

Avots: ME I, 350

buñdulis,

1): auch Iw., Liewen-Bersen;

4): zusammengewickelte Lappen
Meiran; ein in Lappen eingewickeltes kleines Kind Lubn.; ‡

9) = bulis">bum̃bulis 9: bij man vīra bundulīt[i]s (Var.: bumbuliņš) BW. 9397, 11 var.

Avots: EH I, 253

bunduls (unter buñdulis),

1): (acc. s.) sviesta bunduliņu BW. 615; ‡

9) = krija 5 (mit ùn ² ) Saussen; ‡

10) ein metallener Knopf zum Spielen (wobei ein solcher
buñduls gegen ein Brett geschlagen wird) Libau; acis kâ bunduli BW. 20312; ‡

11) sviesta bùnduls ² Meiran, = bun`dulis 8; ‡

12) = bulis">bum̃bulis 9: bij man puiša bunduliņš (Var.: bumbuliņš) BW. 9397, 3 var.

Avots: EH I, 253

‡ I bur̂be̦kls Warkl., ein unschöner Mensch, der gleichsam mit aufgeblasenen Wangen einhergeht. Zur Wurzel von burbulis II.

Avots: EH I, 254

burbula (unter bur̂bulis I): nuo ūdeņa burbuliņas BW. 29720 var.

Avots: EH I, 254

bût (li. (búti, apr. boūt, slav. byti), e̦smu (dial. e̦su, auch ešu BW. 13703; III P. ir), biju,

1) sein:
kur ir, tur ruodas. diezin, kas te būs, kas nebūs. labi nebūs. viņš bijis, nebijis,par tuo ne˙kas, ob er gewesen sei oder nicht, das hat nichts zu sagen. viņam darbs bija kâ nebijis, die Arbeit ging ihm wunderbar von statten. viņš strādā un ir, er arbeitet unaufhörlich. tu pūlējies un esi, du gibst dir beständig Mühe PS. paiet diena, nedēļa, vasara kâ nebijusi. kas bijis, bijis, das Geschehende mag geschehen sein. kâ (kas) ir, ir mag sein, wie es wolle. jauneklis izsprūk pa luodziņu, ka nebija kuo apskatīties LP. I, 146, ehe man recht gesehen hatte. lācis kur bijis, kur ne, skrēja pār ceļu, ehe man sichs versah, lief ein Bär über den Weg. mēs viņam bijuši nebijuši, wir sind ihm ganz gleichgiltig. pie tautieša galvu glaudu, bij (Var.: vai) dīžans, nedīžans BW. 21465, v. 1. tad nu gan tâ būs, kâ būs, die Sache wird einen zweifelhaften Ausgang haben. tâ bij, kâ bij, es war so so (nicht besonders schön). kas tad bij; lai būtu od. bijis, kâ (kur, kas) būdams, mag es sein, wie (wo, was) es wolle. [pie vīra būt U., verheiratet sein];

2) unpers., Pass.: pie visiem jau bij būts, bei allen war man schon gewesen;
nuo būtu dienu, von jeher Grühn.;

3) in einem Wendungen nähert sich būt der trasitiven Bedeutung von machen: kuo tur teikt (runāt), kuo tur būt? was zu machen?
Ebenso: ne˙kuo darīt, ne˙kuo būt? kuo tur duomāt (gudruot), kuo tur būt? vai es tur varu kuo liegt (slēpt), vai būt? kuo nu lai ē̦dam, kuo lai e̦sam? Was sollen wir essen, was sollen wir machen? eigenlt. wohl: womit (kuo Instr.) sollen wir existieren RSk. I, 95. raudzīts un būts ir visa kā diezgan, es ist alles zur Genüge besorgt und aufgehoben MWM. II, 73. pēc nāves nuo viņa taps runāts un būts LA.;

4) haben -
mit dem possessiven Dativ und dem Nom. seltener mit d. Gen. des Besitzes: tev teic e̦suot (dial. e̦sus, e̦su) pieci dē̦li;

