Paplašinātā meklēšana

‡ atkliêkt(iês) ² Schnehpeln, = atklìegt(iês).

Avots: EH I, 149

[atslìektiês C., = atslieties.]

Avots: ME I, 194

nenùolìektiês: suns, nenuoliekdamies kaķiem, je̦m un grauž kaulus Linden in Kurl. māte nenuoliecēs tuo meitu jimt dē̦lam par ve̦de̦klu Oknist.

Avots: EH II, 16

neùolìektiês, -liecuôs C., [Lis., Ruj., Erlaa], nenùosliekt Kokn., Serben, Oppek. n. U., Birzm., nenūosliektiês Ronneb., [Schwanb.]nach U. in Gr.- Jungefernh. u. a. auch nenuoliekt, missgönnen, nicht gönnen: viņš nenuoliecas ēst Paul. [Zu liekt, biegen, li. linkė´ti "wünschen"; das -s- in nenuosliekt ist das reflexive Pronomen.]

Avots: ME II, 724, 725

[neuzsliektiês PS., = neuosliekties.]

Avots: ME II, 738

neuzsliektiês: sīksts saimnieks, kas puisim neuzsliecies labāku ēdiena Pas. XII, 254.

Avots: EH II, 22

nùokliektiês: Miķelītis nuokliecās Tdz. 54110, 2.

Avots: EH II, 54

nùokliekt(iês) Stenden, = nùokliegt(iês).

Avots: ME II, 799

‡ pasliektiês, sich ein wenig krümmen (?): ceļš gar upītes krastu pasliecās apaļā ... uzkalnī Upītis Pirmā nakts 354.

Avots: EH XIII, 174

‡ àizliekt,

1) "позагнуть" Spr.; etwas vor jem. oder vor etwas krümmen (biegen), ihn resp. es damit verdeckend:
a. kam zaru priekšā;

2) zu biegen (krümmen) anfangen (und darauf aufhören, es zu tun):
aizliekts lùoks KatrE. Refl. -tiês,

1) sich vor resp. hinter etwas biegen (beugen):
zars aizliecies luogam priekšā. zē̦ns aizliecās aiz krūma;

2) sich biegend (beugend) hingelangen:
nevaru tik tālu aizliekties.

Avots: EH I, 37

*abgubt,

1) sich seitwärts neigen, senken
(perfektiv): auzu guba apgubusi Warkl. kuoks apgubis uz sāniem ebenda;

2) auch apgubtiês, "=sagubt, liekties">saliekties" Bers.

Avots: EH I, 85

I krika, der Schmerz (rheumatischer): man ieme̦tusies tāda krika mugurā, ne˙maz vairs atliekties Naud.

Avots: ME II, 278

lìekt (li. leñkti), [liẽkt Dunika, Iwanden, Līn.], -cu, tr.,

1) biegen, krümmen:
slieces, luokus, lagzdus. mans pūriņš vāku liece BW. 7732. zem grūta ve̦rga sluoga liekti Asp.; vīzes liekt, Bastschuhe flechten: kas vilkam vīzes lieca? BW. 2374;

2) bewältigen:
viņš nevar vis viņu liekt Tals. līdz vakaram nevar vis šuo lauku liekt Tals. Refl. -tiês, sich biegen, sich bücken: kas negrib liekties, tam grūti art. tencināja pie zemes liekdamies LP. V, 359. iebraucam mežā, kur ceļš liecas Aps. [Nebst lìks, lìkt, lùoks, lùocît zu apr. lanctis "Kräuel", askl. sъle̦šti "krümmen", r. лякiй "krumm", an. lengia "Riemen" (vgl. le. kur. leñce) u. a. bei Berneker Wrtb. I, 707 f. und Trautmann Wrtb. 159.]

Avots: ME II, 496

[I lìmt ² Warkh., lim̂t ² Ruj., Salis (li. lìmti "гнуться, ломиться" РФВ. LXV, 305; LXVII, 242) "liekties">saliekties" Wessen; ausgleiten Dond.; "sakrist" Bers.: viņš jau sāk limt nuo lielām pūlēm. - Nebst lemt (s. dies) zu apr. limtwei "brechen",

li. laminti "zähmen",
slav. lomiti "brechen", ahd. lam "gebrechlich, lahm", ae. lemian "lähmen, zähmen (Pferde)" u. a., s. Trautmann Wrtb. 162. Vgl. auch ļimt.]

