Paplašinātā meklēšana

‡ àizdziras, die Verlobung Warkl.

Avots: EH I, 21

apdziŗas [li. apgirios "чемерица"], apdziras, apdzires, apdzirenes N.-Schwanb., apdziŗu- oder apdziru- zāles (in Gr.-Autz dafür nach U. adziras), Bärlapp, Waldfarrenkraut L., Tannen- Bärlapp (Lycopodium selago) RKr. II, 73; XII, 10; Etn. I, 109; nach Birsmann Lycopodium annotinum; apdziŗu laksti (herba Lycopodii annotini); nach Konv. ¹ apdz., Kohlen-Bärlapp (Lycopodium clavatum), ain wichtiges Heilmittel in der lettischen Volksmedizin. apdziŗas auguot priežu mežuos un e̦suot līdzīgas staipekļiem LP. VI, 149.

Avots: ME I, 84

apdziras, die Verlobung Infl. Konv.

Avots: ME I, 84

I apdziras (unter apdzīŗas): auch Ramkau, Wessen.

Avots: EH I, 79

‡ II apdziras AP., Bewern, N.-Peb., Sessw., Reste von Getränken, die gewöhnlich bei einer Nachfeier konsumiert werden.

Avots: EH I, 79

atbiras: Kornabfälle beim Mahlen Latv. Saule, S. 1043.

Avots: EH I, 135

[atbiras, minderwertige Kornabfälle beim Windigen. Adleenen, Neuermühlen u. a.]

Avots: ME I, 151

atšķiras (s. atšķira),

1): auch Warkl.

Avots: EH I, 174

čiras, das Gezwitscher: putni čiras nemitīgas jautrā vainadziņā saista Plūd.

Avots: ME I, 414

I daĩras, daires,

1) unheimliches Gefühl, unbehagliches Grauen, Angstgefühl
Lub.: reizām viņai uznāca savādas dairas Janš. man bailes nav, bet tik daires Etn. III, 18. [Der Anklang an la. dīrus "grausig" ist wohl nur zufällig, denn. le. dairas ist wohl eine Ableitung von le. dairīties 1.]

Avots: ME I, 432

II dairas "kuoka augums" [wohl = Jahresringe, Jahrwachs der Bäume]: kuoks ar smalkām dairām Etn. III, 18.

Avots: ME I, 432

I iras, die Ruder Linden.

Avots: ME I, 708

II iras, die aus einem wollenen od. baumwollenen Gewebe ausgezupften Fetzen, die Charpie Lub.

Avots: ME I, 708

izbiras: metienu taisīja nuo izbirām un citiem salmiem, kas paliek rijā Siuxt; was beim Kämmeln der Wolle abfällt Lös.; izbiru dzijs, aus diesen Abfällen gesponnenes Garn PV.

Avots: EH I, 434

izbiras Kastran, Hofzumberge, etwas Ausgestreutes, Abgefallenes viņa laukā izbiras neciešu LP. V, 308. šur tur sitās zvirbuļu bari ap siena izbirām A. XVI, 700. saimniece izvārīja izbiru putru. [siena izbiras Fest.]

Avots: ME I, 716

‡ izviras, Eisenschlacken in der Schmiedt Kaltenbr.

Avots: EH I, 496

jeiras, jèires ² Ekegr., Liewenh., jeiris [wohl nom. s.] U., das Gerüst, auf welchem die Querstange der Schaukel ruht Selb. Wohl mit präfigiertem j - zu aire (s. dies).

Avots: ME II, 109

‡ ļiras, Gerede, Geschwätz: klaušīties viņu ļe̦rās un ļirās Janš. Līgava I, 373.

Avots: EH I, 773

[mèldziras ² Bers. "eine Art Binsen"; me̦l˜dziras Grünh. "eine auf feldern wachsende Pflanze mit kleinen, rötlichen Blüten und kleinen, dunklen Blättchen."]

Avots: ME II, 595

‡ ņiras Lubn., Mahlup, Azand. 136, die Grieben.

Avots: EH II, 114

nùobiras,

1): mit nuõ- Frauenb.

Avots: EH II, 32

nùobiras [Kreuzb.],

1) der Abfall
[Fest.], Heu od. Klee, der beim Führen von der Fuhre heruntergefallen ist Drosth., Gold., Kastran, Hofzumberge;

2) Abgaben an Getreide, Schüttkorn
Naud.

Avots: ME II, 761

nuodziras, ‡

4) eine gewisse Arzeneipflanze fürs Vieh
(mit uõ ) Nötk.

Avots: EH II, 43

nuodziras,

1) [?]"die Nachfeier einer Hochzeit
(atkāzas) oder Beerdigung";

[2) nuõdziŗas MSil., nuôdziras ² Bauske, der Rest von Getränken
Sessw., Serben: pēc mājas guoda (viesībām) palika alus nuodziras N. - Peb.;

3) ein dünnflüssiges Futter für Kälber
Vank.].

Avots: ME II, 780

‡ nuoviras Strods Pareizr. vōrdn. 126, was siedend über den Kessel sprudelt.

Avots: EH II, 108

pabiras,

2): auch Zvirgzdine;

3): "izbiras, paliekas" N.-Peb.: tas jau tikai pabiriņas dabūja AP. cūkām jāduod siena p. Linden in Kurl. kad nuo strēķa ņe̦m sienu, tad iznāk pulka pabiru ebenda; "smalki salmi (pe̦lavas), kas paliek režģī, labību vētījuot° Ramkau; ‡

5) Blättchen der Flachsstengel
Frauenb.; ‡

6) = pabari 1 Frauenb., Orellen.

Avots: EH II, 121

pabiras [Nigr., Gr.-Essern, Warkl. (li. pabiros "подсыпь")], pabires [PS.],

1) was sich streut, abfällt, abrieselt, ausgerieseltes Korn
L.: [siena, ābuoliņa pabiras Fest.]. pabiras - rijā izkrituši graudi C., Laud., Mar, pāris si vē̦nu kušņāja paserē pabiras Vīt. vis˙vairāk me̦lnuo graudu ir pabirēs B. Vēstn. kūlu riju, neizkūlu, vēl palika pabiriņas BW. 18305;

2) unreif abgefallene Früchte, abgefallene Blätter:
kur ziedeja ābelīte pabirīšu nebirusi? BW. 27724;

3) Abfälle, Ūberbleibsel allerlei Art, z. B. vom Klee, Kohlen, Heusamen u. s. w.:
meklēja siena pabirās graudu LP. V, 119. mīļa Māŗa dvieļus auda nuo liniņa pabirām BW. 28478. agrāk izdedzinātu uogļu pabiras Kaudz. paliku pusēdis, tādas pabiras vien te bija LP. V, 338. nuo skuju kuoku žagariem nuokritušās adatas sauc par pabirām;

4) der Schund, das Gesindel:
kuo šitie, mužiku pabiras! Duomas I, 574.

