Paplašinātā meklēšana

‡ aĩtẽ̦ns Siuxt n. Fil. mat. 65, ein noch nicht erwachsenes Schaf od. eine solche Ziege.

Avots: EH I, 5

‡ akmintē̦ns, Demin. zu akmins, ein Steinchen: akmintē̦nus mazus lasām pa upi Auleja.

Avots: EH I, 66

atse̦dzē̦ns: auch Warkl. n. Fil. mat. 104, Domopol, Kaltenbr. ("der Widerhaken an einer Eisenstange, die in die Wand getrieben wird").

Avots: EH I, 164

atse̦dzē̦ns, zu erschliessen aus infl. atsadzāns "Widerhaken am Angelhaken". Wohl zu segt

Avots: ME I, 189

atskuõlē̦ns, atskuõlniẽks, Schüler der Repetitionsschule.

Avots: ME I, 193

avē̦ns (unter ave̦ns): auch Manz. Lettus ("Hammel"), N.-Bergfried ("pamē̦re̦ns auns").

Avots: EH I, 190

âzẽ̦ns (unter âzis 1): auch AP., nom. pl. āzē̦ni BW. 32806, 4: ņemsim vienu āzeniņu ar visiem radziņiem BW. 29420. puisīšam tāda muode kâ rudeni āze̦nam 35545, 1.

Avots: EH I, 196

âzulē̦ns (unter âzis 1): auch BW. 14378.

Avots: EH I, 196

âzulẽns, âzis.

Avots: ME I, 246

bālē̦ns,

1); auch (mit à ) Ramkau, (bàlẽniņš) AP.: man bālēniņu pietīk, kuo suomazgās likt AP.

Avots: EH I, 208

bàlē̦ns ² [Lös.], Bers., AP., bàlene ² Erlaa,

1) ein verwelktes, gelb (eig. blass) gewordenes, falbes Blatt einer Pflanze, namentlich des Kohls:
iesim dārzā bālē̦nu lasīt Sessw.; dievam bij par varu skaisti rāceņi, ve̦lnam tikai izdēdējuši laksti un sapuvuši bālē̦ni LP, VII, 1176;

2) ein basser Mensch
Lasd., AP.: mans Antuoniņš neē̦d ne˙kā, - tīri kā bālē̦ns Kaudz. M. 99.

Avots: ME I, 271

‡ baļ̃ķē̦ns Orellen n. FBR. XI, 38, baļ̃ ke̦ns Seyershof, Demin. zu baļ̃ķis, ein kleiner Balken.

Avots: EH I, 203

baznīcē̦ns od. baznīcnieks, der Kirchenbesucher, die Kirchengänger: viņi grūstās kā baznīcē̦ni Kaudz. baznīcē̦ni nāk nuo baznīcas ārā AR., Bers.

Avots: ME I, 269

be̦zbẽ̦ns PS., AP., für be̦zmē̦ns.

Avots: ME I, 282

‡ be̦zde̦lē̦ns Saikava, = bezdelîdzē̦ns.

Avots: EH I, 214

bezdelîdzē̦ns: auch (mit ì ² ) Saikava, (mit î ² ) Siuxt.

Avots: EH I, 214

bezdelîdzē̦ns, eine junge Schwalbe, ein Schwalbenkind AP.

Avots: ME I, 282

be̦zmē̦ns: auch Kaltenbr., Oknist. Zur Etymotogie s. auch Karsten Ann. acad. scient. fenn. XXVII, 97 und Räsänen ebenda 274.

Avots: EH I, 215

be̦zmē̦ns, be̦zmē̦rs, be̦zme̦rs Kand., auch ve̦zmē̦ns Etn. III, 138, U., auch be̦zbē̦ns, die Schnellwage, der Besemer. [be̦zmē̦ns nebst li. bezmė̃nas wohl aus r. безмѣнъ; be̦zmē̦rs dagegen wohl zunächst aus mnd. bes(e)mer "eine Art Wage"; vgl. Berneker Wrtb. I, 53 f.]

Avots: ME I, 284, 285

‡ be̦zvḕ̦ns ² Auleja, = be̦zbẽ̦ns.

Avots: EH I, 215

‡ birē̦ns "Regen" Frauenb.: šuodien gaidiet birē̦nu! saule nebūs.

Avots: EH I, 220

bitulē̦ns, der Bienenzüchter: ceļaties kājiņas, ve̦ci bišu bitulē̦ni BW. 30427.

Avots: ME I, 302

bluķē̦ns: uozuola bluķeniņu BW. 34153.

Avots: EH I, 231

bluķē̦ns, ein kleiner Block.

Avots: ME I, 317

brãlē̦ns,

1): auch Pas. VIII, 24;

2): = brāļu bē̦rni - auch AP.;

4) (unter brãlis): auch BielU., (brãle̦ns) Pussen: maģajam brāle̦nam (Var.: brālītim) BW. 3429, 4. es ar savu brāleniņu 840.

Avots: EH I, 239

brãlē̦ns (brolėnas "Neffe"),

1) Brudersohn
[Kreuzb.], der Neffe;

2) der Vetter:
brãlēniņi = brāļu bē̦rni BW. 3850, dann aber Vettern überhaupt; cf. māsē̦ns;

3) der Stiefbruder, der von demselben Vater, aber von einer anderen Mutter stammt:
brālē̦ni ir viena tē̦va un savas mātes be̦rni Buschh.

Avots: ME I, 328

‡ briêde̦lē̦ns Saikava, (verächtl.) Demin. zu briêdis.

Avots: EH I, 243

briêdē̦ns: ve̦zdama briedē̦nu saitē Janš. Mežv. ļ. II. 408.

Avots: EH I, 243

briêdê̦ns, ein junges Elen.

Avots: ME I, 336

‡ briêdulē̦ns, = ‡ briêde̦lē̦ns: pie stirnām un briedulē̦niem Janš. Dzimtene II ² , 46 (ähnlich Mežv. ļ. II, 408).

Avots: EH I, 244

‡ bude̦lē̦ns BW. 33539, 1 var., Demin. zu budēlis I.

Avots: EH I, 249

‡ bulē̦ns, ein Widder, Hammel Saikava; vgl. bul̃lē̦ns.

Avots: EH I, 251

bul̃lē̦ns: auch Siuxt, (mit ùl ² ) KatrE., Demin. acc. s. bulleniņu BW. 32762, 1.

Avots: EH I, 251

bul̃lē̦ns (Demin. zu bul̃lis), ein kleiner Boll.

Avots: ME I, 348

‡ bulvē̦ns Kaudz. Izjurieši 83; Jaunie mērn. laikl I, 183, = bul̃lē̦ns.

Avots: EH I, 252

‡ čakste̦lē̦ns Pilda, = čakstē̦ns.

Avots: EH I, 283

čakstē̦ns, das Junge eines Würgers.

Avots: ME I, 401

cãlẽ̦ns (unter cãlis): jauns c. ietecēja ... vistu pulciņā BW. 24726, 1 var. neknāp ... cālēniņus! 24722.

Avots: EH I, 262

cḕ̦ns ² Lis., der Reis; aus r. цѣна.]

Avots: ME I, 377

‡ ce̦plē̦ns, Demin. zu ceplis I, das Zaunkönigjunge Pas. I, 361.

Avots: EH I, 266

čigãnē̦ns, ein kleiner, junger Zigeuner.

Avots: ME I, 412

čirgatē̦ns, ein Eidechsenkind Etn. IV, 12 [aus Stürzenhof].

Avots: ME I, 414

cĩrulē̦ns, eine junge Lerche, ein Lerchenkind.

Avots: ME I, 391

cũcē̦ns: auch Siuxt.

