Paplašinātā meklēšana

pavirza, ‡

2) "šķirma, uz priekšu tikšana" Etn. IV, 163.

Avots: EH XIII, 191

pavirza,* die Anspomang, Aufmunterung Wid.

Avots: ME III, 139

vir̂za: auch Gr.-Buschh., Oknist, Pilda, (mit ir̂ ² ) Frauenb.; nuogulšņi ... sēklī pieauguši stiebriem un ūdens virzas klāņiem A. Upītis Pirmā nakts 24.

Avots: EH II, 789

‡ virza galva "?": tev ... v. g., tev galveņa nesukāta Tdz. 57821.

Avots: EH II, 789

vir̂za AP., Kl., Prl., vir̂ze Schwanb., Sessw., vir̂ze ² Kabillen, O.-Bartau, Rutzau, vir̃ze Serben, virze Ihlen, Mar., gemeine Sternmiere, Vogelmiere (stellaria media Will.) Etn. I, 30; RKr. II, 78, (mit ir̃ ) Ramkau; "stellularia" (mit ir̂ ² ) Karls.; Vogelgras (alsine media) U. (auch virze, virzes), (mit îr̂ ) C., Nötk., PS., Wolm.; ein Unkraut im Getreide (mit ir̂ ² ) Frauenb., MSil.; ein Unkraut, das im Garten wächst Mērdzine, Zvirgzdine, (virze) Setzen; Unkraut im Gemüsegarten überhaupt (mit ir̃ ) Ramkau (unbek. in Dond. und Dunika): nuomin virzas, nuomin gušņas, lai aug skaidri kāpuostiņi! BW. 32523 var. apaugt ar virzu un mauru Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 159. saravēja kāpuostdārzā virzu A. XVI, 297. kaudze... saplūktas mīkstas virzas MWM. VIII, 595. Die virza ist sehr ästig und bildet dicht wachsend eine schwer zu entwirrende Masse; daher wohl nebst vir̂zis zur Wurzel von varza 1-4 und ve̦rza.

Avots: ME IV, 619

vir̃zans (kann in Dond. auf virzns zurückgehen) Dond., Wandsen, trocken ("apžuvis"): siens jau labi pažuvis, ir jau virzans Dond. zeme jau virzana (ist gefroren und daher trocken) Wandsen. Nebst virz(e̦)ns zu virzēties.

Avots: ME IV, 619

acaîns,

2) "hervorbrechende Keime habend"
zu verbessern in "porös": acaina maize Ruj., Salisb.; Ed. Virza Brīvā Zeme 1930, No 174; ‡

3) viele Augen (Keimgrübchen) habend (von Kartoffeln)
AP., Oknist, Siuxt; ‡

4) übermütig, ausgelassen
Saikava.

Avots: EH I, 2

àizvir̃zît, tr., hin-, wegrücken Vēr. II, 1058: gadījums mani aizvirza pie bērnības atmiņām Apsk., C.

Avots: ME I, 60

‡ astîgs, wer sich einzuschmeicheln versteht od. pflegt Ed. Virza.

Avots: EH I, 132

atvirzît Smilt., atvirzt, tr.,

1) losbinden, lösen:
nu atvirza tīklu lē̦ni juo lē̦ni, lai nesajūk mudžeklī LP. V, 365;

2) her-, wegrücken, entfernen, divergieren:
ieliektās lē̦cas atvirza starus Konv. ² 442. lai atvirzītu kļūmīguo krizi Vēr. II, 50; in dieser Bedeutung auch atvirzinât. Refl. -tiês, sich abwenden, sich entfernen, sich zurückziehen: meitene atviržas nuost LP. V, 340. Pāvuls atvirzījās uz gultas pusi Kaudz. M. Anniņas balss atvirzās nuo ve̦cās mātes balss dažuos paņēmienuos.

Avots: ME I, 211

‡ bezvējš (oder *bezvējis?) Ed. Virza Daugava 1928, 1061, = bezvēja laiks.

Avots: EH I, 215

bieds, das Scheusal, Vogelscheuche: es izmirušuo mūžu aklais bieds Virza. [Neologismus?]

