Paplašinātā meklēšana

dižmuiža, das Hauptgut Sassm.

Avots: ME I, 475

‡ maigstôt, = ‡ maigstît: stāvēja trīs maigstuotāji uz mērnieka mājienu tie ... iesprauda katrs pa maigstij Veldre Dižmuiža 123.

Avots: EH I, 777

‡ manis, die Bedeutung, der Sinn: bez kāda maņa tas nebūs vis darīts Veldre Dižmuiža 190.

Avots: EH I, 782

I matît; ‡

2) vermögen:
cik vien... zirgs matīja skriet Veldre Dižmuiža 218. - Fraenkel IF. XLIX, 208 f. und Senn Lit. Sprachl. 237 stellen es zu mest.

Avots: EH I, 785

miziêns (unter mizenes): mizienu vajadzēja dabūt Veldre Dižmuiža 12.

Avots: EH I, 820

‡ naikstîtiês "?": nu vairs nevarēja n. Veldre Dižmuiža 13.

Avots: EH II, 3

‡ ņir̂gt; -dzu Schnehpeln, Siuxt, = ņir̂gâtiês 1: ņirdz, kâ tu gribi! Siuxt. braulīgi ņirdzuošus faunus Janš. Dzimtene V, 375. Subst. ņirgšana "?": smaidīga pretim ņirgšana Janš. Līgava I, 324. Auch reflexiv: viņa smaidīšana vienmē̦r izskatījās pēc ņirgšanās ("?") uz kuošanu Veldre Dižmuiža 49.

Avots: EH II, 114

nùomẽrît, ‡

2) durchprügeln (?):
kamē̦r sievas nav paguvušas vainīgajam n. muguru Veldre Dižmuiža 25; kartupeļu dunčelis kabata, na! kas neatvilksies, tam ribas nuomērīs ("?") ebenda 12.

Avots: EH II, 68

‡ nùovēzêt,

1) zum Schlagen ausholen:
viņš ... nuovēzēja ruoku pār Kverpja galvas virsu ... ce̦pure nuoripuoja Veldre Dižmuiža 154. n. sunim ar spieķi Sessw. n. kam ar ruoku gar de̦gunu C.;

2) "mit einer
vē̦za I abprügeln" Lubn.

Avots: EH II, 107

‡ paķeksêt, ein wenig ķeksêt 1: paķeksēja ar tē̦va nūju pa skapjapakšu Veldre Dižmuiža 26.

Avots: EH II, 147

‡ pārklunkurêt, nach Hause ‡ klunkurêt 2: pusteciņus pārklunkurēja uz mājām Veldre Dižmuiža 215.

Avots: EH XIII, 203

‡ paspiedzinât, eine Weile schrill schreien machen: nenuocietās tuvākās meitas nepaspiedzinājis Veldre Dižmuiža 75.

Avots: EH XIII, 175

pḕ̦rkšêt ² (sic!), -u, -ēju Linden in Kurl., ein Schallverbum: visi putni (gemeint sind Enten) pērkšē̦dami saspurkšēja ūdenī Veldre Dižmuiža 206.

Avots: EH XIII, 228

pìrmîts ² , ‡

2) (als ein Substantiv!): kuopš pirmīta (seit einer kurzen Weile),
kad Janka bija turējis tē̦vu aiz ruokas Veldre Dižmuiža 162.

Avots: EH XIII, 238

puģelis (unter puģis): auch Brasche Anl. 403, Frauenb., Kaltenbr., Veldre Dižmuiža 35 und 107, Janš. Mežv. ļ. II, 307.

Avots: EH II, 321

‡ rakstumi "?": kur es šuo grāmatiņu likšuot ... jums jau tādi r. e̦suot vajadzīgi Veldre Dižmuiža 167.

Avots: EH II, 352

‡ ruokuôtiês, einander die Hand reichen (sich begrüssend): viņi sasveicinājās neruokuodamies Veldre Dižmuiža 96.

Avots: EH II, 392

‡ saērcinât "?": Ruobu nikni saērcināja Veldre Dižmuiža 49.

