Paplašinātā meklēšana

‡ apràibinât

1) bunt machen
(perfektiv): a. papīru;

2) verwirren, beirren:
a. acis.

Avots: EH I, 107

II būkšķis, eine gehörige Menge, ein Bündel: pakulu, papīru, salmu, siekalu (Purap.) būkšķis A. XI, 166, LP. III, 94.

Avots: ME I, 358

bunkšķis Bundel, etwas Zusammengebundenes: papīru b. A. XII, 182,805; auch ein Strohwisch

Avots: ME I, 352

‡ drànckât ² , zerreissen, zerfetzen Kalz., zerreissen, zerschlagen, zertrümmern PV.: d. drēbes, papīru, traukus.

Avots: EH I, 329

‡ drustala Warkl., = drumstala: saplêst papīru drustalās.

Avots: EH I, 337

izķèzît,

1) verschmieren, besudeln:
ģīmi, papīru;

2) verschmaddern, vergeuden, vertun:
tik daudz sviesta; naudu JK. II, 134;

3) aus -, durchschimpfen, aus -, beschmähen:
parādīja tuos me̦lkuļus e̦sam, kas viņu izķēzījuši Jud. X, 14. nelietis meitu izķēzīja uz beidzamuo puostu Purap.

Avots: ME I, 759

izšņīpât, mehrfach streifen: izšņīpāt papīru ar nagu Bers., N. - Peb.]

Avots: ME I, 813

IV kāmêt, herausschaffen (?): kāmē nu! var būt, ka izdabūsi tuo papīru nuo šķirbas Laidsen. k. dūņas nuo ūdens ebenda. Vgl. izkâmêt ² .

Avots: EH I, 601

II lâsa Jürg.], làsa ^2, er Halm (Stroh, Heu), Streu, allerlei [trockene] Abfälle [Lennew.]: lāsa (salms, siens) iekritusi glāzē Lub. [vistas kasās pa lāsu; izmet vistām lāsu (Scharrfutter)! pienā pe̦ld lāsa (Abfälle) Jürg. visu lāsu (lupatas, ve̦cus papīrus, nevērtīgus traukus etc.) vajag izvākt nuo istabas Lennew. skaidienā sakrājusies liela lāsa (gruži, netīrumi) Sehren.] rudzi lāsā diezgan labi, dem Halm nach ist der Roggen ganz gut Lub. lāsa laba pakaišiem Lös. n. Etn. IV, 129.

Avots: ME II, 441

muknējs,

1): m. purvs AP., Erlaa, Heidenfeld; ‡

2) "staigna vieta" Heidenfeld; ‡

3) schimmelig
Frauenb.: ve̦cu papīru nepatīkamā, muknējā smaŗža Janš. Līgava II, 70.

Avots: EH I, 830

mur̂žît, -u, -īju, = murzît, knillen: es muržu papīru Mar. n. RKr. XV, 127.

Avots: ME II, 671

ņaidzît, -u, -ĩju, drücken, quetschen Sauken: bē̦rns ņaidzīja ruokās papīru, maizi. mālu.]

Avots: ME II, 895

pãrcilât, pãrce̦lât, tr., freqn., eins nach detn andern heben, umkramen, umordnen, stöbern, lockern: saimnieks pārcilāja pudeles, bet atrada visas tukšas Lapsk. kungs pārcilāja uz galda priekšā nuoliktuos papīrus Lig. iešu pūru pārcilāt (Var. 1: pārce̦lāt) BW. 15545, 5. zeme vairāk reizes gadā jāpārcilā A. XI, 146.

Avots: ME III, 152

‡ pārildzinât "?": nauda, kas netiek izmaksāta par pārildzinātiem ... papīru kupuoniem Pēt. Av. III, pielik., S. 49.