Avots: ME I, 306

birds: auch (mit ìr ² ) arkl. n. FBR. XI, 120, Bērzgale, Pilda, Zaļmuiža, Zvirgzdine: pilni ratiņu rūkšanas un birdu klabēšanas Ed. Virza Daugava 1933, S. 982.

Avots: EH I, 220

II blāvêt, -u, -ēju, blāvuôt(iês) MWM. X, 930 [zu blāvs], silbern schimmern, scheinen: ārā blāvuo jau rīta krē̦sla Ed. Cālītis. dārzs duomīgs vienuos augļuos stāv,... tam pāri ze̦la mēness blāv Latv. Virza. kā marmora krusts bez ruokām mēneša miklajā gaismā blāv Bārda, Zemesdēls, 19.

Avots: ME I, 312

gubuôt (unter gubât I): sākās (sìena) grābšana un gubuošana Virza Straumēni ³ 144 f.

Avots: EH I, 415

‡ ìečaluôtiês, (plötzlich, für eine kurze Zeit) zu murmeln (schwatzen) anfangen: tieksme... ie. kâ strautam Virza Straumēni3 213.

Avots: EH I, 507

‡ ieĩdêtiês, leise aufbrüllen: teļi ... reizēm žē̦li ieīdējās Virza Straumēni2 212.

Avots: EH I, 516

‡ iemaũruôtiês,

1) = ìemauŗuôtiês;

2) aufheulen (vom Winde):
vējš iemauruojās un ierūcās stiprāk Virza Straumēni2 292.

Avots: EH I, 529

ir̃bẽ̦ns: mazie irbē̦ni Virza Straumēni ³ 164.

Avots: EH I, 431

‡ izauŗuôtiês, = izaũrêtiês: labi i. un izgavilēties Janš. Līgava I, 448. tie (vēji) varē̦tu diezgan izauruoties Virza Straumēni ³ 231.

Avots: EH I, 432

izbẽrt, ‡ Refl. -tiês,

1) sich heraus-, hinausschütten:
izbērēs daudz ze̦lta Pas. IV, 170;

2) sich ausgeschüttet zerstreuen:
kvieši ... izbē̦rtuos pa nezināmiem spīķeŗiem un tīrumiem Virza Straumēni ³ 233.

Avots: EH I, 434

‡ izgavilêt "?": Jānis, nuoreibis, izgavilējis, duodas atpakaļ Ed. Virza Straumēni ³ 139.

Avots: EH I, 447

izmàukt (li. išmaũkti "herausziehen"),

1): nuo šļīcenes, kas bija izmaukta nuo jaunas priedītes galuotnes Virza Straumēni ³ 20; ‡

3) "prellen; jem. etwas aufheften"
Segew.

Avots: EH I, 465

‡ izsmar̂žuôt,

1) (pupas) sen jau izsmaržuojušas me̦dainuo smaržu Virza Straumēni ³ 170, (die Bohnen) haben schon längst (ihren) Honigduft ausströmen lassen;

2) ganz durchduftet werden
Dunika: istuba izsmaržuojusi.

Avots: EH I, 481

iztrakuôt: (tr.) viņuos sakrājās milzums neiztrakuota spē̦ka Virza Straumēni 321.

Avots: EH I, 490

ķe̦raîns,

1): ķe̦raiņiem matiem Janš. Dzimtene IV, 188. ķe̦raina galva Grenzhof n. FBR. XII, 16. ķe̦rainajās auzās Virza Straumēni3 230;

2): auch Dunika.

Avots: EH I, 696

klajš,

1): klaijs (sic!) ūdens Janš. Nica 9;

2): priekšnamā tikai klaji jumts bij, ne˙viena dēlīša nebij pāri (d. h. im Vorraum gab es keine Oberlage, es war nur das Dach sichtbar)
Siuxt;

3): k. mežs, ein undichter Wald
Gold., Salis, ein ąbgeholzter Wald Grob. klajās (= plānās) ruozes Behnen. klajās maguones Virza Straumēni3 170. klaja. ("šķidra") zupiņa AP., Ramkau. klaja tēja Fianden. k. (unverheiratet, ledig) cilvē̦ks AP.;

4): šuodien visiem klajiem krāsnī gaļa Seyershof.