Avots: ME III, 8

padziras,

1): nuo rīteņa padzirām (Var.: paģirām) skaistu dziesmeņu dziedam BW. I, S. 851, № 740, 5. visu tuo slimumu, kuo tu padzirās ... jutis Lange Latv. Ārste 43; ‡

3) Getränk fürs Vieh:
guovs iztelza gan p. Vank.

Avots: EH II, 130

padziras [Warkl.], padziŗas (li. pãgirios),

1) der Rausch, Katzenjammer:
[padziras gulēt U., den Rausch ausschlafen]. padziru zāles, Stechapfel (datura stramonium) Mag. IV, 2, 78; Tollkraut (leucopodium selago): guovs piešempa padziŗas Etn. IV, 163; [2) padziras Gr.-Essern, Wandsen, Bauske, das von einem Getränk Nachgebliebene].

Avots: ME III, 22

paģiras [Nigr.], padziras, der Nachrausch, Katzenjammer, die Nachfeier: man šuodien lielas paģiŗas. šuorīt nelūdzu ne paģirās BWp. ² 22862. [Aus li. pãgirios "Nachrausch".]

Avots: ME III, 33

pìeviras, der Ansatz beim Kochen Dr.

Avots: ME III, 311

piras: aitu p. Seyershof.

Avots: EH XIII, 236

piras, die Exkremente von Schafen und Hasen Salisb.; vgl. pires.

Avots: ME III, 222

puspaģiras Brig. Ceļa jūtīs 86, halber Katzenjammer.

Avots: ME III, 431

sabiras, Zusammengefegtes, Überbleibsel Grünh.: starp gružiem un sabirām Jansuona duomas 19. vairs tikai sabiras tūtā Duomas II, 872.

Avots: ME III, 593

saviras Aps., savires U., = savara(s).

Avots: ME III, 788

širas, das preussische Pferdegeschirr, die Sihlen U., Bielenstein Holzb. 561: zirgu iejūdza širās Dunika.

Avots: ME IV, 18

I spiras,

1): (auch im Sing.) AP., Dunika, Kaltenbr., Sonnaxt, Warkl.;

3): Haferhülsen
Seyershof.

Avots: EH II, 551

I spiras (li. spìros "Schafmistkügelchen"),

1) Exkremente der Schafe
(U., Mag. XIII, 2, 62, Karls., Selb., Wessen), Ziegen (U.), Hasen (U., Karls.): aitiņa spiras me̦t (Var.: kaisa) BW. 25418 var.;

2) grosse graue Erbsen, Spiren
St., U.;

3) Rispen der Pflanzen
U.; Hülsen der Haferkörner Harder n. U., Salis; apiņu spiras, Hopfenhäupter Ü. Wenigstens in den Bedd. 1-2 zu nisl. sparđ "Schafmist", sperđill "Ziegenmist", gr. σπορϑύγγια· τά διαχωήματα τῶν αἰγῶν, ά' τινες σπυράδας χαλοῦσις Hes., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 672, Fick Wrtb. III ⁴ , 510.

Avots: ME III, 998

II spiras (?), Spieren der Schiffsmasten U. Nebst. estn. pīre dass. aus dem Germanischen.

Avots: ME III, 998

‡ uzbiras Frauenb., auf den Brotteig (im Backtrog) aufgeschüttetes Mehl: atnes vēl miltus uzbirām!

Avots: EH II, 718

uzdziŗas,

3): svē̦tki ar negaidītu uzdziŗu (Singular!) Janš. Līgava II, 384. Auch uzdziŗas 1 ist eigentlich ein "Zutrinken".

Avots: EH II, 722

uzdziras, s. uzdziras.

Avots: ME IV, 328

uzdziŗas,

1) "eine grosse Zeremonie während der Hochzeitsfeier"(das Trinken beim "Werfen" der Geldgabe für die Braut); die Nachfeier am Montag nach der Hochzeit
(uzdziras) Angermünde; "atkārtuota sadzeršarta pēc kādām dzīrēm" Erlaa (uzdziras), Irmelau: naudu me̦tuot dzeŗ uzdziras RKr. XVI, 145. ne tā visa tava nauda, kuo tu meti uzdzirās 146. dzer, tēviņ, dzer labas uzdziras, dzer guoves, dzer vēršus, dzer labas laimes! ebenda. uotrā dienā, tas ir sestdienā, dzēra uzdziŗas un meta velšu naudu BW. III, 1, S. 89. atnāca tētiņš... savam dē̦lam uzdziras dzert BW. 25737;

2) "Getränk nach der Speise"
(uzdziras) Austr., das Getränk, welches den Kühen nach dem trocknen Futter gegeben wird Schibbenhof: saimniece ielej uzdzirām katram mē̦ru piena Aps. V, 14;

3) das Zutrinken:
paldies par uzgausinājumu! es atkal dzeru tev uzdziras Janš. Mežv. ļ. II, 10;

4) = pate̦kas 1: ja nuo miežu iesala pagatavuo alu, alu nuolej un tad vēl reiz iesalam uzlej ūdeni virsū, tad dabū pate̦kas jeb uzdziras Odensee, N. - Peb.

Avots: ME IV, 329

vairastĩba: "Enthaltsamkeit" Wessen.

Avots: EH II, 749

vairastĩba Bers., Frauenb., (mit aî ) Nötk., = vairĩba, izvairīšanâs.

Avots: ME IV, 441

viras,

1) "beim Schmelzen des Eisens von Eisenteilen, Kohlen und Asche gebildete und kaltgewordene Masse"
Wessen. Zu vira I.;

2) s. vira II 1.

Avots: ME IV, 602

III dairas, grosse Holzsplitter Bers. [Zu dairīties "sich spalten"].

Avots: ME I, 432

‡ àizspirât, mit spiras I 1 unsauber machen Rutzau: avis aizspirājušas duris (duru priekšu).