5) mit abhängigem Inf.,

a) haben:
jums būs ēst, jums būs dzert, man būs jauns arājiņš BW. 10200,4;

b) können, sollen, müssen:
pazīt bija (Var.: pazīt var) kunga riju BW. 6259. kâ bij man neraudāt? 6046. tev nebūs zagt! tam tā būt! Wenn das Prädikat ein Adjektiv, ein adjektivisches Wort oder ein Nomen its, dann stehs es in letztgenennten Fällen auch im Dativ, ebenso beim Debitiv: jums būs žēlīgiem būt! kāzās visiem jābūt jautriem;

6) Das Prädikatsnomen steht bei būt gewöhnlich in Nom.: zvirbulis ir putns; viņš ir mazs; aber auch im Lok., im Instr. und mit par im Akkus.: tu esi vēl bē̦rnā, puikā, du bist noch ein Kind, ein Knabe,
puisī, meitā od. meitās, du bist unverheiratet. kundziņam kungu būt;

7) das Futurum von būt dient oft zur Umschreibung des einfachen Futurums und das Präsens stets zur Buildung des Perfekts: es būš(u) jūsu dzirnaviņas ik rītiņa ritināt BW. 8219. es būš(u) jūsu gājumiņu ar naudiņu līdzināt BW. 33285;

8) das Futurum von būt mit dem Part. praet. drückt,

a) das Futurum exactum aus,

b) eine bescheidene Behauptung: tu būsi tuo darījis,

a) du wirst das getan haben;

b) du hast wohl das getan;

9) das an die Spitze des Satzes gestellte Präteritum zuweilen den Konditionalis: bij man tuo zināt (= būtu od. ja būtu tuo zinājis), dzīvs nebūtu palicis, wenn ich das gewusst hätte, so wärest du nicht am Leben bleiben
LP. VII, 176;

10) der negierte Infinitivus absolutus būt gibt den indefiniten Pronomen und Adverbien einen verallgemeinernden Sinn: lai duod uguni, kuo ne˙būt, irgend etwas.
uz pirts krāsns un vēl kur ne˙būt, auf dem Ofen der Badstube oder irgend wo LP. VII, 325. [Weiterhin zu ai. bhávati "ist, wird", bhūtiḥ "das ein", gr. φύομαι "werde" la. fuī "bin gewesen" ir. buith "das Sein" u. a. vgl. z. B. Berneker Wrtb. I, 115 und Walde Wrtb ^2. 294 und 323.]

Kļūdu labojums:
sich versah = sich`s versah

Avots: ME I, 359, 360

II buža, [buzis], bũža PS.,

1) die Laus in der Kindersprache
[Bers., Sessau; in Ronneb., Smilt., Trik.: buzis; nach Persson Beitr. 258 nebst li. bužiai "Ungeziefer" zu engl. bug "Wanze", buggin "Laus"];

2) der Schund, Quark:
čuža, čuža, buža, buža, ne diže̦ni panāksnieki BW. 21101. čuža, buža tava sieva BW. 22359;

3) = būzis: kuodīs buža (Var.: buži, buka бука "Schreckgespenst"),
bubulis) kājiņā BW. 29068 var.

Avots: ME I, 356, 357

[čablis, ein schwaches Küchlein Erlaa; vgl. čabulis.]

Avots: ME I, 400

čāburītis, der Hahn: čīburīti, čāburīti, kuo tu vedi ve̦zumā BW. 2479. [Vgl. cābulis 1.]

Avots: ME I, 407

čãkstêt, -u, -ēju, intr.,

1) rauschen (so namentl. von seidenen Kleidern):
nuoģē̦rbusies zīdā, ka čākst vien, čākstēja bārda runājuot BW. 13167; [knistern (vom Schnee) U.];

2) schnarchen, schwer atmen
Gold.;

3) (gew. in der Zstz. mit iz-) morsch werden;

4) oft promiscue mit čakstēt 3 gebraucht:
vanaga bē̦rns A. XV, 368, pe̦lē̦kais strazds, zvirbulis, žagata čākst neben čakst Etn. II, 51; ebenso čākstēt, wie čakstēt, reden, plaudern Etn. I, 121. čākstuošas sieviešu balsis Rīg. Av. [Bei Für. cāstēt, morsch werden, und cākstēt "knirschen".]

Kļūdu labojums:
vien, čākstēja bārda runājuot BW.13167; = vien;

Avots: ME I, 408

‡ čiebaļa PV. "= čieba I; = bulis">čiebulis 1".

Avots: EH I, 292

čiepstulis, ‡

2) = bulis">čiebulis PV.

