Paplašinātā meklēšana

sils,

1): ein Kiefernwald
Seyershof; ein grosser Wald (wo Fichten, Kiefern und Birken vertreten sind) AP.;

2): auch ("Heidekraut")
Rutzau, (sili) Frauenb., Nigr., (siliņi) Bixten, Blieden, Neuenb., (sils od. sili) Schnehpeln, Selg., Stenden, Wandsen; grib siliņš (Var.: siliņi, siliņas, silītis) tâ ziedēt, kâ...; kur silam sudrabiņš? BW. 5640, 2. re̦ti tie siliņi (Var.: silīši), kas baltiem ziediem zied 12270;

4): sila baks - auch Oknist.

Avots: EH II, 486, 487

sils (li. šìlas "Haide, Haidekraut; Fichtenwald"),

1) sils Wolm., Deg., sila Burtn. n. U., Wid., Ld. 10921, ein loc. s. siluo BW. 30679, 2 var., der grosse Wald, Forst, namentl. Nadelholzwald
U.; Tannenwald Kl.: sili vien, purvi vien līdz maniem bāliņiem BW. 26519, 1 var. skanēj[a] mana dziedāšana par deviņi priežu sili 426. bijusi kāda sila, kuŗu apdzīvuojuši vilki Pas. I, 303 (aus Lems.) - augstais sils, Höhenkiefernwald Karls.; ze̦mais sils, Hochmooskiefernwald Karls. - siliņš, junger Kiefernwald Spr.;

2) sils Biel. n. U., sila Manz. Lettus, Biel. n. U., die Heide;
sils Kurl. n. U., Luttr., Deg., Dond. (auch: cūku sils), sila Wid., Plur. sili N.-Bartau, Dunika, Gramsden, Gold., Kandau ("viršu lauki"), Dond., siliņas Ruj. n. U., Heidekraut (erica vulgaris);

3) sonst in Pflanzennamen:
sils, calluna vulgaris Salisb., Hasenpot n. RKr. III, 69; siliņi Wid. od. Māŗās sils Mag. IV, 2, 54; RKr. II, 79; Konv. 2323, Feld-Thymian (thymus serpyllum L.); Māres siliņi auch - Gänserich (potentilla) Wagner n. U.; zemes siliņš Mag. IV, 2, 55; Konv. ² 3609, Augentrost (euphrasia officinalis L.) RKr. 11, 71;

4) in genitivischen Verbindungen: sila cīrulis, die Baumlerche
U.; sila baks "sviesta be̦ka" Sussei; sila zeme, sandiger Boden U.; Walkerde Wid.; silu mēnesis, der September U. Ganz unsichere Zusammensieiiungen bei UhIenbeck KZ. XL, 554, Pogodin PFB. XXXII, 125, Loewenthal AfslPh. XXXVII, 380. Vielleicht, wenn le. s-, li. š- hier aus ks- entsianden sind, zu gr. σχέλλω "trockne aus", περισχελής "sehr trocken" u. a. (bei Waide Vrgl. Wrtb. II, 597); in diesem Fall könnte man auch von einem sk̑- ausgehen.

Avots: ME III, 839

‡ atreminât,

1) "?": cenšas tuos (= sastingušuos luocekļus) a., sasilsīt, atdzīvināt Janš. Līgava II, 65;

2) "= atremdināt (karstu ūdeni)" Vīt.

Avots: EH I, 161

atsarka, rötlicher Wiederschein: sils nuo saules atsarkas tvīka MWM. VI, 834.

Kļūdu labojums:
Wiederschein = Widerschein

Avots: ME I, 188

atsil˜t, 1): auch Kerklingen n. BielU.: kad ūdeni lej nuo akas jeb nuo avuota, tad tas jāielej silēs, lai tur kādu stundu . . . stāvē̦dams drusku atsilst Pet. Av. III, pielik. 55.

Avots: EH I, 165

atsil˜t (li. atšìlti), intr., inch.,

1) wieder warm werden:
lai atsiltu, viņa sāka ātri iet;

2) kühl werden:
[lai piens atsilst U.]; auch übertr.: brūtgāns atsilis, kāzas izputēs Grünh.