Avots: EH I, 608

‡ knaĩrîtiês, -uôs, -ījuôs Mesoten, sich mit dem Schnabel das Gefieder reinigen: vistas knairās Mesoten. tā viņi (= putni) te knairījās un mazgājās Virza Straumēni3 66 f.

Avots: EH I, 627

II lāsts,

1): zuosis lāstuos dadināja Virza Straumēni ² 59, (mit ã ) Schwitten.

Avots: EH I, 729

maida: turku pupas kāpa pa maidām debesīs Virza Strapmēni ² 170.

Avots: EH I, 777

mudžeklis, mudzêklis PS., der Wirrwarr, Mischmasch, das Wirrsal, die Verknotung, das Gewimmel: nu atvirza tīklu lē̦ni juo lē̦ni, lai nesajūk mudžeklī LP. V, 365. dzijas sagājušas mudžeklī Kand. tirgū bij ļaužu tāds mudžeklis kâ skudru pūznī; kur tādā mudžeklī pazīstams atrast? Kand.

Avots: ME II, 660

mustavas: auch Dunika, Erlaa, Schnehpeln, Sonnaxt, Demin. mustaviņa BW. 32977, 1; auž, ka mustava klaudz Janš. Precību vies. 33. atskanēja mustavu pirmais sitiens Virza Straumēni ³ 316.

Avots: EH I, 835

nuoārdêt: skaņa, kāda iet caur labi nuoārdē̦tu puôdu, ja viņam piesit ar ruoku Virza Straumēni ² 40.

Avots: EH II, 30

‡ nùogar̂žuôt Wessen, Virza Straumēni 3 171, = nùogar̂šuôt.

Avots: EH II, 45

nùozvàigžņuôtiês: auch Pas. X, 368, Virza Straumēni ³ 267, Lub.; pa nakti bij nuozvaigžņuojies Grob.

Avots: EH II, 110

uokstuonis,

1) uokstuonis Elv., L., St., U., Memelshof, Vīt., (mit ùo ² ) Bers., KL, Sessw., uokstuons U., uôkstuôņa ² Dunika, die Spür-, Suchbiene:
iekams bite spietuo, darba bites izsūta jaunu vietu meklēt; tās sauc par uokstuoņiem Konv. ² 381. te spietuošanas laikā viņus (= bišu klučus) vieglāki varēja atrast uokstuoņi, kas, iekām spiets pilnīgi atraisījās nuo struopa, devās izlūkuos E. Virza Daugava I, 1057;

2) Plur. uokstuoņi, die Fühlhörner der Insekten
L.;

3) uokstuonis Lind. n. U., Mag. XIII, 2, 62, Kurmene, Schönberg, ùokstuoņa ² Bers., Fest., Sessw., (mit uô ² ) Bauske, comm., der Schnüffler:
kuo tu te staigā kâ uokstuonis! Schönberg. sprāgsti, skauģi, uokstuone, uodze! Vensku E.

Avots: ME IV, 415

papliukšķinât: saimniece ... papliukšķināja pa abras ... muguru ar laipnu ruoku Virza Straumēni3 36.

Avots: EH XIII, 164

‡ pãrsveķuôtiês, sich mit Harz beziehen: priežu baļķiem, kas bija tâ pārsveķuojušies, ka ... Virza Straumēni ³ 26.

Avots: EH XIII, 213

‡ pažaga: auch Ekau, ("Ofenbesen") Kaltenbr.: sievietes pažagām līkām ap izkurtuo rīkuojas krāsni Ed. Virza.

Avots: EH XIII, 193

‡ pēkšķinât, ein Schallverbum: pēkšķināja pīles Virza Straumēni 66.

Avots: EH XIII, 227

‡ reibnesis,* der Rauschbringende: vejš šūpuo reibnešus, tumšzaļuos apīņus Virza Kar. Narneitis (1939), S. 16.

