Paplašinātā meklēšana

[buģene Nigr. "ein vermummtes Weib."]

Avots: ME I, 346

daļ˜ģene AP., die in der Fabrik hergestellte Sense Fest.

Avots: EH I, 305

‡ dar̂vdeģene Janš. Dzimtene V, 10, die Frau eines Teerbrenners (dar̂vdeģis).

Avots: EH I, 309

‡ deģene Janš. Dzimtene V, 43, die Frau des Branntweinbrenners.

Avots: EH I, 314

driģene: vai bij nātre, vai d. BW. 32402, 2 var. trakās driģenītes 19206, 4 var.

Avots: EH I, 334

driģene, n. U. auch driģele, gew. d. Pl., Bilsenkraut; baltās driģenes, der Stechapfel (datura stramonium). me̦lnās driģenes, Bilsenkraut (hyoscyamus niger). traks, it kâ driģenes (od. -ņu) saēdies. kuo tu skraidi kâ driģeņu saēdies? [driģene wohl aus * drignene, vgl. li. drìgnė "Bilsenkraut"; zur Etymologie vgl. allenfalls Petersson Vergl. slav. Wortstud. 41 f.].

Avots: ME I, 498

‡ *jorģene, eine Blume (die Georgine?): skaistas maguonītes, juo skaistākas jorģenītes BW. 4512, 3.

Avots: EH I, 565

kleņ̃ģenere C., = kliņģere.

Avots: ME II, 223

‡ liģene, eine Kranke (?): ilgi jau diezgan e̦smu gaŗstīpus gulējuse kâ pēdējā l. Janš. Līgava I, 468.

Avots: EH I, 741

luģene: nuorāvis sev ve̦cuo ziemas luģeni nuo galvas Janš. Līgava I, 113 (ähnlich II, 238).

Avots: EH I, 760

[luģene Trik., Dond., = ļebene 1.] luģenīte, die Lappige, Zerknillte: ce̦pure, mana luģenīte, meitu sviesta ievienā BW. 11581.

Avots: ME II, 510

‡ maģene, in der Verbind. nuo maģenes, von Kindheit auf Nidden (Kur. Nehrung).

Avots: EH I, 777

‡ me̦luģene, fem. zu me̦luģis, die Lügnerin (wo?).

Avots: EH I, 780

mežģenes: izcirpa nuo papīra dažāda veida m., kuŗas apšuva ap kājām un drēbēm RKr. XIX, 157 (aus NB.).

Avots: EH I, 804

mežģenes, eine Art Spitzen, die man in der Hand näht St. [saules mežģenes "nuo diega ar šujamuo adatu pagatavuotas apaļas ripiņas" Bixten.] Zu mežģît, [li. mezginiaĩ "Spitzenbesatz"].

Avots: ME II, 610

‡ miģene, die Staubfliege Seyershof, "uods" Nidden.

Avots: EH I, 812

naģene, ‡

3) "lielluopa āda ap kulkšņu vietu" (aus einer Handschr.).

Avots: EH II, 2

naģene, s. nadzene.

Avots: ME II, 689

režģene, s. režģine.

Avots: ME III, 516

seģene: auch Salis.

Avots: EH XVI, 475

seģene U., Freiziņ, Karls., Smilt., Ronneb., Ruj., Neuermühlen, seģenis, seģenītis Salisb. n. U., eine Decke, ein grosses Tuch U.: sagšas, vilnaines, seģenes Plutte 68. māsiņ[a] ada seģenīti baltām linu šķiedriņām BW. 7436. māte steigšus apmetās seģeni A. XVI, 361. seģent ruokas tâ bija ievīstītas, ka (viņa) nespēja ar tām ne˙kā darīt Janš. Dzimtene V, 57. kalpiņš guļ ar kalpuoni apakš vienas segenītes BW. 12484. - segene, ein alter Mantel Allend. n. U. Etwa aus *segnene?

Avots: ME III, 813

‡ skauģene, eine neidische weibliche Person Pas. IX, 221 ; "eine Hexe, Zauberin" (mit aû ² ) Frauenb.; krustu metu skauģenei Tdz. 53446.

