Paplašinātā meklēšana

àizlum̃pačuôt, schwerfällig, plump dahingehen, weggehen, abwatscheln, fortschlendern: Trīne aizlumpačuoja pruojām Lautb.

Avots: ME I, 38

atlum̃pačuôt, schwerfällig kommen: ve̦cā apteksne atlumpačuoja Lautb.

Avots: ME I, 174

‡ drapačkas Lubn., Brotkrümchen.

Avots: EH I, 330

drumpačas, Stücke, Teilchen, Krümchen: ķēves dē̦ls salasījis dze̦lzu drumpačiņas LP. VI, 513, visa gada taisījumu mani bē̦ri kumeliņi drumpačās sadragāja BW. 19055, [Vielleicht aus drupačas und drums(ta)las kontaminiert.]

Kļūdu labojums:
sadragāja = sabradāja

Avots: ME I, 503

drupača: auch Grenzh. n. FBR. XII, 24, Salis n. FBR. XV, 65, Frauenb.: ne drupač[u] nedabūj[u] BW. 2231.

Avots: EH I, 336

drupača, drupakla, drupakle, drupala, drupata, gew. Pl., Krümchen, Brocken, Stückchen: maizes drupačas, drupači AP., drupaklas Etn. II, 120. drupakles Purap. maizes nav ne drupačiņas LP. V, 218. liels siets pilns smalku drupaklu. mūsu maize bīde̦lē̦ta. cauri skrēja drupalām BW. 19363. sasist drupatu drupatās.

Avots: ME I, 504

‡ drupačans Salis n. FBR. XV, 57, = drupaîns: d. biezpiens.

Avots: EH I, 336

‡ drupačât PV., bröckeln (tr.).

Avots: EH I, 336

‡ drupačka PV. "ein Krümchen".

Avots: EH I, 336

‡ drupačnieks Frauenb. "ar biezpiena drupačām apkaisīts (ce̦pts) plācenis".

Avots: EH I, 336

‡ drupačuôt PV., = ‡ drupačât.

Avots: EH I, 336

[dumpačs Bielenstein Holzb. 666, = dumpurs.]

Avots: ME I, 515

‡ ìedrupačuôt Lubn., = ìedrupinât: ie. druskas.

Avots: EH I, 510

‡ ìeklumpačuôt Ar., = ‡ ieklumburêt.

Avots: EH I, 520

‡ izkapačât "ausgraben" Līvāni: i. duobi.

Avots: EH I, 453

izlum̃pačuôt, intr., hinaus -, herauswatscheln: viņaizlumpačuoja ārā Lautb., Smilt.

Avots: ME I, 765

izpačâtiês, sich gemütlich mit dem Blätterquast in der Badstube schlagen, sich baden Kand.

Avots: ME I, 777

‡ kapačât, -āju,

1) graben
Līvāni;

2) mit einer Hacke bearbeiten
Warkl.: k. pupu vagas pēc ataršanas;

3) den Mist auf dem Felde mit einer Mistgabel von der Fuhre nehmen
Bērzgale, Zvirgzdine. Refl. - tiês; zappeln Bērzgale, Borchow, Kalupe, Lubn., Meiran: jis tie (dubluos) kapačājās Pas: VII, 430 (ähnlich: XI, 203).

Avots: EH I, 585

‡ kapačnieks, ein Arbeiter, der den Mist auf detn Felde von der Fuhre nimmt Bērzgale, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 585

‡ karapačka Bērzgale, Lubn., Meiran, eine Art Wagen.

Avots: EH I, 587

‡ kārpača, eine Art Peitsche: divžubura kārpačiņa BW. 23461.,Vgl. ‡ kar̃bača.

Avots: EH I, 603

‡ klapačas Seyershof, ein Klapperinstrument zum Heimrufen von der Arbeit.

Avots: EH I, 610

klapači, Ärmelaufschläge L., Ruj. n. U.

Avots: ME II, 214

klum̃pača, der Plattfuss C., Dr.

Avots: ME II, 234

klum̃pačuôt, intr., humpeln, watscheln C. [Zu li. klùmpti "идти тяжежелою".]

Avots: ME II, 234

‡ knapača "ein abgemagerter, kraftloser Mensch od. ein solches Tier; ein kleines Mädchen" Frauenb.

Avots: EH I, 627

krapačas, ‡

2) Kram, alte Sachen
Seyershof.

Avots: EH I, 642

krapačas, Krümchen, allerlei Abfälle, Splitter Smilt., Lub., C.

Avots: ME II, 260

‡ krapačât Warkt., (wiederholt) Schleim (Speichel) auswerfen.

Avots: EH I, 642

‡ krapači Warkl., Auswurf, Speichel.

Avots: EH I, 642

krẽ̦pačas, Schleimauswurf A. XIV, 479.

Avots: ME II, 275

I kupača "?": kupača [identisch mit kupača II?] māte, gaŗastes tē̦vs, pulks mazu, apaļu bērniņu (Rätsel: Ofen, Brotschaufel, Brot) Tr. III, 589.

Avots: ME II, 317

II kupača: auch Auermünde, Wirginalen.

Avots: EH I, 676

II kupača, kupica, kupice, kupenice L., die Kupitze, ein Grenzmal: kuo tie tē̦va suņi rēja uz kupaču tupē̦dami BW. 13658. [In Dond. ein nom. pl. kupeš. - Beruht nebst estn. kupits auf r. кóпица "Grenzhügel".]

Avots: ME II, 317

kupačās nest, jem. auf dem Rücken tragen Grünwald. [Wohl zur Wurzel von kuprs.]

Avots: ME II, 317

‡ *kupačuôt, zu erschliessen aus sakupačuôt.

Avots: EH I, 676

[lampači "?": tie (studenti) e̦suot tikai tādi lampači Deglavs Rīga II, 1, 455.]

Avots: ME II, 418

[lam̃pačuôt, in grossen Stiefeln schleppend gehen Grünh., Roop, Laud.; mit schmutzigen Füssen gehen Stuhrhof; mit Stiefeln in Kote waten Ruhental; làmpačuôt ² Sessw. N. - Schwanb., = lāčuot I: (lapsa) lampačuokuot (von einer schwerfälligen Bewegung Loddiger, N. - Peb.) nu pati laukā Pas. I, 328, Mar.; hüpfend laufen Gold.]

Avots: ME II, 418

làpača ² : kuo tu kâ lâpača ² piemin islabu? Zögenhof.

Avots: EH I, 728

làpača ² [auch Warkl.], comm., n. U. auch lāpacis [auch N. - Peb.], ein plumper Mensch: ka tik negadītuos kāda lāpača, kas sajauc visu māju MWM. XI, 5. tas izskatījās kâ lāpača A. XII, 99, Lub. [lãpača Burtn. "ein Schmutzfink".]

Avots: ME II, 439

‡ lapačâjs Bērzgale, aus mehreren Stükken hergestellt: l. kažuoks.