Avots: EH II, 363

III riest,

1): smiekli tam pār lūpām skaņi riest ("?") Virza Kar. Nameitis (1939), S. 34;

3): krūmu r. - auch (mit iê ² ) Peb., Ramkau (Wurzel riet-), (mit ìe ² ) Kaltenbr. (Wurzel riet-), Warkl. labība riest (?) "rẽdē II" (?) Sauken;

4): auch Kegeln n. Latv. Saule, S. 616, Trik.;

6): auch Wessen, (mit ìe ² ) Auleja, Kaltenbr., Sessw., Sonnaxt (Wurzel riet-), Gr.-Buschh., Saikava (Wurzelform?); "satīt aude̦klu" (mit ìe ² ) Warkl. (Wurzel ries-): jārieš ("?") me̦ti aude̦klā;

7): auch (Wurzel rìet- ² ) Saikava; ‡

13) = riẽtêt 5: diena riest (?) Janš. Dzimtene V, 223. Refl. -tiês,

1): cūkām ausis karstā iaikā tâ sasprē̦gā, tīri riêšas ² nuost Siuxt. asaras riesās Schwitten; "lē̦ni, par kādu laiku nuokrist" (Wurzel rìet- ² ) Sonnaxt; kad cieta zeme, tad kāpuostiem kājas riêšas ² ("lūst") nuost Seyershof;

2): kartupeļu lakstiem riešas ("me̦tas, aug") bumbuļi (Wurzel ries-) Auleja; ‡

6) "?": kur riešas (Passiv zu riest 6?) me̦ti, tis - virsijais riestuvis Auleja (Wurzel rìet-). auzas riêšas ² ("virzās, grupējas kādā vietā") ūdeņam pa virsu un putre̦mi nuogrimst (vāruot) Seyershof. viņam riêtās ² kājas un sāka smirdēt (slimībai saē̦duot miesu ar˙vienu dziļāk) Frauenb. ja skalus liek iekšā, tad baķis neriêžas ² ("nespiežas iekšā") ebenda ("ja satinuot stellēs iestieptuos me̦tuos pa starpām liek skalus, tad dzijas nespiežas cita starp citu"). Zur Etymologie (von riest l) ganz anders Scheftelowitz KZ. LVI, 188 (zu aksl. rěšiti "solvere" und ai. ríšyati " wird versehrt").

Avots: EH II, 379

rìets ² : saule jau rietā Anna Dzilna 25. uz rietu zemēm Virza Herc. Jēkabs (1937), S. 13.

Avots: EH II, 380

rudaîns: meža bišu rudainās šūnas Virza Straumēni3 287.

Avots: EH II, 381

‡ sadadinâtiês, gleichzeitig mit anderen (Gänsen) schnattern: zuosis ... vēlīgi sadadinājās Virza Straumēni ³ 147.

Avots: EH XVI, 401

sâkas: nuo sākām meldija kâ stabule tam skan Virza Kar. Nameitis (1939), S. 78.

Avots: EH XVI, 469

sakuldinât: sievas ... atraisīja vaļā linu grīztes, sakuldināja ("?") tās, un sprēslenīcu galuos izauga baltas kuodeļas Virza Straumēni ³ 311.

Avots: EH XVI, 420

same̦l˜nuôt (unter samel˜ninât), ‡

2) = samel˜nêt: uz same̦lnuojuošuo debess malu Virza Straumēni ³ 284. same̦lnuojušie portreti A. Upītis Pirmā nakts 92. kâ zemei same̦lnuot BW. 8432 var.

Avots: EH XVI, 429

savirzît, tr., eine gewisse Richtung gebend einander näher bringen: izliektās lēces savirza starus līdzte̦ku Konv. ² 442. Refl. -tiês, einander näherrücken (intr.); in einem Punkt zusammenlaufen Wid.: sastingušie gabali savirzās un atstingst Pūrs III, 94.

Avots: ME III, 789

I sêkstêt ² "(kupli) sazelt, saaugt": bietēs virza sāk sēkstēt Bixten. Nebst sēkste wohl zu sē̦ks I.