Avots: EH I, 50

anksteri [li. ánkštaras oder ánkštiras dass.], Maden, Larven, Engerlinge: anksteri - ķirmuļi jeb kāpuri, cē̦lušies nuo divspārņu kukaiņu, kā uodu, mušu, knišu, dažādu spāru un dunduŗu uoliņām Konv ^2. [Wohl aus dem Kurischen; vgl. Slblt. Et. 34 mit Literaturangaben].

Avots: ME I, 71

‡ apspirât Dunika, Rutzau, mit spiras I 1 (dieselben aussondernd) bestreuen: avis apspirājušas ceļu.

Avots: EH I, 116

asins, -s: auch Sonnaxt, nom. s. asinˆ Strasden, plur. asinis Fest. (hier daneben ein gen. plur. asinu), Frauenb., Sassm., Siuxt (daneben ein gen. plur. asinu), Sonnaxt, gen. plur. asinu auch Pas. IV, 425 (aus Skaista), asiņi auch Rutzau n. FRR. VII, 121, Dond. PIKur., Sonnaxt, Demin. asintiņas auch BW. 31928; 34308 var., asintiņi BW. 34308 var., gen. plur. asiniņu BW. 31933, 8; 6): asinsdzêrītis Saikava, chrysanthemum teucanthemum L.; asinsdziras Valdis Stabur. b. 128 "?"; asinsrads Janš. Randava 1, 398, der Blutsverwandte; asinsupe, ein Blutfluss. a. strauji te̦k BW. 34108; asinszâle, die Schafgarbe (deren zerriebene Blätter blutstillend wirken) Mar.

Avots: EH I, 131

ašņadzeres: auch ašņadzêre Oknist, ašņadzira (> ostle. -dzyra) Oknist, iras">ašņadziras Wessen.

Avots: EH I, 132

ašņadzeres (Lassen BD. 167), asinsdziras, ašņudzire Buschh., Schafgarbe.

Avots: ME I, 147

atdzer̂t [li. atgérti], tr.,

1) etw. abtrinken;

2) trinkend entfernen, verscheuchen:
nāc še pie karaļa atdzert paģiras Rain.;

3) nachtrinken, nachfeiern:
mēs pie jums nu e̦sam divēju guodību atdzē̦ruši; kad mums reiz būs guodības, tad jums jānāk pie mums atdzert J. Kaln. Refl. -tiês,

1) den Durst löschen, sich laben:
abi biedri iegavilējās, steigdami turp atdzerties LP. VI, 510. tur atdzeŗas meža uozuoli Psalm. 104, 11. man tā slāpst, ka nevaru atdzerties, es durstet mich so sehr, dass ich mich nicht satt trinken kann;

2) trinkend sich erholen, zu sich kommen:
kundze nuo lielajām izbailēm atdzērās MWM. II, 366;

3) bis zum Überdruss trinken, so dass das Getrunkene widerwärtig wird:
atdz. ūdens.

Kļūdu labojums:
meža uozuoli = meža ēzeļi

Avots: ME I, 156

‡ *atšķeres od. *atšķeŗi, = iras">aršķiras 1 (s. atšķira): pabēra jām (= vistām) atšķeŗu Pas. IX, 63.

Avots: EH I, 173

atšķira, der Unterschied Bers., Druw.; Plur. atšķiras [nach U.: atšķiŗas],*

1) das Abgesonderte, Abgängsel, nametlich das vom guten Getreide Ausgesiebte
(izsijas) Zb. XVIII, 479; das Achterkorn (= astgali) Mag. V, 1, 187: vistas var ēdināt ar maziem miežiem, astgaliem jeb atšķirām nuo zirņiem G. I.; [

2) die Entwöhnung von der Mutterbrust und die damit verbundene Feier
Saussen, Warkland].

Avots: ME I, 201

atviru, atvirā (li. ãtviras "offen"), offen, geöffnet: durvis stāvēja atviru (atvirā) Vēr. II, 1102. mute palikusi atviru MWM. VIII, 721. acis vairs neturējās atviru Jauns.

Avots: ME I, 211

badmira,

2): tā guovs ir kâ ve̦lna b., vinai ne˙kur nav ne diezgan, ne labi AP.; ‡

3) ein Geizhals:
kas skuopuojas un slikti ē̦d, tuo sauc badmiru Ramkau. badmiras tie sveši ļauži: nedeva ē̦zdami, nedeva dze̦rdami BW. 19204, 5.

Avots: EH I, 197, 198

badmira, auch badmiris (li. badmirỹs) U., der Hungerleidende; ein Nimmersatt (badmiras, badmiras tie ļaudis) Bers., Aps., Erlaa, C., Smilt. badmiris als Partizip: kuo nelieti, dīdināji badmirušu kumeliņu BW. 14445, 2.

Avots: ME I, 248

caũrbira, caũrbiris,

1) das Durchgesiebte;

2) der Nimmersatt, jem., der immert isst,
auch caurbiru maiss;

3) der Verschwender, jem., der alles verliert od. verschwendet
Etn. III, 46;

4) ein durchgefallener Wahlkandidat;

5) caurbiras miegs, leiser Schlaf
Kleinberg;

6) starpbrīžuos radušās caurbiras (atlikas) apstrādā āpaši Konv. ² 709.

Avots: ME I, 364

II ciba, ein rundes, hölzernes Gefäss, in das Butter, dicke Milch, auch Fleich getan wird A. VIII, 2, 382, [Bielenstein Holzb. 335, 345, 358]: visādu spainīšu vietā seniem latviešiem bijušas kuoka un tāss cibas PS. Sprw.: kāda cibiņa, tāds vāciņš. šerkuociņu cibiņa, das Zündholzkästchen. [Anscheinend zu li. kibiras "Eimer", čech. čbána "Krug" u. a. s. Būga РФВ. LXVII, 235 und Trautmann Wrtb. 133.]

Avots: ME I, 378, 379

I dziŗa: vgl. den Waldnamen Dziŗu mežs Lvv II, 136 (Neuenb.), 142 (Strutteln), 150 (Popen), den Feldnamen Dzira II, 141 (Schlampen), die Wiesennamen Dziras II, 106 (Wormen), Dzirleja II, 109 (Zehren), 113 (Kand.) und Dzirmaļu lieknis II, 1 39 , (Remten), die Gesindenamen Dziŗas II, 18 (Nigr.), 92 (Grikken), 99 (Rönnen); 115 (Matk.); 124 Wahnen, Dziras II, 118 (Postenden), Dzirenieki II, 61 (Nerft), 90 (Strutteln), 101 (Satingen), 102. (Schrunden), 142 (Strutteln), Dzirnieki II, 45 (Tadaiken), 84 (N.-Bergfried), 91 (Essern), 96 (Luttr.), 9 (Rönnen), 107 (Ahs.), 109 (Erwalen), 128 (N.- Autz), Dziŗnieki. II, ,150 (Popen). und Dzirmaļi II, 118 (Puhren), 124 (Santen).