Avots: EH II, 201

pãrskàitît,

1): pārskaitēs ituo naudu Pas. XII, 388 (aus Lettg.); ‡

2) (vollständig) hersagen:
klusumā pārskaitīja visas kāzu dziesmas Janš. Dzimtene III, 35; ‡

3) durchlesen:
pārskaiti ituo papīru! Pas. V, 285 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 210

pãrzìmêt, tr.,

1) über-, durchzeichnen:
caurre̦dzamuo papīru uzsprauž zīmē jumam un pārzīmē līniju pēc līnijas Būvm.;

2) nicht erkennen, für einen anderen ansehen:
šis nu apmana gan, ka sieva pārzīmējuse LP. VI, 560;

[3) beischriftlichen Geldspenden (andere) übertreffen (mehr zeichnend):
ja tiktu... pārzīmē̦ts De̦glavs Rīga II, 1, 270.]

Avots: ME III, 188

‡ paslīdinât, ein wenig gleiten machen: p. balku uz leju Warkl. jūs paslīdināsit tai apakšā savus papīrus Jaun. Ziņas 1938, № 15.

Avots: EH II, 174

pavir̃gât Nötk., Ronneb., pavìrgât ² , ein wenig reissen, raufen: p. tinus, drēbi, papīru, zâli Selsau, Sessw., Lis., Lös. kaimiņu nuoķēra pie slinkuošanas un krietni pavirgāja aiz ausīm Dz. V. šuodien linu būsim krietni pavirgājuši Lis. viņu nu gan vajadzēja pavir̃gāt Plm.; "ein wenig strèbt" (?): p. putru (?) Schujen. Refl. -tiês "paplêsties": lai suņi paviŗgājas! Plm.

Avots: ME III, 138

I plaĩnît, -ĩju,

1) auch
plaĩnât, schütteln ("purināt"): p. slapju lakatu; mušas dze̦nājuot plainīt papīru Neuhausen;

2) viel schwatzen:
sievas sagājušas kuopā un tik plainī Preekuln.

Avots: ME III, 315

pliva: "ein sehr kleines, dünnes Stückchen" AP.; ziepju ir vairs tikai tāda maza pliviņa. grūbas grūžuot applekš ar plivām. kad usnes nuogatavējušās, tad viņām ir tādas plivas; auzu plivas AP. lai sapeŗu ar kuociņu visas papīru plivas [pēc tam kad tie sadȩguši], tâ ka tur nepazīst vairs ne zīmes Kaudz. Izjurieši 268; der Flügel einer Frucht: it kâ viņa pati būtu sēkliņa, kuŗa laižas nuo debesīm ar divām vieglām plivām - savām ruokām Skalbe Raksti IV (1938), 182.

Avots: EH II, 297

puķêt,

1) sich mit Eisblumen bedecken :
luogs aiz saltuma sāk jau puķēt Lub., Stelp.;

2) mit Eisblumen bedecken:
saltums puķē luogu Lub. Das Part. puķê̦ts, geblümt, mit Blumen verziert: kam tu pirki tuos puķē̦tuos papīrus? Kaudz. M. 44. Refl. -tiês,

1) spielen (mit Feuer)
Wrangelshof: kas pats ar uguni puķē̦damies tuo pielaiž sausam salmu jumtam Seibolt;

2) sich mit Eisblumen bedecken:
luogs aiz saltuma puķējas Lub.

Avots: ME III, 406

ruška U., comm., rušķe Dr., Karls., comm., rušķis (f. -ķe), der Schürer des Feuers U., Mag. XX, 3, 219; ein Schmutzfink; ein Aschenbrödel (pe̦lnu r.): sēdies, rušķi, rausies, ruš,ki! BW. 18870, 1. Indriķīt[i]s pe̦lnu ruška 15174. cūku puisi, pe̦lnu rušķi! 29154. cūku gans, pe̦lnu ruška 21873. cūku gani, pe̦lnu ruškas, pa pe̦lniem viļājās 29355. dē̦lu māte, pe̦lnu rušķe, ceplī guļ dienas vidu 25273, 2. - papīru rušķis Aap., ein Schreiber, Skribent. Zu ràust.

