Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'laidnis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'laidnis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

aizlaidnis

‡ àizlaîdnis,* der Schieber (eines Ofens).

Avots: EH I, 35

ielaidnis

ielaîdnis,

3): kre̦klam padusē ielaide iẽlaîdnīti vai liestiņu AP.; ‡

5) ein in offenes Wasser hineingelassenes Eisstück,. durch welches das Wassei schneller gefriert
Saikava.

Avots: EH I, 526

ielaidnis

ielaîdnis,

1) eine Art Setznetze
U.;

2) ielaidņi, das Gewölbe des Ofens, darauf die Glutsteine gesetzt werden
[s. Bielenstein Holzb. 100];

3) ein ergänzendes Stück:
kad ēvelējuot dēli izlūst zars, ieliek tai vietā ielaidni; ein eingelassenes Stück beim Zuschneiden od. Nähen Laud.; der Einsatz am Hemde Bers.;

4) ein ausgelassenes Kind
Wend. Zu laist.

Avots: ME II, 35

laidnis

‡ laidnis,* der Läufer (beim Schachspiel).

Avots: EH I, 712

palaidnis

palaîdnis: mit aĩ Schlehk n. FBR. VII, 44,

1): palaidņa Jē̦cē̦nam BW. 10232, 1; ‡

2) sala p., ein leicht Frierender Frauenb.;
‡

3) = palaidiens 3 (mit ai) Vitrupe.

Avots: EH II, 147

palaidnis

palaîdnis, palaidniẽks, palaîduons L., Mag. IV, 2, 124 (li. palaiduonas], palaiduonis [Behnen), Bl., (ein Demin. palaidnē̦ns Jaunie mērn. laiki 1, 15], eine zügellose, liederliche, nachlässige Person, ein Taugenichts: kādi pārgudri palaidnieki klusu apē̦duši tuo, kuo ļaudis bij' zieduojuši LP. V, 413. es bij[u] liela palaidniece VL. palaidņa meitene Kaudz. Vgl. li. palaiduo dass.

Avots: ME III, 54

puspalaidnis

‡ puspalaidnis Frauenb. "kas sevi un savu apģē̦rbu neapkuopj".

Avots: EH II, 333

Šķirkļa skaidrojumā (41)

atkurst

atkùrst 2 (li. atkursti), intr.,

1) auf einen Ruf hören, gehorchen:
puika palicis tāds palaidnis, ka vairs nemaz neatkurst Aps.; [

2) zu bellen aufhören
(? vgl. apkurst): suņiem neatkurstuot un zirgiem rikšuojuot, braucēji arī te nedabūja nekā zināt Austr. M. z. 19.]

Avots: ME I, 169

delveris

delveris: Demin. delveriņš BW. 3130, 1; 14000, 13 var.; fem. delvere Janš. Dzimtene II, 118, Demin. delverīte BW. 93;

2): ein Nachtschwärmer
Gramsden; ein unruhiger Kerl Bartau; ein Unruhiger Siuxt (jē̦ri jau tādi del˜veŗi ir); "nenuoteikts, svārstīgs, ātrs cilvē̦ks" Kalz.; "laidnis">palaidnis, nerātnis, nedarbis" (mit elˆ ) Grünw.; wer (sch)wankend (wackelnd) geht (von Betrunkenen und kleinen Kindern) Bērzgale; "kas tukšu runā" (mit èl 2 ) Saikava.

Avots: EH I, 315

drāmais

drāmais,

1) ein Knabe, der sich artig und still anstellt
Druw.; [drãms Drsth. ="rãms";

2) "palaidnis" Wessen].

Avots: ME I, 494

droiska

‡ dro`iska 2 , ein unattiges, unrühiges Kind, das sich viel bewegt und lose Streiche begeht Warkl.; = laidnis">palaidnis, padauza Skaista n. FBR. XV, 34, Līvāni. Vgl. draĩiska I.