Avots: EH I, 360

II dzira [Warkh.] (li. girà "Trunk"). dziŗa [Nigr.], Getränk,

a) fürs Vieh:
cik vārīju teļam dziru BW. 9397. 5 var. nedzirdini guovis ar miltu dzirām SDP. III, 56;

b) für Menschen:
drudzis atdze̦nams tikai ar riebīgu dziŗu Etn. IV, 3. izdarīja krietnu, svaigu dziru II, 183. mana dzira nerūgusi BW. 12325. vai dziras ne˙maz nevajadzēs? Alm. [dzira "ein bierähnliches Getränk" Stom.] dziras Mačs. ein Schmorfink Ar. [dziras U., saurer Mehltrank.]

Avots: ME I, 552

gabalniẽks,

1) ein Arbeiter, der vom Wirt zur Bebauung ein Stück Land erhält, wofür er verpflichtet ist, dem Gutsherrn die obliegenden Frohndienste zu leisten:
vēl tagad ir pazīstamas šādas gājēju šķiras: zirgu pārinieki, bandinieki jeb gabalnieki... Etn. III, 133. gabalnieki dabūjuši 1 1/2 puspūrvietas katrā tīrumā (uz trim tīrumiem jeb latām strādājuot...); saimniekam šie gājēji ne˙maz nee̦suot kalpuojuši, bet zemi lietuojuši kâ atlīdzinājumu par muižai saimnieka vietā nuokalpuotām dienām ibid.;

2) einer, der auf einem einegewiesenden Stücke des Hofsfeldes arbeitet
U., Spr.;

3) der Halbkörner,
gew. pusgraudnieks Kokn. n. A. XII, 868;

4) ein kräftiges, stämmiges Pferd
Kokn. A. XII, 868; Bers.

Avots: ME I, 579

[ìespirinât, die spiras aus dem Leib aussondern hineinfallen machen: aita iespirinājusi slauktuvē Nigr.]

Avots: ME II, 70

izklaîdêt, izklaîdinât [li. išklaidìnti], izklaîdît, tr.,

1) zerstreuen, vertreiben:
palaidnīgi bē̦rni dažkārt izklaidē savas drēbes Ahs. it kā pilienu ruožu eļļas izklaidē pa ve̦se̦lu jūŗu... Asp. vējš izklaidē un aizdze̦n miglu MWM. XI, 305. izglītuotās šķiras tik re̦tas un izklaidē̦tas A. XX, 625. izklaidēt skumjas MWM. IX, 907. lugas gaita tuop izklaidināta A. XII, 322. pa visām galerijām izklaidīgi viņa darbi Vēr. II, 617. izklaidīt, aussperren (Buchdr.) Dr.;

2) (als Neologismus) zerstreuen, konfus machen:
šādi lieki skati izklaidē uzmanību A. XIII, 382. duomas bij izklaidē̦tas A. XII, 618. ne˙maz nee̦smu izklaidē̦ts Vēr. II, 141. Refl. izklaidētiês, - îtiês, - uôtiês, sich zerstreuen, konfus werden: viņš gribēja atstāt savu saimniecību, lai varē̦tu izklaidēties B. Vēstn. pats viņš itkâ izklaidījās Fall. tas bij sajucis un gluži izklaidējies B. Vēst. vēl nebija izklaiduojies tumšais gara stāvuoklis Druva II, 14. Subst. izklaidējums,

1) das Zerstreute;

2) * die Zerstreuung:
tas būs īsti labs izklaidējums B. Vēstn.

Avots: ME I, 751

izšķira [Nigr.], izšķīriens, der Unterschied, Unterheidung, Ausscheidung: tur ne˙kādas izšķiras nav Edw. viņiem nav ne˙kādas izšķiras: dara, kâ tik iekrīt Ar. tur nav izšķīriena ne+kāda Siuxt.

Avots: ME I, 811

[izspirinât,

1) ausschütteln
Ruj.;

2) spiras aus dem Leib aussondern:
aita izspirināja spiras Bauske. Refl. - tiês, Trik., PS., Bauske, = izspirināt 2.]

Avots: ME I, 802

izsvḕrt [li. išsver̃ti], tr.,

1) auswägen:
tuo izsvērs nākuotne ar saviem svariem Izgl. IV, 3. vaŗš nuo visiem rīkiem nebij izsveŗams Jer. 52, 20;

2) mit dem Hebel emporheben:
izsvē̦rtajam katlam viena uose nuošļūk nuo sviras LP. V, 398;

3) hervorheben:
tuomē̦r spēja uztvert un izsvērt tagadējuo formu vilcienus vēl paasinājusēs Vēr. II, 1124;

4) leeren, austrinken:
līdz beidzamai pilei izsvēris savu puskuorteli Aps. Refl. - tiês, sich ausbeugen: vārti izsveŗas, das Tor hängt schief, hat sich aus seiner Lage herausgebeugt U.

Avots: ME I, 809

jaire Nerft, = aĩre; Plur. jaires, die Schaukel [Kreuzb.], N. - Schwanb., Liwenh., Jauns. In dieser Bed. auch jairas: es neiešu jairiņās (Var.: jairītēs) ne ar vienu šūpuoties BW. 32252, 1. [nekar jairu jūrmalī! BW. 32258, 1 aus Kreuzb.]

Avots: ME II, 95

I kausa "?": atjāj tautu netiklītis, kausas piere, zveiras acis kâ manam kumeļam BW. 14392 (aus Windau). [Wohl identisch mit kausa II; vgl. kauss IV.]