Avots: EH I, 720

‡ lâpačât C., (mit â ² ) Zögenhof, = làpačuôt ² : l. (bradāt) pa istabu.

Avots: EH I, 728

làpačuôt ² : auch (mit â ) Serbig., Smilt.

Avots: EH I, 728

[lapačuôt ² Warkl., lāpačuot N. - Peb., lâpačuôt Bers., schwerfällig gehen (z. B. wenn das Schuhwerk voll Sand ist.).]

Avots: ME II, 439

‡ ļê̦pača ^2: Frauenb. "ein langsam gehender Mensch".

Avots: EH I, 772

lumpačas, die Beine: vai citur tavām lumpačām nav vietas?

Avots: ME II, 512

lum̃pačuôt [Lautb.], auch lumpaču lumpačiem iet, intr., watscheln, plump gehen: tā lumpačuoja ē̦damistabā Lautb. lumpaču lumpačiem devās nelaimes saglābt A. XVIII, 123.

Avots: ME II, 512

‡ nùopačât, durchprügeln (?): varēšuot vēl labāk izsacīt tad, kad nuopēršuot. vajaguot tikai n. Kaudz. Izjurieši 193.

Avots: EH II, 73

pač! Interj., patsch! ja neduos putriņu, duos žagariņu pa uokstiņu pač, pač Etn. II, 43; bezeichnet auch den plätschernden Schall im Wasser Kav.

Avots: ME III, 13

pača,

2): jāliek pačās (in die Badewanne)
... mazais dē̦ls Saul. (ähnlich Nerft, Sonnaxt, Wilzen); pačas Bērzgale, pačiņas Wessen, das Baden eines Kindes. In dieser Bed. n. Sehwers Unters. 85 aus d. Patsche "unsauberes Wasser, unsaubere Flüssigkeit, die man weggiesst";

3): Demin. pačiņa (in der Kindersprache)
Grenzhof n. Fil. mat. 63.

Avots: EH II, 124

pača, pačka (ein Wort der Kindersprache),

1) der Quast, Besen;

2) das Badewasser, die Badewanne;

3) der Hintere:
kad nebūsi rāms, dabūsi par paču Sassm.

Avots: ME III, 13

‡ pačabans Schwitten, recht (ziemlich) trocken und leicht (vom Heu): p. siens.

Avots: EH II, 124

pačabêt, ‡ Refl. -tiês,

1) ein wenig rascheln
C., Sessw., Seyershof;

2) eine Zeitlang leise (verstohlen) schwatzen
Heidenfeld. ‡ Subst. pačabêšana, leichtes Rascheln (von kurzer Dauer): baidījās nuo katras mazas nieku pačabēšanas Dünsb. Vecie grieķi II, 97.

Avots: EH II, 124

pačabêt, intr., ein wenig rascheln, rauschen: aiz muguras kaut kas pačabēja Vēr. II, 159.

Avots: ME III, 13

pačabinâtiês, ‡

2) unordentlich etwas verrichten
Vank.

Avots: EH II, 124

pačabinâtiês, ein wenig schwatzen: mēs paši pačabināmies; uz mums nevar klausīties Dond.

Avots: ME III, 13

pačabiņš, pačāblĩtis Nerft, ein energieloser, charakterloser, schwacher Mensch: ve̦ctē̦vs palicis tāds pačabiņš Dond. n. RKr. XVII, 44.

Avots: ME III, 13

[pačablis Erlaa "panīcis cālis, izplūrējis gaiļēns

Avots: ME III, 13

‡ pačāblis Wessen, = pačablis; "jaunākais un mazākais cālis".

Avots: EH II, 125

‡ pačablīte "?": mēs bijām tikai pačablītes un pastarītes, Veselis Daugava 1934, S. 697.

Avots: EH II, 124

pačāblītis, s. pačabitrš.

Avots: ME III, 13

pačābulis, ein Hühnchen im halben Wachstum St., [Bers., N: Peb., Bauske; ein Kind, das eben zu gehen anfängt Bauske].

Avots: ME III, 13

[pačaganâtiês "eine Weüe bei der Arbeit trüdeln und nichts zusfande bringen" N.-Peb.]

Avots: ME III, 13

pačaganêt,

[1) "pačakarêt": p. krāsni, salmus Sessw., Selsau, Lis., Lös., A.-Peb.;

2) = pačužinât 2: p. gultas maisu Vīt.;

3) "beschleunigen"
Bers.]. Refl. -tiês, [sich beeilen Festen]: vinš bija pačaganējies, pieņēmis pat tumsu un pabeidzis apart... rugaines Vēr.II, 327.

Avots: ME III, 13

pačagans: p. (nicht fest) sniegs Seyershof; ziemlich flink Vank.: iet pačaganiem (paātriem) suoļiem Lubn.

Avots: EH II, 124

[pačagans, ziemlich locker, weich: p. sniegs; pačagana maize.]

Avots: ME III, 13

‡ pačagât Kalz. n. Fli. mat. 28, ein wenig abschmecken (aber nicht weiter fressen, vom Vieh gesagt): pačagāja gan, bet neēda.

Avots: EH II, 124

‡ pačāgât Kalz. n. Fil. mat. 28 "papļaustīt": pačāgā nu drusciņ tu ar!

Avots: EH II, 125

pačakarêt(iês), wühten, etwas stochern: pačakarēt pīpi, krāsni. pāčākarē krastu, lai vēži nāk ārā! Kand.

Avots: ME III, 13

pačakarêt(iês), wühten, etwas stochern: pačakarēt pīpi, krāsni. pāčākarē krastu, lai vēži nāk ārā! Kand.

Avots: ME III, 13

[pačakât, ein wenig hacken od. hauen: p. žagarus ķēķim N.-Peb.]

Avots: ME III, 13

[pačakls, ziemlich hurtig, flink: p. puisis.]

Avots: ME III, 13

pačakstinât, intr., ein wenig rascheln, schnalzen: viņš pačākstināja ar mēli Latv.

Avots: ME III, 13

‡ pačalît Rutzau, = pačaluôt.

Avots: EH II, 124

pačaluôt: zemnieks muižā ... pačaluoja Jürgens 131. ‡ Refl. -tiês, eine Weile plaudern: p. vēl kādu brīdi Schwitten, Zögenhof.

Avots: EH II, 124

pačaluôt, intr., tr., ein wenig schwatzen, murmeln Ahs.: gribu ar tevi drusku pačaluot. Subst. pačaluõjums, das Geschwätz: nevaram ielaisties katra pačaluojuma sīkākā kritikā Latv.

Avots: ME III, 13

pačam̃dît: p. uguni ar spiķīti AP.

Avots: EH II, 124

pačam̃dît, tr., intr., ein wenig tasten, betasten, auf den Zahn fühlen, greifen: cisas, salmus. grib kundziņu drusku pačamdīt Aps. reiz pa reizei viņš pačamdīja kabatā A. XI, 28. pačamdīja pa māisiem Vēr. I, 1391. Refl. -tiês, ein wenig nach etwas tasten, greifen, tastend suchen: vecītis pačāmdījās pa kabatām R. Sk. II, 139.