Avots: EH I, 335

durnēt

durnêt, -u od. -ēju, -ēju, intr.,

1) trödeln, faulenzen, ruhig sein:
tu vari tur tupēt un durnēt SDP. III, 41. palaidnis pie uozuola durn LP. VI, 491;

2) [dur̃nêt Nigr.] schweigen, unfreundlich sein:
kuo tu nu durnē un ne ar vienu vairs nerunā. laiks durnē vien (nav ne vēja, ne saules) - būs atkal lietus Nigr.;

3) [dur̃nêt C., Jürgensb.] kur tad nu tu atkal durnēji, wo stecktest du denn wieder
Wagner u. U.;

4) (von Schafen)
durnêt, durnuot, sich krank zeigen Allend., Ruj. [In der Bed. 1 und 3 vielleicht durch dirnêt beeinflusst.]

Avots: ME I, 519

iela

ìela,

1) die Strassen in der Stadt:
palaidnis vazājas visu dienu pa ielām; nach U. auch: Alle, Reihe;

2) die Reihe Getreide, die Garbenschicht, die auf zwei oder drei zusammengestossenen Darrbalken im Darrhause steht;
auch eine Reihe von je zwei zum Dreschen aneinandergelegten Garben: divus rudzu gabaliņus saliek ar galvām (ruogām) kuopā, un vienu tādu rindu sauc par ieliņu Etn. III, 73;

3) iela malkas, Holzstapel
[Wolm., Salis], N. - Schwanb.: sakŗautas gaŗas ielas malkas Apsk. Nebst li. [eilà od.] eilė˜ "Reihe, Schicht" zu iet "gehen", aile "Reihe, Gang" (s. dies) u. a., s. Leskien Nom. 454 und Būga Изв. XVII, 1, 32].

Avots: ME II, 35

izlabot

izlabuôt, ‡ Refl. -tiês, sich bessern (perfektiv) Dunika; Jürg. u: a.: katrs palaidnis var saņemties un i.

Avots: EH I, 461

lainis

laînis, ein Glutstein in dem Rigenofen PS. [Wohl aus * laidnis, zu laîst.]

Avots: ME II, 409

litauris

litauris,

1) "palaidnis" Golg., [Wenden, Sessw.; ein Bettler
Bers.; 2) litaũris Neu - Wohlfahrt, litaũrs Lemsal, ein Dummkopf, ein Ungeschickter. - Aus d. Litauer? Vgl. vazājas apkārt bez darba kâ litauers Ruj.]

Avots: ME II, 475

nags

nags,

1): laid nagus! "kratz flugs"
Lng.;

3): drauga nagi (Var.: ruokas ) BW. 5584, 1. meitai darbu pilni nagi AP:, Siuxt. kad ņemšu sprungulu nagā, tad tu gan redzēsi Siuxt. nevaru ne˙kuo duot, - pašam tik tâ nagu starpā Dünsb. Skaistā Mīle 14. nagu palaidnis Frauenb., ein diebischer Mensch.
nagus turēt Lng., nicht stehlen. viņš netur labus nagus Lng., er stiehlt;

4): rādi, kāds tev n. ir! Pas. Vlll, 416. kamē̦r vien tē̦viem turēsies n. uz zveju Delle Negantais nieks 26. stāsta, kādi nagi bijuši, līdz sivē̦nus iedabūjuši maisā Janš. Mežv. ļ. I, 234. kādi nagi man ar tādu kverkli! Bandavā II, 91. manai svainei ... tādi nagi nav ar viņu turami kâ man, dzīvuojuot ar viņu vienās mājās Dzimtene V, 257. nagi! - tutenis raganai taisni aiz gultas Pas. IV, 11. tīri kâ naguos: kājas neklausa, un ruokas gurst Siuxt. naguos jau ir ar tiem čušņiem, kur jau viņi ira ebenda. nav ne˙kādu nagu, - vajag tik ķerties pie darba ebenda. nu ir naguos! Mežamuiža (Grenzhof). ka tevi naguos! ebenda;

6): nagu! "ruft man einem Pferde zu, dass es einen Huf hebe"
Tirsen u. a. šim zirgam sausi nagi un drūp ārā Siuxt. zirgam nuo lielas vilkšanas iegadās pilnie nagi (zem un pāri par nagiem aug gaļa, tâ ka tuo grūti apkalt) ebenda;

7): ce̦purēm ir n. Pas. XIII, 190;

8): auch Salis; eine gewisse Augenkrankheit
Orellen: acī n. iemeties. apužā ap tuo (scil.: acu ) vāku, kad ir iebiris kas, ieme̦tas tāds cietums, tuo sauc par acu nagu;