Avots: ME II, 177

I lãpît, - u od. - ĩju, - ĩju (li. lópyti, [r. лáпить (aus Smolensk; echt russisch?)]), tr., flicken, ausbessern: cimdus, svārkus, zeķes; jumtus, žuogus. nu tev bikses lāpīs, nun wirst du Prügel bekommen; laiskumu od. slinkumu lāpīt, sich der Faulheit hingeben, faulenzen; paģiras lāpīt, den Katzenjammer durch Katerdrühstück zu vertreiben suchen: zeļļi dienu nuo dienas lāpī paģiras Saul. A. XX, 649; lāpāmā adata, die Stopfnadel. Refl. - tiês, sich mit dem Flicken beschäftigen: diegi vien karājas, kur vakar lāpījies BW. 20569. vēja māte lāpās, die Göttin des Windes flickt beim ruhigen Wetter die Kleideŗ die sie während des Sturmes zerrissen hat (vgl. Etn. I, 86). kad vistas, zuosis lāpās, tad tas uz lietu, wenn die Hühneŗ Gänse mit dem Schnabel im Gefieder knibbern, so deutet das auf Regen Spr., Druw., [Līvāni]. Subst. lãpĩjums, das Geflickte, das Flickwerk, die vollendete Tätigkeit des Flickens: dē̦ls pateicas mātei par zeķu lāpījumu; lãpîšana, das Flicken; lãpîtãjs [li. lópytojis], der Flicker, Ausbesserer: būsi mana līgaviņa, man zeķīšu lāpītāja bW. 13278. kas dziesmiņu nedziedāja, tas slinkuma lāpītājs BW. 628; pasaules lāpītājs, der Weltverbesserer (ironisch). [Zu klr. лáпоть "Fetzen", alb. ľapε "Lappen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 691; s. auch Holthausen IF. XXXII, 340.]

Avots: ME II, 439, 440

luterticîgs,* lutherisch: citticĩbnieki nuo luterticīgiem latviešiem svētdienu svētīšanā ne˙kuo neizšķiras Etn. III, 124.

Avots: ME II, 516

meltne,

1) ein Schöpfgefäss [?]:
es paķēru meltnīti Lind.;

[2) meltne A. - Schwanb., mel˜tne Blieden, melˆtne ² Treiden, = mentne (wohl hieraus dissimilatorisch entstanden), mente 1;

3) "miltu pabiras" Stuhrhof].

Avots: ME II, 600

‡ naũža Lems., Wainsel, = snauža, "iras%20darbs">kas iet kâ pa miegam un kam nešķiras darbs".

Avots: EH II, 7

nirãji, der Ort, wo viele Wasserhühner (niras) hausen [?]: iesaniru (= ieniruos) nirājuos, ich tauchte zu den Wasserhühnem unter BW. 13234, 28. [Nomen agentis (für nirējs zu nirt?]

Avots: ME II, 745

nùodze̦nât, tr., freqn. zu nùodzìt,

1) ab -, wegtreiben:
mušas; [paģiras]. viņa miegu nuodze̦nājuot dzied LP. I, 103;

2) abjagen, abhetzen, abquälen:
nuodze̦nāts zirgs, cilvē̦ks;

3) verfolgen:
jau tā tavas pē̦das Vēr. II, 1461. māte pēc tevis nuodze̦nāja tiku tikām Saul.;

4) abkappen, abästen
Smit., Drsth., Laud.: nuodze̦nāju sila priedi BW. 15507. tikušam priedi cirst, gudram zarus nuodze̦nāt RKr. XVI, 225;

[5) abschälen:
n. mizu PS., C., Lis.]Refl. - tiês, für sich wegtreiben, sich abjagen.

Avots: ME II, 780

I nùogrìezt, tr.,

1) abkehren, ablenken, abwenden:
nuogriezt prātu, uzmanību, valuodu uz kuo citu. lai dievs nuogriezto tādu krustu!

2) auskehren, abringen (Wäsche):
viņa skurināja nuogriezto dvieli Blaum. palags jau izskaluots un nuogriezts Janš.;

[3) absondern:
n. sietā atšķiras nuo graudiem Zaļmuiža.] Refl. - tiês,

1) sich weg-, abwenden, abfallen, abbiegen:
es ar īgnumu nuo viņa nuogriezuos. nuogriezties nuo ceļa, nuo dieva;

2) sich tüchtig drehen:
dūņas vien nuogriežas R. Sk. II, 139.

Avots: ME II, 787

nùokratît li. nukratýti], tr.,

1)

abschütteln, abrüteln: nu vai nu visu esi nuokratījuse, kas tev uz sirds sakrājies? Vēr. I, 393. viņa nuokratīja visas bailes Kaudz.;

2) mit dem Schütteln fertig werden:
ej māsiņa, pagulēt, es salmiņus nuokratīšu BW 31557. Refl. -tiês, sich, von sich abschütteln: šīs šķiras lūkoja nuokratīties smaguo sluogu Pūrs III, 53.

Avots: ME II, 801

nuõšķira, nuošķiŗa,

1) die Abteilung, Unterabteilung:
dziedātaju putnus sadala 870 nuošķirās un 51 dzimtēs Konv. ² 674;

2) der Plur. nuošķiras, das Abgefallene vom Getreide.

Avots: ME II, 866

nuoslàuka, nuoslauks,

1) ein Wischtuch:
asariņas slaucīdama baltā linu nē̦zdaugā (Var.: nuoslaukā) BW. 13646, 2;

2) der Wischlappen, Gegenstand der Veraehtung:
mēs e̦sam... tapuši visu nuoslauks I Kor. 4, 13. [palikt cilvē̦kiem par kāju nuoslauku U., ganz verachtet und verächtlich behandelt werden.) zvirbulis visiem par nuoslauku Pantenius. nuoslaukas un atšķiras nuo labības, der Ausschuss Elv.

Avots: ME II, 851

‡ nùospirât, mit Hasen- od. Schafsmist (spiras) bestreuen Ar.: aves nuospirājušas taku Dunika. ņe̦mdama citu aitu, labi izpurini nuospirātuo paklāju! Janš. Bandavā II, 406.

Avots: EH II, 89

‡ II pabara Dunika " = pabiras 3".

Avots: EH II, 119

pabires (unter pabiras),

1): kur ziedēja ābelīte, pabirīšu (Var.: pabēriņu) nebirusi? BW. 27724.

Avots: EH II, 121

[padzirklis N.-Peb. "= iras">padziras 2."]

Avots: ME III, 22

paģeres Bw. 26977, für paģiras.

Avots: ME III, 33

‡ paģires BW. 740, 8 var., = paģiras.

