Paplašinātā meklēšana

I voi: = vài I 1 Alswig, Kalnemois, Marienhausen, Roop, Tirsen.

Avots: EH II, 798

I voi vài I 3 Preili n. FBR. VIII, 17; = vài I 1 Aahof n. FBR. IV, 49, St., U.

Avots: ME IV, 675

II voi! Ugalen n. FBR. VII, 16; Baltinov n. FBR. XI, 136, Oknist, = vaĩ! II: voi, voi, voi, kur grūt! Prl. Prl. n. FBR. VI, 116.

Avots: ME IV, 675

vo`ilaks ^2,

1) ein Ausgelassener, Unartiger ("palaidnis"): tas puika nu gan liels voilaks! Golg.;

2) ein Faulpelz
Saikava.

Avots: ME IV, 675

svoil˜dinât: auch Seyershof, (mit ilˆ ² ) Wainsel; "tīši dedzināt" (mit ilˆ ² ) Salis.

Avots: EH II, 618

‡ dazinât (li. dažinóti) Pilda, = izzinât: vajag d., voi neatduos man jās? Pas. IV, 505 (aus Welonen), vajadzēs rnan d., ap kuŗu laiku nuoiet V, 149 (ebenda). Refl. -tiês, eingestehen (r. признáться) Pilda.

Avots: EH I, 310

dìena: līdz dienai, bis zum Morgengrauen Pas. IX, 320. arī es dienas (ehemals, in der Jugend Dunika) gāju caur sidraba birzi Janš. Apskats 1902, S. 18. dienas vējš Sauken, der Südwind. dìenas gaisma, Tageslicht. dienas zaglis, ein Tagedieb. puķes zied kâ diena Linden in Kurl., die Blumen blühen sehr schön, slima d. (= slimība) auch Sonnaxt. krista d. Mahlup, der Himmelfahrtstag. ziêdu d., auch der Donnerstag nach Pfingsten Saikava. voi munas dieniņas! (Ausruf der Verwunderung) Sonnaxt.

Avots: EH I, 327

galˆvuôt

2): Žūkli (Name einer feuchten Wiese)
negalvuo: voi tiksi iekšā, voi netiksi Heidenfeld. nevarēja g. gabanas jaukt: viņš jau vienmē̦r cēlēs gaiss ebenda. ‡ Refl. -tiês, = galˆvuôt 2: nevar g., ka nesāk līt Ramkau.

Avots: EH I, 381

izlĩguôt, ‡

2) "?": dažus līdze̦numus viņš lē̦nā gaitā ar savu luosīti izlīguos, dažus kalnus izkapinās Janš. Līgava II, 307; ‡

3) "?": voi ūdins [mani] izlīgava? Tdz. 38169. Refl. -tiês, ‡

2) zur Genüge singen:
talkū var izlīgāties Kaltenbr.

Avots: EH I, 463

‡ iztiŗât, ausfragen, ausforschen Lautb., Stenden; (einen Dieb) zwangsweise untersuchen: vajag viņu i.; kas zin, voi pie viņa neatradīs (in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 490

I kacinât (li. kãkinti "zur Genüge liefern" ),

1): auch Alswig, AP., Kalnemois, N.-Rosen; vai... darījuši paši uz savas galvas..., kacinājis lielskungs Saul. Burtnieks 1936, S. 27; 2): "kaitēties" A. Leitāns; ‡

3) "?": ķildās un kacināšanā dzīvuot Lenc Spred. gr. 1764-1767, S. 280; ‡

4) "herlangen"
Für. Refl. -tiês: kuo kacinies? voi laidīsi mierā! A. Leitāns; tändeln, charmieren Seyershof: kuo viņš kacinājas tur tik ilgi ar šās? - Zur Bed. vgl. Auch ‡ atkacinât.

Avots: EH I, 573

kãja: acc. plur. kājeņus BW. 1082, 2,

1): apmeta vieglu kāju (begann flink zu gehen
Lubn., Prl.) un aiztecēja uz nāburga celiņu Pas. Xl, 345. juo (= viņu) mazais kājām stāv (kann stehen) Auleja. zirgu pastatā kājām (man richtet das Pferd auf die Beine), a jis vēl krīt pie zemes Auleja. kad kūlis sasiets, tad viņu uzceļ kā-jās Linden in Kurl. voi vēl kājā? ist er noch auf? schläft er noch nicht? Diet. tu jau esi kājā? bist du schon aufgestanden? Frauenb. (fig.) tam rakstam ir k. un pē̦da, das Schriftstück hat Hand und Fuss Dobl. n. BielU.