Avots: ME I, 190

attecêt, Refl. -tiês,

3): ej uz mūriņa, tad tu drīzāk attecēsies (= sasilsi?)! Azand. 176.

Avots: EH I, 175

grauja, der Anprall, die Wucht: vē̦tras graujās luocīsies sils Brig. [Neologismus zu graut nach dem Muster von kauja u. a.?]

Avots: ME I, 639

il˜gs,

1): ne par ilgu (nach nicht langer Zeit)
atgāja lācis Pas. IV, 383; ‡

2) lang (vom Raum):
ilgus matus Elger Dict. 636. Vgl. auch die Seenamen Ilgais e̦ze̦rs A.-Laitzen und Ildzis Lvv. II, 166, 168, den Waldnamen Ilgsils Lvv. II, 118 und die Gesindenarnen Ilgsalieši Lvv. II, 170 und Ilgupji I, 72.

Avots: EH I, 429, 430

izdvašuôt, tr., ausatmen: sils izdvašuoja patīkamu smaržu Poruk. katrs ziediņš likās izdvašuojuot mieru Blaum.

Avots: ME I, 731

muôdrêtiês, -ẽjuos, muôdrîtiês, -ĩjuôs, sich ermannen, sich ermuntern, erwachen, sich erheben: muodrējies tu, mana sirds! muodrējaties, lai neruod jūs guluosus! Rainis. nuo jauna muodrējas un iesilst prāti Lautb.

Avots: ME II, 682

nùošàlkt, auch refl. -tiês, intr., erbrausen, eine Weile rauschen: mežs drūmīgi nuošalc LP. II, 61. nuodre̦bas zeme un nuošalcas sils MWM. IX, 174. rīta vē̦sma nuošalcās kuoku galuotnēs Niedra.

Avots: ME II, 865

uôgulãjs, eine Gegend, wo viel Beeren zu finden sind U., Linden, Saikava; die Beerenstaude C., Golg., Peb., PS., Sessw., Wolmarshof; Plur. uogulāji, das Kraut der Beeren tragenden Pflanzen U.: kur zaļuo sils un uogulājs MWM. VII, 401.

Avots: ME IV, 414

‡ uotarniek Aizsils Sen. k., S. 297, am Dienstag.

Avots: EH II, 744

II pasile, ein Loc, s. pasilā BW. 30669, der Raum vor dem sils, der Waldrand BW. 2310: lapsa silu izskraidīja, atsagula (=atgulās) pasilē (Rätsel) RKr. VII, 1091.

Avots: ME III, 98

[pasil˜t, ein wenig, eine Weile gewärmt werden: vēl ūdenim jāpasilst LP. I, 142.]

Avots: ME III, 98

pìesil˜t, warm werden: man piesilst vaigi Līguotnis Stāsti I, 32.

Avots: ME III, 289

sasil˜t, intr., warm werden, sich erwärmen: ūdens sasilst Sassm. ķēniņu sasedza ar drēbēm, bet tuomē̦r viņš nesasila I Kön. I, 1. vilks sasila it ātri LP. VI, 246. - Subst. sasilums, das einmalige Warmwerden, die Wärme: berzēšauās rada sasilumu MWM. VI, 509.

Avots: ME III, 729

šàucis ² : šaucīša darbs Aizsils Sen. k. 284.

Avots: EH II, 622

seinuoles, Lungenkraut L., Bergm. n. U., Lungenflechte (lobaria pulmonaria Hoffm.) RKr. II, 73. Vielleicht aus *seiluones (zu seilas: vgl. li. séilžolė "Speichelkraut"), wenn so ursprünglich eine Pflanze benannt wurde, die stellenweise mit einer speichelähnlichen Masse bedeckt war. Zur Metathese vgl. den Ortsnamen Sinuole, der doch wohl zu sils gehört.

Avots: ME III, 813

‡ sikle "?": Danču s. ("sihkle = sils">sils"), Liellanku s., Tauņu s., Viļas s. (Namen von Wäldern) Plvv. I, 266 (aus Edw.).