Avots: ME III, 13

‡ pačamstinât, ein wenig čamstinât: pačamstināja lūpām Upītis Pirmā nakts 183.

Avots: EH II, 125

‡ pačànkât ² Lubn., (den Boden) mit den Händen ein wenig durchwühlen (beim Jäten oder vor dem Pflanzen).

Avots: EH II, 125

pačañks, ein grosses Stück Brot in der Milch Kav.

Avots: ME III, 13

‡ pačāpât Dunika (mit ã), Wessen, = pacãpât: man, ve̦cai diengalei, pietiek, ka varu p. te˙pat Janš. Mežv. ļ. II, 264. puisītis vēl ne˙maz nevar p. Dunika.

Avots: EH II, 125

‡ pačapstinât, ein wenig čapstinât: es pačapstinu ar mēli Jauns. Raksti VIII, 25.

Avots: EH II, 125

pačāpstinât, tr., intr., ein wenig bewegen (von den Lippen): māte pačāpstināja lūpām (lūpas A. XVI, 334) AU.

Avots: ME III, 13, 14

‡ pačare Druw., Tirs., = pacere; nezin kādā pačarē ("?") bijāt iegrūdušas kaņepes Vanagu ligzda 142.

Avots: EH II, 125

pačât: n. Sehwers Unters. 85 aus d. patschen "schlagen, patschend aufschlagen, im Wasser herumgehen".

Avots: EH II, 125

pačât, tr., ein wenig schlagen, prügeln, mit dem Blätterquast in der Badestube schlagen, baden, tätscheln Etn. IV, 163: ar savu tukluo ruociņu pačādama viņa ruoku A. XII, 263. Refl. -tiês, im Wasser plätschem Kav.; sich baden (in der Kindersprache).

Avots: ME III, 14

‡ pačaugans Lubn. "pairdęns": p. siens.

Avots: EH II, 125

pačaũkstêt, intr., ein wenig rascheln: ne lapā apsē nepačaukst Janš.

Avots: ME III, 13

‡ pačaũvêt AP., Jürg., = pabaĩdît: p. cāļus, lai iet nuo istabas laukā.

Avots: EH II, 125

[pače̦kls, ziemlich schön gekleidet: pače̦kla meita N.-Bartau.]

Avots: ME III, 14

‡ pačeplītis Sessw., = paceplītis.

Avots: EH II, 125

‡ pačĩčât NB. "samainīt (?)": pačīčāta ce̦pure.

Avots: EH II, 125

‡ pačiêkstene "der Raum unter einem Gebäude" (?) Saikava: suns ielīdis pačiekstenē (= paklētē?) zem klēts: "plaisa vai šķirba zem sienas vai mūrīša" Heidenfeld.

Avots: EH II, 125

‡ pačiêpt ² Dunika, = papĩkstêt: putniņš tâ nuosalis, ka nevar ne p.

Avots: EH II, 125

[pačiẽpt, wegstibitzen: suns pačiepa gaļas gabalu Dunika.]

Avots: ME III, 14

[pačīgât(iês), ein wenig fiedein: drusku pačīgāt Lis.]

Avots: ME III, 14

[pačīgât(iês), ein wenig fiedein: drusku pačīgāt Lis.]

Avots: ME III, 14

‡ pačĩkâtiês Pampeln, = pačīgâtiês.

Avots: EH II, 125

pačīkuôtiês,

1) "?": tad tu vari gan ar visiem saviem brīnumiem pacīkuoties A. VIII, 1, 67;

[2) "paspē̦kuoties (die Kräfte messen)"
Bauske, Bers.;" paplūkāties": bē̦rni pačīkuojas (viens uotram saņem pamatu kušķim un papurina viens uotra galvu) Vīt.].

Avots: ME III, 14

pačĩkstêt, intr., ein wenig knarren: pāčīkstējā vāŗa durvis VL.

Avots: ME III, 14

pačiņas: auch Oknist.

Avots: EH II, 125

pačiņas, das Bad (in der Kindersprache): bē̦rns pačiņās Naud., Kav.

Avots: ME III, 14

I pačinčinât, [ein wenig činčinât]: kuo nu? - nu pačinčinājis - atskrējis viņa zirgs LP. VI, 584. [ej, pačin̂čini ² pusdienā (= sazvani ļaudis pusdienā)! Lesten].

Avots: ME III, 14

[II pačiñčinât, = pačunčināt 1 Grünh., Autz; neveikli uz priekšu kulties, piem. ar vāju zirģeli" N.-Peb.]

Avots: ME III, 14

‡ pačiñgâtiês Salis "palūgties (kuo nuo uotra)".

Avots: EH II, 125

pačipstêt,

[1) auch pačīpstêt, ein wenig piepen]: sargi ne pačipstēt vairs die Wächter können keinen Laut von sich geben LP. V, 243; ["ieskanēties": maku cilājuot pačipstēja sīka nauda Vīt.;

2) "papļāpāt" Seppkull;

3) "izputēt" MSil.].

Avots: ME III, 14

[pačirkstêt, ein wenig čirkstêt: putns pačirkstēja Bers.]

Avots: ME III, 14

pačirkstinât,

1): auch (mit ir̂ ² ) AP.;

5): auch (mit ir̃) Mesoten, Pampeln.

Avots: EH II, 125

[pačirkšinât Bauske, ein wenig čir̃kstināt.]

Avots: ME III, 14

[pačirkstinât,

1) ein wenig od. nachlässig melken
C., Lis., (mit ir̂ ² Ruj.: kādas divas (scil. guovis) tur pačirkstinājusi Jaunie mērn. laiki I, 183;

2) auch pačirpstināt, ein wenig zirpen od. zwitschern;

3) "(mit einer Feder) hörbar kritzeln"
MSil.;

4) "pagrabinât" Mar. (mit ir̂), Sessw., Selsau, Lös., Lis., Segew., Sermus, A.-Peb.: pačir̃kstināt durvis, kurpes, sasalušas pastalas Grünh., Autz; p. zuobus N.-Peb.;

5) ein wenig (schlecht) fiedeln
Mar. (mit ir̂) u. a.]

Avots: ME III, 14

pačkâtiês, pačkuôtiês, (mit einer weichen Masse ungeschickt hantieren, sich besudeln]: kuo tu pačkuojies? Paul. es ne˙kur nee̦smu tādas pačkuošanās redzējusi, un tuomē̦r luopi bij visur labi A. XVIII, 135. [Aus r. пáчкаться dass.]

Avots: ME III, 14

pačķis, der Scherz Neik. n. U.

Avots: ME III, 14

pačakstêt, intr., tr., ein wenig rascheln, schwatzen: viņš mīl pačakstēt tīrus me̦lus MWM. VI, 492.

Avots: ME III, 13

‡ pačokât Seyershof "viegli pasist ar kuo".