"e)" ME. II, 188a, Z. 6 von oben zu ersetzen durch

"2)";

2): kuoku nuo kājas zāģē divatā AP. malka nuo kājas, Holz vom Stamme
Gr.-Sess. zemes k. - auch Ramkau. kājas laist, Wurzel treiben Gr.-Sess. n. P. Allunan. kad iesals tik tālu izaudzis, ka jāliek kaltēt, tad berzē iesala kājas (Wurzeln) nuô AP. kārniņa k. (die Nase des Dachziegels) tiek aizstiprināta aiz latas AP. durvis kājās (sperrweit offen) Celm. duru k. Siuxt, eine Stange zwischen der Tür und dem Türpfosten. vārtu k. Siuxt, eine Stange zwischen der Pforte (dem Tor) und dem Zaun. kāju durvis Frauenb., eine altmodische Tür mit einer kāja, ohne eine Angel (vgl. dazu Augstkalns FBR. XIV, 119). tīkla kājas Nogallen "tīkla piesaistījums (pieaudums) pie virves". kàjiņa ² Saussen, die Kurbel am Spinnrad. kãja Orellen, die Wurzel einer Warze oder eines Geschwürs; nīšu kājās ("ierīce nīšu pakāršanai stellēs") kaŗ nītis Frauenb.;

4): vārnu k. Liepna, Ramkau, comarum palustre;

6): "ein Art"
ME. II, 188b durch "eine Art" zu ersetzen;

8): anscheinend dieselbe Kohlkrankheit wird auch
kuiļa k. Kalz. n. Fil. mat. 28, kuiļa kājas (PV.1, gaiļa kājas oder liekās kājas (AP.) genannt: kāpuosti apme̦tas ar liekam kājām AP. kāpuostiem ir gaiļa kājas ebenda.

Avots: EH I, 598

lide̦ns, ‡

3) voil bis zum Rande
Gramsden.

Avots: EH I, 740

pãrlìecinât, ‡

3) nachprüfen (?), sich überzeugen (?):
p., voi tiešām zemnieks pruot raganēt Pas. XII, 330 (aus Lettg.).

Avots: EH XIII, 205

pãrpil˜nam, Adv., im Überfluss, voIIauf: bagātība tev ir pārpilnam LP. VII, 214. ļaužu bij pārpilnam saradies Aps.

Avots: ME III, 170

‡ pārvaza,

1) Fähre, Prahm
PlKur.;

2) das Hinüberführen (?):
voi bija naudas, kuo maksāt par suņa pārvazu Pēt. Av. III, 350.

Avots: EH XIII, 215

II pičuks, ein kleines, schlecht gearbeitetes Lehmgefäss; eine kleine Blechlampe; ein Lampenreservoir Mar. n. RKr. XV, 130.

Avots: ME III, 212

rãcinis (unter rãcenis 1): auch (mit à ² ) Borchow n. FBR. XIII, 26, 1): die Kartoffel - auch Frauenb., Rutzau; die Rübe - auch Pas. VII, 254, (mit à ² ) Auleja, Kaltenbr., Kalupe. Oknist; rāciņi Lng., Rüben; rācinīšu duobītē Tdz. 54457; ‡

2) ein Teil des Spinnrades
(mit à ² ) Auleja, Kaltenbr.; ‡

3) das Reservoir einer Petroleumlampe
(mit à ² ) Kaltenbr., Oknist, Warkl.

Avots: EH II, 360

rẽķinât, rēķenēt, -ẽju L., Diez, U., rechnen; beachten, der Mühe wert halten: citam naudas ne vērdina, tūkstuošiem rēķināja BW. 12737, 5 var. skauģis manus kumeliņus ik vakara rēķināja 29959. viņš tuo ne˙maz nerēķina, er macht sich daraus nichts, beachtet es nicht U. voi tu vari rēķenēt, ka tas pareizi ir? kannst du meinen, dass das recht ist? U. Refl. -tiês, rechnen, abrechnen, eine Rechnung abschliessen Spr.: Sprw. dzīvuo kâ brāļi, rēķinās kâ žīdi. tie rēkinājas kâ žīdi pie strimalu tuoveŗa Etn. 1V, 121. Subst. rēķinâšana, das Rechnen; rēķinâšanâs, das Abrechnen; rẽķinums, s. rẽķins; rẽķinãjums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Rechnens; rẽķinâtãjs, wer rechnet. Aus mnd. rekenen.