Avots: EH II, 485

sīkle "sils" Edwalen; vgl. sīkliens.

Avots: ME III, 852

siklis "ein kleiner Sumpf im sils; eine Wasserlache in einem trockenen Morast"; vgl. sīklis.

Avots: ME III, 837

sila, s. sils.

Avots: ME III, 838

silava, (im Gegensatz zu āre) ein Fichten- oder Kieferwald Etn. III, 145; "ein junger Wald (auch von Birken)" AP.; das Heidekrautgestrüpp Wid.; ein kleines Wäldchen Nötk.; silaviņas, kleine Wälder Meselau; silavas, ein kleiner Wald Warkl.; silava, eine Waldwiese Jürg.: izklīda nezināmās silavās Lāčpl. 121. - Vgl. den Waldnamen Silavas Ronneb. und Spruoģa silava in Sepkull n. Lvv. 1, 100. - Zu sils.

Avots: ME III, 838

silenieks, jem., der in einem sils wohnt Ar.

Avots: ME III, 838

sili, s. sils.

Avots: ME III, 838

siliņas, siliņi, siliņš, s. sils.

Avots: ME III, 838

sil˜t (li. šìiti) Wolm., Deg., Siuxt, Līn., Iw., sil˜stu, silu, intr., warm werden: saule silst Br. 546. gaiss, ūdens silst. sirds silst, das Herz wird bewegt U. sirds silst nuo mīļām atmiņām A. v. J. 1901, S. 815. silst divas sirdis mīlestībā A. XX, 508. Nebst li. dial. šalimà "Wärme" zu la. calēre "warm sein", calidus "warm", and. halôjan "brennen" u. a., s. Trauimann Wrib. 304 f., Walde Wrtb.E 112, Fick Wrtb. III ⁴ , 83, Siokes Wrtb. 331, Wood AfPh. XXI, 182 und XXIII, 197. Anscheinend dieselbe Wurzei bezeichnet die Kälte, das Frieren (s. unter salˆt); vgl. dazu die Notiz unter mazs.

Avots: ME III, 840

I sil˜t: III p. prs. sil˜st neben sil˜st ² Roop n. FBR. XV, 145,

1): viņai mugurā jau sila kažuoks un ... sedzene Anna Dzilna 155; ‡

2) vor Begierde brennen:
līdumnieks siltin silst atduot Annu Lāču Andrim Anna Dzilna 95. virsū s. "sich mit Begierde auf jemanden aufdrängen" Diet.

Avots: EH II, 487

sir̂ds, -s (li. širdìs), dialektisch (in West-Kurl, auch bei Manz.) sirde, Demin. sir̂sniņa,