Avots: EH I, 293

‡ cim̃buolis Wenden, = bulis">cim̃bulis 1.

Avots: EH I, 271

[cìmburis, AP. "ein Hümpel, eine kleine Erhöhung auf einer vom Vieh ausgetretenen Stelle"; vgl. cim̃bulis.]

Avots: ME I, 383

cimpulis Lems. n. U., = cimbulis 1.

Avots: ME I, 383

[cimulis, bei U. unter cimbulis "Ackerscholle" und anscheinend gleichbedeutend damlt.]

Avots: ME I, 384

I ciñgulis, eine Trockene Ackerscholle Salisb. n. U., [Wolm. - v Wohl nebst cim̃bulis zu kams un in diesem Fall mit ng aus mg.]

Avots: ME I, 384

I čir̃kstêt [mit -r̂- C.], -u, -ēju,

1) zwitschern, piepen, zirpen:
trīs putniņi smalki čirkst. circenis, zvirbulis č.;

2) knarren, knistern, knacken, knirschen:
durvis č. smiltis, sniegs zem kājām č. kauli, zuobi č. luopi ē̦d, ka čirkst vien. viņš raksta tik ātri un viegli, ka čirkst vien MWM. X, 489. Vgl. cirkstēt und li. čirkšė´ti "шиипѣть на сковородѣ", [sowie čirkščioti "чиркать"].

Avots: ME I, 414

čir̃kstinât, čirkšķinât, čir̃pstinât,

1) intr., anhaltend zirpen, zwitschern:
bezdelīgas, zvirbulis, circeņi, sienāži čirkstināja bez ziņas. klusi, klusi meži šņāca, nedzird putnu čirkstinām BW. 2670;

2) knarren, knistern, knirschen, klirren od. zwitschern machen:
lai tas mani visu mūžu kâ atslē̦gu čirkstināja BW. 9727. jātnieks ar zuobeni čirkstināja pie dzelzs makstīm LP. VII, 1062. brūnsvārči sāka čirkstināt savus spārnus A. XI, 5. citi putni savus bē̦rnus pa krūmiem čirkstināja BW., piel. ^2, 2434. [Vgl. cirkstinât.]

Avots: ME I, 414, 415

dĩcinieks, dīcenieks BW. 31646, Stelp.,

1) ein Arbeiter, der der Gutsverwaltung zur freien Disposition gestellt wird, der den ausserordentlichen Gehorch leistet:
dīciniekuos iet, zu derartiger Arbeit gehen St., Gr. - Buschh., Mag. XIII, 3, 51;

2) Epitheton des Sperlings:
zvirbulis, dīcenieks Kronw. [Zu dīks.]

Avots: ME I, 476

duobule (unter duôbulis): auch (mit ùo ² ) Kaltenbr.; dažam dùobulītes ² vaiguos Sonnaxt.

Avots: EH I, 349

drebienis Wainsel n. FBR. XIV, 88 drebiens Seyershof, = bulis">dre̦bulis: drebieni iet pa ceļkauliem Seyershof.

Avots: EH I, 332

gasts, gašķis Mar. u. a., fem. gašķa, der Gast: zvirbulis kāzas sataisīja un daudz gastu saprasīja BW. 2547. ej pa ceļu, ciema gašķa BW. 6932. Wohl aus r. гость, гостья entlehnt.

Avots: ME I, 608

grābsts Fest., grâbsts Trik., Bers., Kreuzb., Warkh., grãbsts Ruj., Salis "grābulis tāds, kas grābstās".]

Avots: ME I, 643

gribelis Etn III, 169, = bulis">gribulis.

Avots: ME I, 653

groba, [grobļi Wandsen], eine Unebenheit auf dem Fahrwege Dond. [Mit kurischem o aus u: vgl. grubulis.]

Avots: ME I, 664

[grubucis St. "ein (von Frost od. Hütze) verhärterer Hümpel, der vom Fahren entstanden." zu grubulis.]

