Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'reiž' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'reiž' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
greiža
[greĩža,
1) etwas Schiefes
Ronneb. ;
2) greiža, ein Schimpfwort,
"tāds kas patvaļigi iet" Trik.]
Avots: ME I, 648
1) etwas Schiefes
Ronneb. ;
2) greiža, ein Schimpfwort,
"tāds kas patvaļigi iet" Trik.]
Avots: ME I, 648
greiži
grèiži, lokal in Livl. für grèizi, selten in der Schriftspr. : greiži skatīties Kaudz. M.
Avots: ME I, 648
Avots: ME I, 648
greižot
greižot
greĩžuôt, schief gehen PS., Ruj., Salisb., Oppek. : šūpulis greĩžuo Smilt. n. A. XIII, 329.
Avots: ME I, 648
Avots: ME I, 648
greižu
pārreižu
piegreiži
reiž
reižams
Šķirkļa skaidrojumā (40)
aplaidelēties
‡ aplaĩdelêtiês Kal., (wiederholt) um etw. herumfliegen, -flattern: putns vairāk reižu aplaidelējās ap māju Salis.
Avots: EH I, 96
Avots: EH I, 96
cikšu
gāzt
gâzt, - žu, - zu (li. góžti "валить; giessen"),
1) tr., giessen:
rīklē gāž bez prāta Stari II, 365;
2) zum Fall, zum Sturz bringen, umstürzen:
mazs cinītis lielu ve̦zumu gāž. viltus mani gāž Rainis. kumeļš mums gāž sē̦tu laukā Kaudz. M. kungs gāž visas malas (visu pasauli) apkārt LP. V, 405, I, 98. reižu gāzt, ein von dem Gutsherrn angewiesenes Stück Wiese od. Acker abmähen. mē̦slus gāzt, den Dünger von dem Wagen aufs Feld werfen. gribēju gāzt lieluo pļavu gar zemi, ich wollte die grosse Wiese abmähen Janš.;
3) intr., giessen, stark regnen:
lietus gāž A. XII, 904. gāž kâ ar spaiņiem LP. IV, 199;
4) bauen, schlagen:
gāž pa ādu, pa galvu! dē̦ls (ar pātagu) gāž pieplakaniski kaŗavīriem pa ciskām LP. IV, 3. Refl. - tiês,
1) sich ergiessen, strömen:
strauts gāžas kr,ākdams upē. ūdens gāžas pār dambi;
2) giessen, stark regnen, strömen:
lietus virs zemes vairs negāzās II Mos. 9, 33. ūdens gāžas zemē kâ spaiņiem LP. VII, 627;
3) strümen, umfallen, einstürzen:
uozuols arī gāzies LP. VII, 346. gāzies savam pretiniekam krūtīs. mučele izkaltusi: tur˙pat kuopā gāzties LP. V, 308. me̦lns suns gāzies pakaļ LP. IV, 235. zirgi kâ viesulis gāzušies uz priekšu LP. VII, 483. mūr,i sākuši virsū gāzties VII, 144. [Vielleicht zu ai. gāhatē "vertieft sich", das seinerseits von W. Miller IF. XXI, 323 zu osset. äw - γäzun "eintauchen" gestellt wird.]
Kļūdu labojums:
4) bauen = 4) hauen
Avots: ME I, 620
1) tr., giessen:
rīklē gāž bez prāta Stari II, 365;
2) zum Fall, zum Sturz bringen, umstürzen:
mazs cinītis lielu ve̦zumu gāž. viltus mani gāž Rainis. kumeļš mums gāž sē̦tu laukā Kaudz. M. kungs gāž visas malas (visu pasauli) apkārt LP. V, 405, I, 98. reižu gāzt, ein von dem Gutsherrn angewiesenes Stück Wiese od. Acker abmähen. mē̦slus gāzt, den Dünger von dem Wagen aufs Feld werfen. gribēju gāzt lieluo pļavu gar zemi, ich wollte die grosse Wiese abmähen Janš.;
3) intr., giessen, stark regnen:
lietus gāž A. XII, 904. gāž kâ ar spaiņiem LP. IV, 199;
4) bauen, schlagen:
gāž pa ādu, pa galvu! dē̦ls (ar pātagu) gāž pieplakaniski kaŗavīriem pa ciskām LP. IV, 3. Refl. - tiês,
1) sich ergiessen, strömen:
strauts gāžas kr,ākdams upē. ūdens gāžas pār dambi;
2) giessen, stark regnen, strömen:
lietus virs zemes vairs negāzās II Mos. 9, 33. ūdens gāžas zemē kâ spaiņiem LP. VII, 627;
3) strümen, umfallen, einstürzen:
uozuols arī gāzies LP. VII, 346. gāzies savam pretiniekam krūtīs. mučele izkaltusi: tur˙pat kuopā gāzties LP. V, 308. me̦lns suns gāzies pakaļ LP. IV, 235. zirgi kâ viesulis gāzušies uz priekšu LP. VII, 483. mūr,i sākuši virsū gāzties VII, 144. [Vielleicht zu ai. gāhatē "vertieft sich", das seinerseits von W. Miller IF. XXI, 323 zu osset. äw - γäzun "eintauchen" gestellt wird.]