Avots: EH XVI, 407

sapanckât, ‡ Refl. -tiês "?": bē̦rni sapanckājušies (Reflexivform zu sapanckât 2?) ve̦cuos tē̦va svārkuos Veldre Dižmuiža 8.

Avots: EH XVI, 434

sastãvêt,

2): mums kuņa sastāvēja (= sadzīvuoja pie mums) deviņus gadus Seyershof. stāvus vien sastāvēju ar tautieti klētiņā Tdz. 54278; ‡

7) stehend erlangen:
kuo nu darīsim? ... te mēs ne˙kuo nesastāvēsim Veldre Dižmuiža 162; ‡

8) (aus etwas) bestehen
(nach r. состоять?). Refl. -tiês: sastāvējies, skābenīgs gaiss Jauns. Raksti VI, 50. sastāvējies alus Trik.

Avots: EH XVI, 451

savēcinât, ‡ Refl. -tiês, einige Male schwingen (intr.): klusinādams savēcinājās abām ruokām A. Upītis Sm. lapa 301; einige Male geschwungen werden: savēcinājās gaisā daudzu pruomgājēju ce̦pures Veldre Dižmuiža 82.

Avots: EH XVI, 465

savẽjuôtiês, ‡

2) infolge eines Luftzuges in Bewegung geraten:
Kārlis trieca dūri ... savējuojās visi ... papīri Veldre Dižmuiža 95.

Avots: EH XVI, 465

‡ slauktene Veldre Dižmuiža 182, = slaũcene 2

Avots: EH II, 521

‡ spailêt "?": vaguojis un spailējis... laukus Veldre Dižmuiža 96.

Avots: EH II, 544

sprungulêt, ‡

2) "?": jaunības dienās, kad Gotlībe vẽl pašu baruonu sprungulēja (wickelte?)
ap saviem pirkstiem, kâ vien iepatikās Veldre Dižmuiža 62. ‡ Refl. -tiês "velties, vārtīties" (mit uñ ) Seyershof: mazs bē̦rns sprungulējas pa gultu.

Avots: EH II, 561

‡ steigulis, jem., der sehr eilt: puika metās uz durvīm ... Liene ... nuogrāba steiguli pie ruokas Veldre Dižmuiža 43.

Avots: EH II, 576

suînît ² ,

1): auch Iw., Rulzau, Stenden;

2) - ist ganz zu streichen, weil in den dort gegebenen Zitaten s. durch suimīt zu ersetzen ist;

4): katrs pa pudelei konjaka kabatās suinīdami ("?") Veldre Dižmuiža 20. Refl. -tiês,

1): auch Rutzau, Stenden; kuo tie puiši suinījās? Tdz. 59204. man jāsuinās, kad blusas ē̦d Frauenb.; ‡

3) "zweifeln"
(mit ui; wo?).

Avots: EH II, 600

‡ svilpîgs "?": bargs sals ..., kad zem pastalām un zābaku zuolēm sniegs tâ svilpīgi (gleichsam pfeifend?) čirkst Veldre Dižmuiža 8.

Avots: EH II, 618

‡ tirpīgs "?": kājas bija tādas tirpīgi gurdas Veldre Dižmuiža 66.

Avots: EH II, 684

tupinât, ‡ Refl. -tiês, sich niederhocken: bē̦rni ... grūstās un tupinās ap mūrīti Veldre Dižmuiža 8.

Avots: EH II, 704

‡ uzguorît, krümmend emporrecken: runcis ... draudzīgi uzguorīja kūkumu Veldre Dižmuiža 196.

Avots: EH II, 723

I vẽ̦ss: tu ... pamet māsiņu vienu pašu, lai raud, un vē̦si (kühl, gleichgültig?), vē̦si kāp šurpu uz lauka Veldre Dižmuiža 195 (ähnlich 234). Adv. vẽ̦si Sassm. "kühl, leicht, ohne grosse Anstrengung": tuo darbu padarīšu v., v. Subst. vẽ̦sums: ziediņu vē̦sumā BW. 5397.

Avots: EH II, 779