Paplašinātā meklēšana

[appir̂stiês, einen Furz (unvermutet) von sich geben: apsapirda... ķēvīte BW. 34451, a. ve̦damā 34479, 3.]

Avots: ME I, 111

[atpir̂stiês, zur Genüge furzen: atsapirda kumeliņš, pretim kalnu te̦cē̦dams BW. 34452 var.]

Avots: ME I, 181

[ìepir̂st, hineinfurzen: kuo māte (pūrā) iepirduse, tuo meita izpirduse BW. 35325.]

Avots: ME II, 51

[izpir̂st, ausfurzen: kuo tā māte iepirduse, tuo tā meita izpirduse BW. 35325. Refl. -tiês, zur Genüge furzen.]

Avots: ME I, 780

[nùopir̂stiês, (mit Behagen) einen Furz von sich geben: vedējiņi nuospirdās, nuo kumeļa nuolē̦kdami BW. 34479, 4.]

Avots: ME II, 829

‡ papir̂st, dann und wann furzen (?): saldāti guļ ..., krāc pa˙pirzdami Pas. II, 51.

Avots: EH XIII, 163

pir̂st: prs. per̂žu Nerft, pir̂žu ² Salis; p. ragā Wessen "ins Bockhorn jagen" (?).

Avots: EH XIII, 238

pir̂st, pe̦r̂du oder (vgl. li. pérdžiu) *per̂žu zu erschliessen aus acc. s. peržamuo "pe̦rdavnieku" BW. 35069, 1 var.), pir̂du, furzen, stänkern U. Zu li. pérsti, r. пердѣть, gr. πέρδειν, ahd. ferzan dass., ai. pardatē " furzt", alb. pjerϑ "pedo" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 49 und Boisacq Dict. 771.

Kļūdu labojums:
zu ershliessen = (zu erschliessen

Avots: ME III, 227

pìrstaîniẽks: auch Golg., Saikava.

Avots: EH XIII, 238

pìrstaîniẽks PS., der Fingerhandschuh Smilt., N.-Schwanb., BW. 35467, 1.

Avots: ME III, 227

‡ pìrstainis ² Kalupe n. FBR. XVIII, 38, Auleja, Kaltenbr., Saikava, Warkh. Demin. nom. pl. pirstainīši Tdz. 48073, BW. 20686, ein Fingerhandschuh.

Avots: EH XIII, 238

pìrstànìeks ² : auch (mit â) Fest. n. FBR. XVII, 86, (mit ir̂ ² und ã) AP.

Avots: EH XIII, 238

pìrstànìeks ² Kl., pirstanieks BW. 26030, = pirstainieks.

Avots: ME III, 227

‡ pirstaunieki BW. 7293 var., Fingerhandschuhe.

Avots: EH XIII, 238

pirstava Fest., Stelp., = perdelis.

Avots: ME III, 227

‡ pir̂stavnieks PV., = pirstava.

Avots: EH XIII, 238

‡ pirstenes ² N.-Rosen n. FBR. VIII, 42, grosse, unschöne Finger.

Avots: EH XIII, 238

‡ pìrstenieks ² Baltinow n. FBR. XI, 129, = pìrstinieks 1.

Avots: EH XIII, 239

‡ pìrstenīši BW. 15411 var., Fingerhandschuhe.

Avots: EH XIII, 238

‡ pir̂stiķis Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, ein unbeständiger Mensch.

Avots: EH XIII, 239

‡ pìrstines ² (li. pirštinės) Warkl., Fingerhandschuhe.

Avots: EH XIII, 239

‡ pìrstinīca ² BW. 7293, 2, ein Fingerhandschuh.

Avots: EH XIII, 239

pìrstinieks ² ,

1): auch Bērzgale, BW. 7301, 1 ;

2): auch Bērzgale.

Avots: EH XIII, 239

pìrstinieks ² Mar. n. RKr. XV, 130,

1) der Fingerhandschuh
Warkl.;

2) der Fingerhut
Infl. n. U.

Avots: ME III, 227

pìrsts: auch Ev. (wiederholt), Aiviekste, AP., Auleja, Baltinow, Daudzese, Erlaa, Eversmuiža, Fest., Heidenfeld, Kalupe, Liepna, Lubn., Meselau, Oknist, Selb., Sessw., Skaista, Stelph., Višķi; raganas p. Liepna, orchis maculatus; ve̦lna p. Heidenfeld; eine gewisse Wiesenblume.

