Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'rīva' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'rīva' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
drīva
‡ I drĩva,
1): ein Wisch zum Kalfatern
Grobin; 2: "=rieva (piem:, plaukstas ādā)" AP.
Avots: EH I, 335
1): ein Wisch zum Kalfatern
Grobin; 2: "=rieva (piem:, plaukstas ādā)" AP.
Avots: EH I, 335
drīva
grīva
grĩva auch grĩve die Flussmündung L. : pabāzis galvu Daugavas grīvē LP. V, 97 [aus Gotthardsberg]. Uresgrīva, ein Ort am Rigaschen Meerbusen : grīva, das Dreieckland zwischen Flüssen od. Flussmündungen Biel. ; Wiesenwinkel an Flüssen ; Dünamünde bei Riga ; eine alte Flusstelle U. Zu serb. gri"va "Mahne", ksl. grivьna "Halsband", ai. grīvā "Hinterhals, Nacken", s. Zubatý AfslPh. XVI, 393.
Avots: ME I, 658
Avots: ME I, 658
grīva
grīvalka
grīvalka
rīva
rīva (unter rīve II): "rieva" AP.: balss rīklei rĩvas iet šķē̦rsām. jumiķa lāpstai viena puse nuo vienas vietas ar rĩviņām.
Avots: EH II, 377
Avots: EH II, 377
rīvains
Šķirkļa skaidrojumā (37)
bērztavs
brīvs
brĩvs,
1) frei, im Gegensatz zu einem Unfreien, Sklaven, unabhängig:
brīvs kâ putns kuokā od. zara galā. brīvu od. brīvā kādu atlaist, freilassen; brīva valsts, pilsē̦ta;
2) frei, ungezwungen, unbehindert, ohne Zwang:
cilvē̦kam nav brīva prāta;
3) frei, ohne Kosten:
brīva skuola, brīvs mājuoklis; par brīvu, gratis, umsonst;
4) frei, nicht zur Verwendung in Anspruch genommen, von Menschen: ohne Arbeit, unbeschäftigt, müssig:
brīvā od. brīvi dzīvuot, stāvēt, müssig leben, stehen; brīvā pavadīt laiku. mudīgi strādnieki jau ap pusdienu bijuši gatavi un pārējo laiku pavadījuši brīvā Etn. III, 172. Von Dingen: unbenutzt, nicht die Gewöhnlichen Dienste leistend: brīvs laiks; brīva zeme,
a) ein unbenutztes, freistehendes Land;
b) ein von Abgaben unbelastetes Land;
brīvi ziedi, taube Blüten (gew. tukši z.) Mag. III, 120, U. ikdieniņas tautas jāj, brīvu (Var.: lieku) veda kumeliņu BW. 13383;
5) frei, nicht bebaut:
brīvs laukums, freier Platz;
6) brīvs nuo, frei von:
kas pat nemāk lasīt, pat tie nepaliek brīvi no svešiem iespaidiem RKr. VIII, 19. [Nebst estn. wrī] aus mnd. vrī "frei".
Avots: ME I, 336
1) frei, im Gegensatz zu einem Unfreien, Sklaven, unabhängig:
brīvs kâ putns kuokā od. zara galā. brīvu od. brīvā kādu atlaist, freilassen; brīva valsts, pilsē̦ta;
2) frei, ungezwungen, unbehindert, ohne Zwang:
cilvē̦kam nav brīva prāta;
3) frei, ohne Kosten:
brīva skuola, brīvs mājuoklis; par brīvu, gratis, umsonst;
4) frei, nicht zur Verwendung in Anspruch genommen, von Menschen: ohne Arbeit, unbeschäftigt, müssig:
brīvā od. brīvi dzīvuot, stāvēt, müssig leben, stehen; brīvā pavadīt laiku. mudīgi strādnieki jau ap pusdienu bijuši gatavi un pārējo laiku pavadījuši brīvā Etn. III, 172. Von Dingen: unbenutzt, nicht die Gewöhnlichen Dienste leistend: brīvs laiks; brīva zeme,
a) ein unbenutztes, freistehendes Land;
b) ein von Abgaben unbelastetes Land;
brīvi ziedi, taube Blüten (gew. tukši z.) Mag. III, 120, U. ikdieniņas tautas jāj, brīvu (Var.: lieku) veda kumeliņu BW. 13383;
5) frei, nicht bebaut:
brīvs laukums, freier Platz;
6) brīvs nuo, frei von:
kas pat nemāk lasīt, pat tie nepaliek brīvi no svešiem iespaidiem RKr. VIII, 19. [Nebst estn. wrī] aus mnd. vrī "frei".
Avots: ME I, 336
dalbis
dalbis (unter dal˜ba),
5): auch Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616, (mit al˜ ) Orellen;
7): auch (mit al˜ ) Upesgrīva; "kuoks kūļu celšanai" ebenda; ‡
11) der Pflanzensteogel
Grob. (mit al˜); "spēcīgs puķes asns, jaunaugums" (mit al˜ ) Wirginalen.
Avots: EH I, 304
5): auch Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616, (mit al˜ ) Orellen;
7): auch (mit al˜ ) Upesgrīva; "kuoks kūļu celšanai" ebenda; ‡
11) der Pflanzensteogel
Grob. (mit al˜); "spēcīgs puķes asns, jaunaugums" (mit al˜ ) Wirginalen.
Avots: EH I, 304
grievalgs
grievalgs, grievalga St., grievalks Kokn., grievalka Sissegal, grievalts, grievalta Sooaxt, in Lettg. grievanka, ein Strick oder aus jungen Bäumen, namenllich von Birken gedrehtes Band zur Befestigung der Femerstange an die erste Stütze auf den Schlittensohlen (mietne): ilksis piestiprina, iegriež pie pirmās mietnes ap apaļā luokā savītu striķi, kuŗu sauc par grievaltu A. XI, 171. atradis jaunu grievaltu (linu cilpu, ar kurgu ragavām ilksis iesien) LP. VI, 90, aus Selb. grievalts ir striķis, egles zars vai bē̦rza klūga, ar kuo ilkss piestiprināta pie ragavām Nerft. pūķis esuot redzams dažreiz kâ grievalgs LP. VI, 104. lietuo kaņepāju un egļu klūgu grievalkus Kokn. n. A. XIII, 329, [Bielenstein Holzb. 549. - Hierher auch grīvalka dass; vgl. li. grìvelka "поперечный чурбан у сохи", gryvenkà " eine Klaube am Wagen; ein von Stroh gewundener Ring"].
Avots: ME I, 660
Avots: ME I, 660
grindulis
grīvis
grĩvis, grobes, langes Gras : dīķuos aug gaŗa, paplata zāle - grīvis Nötk. n. A. XIII, 330. palaiduši zirgus e̦ze̦ra līkšņā grīvja za,li paēst LP. VII, 479. [grīvja zāle U. grobes, schlechtes Gras, das in zu sehr von Wasser überströmten Gegenden wächst. Nach Zubatý AfslPh. XVI, 393 zu grīva.]