Kļūdu labojums:
4) bauen = 4) hauen
Avots: ME I, 620
iekvelgties
ìekvelˆgtiês, [schrill aufschreien]: biezuoknī iekveldzās kāds zvē̦rs Druva I, 465. [šis suns dze̦n zaķi klusu, tik reižu reizēm iekve̦ldzas Fest. putns iekveldzās Druw. In Wessen und Brucken dafür auch iekvelkstēties.
Avots: ME II, 34
Avots: ME II, 34
izēdināt
izēst
izêst,
1): rāvs izē̦d pirstus: par vienu dienu tie jē̦li Heidenfeld. saule ar savu siltumu izē̦dusi (izkaltējusi) slapjumu ebenda, saule, ūdens izē̦d le̦du Linden in Kurl.; ‡
3) mehrere Male der Reihe nach essen (können):
jaungada naktī vajag divpadsmit reižu i. Linden in Kurl. ziemu ni˙kad četrreiz neē̦d; kur tu četras (reizes) izēdīsi! Auleja. Refl. -tiês,
1): izēdēmēs bruokašķu Heidenfeld; "sabaŗuoties": aitas izē̦das tre̦knas Frauenb. jis izēdies Auleja;
2): krējums izē̦das (wird aufgegessen);
pie sviesta netiekam Linden in Kurl.
Avots: EH I, 446
1): rāvs izē̦d pirstus: par vienu dienu tie jē̦li Heidenfeld. saule ar savu siltumu izē̦dusi (izkaltējusi) slapjumu ebenda, saule, ūdens izē̦d le̦du Linden in Kurl.; ‡
3) mehrere Male der Reihe nach essen (können):
jaungada naktī vajag divpadsmit reižu i. Linden in Kurl. ziemu ni˙kad četrreiz neē̦d; kur tu četras (reizes) izēdīsi! Auleja. Refl. -tiês,
1): izēdēmēs bruokašķu Heidenfeld; "sabaŗuoties": aitas izē̦das tre̦knas Frauenb. jis izēdies Auleja;
2): krējums izē̦das (wird aufgegessen);
pie sviesta netiekam Linden in Kurl.
Avots: EH I, 446
izpukstēt
[I izpukstêt,
1) eine längere Zeit hindurch pochen:
sirds izpukst minūtē tik un tik reižu Fest.;
2) "zu pochen aufhören":
viņam sirds izpukstējusi n. - Peb.;
3) "izjukt, izčibēt, izgaist (?)" Odensee;
4) "izbeigties": cilvē̦ka sajūsma var izpukstēt Weinsch.;
5) Blasen werfend allmählich ausströmen:
kad vīns rūgts, tad gāzes caur trūbiņu izpukst Selg.]
Avots: ME I, 786
1) eine längere Zeit hindurch pochen:
sirds izpukst minūtē tik un tik reižu Fest.;
2) "zu pochen aufhören":
viņam sirds izpukstējusi n. - Peb.;
3) "izjukt, izčibēt, izgaist (?)" Odensee;
4) "izbeigties": cilvē̦ka sajūsma var izpukstēt Weinsch.;
5) Blasen werfend allmählich ausströmen:
kad vīns rūgts, tad gāzes caur trūbiņu izpukst Selg.]
Avots: ME I, 786
izspurgāt
‡ izspurgât, ausfasern (?): izspurgāta drēbe - vairāk reižu pāršūstīta un atārdīta, nesaturīga drēbe Saikava.
Avots: EH I, 482
Avots: EH I, 482
jancināt
jancinât [zaķi Roop, einem fliehenden Hasen "Jancīt, Jancīt, attupies!" zurufen]: pie kādas reižas viņi apstājas zaķi jancināt Duomas IV, 471. [jànjinât 2 Mar. "foppen, lächerlich machen." jañcinât Degunen,
1) "(verachten)
nicināt, nievāt";
2) "ein Gelüste erregen, ohne es zu befriedigen":
māte jancināja bē̦rnu ar ābuolu.]
Avots: ME II, 95, 96
1) "(verachten)
nicināt, nievāt";
2) "ein Gelüste erregen, ohne es zu befriedigen":
māte jancināja bē̦rnu ar ābuolu.]
Avots: ME II, 95, 96
klanīt
klanît, - u, - ĩju, tr., wiederholt neigen, beugen, sinken lassen: galvu Stari II, 770. Refl. - tiês, sich wiederholt neigen, bücken, verbeugen vor jem., mit d. Dat.: es tai meitu māmiņai simtu reižu klanījuos BW. 18327, 1. jauni puiši klanījās pe̦lē̦kam akmeņam 12764; 13896. svece tik tieva, ka klanās, dass es sich in der Dille des Leuchters hin - und herbeugt U. zirgi sadzīti, ka tik klanās vien Dünsb. [Li. klànyties scheint schon seiner Betonung wegen nicht altererbt zu sein, und so ist wohl auch le. klanît aus r. клонить dass. entlehnt (zur Zeit der Entlehnung der kirchlichen Terminologie), da es im Baltischen sonst recht isoliert zu sein scheint.]
Avots: ME II, 213
Avots: ME II, 213
krempt
kruņķis
‡ *kruņ̃ķis, in der Verbind. kruņ̃ķa de̦sa AP.,
a) = ‡ krun̂ķenīca;
b) eine Grützwurst:
putrāmu de̦sas sauc reižiem par kruņķa de̦sām.