Avots: ME III, 826

sist,

1): kad jumtus juma, tad sita (= kūla) gaŗus salmus (= kūla tâ, lai salmi nesalūst) Frauenb. nei tās grima ūdenī, nei sit vilnis maliņā Zemzare Lejasc. 126. man iekrita kuopā sistā (pļautā) vāle (d. h., ein Doppelschwaden)
ārdīt Linden in Kurl. sit ce̦puri padusē! BW. 18996. dažs ratenis sit (bildet beim Spinnen) gruodu dziju Sonnaxt. vīri paši sita (= taisīja) un vija virves Siuxt. kluonu s. "taisīt kluona grīdu" ebenda. sienas s. "ē̦kas liet" ebenda. es duomāju cepli s., ar Pieteri mālu vest Tdz. 58789. (krītuot) pilieni ... sit (bringen hervor) burbuļus Apsk. 1903, S. 485. sitis pēdējs gals (die letzte Stunde hat geschlagen) Virza Kar. Nameitis (1939), S. 47. kāpuosti bij jāsit (piespiežuot jāapbīda ar smiltīm), kad lietiņš bij vai slapjš Seyershof. kad kāpuostus sit, tad nuoravē ar viņus Iw. tie kuoki sit (treiben) atvases Linden in Kurl., Siuxt;

5): auch Siuxt; ‡

7) migla sita BW. 6694, 4, Nebel bildete sich (erhob sich);
‡

8) ziepes s. "ziepēt": ganu kulēm ne˙maz ziepes nesita Ramkau, Siuxt, Sonnaxt; ‡

9) vējš sit iekšā (bläst hinein)
liêtu Seyershof. kad (ziepes vāruot) pieliek zâles, tad tūliņ sit smaku (fängt an zu stinken) ebenda. smārds sit (dringt) nāsīs Auleja. krūmuos nesit (dringt nicht) vējš ebenda. dūmi (krāsnij kuŗuoties) sit (strömt) ustaba ebenda. kviešu šalka sit (der Weizen rauscht) Skalbe Raksti I (1938), 308; ‡

10) atkala sit Schwanb., es glatteist.
Refl. -tiês,

1): "kauties, plêsties" Salis: laiž aunus, lai sitas; "badīties" Seyershof: aitas sitas. kur kājiņa nesitās ce̦lmainā līdumā? BW. 8562, 5 var. kad vanags virsū sitas ("strauji uzbrūk ar sitieniem"), tad cālis beigts Seyershof. vakarā sitas ("strauji steidzas") lejā uz tīrumu ebenda. ap ugunskuru sitās jauni spāri un liduoja kuopā ar dzirkstelēm gaisā Anna Dzilna 74. vai tā bija Kristīnas balss vai pūces brēcieni, kas laikiem sitās ap viņu Stērste A. Z. 64. dziedāja tik skaņi, ka atbalss priedēs sitās Jauns. R., dz. un j. 161. kad ātri steidzas, tad mē̦dz teikt: "iet, kâ (= ka?) sitas" Strasden;

2): tavs gars pie mums laid sitas (= piestājas) Manz. Spred. ⁴ 378. kuiļi sitas ("ātri apgriežas") sunim pretī Siuxt. viņam vajadzēja tikai ... s. klātu un iepazīties Jauns. Raksti III, 332. s. citādās duomās, auf andere Gedanken kommen
Diet. nav kur s. (= dēties) Meselau;

3): kab sistuos ap zemi, pašiem labāk būtu Auleja. tagad viņš sitas viens Kaltenbr. saimnieks smagi sitas ar pienu (visādi mēģinādams iejemt vairāk naudas) Kaltenbr. ar badu sitas Daudsewas n. FBR. XVII, 159; ‡

7) ausschlagen
(intr.), sich bilden: mazam bē̦rnam pēc dažam nedēļām sāk s. tādas mazas pūtelītes Sonnaxt. mātei bresme citūr nesitās kâ ģīmī Siuxt; ‡

8) fallend od. geschlagen entzweigehen
Seyershof: galuodiņas sitas (= sasitas), kad krīt uz kuo cietu. Subst. sitējs: bundziņas sitējiņš BW. 2686, 7. pārveda ... mātei pliķu sitējiņu 23325.

Avots: EH II, 490

‡ skands (Neologismus?), klangvoll, tönend (?): Virzam ... ritms... un liduojuoši skanda valuoda Dienas Lapa 1933. No 8.