Avots: EH I, 280

cũcē̦ns, ein kleines Schwein.

Avots: ME I, 397

I čur̃kslē̦ns Frauenb., ein Hausschwalbenjunges.

Avots: EH I, 296

čurkstẽ̦ns, eine junge Schwalbe.

Avots: ME I, 422

‡ čùškalḕ̦ns ² Oknist, = čũskulē̦ns.

Avots: EH I, 299

čũskulē̦ns, eine junge Schlange.

Avots: ME I, 426

‡ čusnē̦ns Siuxt, eine junge Schlange.

Avots: EH I, 297

dê̦lē̦ns, ein kleiner Sohn.

Avots: ME I, 462

‡ dē̦lulē̦ns Ronneb. n. BielU., = dē̦luks.

Avots: EH I, 318

dieve̦rē̦ns, des Mannes Bruders Sohn Adolphi.

Avots: ME I, 484

draudzē̦ns, Freundessohn Bl. I, 282.

Avots: ME I, 491

I dūcē̦ns (gespr. dòucans ²⁾ Mar., ein kleines Messer.]

Avots: ME I, 523

II dũcē̦ns, ein kleiner Hecht Trik.]

Avots: ME I, 523

dũdulē̦ns od. dudulē̦ns Stenden, = dūdaliņa.]

Avots: ME I, 524

duñcē̦ns um Bauske, Lös., duncenis Schujen, Bers., ein Messer.]

Avots: ME I, 515

dze̦guzẽ̦ns, ein junger Kuckuck.

Avots: ME I, 540

dze̦ltēns (unter dze̦lte̦ns): auch (mit e̦l̂) Nötk., (mit e̦l̂ ² ) Lesten n. FBR. XV; 22, Frauenb., Kal.

Avots: EH I, 353

dze̦nē̦ns, ein junger Specht.

Avots: ME I, 545

ẽ̦ns, ein Gespenst: auch Pas. VIII, 139.

Avots: EH I, 372

ē̦ns, ein Geist, ein Gespenst, ein alberner Mensch Wolm., Burtn.

Avots: ME I, 574

ē̦rze̦lē̦ns (unter ḕrzelis): êrzelē̦ns ² Siuxt.

Avots: EH I, 374

‡ ganē̦ns Warkl., Deminutivform, zu gans, der Hirt.

Avots: EH I, 382

glumē̦ns,

2): "kas pieglumējis" Ramkau: tuo glumē̦nu vajag iztīrīt;

3): "glē̦vs, slinks cilvē̦ks" Heidenfeld.

Avots: EH I, 394

glumē̦ns,

1) eine giftige Pilzart
AP., Bers.;

2) ein mit Schleim bedeckter Gegenstand (ein im Flusse liegender Holzblock, ein Stein u. a.)
Bers., Fest.; eine schleimige Schnecke A. - Schwanb.;

3) der Töpel, Weichling
Fest.: strādā kâ glumē̦ns Burtn.;

[4) glumē̦ni Fest., Stelp., glatter Schleim od. Schlamm].

Avots: ME I, 629

glupēns - ist ein Substantiv.

Avots: EH I, 395

glupē̦ns Fest. (Subst. od. Adj.?), = glupiķis.]

Avots: ME I, 630

‡ gùote̦lē̦ns ² Auleja "eine ziemlich junge, gut aussehende Kuh".

Avots: EH I, 424

‡ guõtẽ̦ns Siuxt, ein weniger als 2 Jahre altes Kalb: kam divi gadi, tā ir tele: mazāks ir guotēniņš.

Avots: EH I, 424

guotuļē̦ns, = Demin. von guovs.]

Avots: ME I, 692

gre̦dzē̦ns (unter gre̦dze̦ns): auch Schrunden n. FBR. XIII, 100, Perkunen, Demin. acc. s. gredzēniņu BW. piel. ² 10082, 3.

Avots: EH I, 402

grē̦ns "?": vakara blāzma pie apvārkšņa malas lūkuojas grē̦ni iekšā pa luogu Deglau MWM. II, 487. grē̦nas skaņas ibid. viņa grē̦ni nuopūtās Deglau bei Plūd. LR. III, 209.

Avots: ME I, 652

gricē̦ns "gre̦dze̦nā savīta rīkste, kuŗu uzmauc sē̦tas mietiem virsgalā, lai saturē̦tu kuopā" Druw.

Avots: ME I, 654

grieze̦lē̦ns: auch (mit iê ) Prl. n. FBR. VI, 94.

Avots: EH I, 408

grieze̦lē̦ns Jauns., das Junge einer die Schnarrwachtel.]

Avots: ME I, 660

‡ gùlbē̦ns, Deminutivform zu gùlbis, der Schwan: kuo kliedziet, gulbēniņi? BW. 3360; 3782, 1 var.

Avots: EH I, 416

guzē̦ns, guzans, Bezeichnung grosser Tiere: tad ta ir guzans A. XIII, 493. skuķi auga kâ guzāni V. Egl. MWM. X, 203 [mit hochle. ā aus ē̦].

Avots: ME I, 685

ir̃bẽ̦ns: mazie irbē̦ni Virza Straumēni ³ 164.

Avots: EH I, 431

ir̃bẽ̦ns, ir̃bulẽ̦ns, irbalāns mit hochle. a, ā aus e̦, ē̦?], ein junges Feldhuhn, Haselhuhn BW. 2659.

Avots: ME I, 709

‡ Jẽ̦cē̦ns, Deminutivform zu Jẽcis: palaidņa Jē̦cē̦nam BW. 10232, 1.

Avots: EH I, 563

‡ jẽ̦rē̦ns AP., Seyershof, (mit è̦ ² ) Lubn., Deminutivform zu jē̦rs, das Lamm.

Avots: EH I, 565

‡ jìrbe̦lē̦ns ² Saikava, = ir̃bē̦ns.

Avots: EH I, 565

‡ jìrbē̦ns ² Saikava, = ir̃bē̦ns.

Avots: EH I, 565

jumalē̦ns, im VL. ein Kind der jumala und des jumis: jumītis kliedza, jumītis brēca tīrumiņa galiņā; atsaucās jumalē̦ni (Var.: jumaleņi BW. 28532) aruodiņa dibinā Pūrs II, 65.

Avots: ME II, 117

kacẽ̦ns: auch (mit -ê̦ns ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, Lubn., Pilda,

1): auch Warkl, n. FBR. XI, 121, Oknist, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine, kacāns Saikava; der Strunk (das Wurzelende des Stengels) mancher anderer Pflänzen:
gunde̦gaini lini, - tādiem me̦lniem bleķīšiem tie kacē̦ni Sonnaxt; "grīšļa kāts" (kacāns) Heidenfeld; ‡

4) "ein kleiner Baumstumpf"
Saikava.

Avots: EH I, 573

kacẽ̦ns [PS., Bers., Kl., Jürg., Arrasch, Lis., C., AP., kace̦ns [Wolm., Trik., Bauske], Smilt.,

1) der Kohlstrunk
[AP.]: kāpuosti ar īsiem kace̦niem Peņģ. kāpuostiņi, kaceniņi, kam jūs lieli neaugāt? BW. 28561, 1;

2) kāpuostu galvas serde U.;

3) ein tüchtiger, kräftiger Junge
Linden n. Mag. XIII, 2, 43. Wohl entlehnt aus slav. kočanъ "Kohlstrunk."

Avots: ME II, 130

‡ kaķe̦lē̦ns Strods Par. vōrdn. 88, Lubn., das Kätzchen.

Avots: EH I, 576

kaķẽ̦ns: kaķe̦ns, pienu laizīdams BW. 20119 var. me̦lnais kaķeniņš 19300.