Avots: EH I, 660
a) = ‡ krun̂ķenīca;
b) eine Grützwurst:
putrāmu de̦sas sauc reižiem par kruņķa de̦sām.
Avots: EH I, 660
limba
lim̃ba,
1) der Kreis, Sprung, Seitensprung;
limbu apmest, umkreisen, um etw. herumgehen, besehen: ve̦lns reižu reizēm paslepšus ap rāceņiem apmeta limbu LP. VII, 1176, Lös. n. Etn. IV, 130, [Fest.]. zivs me̦t limbu Lub.;
[2) lim̃ba Nötk. "ein grosser, plumper und fauler Mensch"
(?)].
Avots: ME II, 470
1) der Kreis, Sprung, Seitensprung;
limbu apmest, umkreisen, um etw. herumgehen, besehen: ve̦lns reižu reizēm paslepšus ap rāceņiem apmeta limbu LP. VII, 1176, Lös. n. Etn. IV, 130, [Fest.]. zivs me̦t limbu Lub.;
[2) lim̃ba Nötk. "ein grosser, plumper und fauler Mensch"
(?)].
Avots: ME II, 470
mērīt
mẽrît [Wolm., PS., Kl., Lis., N. - Peb., Trik., Dunika, Bers., Salis, Jürg., Warkh., Warkl., Domopol], mẽrĩju oder mẽru C., mẽrĩju, mẽr,uôt [auch Ruj.], auch mẽrêt, -ẽju L.,
1) messen:
es tev devu tīras auzas, ne ar mē̦ru mēruodams (Var.: mērīdams) BW. 29995, 1. es dzirdēju dēļa māti stuopiem pienu mērījuot (Var.: mēruojuot) BW. 16421. Rīgas kungi prieksā nāca, siekiem naudu mērīdami (Var.: mēr,uodami, meiruodami) 30703. ganuos gāju, kre̦klu šuvu, pie uozuola mērīdama 7355. suoļus, ceļu mērīt, einen Weg zurücklegen: dabūju ve̦ltu ceļu mēr,uot Purap. simtiem reižu viņš šuo ceļu bij mēruojis A. XXI, 695. nelieci puikam velti mērīt suoļus! Blaum. beņķi mērīt, sich auf die faule Bank legen, faulenzen: šuo dieniņu redzēsim, vai šļūkusi, vai vē̦rpusi, vai mērījusi tē̦va beņķi;
2) zielen
Spr.: uz kur,u vietu tad tu mērīji viņai? Niedra. Refl. -tiês,
1) sich messen:
varuot ar ķēniņiem mēruoties LP. IV, 88. spē̦kus oder spē̦kus oder spē̦kiem mērīties, die Kräfte prüfen, erproben LP. IV, 48;
2) zielen, sich anschicken:
viņš tiem mērījās saduot ar siksnu Doku A. Subst. mẽrĩjums, das Gemessene, das Gemessenhaben, die Messung: pēc stingru suoļu mērījumiem tās aizvirknējās dibe̦nā Aus.; mẽrîšana, das Messen; mẽrîtãjs, der Messer: kurmītis zemes mērnieciņš (Var.: mērītājs) BW. 26045. [ eher wohl entlehnt aus r. мѣрить "messen" (wie jedenfalls li. míeryti "zielen" aus dem Slavischen stammt) als damit verwandt, was wohl auch von apr. pomīrit "bedenken" und ermīrit "erdichten" gilt.]
Avots: ME II, 619
1) messen:
es tev devu tīras auzas, ne ar mē̦ru mēruodams (Var.: mērīdams) BW. 29995, 1. es dzirdēju dēļa māti stuopiem pienu mērījuot (Var.: mēruojuot) BW. 16421. Rīgas kungi prieksā nāca, siekiem naudu mērīdami (Var.: mēr,uodami, meiruodami) 30703. ganuos gāju, kre̦klu šuvu, pie uozuola mērīdama 7355. suoļus, ceļu mērīt, einen Weg zurücklegen: dabūju ve̦ltu ceļu mēr,uot Purap. simtiem reižu viņš šuo ceļu bij mēruojis A. XXI, 695. nelieci puikam velti mērīt suoļus! Blaum. beņķi mērīt, sich auf die faule Bank legen, faulenzen: šuo dieniņu redzēsim, vai šļūkusi, vai vē̦rpusi, vai mērījusi tē̦va beņķi;
2) zielen
Spr.: uz kur,u vietu tad tu mērīji viņai? Niedra. Refl. -tiês,
1) sich messen:
varuot ar ķēniņiem mēruoties LP. IV, 88. spē̦kus oder spē̦kus oder spē̦kiem mērīties, die Kräfte prüfen, erproben LP. IV, 48;
2) zielen, sich anschicken:
viņš tiem mērījās saduot ar siksnu Doku A. Subst. mẽrĩjums, das Gemessene, das Gemessenhaben, die Messung: pēc stingru suoļu mērījumiem tās aizvirknējās dibe̦nā Aus.; mẽrîšana, das Messen; mẽrîtãjs, der Messer: kurmītis zemes mērnieciņš (Var.: mērītājs) BW. 26045. [ eher wohl entlehnt aus r. мѣрить "messen" (wie jedenfalls li. míeryti "zielen" aus dem Slavischen stammt) als damit verwandt, was wohl auch von apr. pomīrit "bedenken" und ermīrit "erdichten" gilt.]