Kļūdu labojums:
grīvja... zāli... grībja zāle = grīva zāli... grīva zāle
Avots: ME I, 658
Kļūdu labojums:
grīvja... zāli... grībja zāle = grīva zāli... grīva zāle
Avots: ME I, 658
klīns
krābiņš
krička
miesmetis
miêsmetis 2 [N. - Bartau], miesmesis, miesmecis, = metenis: meitas brīvas nuo miesmeča (= meteņa)... Etn. III, 125 (aus Wohlfahrt). miesmesis - svētdiena, ar kuo septiņas nedēļas uz lieldienām gavēni uzsāka (vastlāviju svētdiena) JK. VI, 40. Bei U. der Pl. miesmēsi, Fasten. [Zu miesa und mest.
Avots: ME II, 655
Avots: ME II, 655
mirgi
mirgi [?] Upesgrīva, die Pfähle an der Vorrichtung zum Neunaugenfangen. [Verschrieben für vir̃gi (so in Salis)?]
Avots: ME II, 632
Avots: ME II, 632
murduļot
murduļuôt,
1) mur̂duļuôt C., sprudeln, brodeln:
irties vajaga, kamē̦r ūdens murduļuo Upesgrīva;
2) "sprudeln machen; aufrühren"
Warkl.;
3) "unartikulierte Laute von sich geben:
Bilskenshof.]
Avots: ME II, 668
1) mur̂duļuôt C., sprudeln, brodeln:
irties vajaga, kamē̦r ūdens murduļuo Upesgrīva;
2) "sprudeln machen; aufrühren"
Warkl.;
3) "unartikulierte Laute von sich geben:
Bilskenshof.]
Avots: ME II, 668
mureklis
mureklis,
1) die Plackerei, Plage:
ak tu dievs, kas man tur bija par murekli, lieber Gott, was habe ich mich dort abquälen müssen! Hug.;
[2) jem., der sich beständig etwas zu schaffen macht, arbeitet:
tas ir liels mureklis: ne˙kad brīva nestāvēs, ar. vien gar kuo murēsies Dond.] Vgl. murît.
Avots: ME II, 668
1) die Plackerei, Plage:
ak tu dievs, kas man tur bija par murekli, lieber Gott, was habe ich mich dort abquälen müssen! Hug.;
[2) jem., der sich beständig etwas zu schaffen macht, arbeitet:
tas ir liels mureklis: ne˙kad brīva nestāvēs, ar. vien gar kuo murēsies Dond.] Vgl. murît.
Avots: ME II, 668
padēls
padê̦ls,
1): auch C., Ermes, Lems., Lubn., Saikava, Selg., Sessw., Trik., Upesgrīva, Zögenhof; padēliņu me̦klē̦dama BW. 3983.
Avots: EH II, 127
1): auch C., Ermes, Lems., Lubn., Saikava, Selg., Sessw., Trik., Upesgrīva, Zögenhof; padēliņu me̦klē̦dama BW. 3983.
Avots: EH II, 127
palts
‡ II pàlts 2 , -s Saikava "ē̦kas pamatu ārmala, kur nav baļķu virsū, kas paliek brīva".
Avots: EH II, 152
Avots: EH II, 152
pūņa
pûņa 2 , ein feuchter, sumpfiger Wald Upesgrīva, ein mit kleinen Kiefern bewachsener Sumpf Wandsen: viņš purvuos un pūņās slapstījies A. XI, 572. Ve̦calksnis devās uz atte̦ku, gan brizdams pūņas, gan līzdams krūmus Jaun. mežk. 47. - pūņu zeme, modriger Boden, "kur sūnas aug uz sūnām" Kronw. n. U. Zu pũt?
Avots: ME III, 447
Avots: ME III, 447
purne
purne: auch (mit ur̃) Pussen; dze̦gužu pur̃ne Markgrafen, Nogallen, Upesgrīva, Wandsen, trollius europaeus.
Avots: EH II, 328
Avots: EH II, 328
raidīt
I raĩdît Līn., Tr., BL, Iw., Dond., Setg., Kandau, Wandsen, Gr.-Essern, Lautb., Ekau, Kurs., Jürg., Nitau, Salis" Ruj., PS., Serbigal, AP., ràidît 2 Kl., raidît Prl., C., Saikava, Lis., Wolm., Arrasch, N.-Peb., Selsau, Gr.-Buschhof, Nerft., raîdît 2 Widdrisch, Zögenhof, -u, -ĩju,
1) eilig senden, treiben, hetzen
U.: Sprw. vienu dienu raida, uotru gaida. ar ļauniem lāstiem tev[i] pruo-jām raidīja Aps. VI, 35. atstūmusi un raidījusi nuo istabas tuos ļaudis laukā Purap. Kkt. 175. "ejat nu laukā!" Vīkuļa kundze raidīja ļaudis A. XX, 859. kur likāt mūs[u] māsiņu? vai klētī ieslēdzāt, vai druvā raidījāt? BW. 13646, 19. ne cilvē̦ks kāds jāraida uz viņu pasauli Alm. gars skatienus tālumā raida Vēr. II, 37. tē̦ls raida savu miera pilnuo skatienu uz leju Japana 24. raidīt pasaule jaunas skaņas Vēr. II, 12, tāļumā debess spuoži vēl re̦tuos starus raid[u] Jaunības dzeja 50;
2) "loslassen, Abschied geben"
L.;
3) "schnell essen":
ē̦daža ē̦d, ka raîda vien Dond. Refl. -tiês,
1) eilen Neik. n. U.;
2) zappeln:
bē̦rns jau raîdās U., das Kind zappelt schon. - Subst. raidîtãjs, wer (schnell) sendet, schickt; wer hetzt: būt[u] es tada gājējiņa, kâ māmiņa raidītāja BW. 14872. In der Bed. "hetzen" (aus "bellen lassen") nebst rīdīt zu riêt (s. Leskien Abl. 280), dagegen ln den übrigen Bed. wohi (vielleicht nebst li. riedù "качусьs", s. Būga Aist. Stud. 77) zu aksl. rějǫ "ἐπείγω", rinǫti sę "ruere", serb. rȉnuti "stossen", ai. rīyatē "bewegt sich", la. rīvas "Bach", ae. ríƥ "Fluss", ir. riathor "torrens" u. a. bei Trautmann Wrtb. 243. Anders darüber (zu ahd. rîtan "reiten", ir. ríadaim "fahre" u. a.) Walde Vrgl. Wrtb. II, 348.