Avots: ME I, 664

grum̃ba,

1) die Runzel, Falte:
grumbas ģīmī arī nelikās e̦suot ļuoti dziļas Aps. mācītājam nuoritēja dažas asaras par mīļiem grumbu vaigiem;

2) die Radspur, ausgefahrener Weg.
[Wohl nebst grumbulis zu grums 2, grumuļains und (?) li. grum̃slas "ком на пашнѣ" grùmtis "втискаться" grumb- vielleicht eine Kontamination von grum- und grub- (in grubulis u. a.). Vgl. auch gr. -alb. grumbε "gebogen, höckerig" bei Vasmer Stud. zur alb. Wortf. I, 21.]

Avots: ME I, 664

grums,

1) Ungestüm, Gewalt:
ūdens te̦k nuo trūbas ar grumu Usingen;

2) = bulis">grumbulis: šī sāka skaitīt tē̦vareizi, bet neiet ne˙kādā jē̦gā, kâ pa grumiem JK. III, 72. [Vgl. grumba. Oder grums 2 aus r. грумъ "Scholle"?]

Avots: ME I, 665

gums,

1) Bolle, Knolle:
sakņu gumi jeb bumbuļi Konv. ¹ 136; 838; bumbulis jeb gums, Knolle Konv. ² 437. zirnim līdzīgs stāds ar lieliem gumiem pie saknes Edwahlen;

2) blätterlose Knospe:
bezlapu pumpuru sauc par gumu Konv. ² 3331. [Zu gumt.]

Kļūdu labojums:
jāizmet 2. nozīme (zu streichen die Bed.2).

Avots: ME I, 681

ìebavietis, [ein Häusler Druw., Heidenfeld]: kukuļa neizcepa iebaviešu bērniņiem BW. 26089 var. iebavieša meitiņām 19623. [kad zvirbulis ieiet strazda būrī, tad viņš ir iebavietis Vītiņi]. Vgl. iebūvietis.

Avots: ME II, 3

ìebur̃t, hinein -, hereinzaubern: it kâ kad šis bubulis viņu ieburtu viducī Poruk III, 245.

Avots: ME II, 5

ìekša,

1) das Innere, Inwendige:
istabas, zemes, mucas iekša. nuo āras uz iekšu. dzīŗu dienā visi dzīvuo pa iekšu LP. IV, 176. nu nāk siltums nuo iekšas Niedra;

2) der Lok.
iekšā, drinnen, hinein, herein: kas mucā iekšā? nuo ļaūdīm nebij neviens iekšā. cik šai vēl e̦suot iekšā? wieviel habe sie noch an Lohn zu erhalten Blaum. ze̦lta vārdi iekšā, bet ārā nenāk od. iekšā ir, bet ārā nenāk, von einem, der seine Gedanken nicht auszudrücken versteht. viņam viss iekšā vārās. Der Lok. iekšā wird oft zur Bezeichnung der imperfektiven Handlung gebraucht, während ie - die perfektive Handlung bezeichnet: tē̦vs pat˙laban nāk istabā iekšā. ņem iekšā, kas priekšā BW. 19370. jūdz zirgus iekšā! iekšā dzeŗamas od. duodamas zāles, Medizin zum inneren Gebrauch. viņš dze̦rdams dzēra, cik gāja iekšā Lautb. Oft fehlt das Verb und iekšā vertritt das Prädikat: suns ciskās iekšā LP. IV, 164. zvirbulis griestuos iekšā! MWM. XI, 200. viņš atkal iekšā, er hat wieder eine Bete gemacht;

3) der Plur.
ìekšas, das Eingeweide: jāiztīrī cūku iekšas. visas iekšas griežas riņķī. paldies par iekšām, kulīte (ādiņa) atpakaļ. aizturē̦tas od. cietas iekšas, harter, verstopfter Leib. [visas iekšas vainīgas U., alle innern Organe sind krank. - Aus * enti̯ā oder vgl. li. ísčios "Eingeweide"- * ensti̯a, s. Le. Gr. § 531 und Būga KSn. I, 71 ¹ .]

Avots: ME II, 30, 31

[II ìespurktiês,

1) hinein - od. hereinfliegen:
zvirbulis iespurcas istabā Serben, Wenden;

2) beim Auffliegen schwirrende Töne (mit den Flügeln) hervorbringen
Wessen.]

Avots: ME II, 72

îrbs ² [Autz, Pl.], die Stricknadel Samiten, Kand., Kroppenh., Golg., Linden; [ir̃bs Salis, ein dünner Stab Bielenstein Holzb. 662. Reimwort zu virbs; nebst irbulis nach Bezzenberger BB. XXVII, 150 zu gr. ἄρβηλος "rundes Schustermesser"(?)].