Avots: ME II, 619
nezcik
nez˙cik, man weiss nicht wie viel, sehr viel: tuo es gan nez˙zik reižu nuoduomājusi A. XX, 865. viņam nez˙cik daudz naudas nav, er hat nicht sehr viel Geld.
Avots: ME II, 741
Avots: ME II, 741
nopakstēt
nospirināt
nùospirinât, nùospīrinât, tr., abzappeln: redzēs, ka kājas nuospirinās Kaudz. Refl. -tiês, sich abzappeln: pāris reižu nuospirinājies, izlaidis garu Lapsk. meita nuospirinājusies un aizmukusi LP. V, 148.
Avots: ME II, 855
Avots: ME II, 855
nospradzināt
[nùospradzinât,
1) krepieren machen
Dond., Wandsen;
2) (mit etwas Knisterndem) besprengen:
n. ar taukiem visu plīti Bauske;
3) wiederholt schiessen:
kāzinieki nuospradzināja jau vairāk reižu, bet vēl nebrauca Nigr.]
Avots: ME II, 856
1) krepieren machen
Dond., Wandsen;
2) (mit etwas Knisterndem) besprengen:
n. ar taukiem visu plīti Bauske;
3) wiederholt schiessen:
kāzinieki nuospradzināja jau vairāk reižu, bet vēl nebrauca Nigr.]
Avots: ME II, 856
padsmiti
padsmiti (aus padesmiti),
1) die Zahlen zwischen 10 und 20:
padsmituo [mit der Endung der bestimmten Adjektiva] gadu meitenes MWM. VIII, 651. viņš ir iekš padsmitiem gadiem Mag IlI, 1, 18. kuŗā padsmitā tad šim jau ir? A. XIII, 474;
2) sehr viel:
viņš bija padsmitām reižu bijis virstiesā MWM. VIII, 590. viņš nu vairs neskaita vēžu metieniem bet kāliem un jau padsmitiem Aps. Geschrieben auch: pacmiti (s. dies).
Avots: ME III, 18, 19
1) die Zahlen zwischen 10 und 20:
padsmituo [mit der Endung der bestimmten Adjektiva] gadu meitenes MWM. VIII, 651. viņš ir iekš padsmitiem gadiem Mag IlI, 1, 18. kuŗā padsmitā tad šim jau ir? A. XIII, 474;
2) sehr viel:
viņš bija padsmitām reižu bijis virstiesā MWM. VIII, 590. viņš nu vairs neskaita vēžu metieniem bet kāliem un jau padsmitiem Aps. Geschrieben auch: pacmiti (s. dies).
Avots: ME III, 18, 19
pagreizs
pagrèizs, etwas schief: māsai micīte pagreizi (Var.: pagreiži, pagreižu) galvā BW. 24653. tautietis kaktā pagreiži (schriftle.: pagreizi) raugās 24046.
Avots: ME III, 30
Avots: ME III, 30
pamirkšķināt
pamir̂kšķinât, ‡ Refl. -tiês, ein wenig blinzeln: (fig.) tie (= apgaismuotie luogi) pamirkšķinājās vairāk reižu kâ acis Jauns. B. gr. 3 II, 127.
Avots: EH II, 156
Avots: EH II, 156
pareizu
pārlasīt
pãrlasît: viss siliņš jau lasīts (uoguojuot) uņ pārlasīts reižu reizēm Saikava. visai netīras tās uogas nav, bet tuomē̦r jāpārlasa Linden in Kurl. p. kartupeļus, sē̦klai zirņus Oknist. Refl. -tiês, ‡
3) (über eine schwierig zu passierende Stelle) hinübergelangen
Kaltenbr.: p. kājām pār pļavām.
Avots: EH XIII, 205
3) (über eine schwierig zu passierende Stelle) hinübergelangen
Kaltenbr.: p. kājām pār pļavām.
Avots: EH XIII, 205
pastibt
pastibt: "pasalt" (vor Kälte erstarren?) Bērzgale: c:k reižu es pastibu gaiduot jā ārā!