1) das Herz
(eig. u. fig.); der Mut; der Zorn (in dieser Bed. auch der Plur. gebraucht); der Magen (?) U.: laba, ļauna, mīksta, cieta sirds, ein gutes, schlechtes, weiches, hartes Herz. Sprw.: mīksta sirds kâ cāļam, kâ sievišķam. sievas sirds - mīksta sirds. smaga, gŗūta s., ein schweres Herz (nach U. grūta s. - Schwermut): virs ar smagu sirdi paņe̦m arī cirvi un ies darīt, kuo sieva grib LP. IV, 186. druoša sirds, ein mutiges Herz: ņēmu labu druošu sirdi pret tuo meitu māmuliņu BW. 14744. liela od. bieza (Walk. n. U.) s., ein heftiges, zum Zorn geneigtes Gemüt U. nelaba s., (physische) Übelkeit: viņa bieži muocījās ar nelabu sirdi, raugājās un ... špļāva A. XXI, 401. tukša s., (physische) Nüchternheit U. zināma sirds, das Gewissen. jis bijis karstas sirds Zb. XVIII, 286. Sprw.: sirds kâ le̦dus. sirds kâ (sē̦tas) miets (von einem Mutigen). dūša kâ miets, sirds kâ plāksteris od. kâ siets (von einem prahlerischen Feigling). sirds kâ ar akmiņiem nuosluodzīta Neik. 26 (von einem Hartherzigen). Sprw.: sirds vībuotnēs (von einem Verliebten). sirds īstā vietā, das Herz am rechten Fleck. sirds pukst od. le̦c, das Herz klopft: sirds stājās pukstēt aiz prieka Austr. kal. 1893, S. 32. muļķītim ne sirds neiele̦cas LP. IV, 91. sirds silst, das Herz wird erwärmt, gerührt U. sirds viņam gribēja tīri pušu plīst (das Herz wollte ihm brechen) Niedrīšu Vidvuds XX, 93. muļķītim sirds vien trīc, kaut tik izduotuos LP. IV, 92. sirds ne̦sas uz -, das Herz verlangt, sehnt sich nach - U. sirds ne˙kuo neņe̦m pretī, es mangelt aller Appetit U. actiņas re̦dz, sirsniņa grib, das Herz begehrt. sirds aiz salkuma tīri vai pa muti krita laukā (von starkem Hunger) MWM. X, 419. sirds skaidri par muti kāpj ārā, von grosser Neigung zum Erbrechen Biel. n. U. sirdī man griêž(as) ² U., mir wird übel. sirds aiz dusmām kāpa tīri vai pa muti ārā Alm. Kaislību varā 26. raudāt es nevarēju, bet sirds man tâ kâ kāpa vien kaklā A. v. J. 1897, S. 226. brīžam arī tev sirds var saskriet Kaudz. M. 58, plötzlich ergrimmen. beidzuot ķēniņam sirds apte̦kas LP. IV, 64, wird unwillig. sirds viņam aizkritusi, es ist ihm aller Mut entfallen U. - sirds pieņe̦m od. ņe̦m pretī, es schmeckt, gelüstet: ēd, cik sirds ņe̦m pretī! Sprw.: acis kāruo, sirds nepieņe̦m. tās viņu labi pabaruo, duod ēst, cik sirds ne̦s Etn. III, 121. sirdi piesiet, sich mit einer (kräftigen) Speise stärken. pie sirds iet, zu Herzen gehen U.: viņa vārdi iet pie sirds Kav. tām arī ķēniņienes asaras pie sirds iet LP. IV, 188. pie sirds ņemt, likt, zu Herzen nehmen U. caur sirdi iet, rühren, erschüttern U. tas man ķeŗas pie sirds, das geht mir zu Herzen. nuo sirds, von Herzen: nuo sirsniņas man mīlēj[a] tautu meita Biel. 2089. nuo sirdīm (Var.: līdz sirdei) māsa mīl Ld. 7551. sirdij mīlēt, dem Herzen angenehm, lieb, liebenswert sein: prātam tika tā meitiņa, sirdei vis nemīlēja; būt[u] sirdei mīlējusi, būtu mana līgaviņa BW. 11396. - man vēl kas uz sirds LP. I, 171, ich habe noch etwas auf dem Herzen. Sprw.: kas uz sirds, tas uz mēles, wes das Herz voll ist, geht der Mund über. es lūdzu dievu nuo visas sirds Kaudz. M. 383, von ganzem Herzen. glabā tuo kâ savu sirdi (wie sein Teuerstes) LP. VI, 756. es glabāju sav[u] vīriņu kâ sirsniņu azuotē BW. 27112. es savai māmiņai kâ sirsniņa azuotē (d. h., so lieb, so teuer ...) 3019. ak, kâ man tas sirdij labi (wie mir darum wohl ums Herz ist), ka jūs manī paklausāties Aps. III, 41. tuo re̦dzuot brāļiem nuoiet kâ sluogs nuo sirds (das Herz wird erleichtert) LP. IV, 98. ļaužu runas sirdi grauza BW. 8750. sirdi ēst, am Herzen nagen U. nuovadnieku puisē̦niem sirdi vien ēdināju 5360. tas griêž sirdī, das schneidet ins Herz U. - es savu sirdi nevaru ne˙kur likt, ich weiss mich vor Schmerz nicht zu lassen Blieden n. Mag. XIII. 5. - sirds viņam cēlās, er wurde zornig U. man sanāca sirdis, ich wurde zornig. nuo sirdīm (vor Zorn) vai pušu sprāgst Neik. 7. ar sirdîm runāt, ärgerlich sprechen Austr. ve̦lns ... aizsirdījās i jam par sirdīm (vor Zorn, im Zorn) tâ padarīja, ka jis par zagli palika Pas. IV, 183 (aus Welonen);