Avots: ME III, 469, 470
1) eilig senden, treiben, hetzen
U.: Sprw. vienu dienu raida, uotru gaida. ar ļauniem lāstiem tev[i] pruo-jām raidīja Aps. VI, 35. atstūmusi un raidījusi nuo istabas tuos ļaudis laukā Purap. Kkt. 175. "ejat nu laukā!" Vīkuļa kundze raidīja ļaudis A. XX, 859. kur likāt mūs[u] māsiņu? vai klētī ieslēdzāt, vai druvā raidījāt? BW. 13646, 19. ne cilvē̦ks kāds jāraida uz viņu pasauli Alm. gars skatienus tālumā raida Vēr. II, 37. tē̦ls raida savu miera pilnuo skatienu uz leju Japana 24. raidīt pasaule jaunas skaņas Vēr. II, 12, tāļumā debess spuoži vēl re̦tuos starus raid[u] Jaunības dzeja 50;
2) "loslassen, Abschied geben"
L.;
3) "schnell essen":
ē̦daža ē̦d, ka raîda vien Dond. Refl. -tiês,
1) eilen Neik. n. U.;
2) zappeln:
bē̦rns jau raîdās U., das Kind zappelt schon. - Subst. raidîtãjs, wer (schnell) sendet, schickt; wer hetzt: būt[u] es tada gājējiņa, kâ māmiņa raidītāja BW. 14872. In der Bed. "hetzen" (aus "bellen lassen") nebst rīdīt zu riêt (s. Leskien Abl. 280), dagegen ln den übrigen Bed. wohi (vielleicht nebst li. riedù "качусьs", s. Būga Aist. Stud. 77) zu aksl. rějǫ "ἐπείγω", rinǫti sę "ruere", serb. rȉnuti "stossen", ai. rīyatē "bewegt sich", la. rīvas "Bach", ae. ríƥ "Fluss", ir. riathor "torrens" u. a. bei Trautmann Wrtb. 243. Anders darüber (zu ahd. rîtan "reiten", ir. ríadaim "fahre" u. a.) Walde Vrgl. Wrtb. II, 348.
Avots: ME III, 469, 470
rietēt
riẽtêt (li. rietė´ti "rollen", prs. rietù Büga KSn. I, 261) Karls., Lin., Iw., rietêt 2 Kl., Kr., -u od. -ẽju, -ẽju,
1) intr., rollen
Biel. n. U.: asariņas rietēt riet Plild. Rakstn. II, 256; meldija vairs neriet, die Melodie gelingt, fliesst nicht mehr Kronw. n. U.;
2) wälzen
Bielenstein Holzb. 399;
3) tr., voller machen
Biel. n. U.;
4) voller werden;
(riẽtêt) zufliessen Bl., C., PS., zuschiessen (auch fig.): piens rietē U., die Milch schiesst zu. guovs neriet U., die Kuh gibt keine Milch, guovij tesmins riet (füllt sich mit Milch) Grünh. riet guovs rītā, riet vakarā BW. 29525. rieti, rieti tu, guosniņ, man nav vaļas rietināt! 29526. par tesmenaiņām, rietuošām guovīm RKr. IX, 15. jauns spē̦ks man riet un sparība iz brīvas pasaules Rainis;
5) riẽtêt PS., hervorkommen, hervorbrechen, aufgehen
U.: gaisma rietē, das Licht bricht an, es wird Tag U. mana laime rietē, mein Glück blüht auf St.;
6) riẽtêt PS., rìetêt C., untergehen (von der Sonne):
jauks vakars, saule aiz priediena riet Janš. saule taisījās rietēt Vēr. v. J. 1903, S. 52. kam, saulīte, spuodra lēci, kad tik spuodra nerietēji? BW. 6556. nav saulīte rietējuse, jau rasiņa ābuolā 8704, 2 var. riet saulīte vakarā, meža virsus puškuodama 33879 var. riet saulīte rietē̦dama, ze̦lta zarus zaruodama 33879, 4. Zu rist II, riest II und III; anders (zur Wurzel von rîts) Persson Beitr. 769 f.
Avots: ME III, 549, 550
1) intr., rollen
Biel. n. U.: asariņas rietēt riet Plild. Rakstn. II, 256; meldija vairs neriet, die Melodie gelingt, fliesst nicht mehr Kronw. n. U.;
2) wälzen
Bielenstein Holzb. 399;
3) tr., voller machen
Biel. n. U.;
4) voller werden;
(riẽtêt) zufliessen Bl., C., PS., zuschiessen (auch fig.): piens rietē U., die Milch schiesst zu. guovs neriet U., die Kuh gibt keine Milch, guovij tesmins riet (füllt sich mit Milch) Grünh. riet guovs rītā, riet vakarā BW. 29525. rieti, rieti tu, guosniņ, man nav vaļas rietināt! 29526. par tesmenaiņām, rietuošām guovīm RKr. IX, 15. jauns spē̦ks man riet un sparība iz brīvas pasaules Rainis;
5) riẽtêt PS., hervorkommen, hervorbrechen, aufgehen
U.: gaisma rietē, das Licht bricht an, es wird Tag U. mana laime rietē, mein Glück blüht auf St.;
6) riẽtêt PS., rìetêt C., untergehen (von der Sonne):
jauks vakars, saule aiz priediena riet Janš. saule taisījās rietēt Vēr. v. J. 1903, S. 52. kam, saulīte, spuodra lēci, kad tik spuodra nerietēji? BW. 6556. nav saulīte rietējuse, jau rasiņa ābuolā 8704, 2 var. riet saulīte vakarā, meža virsus puškuodama 33879 var. riet saulīte rietē̦dama, ze̦lta zarus zaruodama 33879, 4. Zu rist II, riest II und III; anders (zur Wurzel von rîts) Persson Beitr. 769 f.
Avots: ME III, 549, 550
rīve
rīve
saišķis
saĩšķis C., Dond., Wid., sàišķis 2 KL, Bers., Kreuzb., Golg., saikškis Gr.Sess., (mit aĩ) Ruj., saiskis U. (unter saiklis), das Band (auch fig.), die Schnur, der Bindfaden: ein Garbenband von Stroh U.; das Strumpfband; das Muskelband: tuopi brīva nuo pagātnes saikškiem! H. Eldgasts. sagrìež nuo salmiem saiški Vēr. 181. sèjēja... tur ar kreisuo ruoku kūla saišķi Plutte 31. brūte me̦t uz tiltu pītus vai austus saiškus BW. III, 1, 86. āda . . . sabiezē saišķu audiem vairuojuoties Konv 2 1143. saiškis, die Hutschnur Bers.; ein Knoten Warkl.
Avots: ME II, 637
Avots: ME II, 637
salaks
sasaukt
sasàukt, tr.,
1) zusammenrufen, einberufen, einladen (auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen):
sasaukt saimi kuopā; sasaukt sapulci; sasaukt (gew.: saaicinât) viesus;
2) zusammen nennen:
lai mēģina dažus vārdus pa rindai kuopā sasaukt R. Kam. 39;
3) (eine grössere Anzahl von Objekten) nennen, aufzählen:
mums jau ne˙kā nuo tā nevajaga, kuo es sasaucu JR. IV, 47;
4) rufend erreichen, erlangen:
kas nu viņus var sasaukt! Kaudz. M. 20. kur tad tu paliec, ka tevi nevaru ne sasaukt? Alm. Meitene nuo sv. 105. Refl. -tiês, einander zurufen, einander rufend erreichen: tad varēsim mēs sasaukties kâ brīva darba biedri Vēr. II, 38. e̦lsas, kas viena uotru sasaucās uz dzīvības deju Stari II, 410.