Avots: EH XIII, 239

pìrsts (li. pir̃štas, urslav. *pьrstъ) Smilt., Serbigal, PS., Lis., C., Mezkül, Golg., Schwanb., Bers., Saikava, Kl., N.-Peb., Kreuzb., Warkh., Warkl., = pirksts: mazajā pirstiņā sidrabiņa gredzentiņš BW. 281. māte bē̦rnu edina ar pirstu BW. I, S. 187. Vgl. pirksts.

Avots: ME III, 227

‡ pir̂ststar̂pe ² AP., = ‡ pìrkststar̂pa.

Avots: EH XIII, 239

sapir̂stiês, einen (starken) Furz von sich geben BW. 35133: sapirdās tautu dē̦ls, manu pūru pace̦ldams 35563.

Avots: ME II, 700

àizgũt, ‡

3) "eine nicht ganz verheilte Wunde schmerzhaft berühren":
jis aizguva man pirstu Ass. - Kalt.

Avots: EH I, 26

‡ atkript "?": pirsti jam atkripa (poln. palce mu skołczały) Zb. XVIII, 489; vgI. dazu KZ. XLIII, 9.

Avots: EH I, 150

‡ baubît, -ĩju, Elger Dict. 6, = pirst">pirst "bombum facerë.

Avots: EH I, 206

‡ dadur̃t,

1) hinzustecken, -stechen;

2) (leicht beröhrend) anlegen
Kaltenbr.: dadūris pirstu pi zuobina Pas. VIII, 150;

3) berühren:
dadūra juo ar savu vē̦zu Pas. IX, 408. Refl. -tiês, berühren Auleja, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine: daduras putnam pi spārnu Pas. V, 210. (aus Lettg.). d. ai ruoku Zvirgzdine. ir dasadurts pi ... perves Pas. VIII, 316.

Avots: EH I, 301

izêst,

1): rāvs izē̦d pirstus: par vienu dienu tie jē̦li Heidenfeld. saule ar savu siltumu izē̦dusi (izkaltējusi) slapjumu ebenda, saule, ūdens izē̦d le̦du Linden in Kurl.; ‡

3) mehrere Male der Reihe nach essen (können):
jaungada naktī vajag divpadsmit reižu i. Linden in Kurl. ziemu ni˙kad četrreiz neē̦d; kur tu četras (reizes) izēdīsi! Auleja. Refl. -tiês,

1): izēdēmēs bruokašķu Heidenfeld; "sabaŗuoties": aitas izē̦das tre̦knas Frauenb. jis izēdies Auleja;

2): krējums izē̦das (wird aufgegessen);
pie sviesta netiekam Linden in Kurl.

Avots: EH I, 446

izrizt "?": kā, māsiņ, tu sēdēji kai pirstā izrizusi? BW. 19313, 1 (infl.).

Avots: ME I, 792

kākars,

1): kàkari ² Oknist, Bänder und dergleichen am Kleid;

2): jam ar kākaru pirsts apsiets Pas. VI, 425.

Avots: EH I, 600

‡ ķecerêt Nautrēni "jaukt kâ pa putru": kuo tu ķecerē pa bļuodu ar pirstiem? Bērzgale.

Avots: EH I, 692

liga,

1): auch Dunika, OB., Rutzau, Siuxt, Warkl.; "kaite, vaina" Sonnaxt;

2): auch Sonnaxt: dažreiz tāda l. ir, ka cūka ē̦d sivē̦nus nuost Salis. l., sārga ..., kalpam skaista ļaudaveņa BW. 21161; ‡

4) "?": ka tevi l. paje̦mtu! Bērzgale, Pas V, 274. ka juo (= viņu) l. parautu! XIII, 232. adu cimdus pirstiniekus, vilāniešu gaidīdama; l. grūde dricānieti, tam atdevu raudādama BW. 7301, 1. Vgl. auch li. suliegęs vaikas Tiž. III, 334 und žmogų paliegusį LtT III, 460.