Avots: EH II, 125

‡ pačolât, sich ein wenig (leise) unterhalten Dond.

Avots: EH II, 125

‡ pačùopît ² Saikava, ein wenig stibitzen.

Avots: EH II, 125

‡ pačùoptiês ² Auleja, eine Weile sich beschäftigen (geringschätzig).

Avots: EH II, 125

pačubinât, ‡ Refl. -tiês, ein wenig stöbern (wühlen) in etwas (?): izvilkdams savu maku, tanī pačubinājies Janš. Bandavā II, 157.

Avots: EH II, 125

pačubinât, tr., ein wenig lockern, ein Bett aufklopfen [Dond.]: tur te̦ku salmiņus pačubināt BW. 28780, 4. pačubini manas cisas!

Avots: ME III, 14

‡ pačudît Erlaa, ein wenig antreiben (aufmuntern): kad viņu pačuda, tad tik viņš iet.

Avots: EH II, 125

‡ pačuinât, ein wenig mit einem stumpfen Messer schneiden Dond.

Avots: EH II, 125

pačukât ME. I, 418 (unter čukât), ein wenig stuchern.

Avots: EH II, 125

pačuknît,

1) ein wenig (einen Ofen) schüren
ME. I, 418 (unter čuknît), Ermes, Heidenfeld, Jürg., Orellen u. a.; ‡

2) unter etwas schieben (perfektiv)
C., Sessw., Warkl.; ‡

3) ein wenig anspornen
Heidenfeld: p. zirgu, lai iet ātrāk.

Avots: EH II, 125

pačuks, der Räuber, Bandit: mežā pačuku Kand.

Avots: ME III, 14

pačuksnît, [ein wenig stochem]: pag, es vēl te zem kārkliem pačuksnīšu MWM. VI, 279.

Avots: ME III, 14

pačuksteniski, flüsternd, im Flüstertone: ve̦ctē̦vs nuorunāja tâ pačuksteniski Vīt.

Avots: ME III, 14

pačukstêt, ‡ Refl. -tiês, eine Weile flüstern: pačukstējusēs ar Ziemeli Janš. Mežv. ļ. I, 218.

Avots: EH II, 125

pačukstêt, tr., intr., leise flüstern, zuflüstern: tika pat klusu pačukstē̦ts, ka viņi ne˙kad nee̦suot bijuši laulāti Rainis.

Avots: ME III, 14

‡ pačūlât Bers., Lis., Marzen, Peb., Salis, Wolm., eine Weile siepen: vâts pačūlāja kādu laiku, tad sadzija.

Avots: EH II, 125

‡ pačuminât Frauenb., ein wenig fressen: lai aitas pačumina ruogas!

Avots: EH II, 125

pačuñča, der Raum, die Feuerstelle unter einem eingemauerten Kessel Etn. IV, 163.

Avots: ME III, 14

pačunčinât, Intr., tr.,

1) in kleinem Trott fahren, reiten:
nevarēja ne pačunčināt LP. V, 318. varēja drusku pačunčināt rikšus Janš. [Bārenīte 52];

2) ein wenig schaukeln:
mazais jāpačunčina B.Vēstn.

Avots: ME III, 14

‡ pačupinêt Wessen, ein wenig betasten. Entlehnt aus li. pačiupinếti dass.?

Avots: EH II, 125

‡ pačūpstinât, pačūpstît, ein wenig čūpstinât resp. čūpstît: duod man kuo saldu drusku p˙!

Avots: EH II, 125

‡ pačurât Dunika (in der Kindersprache), = pamìzt: kas te plāna vidū pačurājis?

Avots: EH II, 125

pačur̂kstinât: "schnell aufbraten od. aufkochen" (mit ur̃) Frauenb.

Avots: EH II, 125

pačur̂kstinât, fakt., ein wenig rieseln lassen; mit Geräusch braten: de̦sas līkumu varēs pačurkstināt vakariņām R. Sk. II, 133.

Avots: ME III, 14

pačužinât,

2): p. gultu, zemi Warkl. Refl. -tiês,

1): auch Salgaln.

Avots: EH II, 125

pačužinât, tr.,

[1) ein wenig summend od. zuredend (ein Kind) zu beruhigen suchen
Bers.];

2) ein wenig lockern, aufktopfen:
gultu. pa, es tev pačužināšu vietu Vārpa, Vīt. Refl. -tiês,

[1) ein wenig in einer raschelnden Masse wühlen
Lennew., Alt-Rahden]: ej nu vēl pačužinies Vīt.;

[2) ein wenig trödeln:
pienāks, pačužināsies, paēdīs, - un es lai maksāju algu! Jürg.; "lē̦ni taisīties jeb rīkuoties" Peb. u. a.;

3) eine Weile still und freundlich sich unterhalten
MSil.; "pamīlināties, pajuokuot" Sessau].

Avots: ME III, 14

papačât, tr., etwas tätscheln: viņš papačāja saimniekam ple̦cu Latv.

Avots: ME III, 80

pìelampačuôt, volltrampeln, volltreten: nepielampačuo istabul Mar., Stuhrhof.

Avots: ME III, 265

pìelāpačuôt Lub., volltreten, volltrampeln: istabu.

Avots: ME III, 266

pìelum̃pačuôt, hinzu watscheln: Trīne pielumpačuoja pie kūts durvīm A. v. J. 1902, S. 122.

Avots: ME III, 269

pripača, der Anspann des (dritten) Seitenpferdes: pripača tiek pielikta pie divjūga ratiem trešā zirga piejūgšanai blakām Kalleten. Vgl. pripaška.

Avots: ME III, 391

pumpača, comm., wer unebenes, knotiges Garn spinnt: pumpača, rumpača galdiņa galā; sīkvērpis, plānvērpis aizkrāsnē BW. 7016.

Avots: ME III, 410

I rapačât: auch Wohlfahrt (hier auch refl.).

Avots: EH II, 354

I rapačât Wolmarshof, -ãju, = rãpačât, auf allen Vieren kriechen Wain., (hier auch reflexiv) Preekuln.

Avots: ME III, 478

II rapačât, -ãju "eine Arbeit gewissenhaft verrichten" Katzd.; "am Samstagabend od. Sonntag arbeiten" Posendorf. Vgl. li. (ap)rópti "mit einer Arbeit fertig werden"; identisch mit rapačât I?

Avots: ME III, 478

rãpačât Jürg., C., Nigr., -ãju, rãpačuôt Lautb., Bauske, freqn., kriechen, auf allen Vieren gehen : grib netikls tē̦va dē̦ls ar manim ceļu iet. ... grūžu ceļa maliņā. ... atskatuos, kâ tas kuoši rāpačāja BW. 9926, 2 var. sievām diet, meitām diet, vīriem rāpu rāpačuot! 19631, 1. ne˙vienam nevajaga, kad pa plānu rāpačāju; kad izaugu liela meita,-šim vajaga, tam vajaga VL. aus Nigr. lai varēja mūs[u] pādīte pa pļaviņu rāpačāt BW. 1586, 2. (bē̦rns) jau tik liels, ka vienu tuo nevar vairs atstāt,-rāpačuo pruojām Janš. Dzimtene V, 438.