Avots: EH I, 576

kaķẽ̦ns, kaķulẽ̦ns, eine junge Katze, ein Kätzchen.

Avots: ME II, 139

kaķulẽ̦ns, kaķulĩtis, eine junge Katze.

Avots: ME II, 140

‡ kàmsē̦ns ² Lubn., = kamslis.

Avots: EH I, 583

‡ kàpustē̦ns ² Lubn., Deminuüvform zu ‡ kàpusts ² , der Kohl.

Avots: EH I, 602

kaze̦lẽ̦ns: auch Prl. n. FBR. VI, 94.

Avots: EH I, 597

kaze̦lẽns BW. 16859, = kazlẽ̦ns.

Avots: ME II, 183

kazlẽ̦ns: pē̦rnais kazleniņš BW. 34103. raibu kazleniņu BW. piel. ² 33461, 1.

Avots: EH I, 597

kazlẽ̦ns, kazlẽniņš, ein Zickel, eine kleine Ziege.

Avots: ME II, 183

kazulē̦ns (unter kazulis

1): auch AP., Pilda, Siuxt, Zvirgzdine: zaķīt[i]s ēda kazulē̦nus BW. 22277, 2 var.

Avots: EH I, 597

‡ ķe̦ncẽ̦ns Blieden "eine Sense".

Avots: EH I, 695

‡ ķève̦lē̦ns ² Auleja, Deminutivform zu ķève, die Stute.

Avots: EH I, 701

ķe̦vē̦ns "ein kleines, schwaches Kind" Alt - Autz, Irmelau, Bauske.]

Avots: ME II, 372

ķḕ̦vē̦ns (unter ķèvene): auch (mit ẽv !) Iw.

Avots: EH I, 701

‡ ķiķe̦lē̦ns (s. unter ‡ ķiķa) "?"

Avots: EH I, 702

‡ ķīlē̦ns BielU., ein kleiner Keil (Stein) beim Mauern.

Avots: EH I, 706

‡ ķìve̦lē̦ns ² Sonnaxt, ein Kiebitzjunges.

Avots: EH I, 706

‡ ķĩvitē̦ns Siuxt, ein Kiebitzjunges.

Avots: EH I, 707

klaidulẽ̦ns, ein junger (kleiner) Herumstreicher oder Sohn eines Herumstreichers: kuo vēl var prasīt klaidulē̦ns? [Sudr. E.] MWM. VII, 406.

Avots: ME II, 208

‡ kļavē̦ns Lubn., ein kleiner Ahorn.

Avots: EH I, 625

‡ klêpē̦ns ² (sic!) Siuxt, = klèpenis II 2: jāieme̦t vēl kāds k. malkas krāsnī.

Avots: EH I, 616

‡ klucē̦ns Strasden, kluce̦ns Iw., Deminutiv zu klucis 1.

Avots: EH I, 621

‡ knipẽ̦ns NB., ein Knirps.

Avots: EH I, 631

‡ knīpẽ̦ns N.-Bergfried "= knīpa".

Avots: EH I, 632

kuosalē̦ns, eine junge Dohle: bē̦rni mani kuosalē̦ni (Var.: kuosaliņi) BW. 2997 (aus Lubn.).

Avots: ME II, 348

‡ kuovārnē̦ns Pas. XIII, 308, ein Dohlenjunges.

Avots: EH I, 688

kraûklẽ̦ns: auch Pas. III, 317; VII, 380.

Avots: EH I, 643

kraûklẽ̦ns, ein junger Rabe.

Avots: ME II, 263

‡ krìeve̦lē̦ns ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, Oknist n. FBR. XV, 194. Kaltenbr., Tdz. 52197, Deminutivform zu krìevs, der Russe.

Avots: EH I, 658

krĩklẽ̦ns C., krĩklis, krīklīte, die Krickente. [Vgl. li. kryklė dass.]

Avots: ME II, 283

‡ krobļē̦ns Dond. n. FBR. IV, 68 und V 133. mit krobuļi 1 behaftet (?).

Avots: EH I, 658

‡ krubšē̦ns Rojen n. FBR. XIII, 72, = kruvešaîns.

Avots: EH I, 659

‡ krupē̦ns Frauenb., Deminutivform zu krupis, die Kröte; auch als verächtliche Bezeichnung kleiner Kinder gebraucht: kuo krupē̦ni maisās pa kājām!

Avots: EH I, 660

kuce̦lē̦ns (unter kuce̦ns): auch Gr.-Buschh., Pas. IX, 233.

Avots: EH I, 666

kucē̦ns (unter kuce̦ns): auch Behnen; Pankelhof, Perkunen, Schwitten, Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 666

‡ kuculē̦ns, = kuce̦ns: (als Schimpfwort) pievaldi savu kuculē̦nu (gemeint ist der Sohn des Angeredeten)! Erglis Pel. bar. vectēvi 115.

Avots: EH I, 666

‡ kuĩlē̦ns AP., Siuxt, (mit ùi ² ) Saikava u. a., Deminutiv zu kuilis I: mazi kuilēniņi Tdz. 50726. vilks nuokuoda kuilēniņu BW. 29132, 1.

Avots: EH I, 667

kukulē̦ns, ‡

2) Deminutiv zu kukulis 1 Sonnaxt.

Avots: EH I, 669

kukulē̦ns, ein Erdklumpen Kaul. [Zu kukt.]

Avots: ME II, 302

‡ ķulē̦ns (s. unter ‡ ķulene) "?". ‡

Avots: EH I, 707

kume̦lē̦ns: auch Tdz. 46008, Brigadere Daugava I, 1343, AP., Ramkau, Rutzau, (mit -e̦ns ) Puhren n. FBR. XIV, 47.

Avots: EH I, 673

kume̦lẽ̦ns, ein kleines Füllen: es nākuotnei ieskrēju krūtīs kâ saskrējies kume̦lē̦ns Latv.

Avots: ME II, 311

‡ kundzē̦ns, = kundziņš 1 (mit un̂ ² ) Rutzau; der noch kleine Sohn eines kùngs Pas. VIII, 24.

Avots: EH I, 675

‡ kur̂kalē̦ns Lubn., Saikava; ein Truthahnjunges.

Avots: EH I, 678

‡ kùrkē̦ns ² Lubn., Zvirgzdine, ein Truthahnjunges.

Avots: EH I, 678

‡ kur̃mẽ̦ns AP. u. a., ein Maulwurfjunges.

Avots: EH I, 679

kur̃tẽ̦ns, ein junger Windhund RA.

Avots: ME II, 326

‡ kurtulē̦ns Tdz. 51783, ein Jagdhundjunges.

Avots: EH I, 680

‡ kuzlẽ̦ns Usmaiten, kusis.

Avots: EH I, 681

‡ kvancē̦ns Siuxt n. BielU. "?": puisis kā k. (von einem kleinen, runden, weichen Jungen). Vgl. kvan̂cis.

Avots: EH I, 689

lâcẽ̦ns: auch Pas. II, 143; III, 318, Janš. Mežv. ļ. II, 373.

Avots: EH I, 726

lâcẽ̦ns, ein kleiner, junger Bär.

Avots: ME II, 434

‡ lapse̦lē̦ns Pas. VI, 470, = lapsē̦ns.

Avots: EH I, 720

lapsẽ̦ns, ein junger Fuchs: mazie lapsē̦ni līda pa vienam vien laukā LP. V, 180.

Avots: ME II, 422

lapsulẽ̦ns, ein junger Fuchs Karls.

Avots: ME II, 422

lasẽ̦ns, auch laša bē̦rns od. laša mauku bē̦rns Hr., Lachsforelle (salmo trutta L.) L., RKr. VIII, 103.

Avots: ME II, 423

laũvẽ̦ns, ein junger Löwe.