Avots: EH XIII, 177
Avots: EH XIII, 177
patikšķēt
reize
reĩze Ruj., Salis, Iw., Serbigal, AP., rèize 2 Prl., reĩza Dunika, Līn., Wolm., reizis Vīt. 42, A. v. J. 1897, S. 223,
1) die Schicht, Ordnung, Reihe
U.; das Mal, der Fall: sasēda meitiņas reizītē BW. 13282, 11. uozuoliņi reizītēm (Var.: rindām) saauguši BW. pie1. 2 2803, 2. tur tagad garās reizēs gulēja auzu kuopas Blaum. ziedi, ziedi, rudzu vārpa, deviņām reizītēm (Var.: ailiņām, rindiņām, kārtiņām u. a.)! BW. 28128 var. reizītē (Var.: reizītēm) sareizēju savas baltas villainītes 22970, 7. gara reize, eine lange Reihe (z. B. von Fuhren) U.: liela, gara reize brauca ee̦svainiešu darbenieku BW. piel. 2 316831. vinš sāka atstāstīt lielu, garu reizu (eine lange Reihe von Dingen), kuo visu varuot savienuot ar lauksaimniecību A. v. J. 1899, S. 115. tur ir gara reiza, kuo teikt Janš. Prec. vies. 16. reizās stādīt U., in Reih und Glied stellen. rakstu reize U., die Zeile. - pienāca arī mana reiza, es kam auch die Reihe an mich, meine Reihe LA. tagad, brāļi, jūsu reize, jetzt ist die Reihe an auch JK. V, 1, 27. nu Vaitiņa reiza tâ˙pat darīt Lautb. Luomi 15. Sprw.: par daudz reizām vienreiz tak ķeras. trīs reizas gadskārtā būs tev man svē̦tkus turēt Glück II Mos. 23, 14. vairāk reižu (mehreremal) vīt vaiņagus Kaudz. M. 104. - pirmu reizu (gew. pirmuo reizi) U., das erste Mal. šās reizās Biel. n. U., diesesmal, für jetzt. ē̦damā reize MWM. VI, 582, die Zeit des Essens, die Mahlzeit. vasaras reizā brālis . . . tapa nuoduots, als im Sommer Rekruten gegeben wurden, da wurde der Bruder abgegeben Blieden n. Mag. XIII, 5. burvim uznākusi buramā reize (die Zeit zum Zaubern) LP. VI, 19. gailis jau bija dziedājis nakts reizi Duomas III,218. pie tās pašas reizes (reizas), bei derselben Gelegenheit, zugleich: pie tās pašas reizes iejājis arī tais mājās LP. VI, 182. pie tās pašas reizas tevi aizvedīs uz . . . pilsē̦tu Alm. Kaislību varā 106. - reizē, reizā, in einer Reihe, auf einmal, zugleich: saka vilki te̦cē̦dami: te̦kam visi reizītē! BW. 29429. "pagaidi, iesim reizē!" viņa sauca Blaum. reizē (Var.: līdza) dzimu, reizē augu ar baltuo ābuoliņu BW. 1191, 1. reizā mani māmuliņa ar brālīti audzināja, reizā pirka vainadziņu ar brālīša ce̦purīti BW. piel 2 5981. pašā reizē (reizā), gerade recht, richtig: priekša īsa, pakaļ[a] gara, sāni pašā reizē (Var.: pašā laikā) BW. 20444 var. (von einem Rock). būs tavam zuobam pašā reizē Vīt. 9I. - citā reizē (reizā), ein anderes Mal: ķēniņš saka, lai citā reizē nepārskatuoties LP. II, 72. kuo tu tādā reizē (in solch einem Falle) būtu darījis? ebenda 27. Jeremijus uotrā reizā (gew. uotru od. uotruo reizi, zum zweitenmal) teic, ka . . . Glück Jerem. 52 (S. 217). apgulies uotrā reizē uz tavu labu sānu! Ezech. 4, 6. acc. s. reizi, reizu (gew. reiz, s. d.), einmal, einst: reizu lūdza vīru nāburguos uz kāzām Pas. III, 43. katru reizi, jedesmal, jedesmalig; kâ nu katru (od.: kuŗu) reizi, je nach dem. uz reizi (reizu) od. uz reizes (reizas), auf einmal, plötzlich: Sprw. dari, kuo dari, - uz reizes padari! kas nav uz reizu, tas nav pareizi. es saviju vainagā simtu puķu trīsdesmit. kas uz reizi (Var.: uz reizes) atminēs, tas lai mani bildināja! BW. 5857, 2. kad uguni kur un tā uz reizi neaizde̦gas Etn. II, 78. te uz reizu vecene citām raganām uzsauc Pas. III, 44. pašu reizi, gerade: saule pašu reizi lēca MWM. v. J. 1896, S. 928. nuo reizes (anfangs) prasīja 500, vē̦lāk atlaida par 400 asi Sessw. reizi (reizu) nuo reizes (reizas) od. reizi (reizu) uz reizes (reizas), einmal um das andere, wiederholt: Pilenieks pagasta amatuos tapa lece̦lts reizu nuo reizas Janš. reiz[i] uz reizes klanījuos, meitu mātes lūgdamies BW. 18327. reiz[i] uz reizes mutes devi 24931, 1. reizi par visām reizēm, ein für allemal: atkratīšuos reizi par visām reizēm nuo viņa uzbāšanās Purap. reizi (reizu) pa reizei (reizai), hin und wieder: reizu pa reizei nuomizuoja zē̦nus Purap. kurš reizu pa reizei sāka dauzīties A. v. J. 1897, S. 135. pa reizei visiem nerātnība klāt U., da ist keines, das nicht einmal unartig wäre (von Kindern gesagt). reizēm, reizām, pa reizām U., bisweilen, wechselweise U.: man ir reizēm gluži bail nuõ viņa Kaudz. M. 31. reizēm viņš ... uztaisīja savus spēles namiņus JR. III, 24. reizām daudz un reizām maz Fallijs, reizu reizēm (reizām) od. reižu reizēm, bisweilen, zuweilen, hin und wieder; Mal auf Mal, einmal über's andere U.: kâ jau reizu reizēm teikts RKr. VIII, 80. ve̦lk tik spēcīgi, ka reizu reizām atkrīt atpakaļ Dīcm. pas. v. I, 38. lasītājs... būs jau sen reizu reizām minstinājies, kas tas tāds par jājēju Lautb. Luomi 64. ve̦lns reižu reizēm paslēpšus ap rāceņiem apmeta limbu LP. VII, 1176. - tē̦va (auch: tē̦vu U., tēviņu RA.) reize (reiza), das Vaterunser. mēnešu reizes, die Menstruation. reizes rēķins, das Einmaleins;
2) reizes, die drei Wellen, welche bei hohėr See nach acht kleineren hoch und gross angeschwollen kommen
Peterskapelle n. U. Nebst apr. acc. s. reisan "Mal" und li. reĩzas "Mal" aus mnd. reise "Reise, Zug, Mal" (vgl. Lit. Mitt. I, 64, 132, 241).