Avots: ME III, 727
1) zusammenrufen, einberufen, einladen (auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen):
sasaukt saimi kuopā; sasaukt sapulci; sasaukt (gew.: saaicinât) viesus;
2) zusammen nennen:
lai mēģina dažus vārdus pa rindai kuopā sasaukt R. Kam. 39;
3) (eine grössere Anzahl von Objekten) nennen, aufzählen:
mums jau ne˙kā nuo tā nevajaga, kuo es sasaucu JR. IV, 47;
4) rufend erreichen, erlangen:
kas nu viņus var sasaukt! Kaudz. M. 20. kur tad tu paliec, ka tevi nevaru ne sasaukt? Alm. Meitene nuo sv. 105. Refl. -tiês, einander zurufen, einander rufend erreichen: tad varēsim mēs sasaukties kâ brīva darba biedri Vēr. II, 38. e̦lsas, kas viena uotru sasaucās uz dzīvības deju Stari II, 410.
Avots: ME III, 727
sašķelderēt
sašķel˜derêt,
1) fein zerspalten
MSiI.: sašķe̦lde̦rẽ̦ta malka ātri izde̦g un duod maz siltuma Talsen, Dond., Roop; zibens sašķelderē 2 (= sašķeļ pagalēs. kas vēl turas kuopā) kuoku Upesgrīva; "zesschneidend od. zerreissend vernichten" Nötk.;
2) trüben:
s. ūdeni (mit èl 2 ) A.-Schwanb.;
3) = saskalinât (mit èl 2 ) Bers., Druw., Lös., Selsau, Sessw., Stomersee, Golg., Lub. u. a.
Avots: ME III, 754
1) fein zerspalten
MSiI.: sašķe̦lde̦rẽ̦ta malka ātri izde̦g un duod maz siltuma Talsen, Dond., Roop; zibens sašķelderē 2 (= sašķeļ pagalēs. kas vēl turas kuopā) kuoku Upesgrīva; "zesschneidend od. zerreissend vernichten" Nötk.;
2) trüben:
s. ūdeni (mit èl 2 ) A.-Schwanb.;
3) = saskalinât (mit èl 2 ) Bers., Druw., Lös., Selsau, Sessw., Stomersee, Golg., Lub. u. a.
Avots: ME III, 754
sāta
I sãta Upesgrīva "ugunskurs nuo prauliem un ve̦ciem kuokiem"; wohl aus *sārta (zu sãrts II), vgl. auch *sāts V.
Avots: ME III, 808
Avots: ME III, 808
sklidains
sklidaîns, sklidans Dond. n. FBR. V, 126, Rothof n. FBR. VIII, 120, sklide̦ns Iw. n. FBR. VI, 52, Frauenb,, Kursiten, Nigr., Dunika, Nogallen, Amboten, Assiten, Alschw., N.- und O.-Bartau, Degunen, Dsehrwenhof, Durben, Funkenhof, Gaweesen, Gold., Gaiken, Grenči, Kaleten, Krohten, Luttr., Libau, Laidsen, Matkuln, Medsen, Naukschen, Neuenb., Neuhausen, Nikrazen, Nurmhusen, Pampeln, Preekuln, Pop-Erwalen, Pilten, Popen, Rutzau, Rönnen, Rudbaren, Schwarden, Sassm., Schrunden, Santen, Tadaiken, Ugalen, Wirginalen, Upesgrīva, Valgale, Erwalen, Ahs., sklīde̦ns Mar., sklidējs Biel. 1331, = slide̦ns, glatt, schlüpfrig: kalns bija ļuoti stāvs un sklidains Pas. IV, 498 (aus Leegen). par sklidanu (Var.: slidainu, slide̦nu) le̦dutiņu BW. 13605, 4. uz sklide̦nu (Var.: sklidainu, skliduošu) le̦dutiņu 23621, 1. tagad briesmīgi sklide̦ns nuosalis lieknā Kursiten. viņu ceļš lai paliek tumšs un sklide̦ns Glück Psalm 35,6. sklidęns Bornsmünde, Sessau, zum Überfliessen voll; vgl. li. sklìdinas "zum Überfliessen voll".
Avots: ME II, 882
Avots: ME II, 882
smeils
smèils 2 Lis., Selsau, Saikava, Gr.Buschhof, (mit eĩ ) Bauske, = smaĩls: de̦guns smeils kâ knābis. de̦guns ar smeilu galu A. v. J. 1893, S. 231. saskrūvēt ūsas vēl smeilākas Vēr. I, 1159. strēle smeila Salacgrīvas zieds 45. smeiluo jumtu rindas Vēr. I, 1027. smeilā leņķī Konv. 2 560.
Avots: ME III, 956
Avots: ME III, 956
smelkne
I smelkne Schlehk n. FBR. VII, 46,
1) "smalks mežs" Treiden, (mit elˆ ) Festen, Warkl. (vgl. smalce);
2) smelkne Kandau, meist im plur. (smelknes Iw. n. FBR. VI, 54), das feine Mehl, das beim Grützemachen abfällt
U., (smelkne) Wolmarshof, Ronneb., Drobbusch, Raiskum, (mit èl 2 ) Warkl., Festen, Meiran, (smel˜knes) Bornsmünde, Grünwald, Deg.: viņš jau ne smelknes ("smalkas sē̦nalas") nevīdē nuo putraimiem atškirt Alksn.-Zund.; smelknes "visādi smalkumi (pe̦lus u. c.) " Stenden, Erwalen, "smalkas pe̦lavas" Dond., "siena (Dond., Wandsen, Matthiä), ābuoliņa, salmu, pe̦lu u. c. smalkumi" Kurs., Nachbleibsel, gemengt mit Staub und Sand; "smalki (siena, pe̦lu) izbirumi, mazas sēkliņas u. c." Nigr., (smel˜kne) Schrunden, Upesgrīva, "Malm" Karls.: uz kūtsaugšas nav vairs ne pe̦lu saujiņas; smelknītes vien vēl pa škirbiņām atlikušās. kūts priekšā, kur sìenu bāza, sakrājies liels pulks smel˜kņu Janš. saslaucījis smelknes nuo apcirkņiem un izcepis maizi LP. III, 92. pie miltiem jauca klāt smalkās pe̦lus, sìena smelknes Janš. Dzimtene 2 II, 16. sagrābi smelknes un saber maisuos! Dond. skaidas, smelkni (Schutt?) LP. I, 149. matu smelknes VII, 674. smelknes Feilstaub L., Sägespäne U., Pulverstaub LD. n. U., Malm, (dzelzs smelksnes Dr.) Eisenfeilicht V. dzelzs smelkne, kaltuves atkritumi Konv. l 173. visu sieku dzelzs smelkņu iebēra vecītim acīs Pas. II, 116 (aus Siggund). smelkne "smalka smilts" Dienas Lapa 1891;
3) winzige kleine Exemplare:
zaķu smelkne (mit el˜ Bauske, mit elˆ Gr.-Buschhof) jūs! Bārda Zem. d. 100. kuo tu, bagātnieks, ar tādām smelknēm (kleinen, unbedeutenden Leuten) ielaidies? Stenden. Zu smalknes, smalks.