Avots: ME II, 431

le̦cē̦ns,

2): auch (ein Flick, Fetzen)
Warkl.; ‡

6) de̦be̦su l. Lubn., eine Regenwolke.

Avots: EH I, 730

le̦cē̦ns,

1) ein Klumpen Schleim, etwas Weiches:
rubeņu bē̦rni kâ le̦ce̦ni Lub.;

2) Abfall
Infl. n. U.: tu man le̦cē̦nus vien duodi, du gibst mir nur, was eben abfällt; U., [ein vom Kleid abgerissener Fetzen" (gespr.: lacāns) Welonen;

3) eine verwelkte od. vom Frost beschädigte Pflanze
Fest.;

4) ein ungewabdter Mensch
Fest.;

5) (gespr.: lacāns) "ein gröberes Kohlstück in einer Kohlsuppe":
kāpuostuos daudz le̦cē̦nu Dricē̦ni].

Avots: ME II, 444

‡ ļe̦cē̦ns PV., ein weiches, fettes, gleichsam knochenloses Lebewesen: nuobaruoja vepri mīkstu kâ ļe̦cē̦nu. nevar nuostāvēt kā ļ.

Avots: EH I, 769

leģē̦ns, schlaff, mollig U. - Vgl. ļe̦gans.]

Avots: ME II, 445

leĩtē̦ns, ‡

4) ein aus Litauen importiertes Schwein
Siuxt.

Avots: EH I, 731

leĩtẽ̦ns,

1) [lḕite̦ns ² Mar.], ein kleiner, junger Litauer:
krievēniņus, leitēniņus same̦tam Daugavā BWp. 1371;

[2) lèite̦ns ^2, jem., der sich wie ein Litauer benimmt oder kleidet
Mar.];

3) ein grosser Knabe, der noch ohne Hosen umhergeht
Stockm. n. Etn. IV, 130.

Avots: ME II, 446, 447

ļe̦mē̦ns (Subst.) Fest., = mīkstčaulis.]

Avots: ME II, 536

‡ lêns, -s Oknist, = mar̂ga I 1 und 2. dasiet zirgu pie l. Vgl. lẽne ‡ IV.

Avots: EH I, 738

lḕ̦ns,

1): izlē̦na Kaltenbr., = lè̦nãm;

2): auch Liepna;

3): lē̦na sirds, l. cilvē̦ks Strasden. lē̦na ziema, l. ("mild")
laiks Kand., Stenden. gaļu kaltē lē̦nā siltumā Mahlup. lē̦na uguns Iw, Salis u. a. lē̦na jūŗa Salis. kad spirtam pielej ūdeni, tad tas ir lē̦nāks (mazāk stiprs) Frauenb.; ‡

4) schwach
(?): man šī brille par lē̦nu Stenden, ich kann mit dieser Brille nicht gut sehen.

Avots: EH I, 738

lḕ̦ns (li. [lė̃nas in Biržai u. a.] od. lė̕nas "ruhig, zahm, langsam; blöde", [serb. lì`jen "faul"]),

1) langsam, leise, sanft:
jāja lē̦nas tautas BW. 7432. lē̦na vēsmiņa LP. IV, 20. drebi, drebi, apšu lapa, lē̦na vēja purināma! Ltd. 1095. duomas griezās lē̦nākā gaitā Aps. [esi čakls labas lietas dzirdēt, bet lē̦nais atbildēt Sirach V, 11];

2) faul
U.: viņš ir lē̦ns cilvē̦ks: negrib ne˙maz strādāt Mar. n. RKr. XV, 123;

3) gelassen, gelinde, sanft, milde:
ve̦cais mierīgā, lē̦nā balsī atteica Dīcm. tev, brālīti, lē̦na daba BW. 31508. māmiņai lē̦ns prātiņš 15323. puisis lē̦nā garā apvaicājās LP. VI, 441. Sprw.: lē̦ns kâ aita od. jē̦rs, od. jauns teļš. lē̦na cūka dziļu sakni ruok. [Wohl zu la. lēnis "sanft, mild", und weiterhin wohl auch zu le. lêlis sowie le. lē̦ts, (s. dies) und li. lė̃tas "langsam, träge; blöde" (s. Walde Wrtb. ² 421, Būga РФВ. LXXI, 57, Persson Beitr. 710, Trautmann Wrtb. 157), weshalb die noch von Berneker Wrtb. I, 711 vertretene, phonetisch an und für sich mögliche Annahme, das dies lēn - aus lēdn - (zu gr. ληδεῖν "träg sein" u. a.) entstanden sei, wohl zu entfallen hat.]

Avots: ME II, 460

ļe̦pẽ̦ns,

1) der Weichling, Schwächling; ein schlaffer Mensch
Lub.;

2) eine nasse, klebrige Schneeflocke
Spr. Wohl zu lept.

Avots: ME II, 538

‡ ļe̦vē̦ns "?": citi puiši Ansīti ļevē̦nu sauca BW. 21154.

Avots: EH I, 772

ļē̦vē̦ns "schlaff, lose (vaļīgs)" Preekuln.]

Avots: ME II, 540

līdacē̦ns: auch Kaudz. Izjurieši 261, (mit î ) Lubn.

Avots: EH I, 745

līdacē̦ns, ein kleiner Hecht Planhof.]

Avots: ME II, 477

lìektavē̦ns: "20275, 2" ME. II, 497.zu verbessern in "20278, 2".

Avots: EH I, 753

liektavē̦ns BW. 20275, 2, für lìetuvẽ̦ns, wohl im Anschluss an lìekt.

Avots: ME II, 497

liẽlkùndzē̦ns, ein vornehmer Junker: es duomāju, ka šis kāds lielkundzē̦ns MWM. VIII, 30.

Avots: ME II, 499

‡ lìetavē̦ns ² : Linden in Kurl., (mit iê ² ) Ramkau = lietuvēns AP., Diction. 198, = lietavnieks.

Avots: EH I, 757

lìetulẽ̦ns Burtn., Dickeln, Roop, Segewold, für lietuvē̦ns.

Avots: ME II, 507

lìetuvē̦ns: auch (mit iê ² ) Frauenb., Grobin, Siuxt, (liêtuve̦ns ² ) Seyershof: lietuvens tevi jāja BW. 20129, 2.

Avots: EH I, 758

lìetuvē̦ns [C., Serbigal, PS., Arrasch, Trik., N.-Peb., Wolm., liêtuvē̦ns Wohlf., Lis., liêtuvē̦ns ² Bauske, Ruj., Selg., liêtuve̦ns ² Lautb., lìetuvē̦ns ² Kl.], lietvainis LP. VII, 438, der Alp, Mahr: lietuvē̦ns jāj, māc, spiež cilvē̦kus un luopus, der Alp drückt. lietuvē̦ns pēc latviešu māņticības ir ļauns gars, kas gulē̦tāju miegā spiež. kad luopus lietuvē̦ns jādelē, tad luopiem jāuzsien uz muguras izkapts vai linu suka, kur lietuvē̦ns sē̦zdamies sagriezīsies vai sadursies. pret lietuvē̦nu lietuoja lietuvē̦nu krustu, das Pentagramm . tas man kâ lietuvē̦ns gul uz krūtīm Blaum. tuo lietuvē̦ns apsēdis.

Avots: ME II, 508

līmē̦tē̦ns (?) Bers., = lĩme̦ns: stuops ir līmē̦tē̦ns; nach einer anderen Person aus Bers. lĩme̦te̦ns.]

Avots: ME II, 489

ļumē̦ns, Subst., "kas ļum" Fest.]

Avots: ME II, 543

‡ ļuvē̦ns (gespr. mit ļov-) Sonnaxt, = ļuvenis.