Avots: ME III, 506, 507
1) die Schicht, Ordnung, Reihe
U.; das Mal, der Fall: sasēda meitiņas reizītē BW. 13282, 11. uozuoliņi reizītēm (Var.: rindām) saauguši BW. pie1. 2 2803, 2. tur tagad garās reizēs gulēja auzu kuopas Blaum. ziedi, ziedi, rudzu vārpa, deviņām reizītēm (Var.: ailiņām, rindiņām, kārtiņām u. a.)! BW. 28128 var. reizītē (Var.: reizītēm) sareizēju savas baltas villainītes 22970, 7. gara reize, eine lange Reihe (z. B. von Fuhren) U.: liela, gara reize brauca ee̦svainiešu darbenieku BW. piel. 2 316831. vinš sāka atstāstīt lielu, garu reizu (eine lange Reihe von Dingen), kuo visu varuot savienuot ar lauksaimniecību A. v. J. 1899, S. 115. tur ir gara reiza, kuo teikt Janš. Prec. vies. 16. reizās stādīt U., in Reih und Glied stellen. rakstu reize U., die Zeile. - pienāca arī mana reiza, es kam auch die Reihe an mich, meine Reihe LA. tagad, brāļi, jūsu reize, jetzt ist die Reihe an auch JK. V, 1, 27. nu Vaitiņa reiza tâ˙pat darīt Lautb. Luomi 15. Sprw.: par daudz reizām vienreiz tak ķeras. trīs reizas gadskārtā būs tev man svē̦tkus turēt Glück II Mos. 23, 14. vairāk reižu (mehreremal) vīt vaiņagus Kaudz. M. 104. - pirmu reizu (gew. pirmuo reizi) U., das erste Mal. šās reizās Biel. n. U., diesesmal, für jetzt. ē̦damā reize MWM. VI, 582, die Zeit des Essens, die Mahlzeit. vasaras reizā brālis . . . tapa nuoduots, als im Sommer Rekruten gegeben wurden, da wurde der Bruder abgegeben Blieden n. Mag. XIII, 5. burvim uznākusi buramā reize (die Zeit zum Zaubern) LP. VI, 19. gailis jau bija dziedājis nakts reizi Duomas III,218. pie tās pašas reizes (reizas), bei derselben Gelegenheit, zugleich: pie tās pašas reizes iejājis arī tais mājās LP. VI, 182. pie tās pašas reizas tevi aizvedīs uz . . . pilsē̦tu Alm. Kaislību varā 106. - reizē, reizā, in einer Reihe, auf einmal, zugleich: saka vilki te̦cē̦dami: te̦kam visi reizītē! BW. 29429. "pagaidi, iesim reizē!" viņa sauca Blaum. reizē (Var.: līdza) dzimu, reizē augu ar baltuo ābuoliņu BW. 1191, 1. reizā mani māmuliņa ar brālīti audzināja, reizā pirka vainadziņu ar brālīša ce̦purīti BW. piel 2 5981. pašā reizē (reizā), gerade recht, richtig: priekša īsa, pakaļ[a] gara, sāni pašā reizē (Var.: pašā laikā) BW. 20444 var. (von einem Rock). būs tavam zuobam pašā reizē Vīt. 9I. - citā reizē (reizā), ein anderes Mal: ķēniņš saka, lai citā reizē nepārskatuoties LP. II, 72. kuo tu tādā reizē (in solch einem Falle) būtu darījis? ebenda 27. Jeremijus uotrā reizā (gew. uotru od. uotruo reizi, zum zweitenmal) teic, ka . . . Glück Jerem. 52 (S. 217). apgulies uotrā reizē uz tavu labu sānu! Ezech. 4, 6. acc. s. reizi, reizu (gew. reiz, s. d.), einmal, einst: reizu lūdza vīru nāburguos uz kāzām Pas. III, 43. katru reizi, jedesmal, jedesmalig; kâ nu katru (od.: kuŗu) reizi, je nach dem. uz reizi (reizu) od. uz reizes (reizas), auf einmal, plötzlich: Sprw. dari, kuo dari, - uz reizes padari! kas nav uz reizu, tas nav pareizi. es saviju vainagā simtu puķu trīsdesmit. kas uz reizi (Var.: uz reizes) atminēs, tas lai mani bildināja! BW. 5857, 2. kad uguni kur un tā uz reizi neaizde̦gas Etn. II, 78. te uz reizu vecene citām raganām uzsauc Pas. III, 44. pašu reizi, gerade: saule pašu reizi lēca MWM. v. J. 1896, S. 928. nuo reizes (anfangs) prasīja 500, vē̦lāk atlaida par 400 asi Sessw. reizi (reizu) nuo reizes (reizas) od. reizi (reizu) uz reizes (reizas), einmal um das andere, wiederholt: Pilenieks pagasta amatuos tapa lece̦lts reizu nuo