Avots: ME III, 957, 958
1) "smalks mežs" Treiden, (mit elˆ ) Festen, Warkl. (vgl. smalce);
2) smelkne Kandau, meist im plur. (smelknes Iw. n. FBR. VI, 54), das feine Mehl, das beim Grützemachen abfällt
U., (smelkne) Wolmarshof, Ronneb., Drobbusch, Raiskum, (mit èl 2 ) Warkl., Festen, Meiran, (smel˜knes) Bornsmünde, Grünwald, Deg.: viņš jau ne smelknes ("smalkas sē̦nalas") nevīdē nuo putraimiem atškirt Alksn.-Zund.; smelknes "visādi smalkumi (pe̦lus u. c.) " Stenden, Erwalen, "smalkas pe̦lavas" Dond., "siena (Dond., Wandsen, Matthiä), ābuoliņa, salmu, pe̦lu u. c. smalkumi" Kurs., Nachbleibsel, gemengt mit Staub und Sand; "smalki (siena, pe̦lu) izbirumi, mazas sēkliņas u. c." Nigr., (smel˜kne) Schrunden, Upesgrīva, "Malm" Karls.: uz kūtsaugšas nav vairs ne pe̦lu saujiņas; smelknītes vien vēl pa škirbiņām atlikušās. kūts priekšā, kur sìenu bāza, sakrājies liels pulks smel˜kņu Janš. saslaucījis smelknes nuo apcirkņiem un izcepis maizi LP. III, 92. pie miltiem jauca klāt smalkās pe̦lus, sìena smelknes Janš. Dzimtene 2 II, 16. sagrābi smelknes un saber maisuos! Dond. skaidas, smelkni (Schutt?) LP. I, 149. matu smelknes VII, 674. smelknes Feilstaub L., Sägespäne U., Pulverstaub LD. n. U., Malm, (dzelzs smelksnes Dr.) Eisenfeilicht V. dzelzs smelkne, kaltuves atkritumi Konv. l 173. visu sieku dzelzs smelkņu iebēra vecītim acīs Pas. II, 116 (aus Siggund). smelkne "smalka smilts" Dienas Lapa 1891;
3) winzige kleine Exemplare:
zaķu smelkne (mit el˜ Bauske, mit elˆ Gr.-Buschhof) jūs! Bārda Zem. d. 100. kuo tu, bagātnieks, ar tādām smelknēm (kleinen, unbedeutenden Leuten) ielaidies? Stenden. Zu smalknes, smalks.
Avots: ME III, 957, 958
spalot
spaluot,
1) schlagen
Dunika, Nigr., LP. II, 86, (mit Hartem) Upesgrīva, prügeln Pampeln; schnell hauen Schrunden;
2) Risse bekommend sich abschälen
Bers.: kad daktiņi sāk spaluot, tad tie drīz vien pilnīgi sabuojājas Weissenstein. dzelzs spaluo, kad tuo kaļ ebenda;
3) "sprühen (von Funken)"
Wenden; uogles spaluo ("kvē̦luo") Hirschenhof;
4) energisch gehen:
visu gabalu spaluot kajām Jürg.; Energie anwenden: nu tik spaluo iet Nigr. Refl. -tiês, sich prügeln: sākuši sīvi spaluoties LP. VI, 546. sāka gar zirgu plêsties un spaluoties De̦glavs Ve̦c. pilsk. 63. Zu spalêt in der Bed. 1; in der Bed. 2 zu spala I.
Avots: ME III, 983
1) schlagen
Dunika, Nigr., LP. II, 86, (mit Hartem) Upesgrīva, prügeln Pampeln; schnell hauen Schrunden;
2) Risse bekommend sich abschälen
Bers.: kad daktiņi sāk spaluot, tad tie drīz vien pilnīgi sabuojājas Weissenstein. dzelzs spaluo, kad tuo kaļ ebenda;
3) "sprühen (von Funken)"
Wenden; uogles spaluo ("kvē̦luo") Hirschenhof;
4) energisch gehen:
visu gabalu spaluot kajām Jürg.; Energie anwenden: nu tik spaluo iet Nigr. Refl. -tiês, sich prügeln: sākuši sīvi spaluoties LP. VI, 546. sāka gar zirgu plêsties un spaluoties De̦glavs Ve̦c. pilsk. 63. Zu spalêt in der Bed. 1; in der Bed. 2 zu spala I.
Avots: ME III, 983
tapt
tapt (li. tàpti "werden"), tùopu, tapu Bauske, Behnen, Bershof, Birsgaln, Bixten, Dond., Dunika, Erwalen, Frauenb., Gold., Kab., Kand., Katzd., Kurs., Mitau, N.-Bartau, Nigr., Nikrazen, Pilten, Planetzen, Rothof, Rudbaren, Rutzau, Schnickern, Schrunden, Sessau, Stelph., Upesgrīva, Wandsen ("in Kurl. gebräuchlicher als in Livl." U.; unbekannt in Lettg. n. Zbior XV, 185 und Kossowski Gram. 15),
1) gelangen:
mājās tapt U., Frauenb. nuo nelaimes vaļā tapt Dīcm. pas. v. I, 32. tapu silā maliņā, vaiņaks tautu ruociņā BW. 13576, 5. māsiņas guodā tapa 24378 (ähnlich 6549). netuop tautu klētiņā 24250, 9 var. tuopam simta galiņā 13646, 27. tapsi ļaužu valuodās 581 (ähnlich 83821). tik netapu (Var.: netiku) nabagā 29085. pāri tapi par tuo dziļu ūdentiņu 26543. taptu pie tā daiļa arājiņa 28141 var. kâ būs manim pāri tapt! 16605. gribu tapt pie cilvē̦kiem Janš. Mežv. ļaudis I, 17. kur tāda . . . te duomā tapt? Janš. Precību vies. 29. kad tapšu tālāk? 34. tapt ārā, iekšā, apakšā, augšā;
2) werden, geschehen: viņš tapa ve̦se̦ls U. es tapu kults, ich wurde geprügelt
U., Stenden. viņš tuop muļķa prātā Stenden. kam tā tuop jaunavīte BW. 887. māsa sieviņa tapa 24732, 2. negribēju ve̦ca tapt Band I, S. 881, No 1249, 2 (ähnlich 13327; 16817; 25321; LP. VI, 62; Vēr. II, 129; RKr. VII, m. 1127; SDP. VI, 29). ceļā tapa man zināms, kāda brāļa līgaviņa BW. 18721. lai tuop uguns LP. VII, 432. tuop pār dziedātāju Tr. III, 861. biju pa[r] lielu cilvē̦ku tapis Siuxt. e̦suot diezgan tā "tapdamā"; vajaguot rādīt kaut kuo gatavu Stari II, 544. viss pasaules tapums tevī vēl reizi taps Rainis Gals un sākums 172. Refl. -tiês, = sastapties, einander begegnen, sich treffen: tuopamies parkā Janš. Bandavā I, 301; dazu ein Substantiv tapšanâs: mūsu sle̦pe̦nuo tapšanuos (acc. s.) ebenda 302. Nach Bezzenberger BB. XXVII, 178 zu ae. ƥafian "geschehen lassen", gr. τόπος "Ort", τοπάζω "vermute" u. a. (man vergleiche dazu Prellwitz Wrtb. 2 464 und Boisacq Dict. 975 f.); nach Zubatý Sborn. fil. IV, 255 f. zu slav. topiti "ertränken", to(p)nǫti "ertrinken".