Avots: EH II, 503

sleņģene, ein Frauengüstel der alten Letten Ar.

Avots: ME III, 926

smaģenes U., = smaganas; wohl ein Lituanismus.

Avots: ME III, 949

smeļģenes: auch ("Feilspöne") Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Spon" ).

Avots: EH II, 536

smeļģenes, Feilstaub L.

Avots: ME III, 959

sprāģene oder sprāģe Grünwald, = sprāģis: guļ kâ ve̦ca sprāģene RKr. VI, 251, (mit â ) Nötk., (mit â2 ) Schibbenhof.

Avots: ME III, 1015

staģene: (= stāģene 1): staģenē gulē̦dami Tdz. 36422. staģenē tikkuo sakŗautā atāliņa pantā gulēju Janš. Dzimtene IV, 200.

Avots: EH II, 567

staģene (?), = stāģene: staģenē izgulēt LP. VI, 642.

Avots: ME III, 1038

stāģene,

1): "siena gubenis" (mit "ã", ?) Assiten.

Avots: EH II, 572

stāģene,

1) stâģene ² Hasenp., Grob. n. Etn. III, 65, Preekuln, Pormsahten, Gramsden, Janš. Bandavā I, 70, Ringen, Funkenhof, stāģine Gr. - Kruhten n. JK. II, 152; LP. VII, 432, loc. s. stāģienā (Var.; stāģenē, pe̦ludē) BW. 35110, eine kleine Scheune (ein Anbau) an Ställen zur Aufbewahrung von Heu, Stroh u. dergl.;
salmu stāģenīte BW. 2470, 2 var. caurumu caurumiem tautu stāģene 25839, 2 var. kuņa de̦sas dara stāģenē gulē̦dama RKr. XVI, 181;

2) "?": pilnas dzirnas smalcu miltu, balti kre̦kli stāģinē [?] BW. 15058;

3) ein halbverfallenes Holzgebäude
Nigr. Aus dem Litauischen; vgl. li. stoginė˜ "daržinė" bei Būga Aist. Stud. 62.

Avots: ME III, 1050

‡ steģene Tirs. "eine kleine Wiese".

Avots: EH II, 575

zāģene,

1) zãģene Gotthardsberg, Pussen, Windau, Plur. zāģenes Ahs., Autz, Fockenhof, Gotthardsberg,Pussen, Sessau, die Sägemühle:
kuoku zãģenes Konv. ² 731. dēļu zāģenes 150. zāģenēs zāgā baļķus, dẽles Ahs.;

2) der Sägebalken
(mit à ² ) Vīt.: nuo šās priedes iznāk vare̦na zāģene Vīt.;

3) gladiolus imbricatus L. Stockm. n. RKr. III, 70; Plur. zāģenes, Siegwurz, Netzschwertel ( gladiolus L. ) Etn. I, 28; Konv. ¹ 536: zāģenes de̦r pret zuobu sāpēm Etn. I, 109.

Avots: ME IV, 695

zeģene,

2): zeģenes "zārda kuoki" Kurmene, Linden in Kurl., Salwen; pa saslietām zeģenēm.

Avots: EH II, 803

zeģene,

1) ein Pfahl, der lange im Schlamme liegend von Feuchtigkeit durchtränkt ist
Kokn., Ramdam;

2) = zārds Ellei, Sessau, Schwitten, linu zārds Jakobshof (: uz zeģenēm saliek linu galviņas Gr.-Sessau), zirņu zārdes (Plur. zeģenes) Elv., ein Gestell aus Stangen, worauf man Leinsamen nachreifen lässt Bieienstein Holzb. 519, ein Gerüst zum Trocknen von Getreide auf dem Felde Barbern, Neugut, Stelpenhof, ein Haufen (kaudze) Getreide oder Heu auf Staken Gränzhof (: vienai zeģenei palika kuoki pāri); zeģenes Elv., St., U., Weinschenken, Gerüste, Staken zum Trocknen von Erbsen und Leinsaat. Gehört hinsichtlich des ģ wohl als ein Lituanismus (oder aus *zegnene?) zu li. žaginiaĩ "Pfosten" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. I, 569 f.).