9): "slīps griêzums kuoka stīpas galuos" Siuxt: naguos turas stīpa kuopā; nagi satur, ka nešļūk ārā. stīpu liekuot ap trauku, šuos nagus pārliek krustām vienu pār uotru un aizāķē aiz stīpas;

11): vanaga nagi Wid., genista tinctoria; vanagu nadziņš Siuxt, eine gewisse Pflanze;
kaķa n., eine gewisse Pflanze (?): cik mēs patērējam kumelīšu, dzērves acu, kaķa naga Daugava 1928, S. 939; ‡

13) ve̦lna n. Siuxt, eine fünfzinkige Gabel zum Spreunehmen;
‡

14) putna n. U., ein Dieb (umschreibend).

Avots: EH II, 2

neprātis

nepràtis, f. - te, der(die) Unverständige, Unvernünftige, Unsinnige: viņa kâ neprāte smaidīja nuo prieka Janš. viņš ne palaidnis, ne neprātis Janš.

Avots: ME II, 728

novalks

nuovalks (unter nuovalka),

1): auch Bewershof, Fehteln; ‡

3) "nuovazāts priekšme̦ts (lamas vārds)" Dunika (nuõval˜ks); ‡

4) ein kränkliches, schwächliches Kind od. ein solches Haustier
Frauenb.: tādu nuovalku nede̦r audzināt; ‡

5) "niekdaris, palaidnis, nekrietns cilvē̦ks" (nuõvalˆks 2 ) Rutzau.

Avots: EH II, 105

palaidenis

[padaidenis, ein ausgelassener, unartiger Knabe Mitau; = palaidnis Bers.]

Avots: ME III, 54

palaidoņa

[palaiduoņa Lennew., = palaidnis, palaidne.]

Avots: ME III, 55

pedels

pe̦de̦ls, Adj., = pēdējs, der letztgeborene der letzte Nötk.: tas ir nāburga pe̦de̦lais dē̦ls Adsel, A.-Peb.; pe̦de̦lais (beidzamais) palaidnis Golg.

Avots: ME III, 192

plānprātiņš

plânpràtiņš, plânpràtis, ein Dummkopf, Schwachkopf: tas bija pa daļai palaidnis, pa daļai plānprātis BW. III, 1, S. 137.

Avots: ME III, 330

pluncis

pluncis,

1) eine Pfütze
Nieder-Bartau : peļķes jeb plunči, kur labprāt vārtās cūkas Kronw.; asiņu pluncis Austrums;

2) pluñcis C., ein Schlemmer, Säufer,
(Preekuln, Gaiken) ein liederlicher Mensch Seew. n. U., wer auf saubere Kleidung nichts gibt Mag. XIII; 3, 67: kaut kāds palaidnis vai pluncis A. XXI, 4. ne˙viena laikam gan negribēs . . . kaut kāda plunča MWM. XI, 188. neraugāt šāda plunča, rasiņā izmirkuša! BW. 12172 (auf den Freier bezogen);

3) ein sackartiges Kleidungsstück
De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 470: Paula . . . bija ielīdusi laikam kādā mātes ve̦cā, vaļīgā rīta svārkā; bet arī šādā pluncī viņa bija skaista Janš. Dzimtene V, 320;

4) pluñcis "ein vom Regen Durch nässter" :
slapjš kâ pluncis Rothof, (mit ùn 2 ) Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 356, 357

pragaris

pragaris,

1) = laidnis">palaidnis Gliebava;

2) pragars, ein Gieriger, den man nicht satt machen kann
St., Oberl. n. U. Nebst li. prãgaras "Abgrund, Hölle; Vielfrass" (oder daraus entlehnt?) zu dzer̂t; die echt lettische Entsprechung könnte dissimiliertes pagare "Unterwelt" sein, wenn es kein Neologlsmus ist.

Avots: ME III, 376

sabuknīt

sabuknît Dunika, sabukņît Selsau, sabuksnît Schujen, N.-Peb., sabukšķinât Benjam., tr., tüchtig mit Fäusten bearbeiten, Rippenstosse geben: bē̦rns tāds palaidnis, bet kad krietni sabukņī, tad paliek rāmāks Plm. bē̦rni nepalika mierā, kamē̦r māte tuos krietni sabukņīja Druw. es viņu labi sabuksnīju Wain.

