Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ninât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ninât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (44)

aizkaunināt

‡ àizkàuninât, Schamgefühl hervorrufend vertreiben, hintreiben: a. suni.

Avots: EH I, 29

apbrūnināt

‡ apbrũninât, bratend oder backend braun werden lassen (bräunen) OB., Rutzau: a. cepeti, baltmaizi.

Avots: EH I, 75

atminināt

atmininât, atmiñstinât Kand., fact., erinnern: tas atminstina se̦nuo prūšu dievu Lautb. Refl. -tiês, sich erinnern: minstinuos, minstinuos, bet nevaru atminstināties.

Avots: ME I, 177

brūnināt

‡ brũninât Dunika, Libau u. a., bräunen: b. baltmaizi, cepeti.

Avots: EH I, 246

dripināt

‡ drininât Erlaa, fauten machen.

Avots: EH I, 334

ēnināt

‡ *ēninât, erachlossen aus izēninât.

Avots: EH I, 372

izbrīnināt

‡ izbrĩninât, = izbrĩnêt: "pa˙tiesi?" Paula izbrīnināta ... atsaucās Veselis Saules kaps. 59 (mit derselben Bed. auch Daug. gada grām. 1936, S. 187).

Avots: EH I, 436

izēnināt

izēninât, beschattend zerstören, vernichten: šis tak neiešuot labību izēnināt nieka smukuma dēļ Duomas III, 206.

Avots: ME I, 735

izkaunināt

‡ izkàuninât, beschämen, sich ordentlich schämen machen Dunika: saimnieks izkaunināja visus puišus.

Avots: EH I, 454

jaunināt

jaûninât (li. jàuninti), tr.,

1) erneuern, verjüngen:
uotreiz manu augumiņu tu par jaunu jaunināji BW. 22168, 2. es tuo savu vainadziņu jaunu vien jaunināju 5877. valuodu jaunināt viele Neubildungen in der Sprache gebrauchen;

2) für jung ansehen, ausposauen:
kuo tu mani tâ jaunini? Refl. - tiês,

1) sich erneuern, sich verjüngen, jung tun
R. Sk. II, 135;

2) sich für jung ausgeben:
tautietis jauninās (Var.: jaunījās) BW. 10771.

Avots: ME II, 100

kaunināt

kàuninât: rādamās un kauninādama, ka... Janš. Līgava I, 228.

Avots: EH I, 594

kaunināt

kàuninât, tr., Schamgefühl hervorzurufen suchen, beschämen: citi ve̦lni viņu kaunināja LP. VII, 770. šis vēl kauninās mūs Rainis.

Avots: ME II, 176

laipnināties

‡ laipninâtiês, sich anschmeicheln: Jānis sāk l. man (klât) Warkl: viņi aizgāja uz mājām laipninādamies ("?") ebenda.

Avots: EH I, 713

lēnināt

lèninât: die Bed. 1 und 2 ME. lI, 460 müssen durch "langsam etwas betreiben (arbeiten)" ersetzt werden und die Bed. 3 durch "jemanden "langsam (sanft)" nennen".

Avots: EH I, 737

lēnināt

lèninât, lēņinât,

1) langsam singen:
meitas drīzi drīzināja, sievas lē̦ni lēnināja Etn. III, 162, lēņināja BW. 332;

2) langsam mahlen:
cita drīzi drīzināja, cita lēņi lēņināja (dzirnaviņas) BW. 7978;

3) besänftigen, sanft nennen:
lē̦nu mani lēnināja par visām māsiņām BW. 6638.

Avots: ME II, 460

lūgšnināt

lūgšninât [?] od. lūgšķinât "also beten" L.; gauži lūgšināt, flehen St.

Avots: ME II, 517

melnināt

mel˜ninât, tr.,

1) schwärzen, schwarz anlaufen lassen:
dzijas;

2) anschwärzen, tadeln, verleumden:
tautas mani melnināja kâ dubļainu kājas autu Paul. izaudzina, izbaltina, duod tautām melnināt BW. 17895.

Avots: ME II, 597

minināt

‡ *mininât, zu erschliessen aus atmininât. Refl. -tiês (s. ME. II, 6301: es visu laiku mininuos, tik nevaru atminēt Siuxt.

Avots: EH I, 816

minināties

mininâtiês, sich zu erinnern versuchen: sāk minināties, cik gan ilgi e̦suot, kuopš viens vai uotrs vairs redzējis ziemsvē̦tkus Vēr. II, 67.

Avots: ME II, 630

nokaunināt

nùokàuninât, tr., beschämen: zē̦nu, suni.

Avots: ME II, 795

pabrīnināt

pabrĩninât, fakt., in Erstaunen setzen: kādreiz gribēju pabrīnināt visu pasauli Plūd.

Avots: ME III, 10

pajaunināt

pajaûninât [li. pajáuninti], tr., verjüngen. Refl. -tiês, sich verjüngen Dr.