Avots: ME I, 709

irbuls (unter ir̃bulis ),

1): citiem bij uogi ar ir̃buliem Frauenb.;

4): ein Stäbchen zum Befestigen der FIachsknocke
- auch Luttr.; ein dünnes, glattes Stäbchen, dessen ein od. beide Enden zugespitzt sind (mit ir̃ ) Siuxt: lai es drāžu irbuliņu (Var.: sprunguliņu ) BW. 2066, 1. bē̦rni irbulus (Var.: īle̦nus) drāza 20973.

Avots: EH I, 431

izputêt (li. išputė´ti), intr., verstauben, verstieben, zu grunde gehen, vergehen, verloren gehen, ruiniert werden: sēnītes atdalās nuost, izput gaisā Luopk. III, 58. ķēves dē̦ls cē̦rt mājai krusteniski, ka tā izput smalkās druskās. bagātība, dzīve, mājas, cerības izputējušas. izputi pati, tautu meita, kad tu mani putināji BW. 6271. vē̦stule var˙būt ceļā bij izputējuse Blaum. saimnieks izputējis nuo vietas, nuo mājām. dejuot, dziedāt, ka lai izput laukā. Sprw.: izputēja kâ nebijis. izput kâ dūmi gaisā, kâ kaļķu kule, kâ lietus pavasaras saulītē, kâ jūŗas putas, jūŗas smiltis, kâ jūŗas burbulis, kâ rīta salna, kâ spaļi. kad (kaut) tu iz˙putē̦tu, dass du zu grunde gingest. kad tu iz˙putē̦tu laukā, tuo biju pa˙visam aizmirsis, zum Kuckuck, dass hatte ich ganz vergessen. ak tu iz˙putējis (Donnerwetter), kas dievam par smuku ruoku darbu! LP. VI, 292.

Avots: ME I, 786, 787

kabe,

1): "bulis%20I">grimbulis I" zu ersetzen durch "grimbulis 1"; "zvejas rīki" Blieden;

2) (s. kaba

1): auch Iw., Kabillen; klēts pažuobelē aiz kabes gala aizbāztuo vāli Janš. Bandavā I, 118. nuo kūtsaugšas, kur, pie kabes saiklī pakabināts, karajās maizes kukulis Mežv. ļ. I, 12.

Avots: EH I, 572

kabe, [bulis">grimbulis I nach Bielenstein Holzb. 666]; s. auch kaba.

Avots: ME II, 129

kasîklis, kaseklis Lasd.,

1) das Kratzeisen (z. B. des Bötchers), die Scharape, das Abfleischeisen:
paņem kasekli un iztīrī abru Nerft. izgatavuoja ādmiņa rīkus: skrīpstus, kasīkļus Antrop. II, 62. viņa pavēderē asi kasīkļi Hiob. 41, 2. linu galvas tika nuocirstas un kasīklī izkasītas Purap.;

2) eine hölzerne, in letzter Zeit eiserne Spindelnadel, womit der Flachs an der Kundel befestigt wird
Weissenstein, Lös., Lasd., Nerft, [Grawendahl];

3) = bulis">irbulis Aknīste; [ein Griffel Bergm. n. U.];

4) [kaseklis Kreuzb.], ein Instrument zum Flechten der Bastschuhe
A. XVI, 186;

5) Kratzbürste, ein kratziger Mensch
[kasīklis Lis.] Serb.: ak tu kaseklis tāds! Kreuzb., [C.], Lasd., Rump.;

[6) kasiklis Infl. n. U., eine juckende Stelle.]
Zu kast, kasīt.

Avots: ME II, 168

ķimpulis, ķimpulis,

1) ein kleines, rundes Hölzchen:
še tas pats alkšņa ķimpulītis - taisi tapiņu Siuxt, Frauenb. paņem tuo ķimpuliņu un padze̦nā zuosis nuost Naud. ve̦zmu ar ķimpulu sagriezt cieti Frauenb.; auch längere Stäbe: skribas - vairāki gaŗi ķimpuli sapīti kuopā, kas tad tuop uz ratiem un ragavām likti Etn. II, 177;

2) ein Stückchen, Fetzen:
stienis sadruozīts vienuos ķimpuļuos LP. IV, 1. vedēji dancuoja, ķimpuļi [Bedeutung?] skanēja BW. 24200;

3) Spitzenklöppel
L.; [ķim̃pulis Nigr., = bulis">pabulis (Knoten im Garn od. Zeug).]