Avots: EH I, 775

màitẽ̦ns Smitt., maitiņš Lub., das Aas, ein Schimpfwort: ak tu maitē̦ns! Ezerietis.

Avots: ME II, 552

māršē̦ns Warkl. "eine Art Verwandter".]

Avots: ME II, 585

mãsē̦ns,

1): auch (mit à ² ) Saikava; mãsē̦ni AP., Kinder von Schwestern;

2): auch Lubn. n. BielU.;

3): auch Puhren n. FBR. XIV, 47; nu es tavus bāleliņus pa durvīm izvadīšu; nu es tavus maseniņus ar pagali šmidzināšu BW. 10857, 9.

Avots: EH I, 793

mãsē̦ns, f. māsene,

1) der Schwesterssohn
[N. - Peb., Warkh., Warkl.], die Schwestertocher U., Nigr.: māseniņi brāleliņi (Var.: māsu bē̦rni, brāļu bē̦rni) BW. 3850 var. - leiši palikuši tāļu pakaļā saviem māsē̦niem latviešiem Purap.;

2) mātes māsas dē̦ls [Kl.], U.;

[3) mãse̦ns (vielleicht mit e, aus ē̦) Ruj., Lautb., eine Art Deminutiv zu mãsa, die Schwester.]

Avots: ME II, 586

màtē̦ns ² : auch (mit ã ) Nötk.

Avots: EH I, 794

màtē̦ns ² Stelph., mãte̦ns (wohl mit e, aus ē̦) Pussen, Usmaiten, Gr. - Rönnen, eine Koseform für mãte.]

Avots: ME II, 589

‡ mazpùlcē̦ns*, das Mitglied eines ‡ mazpùlks.

Avots: EH I, 788

medisnē̦ns BWp. 2502 ^1, das Junge eines Auerhahnes.]

Avots: ME II, 590

‡ meîte̦nē̦ns ² AP., Demin. zu meîta.

Avots: EH I, 796

‡ meitē̦nē̦ns Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 24, ein Mädchen.

Avots: EH I, 796

meîtẽ̦ns: tik jaunam meite̦nam BW. 2895, 2; Demin. nom. plur. meiteniņi BW. 32767.

Avots: EH I, 796

‡ mežābuolē̦ns Delle Negantais nieks 224, ein kleiner wilder Apfel.

Avots: EH I, 804

miekšẽ̦ns, = miekšis

2.

Avots: ME II, 652

miekšķē̦ns = miekšis

2.

Avots: ME II, 652

mīlēns Manz. Lett., Für. I, lieb, freundlich, holdselig.]

Avots: ME II, 644

‡ milzē̦ns (wo?), ein grosser Mensch, ein Riese.

Avots: EH I, 815

‡ muļķē̦ns Janš. Mežv. ļ. II, 414, Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 34, Demin. zu muļˆķis.

Avots: EH I, 831

naģē̦ns,

1) und

2): auch Dunika.

Avots: EH II, 2

naģẽ̦ns,

1) der Kaulfrosch, ein junger Frosch:
badāt naģē̦nus gar ceļa malu! BW. 26137;

[2) überter., als Schimpfwort: tuos naģē̦nus ne˙viens ve̦lns negrib vairs pirkt Janš. Dzimtene ² 320].

Avots: ME II, 689

naģulē̦ns Gr. - Essern, ein junger Frosch.]

Avots: ME II, 689

‡ negañtē̦ns, ein Unartiger, Unbändiger: mazuo negante̦nu ne˙viens nevar valdīt AP. n. Katrē̦ns Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 30.

Avots: EH II, 12

nejaûcẽ̦ns, ein Hässlicher, ein Abscheulicher, Niederträchtiger Mat., Peb.: tāds nejaucē̦ns rādās cilvē̦ku acīs A. pats nejaucē̦ns vīriešu ģīmī ir viņš RA. sāpes, kuo tam nuodarījis šis skaistais milzis, šis nejaucē̦ns A. XII, 408.

Avots: ME II, 716

nelabē̦ns (unter nelabe̦ns): "draiskulis, kas neliek citiem miera" Schujen.

Avots: EH II, 14

nespe̦tnē̦ns, ein eigensinniger, starrköpfiger Mesch Fest.]

Avots: ME II, 733

nešpe̦tne̦ns, = nešpetnis: es tev gan, nešpe̦tne̦ns tāds! Vīt.

Avots: ME II, 735

‡ uôzalē̦ns Lubn., eine kleine (junge) Eiche.

Avots: EH II, 745

‡ uôzuolē̦ns, eine kleine (junge) Eiche: jaunuos bērziņus, uozuolē̦nus Straumēni ³ 21.

Avots: EH II, 745

‡ pagānē̦ns Kaudz. Izjurieši 216, eine Deminutivform zu pagãns.

Avots: EH II, 133

pagastẽ̦ns, pagastniẽks, ein Mitglied des pagasts, ein zum pagasts Gehöriger: sāka te̦kalēt muižas ļaudis, te̦kalēja arī pagastē̦ni Purap. par ieme̦slu bij vājais veselības stāvuoklis un saduršanās ar pagastē̦niem Purap. tur pa lielākai tiesai apmetās viņa pagastnieki A. XVII, 97.

Avots: ME III, 28

palaidē̦ns "zum Trocknen ausgebreitetes Heu od. Getreide" Ruhental.]

Avots: ME III, 54

palḕ̦ns, ziemlich langsam, sachte, sanft, mild: viņš mani vada pie palē̦na ūdens Psalm 23, 2.

Avots: ME III, 59

‡ papē̦ns Strasden, der Papa.

Avots: EH II, 162

I parē̦ns: auch (mit ẽ̦) Dunika, Rutzau; parē̦nu mākuoņu vidū Janš. Mežv. ļ. II, 28.

Avots: EH II, 167

‡ II parē̦ns Warkl. "pakluss": p. taiks.

Avots: EH II, 167

parē̦ns, undicht: mieži palika parē̦ni Bl. n. U. [parē̦ni mati Janš. Dzimtene ² II, 19.]

Avots: ME III, 90

pārkulē̦ns, s. pãrkũlẽjs.

Avots: ME III, 162

pavadē̦ns (?) laiks Sessw. "kaltes und ein wenig windiges Wetter" (?).

Avots: ME III, 130

pē̦ns BW. 2126 (aus Kabillen), dialektisch für pē̦rns.

Avots: ME III, 208

pilē̦ns U., = piliens.

Avots: ME III, 214

pĩlȩ̄ns (unter pĩle),

1): Demin. pĩlẽniņš Siuxt; ‡

2) = ‡ *pìlȩns ² Jauns. Raksti IV, 91 (fehlerhaft für pīlȩns?).

Avots: EH II, 241

‡ pīlulȩ̄ns, das Entlein BielU.

Avots: EH II, 241

piulē̦ns Salisb., = pĩlē̦ns, eine kleine Ente; piûlīši ² Nigr., Küchlein.

Avots: ME III, 229

‡ pīvulȩ̄ns Saul. Pie pasaules sliekšņa 10, = cãlītis, ein Keuchel.

Avots: EH II, 242

plaudȩ̄ns (unter plaûdis I): auch Lubn. (mit aû), Pas. XIII, 80.

Avots: EH II, 284

I plēns: plḕns ² , -s Oknist, Warkl., = plẽne 1; plēnis vien palikušas. plēnis (Var.: plēnes, pȩ̄rslas) bira... namiņā BW. 10118, 1 var. Demin. plēntiņa (ME. III, 339, unter plẽne 3), plḕnteņa ² Warkl.: ziepju plēntiņai Jauns. B. grm. ³ I, 17.