Avots: ME III, 520

samîkstît, tr., voilständig überwinden Sauken: es viņu galīgi samīkstīju.

Avots: ME II, 687

sarikt, gerinnen, konsistent werden U.: voi tu mani kâ pienu neesi licis sarikt? Hiob 10, 10. Dazu auch ein prs. sarīkst: asinis... sarīkst kumuosuos Stari 11, 933.

Avots: ME II, 717

saspriêst,

1): kalnus tādā augstumā s. voi sasliet Pēt. Av. IV, 44; ‡

2) (von mehreren Subjekten) beschliessen, einen Entschluss fassen:
pa (nach) runājuma viņi sasprieda palikt pi viņa par nakti Preiļi (Kur. Nehrung); ‡

3) = derêt 2: saspriests gans Ev. (Joh. 10, 12).

Avots: EH XVI, 450

sasukât,

1): sieks kartupeļu, trīs mārciņas gaļas ... - voi ... kāds var tādu lē̦rumu uz reizes s.? Jauns. Raksti VIII, 343;

4): sievietes ... labi s. Apsk 1903, S. 66.

Avots: EH XVI, 452

sêža,

1): auch Oknist, Salis; rūpēs par ... sēžas ērtību A. Upītis Sm. lapa 294;

2): ein Sitz - auch Oknist, Sitzplatz Kaltenbr., Seyershof: ratu s. Dunika. sirmi zirgi, le̦pnas sēžas BW. 15695, 4;

3): kaķītis tavu sēžu ar kājiņu saplēsīs BW. 35180 var.;

4): auch Kaltenbr.;

6): kas tas par blēdi, kuo tur policija pat˙laban aizve̦d uz sēžu Jauns. J. un v. 265. voi muni par tādu lietu var ielikt sēžā Raksti VIII, 375. nedarba darītāji ... nuovietuoti sēžā Jaun. Ziņas 1938, № 217, S. 13; ‡

7) der Wohnort (aus einem Manuskript).

Avots: EH II, 484, 485

‡ sīvuôtiês "?": voi tad es kur e̦smu pret dzērējiem sīvuojies. lamājis. draudējis Pēt. Av. II, 261.

Avots: EH II, 493

skùmšķis ² Gr.-Buschhof, Warkl., Oppek. n. U., Wessen, Memelshof, = kumšķis, eine Handvoil, ein Büschel: matu skumšķis Celm. izplēsa saknes un grīšļa skumšķus Veselis Tīrumu laudis. burvji sadedzinąjuši vilnas skumšķus LP. VII, 684.

Avots: ME III, 904

II sluga,

1) ein Knecht
N.-Bartau, Nötk.; eine Dienerin U.; voi tu sev gribi slugu turēt? willst du dir eine Beischläferin halten? Biel. n. U.;

2) jem., der unaufhörlich in Bewegung ist und ohne Erholung arbeitet
Erlaa;

3) das Dienen:
tur tev būs laba sluga Alschw. Aus slav. sluga "Diener".

Avots: ME III, 941

soņņuôt, (Netze) mit Steinen (soņņi) beschweren Nogallen: voi jūs sonņuosit tīklus?

Avots: ME III, 980

‡ sova (mit o < a od. mit ov < uv?) Liepna, = nuometeklis ‡ 2: kad bē̦rnam dzimstuot s. iêt pa priekšu, tad voi tam bē̦nam mūžā būs gunsgrē̦ks, voi neguodā nuoies, voi kruši mirs.

Avots: EH II, 544

sprikstenis Wid., sprikstinis Mar., ein Unartiger, Weinerlicher: sprikstini, voi beigsi sprikstēt? Mar. n. RKr. XV, 137. Zu sprikstêt.