Avots: ME II, 381, 382

‡ knobis,

1) = bulis">knibulis 2 Lems.: tuo knobi stenderē vajaga ar āmuru nuodauzīt nuost, lai garām ejuot kāds nesaplē̦stu svārkus;

2) ein junger Keim
Seyershof;

3) ein winziges Tierjunges (z. B. ein Küchlein)
Seyershof.

Avots: EH I, 633

knublis, etwas Zusammengebogenes, Zusammengeschrumpftes: nuo lieliem darbiem esi pa˙visam sameties knublī Grünh. [nebst knubināt, knubt und knubulis wohl zu kņubt und vielleicht auch (s. v. Grien- berger Wiener SB. CXLII, Abh. VIII, 57) aschwed. niupa "kneifen", isl. hnupla "stehlen", ae. á-hnéopan "abpflücken".]

Avots: ME II, 250

I kraķis: auch (in beiden Bedeutungen) Frauenb., Oknist, Sessw.; ak tu muļķi, ve̦cais kraķi (Var.: puisi) BW.13128 var. tik tāds kraķītis (Var.: kre̦bulis) vakara brālis 21095.

Avots: EH I, 640

krē̦ba od. krē̦bs, ein schwacher Arbeiter Dond.: meitas mani krē̦bu sauca BW. 11308. Vgl. kre̦bulis.

Avots: ME II, 275

krubezis, krubežaîns Dond., = kruvesis, kruvešains. [Mit b vielleicht nach grubucis, grubulis.]

Avots: ME II, 285

‡ I kukums,

1) = kùkums 1 Perkunen;

2) "nelīdze̦nums, bulis">grumbulis" AP., Jummardehn;

3) "?": kuoks pārlūza kukumā (in einer Krümmung?).

Avots: EH I, 669

ķurbinât, intr., quarren: ķurbulis ķurbina Naud.

Avots: ME II, 392

[labucĩtis Zaravič, = bulis">labulis.]

Avots: ME II, 398

[mâciklis,

1) der Schüler Kerstenbehm,
L.;

2) = bulis">ir̃bulis 5 Tirsen.]

Avots: ME II, 575

naktspamaša,

1) der Nachtschatten (solnum nigrum):
dārziņa kaktā netrūkst ir negantās nektspamašas Janš.;

2) eine Kinderkrankheit, bei der die Kinder unruhig schlafen:
kad bē̦rns nakti šaudās un neguļ, tad viņam nuotikumi (naktspamašas)... paliek pagālē kušķīti naktspamašu zāļu JK. VI, 45. naktspamašu, nuotikumu un izbīļu vārdi Tr. IV, 51;

3) Somnambulismus Konv. ² 3686. [Zu pamest.]

Avots: ME II, 691

ņā`rbule <sup>2</sup> Erlaa, [Lasd.], nā`bulis">rbulis C., nā`bulis">rzbulis ² Sessw., Hirtenschachtel, Wachtelweizen (melampyrum nemorosum); der Hahnenkamm Aps.

Avots: ME II, 897

nḕ̦rbuļi ^2: das Stichwort ME. II, 742 zu verbessern in "nē̦rbuļi"; "RKr. II, 74" zu streichen; "Vgl. nārbule" zu ersetzen durch "Vgl. nā`rbulis".

Avots: EH II, 23

ņḕ̦rbuļi ² (so zu lesen!): auch RKr. II, 74; sg. ņḕ̦rbulis ² Sonnaxt, eine gewisse Pflanze mit blauen und gelben Blüten.

Avots: EH II, 114

nùodžinkstêt, intr., erklingen, erklirren: zuobins nuodžinkstēja gaisā Latv. vējš vien nuodžinkstēja gar ausīm Brig. [rubulis nuokrita, ka nuodžikstēja vien Dond.]