Avots: ME III, 565

sabur̂zît,

1) auch saburznît, tr., zerknittern, zerknillen, zerreiben: viņš saburzīja papīru MWM. VII, 333. tu esi saburzījusi apģē̦rbu Stari I, 164. saburzītas skrandu se̦gas Vēr. II, 522. kādu saburzītu zīmīti viņš tai iespieda ruokās A. XVII, 488. priekšauts, kuru ... puika bij saburzījis XX, 482. cik saburzīta tā (=ce̦pure), sašļukuse, izbalējuse Vēr. II,1236, Dunika. saburznītuo platmales dibe̦nu Dz. V. - mēs tâ kâ saburzīti U., wir sind in Streit geraten;

2) sich abstrapazieren
(?) Bergm. n. U. Refl. -tiês, sich zerknillen, zerknittern, zerreiben: matu palieki... saburzījušies un saslaistījušies Saul. I, 134. Gaisiņš sāka salīdzināt saburzī jušās ūsas JR. V, 61. viņam virssvārki bij saburzījušies Kaudz. M. 236, Dunika. saburzījies kaķē̦ns Seifert Chrest. III, 3, 145.

Avots: ME III, 599

sačamarêt "kuopā sačamdīt" Nötk.; "savilkt čumurā; nekārtīgi savīstīt" Lennew.; "saburzīt (piem. papīru)" Schibbenhof; "satīt, sarežģīt (piem. dziju)" Mar.; "sajaukt (ūdeni)" A.-Schwanb., Ramelshof; nachlässig zusammenstellen: s. aizgaldu Jürg.; nachlässig zusammenflicken Erwalen; "sarušināt uogles un malku, lai labāk de̦g" Festen; "in Trauben wachsen (von Haselnüssen)" Vank. Refl. -tiês N.-Peb., = sarežģītiês, sich verwickeln : dzija tinuot sačamarējusies.

Avots: ME III, 604

II sagriêzt, tr., zerschneiden; schneidend verletzen: sagriezt maizi gabaluos, papīru strēmelēs. īsus dvieļus sagriezuse BW. 25448, 2 var, pirkstu sagriezt SDP. I, 6. Refl. -tiês, (für) sich zerschneiden, verletzen: es sagriezuos kāju ar stiklu.

Avots: ME III, 630

sagũņât, tr., zerknittem, verknüllen: papīru, drēbi.

Avots: ME III, 633

salùocît, tr.,

1) zusammenbiegen, zusammenfalten:
papīru; avīzi Stari II, 185; vē̦stuli; drēbi. liniņi izkulstīti, pūriņā saluocīti BW. 28352. saluokāmais od. saluocāmais (RKr. VI, 98) nazis, ein zusammenzuklappendes (Taschen)messer;

2) aufessen:
kas man atlika, tuo levuks saluocīja kâ nieku Jauns.;

3) "пораскачать" Spr.;

4) "смутить" Spr. Refl. -tiês, sich zusammenfalten, zusammenbiegen:
papīrs saluocījies. mati tam saluocījušies un sapinkājušies Vēr. I, 898.

Avots: ME III, 677

saņumdzît A. XV, 2, 75, saņuņ̃dzît Arrasch, zerquetschen, verknüllen: s. kaķi, papīru, vārītus kartupeļus.

Avots: ME III, 696

sar̂kme, die Röte, ein rötlicher Schein: muguras vītnēm mirkst papīru ruožu sarkmē Duomas IV, 232, sarkme māķuoņuos rādīja, ka tālumā ugunsgrē̦ks Jürg. vaiguos viņam tikai tāda sarkme palikusi N. - Peb.

Avots: ME III, 721

saskribinât, tr.,

1) zusammenkritzeln:
ruokraksts bija izsprakstējis, ne̦rvōzi saskribināts A. v. J. 1896, S. 97;

2) zernagen:
peles saskribinājušas papīru smalkās druskās Adiamünde.

Avots: ME III, 733

saslapêt Wid., Dr., tr., saslapinât, nass machen, benetzen, durchnässen: akmeņus vajaga labi saslapēt Būvmācība 37. Lietus pa˙visam saslapējis manus papīrus, meine Papiere sind ganz beregnet Dr. saslapināts dvielis Straut. Vesel. 48. saslapināt ūdenī Konv. ² 1816. jāuzskatās, ka ķieģelus pienācīgi saslapinātu Būvmācība 19. Refl. -tiês, durchnässt werden: jūsu drēbes ir saslapējušās Apsk. v. J. 1905, S. 335. tiklīdz (sc.: tītari) dabūjuši saslapināties, tad nuosprāguši LP. VII, 473.