Avots: ME III, 599

satēgt

satêgt, willfahren, nachsichtig sein: tē̦vs visu laiku satēdza (palaida vaļu) dē̦lam, un tas nu ir palaidnis Saikava, Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 762

šķendele

šķeñdele,

1): auch AP.; druoši rāvu brāļa dzirnus, lai tās gāja šķendelēs BW. 22478. 1 var.; ‡

2) = šķindele Kurmene, Zerrauxt, (mit èn 2 ) Setzen, (mit en ) Daudsewas, Kl.-Salwen: jumta izlaidnis ... šķendelēm apsists Jauns. Raksti IV, 48. S. auch šķeñdeles unter šķendeļi.

Avots: EH II, 631

smaulēt

II smàulêt 2 Saikava, -ẽju, anhaltend weinen (von Kindern): ir gan palaidnis! smaulē vienā smaulēšanā, ne apklausīties nevar! Laud. Etwa zu mhd. smollen "schmollen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 687 und Fick Wrtb. III 4, 531?

Avots: ME III, 955

šmerlis

‡ šmèrlis 2 Neugut, PV., Stelph. "palaidnis, nebēdnis, nelietis; melis".

Avots: EH II, 649

spitka

‡ II spitka (seltener: spĩtka) Raiskum "spītīgs cilvē̦ks; palaidnis".

Avots: EH II, 552

stērbele

stêrbele 2 Bauske, Grünh., Gr. - Essern, Siuxt, Līn., Iw., Dunika, Wandsen, stêrbele 2 Selsau, Saikava, Buschh., Warkh., stērbele Wessen, Memelshof, der Rockschoss Dr., ein Zipfel vom Rock U., Wessen, die Stosskante U., der Rockstoss N. - Bartau, Gold. n. Etn. I, 138, Grünh., (mit -êr- 2 ) Dond., Selg., Kand., Naud., der untere Saum am Rock U., der Umschlag V., was (am Rockstoss) abgerissen ist (mit -ẽr- ) Arrasch, Drosth., (mit -êr- 2 ) Bers., Warkl.: ieķē̦rušies kažuoķeļa stērbelēs LP. VI, 235, Frauenb. tad ta palaidnis nuo sievišķa! staigā nuoskrandušām stērbelēm Naud. visas stērbeles tam blēņu pilnas L. Nebst starbele zu li. sterblė "Schoss" (zur Wurzel von le. stara?).

Avots: ME IV, 1063

talampa

talam̃pa ("selten") Gr.-Sessau, comm., ein grosser Taugenichts (palaidnis).

Avots: ME IV, 126

taukums

tàukums, Fettigkeit, Fettes, Speck: miesas brangums un taukums. netrūkst nedz taukuma, nedz liesuma Purapuķe Humor. u. st. 10. kava luopus un nuo taukumiem arī dieviem vēlēja kādu kumuosiņu LP. VII, 301. uz uoglēm cūkas taukumi švirkst U. b. 85, 73. sagriež taukumu smalkuos gabaliņuos Vīt. 55. ve̦cā mēnesī nevar cūkas kaut, tad taûkums 2 izte̦k taukuos AP. izvilka miežam taukumiņu BW. 1466. zaru galiņi pildījās ar smagu taukumu MWM. VI, 842. teļa taukums, ein Schimpfname Gr.-Sessau ("laidnis">liels palaidnis"), Latv. Av. v. J. 1901, No 6 (Feuil.).

Avots: ME IV, 137

voilaks

vo`ilaks 2,

1) ein Ausgelassener, Unartiger ("laidnis">palaidnis"): tas puika nu gan liels voilaks! Golg.;

2) ein Faulpelz
Saikava.

Avots: ME IV, 675

žautris

I žautris (f. -re), jemand (gewöhnl. von einem Kinde gesagt), der viel umherzuklettern pflegt Plm.: kuo nu kâ žautris žausties? Plm. n. RKr. XVII, 87. puikas kâ žautŗi žaustījās pa sētiņām un malkas grē̦dām Plm. Pēterītis palaidnis un žautris: istabā pa galdiem un luogiem vien žaustās ebenda. Zu žauties 1.

Avots: ME IV, 794