Avots: EH II, 293

I plēns "?": kâ uguns plēns dziest viss Duomas I, 1079. tas manai naktij blāzmas plēns Druva II, 1028.

Avots: ME III, 340

II plē̦ns, dünn Kurl. n. U., flach Bielenstein Holzb. 251. Dürfte aus plâns entstanden sein (zum ģ aus ā vgi die Bem. zu Mẽ̦traine).

Avots: ME III, 340

‡ pludurȩns Lubn. n. FBR. XVII, 126 "plaudȩ̄ns".

Avots: EH II, 301

‡ puõlē̦ns Siuxt, = leitis ‡ 3.

Avots: EH II, 346

‡ popȩlȩ̄ns Pas. XII, 192 (aus Lettg.), ein Popenkind.

Avots: EH II, 311

pūcẽ̦ns, ein böser Junge C., N.-Peb.

Avots: ME III, 444

‡ puĩkē̦ns A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 86, 93, Deminutivform zu puĩka, der Knabe.

Avots: EH II, 321

puĩķẽ̦ns Serbigal. = puisẽ̦ns.

Avots: ME III, 403

‡ puĩsẽ̦ns: Demin. puĩsēnītis FBR. XVI, 94 (VL. aus A.-Ottenhof), voc. s. puisenīti BW. 12703, nom. pl. puisenīši BW. 12466 var.: tikušam puisē̦nam te˙pat auga līgaviņa BW. 12409, 10 var.

Avots: EH II, 321

puĩsẽ̦ns, Demin. von puĩsis, der Knabe, der Junge: puisīt[i]s biju, puisēniņš, nu vel vīrs taisījuos BW. 29872, 4. viena laiva meitu nāca, uotra jaunu puisēniņu 30973, 6.

Avots: ME III, 403

puišķē̦ns, puišķe̦ns BW.35449, puišķe̦ns Linden, Golg., puîšķe̦ns ² Dond., puĩšķins Dunika, puišķins A.-Kalzenau, Spr., KL, puĩškans Dond., Demin. puišķenītis BW. 29704, = puisē̦ns, der Knabe, Junge: labāk suņam mutes devu, nekâ ciema puišķe̦niem BW. 10095, 1. malēniešu puišķęniem ne˙vienam bikšu nav 20575,1. Wohl kontaminiert aus puisē̦ns und puiķē̦ns.

Avots: ME III, 404

pulē̦ns Aahof, Treppenhof, = pulîtis.

Avots: ME III, 406

‡ pul̂kstê̦ns ² Gipken n. FBR. XIII, 73, (mit ul) Perkunen n. FBR. XVIII, 124, = pùlkstenis 1 (und 2?).

Avots: EH II, 324

‡ pusbaļ̃ķē̦ns Orellen, ein ziemlich dünner (und nicht langer) Balken.

Avots: EH II, 330

‡ pusē̦ns Preiļi FBR. VIII, 10 "?".

Avots: EH II, 331

‡ puskuĩlē̦ns Iw. ("kuo nevar rūnīt"), Siuxt, Demin. zu puskuĩlis.

Avots: EH II, 332

puvē̦ns "was verfault ist" AP., Ramkau; "Faulender; auch ein Scheltwort" Bartau; nuo puvē̦na gribuot iztaisīt lìetu Jaun. Ziņas 1937, № 54.

Avots: EH II, 340

puvē̦ns Selsau, Sessw., = puvums (nom. pl. puveni Etn. IV, 167); puvē̦ni "verfaultes Reisig" N.-Peb.

Avots: ME III, 443

raibē̦ns,

1) "?" : Jāņa tē̦vs zābakuos. Jāņa māte raibē̦nuos BW. 32710;

2) (mit "aĩ") ein buntes, junges Kalb
Neuenb.. Gr.-Autz.

Avots: ME III, 468

‡ rate̦lē̦ns Auleja, ein Rattenjunges.

Avots: EH II, 355

‡ ràudavē̦ns ² , das Junge einer Wildente: raudavīte purvu šķīre, raudavē̦na me̦klē̦dama BW. 17634, 1; "pīlē̦ns" Zvirgzdine.

Avots: EH II, 356

‡ raudulē̦ns Tdz. 38180, das Junge einer Wildente.

Avots: EH II, 356

‡ rauduvē̦ns (gesprochen mit -iv- ) Pilda n. FBR. XIII, 59, das Junge einer rauduve I 1.

Avots: EH II, 356

rè̦mbē̦ns, ein kleiner Balken Jürg.

Avots: ME III, 508

‡ re̦mẽ̦ns NB., = re̦me̦ns I: r. ūdens.

Avots: EH II, 365

re̦mpẽ̦ns C., Demin. zu rem̃pis.

Avots: ME III, 510

rẽ̦ns,

1): labā zemē jāsēj rē̦nāk Iw. rē̦na ("rupja, cieta") dzija Frauenb., Siuxt. dūmi tad arī ir rē̦nāki, gaišāki Janš. Līgava I, 125. (mākuoņi) vēl bija re̦dzami rē̦nuos, ruobainuos blāķuos Janš. Apskats 1903, S. 176;

2): r. vakars Warkl. r. (kluss) laiks ebenda. sniega mirdzuma rē̦nais spīdums viegli blāzmuoja baltajuos griestuos Veldre Dēli un meitas 193.

Avots: EH II, 369

rē̦ns, Adv. rē̦ni, mundartl. auch rēņi,

1) rẽ̦ns Nigr., Līn., Zabeln, Dunika, undicht
U., Lubn.: rē̦ni rudzi, undicht stehender Roggen Spiess, Biel. n. U. rē̦ns audums, loses Gewebe. rē̦ni vērpt. viņa ievē̦rusi aude̦klu par daudz rē̦nā šķietā Nigr. mūsu linu lauks šuogad pa˙visam rē̦ns Nigr. caur rē̦nuo mežu ieraudzījis lejā . . . cilvē̦ku Janš. Dzimtene V, 120. mati... stipri rē̦ni Dzimtene ² I, 81. viņš knaibīja savu rē̦nuo pilnbārdu A. v. J. 1900, S. 871. kritušuo rindas palika rē̦nākas Sadz. viļņi 300. gāisa kārta tuop tik dze̦stri rē̦na Duomas I, 1275. rē̦ni apdzīvuoti apgabali MWM. X, 875. nav ne reņi, ne bieži A. v. J. 1902, S. 125;

2) rē̦ns, lau, weich
(fig.), lieblich Dond.: rē̦ns gaiss, vējiņš, laiks, ūdens. silts nakts vējš burās šalc rē̦ni Druwa II, 1395. kâ ilgu ruokas apņe̦m tevi rē̦nas Kurcijs. In der Bed. 1 (vielleicht aus *rē̦dns) zu rē̦ds II u. a. (s. Persson Beitr. 638); in der Bed. 2 vielleicht aus *rē̦mns, vgl. rē̦me̦ns.

Avots: ME III, 520

rid(uv)ē̦ns "mittelmässig, viduvējs" (?): r. telēns Kl.-Dselden.

Avots: ME III, 523

rid(uv)ē̦ns "mittelmässig, viduvējs" (?): r. telēns Kl.-Dselden.

Avots: ME III, 523

rĩdzẽ̦ns: brauca gaŗa rīdzē̦nu rinda pa Lubānas lielceļu P. W. Šis ar mani tiesāties? 1.

Avots: EH II, 375

rĩdzẽ̦ns, ein (für eine kurze Zeit) nach Riga Fahrender oder aus Riga Zurückkehrender Ar.: rīdzē̦ns atvadās nuo piederīgiem Vīt. 67. sāk jau gaidīt rīdzē̦nus pārbraucam ebenda 72.