Avots: ME III, 496, 497

‡ rè̦mpačs ² Saikava "grobes Gewebe": rupjš kâ r. ; pat maisiem par prastu, ne vēl palagiem!

Avots: EH II, 365

rumpača,

1): nuoauž nuo tām spalaiņu rumpaču Janš. Līgava I, 60.

Avots: EH II, 383

rnmpača,

1) rum̃pača Nigr., bei Wid. der Plur.
rumpačas, grobes Gewebe Sessw., Selsau: es atradu savlu] pādīti rumpačās ietīstītu: še, pādīte, linu kre̦kls, svied rumpačas aizkrāsnē! BW. 1809. tu izdevi savlu] dēiiņu par pakulu rumpačām (Var.: par nuobaras villainīti) 25266, 2;

2) wer ein grobes Gewebe anfertigt
(?): pumpača, rumpača gaidiņa galā: sīkvērpis, piänvērpis aizkrāsnē BW. 7016. rump- rump- etwa kontaminiert aus rup- (in rupjš u. a.) und pump- (in pumpača u. a.)?

Avots: ME III, 559

rum̃pačains, uneben : r. kre̦kls C., Nigr.

Avots: ME III, 559

‡ rupača (Druckfehler für rumpača?), = rumpača 1: rupjās pakulu rupačas vietā es dabūnu ... smalku kre̦klu Janš. Līgava I, 189.

Avots: EH II, 385

‡ sadrupačât PV., sadrupačuôt PV., = sadrupinât: s. gaļu smalkās drumslās.

Avots: EH XVI, 404

sakupačuôt, gärend sich mit Schaum bedecken: putra sakupačuojusi Golg.

Avots: ME II, 659

‡ salãpačât Wolmarshof, mit schmutzigen (kotbedeckten) Füssen volltreten, besudeln: s. grīdu.

Avots: EH XVI, 424

‡ salupučâtiês Auleja "?": buļbas salupučāvās.

Avots: EH XVI, 428

sapačkât, beflecken, besudeln: smaga svina lāva nuospieda un sapačkāja viņa... viegluos spārnus R. Sk. II, 145.

Avots: ME II, 696

slampača, comm., wer schwerfällig geht: iet kâ slampača slampu slampumis AlksnisZundulis.

Avots: ME III, 915

stiepači Lindenhof, Freudenberg, eine Art (kleinere) Fische.

Avots: ME IV, 1079

stulpača, comm., einer, der unbeholfen geht: stulpača, kur nu čāpā! Alksnis - Zundulis. Zunächst aus d. Tolpatsch.

Avots: ME III, 1104

stulpačât, -ãju, unbeholfen gehen: stulpačā kâ kliba vista Alksnis - Zundulis.

Avots: ME III, 1104

‡ *tepčuôt, zu erschliessen aus ‡ nùotepčuôt.

Avots: EH II, 676

upača, = istaba, ustaba (in der Kindersprache gebraucht): iesim uz upaču! upačā būs silti Gr.-Buschh.

Avots: ME IV, 300

‡ uzklum̃pačuôt Frauenb. "?": Mika dancuojuot ar Madi uzklumpačuojis viņai uz kājas.

Avots: EH II, 725

var̃pačuôt Grünwald "unschön flechten oder nähen".

Avots: ME IV, 480

I vārpačuôt, vãrpačât PS., Ähren lesen: ierauga... sievu nuogrābstītā rugājā vārpačuojam LP. V, 308.

Avots: ME IV, 507

II vārpačuôt "kaut kuo neglīti savīt, sašūt" Grünw.

Avots: ME IV, 507

‡ ãduôgs ² Siuxt, ãduõgs Schibbenhof, ein aus Zwirn gestricktes oder aus Leinwand genähtes Sackchen, das in der Badestube als Waschlappen diente: cits āduogu nuodarīja cimda veidā - galu nuoŗauca un uotru galu aizšuva ciet, cits nuodarīja kâ zeķu liêlu un abjus galus aizšuva ciet Siuxt n. Fil. mat. 66. āduogā daruot atstāja kādu caurumiņu, iemeta pa ziepju drupačiņai un tad ņēma līdz uz pirti mazgāties: tad nebij ziepes jāsit ebenda. Aus mnd. hārdōk.

Avots: EH I, 192

apakša (aus apa-tjā > li. apačià), dial. apukša, apuša, apuža, apaška, apuška, Lok. apukšā Endzelin Pr. I, 33, das Untere, der untere Teil: kuo tu ņemsi: virsu, vai apakšu? LP. V, 105, was wirst du nehmen, das Obere oder Untere? bez apakšas kre̦klu šūt BW. 20452, 1. pārplēst kre̦klu nuo augšas līdz apakšai Etn. I, 101, von oben bis unten. kalna apakša apaugusi krūmiem, der Fuss des Berges ist mit Gebüsch bewachsen. bē̦rnu pirtī peŗuot, tam pa kāju apakšām (Fussohlen) vien situši BW., S. 178. Anders kāju apakša in: kaķis dabūjis sievai pa kāju apakšu atpakaļ atsprukt istabā, der Latze sei es gelungen, zwischen den Beinen des Weibes wieder ins Zimmer zurückzuschlüpfen LP. IV, 88. vakarā, tā ap saules apakšu LP. VI, 1015, abends, so beim Sonnenuntergang; svētīt saules apakšu LP. VII, 646, den Sonnenuntergang feiern; pa gaismas apakšu, vor Morgengrauen Grünh. nuolieciet jel ratiņu pa tuo pašu saules apakšu Dond., zur Zeit der Abenddämmerung. pa saules apakšām bē̦rnam, neļāva aizmigušam gulēt JK. VI, 21. Der Lok. apakšā "unten" als Adv. und nach einem Genit. als postpositive Präposition beliebt, veraltet apakšan: gultas apakšā, unter dem Bette. apakšā palikt, unterliegen, den Kürzeren ziehen, hintangesetzt werden: cik reiz viņi tev paliks apakšā, tik reiz tev pašam labums celsies LP. IV, 108. saimniece sūtījuse savu meitu arī pie akas vērpt, laine paliktu sērdienei apakšā LP. IV, 216. viņš negribēja ar savu biedri strīdēties un labāk palika apakšā A. XIII, 133.

Kļūdu labojums:
BW., S. 178 = BW. I, S. 178.

Avots: ME I, 73

čukât, čuknât, -āju, stechen, stochern Smilt., Bers.: ar sluotu pačukāja gar visiem rijas pakšiem LP. VII, 287. de̦guns ķēķī pagales čuknā BW. 20095, 2. [Refl. čukâties Trik., sich stossen.]