2) das Demin. sir̂sniņa als Kosewort, Herzchen:
tautiet[i]s mani mīļi lūdz: nāc, sirsniņ, šuoruden! BW, 15044 var. ak, sirsniņ, nelūdz mīļi! 7808. Nebst ser̂de zu urslav. *sьrdьce, gr. χαρδία, lat. cor (gen. cordis), air. cride, got. haírtō, arm. sirt, apr. sīran "Herz", urslav. *serdá "Mitte" u. a., s. Trautmann Wrtb. 302, Walde Wrtb.2 191, Boisacq Dict. 412 u. a.

Avots: ME III, 843, 844

‡ *skaišķs, schön: skaišķa brāļa ļaudaveņa Aizsils Sen. k. 73.

Avots: EH II, 498

skava Golg., skavs, skāva, die Umarmung: lai trīcuot tevi slē̦gtu skavā Stari II, 929. jūras meitu ieslēgt savās skāvās Lautb. Vidv. 60. viņa... atvēra skāvas tikai tad, ja redzēja, ka viņās atguls kas jauns Ezeriņš Leijerk. l, 7. dzīvības skāvās luocekļi silst Kārstenis. svešs tev saldais miera skavs Dz. V,

Avots: ME III, 877

II šķĩnis: šķìņa ² (= pũra) nauda Auleja "nauda, kuo panāksni šķiŗuoties šķīvī same̦t līgavai"; sametiet ... māseņai šķīņa naudu! Tdz. 48149. Vgl. dazu Aizsils Sen. k. 349 und 359.

Avots: EH II, 639

‡ skriemesteņš, = skrìemelis 2; nete̦k vārpsteņa bez skriemesteņa Aizsils Sen. k., s. 288, No 1053.

Avots: EH II, 512

‡ slidns, = slide̦ns: kurpes slidnas bija Aizsils Sen. k., S. 12.

Avots: EH II, 525

sliedât: bite sliedes nesliedava Aizsils Sen. k., S. 54 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 527

šmuidrs: auch Pilda, (mit uĩ) C., (mit ùi ² ) Kaltenbr., Kalupe, Sessw.; šmuidrajuos uozuluos Aizsils Sen. k., S. 66.

Avots: EH II, 649

šņàkt, -cu, schnarchen, schnarren, zischen, brausen (von Wind und Wogen), schnauben U.: šņāc kâ čūska RKr. VI, 124. šņāc kâ zuosu tēviņš JK. II, 490. šņākt kâ suta katls Kaudz. M. 22. šņāc vien kâ Gauja RKr. VI, 223, kuo tu šņāc vienādi kâ sils! Kaudz. M. 170. meži šņāc BW. 6630, 1 var. kuoki mežuos šņāca Kra. Vīt. 109. vējš šņāc Kra. Vīt. 149. vē̦tra šņāc Aus. I, 6. dzirnus šņāce BW. 13646, 15. man šņāca pakaļ akmeņu krusa Skalbe. nāca ve̦lns . . . šņākdams LP. VII, 212. me̦lnais nācis žīdiņam rūkdams, šņākdams virsū III, 109. viesulis nuolaidās šņākdams ve̦lnu tre̦nkāt Kurbads. zirgu šņākšana dzirdē̦ta Jerem. 8, 16. Vgl. li. šniõkšti (prs. šniokščiù) "schnauben, rauschen ".

Avots: ME IV, 93

‡ šuogaduo (sic!) vasariņu Aizsils Sen. k. 144, in diesem Sommer.