Avots: ME III, 1019

sprikstêt (auch mit -gst- geschr.) Wid., Mar., Saikava, sprikšêt U., sprikšķêt Wid., -u, -ẽju, prasseln, knistern; sprühen (eig. u. fig.); spritzeln; weinen Mar.: uogles sākušas lē̦kāt un sprikstēt LP. V, 5. liesma sprikst un trīc MWM. X, 213. zvaigžņu dzirkstēm sprikstuot IX, 534. acis sprikst (auch C., Mar., Wenden, Schujen, Nötk.) kâ dzirkstis nāktī A. Upītis J. 1. 1. puisē̦ns pārnāca nuo lauka sprikstuošām acīm Saikava. līksmē sprikstēja acīs Vselis Trīs laimes. jautrība . . . dzīvi sprikstēja A. v. J. 1898, 7, 32. aiz žirgtības un veiklības sprikstēja vien Pē̦rkuoņdē̦ls. nebēdīgi sprikstēja meitenes valuoda Veselis Netic. Tuoma mīlest. 17. nuo viņa mutes sprikstēja siekalas un atkre̦kuojumi 114. sprikstini, voi beigsi sprikstēt (= raudāt)! Mar. n. RKr. XV, 137. Zu spridzêt (wenn mit ks aus gs) resp. sprikans; vgl. auch prikš(ķ)êt.

Avots: ME III, 1019, 1020

štìmbāgs ² Golg. "ein Reservoir". Vgl. škimbē̦gs.

Avots: ME IV, 103

svētnieks, ‡

2) ein Heiliger
(?): kuģa ļaudis piesauca ... sv. Tuomu. Voi nu šī svētnieka palīgs ... līdzēja Pēt. Av. IV, 165,

Avots: EH II, 617

tēmēt, -ẽju,

1) = tāmêt 1, wahrnehmen, deuten, absehen, erwägen Celm., Erlaa, Lubn., Sessw., Wessen: visi veŗas, visi tēmē, voi es ciki gudra e̦su BW. 22678. es tēmēju, tēmēju un nevarēju pazīt Lubn. pē̦rk... avīzes un nuo tām tad tēmē, kuo prūši gribuot darīt A. Brigader Daugava I, 1322. Pēterītis sāk ausīties un tèmēt ² Vīt. 51; seine Aufmerksamkeit worauf wenden Meiran (mit è ² ): suns tēmēja uz krūmu pusi Warkl.; Acht geben: gan tēmēja vārītājs, lai ni˙kas ni˙kā neieme̦t Pas. V1, 134;

2) = tāmêt 2, zielen Golg., Grawendahl, Kalz., Laud., Lennew., Lubn., N.-Peb., N.-Wohlfahrt, (mit ẽ ) MSil., Notk., (mit è ² ) Aiviekste, Bers., Bērzpils, ("mit ê ") Fest., Meselau, N.-Schwanb., Sessw.: ne katrs šāvējs pruot labi tēmēt Grawendahl. pieliek tuo (= šauteni) pie vaiga un tēmē Valdis Stabur. b. 263. ierauga zaki skrienam, sāks jau tēmēt Pas. II, 381 (aus Dahlen), ilgi tēmejis gailim LP. V, 3. taisni tē̦mē̦dams uz caurumu Vīt. 36. turks jau tēmē krūtīs MWM. IX, 448. tēmēja..., kamē̦r nuotemēja A. Brigader Daugava I, 1227. vīrs tēmēja pāri par... ezera gapumu LP. VI, 636. turējis ruoku apaļu tēmējamuo skrituli LP. VII, 963. šāds izteikums bija labi tē̦mē̦ts un zīmīgs A. v. J. 1896, S. 28. labs tē̦mē̦tājs Kaudz. Refl. -tiês Bers., Lubn., zielen. Gleich li. tèmèti(s) Lit. Mitt. I, 301 oder tė˜myti(s) "(sich) genau merken" wahrscheinlich auf r. тямить "wissen" (zur Bed. vgl. klr. тямити "merken") beruhend; vgl. auch tāmêt I. Li. tė˜rnytis hat Fick Wrtb. I4, 442 zu gr. τημελής "sorgend" gestellt, aber dies dürfte aus *τλημελής dissimiliert sein (zur Form vgl. einerseits ἀμελής "sorglos", anderseits - τληπαϑής "unglücklich").

Avots: ME IV, 171

tilpne,* der Raum; das Reservoir; die Halle Dr.: altāra vaļējā tilpnē Druva II, 62. iekšā visas tilpnes un galerijas pildīja ceļuotāji Latv. līķu tilpne Druva I, 878. sargādams vē̦suo ūdens tilpni nuo izžūšanas Veselis Tīrumu ļaudis.