Avots: ME III, 735, 736

sklidêt Nigr., Dond., Frauenb., Dunika, U., Līn. n. FBR. II, 57; Ugalen n. FBR. VII, 23, N.-Bartau, Kursiten, Wahnen, sklīdêt Bielenstein Holzb., -u, -ẽju, gleiten, ausgleiten: sklid (Var.: sklīd) manas kājiņas pādīti dīduot BW. 1523. kâ mūžīgā jūŗā sklid dzīve bez stūŗa Lautb. Vidv. II, 21. izkaisi pa taku pe̦lnus, lai tikdaudz nesklid! Kursiten. dzirdēja spalvu pār papīru sklidam Seifert Chrest. III, 2, 37. uz skliduošu (Var.: sklide̦nu, sklidainu u. a.) le̦dutiņu BW. 23621, 2 var.; Iw. n. FBR. VI, 58. Nebst li. sklystu "gleite aus" Lit. Mitt. I, 19 zu sklids.

Avots: ME III, 882

švīkš(ķ)êt: pele vilka taukainu papīru, ka švīkšēja vien PV.

Avots: EH II, 662

tantariski(s), tantaru tantariski, tanteriski, = denderiski 2: es tev sviedīšu, ka tu tantariski ("vierkantig") ārā iziesi Gemauerthof n. U. (ähnlich LP. II, 15; VII, 75). ņēma viņu aiz čupras un izsvieda tantariski laukā Naud. (ähnlich Deglavs Vecais pilsk. 22). aizķē̦rusies (lācim) ķe̦tna aiz zara, nuokritis (lācis nuo kuoka) tantariski un nuolauzis kaklu Pas. I, 211. tas būtu tantariski iegāzies papīru kurvī Vēr. v. J. 1904, S. 622. aizrautu tuo (ve̦zumu) tuomē̦r tantariski Alm. Meitene no sveš. 74. tantaru tantariski tas nuovēlies Deglavs. tantariskis tuo aizgrūdā MWM. X, 572. aiziesi tanteriski nuo baznīcās durvīm Kleinb. st. 57.

Avots: ME IV, 130

tantariski(s), tantaru tantariski, tanteriski, = denderiski 2: es tev sviedīšu, ka tu tantariski ("vierkantig") ārā iziesi Gemauerthof n. U. (ähnlich LP. II, 15; VII, 75). ņēma viņu aiz čupras un izsvieda tantariski laukā Naud. (ähnlich Deglavs Vecais pilsk. 22). aizķē̦rusies (lācim) ķe̦tna aiz zara, nuokritis (lācis nuo kuoka) tantariski un nuolauzis kaklu Pas. I, 211. tas būtu tantariski iegāzies papīru kurvī Vēr. v. J. 1904, S. 622. aizrautu tuo (ve̦zumu) tuomē̦r tantariski Alm. Meitene no sveš. 74. tantaru tantariski tas nuovēlies Deglavs. tantariskis tuo aizgrūdā MWM. X, 572. aiziesi tanteriski nuo baznīcās durvīm Kleinb. st. 57.

Avots: ME IV, 130

I tul̃lêt Schibbenhof, (mit ùl ² ) N.-Schwanb., (mit Kraftmehi gestärkte Halskrausen u. a. mit Hilfe einer Brennschere) falten, in Fatten, Falbeln legen: tullē̦tas apkakles Schibbenhof; tùllēta (zusammenrollen) papīru Golg.; tul̂lêt Kand., Stenden, (das Haar mit der Brennschere) kräuseln: tullēt matns. Aus nd. tullen "die Bänder und Spitzea einer Haube runden und steifen" (bei Frischbier II, 415).