Avots: EH II, 660

‡ stabuļât Zvirgzdine n. FBR. X, 34, Pas. VIII, 349 (aus Lettg.), Aizsils Sen. k., S. 245, = stabulêt.

Avots: EH II, 567

‡ stādeigas, = stādaigas (?): apēde cisas i[r] stādeigas visas Aizsils Sen. k., S. 368.

Avots: EH II, 572

‡ stale Aizsils Sen. k., S. 76, der Stall.

Avots: EH II, 569

stāvmacis,

1): ein ungeladener Hochzeitsgast
(mit à ² ) Auleja, Lubn., (stàmacis ² ) Bērzgale, (stàmačis ² ) Zvirgzdine; atnāca stāmači A. Erss Muižnieki 118. neduod, dievs, taidas dzīves, kaida dzīve stāmačam! Aizsils Sen. k., S. 179, (stāvmačam) Tdz. 59275, 2 var.

Avots: EH II, 574

‡ II steigs "?": steigas (= r. спѣлыя?) upinītes Aizsils Sen. k., S. 263.

Avots: EH II, 576

‡ stiķuôt, galoppieren: stiķava dē̦lu māte, dē̦liem sievas me̦klē̦dama Aizsils Sen. k.; S. 138.

Avots: EH II, 579

stimbins (unter stimbe̦ns),

1): auch (mit ìm ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Kalupe, Lubn., Pilda; "kuoku vai zâļu stublājs" (mit ìm ² ) Kaltenbr.; salīduš[a]s ... bābas ... bē̦rza stimbinā BW. 13158, 5. kre̦klus šuvu, pie stimbina mērīdama Aizsils Sen. k., S. 42. sataisīja stimbinā jam gultu Pas. X, 361 (aus Sakstagals);

2): (fig.) ein Pferd
(pejorativ) Bērzgale.

Avots: EH II, 580

sūrains: auch (mit ù ² ) Lubn.; silsēnes ir sũranas (etwas bitter) Salis.

Avots: EH II, 608

svḕrt,

2): manu linu puõdu ar svariem nesveriet! BW. 3552; "taxieren, bonitieren"
P. Alunāns: pēc acumē̦ra sveŗuot būs te kāda pūrvieta. vai zeme viņam jau svē̦rta?

4): svēre, svēre, grūta, grūta bārinītes vilnānīte Aizsils Sen. k. S. 60. Refl. -tiês, ‡

3) augšā s., sich emporrichten:
Burķis svērās smagi augšā Atpūta № 639, S. 8. ‡ Subst. svḕršana, das Wägen, Taxieren: sūnaklis stāvēja labi augstāk par Ruozu tīrumiem. tuo varēja teikt bez kādām svēršanām Jauns. J. un v. 102.

Avots: EH II, 616

‡ šviļˆpât Kaltenbr., = švil˜puôt: šviļpādama sniedze skrēja Aizsils Sen. k., S. 57.

Avots: EH II, 661

tàuta, 3 b): tur būs mana tautu (Var.: mūža) vieta BW. 6179, 3 var. nāks tautiņa, duos naudiņu 1937, 3 var. ja tautiņas zirgu liedz 17530. tautas me̦lna maize Aizsils Sen. k., S. 19; ‡

4) eine Volksmasse
Orellen: vare̦n liela t. (mit aû ² ) tur bija vakar. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 712.

Avots: EH II, 669

‡ II telte (??) Aisils Sen. k., s. 180, = til˜ts 1?

Avots: EH II, 675

I trilinât: auch Frauenb.; trilināja cīrulis Jauns. J. un v. 165. pa vējam trilināju Aizsils Sen. k., S. 137. (ar buka raģelĩti) gāju ... ar puišiem t. BW. 29481.

Avots: EH II, 695

tùmst Adsel, Kl. (mit ùm ² ), Bauske, Pgnkule, Siuxt (mit um̂ ² ), Praes. tumstu, Praet. tumsu, dunkel werden: me̦lna nakts starp kuokiem tumst Plüd. še i[r] mana diena ausa, še i[r] tumsa vakariņš BW. 15710. laukā sāk tumst Aps. V, 28. tumst ve̦cais, drūmais sils A. XX, 220. mākuonīši arī sāka tumst Niedra Bār. 14. acs pēkšņi tumst Rainis Gals un sākums 54.