Avots: EH I, 740, 741

I milˆzt [Kr., Prl., C., PS.], me̦lzu U. od. milˆstu [C., Kr., Kl.], milˆzu, schwellen, schwāren [Ost-Livl., Welonen, Dricē̦ni, Olai, sich entzünden (milˆzt Bers., Kl.)]: me̦lz apakš naga, vom stechenden Schmerze beim Finger geschwür Kremon n. U. [bē̦rns rītu nevarēs iet ganuos: viņam sāk milzt kājas pirstiņš Druw.] - lai pre̦c, kam maks nuo naudas milst MWM. IX, 42.- Subst. milzums, die Geschwulst, das Geschwür Spr., [milˆzums, Entzündung unter der Haut infolge eines Fremdkorpers KI., N.-Peb. Nebst milˆzis (s. dies) entweder (nach Scheftelowitz KZ. LIII, 267) Zu ar. marǝzāna- "Bauch", ai. malhá-ḥ "seine Wamme habend", oder (nach Fick GGA. 1894, 241) zu gr. μολγός "Sack von Rindsleder", zur Bed. vgl. ahd. balg "Schlauch": belgan "aufschwellen".]

Avots: ME II, 629

nùolaîst,

1): kuokus ... nuolaiduši, nuozaruojuši Janš. Mežv. ļ. II, 41 (ähnlich AP., Orellen, Saikava u. a.). n. nuo kājas Seyershof, = nùošaũt 1. n. pluostu Saikava;

2): nenuolaižu (lasse nicht ab verlangend),
kamē̦r šim ieduod Seyershof. n. alu - auch AP., Linden in Kurl. u. a. nuolaistuo (caur separātuoru laistuo) vājpienu ē̦d Sonnaxt;

3): n. (= nuoraut, abnehmen)
zeķi AP. pirstāniekiem (aduot) katru pirstu par sevi nuolaiž AP.;

4): n. (labi nekuopt) cūku Frauenb. zeme ir zemē nuolaista (atstāta atmatā) Seyershof; ‡

6) pusdienā kādu laiku nuolaiž (= nuogul) dienasviduci Seyershof; ‡

7) abschmelzen (trans.)
Auleja: sniegu nuolaide drīž. Refl. -tiês,

1): tē̦va dabā nebij, ka varēja ar bē̦rniem kaut kâ n. ("?") Burtnieks 1934, S. 870;

2): n. (= nuolikties gulēt) dārza malā Salts, Seyershof. dunduŗi tâ nuolaižas (luopam virsū nuo vienas vietas), ka luopu ē̦d pa˙visam nuost Kand.;

3): auch Lng. (unter laîst );

4): mutlos (verzagf) werden
Segew.; nachlässig werden Salis, sich gehen lassen Segew.: nevar n. ar darbu (t. i. nepadarīt visu, atlikt uz priekšdienām) Prl.; ‡

5) feucht werden:
kamē̦r vasarāju save̦d, rudzi nuolaižas AP.; sich lindern, aufhören: vecenīte apvārduoja, un sāpes tū˙līt nuolaidās Orellen; ‡

6) hin- od. wegfliegen:
bezdelīgas jau nuolaižas Frauenb.; hingehen, hinfahren: gribu n. uz tirgu; n. pie meitas Kand.; ‡

7): nuolaidies tâ viss vienāds Linden in Kurl., der Himmel hat sich ganz bewölkt.
kad nuomizuoti ābuoli stāv kādu laiku, tie nuolaižas (werden) me̦lni Frauenb. tesmens guovij nuolaidies tik cîets (= sapampis) ebenda; ‡

8) weichen vor jem.: nenuolaidās (nepadevās) cits citam: visi gribēja smuki ģērbties Seyershof.

Avots: EH II, 60

ņukât,

1): auch Schnehpeln, Siuxt; tevi ... ņukāju kâ lelli Janš. Līgava II, 188. viņš ņukā (spiež, bāž) zeķi kurpē Frauenb.;

2): ņukā tik iekšā (lieliem kumuosiem)! Frauenb., Grünw. ‡ Refl. -tiês,

1) "dauzīties" Heidenfeld, Saikava; "pa miegam gruozīties (kustēties, spārdīties)" Frauenb.;

2) = mîcîties: vai nu es ar pirstiem ņukāšuos? atnes kaŗuoti, tad samīcīšu! AP. pa māliem ņ. Jürg., Schwitten.

Avots: EH II, 116

padràudêt: ar pirstu padraudēja Pas. VIII, 283.

Avots: EH II, 128

‡ pāršļukt Oknist, (wider den eigenen Willen) hinübergleiten: gradzins pāršļuka pāri pirsta luocītuvei.

Avots: EH XIII, 213

‡ paskribinât, ein wenig skribinât: piegājis pie stikla, sāka grabināt ar pirstiem; kai tik paskribinā ... Pas. VIII, 52.