Avots: ME IV, 702

žeģene Memelshof, = čači I 2; vgl. zeģene 2.

Avots: ME IV, 801

‡ ālandes "?": baudāt... barībiņu! .. nabagi ālandes (Var.: driģenes) grūda BW. 79206, 1 var. Aus d. Alant?

Avots: EH I, 193

caũrdure, [bei Manz. im Lettus dafür cauras sāpes], oft im Pl., Seitenstiche: pret caurduri lietuo baltās driģenes Etn. I, 29; caurdur - od. caurduŗu zāles, Stechapfel (datura stramonium L.).

Avots: ME I, 365

‡ dàļģenīca ² KatrE., = ‡ daļ˜ģene: pirktās izkaptis sauce par daļgenīcām.

Avots: EH I, 305

‡ driģine Gr.-Buschh., Oknist, Zvirgzdine, = driģene.

Avots: EH I, 334

[ìešķebinât, übel werden machen: ieduoduot driģenes uotru var iešķebināt Warkh. Refl. - tiês, übel werden: tuo re̦dzuot man sirds iešķebinājās Kl.]

Avots: ME II, 76

[II izzeģinât (linsē̦klas), auf zeģenes zum Trocknen aufschichten od. ausbreiten Bauske, Stelph.]

Avots: ME I, 831

leģele, leģene, lēgēre, leģeris Elv., das Lägel, Fässchen: leģele ir nuo viena kuoka gabala taisīta muciņa, kuŗā turējuši brandvīnu RKr. XI, 96. leģele - maza muciņa, kuŗā strādnieki, uz lauku iziedami, paņe̦m dzērienu līdz Lasd. putras leģene ir vērpele Stenden, Katzd. ar pildīja jau ceļa lēģerēs gan me̦dus dzērienu, gan labu vīnu Lautb. [Nebst li. legerỹs dass. aus mnd. legel(en) od. legen dass.]

Avots: ME II, 445

*letene oder *letenis "seģene": leteni ("seģeni") uz ple̦ciem Pas. XV, 36.

Avots: EH I, 735

liẽlziêdaîns, liẽlziêdîgs Konv. ² 986, lielziedu, grossblütig: lielziedainas maguones Konv. ² 2571. lielziedu driģene Duomas III, 217.

Avots: ME II, 503

‡ mežģinas Janš. Nīca 42, = mežģenes.

Avots: EH I, 804

nadzene, naģene,

1) eine Mütze mit einem Schrim
(nags): nuonē̦sāta naģene Brig. jaunā naģene bij pārmaukta gan˙drīz pāri rudajām vanaga acīm Vēr. II, 543. tam likās, ka viņš kur ne˙būt būtu redzējis Sarkanbārdas nadzeni A. XXI, 32;

2) ein knapper Schuh,
[pastala, s. Būga PФB. LXXII, 201], Handschuh: tā bij brūtes īstā māsa ar tām kuiļa nadzenēm (Var.: baltas ķēves naģenēs) BW. 20600. Zu nags nebst li. mãginė "Schuh armer Leute"."

Avots: ME II, 686

[pamežģît,

1) eine Weile mežģît 1: p. tīklu, mežģenes;

2) vertreten:
skrienuot pamežģīja kāju Kreuzb. Refl. -tiês, vertreten od. verrenkt werden: kāja pāmežģījusies Drosth.]

Avots: ME III, 70

pìegulêt,

1) anliegen, anstehen:
lai seģenes labāk piegulē̦tu Antrop. II, 67;

2) be(i)schlafen, den Beischlaf ausüben
U.: cita šāda, cita tāda, cita puišu piegulē̦ta BW. 8784;

3) liegend füllen, besetzen:
kur bij man gulēt iet ? visi kakti piegulē̦ti BW. 34369;

4) zur Genüge schlafen:
vai es varu visu nakti piegulēt, kad tik ātri iet gulēt? Ahs. n. RKr. XVII, 45;

5) schlafend erreichen:
kuo tad tu gulē̦dama piegulēsi? Jauns. Vēja ziedi 64.