Avots: ME IV, 262, 263

turêt,

1): ragus t. ("prast pārvaldīt") Seyershof. turamais ebenda, die Handhabe, der Griff.
ar vārdiem turēja (= apturēja) slimības Sonnaxt;

2): es par tām turēju rūpi Azand. 104, uzmanību t. ("pastāvīgi uzmanīties") Frauenb. draudzību t. ebenda. viņam galva vairs netur (kuo atmiņā) Seyershof. t. (glabāt) glāzītē cūku žulti ebenda. t. (gebrauchen)
cita mašīnu Kaltenbr. kas zemi tur, tas nevar būt bez zirga ebenda. jis turēja (bija apprecējis) Jāņa māsu ebenda. t. (gādāt un apkuopt) puisi uz savu ruoku Seyershof. t. pĩles, cūkas ebenda, AP., Sonnaxt. zirgi labi turē̦ti (kuopti) Kaltenbr.;

3): talkas t. Sonnaxt. bē̦rnam turēja (svinēja) dzimuma dienu Frauenb. agrāk Brenci turēja (svinēja) trīs krista dienas Mahlup;

4): agrāk turēja, ka guovi ar tuo sabuojā Salis;

5): auch Preiļi (Kur. Nehrung), Kossowski Gramm. 32, Latv. Saule, S. 1044 ("aus Semgallen"); dievus t. Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 256), LLD. II 1,9. pati rasu turē̦dama Aizsils Sen. k., S. 37. cik kurs turēja, tik iedeve Kaltenbr. tas jau nav dzirdē̦ts, bet, ja nu tu tādu valuodu turi ... Azand. 55; kauna neturē̦dama Auleja. tu daudzi vari atminēt, tik gadu turē̦dams ebenda;

6): ne˙viens vairs nevarēja t. kārst (savē̦lušuos vilnu) Frauenb. lielie luopi netur rudens aukstumu Seyershof. vîzes turēja (hielten vor)
tikai trīs dienas Salis; ‡

7) müssen (wohl ein Lituanismus)
Nidden; ‡

8) = turêtiês 3, sich halten:
stādi ir sausi, netur uz kāju Seyershof. Refl. -tiês,

1): labi puiši turējās tuos kre̦klus svētdienai Frauenb. dakteŗu zâles luopiem neturējāmies ebenda;

2): mēs briesmīgi turējāmies (draudzējāmies) Salis;

3): tad sivē̦ni turas (pieruod un uzticas) pie cilvē̦ka Seyershof. man ābuoli neturas (nepaglabājas) ilgi ebenda. ar šiem buŗamvārdiem var t. (izsargāties nuo ļauna) diezgan labi ebenda. t. ("mēģināt atspē̦kuot"), lai slimība nepieme̦tas ebenda. šis nu turas (tiepjas), ka nemākuot mūrēt ebenda (ähnlich Frauenb. und Kaltenbr.);

4): viņš tagad turējās vairāk mājā Frauenb.; das Zitat aus Dünsb. (ME. IV, 271) ist zu streichen;

5): turas pie sala BielU., die Kälte hält an;
‡

8) tüchtig essen
Seyershof: strādnieki tagad turas; ‡

9) t. ciet Seyershof "aizkavēties, aizspruostuoties": tāpēc tagad baļķu vešana turas ciet; ‡

10) kalben
Diet. Subst. turêšana,

1): sunīti pajēme turēšanai Sonnaxt; turêšanâs: lai istabā neiznāktu vairs ne˙kāda tielēšanās, pluosīšanās un t. ("?") Janš. Līgava II, 260; turẽjums: par radziņu turējumu BW. 28982. nuo desmitiem līdz vieniem bij mans t. (= bija man jātur?) Seyershof; turê̦tãjs: lielu dusmu t. BW. 10371. aitu t. Seyershof, Schafzüchter.
kažuoks lietus t. Tdz. 58006, 2.