Avots: EH II, 136

pãreniẽks, pãr(i)niẽks,

1) einer vom Paar:
viens, kam pārinieka trūkst BW. V, 220. nu arī visi citi steidzās sev iegūt uotru pārenieku BW. V, S. 204;

2) ein verheirateter Knecht, eine verheiratete Frau, die beide dem Herrn, dem Wirte dienen:
saderēju viņu kâ pārenieku Blaum. Ilze apprecējās un palika Jaunzemjuos par pārenieku AU. vēl tagad ir pazīstamas šādas gājēju šķiras: zirga pārinieki, bandinieki Etn. III, 133;

3) der Plur. pārenieki, die Brautpaare:
bija ieradums pāriniekus tik reiz pa gadu laulāt Līb.;

4) die männlichen und weiblichen Personen, die das Vieh der neuvermählten Frau zum Gesinde des jungen Ehemannes treiben:
līdz ar vedējiem iet arī luopenieks un luopeniece jeb tâ nuosauktie pārenieki, parādnieki, kuŗiem jāaizve̦d brūtes luopi BW. III,1, 20.

Avots: ME III, 155

pieredze, das Erlebnis; die Erfahrung: tē̦vs šuovakar stāstīs mājiniekiem savas šīs dienas pieredzes Seibolt. vienas šķiras parādības ir duotas iekšējā pieredzē MWM. v. J. 1899, S. 382.

Avots: ME III, 284

pìešempt, gierig und reichlich (ein gewisses Quantum) saufen: guovs piešempa padziras Druw. n. Etn. IV, 163.

Avots: ME III, 300

I pipars: vēl sīvāks pipariņš BW. V, S. 622, № 200611. aitu pipari Seyershof, = spiras I 1; "ņiprs zē̦ns" Dunika: tāds p. visu kuo var padarīt.

Avots: EH XIII, 235

pirêtiês (aksl. pьrěti sę "contendere"), -uos, -ējuos Golg., Warkl., sich zanken, streiten, keifen Oppek. n. Mag. XIII, 23, Korwenhof, N.-Schwanb., Mar., Lubn. n. Etn. II, 97, Aahof, Kortenhof: vīra māte ar ve̦de̦kiu piras (ostle. piris Zaļmuiža, Stomersee). ve̦ctē̦vs piras (es donnert) Mar. In Stomersee auch das Aktivum pirēt "rāt, bārt". Zu slav. sъporъ "Streit", russ. перéть "drücken, pressen" u. a. bei Miklosich Etym. Wrtb. 239 und (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 42) zu le. pḕrt.

Avots: ME III, 222

pusgraûži: auch Frauenb. ("malti mieži, rupjāki par putraimiem") Iw. ( sīki, uotras šķiras putraimi"), ("?") Puhren n. FBR. XIV, 47.

Avots: EH II, 332

rîts (li. rýtas),

1) ein fem. rīta BW. 23383, 1, der Morgen:
Sprw. rīts (od. rītā) nezin, kāds vakars būs. rīts gudrāks nekâ vakars. rītā darbs suokas (šķiras), Morgenstunde hat Gold im Munde. viņš nezinājis, kur rīts, kur vakars (nezin ne rīta, vakara V, 330, ne rīta, ne vakara II, 49) LP. VII, 62. rīta blāzma, die Morgenröte. rīta rasa, der Morgentau. rīta salna, der Morgenreif. pašā rītā, früh morgens. rītā, rītuos, rītiem, nuo rīta, nuo rītus (vgl. li. rytus "Morgenzeit"), am Morgen, des Morgens: skan balsiņš rītiem (Var.: rītā, rītuos) agri, skanēj[a] se̦bu vakarā BW. 425, 12. nuo rītus piecelies Etn. IV, 81; LP. VII, 16. agri nuo rītus mazgāties Etn. IV, 106. ik rīta, ik rītus, jeden Morgen: ik rītiņus (Var.: rītiņa) mazgājies līgaviņas asarās BW. 21671, 2 var. - gaismiņu nemanīja, bet bija jau labi rītā LP. VI, 103, der Morgen war schon ziemlich fortgeschritten. ar labu rītu, guten Morgen (als Abschiedsgruss);

2) rīts U., gew. der Plur. rîti, rīta puse Ahs., der Osten:
pret od. uz rītiem, gegen Osten. viņa istabas luogi ir uz rītiem MWM. VIII, 673. Wenn urspr. "Aufgang (der Sonne)", zur Wurzel von and., ahd., ae. rīsan "sich erheben" (und ai. rīti-ḥ "Strom, Eile", slav. rinǫti "fliessen", la. rīvus "Bach" u. a.?), s. Persson Beitr. 286 und 769 f. und Wiedemann BB. XXVIII, 72.

Avots: ME III, 541

rũme, der Raum; der Wohnraum: gājēju šķiras dabū par algu brīvu dzīvuokli (rūmi) Etn. III, 133. pagasts aizmaksā rūmīti A. XX, 267. uz rūmi (rūmes) dzīvuot, auf Ablager leben U.: tē̦vs ar dē̦lu tâ˙pat uz rītmes A. XX, 504. - Bei St. rūme auch: die Hoflage. Nebst estn. rūm und li. rūmas aus mnd. rûm "Raum".

Avots: ME III, 570

‡ saspirât "spiras nuobārstīt": aves saspirājušas uz piegrīdes Dunika.

Avots: EH XVI, 449

I sê̦ks: auch (mit ê̦ ² ) Sermus; "luopu barība, kuo izlietuo dziras pagatavuošanai" Ramkau; zirgam pilna sē̦ka sile BW. 33136. piepildītu savu sē̦ka vē̦de̦ru Jauns. Augšz. 39.

Avots: EH II, 481

siŗa,

1) siŗa Nigr., sira Celm., Serbigal, Alksnis-Zundulis, comm., ein Umherstreifender; ein umherstreifender Bettler
(sira) Schwanb., Aahof; ein unruhiger Mensch Celm.: skraida (siruo Alksnis-Zundulis) kâ sira Celm. es neticu, kuo tāds pasaules siŗa stāsta Janš. Dzimtene IV, 210. šuo leišu siŗu un blēdi Bandavā 1, 147. Plur. siŗi U., siŗas Frauenb., siras Aahof, umherstreifende, feindliche Kriegsvölker Bergm. n. U., Marodeure U. - siruo pils, Raubschloss Für. I (unter sirāt); ²⁾ siŗa, sira, das bettelnde Umherstreifen U.: nabags ir uz siŗu Spiess n. U. viņš aizgāja sirā, er ging, um sich etwas zu erschwindeln Salisb. n. U. čigānietei siras kule Jürg. Zu sirt III.

Avots: ME III, 848

šireniẽks, wer širas macht Ekau: širenieki mani balti brāleliņi BW. 18628, 2.