Avots: ME IV, 131, 132
1) gelangen:
mājās tapt U., Frauenb. nuo nelaimes vaļā tapt Dīcm. pas. v. I, 32. tapu silā maliņā, vaiņaks tautu ruociņā BW. 13576, 5. māsiņas guodā tapa 24378 (ähnlich 6549). netuop tautu klētiņā 24250, 9 var. tuopam simta galiņā 13646, 27. tapsi ļaužu valuodās 581 (ähnlich 83821). tik netapu (Var.: netiku) nabagā 29085. pāri tapi par tuo dziļu ūdentiņu 26543. taptu pie tā daiļa arājiņa 28141 var. kâ būs manim pāri tapt! 16605. gribu tapt pie cilvē̦kiem Janš. Mežv. ļaudis I, 17. kur tāda . . . te duomā tapt? Janš. Precību vies. 29. kad tapšu tālāk? 34. tapt ārā, iekšā, apakšā, augšā;
2) werden, geschehen: viņš tapa ve̦se̦ls U. es tapu kults, ich wurde geprügelt
U., Stenden. viņš tuop muļķa prātā Stenden. kam tā tuop jaunavīte BW. 887. māsa sieviņa tapa 24732, 2. negribēju ve̦ca tapt Band I, S. 881, No 1249, 2 (ähnlich 13327; 16817; 25321; LP. VI, 62; Vēr. II, 129; RKr. VII, m. 1127; SDP. VI, 29). ceļā tapa man zināms, kāda brāļa līgaviņa BW. 18721. lai tuop uguns LP. VII, 432. tuop pār dziedātāju Tr. III, 861. biju pa[r] lielu cilvē̦ku tapis Siuxt. e̦suot diezgan tā "tapdamā"; vajaguot rādīt kaut kuo gatavu Stari II, 544. viss pasaules tapums tevī vēl reizi taps Rainis Gals un sākums 172. Refl. -tiês, = sastapties, einander begegnen, sich treffen: tuopamies parkā Janš. Bandavā I, 301; dazu ein Substantiv tapšanâs: mūsu sle̦pe̦nuo tapšanuos (acc. s.) ebenda 302. Nach Bezzenberger BB. XXVII, 178 zu ae. ƥafian "geschehen lassen", gr. τόπος "Ort", τοπάζω "vermute" u. a. (man vergleiche dazu Prellwitz Wrtb. 2 464 und Boisacq Dict. 975 f.); nach Zubatý Sborn. fil. IV, 255 f. zu slav. topiti "ertränken", to(p)nǫti "ertrinken".
Avots: ME IV, 131, 132
tieponis
tiepuonis,
1) tiẽpuonis Ruj., tiepuonis LKVv., tiepuons Oppek. n. U., tiẽpuons Notk., tiepuoņa Lennew., Linden, N.-Peb., Schonberg, Schujen, (mit iẽ) AP., Funkenhof, Hofzumbērge, Notk., Ramkau, Schwitten, Stenden, Upesgrīva, Wain., (mit ìe 2 ) Adl., Adsel, Bers., Domopol, Erlaa, Gr.-Buschh., Gr.-Salwen, Kalzenau, Laud., Lennew., Mar., Saikava, Selsau, Setzen, Warkl., (mit iê 2 ) Gold., Widdrisch, comm., = tiepša: stūrgalvīgs tiepuonis A. v. J. 1900, S. 614;
2) Plur. tiepuoņi Wid., (mit ìe 2 ) Gr.-Buschh., tiepuoni Ruj. n. U., tiepuoni Ruj., Nücken; Gewohnheiten, Art und Weise
(tiepuoni) U. (mit ?). .
Avots: ME IV, 212
1) tiẽpuonis Ruj., tiepuonis LKVv., tiepuons Oppek. n. U., tiẽpuons Notk., tiepuoņa Lennew., Linden, N.-Peb., Schonberg, Schujen, (mit iẽ) AP., Funkenhof, Hofzumbērge, Notk., Ramkau, Schwitten, Stenden, Upesgrīva, Wain., (mit ìe 2 ) Adl., Adsel, Bers., Domopol, Erlaa, Gr.-Buschh., Gr.-Salwen, Kalzenau, Laud., Lennew., Mar., Saikava, Selsau, Setzen, Warkl., (mit iê 2 ) Gold., Widdrisch, comm., = tiepša: stūrgalvīgs tiepuonis A. v. J. 1900, S. 614;
2) Plur. tiepuoņi Wid., (mit ìe 2 ) Gr.-Buschh., tiepuoni Ruj. n. U., tiepuoni Ruj., Nücken; Gewohnheiten, Art und Weise
(tiepuoni) U. (mit ?). .
Avots: ME IV, 212
trusēt
trusêt, -u oder -ẽju, -ẽju,
1) = trupêt, faulen, modern U., Neuhausen, Stenden (z. B. von Bäumen, vom Schnittkohl), Upesgrīva; braun, fleckig werden (von Kartoffeln) Dond., Funkenhof, Kastran: kad kartupeļi paliek brūniem plankumiem, tad saka, ka kartupeļi trus Kastran;
2) verdorrend oder aus andern Gründen verkommen (vom Getreide)
Aahof, Festen, Meselau, Selsau; Sessw., Stomersee; an der Spitze verdorren (von Bäumen) Festen, Gr.-Würzau; stückweise abfallen, kürzer werden (vom Haar) AP., Ekau, Fehsen, Odsen, Schujen, Selsau, Sessw.: mati, bārda trus. ja pe̦lnu dienā galvu sukājuot, tad mati trusuot Gr.-Ekau n. Etn. II, 36; zerfasern (intr.) Sessw., struppig werden Lennew.: virve sāk trusēt Warkl. vistām spalvas trus ebenda. viņam trusē matu gali Lennew.;
3) schwelen, ohne Flamme brennen
Amboten;
4) (liegend) faulenzen
Nötk. Zu trust.