Kļūdu labojums:
20095,2 = 20095,4

Avots: ME I, 418

čuknît, -u od. -īju, stochern, schüren [Ronneb., Smilt.], Mar. n. RKr. XV, 111: pačuknī malku krāsnī, lai labāk de̦g.

Avots: ME I, 418

‡ divžuburu (gen. plur.), divžubura (gen. s.), = divžuburains: divžubura kārpačiņa BW. 23461. divžuburu pipelīte 35412.

Avots: EH I, 324

drupala Spr., s. drupača.

Avots: ME I, 504

drupata Wain., s. drupača. In Sonnaxt unterscheidet man drupanas "Brotkrümchen" von drupatas "überhaupt kleine Stückchen von verschiedenen Gegenständen".

Avots: ME I, 504

drupstala Bers., = drupača.

Avots: ME I, 505

ĩpašs, ĩpats (ypatùs), Adv. ĩpaši (ýpačiai), īpakši Anzen, besonders, abgesondert, eigen: lietai savs īpašs nuosaukums. [zems (gen. s.), kuo es jums pa īpašu (zu eigen) duošu Glück III Mos. 14, 34.] mums draud nuo visām pusēm ienaidnieki; īpaši tāpēc mums jābūt uzmanīgiem. pe̦lus paliek īpaši, graudi īpaši. [Wohl ein Kompositum, dessen zweiter Teil wohl zu pats "selbst" gehört: zum ī - s. Bezzenberger BB. XXVII, 162 und Brugmann Demonstrativpron. 110 und Grdr. II ² , 3, 981.]

Avots: ME I, 836

‡ II kapča Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, Oknist, Prl., = kupača II: nuo kapčām jeb kupicām Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 106.

Avots: EH I, 586

‡ kapcis Borchow n. FBR. XIII, 25, Warkl., = kupača II.

Avots: EH I, 586

‡ kapčis Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Grenzmahl" und "Haufen"), Wessen, = kupača II. Vgl. li. kãpčius "Grenzhügel".

Avots: EH I, 586

* klumpêt(iês), s. ìeklumpêtiês und [vgl. klum̃pačuôt].

Avots: ME II, 235

* klumpêt(iês), s. ìeklumpêtiês und [vgl. klum̃pačuôt].

Avots: ME II, 235

kluss,

1) still:
klusa nakts, kluss vakars, miers; klusi prieki. viņš būšuot kluss kâ kaps R. Sk. II, 228. ja tā malka klusa (Var.: klusu) dega, tad mēs mīļi dzīvuosim BW. 18178, 3;

2) ruhig, friedlich:
kluss cilvē̦ks, ein stiller, ruhiger Mensch; klusa daba, ein ruhiger Charakter;

3) still, heimlich, unbemerkt:
klusa mīlestība. meita pa klusuo pusi jauneklim pačukst LP. VI, 619. [Wohl identisch mit li. klùsas "глуховатый", s. unter klausît.]

Avots: ME II, 237

I kraps, [= drusciņa Nigr., Altenburg]: guovis ir tâ visu izē̦dušas, ka ne krapa (=ne˙kā) nav palicies Wain. [Vielleicht gleichbedeutend und verwandt mit slav. krop`a "Tropfen"; vgl. aber auch krapačas.]

Avots: ME II, 260

kumpacis,

1) der Klumpen:
merģeļu kumpači Konv. ^l 690;

2) kum̃pacis [Lautb.], auch kumpača, comm., der Zusamrnengekrümmte, Verschrumpfte, Buckelige
Lautb.

Avots: ME II, 312

kupica, kupice, s. kupača.

Avots: ME II, 318

‡ kupuce Fest., = kupača II.

Avots: EH I, 677

kupuce LP. VI, 23, [kupucis Adsel, Baltinov, Lettin, Wolm.], kupučs Mar., = kupača, kupice.

Avots: ME II, 319

‡ kupucu Pas. XIV, 561, = kupača II.

Avots: EH I, 677

laĩku, laĩkus, früh, rechtzeitig: viņš laiku juo laiku pačukst jaunajam medniekiem LP. V, 211. ja rītu būs sauss laiks, vistas iet laiku gulēt Etn. II, 95. laiku, laiku (Var.: laikus, laikus) ceļu griezu BW. 10157.

Avots: ME II, 407

[III làpa ² Warkl., = lāpača.]

Avots: ME II, 439

I murinât, intr., murren: žīds murina pātarus Gold. tā lampačuoja ē̦damistabā iekšā, pie sevis murinādama Lautb. [sāka kaķis murināt BW. 35180, 1. - Zu li. muróti (in Dusetos) "brüllen"?]

Avots: ME II, 669

‡ *pacērpinis (erschlossen aus dem dat. s. pačierpiņam) Pilda n. FBR. XIII, 61 "?".

Avots: EH II, 124

[paķāblītis "das jüngste und kleinste Küchlein einer Henne" Wessen; wohl mit hypernormalem ķ für č, vgl. čābulis I und pačābuls.]

Avots: ME III, 53

‡ paņârkšêt ² Dunika, = pačīkstêt: veruot dures paņārkšēja.

Avots: EH XIII, 161

pãrdziêdât, tr.,

1) im Singen übertreffen:
lakstīgalu pārdziedāji BW. 409;

[2) von neuem singen:
lai labāk izduotuos, tad dažas dziesmas bij jāpārdzied Jürg. Refl. -tiês, singend überanstrengen: daži bija tâ pārdziedājušies, ka varēja tikai pačukstēt Jürg.].

Avots: ME III, 155

‡ piču paču iet Dunika, = pičiņās iet.

Avots: EH XIII, 230

pumpaiša Erlaa, = pumpača: smalkvērpīte ciemā te̦k, es pumpaiša baznīcā BW. 7043.

Avots: ME III, 410

‡ II pumpinât, uneben spinnen (?): smalkvērpīte smalki vērpj, es pumpačus pumpināju BW. 7043.