Avots: ME III, 252, 253

reñstele,

1): vai tu māvi ze̦lta stalli vai sudraba rensteliņu? BW. 28902, 1 var. (aus Iģene).

Avots: EH II, 366

režģe,

1) = režģenes, ein aus Stricken geflochtener Tragkorb Stelp.;

2) = pastala PlKur.

Avots: ME III, 516

režģine,

1) režģine Wessen, režģines Oknist n. Etn. I, 138, Nerft, režģene Bielenstein Holzb. 359, režgenes Sauken n. U., Illuxt, Oknist, ein
(aus Stricken Oknist) geflochtenes Behältnis, ein Tragkorb: viņš nesa lielas režģines salmu nuo rijas šķūņa Jauns.;

2) režģines (li. rezginės "von Bast geflochtene Sohlen")
Rutzau n. Etn. I, I05, = pastalas, vīzes.

Avots: ME III, 516

rîtišķe ² Nigr., rītiška, rītišks Kreis Dünaburg n. Konv.2 192, das Morgenfrūhstück: citi ē̦d rītišķi, bet tu guli RA. rītišķi viņiem atnesa... Avģene Veselis Tīrumu ļaudis. ne dienasvidus guļ, ne kādas garas rītišķes (keine lange Frühstückspause am Morgen) tur Janš. Paipala 56. nuorunājuši neiet rītiškās (bruokastīs) Austriņš M. Z. 96. Vgl. li. rýtiškas "dem Morgen angemessen".

Avots: ME III, 540, 541

rublis, rubulis, verächtl. Demin. rublē̦ns,

1) der Rubel:
Sprw. rubļu kâ dubļu, naudas ne graša. rublis apaļš, - viņš rit. saimnieks izmaksāja algu cietuos, baltuos rubuļuos (in harten Silberrubeln) A. XX, 651. vairāk pa pieci, seši rublē̦ni mēnesī kalpuones negaun Janš. Dzimtene IV, 164. kas tas ir, - pus˙uotra simts rublē̦nu par tuo darbu! De̦glavs Rīga II, 1, 16;

2) scherzhaft: das Ehrenabzeichen, die Medaille:
uz krūtīm viņam bija ve̦se̦la rinda rubļu un krustu A. v. J. 1896, S. 357. ģenerālis piebrauc ar "guoda rubļiem" Aps. VII, 15. Nebst estn. rubl und li. rublis aus r. рубль dass.

Avots: ME III, 552

sabuģenêt Wain., = sabubinât II. Ref(. -tiês, sich einhüllen, einwickeln: sabuģenējušās kâ ve̦cas buģenes Janš. Dzimtene ² III, 270.

Avots: ME III, 598

sačurinâtiês, sačūrinâtiês, sich ducken, sich zusammenziehen: putns stāv sačurinājies, nedzied. viņa sēž klētī sačurinājusies A. Upītis. sēžu ... sačūrinājies zem seģenes A. v. J. 1899, S. 248.

Avots: ME II, 606

saêst,

1) tr., zerbeissen, zernagen, zerfressen (auch vom Roste usw.):
suns saē̦d . . . dzelzi un tē̦raudu LP. IV, 52. izsviež naudu par tārpu saē̦stiem riekstiem Rainis. kaulu tube̦rkulōze, kuŗa atmiekšķē un saē̦d kaulu Tuberkulōze 3. ē̦dājs "saē̦d" saslimušuo vietu Konv. ² 765. pāris ābuoļu saē̦duši Janš. Bandavā I, 103. mācītājs...gribēja viņu vai ar acīm saēst De̦glavs Rīga II, 1, 49. tie saēda jaunā ideālista veselību Vēr. II, 864. grāmatas tev saēda visu dzīvi Stari I, 179;

2) viel essen:
daudz saēda, daudz sadzēra, maz darbiņa padarīja BW. 28490, 6. Refl. -tiês,

1) sich an etw. sattessen, sich voll-, anessen:
saēduos cūkas gaļas BW. 33551. saēdies nāves zâles LP. I, 32. kuo tu skraidi, kâ driģeņu saēdies? A. Upītis Dzim. 22. visi sēd kâ saplē̦sušies vai driģenes saē̦dušies R. Sk. II, 135;

2) in Streit geraten
U., sich verfeinden : draugi savā starpā saē̦dušies Ahs. viņa negribēja ar... māti saēsties A. v. J. 1901, S. 865.