Avots: ME IV, 248
1) = trupêt, faulen, modern U., Neuhausen, Stenden (z. B. von Bäumen, vom Schnittkohl), Upesgrīva; braun, fleckig werden (von Kartoffeln) Dond., Funkenhof, Kastran: kad kartupeļi paliek brūniem plankumiem, tad saka, ka kartupeļi trus Kastran;
2) verdorrend oder aus andern Gründen verkommen (vom Getreide)
Aahof, Festen, Meselau, Selsau; Sessw., Stomersee; an der Spitze verdorren (von Bäumen) Festen, Gr.-Würzau; stückweise abfallen, kürzer werden (vom Haar) AP., Ekau, Fehsen, Odsen, Schujen, Selsau, Sessw.: mati, bārda trus. ja pe̦lnu dienā galvu sukājuot, tad mati trusuot Gr.-Ekau n. Etn. II, 36; zerfasern (intr.) Sessw., struppig werden Lennew.: virve sāk trusēt Warkl. vistām spalvas trus ebenda. viņam trusē matu gali Lennew.;
3) schwelen, ohne Flamme brennen
Amboten;
4) (liegend) faulenzen
Nötk. Zu trust.
Avots: ME IV, 248
truslis
I truslis,
1) gew. der Plur. trušļi, = trusis I, eine Wasserpflanze (Schachtelhalm?) Assiten, Kurs., Nigr., Siuxt, Stenden, Upesgrīva, Wandsen; Binsen, Schilf Sassm., Stenden;
2) ein aus grobem Gerstenmehl gebackener (brokkeliger) Fladen
Laud.: kamdēļ trusli cepi? varēji cept nuo kviešu miltiem Laud. nuo šīgada kviešiem maize kā truslis ebenda; trusls "eine Art Fastenspeise" Borchow. Zu trausls.
Avots: ME IV, 248
1) gew. der Plur. trušļi, = trusis I, eine Wasserpflanze (Schachtelhalm?) Assiten, Kurs., Nigr., Siuxt, Stenden, Upesgrīva, Wandsen; Binsen, Schilf Sassm., Stenden;
2) ein aus grobem Gerstenmehl gebackener (brokkeliger) Fladen
Laud.: kamdēļ trusli cepi? varēji cept nuo kviešu miltiem Laud. nuo šīgada kviešiem maize kā truslis ebenda; trusls "eine Art Fastenspeise" Borchow. Zu trausls.
Avots: ME IV, 248
tvincināt
tvincinât,
1) = tvīcinât (mit in̂ 2 ) Stenden: saule tvincina;
2) freqn. zu tvinkt, (stark brennend, drückend) schmerzen
(mit in̂ 2 ) Dond., Sassm., Stenden, Upesgrīva, Wandsen: galva, auguonis, sasista vieta tvincina Upesgrīva. auguonis tik stipri tvincina, ka visu nakti ne acu neaizmigu Dond. und Sassm. n. RKr. XVII, 60. zuobi sāp tâ, ka pa˙visam tvincina Stenden. Wohl ein Kuronismus.
Avots: ME IV, 291
1) = tvīcinât (mit in̂ 2 ) Stenden: saule tvincina;
2) freqn. zu tvinkt, (stark brennend, drückend) schmerzen
(mit in̂ 2 ) Dond., Sassm., Stenden, Upesgrīva, Wandsen: galva, auguonis, sasista vieta tvincina Upesgrīva. auguonis tik stipri tvincina, ka visu nakti ne acu neaizmigu Dond. und Sassm. n. RKr. XVII, 60. zuobi sāp tâ, ka pa˙visam tvincina Stenden. Wohl ein Kuronismus.
Avots: ME IV, 291
varavīksna
vaŗavîksna,
1) vaŗavîksna A.-Laitzen, Golg., Lubn., Mahlup, Meiran, Oknist, Selsau, (mit î 2 ) Frauenb., vaŗavīksna Altenwoga, Lesten, N.Bartau, Neuenb., Postenden, vaŗavîksne Lös., (mit î 2 ) Assiten, Dunika, Felixberg, Kurs., Luttr., Matk., Neuenb., Nigr., Ruba, Selg., Wirgin., vaŗavīksne Glück Offenb. 10, 1, Alschw., Bixten, Funkenhof, Kalleten, O.-Bartau, Rudbahren, Samiten, Santen, Schrunden, Waldegalen, Zeezern, vaŗvīksna Base, Fockenhof, vaŗvîksne 2 Degunen, Gudenieki, Pampeln, vaŗvīksne Gold., Hasenpot, Kreuzb., Laud., Schrunden, vaŗuvîksna Borchow, vaŗviksn Markgrafen, varavīksna Iw., varvîksne 2 Dond., Stenden, varavîksna Atašiene, Auguliene, Baltinow, Cibla, Dubena, Homelshof, Kārsava,Kl.-Salwen, Liepna, Mahlup, Makašē̦ni, Malta, Pilda, Rundē̦ni, Saucken, Stirniene, Tilža, Warkh., Warkl., Welonen, Vidsmuiža, Zvirgzdine, varavīksna Mag. XIII, 2, 43, Adsel, Adsel-Schwarzhof, Alswig, Annenhof (bei Mar.), A.-Schwanb., A.Wrangelshof, Dobl., Drobbusch, Drosth., Fehteln, Gr.-Roop, Hofzumberge, Kastran, Kortenhof, Marzenhof, N.-Bergfried, Neuermühlen, N.-Schwanb., Paltemal, Pürkeln, Smilt., Trik., Wilzen, varavîksna N.-Laitzen, varavîksne Burtn., C., Dricē̦ni, Kalupe, Marienhausen, Wolm., Višķi, varavîksne 2 Mesoten, Pankelhof, Ramkau, Ruhental, varavīksne U., Annenburg, A.-Ottenhof, Ascheraden, Autz, Bauenhof, Borchow, Breslau, Dahlen, Dickeln, Ekau, Ellei, Erwalen, Essern, Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn,Grünw., Kalnazeem, Katlekaln, Kegeln, Kekkau, Kokn., Kolberg, Kr,-Würzau, Kussen, Laud,, Lieven-Behrsen, Lis., Marzen, Matthäi, Meselau, Morizberg, Nerft, Nitau, Nötk., N.-Peb., Odsen, Puikeln, Raiskum, Ramdam, Rodenpois, Römershof, Ruj., Sackenhausen, Saikava, Schmarden, Schujen, Schwitten, Serben, Sermus, Sessw., Setzen, Siuxt, Stackeln, Sunzel, Üxküll, Waidau, Weissenstein, Wenden, Zabeln, Zerrauxt, varaviksne Hasau, varvîksna Ringmundshof, varvîksna 2 Plahtern, varvīksna A.-Bergfried, Grundsahl, Lipsthusen, Widdrisch, Zirsten, varvîksne Daudsevas, Kl., Plm., Sonnaxt, varvîksne 2 Behrshof, Irmlau, Naud., Schlockenbeck, Segew., Treiden, varvīksne 2 Orellen n. FBR. XI, 39, varvîksn 2 Nauksch., Schlehk, Sepkull, Seyershof, varvīksne Alt-Moken, Baldohn, Bewershof, Fest., Fistehlen, Hochrosen, Kremon, Lappier, N.-Wohlfahrt, Nurmhusen, Oselshof, Pernigel, Pilten, Pussen, Remten, Schnikkern, Sehren, Selb., Sirgen, Suhrs, Talsen, Upesgrīva, Wain., varvīksn Ugalen, varavīsna, varvīsne Erwalen, varvīkse Schwarden, vaŗavîkste 2 Lautb., varvîkste 2 Alschw., varviksts Ugalen n. FBR. VII, 23, vaŗavĩga Neuhausen, vaŗarīkste Rutzau, varariksne Infl. (gehört im Kreise Jaunlatgale), der Regenbogen:
varavīksne debesīs BW. 26029. varavīksna dzeŗ ūdeni Kokn. n. Etn. II, 185. vaŗavīksne uzve̦lkuot nuo upēm, jūŗam ūdeni, un tamdeļ lietus līstuot Kurs, ja varavīksnei rāda ar pirkstu, tad pirksts nuopūst Ronneb.;
2) vaŗavīksnīte Konv. 2 1054; Preip. 36, die Regenbogenhaut (im Auge);
3) vaŗavīksniņa, ein Fisch;
4) ein (regenbogenfarbiger) Hundertrubelschein :
vai tu nevarē̦tu aizšaut kādu varavīksni? Vēr. II, 193. Dürfte mit Metathese auf redupliziertem *vavarīksne resp. *vavarīkste beruhen und nebst li. dial. vove rikšfis dass. als "Gebogenes" zur Wurzel er "drehen, biegen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 270 f.) gehören, s. Donum natal. Schrijnen 400 ff.