Avots: EH II, 324

rãpât C., Wolm., Līn., -ãju (li. ropóti "kriechen" Dusetos, Liet. pas. II, 251, LitMnd. I, 71), rãpuôt Iw., Lautb., Selg., Siuxt, Ruj., Arrasch, (mit à ² ) Lis., Bers., Golg., Sessw., Selsau, Gr.Buschhof, rāpuôt(iês) U., rāpât Nigr., rãpâtiês Serbigal, PS., C., Jürg., AP., rãpêtiês Ruj., Salis, rãpt Bl. (li. užsirópiau "kletterte hinauf" KZ. LII, 292), ràpt ² Warkl., Preili, râpt ² Bauske, -pju (-pstu Zuobg. kal. v: J. 1908, S. 71), - pu, rãptiês Iw., Dond., Wandsen, Kandau, Ruj., ràptiês Wolm., PS., C., Arrasch, Jürg., Neuenb., ràptiês ² Kl., Prl., râptiês ² Selg., Bauske, Lautb., Siuxt, Gr.-Essern, Dunika, Salis, rãpluôt PlKur., kriechen, auf allen Vieren gehen: rāpuot nuo kruoga uz mājām Aps. III, 19. vēzis rāpuo šurp Vēr. II, 936. viņš piekusis rāpuoja un satvēra katru klints šķilu ebenda 225. es redzēju kukainīti malcienā rāpuojuot Ld.10.877. bē̦rns sāka jau rāpāt Nigr. minam nātres, lai aug mauris; tur mana pādīte rāpuojās BW. 1587, 3. tam jārāpuojas ačgārni LP. VII, 1167. rāpjas kâ vēzis atsprāklis. tārpi rāpjas gar sienu uz augšu Nigr. Nebst li. roplóti "kriechen" (bei Bezzenberger GGA. 1885, 940) zu le. rapačât und vielleicht (vgl. Pauli KSB. VII 157) zu wruss. panyxa "Kröte; eineblatternarbige Frau", poln. ropucha "Kröte", wenn fürs Slav. von der Bed. "Kröte" auszugehen ist; vgl. auch Zubaty BB. XVIII, 264. Daneben ein rēp- in li. rėplióti und lat. rēpere "kriechen", vgl. auch Walde Vrgl. Wrtb. iI, 370 und Fick Wrtb. I ⁴ , 301.

Avots: ME III, 497

rapažât Rutzau, = rapačât. I.

Avots: ME III, 478

rãpu (li. ropu "in Kriechlage" bei Leskien Nom. 179) PS., U. (häufig in der Verbindung tupu, rāpu), rāpus U., rãpus Līn., rãpšus Iw., Adv., kriechend, oft zur Verstärkung von rāpt(iês), rāpât(iês), rāpuôt(iês) gebraucht: rāpu iet U., kriechen, auf allen Vieren gehen. rāpu nuometās Krilova pasakas 74. puiši mani neredzēja, kad es rāpu rāpājuos BW. 10561. sievām diet, meitām diet, vīriem rāpu rāpačuot! 19631, 1. tupu, rāpu namu slauku, uz pagales sē̦dē̦dama 14376. tupu, tupu, rāpu, rāpu, brāļa pupas ravē̦dama; kad ieraugu svešus ļaudis, ne vair[s] tupu, ne vair[s] rāpu 28203. dievs, duod mani sievas māti tupu, rāpu vazāties! 23571. tupu līdu namā, rāpu istabā 25826. arājiņš... gadu rāpu vazājās 3020. tupu, rāpu būtu pie jums nācis (auf jeden Fall, unter jeder Bedingung wäre ich gekommen) B. Vēstn. Sprw.: kad rāpus iet, tad mātei galva sāp. maza biju, rāpus gāju BW. 10561. diezgan rāpus staigāts A. XX, 879. bē̦rns sāk iet rāpus Etn. II, 190. rāpus nuometies, mēģinu pa vēža paraugam ielist pirtiņā Dievkuociņš. krustībās iztē̦luoja dzejiski tautu cenšanuos pēc tautu līgaviņas, kad tā vēl šūpulī guļ vai rāpus rāpuo D. 331.

Avots: ME III, 497

‡ ratvirsis, der Wagenkorb (?): pačamdīja ... ratvirsī Sārts Druvas san 183.

Avots: EH II, 355

reĩz (verkürzt aus dem acc. s. reĩzi, reĩzu), Adv., mal, einmal, einst: viņš reiz pie man[is] bija U., er war einmal bei mir. reiz pa laikme̦tu abi zē̦ni sarunājās LP. III, 94. kādu reiz, citu reiz U., ein andermal, einst. reiz pa reizei (reizai), hin und wieder: reiz pa reizei tas pačamdīja kabatā A. XXI, 28. reiz pa reizai tai lūgšanā it kâ aizmetās... Kleinb. st. 63.

Avots: ME III, 506

‡ rè̦mpāgs ² Saikava, = ‡ rè̦mpačs ² .

Avots: EH II, 365

rumpučaîns, grob, uneben (vom Gewebe): mātes meitas linu blīnis rumpučaiņš i pumpučaiņš Etn. I, 89. Vgl. rumpača(s).

Avots: ME III, 559

‡ rumpuce, = rumpača l (?): pādi satinuši pakuliņu rumpucē Tdz. 36991 (aus Dunika).

Avots: EH II, 383

rũpêt Bl. (li. rūpė´ti "am Herzen liegen" ), 3 praes. rūp, 3 praet. rūpēja, impers., mit dem Dativ der Person konstruiert, - Sorge machen, bekümmern: man rūp, es macht mir Sorge, es bektimmert mich. tas man gauži rūp, das macht mir schwere Sorge U. man atkal rūpēja, ka tik gabals nav jāgriež nuost Alm. Kaislību varā 105. Tobija viņiem rūpēja ar lielu rūpēšanu Nehemia 2, 10. Refl. -tiês (mit ũ) C., Wolm., (mit û ²⁾ Salis, Widdrisch, sich sorgen, sich Sorge machen, bekümmert sein, (für etwas) Sorge tragen: mūsu kungs guodīgi par mums rūpējas (sorgt für uns redlich) U. ka dē̦ls uz man(i) nerūpējas, dass mein Sohn über mich nicht seufze U. Nebst poln, rupić się "sorgen", r. рýпить(ся) "besorgt sein" anscheinend zu rupjš, raupjš (s. dies), serb. rüpa "Loch", poln. rypač "wühlen" u. a., s. Trautmann Wrtb. 240, Walde Vrgl. Wrtb. II, 355, Būga LM. IV, 441 und PФB. LXXV, 141 f., Uhlenbeck got. Wrtb. 27 f., Brückner KZ. XLII, 363, Lang Sborn. fil. II, 141.

Avots: ME III, 571

samal˜t, tr., vermahlen, zermahlen, zerreiben, gewaltsam zerstückeln U.: labību. lai tās (= dzirnaviņas) man(im) viegli te̦k rītuos māli samaļuot BW. 8007. smalki samaltas kaulu drupačiņas LP. VII, 147. "es tevi miltuos samalšu!"iebrēcās ve̦lns VI, 576. miruoņi... tuo samaluši miltuos VII, 70. gribējās sakaut, samalt visus šuos pintiķus Zeltmatis. Nach Mag. XIII, 3, 61 bedeute samalt auch - Kleider od. ein Bett zerknüllen od. zerwühlen: ta nu ir gultu samalis! der hat mal das Bettzeug zerwühlt! - Refl. -tiês, (für sich) zermahlen, vermahlen: vai tu jau samalies? hast du dein Quantum Korn schon vermahlen? U. melderis visu samalies Ahs. n. RKr. XVII, 50.

Avots: ME II, 680

sîcene, das Kleingeld: sieva izņē̦musi nuo kales visu sīceni Stelp. maku cilājuot pačipstēja sīcene Fest., Stelp.

Avots: ME III, 851

skip! Interjektion: skip, skip! ātri viņš pačubina bē̦rna ruociņu Purap. Kkt. 16.