Avots: ME IV, 259

uzcel̂t (li. užkélti "heraufheben"),

1) in die Hohe heben
U., aufheben: uzcelt papīru nuo grīdas. uzcelt bļuodu uz galda;

2) aufrichten, errichten, aufbauen
U.; kuo pa dienu uzcē̦luši (vom Bau einer Kirche gesagt), tuo par naktl nuoārdījls LP. VII, 358. gariņi nuogremdē uzce̦ltuo baznīcu 376;

3) (in ein Amt) einsetzen
(gew. iecelt): Pleša tika par ķēnīnu uzce̦lts Pas. II, 79 (aus Walk). uzcels vēl man ķēniņu! LP. IV, 87;

4) (etwas) aufbringen
U.: viņa tā vārda uzcēlēja, sie hat den Namen (das Wort) aufgebracht U. dziesmu dej ... neturiet ienaidiņu! ne tā mana uzcelšana (izsmiešana), tā senēja ve̦ca tiesa BW. 958. Refl. -tiês,

1) sich erheben, aufstehen:
uzcelties nuo krē̦sla, nuo galda, nuo gultas, nuo miega;

2) aufkommen:
autam zūduot uzcēlās ce̦pures RKr. XVI, 187. paltrakiem nuozūduot uzcēlās zakraki XVII, 30. Subst. uzcel̂šanâs, die Auferstehung.

Kļūdu labojums:
BW. 958. = BW. 958; 5) aufwecken: uzcels man vēl ķēniņu LP. IV, 87
jāizmet (zu streichen) fraze no LP. IV, 87.

Avots: ME IV, 320

‡ uztirinât Trik., aufschütteln, auftraufeln: u. asinis nuo pirksta uz papīru.

Avots: EH II, 737

vaŗavîksnaîns, regenbogenartig, regenbogenfarben: varavīksnains gaišums... ieplūda acīs J. Kļaviņš. varēja tanī (= naudas makā) redzēt... vaŗavīksnaiņus papīrus Janš. Tie, kas uz ūdens 7.

Avots: ME IV, 484

II vĩkšinât C., das Geräusch des Reissehs von Kleldern oder Papier hervorbringen: viņš papīrus plē̦sdams pastāvīgi vīkšina.

Avots: ME IV, 637

I vir̃gât C., Serbigal, (mit ir̂ ) Ronneb., Smilt., Trik., (mit ìr ² ) Lis., -ãju, raufen, reissen, zupfen Plm. n. RKr. XVII, 86, Adl., Golg,, Lubn., Meiran, Meselau, N.-Peb., Vīt.; reissen, zerreissen, abtragen Sessw.: kuce̦ns virgā grāmatu, papīru, lupatu Golg. virgāt matus, linus Vīt. sīkstu ve̦lē̦nu aruot bij gan, kuo virgāt ders. saknes jāvirgā gruoziem Serben. meitu mātes pakaļiņa kâ virgāt izvirgāta (Var.: sukāt izsukāta) BW. 23618 var. kāds sāka virgāt harmōnikas Saul. I, 211. Refl. -tiês, sich, einander beissen, raufen, (scherzweise Lubn., Meiran) zanken Plm. n. RKr. XVII, 86, Adl., Grawendahl, Kosenhof, Meselau, Peb., Ogershof, Schwanb., Sessw., Vīt., (mit ir̃ ) Nötk., Drosth., Gotthardsberg; albern, lärmen Lubn., Meiran: virgājās kâ suņi Grawendahl. mūsu un viņsē̦tas suņi briesmīgi virgājās Sessw. bē̦rni virgājas Schwanb. zēni sāka matiem virgāties (einander die Haare raufen) Vīt. tad ta tie virgājas! Lis., Nötk. Zur Wurzel u̯er- "aufreissen, ritzen" (bei Walde Vrgi. Wrtb. I, 286)?

Avots: ME IV, 604, 605

zeibelêt,

1) (etwas Glühendes und Leuchtendes, z. B. das glimmende Ende eines Holzspans, nachdem die Flamme ausgelöscht ist) schnell in die Runde oder hin und her schwingen, sodass der glühende Körper dem entsprechende Figuren beschreibt
Drosth.;

2) mit einem Bleistift hin und her Striche ziehen
(švīkât); (be)kritzeln, unverständlich, in die Länge ziehend schreiben Festen, Lub. (papīru z.).

Avots: ME IV, 702, 703

žuksnis Golg., Lis., Odensee, Walk, = žûksnis: labs žuksnis naudas Lis., Walk. papīru, drēbju, žagaru žuksnis Odensee. vaiņagam... piešuva lielu žuksni... zīda banšu RKr. VII, 36. Vgl. auch župsnis.

Avots: ME IV, 829