Avots: EH XIII, 173

pir̂dêt ² , -ēju Dond. (russ. пердѣть), stänkern (pirst) L., U.

Avots: ME III, 222

pirdinât "pirsties">likt izpirsties" Fest.

Avots: ME III, 222

pìrkstis (nom. pl.) PS., C., Laud., N.-Schwanb., Annenb., pirkstes N.-Schwanb. n. Latv. Saule 1926, № 37/38, S. 411, pirksti U., die glühenden Funken in der Asche, die Glut in der Asche, die glühende Asche: aizbēršu karstas pirkstis aiz ādas Etn. IV, 160. pirkstis nuo sadedzināta lupata BW. I, S. 182. cept kuo pirkstês Etn. I, 18. viņš vairs nebāzīs pirkstus pirkstīs Jauna Raža IV, 86. kâ pirkstēs, wie in der heissen Asche, - in Verlegenheit U. Nach Leskien (mit ?) Abl. 339, J. Schmidt Voc. II, 28 und Petersson Zwei sprachl. Aufs. 14 nebst li. pir̃kšnys (nom. pl.) "glühende Asche" zu urslav. *pьrstь "Staub", le. pā`rsla (s. dies) usw., aber die Wörter der letztern Gruppe zeigen nicht den Begriff der Hitze. Eher daher nebst li. pir̃kšnys zu air. riches "Kohle", bret. regez "Kohlenglut' (nach Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 56 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 47); oder kontaminiert aus birkstis und *pirsti- (= urslav. *pьrstь) ?

Avots: ME III, 223

pìrksts Wolm., Selb., Gr.-Buschhof, dial. pìrsts (li. pir̃štas, urslav. *pьrstъ "Finger"), der Finger, (kãjas pirksts) die Zehe: Sprw. nuo pirksta nevar ne˙kā izsūkt. kas ātri ķer, tam pirksti deg. viens pirksts sāp, visi līdza cieš. gribē̦tu nu visus pirkstus nuokuost. kas vienreiz pirkstu ugunī bāzis, tas uotrreiz vairs nebāzīs. citādi ciivē̦ks labs, tik pirksti par gariem. pirksti kâ tapas. mazais pirkstinš, der kleine Finger. pirkstu galuos iet U., auf den Zehen gehen. pēdējie slējās, priekšējiem uz ple̦ciem atspiezdamies, pirkstu galuos Kaudz. M. 327. cēlās uz pirkstu galiem LP. III, 76. glups kâ pirksts MWM. IX, 41. skaitīt uz pirkstiem MWM. VIII, 365. tas ir skaidri kâ pieci pirksti Kaudz. M. 249. vēl viena pirksta platuma tikai trūka Dīcm. pas. v. I, 45. nepaceļ pie darba gan˙drīz ne pirksta Alm. Kaislību varā 66. grasīties ar pirkstu LP. I, 181. pirkstus nuokuost; pirkstu pirkstā kuost, sich in die Finger beissen Peb., Sessw. n. U.: aiz skaudības tik tik pirkstus nav nuokuoduši LP. IV, 57. pirkstu ierūsēšana nuozīmē drīzu nuomiršanu tuvuos raduos Etn. II, 191. dieva pirksts, Gottes Finger. dieva un ve̦lna pirksti Lis., (die Wurzelknollen der) orchis latifolia. ve̦lna pirksti Aahof "vēdzeles kuņģa piedēkļi". Nebst apr. pirsten "Finger", acc. pl. prēipīrstans "Ringe" vielleicht zu mnd. vorst, ae. fyrst, ahd. first "Spitze, Dachfirst", ai. pṛṣ̌thám "hervorstehender Rücken, Gipfel", av. paršta- "Rücken", la. postis (wenn aus *porstis) "Pfosten" u. a., s. Brugmann IF. XI, 285, Solmsen IF. XXXI, 454, Trautmann Wrtb. 220, Walde Vrgl. Wrtb. II, 35.

Avots: ME III, 223, 224

rẽ̦ta: Narbe; Wunde: Jāņam zirgs iespēre: tāda r. bij, ka trīs pirstus varēja ielikt AP. par tādu rē̦tu varēja ... pasmieties, - drīz viņa sadzija Jauns. Raksti VII, 22. Zur Etymologie s. auch Fraenkel Mélanges-Boisacq 380 f.