Avots: ME II, 782

nùonasât,

1): vaiņuceņu ar guodeņu n. Tdz, 39395; ‡

2) wiederholt (od. éin Objekt nach dem andern) wegtragen:
meitas nuonasāja putni: ve̦cākuo nuonese vanags, viduskuo nuonese krauklis un jaunākuo - rubulis Pas. VII, 338. plika pļava: visi lini vēja nuonasāti Auleja.

Avots: EH II, 71

‡ nùoplidinêtiês, hinftattern: zvirbulis tikkuo nuosaplidinēja līdz krūmiem Pas. IV, 518 (aus Dricēni).

Avots: EH II, 76

nuoslàuka, nuoslauks,

1) ein Wischtuch:
asariņas slaucīdama baltā linu nē̦zdaugā (Var.: nuoslaukā) BW. 13646, 2;

2) der Wischlappen, Gegenstand der Veraehtung:
mēs e̦sam... tapuši visu nuoslauks I Kor. 4, 13. [palikt cilvē̦kiem par kāju nuoslauku U., ganz verachtet und verächtlich behandelt werden.) zvirbulis visiem par nuoslauku Pantenius. nuoslaukas un atšķiras nuo labības, der Ausschuss Elv.

Avots: ME II, 851

pabulaîns, bulis">pabulis Pönau, = pubuļains, bulis">pubulis.

Avots: ME III, 10

[paķāblītis "das jüngste und kleinste Küchlein einer Henne" Wessen; wohl mit hypernormalem ķ für č, vgl. čābulis I und pačābuls.]

Avots: ME III, 53

pāpis,

1): "auguoniņš, apaudzis pušumiņš; (kuoka) bumbulis"; die weibliche Brust (Zitze)
Lems. (mit â ² ).

Avots: EH XIII, 195

pavẽrt, ‡

2) "?": māt, paver tu aude̦kla! man piekusa ruokas Oknist; ‡

3) = pavḕrst 1: paver acis šur! Wessen. kazāki sāka savas cerības uz Maskavas caru pavērt Pēt. Av. III, 396. ‡ Subst. pavẽ̦rums, das einmalig erfolgte teilweise Öffnen; das Resultat des teilweisen Öffnens, die Spalte:
Vizbulis ... pavēra tās (= durvis) pusviru, lika Ziemelim ... ruoku ielikt pavē̦rumā Janš. Mežv. ļ. I, 320.

Avots: EH XIII, 190

plĩkšêt Karls., plìkšķêt ² Kl., pļīkšêt, pļīkšķêt, -u, -ẽju, plīkšuôt MWM. X, 878, freqn. plīkšinât ² , plìkšķinât ² Kl., klatschen, (mit der Peitsche) knallen: lietus līst, ka plīkš vien U. lietus pa griestiem plīkšķē̦dams tecējis istabā LP. VII, 774. lāses plīkšķē̦damas sitas pret luogu Stari III, 224. ūdens plūst un plīkš Kaudz. raudāja, ka plīkšķēja vien Valdis Stabur. b. 197. asaras plīkšķē̦damas krīt uz... dzintāra A. XVII, 585. pē̦rkuons vairs neplīkšķ MWM. X, 243. pē̦rkuons... savu uguns rīksti plīkšķē̦dams... Lautb. Luomi 85. spārni vien plīkš MWM. Vl, 425. zvirbulis kâ traks sitas griestuos un rūtīs, ka pļīkš vien XI, 200. sitiens pļīkšķēja Ķencim uz pakauša Kaudz. M. 48. pasta puiša pātaga plīkšēja Aps. VI, 4. panāksnieki . . . jāja jāšus un plīkšināja ār pātagām BW. III, 1, S. 16. kad bē̦rna lakatus mazgājuot sit jeb plīkšķina gaisā, tad bē̦rns trūkstas nuo miega BW. I, S. 182. -plīkšķinât, plätschern Neik. n. U.: divi zaļas līdeciņas pa upīti plīkšķināja BW. 30757 var. plĩkšêt, schwatzen Wolmarshof.

Avots: ME III, 347, 348

puise "?": grimbulis - cirķeļa puisei līdzīgs daikts, ar kuo zem le̦dus uzmeklē tīkla kārtis Etn. II, 108; für puse?

Avots: ME III, 403

pumburis Druw., pùmburs ² Sessw., = bulis">pubulis 1, ein Knoten im Gam od. im Gewebe.

Avots: ME III, 409