Avots: ME III, 623

sagràuzdêt, tr., tüchtig rosten: sagrauzdē̦tās linu lupatās D. Kleinb. J. 63. mē̦slus cepis un grauzdējis, kamē̦r sagrauzdējis LP. VI, 150. driģenes sagrauzdē pirtī VII, 260. sagrauzdētu krupi Etn. IV, 69. kvēle sagrauzdēja dvēseli MWM. VIII, 312.

Avots: ME II, 628

sietaine, ‡

3) "krustām šķē̦rsām strīpuota seģene" A.-Ottenhof.

Avots: EH II, 495

šļuncinât Kalz. (mit ùn ² ), Stenden (mit un̂ ² ), Smilten, = šļunkât; šļùncinât ² "skaluot (traukus)" Aahof, Lös., Schwanb., Sessw. Refl. šļuncinktiês Ahs., (beim Bewegen über den Rand) überfliessen, überplätschern; sich schütteln (von einer Flüssigkeit): putra šļuncinājās pār malām A. v. J. 1892, S. 204. putras leģene ne̦suot šļuncinājās Ahs. n. RKr. XVII, 56.

Avots: ME IV, 74

snãtne Serbigal, snàtne ² Kl., Golg., = snāte(nē); eine leinene Decke (besonders für Hirten) AP., Lös., Lub., (mit à ² ) Erlaa, Saikava, ein leinenes Tuch zum Bedecken der Schultern beim Regen (für Hirten und Arbeiter) Meselau (mit à ² ), ein etwa 3 Ellen langes, leinenes Tuch, das über den Schultern vorn verbunden wird Laud., Bers., "lielais lakats, vilnaine, seģene" Golg., eine vilnainīte, die man zum Besuch oder in die Kirche gehend sich umdeckt A. XX,144, "vadmalas lakats", auf dem Rücken getragen (die sagša auf den Schultern), oben mit zurückgebogenem Rande, worunter ein Band zum Umbinden um den Hals Grundsahl (hier sage man von einem Entenjungen mit schwarzem Rücken und weisser Brust: tam me̦lna snātne); ein abgetragener, nicht mehr wärmender Weiberrock Laud.: snātnīt[i] audu, villainīti BW. 7459. snātnītes me̦klē̦dama sudrabiņa ieluokiem 7650. snātnīte vien pazina (ka es raudājusi), kur slaucīju asariņas 4156 var. kas man deva bāriņam dārgu drēbju ga˙baliņu? lab[a] snātnīte, vilnainīte, asarām nuopelnīta 4558. linu snātni galdu klāt 16525. devu, devu teicējam, vairāk devu pē̦kājam: teicējam snātni devu, pē̦lājam vilnānīti 25521 var. ganu snātne mugurā 29231 var. ne snātnīte balināta 32364. vilnainu snātni MWM. VI, 638.

Avots: ME III, 975, 976

stāgane, = stāģene; es nabaga sērdienīte gul[u] ar puisi stāganē (Var.; stāģenē, pe̦lūdē) BW. 5205 var.

Avots: ME III, 1050

stâģe ² Altenburg, Grob., Preekuln, = stāģene 1.

Avots: EH II, 572

stāģis,

1) = stāģene ¹ (auch Schmarden, MSil., mit â ² );

2) "ein grosser, ungewandter Mensch":
iet kâ stāģis Baldohn.