Avots: ME IV, 189

tvàiks (li. tvaĩkas Lit. Mitt. II, 129, tváikas KZ. LI, 111 "Dunst" ) C., Neuenb., Serbigal, (mit ài ² ) Kl., Krāslava, Lös., Nerft, Prl., (mit aî) Mar., (mit aî ² ) Adiamünde, AP., Dond., Iw., Līn., Nigr., Ruj., Salis, tvaîkus ² (neben tvaîks ²⁾ Siuxt,

1) der Dampf
U.; der Dunst U., (mit ài) PS., Wolm., Kohlendunst (mit aî ² ) Bauske, Frauenb., Stenden; die Schwüle U.; "schlechte Luft" (mit aî ² ) Dond., Rnj., Widdrisch: (acc: s.) dūmu tvaiku (Rauchdampf) Glück Apostelgesch. 2, 19. meži... kūpēja mitrā tvaikā JR. N, 137. pāri pļavām rudens tvaika vē̦smu suta Rainis Tāļas noskaņas 58. viņi piekvēpināja baznīcu biezu tvaiku Dīcm. pas. v, I, 46. laiki aizgājuši kā tvaiki Aus. I, 3. tvaiku laist stänkern Bergm: n. U. lē̦ti tvaiku ņemt, leicht zum Zorn gereizt sein, zu Händeln geneigt sein L., U.;

2) der Atem
Bergm. n. U.: voi tev nav stiprāks tvaiks? kannst du nicht stärker blasen? (beim Feueranblasen) Bergm. n. U. Zu tveice, tveikme u. a.

Avots: ME IV, 288

ûdeņturis* Apsk. I, 144, ein Wasserreservoir.

Avots: ME IV, 406

I vāca (li. Vókia "Deutschland"),

1) vāca, vāce, vācs, -s, die Deutschen:
gan tā vāca tuo cienīja, die Deutschen ehreten ihn genugsam Manz. 10 Gespr. vācas zeme Memelshof, Warkh., das Land der Deutschen, Deutschland. vàcas ² gals Bers., Memelshof, Oknist, vàces ² istaba Golg. "labākais gals kruogā". kruogi ar viņu "vācas" un "zemnieku" staduliem Kaudz. Vecpiebalga 19. vācas kumeliņi BW. 2493, 3. vàces ² kapi Kaltenbrunn, der deutsche Friedhof. vàces ² mācītājs ebenda, der deutsche Pfarrer. vācs mēle Mar., die deutsche Sprache. vācs klase Sonnaxt, die Klasse, wo deutsch gelehrt wird;

2) Vàca ² A.-Laitzen, Mar., Vāce Rainis Indulis un Ārija 100, Deutschland;

3) das rechts von der Ewst gelegene Land:
vācā (= uz Aiviekstes labuo, pie Vidzemes piederīguo krastu) Ceļa biedrs 1863, № 11 (vgl. Lietava und vāciene);

4) Gekauftes (z. B. Kleiderstoff), nicht zu Hause Angefertigtes, nicht Einheimisches
Bers.: uguns dzirkstele uzlē̦kusi uz viņas drēbēm. ... ietaļa ... aiz skaudības un naida tik ieteikusies: "siev, vāca de̦g!" Anekd. 31. Die Übereinstimmūng mit li. Vókia zeigt, dass dieses Wort den Letten schon vor der Ankunft der Deutschen in Lettland bekannt war, als die Letten noch keine Beziehungen zu Deutschland hatten, Und das le. VL. stellt sich zuweilen die Vāca als westlich hinter dem Meere befindlich vor, s, unter Vāczeme. Būga bezieht es KSn. I, 202 ff. daher auf den Volksnamen Vagoth bei Jordanes und sucht die Vagoth, dlesen Namen auf *Vāk(i̯a)-goth zurückführend, im südöstlichen Schweden. Und Setälä erinnert brieflich an finn. Voion-maa "Gottland", wo vo(i̯)i̯o- auf *vōi̯o- < *vōγi̯o- (:*vōki̯o-) zurückgehen könne. - Der i- Stamm vācs ist nur auf Grund von Verbindungen wie vācs mēle angesetzt,

Avots: ME IV, 490

I vài Wolm. u. a., voj Dond., Stenden (hier auch vo), Erlaa, Golg., Memelshof, Schwanb., Wandsen, U.,

1) Fragepartikel mit der Bed. des lat. -ne und des russ. ли: vai tu viņu pazīsti (kennst du ihn)?