Avots: ME IV, 483, 484
1) vaŗavîksna A.-Laitzen, Golg., Lubn., Mahlup, Meiran, Oknist, Selsau, (mit î 2 ) Frauenb., vaŗavīksna Altenwoga, Lesten, N.Bartau, Neuenb., Postenden, vaŗavîksne Lös., (mit î 2 ) Assiten, Dunika, Felixberg, Kurs., Luttr., Matk., Neuenb., Nigr., Ruba, Selg., Wirgin., vaŗavīksne Glück Offenb. 10, 1, Alschw., Bixten, Funkenhof, Kalleten, O.-Bartau, Rudbahren, Samiten, Santen, Schrunden, Waldegalen, Zeezern, vaŗvīksna Base, Fockenhof, vaŗvîksne 2 Degunen, Gudenieki, Pampeln, vaŗvīksne Gold., Hasenpot, Kreuzb., Laud., Schrunden, vaŗuvîksna Borchow, vaŗviksn Markgrafen, varavīksna Iw., varvîksne 2 Dond., Stenden, varavîksna Atašiene, Auguliene, Baltinow, Cibla, Dubena, Homelshof, Kārsava,Kl.-Salwen, Liepna, Mahlup, Makašē̦ni, Malta, Pilda, Rundē̦ni, Saucken, Stirniene, Tilža, Warkh., Warkl., Welonen, Vidsmuiža, Zvirgzdine, varavīksna Mag. XIII, 2, 43, Adsel, Adsel-Schwarzhof, Alswig, Annenhof (bei Mar.), A.-Schwanb., A.Wrangelshof, Dobl., Drobbusch, Drosth., Fehteln, Gr.-Roop, Hofzumberge, Kastran, Kortenhof, Marzenhof, N.-Bergfried, Neuermühlen, N.-Schwanb., Paltemal, Pürkeln, Smilt., Trik., Wilzen, varavîksna N.-Laitzen, varavîksne Burtn., C., Dricē̦ni, Kalupe, Marienhausen, Wolm., Višķi, varavîksne 2 Mesoten, Pankelhof, Ramkau, Ruhental, varavīksne U., Annenburg, A.-Ottenhof, Ascheraden, Autz, Bauenhof, Borchow, Breslau, Dahlen, Dickeln, Ekau, Ellei, Erwalen, Essern, Fossenberg, Gotthardsberg, Grosdohn,Grünw., Kalnazeem, Katlekaln, Kegeln, Kekkau, Kokn., Kolberg, Kr,-Würzau, Kussen, Laud,, Lieven-Behrsen, Lis., Marzen, Matthäi, Meselau, Morizberg, Nerft, Nitau, Nötk., N.-Peb., Odsen, Puikeln, Raiskum, Ramdam, Rodenpois, Römershof, Ruj., Sackenhausen, Saikava, Schmarden, Schujen, Schwitten, Serben, Sermus, Sessw., Setzen, Siuxt, Stackeln, Sunzel, Üxküll, Waidau, Weissenstein, Wenden, Zabeln, Zerrauxt, varaviksne Hasau, varvîksna Ringmundshof, varvîksna 2 Plahtern, varvīksna A.-Bergfried, Grundsahl, Lipsthusen, Widdrisch, Zirsten, varvîksne Daudsevas, Kl., Plm., Sonnaxt, varvîksne 2 Behrshof, Irmlau, Naud., Schlockenbeck, Segew., Treiden, varvīksne 2 Orellen n. FBR. XI, 39, varvîksn 2 Nauksch., Schlehk, Sepkull, Seyershof, varvīksne Alt-Moken, Baldohn, Bewershof, Fest., Fistehlen, Hochrosen, Kremon, Lappier, N.-Wohlfahrt, Nurmhusen, Oselshof, Pernigel, Pilten, Pussen, Remten, Schnikkern, Sehren, Selb., Sirgen, Suhrs, Talsen, Upesgrīva, Wain., varvīksn Ugalen, varavīsna, varvīsne Erwalen, varvīkse Schwarden, vaŗavîkste 2 Lautb., varvîkste 2 Alschw., varviksts Ugalen n. FBR. VII, 23, vaŗavĩga Neuhausen, vaŗarīkste Rutzau, varariksne Infl. (gehört im Kreise Jaunlatgale), der Regenbogen:
varavīksne debesīs BW. 26029. varavīksna dzeŗ ūdeni Kokn. n. Etn. II, 185. vaŗavīksne uzve̦lkuot nuo upēm, jūŗam ūdeni, un tamdeļ lietus līstuot Kurs, ja varavīksnei rāda ar pirkstu, tad pirksts nuopūst Ronneb.;
2) vaŗavīksnīte Konv. 2 1054; Preip. 36, die Regenbogenhaut (im Auge);
3) vaŗavīksniņa, ein Fisch;
4) ein (regenbogenfarbiger) Hundertrubelschein :
vai tu nevarē̦tu aizšaut kādu varavīksni? Vēr. II, 193. Dürfte mit Metathese auf redupliziertem *vavarīksne resp. *vavarīkste beruhen und nebst li. dial. vove rikšfis dass. als "Gebogenes" zur Wurzel er "drehen, biegen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 270 f.) gehören, s. Donum natal. Schrijnen 400 ff.
Avots: ME IV, 483, 484
zavatzāle
zavatzâle 2 Dond., zave̦tzāle Dond. n. RKr. III, 71, zave̦dzâles Upesgrīva, lycopodium selago L.; zave̦tzāle, eine in der Volksmedizin gebrauchte giftige Waldpflanze Stenden; zavatzāle, ein Zauberkraut Balt. senatne.
Avots: ME IV, 693
Avots: ME IV, 693