reizas Janš. reiz[i] uz reizes klanījuos, meitu mātes lūgdamies BW. 18327. reiz[i] uz reizes mutes devi 24931, 1. reizi par visām reizēm, ein für allemal: atkratīšuos reizi par visām reizēm nuo viņa uzbāšanās Purap. reizi (reizu) pa reizei (reizai), hin und wieder: reizu pa reizei nuomizuoja zē̦nus Purap. kurš reizu pa reizei sāka dauzīties A. v. J. 1897, S. 135. pa reizei visiem nerātnība klāt U., da ist keines, das nicht einmal unartig wäre (von Kindern gesagt). reizēm, reizām, pa reizām U., bisweilen, wechselweise U.: man ir reizēm gluži bail nuõ viņa Kaudz. M. 31. reizēm viņš ... uztaisīja savus spēles namiņus JR. III, 24. reizām daudz un reizām maz Fallijs, reizu reizēm (reizām) od. reižu reizēm, bisweilen, zuweilen, hin und wieder; Mal auf Mal, einmal über's andere U.: kâ jau reizu reizēm teikts RKr. VIII, 80. ve̦lk tik spēcīgi, ka reizu reizām atkrīt atpakaļ Dīcm. pas. v. I, 38. lasītājs... būs jau sen reizu reizām minstinājies, kas tas tāds par jājēju Lautb. Luomi 64. ve̦lns reižu reizēm paslēpšus ap rāceņiem apmeta limbu LP. VII, 1176. - tē̦va (auch: tē̦vu U., tēviņu RA.) reize (reiza), das Vaterunser. mēnešu reizes, die Menstruation. reizes rēķins, das Einmaleins;
2) reizes, die drei Wellen, welche bei hohėr See nach acht kleineren hoch und gross angeschwollen kommen
Peterskapelle n. U. Nebst apr. acc. s. reisan "Mal" und li. reĩzas "Mal" aus mnd. reise "Reise, Zug, Mal" (vgl. Lit. Mitt. I, 64, 132, 241).
Avots: ME III, 506, 507
reizis
reizis (unter reĩze ): nuo tā reiža vairs nav re̦dzē̦ts AP. vienam reižam iznāk ebenda. tam reižam vie[n] jau būs, - vai nu vairāk! ebenda. - reĩžiem, = reĩzēm, manchmal, zuweilen, hin und wieder AP.
Avots: EH II, 364
Avots: EH II, 364
reizumis
reĩzumis Ronneb., reizu reizumis, reižums AP., Adv., bisweilen, manchmal, hin und wieder: reizumis viņš sāka plātīties Citu t. r. XIV, 34. reizumis murmina ... kaut kuo tamlīdzīgu Druva 11, 431. reizu reizums acis uzmest V. Upmals.
Avots: ME III, 508
Avots: ME III, 508
rīstīt
rĩstît: "vairāk reižu mēģināt nuorīt" Salis; Refl. -tiês, ‡
2) nach Schlingbarem haschen
AP.: ar baltiņu neduomā paart! viņš tev tik rīstās ar ēšanu.
Avots: EH II, 376
2) nach Schlingbarem haschen
AP.: ar baltiņu neduomā paart! viņš tev tik rīstās ar ēšanu.
Avots: EH II, 376
sakāpelēt
‡ sakāpelêt, oft (auf und nieder) steigen: cik daudzi reižu es nesakâpelēju auškā, lejā! Saikava.
Avots: EH XVI, 416
Avots: EH XVI, 416
saslotēt
sastaiģinēt
‡ sastaĩģinêt Dunika, Rutzau, = sastaĩgât 1: trīs reižu sastaiģinēju, lig satiku skruoderi mājās. kas tādus gaisa gabalus var s˙!
Avots: EH XVI, 450
Avots: EH XVI, 450
savirināt
I savirinât, wiederholt (eine Tür) auf- und zumachen: cik reižu nesavirināju tiesas duris, bet ne˙kas neiznāca Golg.
Avots: ME III, 788
Avots: ME III, 788
smakšināt
smakšināt Manz. Lettus, smakšķinât, schmatzen St., U.: smakšķināju lūpām (aiz prieka) Sudr. Ed. Grietiņa saldajās duomās smakšķināja reižu reizēm bezzuobainu . . . mutīti Purapuķe 1. 127.
Avots: ME III, 950
Avots: ME III, 950
šņīpāt
šņĩpât AP., C., Jürg., Nötk., (mit ì 2 ) Bers., Druw,, Lub., Meselau, Schwanb., Selsau,Sessw., šņīpât Lös., N.-Peb., Ruj., Serben, Sermus, Smilten, -ãju, šņīpuôt Gold., Lös., streichen, Linien ziehn, kritzeln; einritzen: mazais vēl neraksta, bet jau šuo, tuo šņīpā Jürg. zē̦ns šņīpā ar naglu galdu C. vairāk reižu viņš šņīpāja gar kastītes malu Poruk V, 230. Refl. -tiês, AP., N.-Peb., Striche ziehen (ritzend).