Avots: ME III, 536

‡ riêcẽ̦ns ² Ramkau, eine halbe Schnitte (Brot).

Avots: EH II, 378

rudē̦ns, s. rudaîns.

Avots: ME III, 554

‡ rûgtē̦ns Auleja, etwas Bitteres.

Avots: EH II, 387

ruĩšē̦ns, ein kleines Ferkel Rutzau.

Avots: ME III, 556

‡ rùnkulē̦ns ² Lubn., eine Deminutivform zu ruñkulis.

Avots: EH II, 385

‡ rupucē̦ns Kalupe, Lubn., eine Deminutivform zu rupucis l und 2: zē̦ni, zē̦ni, rupucē̦ni, jūs man zuobus nerādiet! Tdz. 57668.

Avots: EH II, 385

‡ sâpultē̦ns Auleja, ein kleines Geschwür (Deminutivform zu sâpulis).

Avots: EH II, 472

sasalē̦ns, ein gefrorener Klumpen (z. B. von Erde, Viehfutter usw.) Druw.: kapā savēla zārkam virsū lielus sasalē̦nus, t. i. lielus sasalušus zemes pikus Druw. luopiem nevar duot ēst ne salmu, ne sakņu sasalē̦nu ebenda. nav ne˙kādi virsāji, - tīri sasalē̦ni ("sasaluši virsāji sienam, salmiem, labībai") Fest.

Avots: ME III, 726

sātē̦ns (unter sãtans): ein Schimpfname (mit ã) Siuxt.

Avots: EH II, 473

sàusē̦ns ² Bers., Fest., sausē̦ns N. - Peb., Nötk., sausāns (mit hochle. ā aus ē̦?), ein vertrockneter (aber noch nicht abgehauener N. - Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411) Baum Fest.; sàusē̦ns, verdorrter Baum od. Ast. trockenes Holzstück Jürg.: čūluodami dega... sārtā sakrautie sausē̦ni Saul. I, 66. puisis uzme̦t uz uguns pa sausē̦nam III, 227. jādze̦n skuķi uz pakrasti, lai salasa sausānus Jauns. III, 281; sausē̦ni, dürres Holz od. Reisig, verdorrte Äste und dergl. Peb., Festen, Druw., Lös., Sessw., Selsau, N. - Schwanb.; "hager, schwach": saûsē̦ns ² cilvēciņš (aus Kurl. mitgeteilt).

Avots: ME III, 775

‡ savrūpēns "?": (puisis) bija s. Anna Dzilna 33.

Avots: EH II, 467

‡ se̦dzē̦ns, = sedzene: vakarā vuškas cirpe, rītā sedze sedzēneņu FBR. XVII, 75 (VL. aus Kaltenbr.). kuplie sedzēniņi BW. 4584 var.

Avots: EH II, 474

sēns, -s: (mit ẽ ) auch AP., Ramkau, (mit è ² ) Baltinow, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Lis., Liepna, Lubn., Mahlup, Nerft, Oknist, Pilda, Sonnaxt, Višķi, Warkl., Zvirgzdine; sūdu s. AP., jeder nicht essbare Pilz.

Avots: EH II, 481

sēns, -s, s. sẽne.

Avots: ME III, 827

‡ siļ̃ķē̦ns, Deminutivform zu siļ̃ķe, Hering Strasden.

Avots: EH II, 487

‡ sĩpuolē̦ns, eine Deminutivform zu sĩpuols, Zwiebel Kaudz. Izjurieši 259.

Avots: EH II, 493

‡ sivē̦nē̦ns Lubn., ein kleines Ferkel.

Avots: EH II, 491

sivē̦ns,

1): s. tavu pīpi grauž BW. 3049; Demin. sivēniņš BW. 5387, sivēntiņš 25167, Siuxt, Apsk. 1903, S. 14, sivēntelis Siuxt, A. Brigadere Skarbos vējos 242; ‡

2) "paisītu linu sauja" (scherzhaft) Auleja.

Avots: EH II, 491

sivẽ̦ns PS., Wolm., sivenis U., Demin. sivēntiņš, das Ferkel, Jungschwein: Sprw. sivē̦ņu maisā nepē̦rk. Aus suve̦ns (s. dies).

Avots: ME III, 850

šķe̦dē̦ns (unter šķe̦dē̦rns): auch (zum Pergelreissen) Heidenfeld, Meselau, Misshof, Nötk.; ein gespaltenes Holzstück Smilt.: šķe̦dē̦nu sē̦ta.

Avots: EH II, 630

šķe̦drē̦ns C., Schujen, = šķe̦dē̦rn,s 1 a.

Avots: ME IV, 24

šķimbē̦gs,

1) šķimbē̦ks U., šķimbuogs U., šķimbuoks U., ein ausgemauerter Brunnen
(šķinbē̦ks L., der Brunnen auf dem Markt in Wenden) U.; ein kleiner Fischteich Roop n. U.; ein Fischbehälter Salisb. und Wolm. n. U., ein Fischkasten Bielenstein Holzb. 23; ein grosser Kübel für die Brage (Branntweinspüücht) Ronneb., Serb. und Smilt. n. U., (šķimbaks) Adsel; ein Kehrichtkasten Allend. und Saüs n. U., Kehrichthaufen (šķimbē̦gs) C., Wenden: kam, tautieti, galdus plēsi, kam šķimbuogu darināji? vai es biju raudas bē̦rns, šķimbuogā glabājams? BW. 25886;

2) šķimbaks, ein grosser, tölpelhafter Mensch
Adsel: viņš ir kâ šķimbaks. Nach Sehwers Die deu. Lehnw. 162 aus d. dial. Schinbech.

Avots: ME IV, 41

‡ šķìrzatē̦ns ² Lub., ein Eidechsenjunges.

Avots: EH II, 638

sklim̃stê̦ns, ein Stück: gaļas sklimstē̦ns Rutzau. Vgl. klimšķis und li. sklimstai "Stücke geronnenen Blutes" Geitler Lit. Stud. 109.

Avots: ME III, 883

skuõlẽ̦ns Wolm. u. a., skuolens U., der Schüler.

Avots: ME III, 909

‡ škuorstalē̦ns (erschlossen aus ostle. škūrstolāns) Tdz. 37537 (aus Nautrēni), = skuõsalē̦ns.

Avots: EH II, 628

skuõsalē̦ns Bauske, skùorsalē̦ns ² Warkl., skùosulē̦ns ² Gr.-Buschhof, = kuosalē̦ns: bē̦rni mani skuosalē̦ni (Var.: kuosaliņi (=kuovārnīši)), visiem pliki vēderiņi BW. 2997 var.

Avots: ME III, 910

‡ skruõde̦lē̦ns Jans. Līgava I, 59, der (noch unmündige) Sohn eines Schneiders.

Avots: EH II, 513

skruõde̦rē̦ns Puhren n. FBR. XIV, 47, = ‡ skruõde̦lẽ̦ns (?).

Avots: EH II, 513

skuķē̦ns: man, jaunam skuķē̦nam BW. 15581, 4; Demin. nom. plur. skuķēniņi 2157.

Avots: EH II, 515

skuķē̦ns, s. skuķis.

Avots: ME III, 902

‡ šļadzē̦ns Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 71 "?".

Avots: EH II, 643

šļe̦cē̦ns: ein Holzklotz, der sich in feuchter Umgebung befunden hat Laud.

Avots: EH II, 645

šļe̦cē̦ns, wer (was) weich, schlaff ist: rube̦nē̦ni kâ šļe̦cē̦ni Bers., Fest., Golg., Stelp. tu esi tāds kâ šļe̦cē̦ns ("= nuoguris, bez spē̦ka, tīri svabads") ebenda.