Avots: ME III, 1050

steberêt, -ẽju, taumelnd, unbeholfer. (oder steif Stenden) gehen Druw., Lis., Golg., Schwanb., Selsau, Meiran, Bers., Saikava, Gr. - Buschh., Memelshof, Warkh., Kreuzb., Zvirdzine; klettern Dobl.; bē̦rns jau steberē Schwanb. slimnieks steberē Meiran. vai neiesi ātrāk! kuo nu steberē kâ bez kājām! Gr. - Buschh. Puoģene... steberēja uz istabu Jauns. ja vien cik necik tā varē̦tu steberēt, tās 25 verstes jau nuoietu Poruk III, 291. tautu guovs nebižuoja, steberēt steberēja BW. 28972. Ableitung von stebere in einer Bed. "etwas Steifes, Strammes".

Avots: ME III, 1056

tuntelêt, tuñtulêt Karls., -ẽju,

1) tuntelēt U., (mit ùn ² ) Warkl., tuntulêt U., Vīt., (mit uñ) AP., Arrasch, Bauske, Drosth., Jürg., Ruj., Schujen, Stenden, Wolmarshof, (mit ùn ² ) Gr.-Buschh., Warkl., tuntuļât Nigr., Siuxt, (mit ùn ² ) Schwanb., -ãju, tuñtuļuôt Bauske, Dond., Salis, Salisb., Segewold, Selg., Wandsen, (mit ùn ² ) Adl., Adsel, Bers., Golg., Saikava, Selsau, Sessw., Sonnaxt, eintunkeln, einmummeln, in viel Kleidungsstücke einhüllen
U.;

2) tuntulêt Vīt., tuntaļuôt, tuntuļuôt, trodeln; etwas langsam, ungeschickt tun:
tuntuļuo vakara māsa! divas stundas dzīvuoja gar vienu galvu BW. 16939. visu vakar[u] tuntaļuo gar vienu galvu 21081, 2. es deviņas (=dziesmas) izdziedāju, tu vēl vienu tuniulē 856;

3) langsam gehn
(tùntuļuôt ² ) Saikava; sich langsam bewegen: Steņģene lūkuoja tuntuļuot viņai pakaļ Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 127. ciņuos tuntuļuoja kaut kas balts (auf einen Hasen bezogen) Veselis Saules kapsēta 123; tuntuļuôt "pa kājām tīties; eilig, ein wenig wackelnd gehen". Refl. -tiês,

1) tuntelêtiês Bewershof, tuntulêtiês N.-Peb., Vīt., tuntuļuôtiês Bewershof, Brucken, Erlaa, Grünwald, Pērse, sich einmummen, sich in viele Kleidungsstücke einhüllen;

2) tuñtulêtiês Kand., tuntuļuôtiês Hasenpot u. Grobin n. Etn. III, 66, Morizberg, Naud., trödeln:
tad ta nevar ne iztaisīties! tuntuļuojas vien stundām gar tādu nieku Naud. tunt- kontaminiert aus tut- (in tutelêties I, tutinât II

1) und tent- (in tentelis) resp. tint (in tintetêt)? Anders Walde Vrgl. Wrtb. I, 710. D. dial. tunteln verwickeln; zögern,
(bei Frischbier II, 415), das sonst als das Original des le. Worts gelten könnte, dürfte baltischen Ursprungs sein.

Avots: ME IV, 265

uzbèigt,

1) beenden
Wolm.: darbu;

2) töten:
viņš uzbeidza aizšautuo zaķi. kalvis... uzsit šim ar veseri pa˙galvu un tâ uzbeidz... ģenerāli Pas. IV, 180 f.

Avots: ME IV, 316

uzdiẽnêt, sich aufdienen, durch den Dienst emporsteigen: uzdienēt par ģenerāli.

Avots: ME IV, 325

uzdrìkstêt(iês), sich erdreisten, sich erkühnen: viņi grib par strēlniekiem būt un neuzdrīkst Für. I. Juris klus un kustēt neuzdrīkst Juris Brasa 154. uzdrīkstējis tiekties pēc ģenerāļa meitas Ezeriņš Leijerk. II, 129. nuorādītuo kārtību uzdrīkstē̦damies mainīt Janš. Bandavā II, 357.