Avots: EH II, 500

skreja,

1): gurds nuo skrejām Virza Kar. Nameitis (1939) 95. lakats skrejā plivināja stūŗus A. Upītis Laikmetu griežuos II, 83;

2): auch Pilten n. FBR. XX, 38; ‡

3) der Durchfall (die Diarrhöe)
Serb.

Avots: EH II, 508

I šļīcene: uzlaizdams tai ūdeni nuo šļīcenes Virza Straumēni 20.

Avots: EH II, 646

sliegt, sliedzu,

1) stützen
U., Kaunata (mit iê ² ) Bl.;

2) "sich anschmiegen, anlehnen":
saldas miesas, kas pie manis sliedza Asp. MWM. v. J. 1897, S. 326. jūs sliedzat klāt Asp.;

3) sich erheben:
caur dūmiem, kuŗi gavilējuot nuo māju jumtiem gaisuos sliedz Virza. kaŗa ratu naži dzirkstuot gaisā sliedza Druva II, 542. tas laiks, kur tautām pāri pirmie truoņi sliedz 540. Refl. -tiês,

1) sich anschmiegen:
molekulas nesliedzas viena pie uotras, nesaskaŗas viena ar uotru U. b. 118, 44. ar jūsmām klātu sliedzas MWM. VI, 685; sich lehnen an Gr.-Buschhof (mit ìe ² );

2) "liekties" (mit iê ² ) Dunika. Nebst sliekt 1 mit "determinativem" g resp. k zu slìet?

Avots: ME III, 938

sniegains, schneeigt U., reich an Schnee: uz ielas sniegainas Vgnsku Ed. Jaunas dzejas 48. uz sasalušā, sniegainā ielas bruģa Saul. Zalktis II, 42. sniegainuos gaisuos Skuola III, 17. sniegaina ganība LP. VII, 319. ziemsvē̦tkuos, kas tuoreiz bija . . . sniegaini E. Virza Daugava I, 1063; schneeweiss: balti ziedi bira nuo sniegainajiem zariem ūdenī Vēr. II, 1070.

Avots: ME III, 977

stāpiņi (unter stāpeņi), 1): auch (mit ã ) Bornsmünde; stipru egļu stāpiņu sē̦ta Virza Straumēni ² 13. līdz sē̦tas stāpiņu galiem ebenda 65; ‡

2) "?": teļiem ... aknās ... ieviešas (1 1/2 - 3 Zoll lange)
... tārpiņi, kuŗus mē̦dz saukt par stāpiņu tārpiem Mekons Zelta māj. grm.3 263. Wohl mit -āp- < -āvp-.

Avots: EH II, 573

‡ svètījiens, der Segen: zem Dievmātes svētījiena J. Lapiņš in Virza Raksti I, 57.

Avots: EH II, 617

treiķene Wid., galium; um Talsen gleichbed. mit trēkne, virza. Falls mit eî ² , wohl aus *trêk(n)ene ² .

Avots: ME IV, 228

trīce,

1) das Beben, Erbeben MWM. VI, 325: ievirza zemes garuozu pastāvīgā trīcē U. b. 118, S. 15. pār lapām pārskrēja viegla trīce Apskats v. J. 1903, S. 390. (zemes)trīce, Erdbeben
MWM. X, 99, Vēr. II, 1091;

2) das Gedröhne (?):
ar Pērses krāces trīci Juris Brasa 5.

Avots: ME IV, 239

I tvanêt: dzird viņa ... labīblaukus tvanam "?" Virza Kar. Nameitis (1939) 79. ‡ Subst. tvanējums, zu Dunst Gewordenes: ieplūst ... de̦gvīna t. K. Lapiņš Republika gaisā 130.

Avots: EH II, 710

tvanîgs (li. tvanìngas "leicht anschwellend"), = tvanaîns: tvanīgs gaiss V. Eglītis Eleģijas 72. tvanīgais karstums MWM. VI, 588. ir tvanīgs šis bezvēja vakars Ed. Virza. tvanīgie pagrabu dzīvuokļi MWM. VI, 731. iebraukšanas vietas ar tvanīgām sē̦tām Vēr. I, 905.