Avots: ME II, 470, 471

lukns [li. lùknas "расходящiйся в стороны"],

1) biegsam, schmiegsam, geschmeidig, gelenkig:
lukns kâ čigāna zirgs Kand. [lukns kâ čigāna pipele Kand.] bē̦rzi biezumuos, lukni augdami, mē̦dz tâ nuoliekties LP. V, 123. [lukna (Var.: luoka) priede;...luknu līgaviņu BW. 22762 var.] viņš tik lukns, ka brīnums Kand.;

[2) saftig, kräftig Kurl. n. U. - Zu li. luknė "gelbe Seerose",
čech. lekno "Seerose", le. ļukt u. a., s. Būga (Изв. XVII, 1, 34 f. und PФB. LXXII, 187 f.]

Avots: ME II, 510

lukt,

[1) (prs. lùku Ruj., Dond.) = ļukt]: pēc septiņām dienām iesāka lukt miezīšt Duomas II, 454; "saliekties" Warkl.;

2) "?": labība, stādi sāk lukt [?], kad tie zaļi me̦tas, sāk lukstus dzīt Irmelau.

Avots: ME II, 511

II nùogarēties =liekties">nuosliekties: viņš tik daudz ar nenuogarējās, kâ nuopirkt bē̦rnam pastaliņas Lis.]

Avots: ME II, 783

nùolìekt [li. nuleñkti], tr.,

1) ab -, niederbiegen, niederbeugen:
zarus, galvu;

2) aufessen, leeren:
vai tu visu tuo maizes riku nuolieci! Etn. II, 188. sūti visu mucu! gan mēs nuolieksim Zeib. Refl. - tiês,

1) sich niederbeugen, sich niederbücken:
rudziem vārpas nuoliecās BW. 32542, 5;

2) [sich zu etwas bewegen lassen, nachgeben
U.]; sich neigen, sich hingezogen fühlen: viņa daba nuoliecas uz nuoziedzībām B. Vēstn.;

[3) = nùolèkties 2: tas bē̦rns nuoliecies tē̦vā Salisb.];

4) gönnen; gew. negiert
- nenuoliekties, nicht gönnen: burvji bijuši skaudīgi saimnieki, kas citiem nenuoliekušies ne˙kāda labuma Etn. III, 141. nenuoliecās guodīgi atvadīties A. XIII, 804. negribēja viņam šuo nevainīguo prieku nuoliekties A. XX, 939.

Avots: ME II, 812

nùoslìekt, nliosliektiês,

1) gönnen
L., PS., gew. negiert nenùosliekt, nenùosliektiês, missgönnen, nicht gönnen: skauģis man nenuoslieca nātru krūmu sē̦tmalī BW. 9135. viņš nenuosliec kaimiņam pa savu ceļu braukt Schwanb.;

2) viņš nenuosliecās šās nuobučuojis, er gab sich keine Ruhe, bis er sie geküsst hatte
Kaul.;

3) aushalten, sich zurückhalten:
meitenīte nevar ilgāki vairs nuosliekties istabā MWM. VIII, 242. rīts tik jauks, ka nevarēju nuosliekties gultā Seib.

Avots: ME II, 853

‡ pārkļaûtiês Auleja "greizs sagrìezties, saliekties": auklas ni˙kad uz rateņa nepamete, - saka: "pārkļaunas rateņš".

Avots: EH XIII, 203

[pãržaut, zum Trocknen hinüberhängen: p. ādu par kārti N.-Peb. Refl. -tiês,

1) = pãrkãrties, liekties">pārliekties Schwanb., Bers.;

2) ungeschickt hinüberspringen:
p. pār sē̦tu Lis., Golg., N.-Peb.]

Avots: ME III, 189

pìelìekt, beugen: pieliec galvu pie pavārnīcas! LP. I, 5. viņa sēdēja,galvu pieliekusi Saul. III, 69. Refl. -tiês,

1) = pieliekt: galvu pieliecies viņš skatās Jaunības dzeja 20;

2) sich bücken:
viņš pieliecies pie lielā dīķa dzert LP. IV, 213. pieliekties... un nuoņemt katru akmentiņu viņiem nuo ceļa A. XX, 307.

Avots: ME III, 268, 269

saklanîtiês, ‡

2) "saliekties" Frauenb.: man kājas ar˙vienu saklanās.