Avots: EH II, 704

tvìkt,

1): auzas aruodā sāka t. ("kaist"; mit ì ² ) Kaltenbr. man zabākuos kājas tvìkst ² ("sūt un silst") Liepna. trauki tvīka karstā tvaikā Anna Dzilna 169; ‡

2) = briêst: tvīcen tvīka sīkas vārpas BW. 28811. Subst. tvīkums: t. un karsuons būs klāt L. L. ārste 22.

Avots: EH II, 711

ūdesniņš (unter ûdens): auch Tdz. 54862, (ūdesneņš) Aizsils Sen. k., S. 11.

Avots: EH II, 740

upine: auch Gr.-Buschh., Oknist, Tdz. 59953; upinītes Aizsils Sen. k., S. 263.

Avots: EH II, 713

ups, -s: auch Kalupe, Oknist (in O. in zusammengesetzten ON. nach Fil. mat. 40), Pilda, Skaista, Višķi, Skrinda Latw. wol. gram. (1908), S. 22; loc. s. upī (od. zu upis?) Aizsils Sen. k., S. 66.

Avots: EH II, 714

uzsil˜t, einigermassen warm werden: pagaidi, kamē̦r ūdens uzsilst!

Avots: ME IV, 376

virsum: auch Pas. XI, 257 (ausNB.), Aizsils Sen. k., S. 184, mit ìr ² Borchow, Kaltenbr., Lubn., Saikava, mit ir̂ ² Iw., Schnehpeln; v. zemes Evang. 1753, S. 104.

Avots: EH II, 788

I vis,

2): laikam drīz guotele atnesīsies, - būs piena v. Jauns. Raksti VII, 24. juo apmazgā v. Kaltenbr. maizi v. nuopelnīs ebenda. aizsūtīt ēšanu v. Linden in Kurl.;

4): "kam tas būs?" ... v. jau kādai meitai Jauns. Raksti III, 92. kaut es dzeršu uotru simtu, v. tu muna būsi Aizsils Sen. k., S. 29.

Avots: EH II, 789

I zadinât,

1): anreden
Lng. (unter runāt);

2): zum Lachen reizen (ein kleines Kind)
OB.;

3): "sich amüsieren"
Linden in Kud., (nach Aizsils Sen. k. 279, "nur in Volksliedern") Jāsmuiža;

5): auch Līvāni; ‡

7) "vilināt, kārdināt" Bērzgale: puisis zadināja meitas.

Avots: EH II, 800

‡ ze̦min, unten: virsum cimdi, z. zeķes Aizsils Sen. k. 184.

Avots: EH II, 804

zibsnît, -īju,

1) leuchten lassen, blitzen
U., BW. 33704, 6, Arrasch, Adiamünde, Bauske, Bers., C., Erlaa, Golg., Gr.-Buschhof, Heidenfeld, Jürg., Kl., Lennew., Lubn., Mahlup, Meiran, Memelshof, Ogershof,Oknist,Peb., Saikava, Sessw., Trik.: zibsnī, dievs, uguntiņu, lai silst visa pasaulīte! BW. 27766. zibeņi zibsnī vienā laidā Rundel. padebešuos vienmē̦r juo vairāk zibsnī Jaun, dr. v. J. 1902, S. 5. speramas un zibsnījamas lietas Krišs Laksts 29;

2) funkeln, leuchten:
zibsnī zvaigznes aiz Daugavas BW. 32157. viņam acis zibsnī nuo dusmām Sessw. kâ tev acis zibsnī! Rainis Uguns un nakts 14. iz viļņiem kaut kas zibsnīja A. v. J. 1896, S. 98. zibsnītājiem stariem Druva I, 110;

3) sehr schnell bewegen
Drosth.: kuo tu asti zibsnī? Jürg.;

4) schlagen
Golg., Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Pankelhof, Saikava;

5) eilig laufen:
zibsnī nu pruom! Bers.

Avots: ME IV, 717, 718