Avots: ME IV, 288

‡ uzmudît Zögenhof, = uzmudinât: uzmudījuot tuos Virza Kar. Nameitis (1939) 49.

Avots: EH II, 729

vaļîgs,

1) unbefestigt, los, locker, frei
U., Bers., Kalzenau: vaļīgs miets. vaļīgi zuobi. vaļīgi sasiet auklu Nötk. izvilka kādus vaļīgākus žeperus A. XX, 402. vējš atraisa vaļīgās cirtas Ed. Virza. ļuoti plašas, vaļīgas bij piedurknes Konv. 138. vaļīgajā ... jaciņā J. R. V, 110. vaļīgā rindā MWM. VI, 337. (fig.) svabada, vaļīga izturēšanās Janš. Līgava I, 216. kauli nu pa˙visam vaļīgi (von einem Müden gesagt) Golg.;

2) frei, los (von etw.):
būt vaļīgam nuo visām rūpēm Seifert Chrest. III, 215. es e̦smu vaļīgs nuo tā darba Sussikas, es gribēju tikt vaļīgs nuo jums Ruhtern;

3) Musse habend, müssig, frei:
ziemu vaļīgāks laiks Ramkau, Saikava, Salis;

4) offen:
pilis bij vaļīgas: varēja iet, kur grib LP. VI, 520.

Avots: ME IV, 465

vaŗaîns,

1) ehern
(ungewönlich): vaŗaiņām šķēdēm Glück Jerem. 52, II. vaŗaiņus pīlaŗus 52, 17;

2) kupferfarben
Frauenb.;

3) "?": iedunas vaŗainas skaņas Ed. Virza.

Avots: ME IV, 483

II ve̦lga,* Feuchtigkeit: zivis, kuo ieme̦t nuo sausuma ve̦lgā Ed. Virza. staigā miglas ve̦lgā zvaigžņu kuori Dēmons 31. pāri baigai, viļņuotai ve̦lgai U. b. 42, 38. chaosa ve̦lgā stāvu es viens MWM. IX, 602.

Avots: ME IV, 530

II viest: še varēja ceļu v. Vindedze 24. acis vairs nevarēja v., kur tie palikusi 75. tālu varēja v. vare̦nuo gaismu un jautruo truoksni 182. pat zvaigznes neļauj v. vairs lapu biezais jums Virza Kar. Nameitis (1939) 67.

Avots: EH II, 798

viesuļuôt: jau viesuļuo viss lauks Virza Kar. Nameitis (1939) 52.

Avots: EH II, 798

vijgriezne A. v. J. 1898, s. 162, vijgriežņi Konv . ² 2321, die Spierstaude: purvā auga vijgrieznīte BW. 15143, 5. strautiņš . . . sūcas starp vijgrieznēm Ed. Virza. lapainās vijgrieznes R. Kam. 95. vij- ist wohl nur falsche Schreibung (durch vija veranlasst) für vī-, s. vīgrieži. vīgrieznis: auch wird in gewissen hochle. Mundarten ì ² rein phonetisch zu ij.

Avots: ME IV, 583

vīliča (unter vīlicis): v. ar bultām Virza Raksti I, 18.

Avots: EH II, 793

virze̦ns, locker Kreuzb.: virze̦na zeme. Vgl. virzans.

Avots: ME IV, 619

vir̂zêtiês ² Stenden, -uôs, -ẽjuôs, (etwas von oben) trocknen (intr.): lai nu virzas Stenden. Wenn ursprünglich von welkenden Pflanzen gesagt, zut Wurzel von varza; vgl. das wurzelverwandte holl. werken "sich werfen, krummziehen (von Holz)".