Avots: ME IV, 326

uzdrìkstêt(iês), sich erdreisten, sich erkühnen: viņi grib par strēlniekiem būt un neuzdrīkst Für. I. Juris klus un kustēt neuzdrīkst Juris Brasa 154. uzdrīkstējis tiekties pēc ģenerāļa meitas Ezeriņš Leijerk. II, 129. nuorādītuo kārtību uzdrīkstē̦damies mainīt Janš. Bandavā II, 357.

Avots: ME IV, 326

uzkal˜puôt,

1) auch refl. -tiês, durch deri Dienst emporsteigen:
uzkalpuoji(e)s par ģenerāli. uzkalpuoji(e)s līdz kādai augstai vietai;

2) von neuem, noch dienen:
puisis uzkalpuojis ve̦lnam vêl vienu gadu.

Avots: ME IV, 338

uzpũlêt, mit Mühe hinaufschaffen: uzpūlēt baļķi augšā Golg. Refl. -tiês, mit Mühe hinaufgelangen (eig. und fig.): uzpūlējies ar nastu kalnā. viņš uzpūlējies uz augšu (ist nach mühevollem Streben wohlhabend geworden) Golg. viņš uzpūlējies ģenerāļa ce̦nā Nigr.

Avots: ME IV, 369

vaŗš (li. vãrias, apr. wargien "Kupfer"), Kupfer U., Bers., Dond., Dunika, Frauenb., Kaltenbrunn (hier kapars "Kupfer" unbekannt), KL, Lubn., Memelshof, Oknist, Sonnaxt, Stenden, Wandsen; Erz U.; Metall U.: ze̦lts un sudrabs un vaŗš Glück II Mos. 25, 3. seši galdiņi vaŗa, septītais sudraba RKr. VII, 749. vaŗa ce̦pure" ein Helm U. vaŗa kalējs, ein Rotgiesser Elv. vaŗa katliņā BW. 8758. Erinnert an čerem. vörģene, s. Feist Kultur 202.

Avots: ME IV, 484

zāģenīca,

1) zāģenīca Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran, (mit à ² ) Gilsen, Stockm., Vīt, zāģenica Memelshof, zàģenica ² Saikava, zāģenice Sessw. n. U., zàģinīca ² Oknist, - zāģene 2, der Sägebalken;

2) zāģenice Kokn. n. U., Plur. zāģenīcas Bers., (mit ã ) Jürg., = zāģene 1, die Sägemühle;

3) die mit der Säge Arbeitende, die Sägerin
Nötk.

Avots: ME IV, 695

zeģeles U., = zārdi; vgl. zeģene.

Avots: ME IV, 702

I zeģinât, (Getreide, Leinsaat) auf zeģenes zum Trocknen aufschichten Barbern, Mesoten, Neugut, Stelpenhof.

Avots: ME IV, 702

zeģine Mesoten, Nerft, = zeģene 2.

Avots: ME IV, 702

žeģinis Dweeten, = zeģinis, zārds 1. Gleich žeģene ein Lituanismus.

Avots: ME IV, 801

zeģins, = zeģenes U., ein ästiger Pfaht zum Aufstecken von Getreide auf dem Felde Oknist; zeģinis, ein Gerüst zum Trocknen von Getreide und Leinsaat Dweeten.

Avots: ME IV, 702

žuburaîns Dunika, Frauenb., Gramsden, žubuŗaîns Rutzau, žuburaîns Grünw., Ruj., PS., Siuxt, Warkl. u. a., ästig St., U.; zackig U.: liels, ve̦cs, žuburains uozuols Aps. VII, 26. audz, liepiņa, žuburaina (Var.: žuburuota!) BW. 11631. žuburainu (Var.: žuburuotu) kruoni ne̦s 24221, 1. žuburaina kančukliņa 23332, 2 var. žuburaina ābele FBR. XII, 16. briedim žuburaini ragi Frauenb. piekraste ļuoti žuburaina Konv. 15. ar žuburaiņiem (mit einem Zweigmuster versehen) audumiem Alm. žuburaina zeģene Grünw.

Avots: ME IV, 828