Avots: ME IV, 18

*sīstaža,

1): auch (mit ì ² ) Oknist, siras teikušas: "meklējiet sīstažas ("?")! Lasd. Wenigstens in der Bed. 1 (und 2) aus d. Schiesstasche?

Avots: EH II, 493

šķēne,

1) auch šķēnis St., U., die Radschiene
Manz. Lett., L., RKr. XVII, 37;

2) šķēne Mesoten, šķēnis Schrunden, der eiserne Beschlagunterder Schlittensohle;

3) "ein gewisseri Bestandteil des Webstuhls":
šķēne tiek liktai ve̦lkuos, lai tie labāk šķiras aužuot. In den Bedd. 1 - 2 aus mnd. schene "Schiene"; in der Bed. 3 aus *šķēm[i]ne (vgl. šķē˜mini)?

Avots: ME IV, 32

šķira,

1): šis darbs jau nāk pa˙visam savā šķirā AP. jai ir sava š., sie gehört zu einer andern Konfession
Kaltenbr. nu man vairs neiznākuot šķiras un būšuot jāiet krievuos Austriņš Raksti VII, 201. aknas ir uz divi šķiri (uz divām šķēlēm) Seyershof;

2): auch (mit r ) Gr.-Buschh.; ganīja aitas ar guovīm kuopā, - nebija šķiras Sonnaxt. vai tad tu duomā, ka mēs netaisām ne˙kādas škiras? ... par motōra malumu mēs ņe̦mam dārgāk Jauns. Raksti III, 163; ‡

4) = šķir̃me (wo?): tam ne˙maz nav šķiras; ‡

5) der Schlitz am Frauenrock
AP.

Avots: EH II, 637

šķira (an. skor "Einschnitt") Selg., Dunika, Frauenb., Nigr., Stenden, Kandau, šķiŗa U., Durben,

1) die Abteilung, die Klasse (Ordnung)
U.: viņš katru labības šķiru atšķīra sevišķi LP. VII, 787. sāka piegriezt vērību... ze̦mākajām ļaužu šķirām Latvju tauta XI, 1, 36;

2) der Unterschied
U.;

3) Plur. šķiras, das Abgeschiedene, der Ausschuss
U. Zu šķirt.

Avots: ME IV, 43

šķiŗa, s. škira: šķiras L., der Ausschuss.

Avots: ME IV, 47

smalˆks,

1): s. sniedziņš nāk Linden in Kurl. s. (= plâns) priekšauts AP. smalka dzijs Kaltenbr. smalka zems (Boden)
ebenda. s. (mazs, sīks augumā) cilvē̦ks Auleja. smalki ziediņi Saikava. meita tāda maza, smalka ("vāja") Linden in Kurl.;

2): s. ("le̦pns") kungs AP. pa smalkam (= smalki) dzīvāt Saikava. Adv. smalˆki: malku s. saskaldīt Saikava. s. (= sīki, maz) ēst ebenda. piens te̦k s. (tievā strūklā) Sonnaxt. kad mieži s. (= sīki, niecīgi) auguši, tad pļauj ar gaŗkāti Seyershof. s. (sehr) dzirdīgs cilvē̦ks Sonnaxt. viņš tik s. (gut, genau) nedzird Salis. runāt tik s. (gebildet) kâ nuo grāmatas Saikava. s. (luxuriös) dzīvāt ebenda. s. (= gluži) pliks Siuxt. bija jau s. (= gluži) vakars klāt ebenda. Subst. smalkums: tuo smalkumu (ebenso fein) samalu BW. 5334. smalki vērpu ...; aiz tā liela smalkumina mazgi vien mugurā 7343 var. Plur. smalˆkumi: "smalkie salmi, kuo labību kuļuot dabū klājienu nuopurinuot" Ramkau; "izkulti miežu, kviešu, auzāju salmi" Seyershof; siena s. (sabirzumi) AP.; "siena, ābuoliņa vai salmu pabiras" Salis. "smulks" ME. III, 952 (in der etymologischen Notiz) zu verbessern in asmulkans".

Avots: EH II, 533

I smèltne ² : "klijas; dažādas maliena atbiras" N.-Peb. n. Latv. Saule 1043; Abfall beim Grützemachen in der Mühle Erlaa: kad taisa putrāmus dzirnavās, tad tīk s. (mit el˜ ) Ramkau. cepe karašu nuo labās smel˜tnes AP. smalku smeltņu šķipsnis Sudr. E. Apsk. 1903, S. 222.

Avots: EH II, 536

spirât Fest., -ãju, spiruôt (li. spirúoti), intr., spiras I 1 auswerfen: aitas, zaķi spiruo.

Avots: ME III, 998

spire, = spira I 3, die Rispe Mag. IV, 2, 12, Karls. ; Plur. spires "= iras">spiras" U.

Avots: ME III, 999

špiri Jerkul n. Etn. II, 33, = iras%20I">spiras I 3.

Avots: ME IV, 101

II spirinât, mit spiras I 1 bedecken U., Stockm. n. Etn. I, 58.

Avots: ME III, 1000

II stirât, -ãju, einen Durchfall haben: stiras parautam ik piecas minūtes bij jāiet stirāt Saikava. Zu stira 1 2.

Avots: ME IV, 1072

svira, ein Hebebaum, Hebel Kawall n. U., Pūrs III, 141, Grob., Nigr.; ein Brunnenschwengel U., Bielenstein Holzb. 163 (nördlich von der Abau): atnes sviru, izsvirāsim akmeni! Nigr. iebāz sviru dziļāk un tad liec uz leju, - akmens būs uz reizi ārā! Grob. izsvē̦rtajam katlam viena uose nuošļūk nuo sviras LP. V, 398. būtu jālietuo svira un buomis JR. IV, 82. Zu svḕrt.

Avots: ME III, 1161

‡ traņa, = trans: bites ... izšķiras strādniekuos un traņās Pēt. Av. I, 125.