Avots: ME IV, 96
Avots: ME IV, 96
tempis
tēvreize
tē̦vreize LP. VII, 440, tē̦va reize L., Spr., JK. VI, 33, tē̦va reiza RKr. XIX, 94 (aus Planhof), tē̦vu reize U., das Vaterunser: juo vairāk bērniņu, juo vairāk tē̦vreižu (je mehr Kinder, desto mehr Sorgen) Br. s. w. p. 13. nuoskaitīt tē̦vureizi JK. III, 72; BW. III, 1, S. 58, krusttē̦vam turē̦tājam jāskaita pie kristīšanas tē̦va reiza BW. I, S. 179.
Avots: ME IV, 177
Avots: ME IV, 177
tiņāt
tiņât, -ãju, (wiederholt) haspeln, winden, wickeln Alswig, AP., Arrasch, Bers., C., Drosth., Druw., Golg., Heidenfeld, Jürg., Kalnemois, Kortenhof, Lubn., Mar., Nötk., N.-Peb., Schwanb., Selsau, Sessw., Vīt.; "dziju režgīt" Meselau: dzijās, auklas Golg., Mar. u. a.; bē̦rnu AP., Arrasch, C., Golg., Schwanb., Selsau. kuo tu tur tik daudz tiņā? tiņā tuo bē̦rnu, kâ kad Rīgā būtu jābrauc! N.-Peb. kuo nu tik daudz tiņā, būs tik pūles āttir,cāt! Vīt. kuo nu tiņā, tik˙pat ne˙kas neiznāks! Bers., Kalnemois. nav jāu viegli ar tādu mazu, kas ik˙dienas reižu desmit tiņājams Druw. ve̦ctē̦vs sāka lgnām tināt pastalauklas ap kāju Jürg. tiņāt ievainuotu luocekli apsējās Sessw. tiņādams . . . papirosu Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 21. Refl. -tiês,
1) sich (ein)wickeln, sich (ein)hüllen:
diezgan biju tiņājies ar kažuoka lupatām BW. 24859. kuo nu tiņājies tik daudz lakatiem! Vīt.;
2) sich lange ankleiden, sich lange vorereiten, trödeln
N.-Peb.;
3) "sich in etwas hineinmischen"
Jürg.; sich mit jem. abgeben Nötk.; in einem Verhältnis zu jem. stehen Nötk.: mān pa˙visam nepatīk ar viņu tiņāties Nötk. puisis ar meitu tiņājās ebenda. kuo tu tiņājies ar tuo palaidni? Jürg. tāds ar tādu tiņājas Schwanb.;
4) jem. im Wege sein
(gew. in der Verbind. tiņāties pa kājām) Adl., Bers., C., Druw., Jürg., Nötk., N.-Peb., Orellen, Saikava, Schwanb., Vīt., Wolmarshof;
5) sich herumtreiben, sich herumbalgen
Wid. Zu tît.
Avots: ME IV, 193
1) sich (ein)wickeln, sich (ein)hüllen:
diezgan biju tiņājies ar kažuoka lupatām BW. 24859. kuo nu tiņājies tik daudz lakatiem! Vīt.;
2) sich lange ankleiden, sich lange vorereiten, trödeln
N.-Peb.;
3) "sich in etwas hineinmischen"
Jürg.; sich mit jem. abgeben Nötk.; in einem Verhältnis zu jem. stehen Nötk.: mān pa˙visam nepatīk ar viņu tiņāties Nötk. puisis ar meitu tiņājās ebenda. kuo tu tiņājies ar tuo palaidni? Jürg. tāds ar tādu tiņājas Schwanb.;
4) jem. im Wege sein
(gew. in der Verbind. tiņāties pa kājām) Adl., Bers., C., Druw., Jürg., Nötk., N.-Peb., Orellen, Saikava, Schwanb., Vīt., Wolmarshof;
5) sich herumtreiben, sich herumbalgen
Wid. Zu tît.
Avots: ME IV, 193
uzsprikstēt
uzsprikstêt,
1) = uzsprakstêt 1: svece beidzuot degt vairāk reižu uzsprikstēja; (fig.) uzsprikstēja (duoma)..., skrēja... apziņas tumsā kâ dzirkstele un dzisa Veselis Saules kaps. 25;
2) = uzsprakstêt 2: dzirkstele var uzsprikstēt uz ruokas;
3) auffunkeln (vom Blick):
Dziruļam... acis laimīgi uzsprikstēja A. v. J. 1902, S. 195.
Avots: ME IV, 383
1) = uzsprakstêt 1: svece beidzuot degt vairāk reižu uzsprikstēja; (fig.) uzsprikstēja (duoma)..., skrēja... apziņas tumsā kâ dzirkstele un dzisa Veselis Saules kaps. 25;
2) = uzsprakstêt 2: dzirkstele var uzsprikstēt uz ruokas;
3) auffunkeln (vom Blick):
Dziruļam... acis laimīgi uzsprikstēja A. v. J. 1902, S. 195.
Avots: ME IV, 383
virstiesa
vìrstìesa, das obere Gericht: zemes virstiesa Konv. 2 418, das Oberlandgericht. kara virstiesa, das obere Kriegsgericht. viņš bija padsmitām reižu bijis virstiesā MWM. VIII, 590.
Avots: ME IV, 614
Avots: ME IV, 614