Avots: EH XVI, 417

‡ saklẽ̦burêt Seyershof "salūzt un saliekties": kvieši saklē̦burējuši zemē.

Avots: EH XVI, 417

‡ sarìņķinâtiês ² Kaltenbr. "saliekties kamuolā": kaķis var s. kâ čūska.

Avots: EH XVI, 442

II sataurêt Zaļmuiža, = saluocît, saburzît. Refl. -tiês, = saliekties: dēļi sataurējušies Warkl.; miza, lapas sataurējas Golg.

Avots: ME III, 761

sliecîgs Karls., wohlwollend Wid., aufgelegt V.; zu sliekties 1 und 3.

Avots: ME III, 937

sliegt, sliedzu,

1) stützen
U., Kaunata (mit iê ² ) Bl.;

2) "sich anschmiegen, anlehnen":
saldas miesas, kas pie manis sliedza Asp. MWM. v. J. 1897, S. 326. jūs sliedzat klāt Asp.;

3) sich erheben:
caur dūmiem, kuŗi gavilējuot nuo māju jumtiem gaisuos sliedz Virza. kaŗa ratu naži dzirkstuot gaisā sliedza Druva II, 542. tas laiks, kur tautām pāri pirmie truoņi sliedz 540. Refl. -tiês,

1) sich anschmiegen:
molekulas nesliedzas viena pie uotras, nesaskaŗas viena ar uotru U. b. 118, 44. ar jūsmām klātu sliedzas MWM. VI, 685; sich lehnen an Gr.-Buschhof (mit ìe ² );

2) "liekties">liekties" (mit iê ² ) Dunika. Nebst sliekt 1 mit "determinativem" g resp. k zu slìet?

Avots: ME III, 938

šliekšanâs, die Neigung: izskaust... šliekšanuos uz nuoziedzīgiem darbiem Vēr. II, 339. Vgl. sliekties l.

Avots: ME IV, 60

sliekt Karls., sliecu,

1) stützen
U.;

2) "stiept, gāzt gar zemi" (mit ìe) PS. RKr. XVI, 7;

3) emporheben
(: ruokas) Golg., Schwanb., Gr.-Buschhof (mit ìe ² ), Salis (mit iê ² );

4) slìekt ² Mar., erlauben, lassen, gönnen:
sliec da viņam paēst! Mar. n. RKr. XV, 136. Refl. -tiês,

1) sich neigen
Karls.: jūŗas dibinam jāsliecas uz tuo pusi MWM. X, 332; sich strecken nach C. (mit ìe ), Adl., Golg., Bers., Schwanb. (mit ìe ² ), Salis, Widdrisch (mit iê ² );

2) sich anschicken
V.;

3) gönnen
U.;

4) impers., gelüsten: viņam nesliecas ilgāki palikt pilsē̦tā A. XVI, 291. sliekt 1-3 und sliekties 1-2 hat man nebst slaicīt zunächst wohl zu sliegt (s. dies) zu stellen; sliekt 4 und sliekties 3-4 wohl aus nùosliekt(ies) abstrahiert, dessen -s- das infigierte Reflexivpronomen zu sein scheint (vgl. nuoliekties 2 und 4).

Avots: ME III, 939

‡ šmãžuôtiês Dunika "vairākkārt aizliekties vai aizstāt gaismai priekšā".

Avots: EH II, 648

uzlìekt (li. užleñkti "hinaufbiegen"), aufbiegen: uzliekt apkakli. Refl. -tiês,

1) sich auf etw. beugen:
uzliekties uz galda. (sievas) bija uzliekušās uz atvē̦rtuo luogu bēģeļiem Janš. Mežv. ļ. I,113;

2) gönnen
Smilt, n. U.

Avots: ME IV, 353

uzsliekt, in die Höhe richten (perfektiv): u. kārtis gaisā Salis. Refl. -tiês Adsel, Smilten, gönnen, erlauben, dulden: viņš negrib man ne˙kuo uzsliekties PS., RKr. XVI, 37. viņš jau citādi tev maizītes neuzslieksies kâ maltītē Trik. uotram zirga neuzsliecas. es viņas neuzsliekšuos ne˙vienas dienas savā istabā. neuzsliecas pasniegt... ūdeni MWM. VII, 32. vai vecene mums kuo uzsliecas labu? So auch die aktive Form: vē̦rsē̦ns tâ vis neuzsliec (Reim!) Seibolt MWM. VII, 29.

Avots: ME IV, 380