Avots: EH II, 691

uz,- Präfix,



a) in nominalen Zusammensetzungen:

1) auf Verbindung mit der tegierten Kasusform beruhend: uzacis, Augenbrauen,
uzplecis, Schulterstück am Hemde, uzpurns, Maulkorb u. a.;

2) attributiv: uzkaudze, Aufhäufung über dem Mass,
uzpilns, übervoll u. a.;

3) deverbativ: uzdziras, eine Zeremonie während der Hochzeitsfeier,
uzkalas, ein Bogen im Schlitten, auf dem der Schlittenkorb ruht;

b) in verbalen Zusammensetzungen, bedeutend

1) eine Bewegung nach oben, "hinauf-":
uzkāpt, hinaufsteigen, uzskriet, hinauflaufen. uzklibuoja ... egles galiņā BW. 2344, uzlien... uozuolā LP. I, 15. spainis ... uzspŗāgst gaisā 111. Hierher auch Verba wie uzaugt, auf Wachsen, uzcelt, aufbauen, uzkur(inā)t, (Feuer) anmachen, uzpampt, aufschwellen, uzziedêt, aufblühen u. a.;

2) eine (vollendete) Bewegung auf die (oder zur) Oberfläche eines Gegenstandes:
tuo uzmaucu liepas ce̦lmam BW. 2221, 8 var. uzvelc (Var.: apvelc) man baltu kre̦klu! 3281. bē̦rnu uz mieta uztupinājis LP. I, 90. tie tev... uzmāksies 6;

3) 'hinzu-, dazu':
jau bij sūra rutku šķēle; vēl uzbēra (Var.: dabēra, piebēra) sinepītes BW. 4426;

4) die Richtung bei Verben, die "schauen, horchen, sagen, fragen" u. ähnl. bedeuten:
uzrunāt, anreden, uzsaukt, zurufen, uzskatît, ansehen. Vgl. Le. Gr. §§ 577-8.

Avots: ME IV, 314

uzdzeŗas, = iras">uzdziras: taisies, bāliņ, uzdzeras (Var.,: uzdziras) dzert, dzer guovju, dzer vēršu, dzer labu laimi! BW. 25743 var.

Avots: ME IV, 328

*uzdzīriņa od. uzdzīriņš, = uzdziras 1, (uzdzīriņš) Nachfeier, Nachgelage Mag. XX, 3, 208: jāsim, brāļi, panākstuos, dzersim tādu uzdzīriņu...! BW. 5215.

Avots: ME IV, 329

uzspirinât, Exkremente (spiras) fallen lassen auf (von Schafen!): aita uzspirinājusi (spiras) uz ceļa Schwanb.

Avots: ME IV, 381

I viŗa, = virve, ein dickes Seil, Tau: kuģis pārcietis briesmīgu negaisu: viras sarautas Nigr.

II viŗa, = vira, Gebräu (?): citai virai ņe̦m ūdeni nuo akas, citai ne̦s nuo strauta Janš. Mežv. ļ. II, 127.

Avots: ME IV, 620

II vira,

1) die Türklinke Lennewarden;
Plur. viras,

a) "bluķis ar caurumu vidū, kur griežas vārti" Illuxt;

b) eine Art Türhängen
Adamovič; eine Art Hängetür Oberkurl. n. Bielenstein Holzb. 35;

c) "?" : tagad durvīm piesit eņģes, senāk vis˙garām bija, kâ vēl tagad re̦dz pie kūtīm, vienīgi viras, t. i. durvju mugurai piesists vertikāli vienā malā miets, kas ielaists augšā un apakšā ieduobumuos RKr. XI, 86;

d) "kas veras" Nötk.;

2) comm., einer, der oft und ohne Grund die Tür auf- und zumacht
(pejorativ): tāds kâ vira! kuo tu virā (virini) durvis? Grawendahl. Zu vērt.

Avots: ME IV, 602

žeirât, -ãju,

1) intr., fliessen
Wid.;

2) längere Zeit regnen
Plm.; žèirêt ² Lubn., stark regnen;

3) tr., Bier aus dem
žeiris fliessen lassen (žeirêt) Fehteln, Kreuzb., Laud., "laist misu cauri žeirim (žeirêt) Vīt., (mit eĩ ) Jürg.;

4) giessen
(žèirêt ² ) Druw., Lis., Sessw.;

5) ein dünnes Getränk (z. B. dünnes Bier) bereiten, eine lange, magere Suppe kochen
Vīt., (žèirēt ² ) Golg., Meselau, Sessw., Vīt.: nežeirā nu tik gaŗas dziras! kas viņu izzūzās? Vīt.;

6) saufen
(mit eĩ ) AP. (auch žeirêt), (žèirêt ² ) Golg., Kl., Lubn.; viel trinken (mit èi ² ) Golg., Sessw.;

7) (ins Bett
Vīt.) harnen Wid.;

8) weinen
Spr., Mag. XIII, 3, 56, Neugut, Peb. (hier auch žeirêt), Stockm., Vīt., Zirsten (hier auch žeirêt); stark weinen (von kleinen Kindern gesagt) Gr. - Jungfernhof und Linden n. U.; laut weinen (žeirêt) Laud., Ramdam; "lange lärmen (z. B. vom Brüllen einer Kuh, vom Weinen eines Kindes)" Erlaa; brüllen (von Kühen) Setzen: kad es tev duošu reiz, tad tu sāksi tūlīt žeirāt, wenn ich dir einen Schlag (Hieb) geben werde, wirst du sofort anfangen zu weinen Mag. XIII, 3, 56. ja kas puikam nav pa prātam, tūliņ žeirē Laud. guovs žeirā Setzen;

9) viel, aber unproduktiv arbeiten
(žeirêt) Fehteln.

Avots: ME IV, 802

žeirêt, -ẽju, s. žeirât. Refl. -tiês,

1) (ausgelassen tollend) wiederholt giessen, einander begiessen
Druw.;

2) = žeirât 5: kuo nu tik daudz žeirējies! nevajag tik gaŗas dziras Vīt.

Avots: ME IV, 802

zveĩrs Treiland nar. p. Nr. 625, Schibbenhof, Stenden, Wandsen, schielend um Talsen, Vīt.; glasäugig Für. I, Wid.; "kas zvē̦ruo" Schibbenhof: zveiras acis BW. 13088; 14392; 20280, 1 var.; 23424 var.; 25875, 5 var. tam bija zveiras acis Janš. Līgava I, 269. skatīties greizi jeb zveiri ebenda. zveiras acis turēt, schielen Für. I. - In der Bed. "schielend" jedenfalls zu li. žaĩras "schielend"; zur Bed. "funkelnd (kas zvē̦ruo)" vgl. allenfalls Būga PФB. LXVI, 254 f.

Avots: ME IV, 769

III zviedrs "?": zviedras (Var.: zveiras) acis BW. 20280, 10; 23424, 2. Wohl nebst zviedrīt zu zvaidrît, wozu die Notiz unter zvàigzne.

Avots: ME IV, 782

‡ zvīrs "?": zvīras (= zveiras?) acis Tdz. 46867.

Avots: EH II, 816