Avots: ME III, 36

palēnināt

palèninât: viņš palēnināja suoļus Jaun. Ziņas 1938, № 107.

Avots: EH II, 150

palēnināt

palèninât, tr., verlangsamen: gaitu.

Avots: ME III, 59

papilnināt

papil˜ninât, tr., vervollständigen; refl. -tiês, sich veivollständigen Wid.

Avots: ME III, 81

parēnināt

parēninât, tr., undichter machen, lichten MWM. V, 430.

Avots: ME III, 90

pilnināt

‡ *pil˜ninât, zu erschliessen aus papil˜ninât.

Avots: EH XIII, 232

plānināt

plāninât (li. plóninti), dünn machen, verdünnen.

Avots: ME III, 330

rēnināt

‡ *rēninât, zu erschliessen aus parēninât.

Avots: EH II, 369

resnināt

‡ resninât, dick machen: kas tuo resnu resninava? Tdz. 57681, 1.

Avots: EH II, 367

sabrūnināt

‡ sabrũninât Dunika, braun werden lassen: s. cukuru, baltmaizi.

Avots: EH II, 398

sakaunināt

sakàuninât: (fig.) gaisma viņa acis sakaunināja Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 65.

Avots: EH XVI, 416

sakaunināt

sakàuninât,, tr., sich schämen machen (perfektiv): ar bezguodīguo valuodu puisis sakaunināja visas meitas Dunika.

Avots: ME II, 646

samelnināt

samel˜ninât, same̦l˜nuôt, tr., schwarz, unsauber machen (perfektiv): same̦lnuotuo pārtikas kuli Veselis Saules kapsē̦ta 95.

Avots: ME II, 682, 683

sunināt

‡ *suninât, zu erschliessen aus ‡ izsuninât.

Avots: EH II, 603

uzjaunināt

uzjaûninât, erneuern, verjüngern: seju. Refl. -tiês, sich erneuern, sich verjüngen.

Avots: ME IV, 337

vienināt

vieninât "?": viena biju viene̦nāma ("eine" genannt?), viena daudzi nebē̦dāju: vienu vārdu izsacīju, maksā pîeci bāleliņi BW. 3673.

Avots: ME IV, 659

zibsnināt

zibsninât: te zibsnina E. Grünberga Zvārguļi 46, 51.

Avots: EH II, 806

Šķirkļa skaidrojumā (8)

apkaunēt

apkàunêt, apkàunuôt, apkàuninât, tr., beschämen, beschimpfen: kādēļ tu mani apkaunēji? Blaum. viņš bija apkaunuots un nuonīcināts Purap. vajadzēja aprāt, apkaunināt nedarbjus Kleinbergs. Refl. -tiês, vom Schamgefühl ergriffen werden, sich schämen: apkaunies, tautu meita BW. 25448, 1.

Avots: ME I, 93

atjaunot

atjaûnuôt, bei Glück u. a. atjaunāt, atjauninât (li. atjáuninti), tr., wieder jung machen, erneuern: atjaunāsim tur ķēniņa valstību I Sam. 11, 14. kā viņš manu sirdi atjaunuoja A. XVII, 211. Refl. -tiês, verjüngt, erneuert werden, von neuen entstehen, entflammen: tu atjaunuojies kā ērglis Psalm 103, 5.; mīlestība atjaunuojas Etn. II, 168; ticības atjaunuošana Kundz.

Avots: ME I, 162

kaunīt

‡ kaunît, = kàuninât: viņa tās ... rāja un kaunīja par katru nieku Janš. Mežv. ļ. II, 476. Refl. kaûnîtiês 2 Seyershof, = kàunêtiês.

Avots: EH I, 594

nobrūnēt

nùobrũnêt, nùobrũnuôt Spr., tr., intr.,

1) braun werden:
nuobrūnējuse āda Stari III, 22. te̦kas apstājās pie nuobrūnējušām būdiņām Latv.;

2) [auch nùobrũninât], braun färben:
[vēju un saules nuobrūnināta seja Veselis Saules kapsē̦ta 106].

Avots: ME II, 766

sakaunēt

sakàunêt, ‡

2) "kaunu darīt" (= sakàuninât?) Zvirgzdine: jis mani sakaunēja, ka es jam naudu nuozagu.

Avots: EH XVI, 416

samelnot

same̦l˜nuôt (unter samel˜ninât), ‡

2) = samel˜nêt: uz same̦lnuojuošuo debess malu Virza Straumēni 3 284. same̦lnuojušie portreti A. Upītis Pirmā nakts 92. kâ zemei same̦lnuot BW. 8432 var.

Avots: EH XVI, 429

uzbrūnēt

uzbrũnêt, uzbrūninât, braunen, brauner farben (perfektiv): mērci uzbrūnēt Bauske. uzbrūnināt drēbi Dunika.

Avots: ME IV, 319