Avots: ME II, 881

‡ skripkinieks Auleja, ein Violinspieler; ein Musikant. S. auch Tdz. IV, S. 218, wo auch skrip(kau)nieks und skripucis (< r. skripač) dass. angeführt sind.

Avots: EH II, 510

slampu slampumis iet, schwedäuig, unbeholfen gehen: iet, kâ slampača slampu slampumis Alksnis-Zundulis.

Avots: ME III, 915

II spalains (unbelegt!); nuoauž... spalaiņu rumpaču Janš. Līgava I, 60.

Avots: EH II, 545

I tḕrzēt ² Kl., (mit êr ² ) Līn., -ẽju, viel sprechen Kurs. (mit êr ² ), Riga, schwatzen U., Spr., sich unterhalten, plaudern Brasche, (mit ẽr ) AP., Bl., (mit ḕr) C., PS., (mit êr ² ) Siuxt; scherzen Wid.: man jau nav brīv ar tēvi tērzēt, bēt pakiusu varu pačukstēt LP. IV, 127. viņi nezin kuo tur tērzēja līdz pašam rītam Kurs. Refl. -tiês, sich unterhalten Bauske, Gr.Buschhof, Sessw., Sonnaxt: tu nu vairāk netērzējies ² ! Janš. Precību viesulis 19. - Subst. tērzêšana, das Plaudern; "Narrenteiding" Manz. Lettus; tē̦rzē̦tãjs, der Schwätzer U.: šie valuodīgie tē̦rzē̦tāji A. XI, 53. Wohl nebst tērzt zur Wurzel von tārlât und terêt.

Avots: ME IV, 175

I upuča Laud., Marzen, Saikava, Schwanb., Sessw., Warkl., die Stube (in der Kindersprache). Vgl. upača (neben ustaba !) und I pa (neben istaba!).

Avots: ME IV, 301

uzmest (li. užmèsti "hinaufwerfen", r. возмести ),

1) hinaufwerfen; aufwerfen
(eig. u. fig.) L.: uzmest kam cilpu kaklā. uzmest kam zemes virsū. uzmest krāsnī malku. brūte... pārlauž vēl kādu skalu un uzme̦t virsū BW. IIl, 1, S. 22. krāsnij uzmest (Holzscheite in den brennenden Ofen werfen) LP. IV, 146. uzmest drēbes R. Sk. II, 236, Kleider drüberwerfen, eilig an-, überziehen. duobi uzmest, ein Gartenbeet aufwerfen U. valni, kupaču, ruobežu uzmest Kaw. dambi uzmest Wid. ceļu uzmest Lancmanis, einen Weg mit Grant bedecken. uzmest aude̦klu Wid., die Webearbeit beginnen. uzmest (acis, valdziņus, adīkli, cimdu, zeķi usw.), die ersten Maschen des Strickzeugs aufwerfen Grünh.: aduot uzmest valdziņus (acis Salis) C. paliek... cimdi kâ uzme̦sti, neadīti BW. 7243 var. Baibele uzmeta savu adīkli Janš. Mežv. ļ. II, 102. uzmest acis LP. I, 147; Aus. I, 5,

a) einen Blick auf etw. werfen:
es būt[u] tādu nuolūkuoj[u]se, vienu aci uzme̦tuse BW. 21370. uzmest skuķim acis;

b) aufpassen:
uzmet bē̦rniem acis (passe auf die Kinder auf)! Golg. uzmest lūpu (Dond.) od. lūpas, snuķi (U.), šņukuru (Gold. und Schönberg n. Etn. I, 45), urskulu (Etn. I, 45, Kaw.), die Lippen (die Nase U.) aufwerfen, böse sein: tas lūpu uzmetis jau dienām staigā apkārt, der geht mit aufgeworfener Lippe (böse) schon tagelang umher Mag. XIII, 3, 65. viņa ēda lūpas uzme̦tusi A. XVI, 361. mani uzme̦zdams snuķi izsmeja Lapsa Kūm. 262. uzmest kumpumu od. kūkumu, einen Buckel aufwerfen: Incītis uzmetis kumpumu, Lapsa Kūm. 6. kaķis uzme̦t kūkumu Purap. Kkt. 16. uzmest garu LP. II, 80,

a) das Wasser auf die heissen Steine des Badstubenofens giessen;

b) vom Trinken alkoholischer Getränke gesagt.
uzmest guovīm miltus, Mehl in das Getränk der Kühe schütten. uzmest (naudu), die Geldgabe der Hochzeitsgäste hin1egen U. burti uzme̦sti steidzīgi Baltpurviņš I, 158, die Buchstaben sind hingeworfen, flüchtig aufgeschrieben;

2) anschweissen:
uzmest nuodilušam cirvim zuobus Golg.;

3) aufbauen
Neuwacken, Walgalen: uzmest mazu mājiņu Upītis St. 34. ē̦kai uzmest stāvu Kundziņš Vecais Stenders 7;

4) auch uzmest uz lampas, = iemest 4: uz tā varam uzmest nuo krūkas RA.;

5) einen Schlag versetzen:
uzmest zirgam ar pātagu KatrE.;

6) = uzspẽlêt (vom Kartenspiel gesagt):
uzmetīsim kārtis! Bers.;

7) erinnern
(tr.), Anspielungen machen Spr. Refl. -tiês,

1) sich (ein Kleidungsstück) auf-, überwerfen:
uzmetuos rīta svārku Janš. Dzimtene V, 76. vīrieši uzmetās savus kamzuoļus uz galvu Bandavā II, 102. viņa uzmetās lakatu Stari I, 10;

2) sich aufstützen:
uzmesties uz galda. kuo, kundziņ, tu duomāji uz niedriņas uzmeties? Rkr. IX, 110. uz ruocinu uzmetuos BW. 27288;

3) sich auf etw. niederlassen:
kāpuostiem tārpi uzme̦tušies. vasarā uzme̦tas stādiem kukaiņi Etn. I, 52. kad tev utes uzme̦stuos! Br. sak. v. 1579, uzmeties kâ putns zarā Etn. II, 44. laiva uzmetās uz sēkļa. - Part. uzmeties, ansässig Brasche;

4) sich einfinden, zum Vorschein kommen, entstehen, eintreten
(perfektiv): viņam uz kakla uzmeties auguons. viņam uzmetās bailes Arrasch. sauss laiks uzmeties Siuxt;

5) sich (als Führer, Parteigänger
U.) aufwerfen: uzmesties par varmāku Ahs., Kaw. uzmesties pagastam par kungu Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 601. Uozuoliņš... uzmetās Pēteŗam par draugu MWM. VIII, 331, kuŗš Annai uzmeties par brūtgānu Poruk Dzive un s. 131. druošums tautu dēliņam uzmesties zadināt BW. 15018, 1. - Subst. uzme̦tums,

1) das Konzept
MWM. X, 175;

2) die Aufschüttung, der Damm
Wid.

Avots: ME IV, 358, 359