Avots: ME IV, 619

vir̃zît A.-Ottenhof, C., Wolmarshof, (mit ir̂) Arrasch, Jürg., N.-Wohlfahrt, Prl., Selsau, Trik., (mit ìr ² ) Erlaa, Golg., Kl., Saikava, Sessw. (mit ir̂ ² ) Frauenb., Salisb., Lin., Segewold, Selg., (in einer bestimmten Richtung) bewegen, rücken, richten Bers.: uz visām pusēm virzīt MWM. X, 895. viņš . . . skatu virza uz saviem pirkstiem Vēr. II, 332. (fig.) grāmata virzīta pret ... A. v. J. 1896, S. 244. Refl. -tiês, rücken (intr.), sich bewegen U.; sich richten; sich nähern U.: virzīties uz priekšu, atpakaļ, pruojām. virzies augšā! U. virzies šurpu! U. Nebst atvirzît (s. dies) und li. viržyti "mit Stricken binden" zur Wurzel von varza; zur Bed. vgl. auch ai. várjati und lat. vergit "wendet".

Avots: ME IV, 620

virzns, = virzans">virzans: nu˙pat bij lietus, bet ceļš jau virzns Dond. šuorīt pļautā zâle jau labi virzna ebenda: Zu virzēties.

Avots: ME IV, 620

‡ zeļa,* das Grünen (?): saule aust pār tīrumiem, gaida jaunas zeļas, 373. caur kupluo lauku zeļu Virza Herc. Jēkabs (1937) 56.

Avots: EH II, 804

‡ *ziba,* das Funkeln (?): redzēt ... viņa bruņu zibu Virza Kar. Nameitis (1939) 94.

Avots: EH II, 806

zlũģi Amboten "virza">virza". Zum Vorigen.

Avots: ME IV, 747

žuburuôt: (uozuols) ieaug debesīs ... un lapuo, žuburuo Virza, Kar. Nameitis 67.

Avots: EH II, 821

I zvē̦˜ruôt A. - Ottenhof, Arrasch, Dond., Frauenb., Jürg., Nötk., Schnehpeln, Schujen, Stenden, Wandsen, (mit è, ) AP., C., PS., Wenden, Wolmarshof, (mit ê, ) Kr., Saikava, (mit è, ² ) Bers., Golg., Heidenfeld, Lubn., Sessw., (mit ê, ² ) Bl., zvē̦ruôt U., Memelshof, Naud. Refl. zvē̦ruôtiês U., glimmen U., glühen, aufleuchten Siuxt n. U., glänzen VL. n. U., flimmern, funkeln: acis zvē̦ruo LP. IV, 27, Naud., Nötk. u. a. vilkam acis zvē̦ruo Lubn. viņam acis dusmās zvē̦ruo Golg. suņam acis zvē̦ruo gaļas gaiduot Stenden. de̦gvīnu ieraudzījušai, Jūlei acis sāka zvē̦ruot Frauenb. acis zvē̦ruoja kâ saniknuotam zvē̦ram A. XVI, 360. acis zvē̦ruojušas kâ uguns uogles Etn. II, 76 (ähnlich: JK. V, 1, 58). uogles zvē̦ruo Schujen. sarkani nuokaisē̦ta dzelzs zvē̦ruo Naud. uogles zvē̦ruojušas... ceplī LP. VII, 762. uozuola malka zvē̦ruo krāsnī Br. 254. uzsviedis... pagales vēl papūzdams, lai tikai spuoži zvē̦ruo LP. V, 132. pagalīte vidū gaisa zvē̦ruojās; ta zvē̦ruoja puiša sirds pret jaunām meitiņām BW. 12819. es redzēju me̦lnu uodzi vidū gaisu zvē̦ruojam 3361, 1 (ähnlich: 2002). zvaigznes vidū gaisa zvē̦ruojās; zvē̦ruo puišu dvēselīte 33095. kas tur spīd, kas zvē̦ruo...? zvē̦ruo māsas vaiņadziņi 5944, 4 var. vaŗa vaiņagi zvē̦ruot zvē̦ruoja 282, 1. dižie sudrabi zvē̦ruot zvē̦ruoja 20407. zvē̦ruo caunu ce̦purītes RKr. XVI, 230. tâ brauc mana līgaviņa kâ saulīte zvē̦ruodama (Var.: vizē̦dama, mirdzē̦dama) BW. 15959, 3 var. saule... zvē̦ruo virs galvas Ed. Virza Pavasaris. kaisles zvē̦ruojums Boriss God. 45, Nebst zvirêt zu ai. jvarati "fiebert", s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 643.

Avots: ME IV, 773, 774