Avots: EH II, 370

I ruõga: tīras rudzu ruogas BW. 12240, 2; eine ausgedroschene Ähre NB.; eine leere Ähre Frauenb., Iw.; die Scheinähre des Hopfens Frauenb.: kad apīnis nuozied, tad viņam kâ pirsta gali tādas ruogas.

Avots: EH II, 391

rugãjs,

1): auch AP., Behnen, Lesten, Liepna, Orellen, Ramkau, Saikava, Salis; ‡

2) eine Roggenstoppel
Orellen, Saikava: šam viens r. pirstā iedūries. Plur. rugāji,

1): r. paliek iekšā ādā, kad svildina cūku Seyershof; ‡

4) zu wachsen beginnende Federn
Linden in Kurl.: maziem cāļiem ir r.

Avots: EH II, 382

sadusêt, intr., verschimmeln Oppek. n. U., verfaulen: sadusējis siens Aps., Mar. sadusējuši milti N.-Schwanb., Lettin, Pededze. māte guļ smiltenī, pirstu gali sadusēj[u]ši BW. 4061. sadusējis gaiss, schwere, stickige Luft A.-Schwanb.

Avots: ME III, 617

saturêt, tr.,

1) anhalten, festhalten, im Zaum halten
U., zusammenhalten: re̦sni mani pirstu gali, nevar zīda saturēt (Var.: nuoturēt) BW. 7066 var. (kumeliņu) nevarēju saturēt (Var.: nuoturēt, nuovaldīt) deviņās pavadās 29915, 2 var. Sprtv.: kad mēli satur, tad labi iet. pusmutes laid, pusmutes satur! vaidi tādi apspiesti, saturē̦ti Vēr. I, 1058;

2) längere Zeit halten, aufbewahren:
tuo nu nezinām, vai varēs viņu saturēt līdz svē[t]dienu, wer weiss, ob die Leiche sich bis Sonntag wird halten lassen Blieden n. Mag. XIII, 3;

3) erhalten:
tē̦vs... nevarēja savu dē̦lu saturēt, par tuo dē̦ls... staigāja ganuos Pas. II, 71 (aus Kapiņi);

4) enthalten.
Refl. -tiês,

1) sich festhalten; sich zurückhalten, innehalten
U., sich abhalten: "saturies, līdz nūju dabūs!" od. "saturies, līdz dē̦li paaugs!" sagt man zu jem., der strauchelt, fällt Etn. II, 46. viņš druošina burvi, lai saturuoties un nepalaižuoties LP. VII, 698. tē̦va priekšā man... jāsaturas Blaum.;

2) standhaft bei etwas bleiben
U.;

3) sich auf etwas gefasst machen
W. - Livl., Kokn., Oppek. n. U.;

3) = saēsties, tüchtig essen, einhauen U.

Avots: ME III, 768

skal˜be(s): skalbes ( ?") Selb. n. FBR. XX, 62; (Kahnus) AP., (mit àl ² ) Druw., Laud., Meselau; skal˜be AP. "vālīte" (eine gewisse Wasserpflanze); niedru skalbu (od. zu skalbis III?) pirstānieki BW. 12651, 1 var.; (dze̦ltānā) skàlbe Ramkau, iris pseudacorus.

Avots: EH II, 498

skal˜be(s): skalbes ( ?") Selb. n. FBR. XX, 62; (Kahnus) AP., (mit àl ² ) Druw., Laud., Meselau; skal˜be AP. "vālīte" (eine gewisse Wasserpflanze); niedru skalbu (od. zu skalbis III?) pirstānieki BW. 12651, 1 var.; (dze̦ltānā) skàlbe Ramkau, iris pseudacorus.

Avots: EH II, 498

šķurstinât, = šķurstît: Jānīšam (cimdi) pirstainīši, ar kuo ūsas šķurstināt BW. 20686.

Avots: ME IV, 55

stibt, ‡

2) vor Kälte erstarren
Domopol, Nautrēni: pirsti sāka s., ka ni gruožus nuoturēt.

Avots: EH II, 578

uzbâzt,

1) (hin)aufstecken, stopfen:
uzbāzusi pirstā... gre̦dze̦nu Pas. VI, 409. sìenu uzbāzt, spaini galvā uzbāzt;

2) hinzufügen:
uzbāzt vēl kādu vārdu virsū Gr.-Buschh. Refl. -tiês, sich aufdrängen U. Subst. uzbâšanâs, Aufdringlichkeit.

Avots: ME IV, 316