2) etwa
(betont, am Ende einer Frage): vai kas sāp vai? B. W. vai Žuogs vai? A. v. J. 1897, S. 306. dabūjāt vai? es vai? Ruj., Wolm.;

3) oder
(disjunktiv): kas tur ir - zirgs, vai guovs? Dunika u. a.; vai (nu) - vai (nu), = (der Bedeutung nach) lat. sīve - sīve: nu vedīšu šuo rudeni, vai ir liela, vai ir maza BW. 13902, 2. vai nu iet kalnā, vai lejā (= vai laimēsies, vai ne) Kav. uz tiem jautājumiem, kurus viņš tur vai nu par pārestīgiem, vai par pār-gudriem, vai arī par visai muļķīgiem Mērn. l. 57. duod, vai acs, vai galva JK. V, 103; vgl. auch die Angaben Mag. II, 2, 97;

4) (gleich lat. vel) gar, auch sogar, selbst, geradezu, beinahe:
apē̦stu vai vilku ar visām spalvām RKr. VI, 1002. būtu atdevis vai pusi nuo visas savas mantas Dīcm. pas. v. I, 37. kad lai vai acis zaļas paliek A. XX, 231. allaž jau mana vaina, vai lai kaza sētiņā galvu iebāž! Br. sak. v. 1316. pie Pēteŗa es neietu, lai vai vīra nedabūtu BW. 20280, 8. it kâ vai gribē̦tu apgāzt visu pili Dīcm. pas. v. I, 34. klupt virsū un vai kauties A. v. J. 1896, S. 367. aiz sāpēm gribējis vai traks palikt RKr. VIII, 78. gribēja vai nuo ādas sprukt Dicm. pas. v. I, 37. kad tu kritīsi, tad tu vai galvu lauzīsi Kav, viņa apstaigāja vai visas sē̦tas Vēr. 179. spiež kalpu vai nuost pa˙visam LP. VII, 426. bē̦du ir bijis vai ik uz suoļa Doku At. madāma muižā vai uotrs lielskungs MWM. XI, 198. tas jādara, kad vai kas (man muss es tun, was auch immer geschehen mag) Etn. IV, 104. un lai tad tur vai kas! A. IV, 258. ka tur lai vai kas II, 132; vai cik, soviel man nur will: draugu viņam vai cik Doku At. nu ir naudas vai cik LP. VII, 615 (ähnlich III, 57, 75). lai mana sirds ir vai cik me̦lna Mērn. 1. 128, tāds vīrs, ka tik vai nu (ein solcher Mann, wie man sich ihn nur wünschen mag) A. IV, 297 (ähnlich II, 130). gājuši pa kūti vai (geradezu) traki XX, 304. zē̦ns paslēpies; citādi vai pieķe̦rtu LP. III, 95. Mit Wiederholung des vai am Ende: taps vai par skruoderi vai, wird etwa gar ein Schneider werden Le. Leseb. 201. Aus liv. voi, s. Thomsen Beröringer 287 f.

Avots: ME IV, 432, 433

valbât, -ãju,

1) = valbît: neliec tavas acis valbāt, kuo tu nevari dabuit (lass deine Augen nicht füegen dahin, das du nicht haben kannst!) Manz. Spr. Sal. 23.5. voi tu liksi tavas acis valbāt uz tuo, kas nepastāv Glück ebenda;

2) mit vollem Munde essen
(mit al˜ ) Sessau: kuo nu valbā! Sessau.

Avots: ME IV, 450

vaļenîca Erlaa u. Ogershof n. FBR. XI, 16, vaļenica, eine, die freie Zeit hat, eine Müssige: voi es kāda vaļenica, jūsu bē̦rna auklē̦tāja? BWp. 1407, 1. ē̦dat, ... guovis! es māsiņa ganītāja; rītā nāks vaļenica, aiz kalniņa gulde̦nās BW. 29004 var.

Avots: ME IV, 464

zvaņņa, ein Wenig Mar.: voi tev ira kāda zvaņņa tabaka? - man nav nei zvaņņas Mar. n. RKr. XV, 145. - ne zvaņņas, keine Spur: es meklēju, meklēju, bet nuo viņa ne zvaņņas Mar. Vgl. zvaņa II.

Avots: ME IV, 766