Avots: ME IV, 69

slḕ̦ns ² (so zu schreiben statt "slè̦ns ² " ME. III, 928): sluoksne slē̦nas pļavas Jauns. J. un v. 12. ‡ Subst. slē̦nums, die Niedernng (?): ieraudzījis pļavas slē̦numā zirga pē̦das Jauns. J. un v. 102.

Avots: EH II, 524

slè̦ns ² (Kr.) (li. slėnas "niedrig gelegen") lauks, ein niedrig gelegenes, nasses Feld Nerft n. U., Memelshof. Zu slêne.

Avots: ME III, 928

‡ sle̦pē̦ns Pas. X, 188 (aus Smilt.), = sle̦pe̦ns 1.

Avots: EH II, 524

sluokulē̦ns (unter slùoka

1): auch BW. 2659, 4.

Avots: EH II, 530

smacē̦ns, ein nasses Holzstück: malka ir kâ smacē̦ni, ne˙maz nede̦g Druw. n. RKr. XVII, 78.

Avots: ME III, 946

smadzẽ̦ns, smadzens Wid., Ar., ein in der Weiche gelegenes, durchnässtes und angefaultes Holzstück N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378.

Avots: ME III, 947

‡ šmadzē̦ns Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 69 "?".

Avots: EH II, 648

‡ II šmaũkstulẽ̦ns Nötk. "sīks dzīvnieks, kas šmaukstina".

Avots: EH II, 648

šmaukstulē̦ns (Substantiv?) "smuks, patīkams" Grawendahl.

Avots: ME IV, 83

smìrcē̦ns ² Lis., Bers., smìrce̦ns ² Golg., feuchtes Holz(stück): bāz vai le̦dus gabalu krāsnī, vai tādu smirce̦nu, - viens pats daudzums! Aps. Zu smirkt.

Avots: ME III, 965

‡ speķẽ̦ns Siuxt, ein Speckschwein (nicht gross und leicht aufzumästen).

Avots: EH II, 548

spĩkstulẽ̦ns C., der Piezker Peb. n. U.

Avots: ME III, 1003

spilvē̦ns (unter spìlve̦ns): auch Perkunen, BW. 15705, 17, Tdz. 53770; 54238.

Avots: EH II, 551

‡ star̃cẽ̦ns AP., ein Storchjunges.

Avots: EH II, 571

‡ stãrcē̦ns Siuxt, ein Storchjunges.

Avots: EH II, 573

‡ starķẽ̦ns Jauns. Raksti IV, 180, ein Storchjunges.

Avots: EH II, 571

‡ starkulē̦ns Fest. n. FBR. XVII, 85, ein Storchjunges.

Avots: EH II, 571

‡ ste̦bē̦ns "nuopuvis kuoka stumburs; sapuvis bluķē̦ns; (fig.) truls, neveikls cilvē̦ks" Nötk.; brāļa bē̦rni kai ste̦bē̦ni ("?") Tdz. 37891, 1 var.

Avots: EH II, 575

ste̦m̃bẽ̦ns: "stumbrs, stublājs" AP.; ein noch nicht gefällter 2-3 Faden langer Baumstamm, dessen Spitze abgebrochen ist C.

Avots: EH II, 576

ste̦m̃bẽ̦ns C., der Baumstumpf; apses stembens Bračs Aukstā ē̦nā 35.

Avots: ME III, 1060

‡ ste̦n̂cē̦ns ² A.-Ottenhof "mazs, mundrs puika".

Avots: EH II, 576

stm̃bē̦ns: puiši salīduši ... bē̦rza stimbē̦nā Tdz. 42751 (aus Sessw.).

Avots: EH II, 579

stimbē̦ns, eine dicke Rute Grünwald; s. auch unter stimbe̦ns.

Avots: ME III, 1069

stirnē̦ns (unter stir̃na): stirnu ar dažiem stirnē̦niem Janš. Līgava I, 352.

Avots: EH II, 581

‡ stradulẽ̦ns AP., ein Starjunges.

Avots: EH II, 584

‡ strazdẽ̦ns Siuxt, Brīvā Zeme 1939, № 86, S. 4, ein Starjunges.

Avots: EH II, 585

‡ strazdulē̦ns Tdz. 57136, ein Starjunges.

Avots: EH II, 585

‡ striķē̦ns, eine Art Demin. zu striķis Gr.-Buschh., Lubn., (striķens) Kand.; "patievs, paīss valgs" Orellen.

Avots: EH II, 588

‡ stubẽ̦ns, ein abgebrochener Baum ohne Äste Ramkau; pie ... krustiem, kuŗu dzelzs stāvi (Schäfte) kuopš sendienām, kad te bijusi kapsē̦ta, stāv parka vidū kâ stubē̦ni Kraujiņš Spoku dzirnas 8.

Avots: EH II, 592

stum̃bẽ̦ns (unter stumbe̦ns),

1): auch AP.; re̦snie pagaļu stumbē̦ni Anna Dzilna 13.

Avots: EH II, 595

‡ suķe̦lē̦ns Siuxt, Demin. zu suķis II.

Avots: EH II, 601

suķē̦ns Lubn., = suķis II.

Avots: ME III, 1119

‡ sune̦lē̦ns Lubn., Pilda, Sakstagals, = kuce̦ns.

Avots: EH II, 603

suņe̦lē̦ns Pas. 11, 440, = kuce̦ns, Welpe.

Avots: ME III, 1124

sunē̦ns (unter sunešs): auch AP., Erlaa, Lubn., Orellen, Pas. IX, 260; X, 204.

Avots: EH II, 603

‡ sunulē̦ns O. Skrinda Latv. vol. gram. 24, Demin. zu suns.

Avots: EH II, 603

susurē̦ns, ein Zwerg U.

Avots: ME III, 1127

sutē̦ns U., ein geschmeidiger Stock zum Prügeln; zu suta.

Avots: ME III, 1127

suvē̦ns: auch Blieden, Dunika, Fehteln, Fest., Frauenb., Heidenfeld, Iw., Kal., Lasd., Marzen, Nerft, OB., Perkunen, Schrunden, Selb., Sessw., Sonnaxt, (in der Sprache alter Leute) Smilt., (suvans) Daudsewas, Rojen.

Avots: EH II, 606

suvē̦ns Kalz., Kl., Lis., Adsel, Aahof, N. - Rosen, Stockm., Kokn., Aiviekste, Uodziena, Serbigal, Golg., Schwanb., Bers., Lubn., Saikava, Kreuzb., Selsau, Fehgen, C., Tirsen, Nerft, Memelshof, Westkurl., Spr., = sivē̦ns, das Ferkel. Zu lat. sūs, gr. υ̊̃ς, av. hū-, alb. ϑi, cymr. hwch, ai. sūkará-ḥ "Schwein", ahd. sū, ae. sugu "Saü, aksl. svin "vom Schwein" u. a., s. Waide Vrgl. Wrtb. lI, 512 und Kretschmer Glotta XIII, 132 ff.

Avots: ME III, 1129

svainē̦ns, der Sohn der svaine Adolphi Gramm. 15 und nach Zalktis 1908, S. 160 auch der Sohn des Bruders der Frau; svainē̦ni, die Kinder des Bruders resp. der Schwester der Frau U. ("nicht mehr gėbräuchlich").

Avots: ME III, 1141

‡ svē̦te̦lē̦ns (unter svêtelis ² ): ist kein geringschätziges Demin. zu svētelis (wie ME. III, 1155 gesagt ist), sondern ein Storchjunges: svē̦te̦lē̦ni ilgi tup ligzdiņā BW. 2147 var.

Avots: EH II, 617

tàlcē̦ns ² Kl., Golg., Lubn., Saikava, Schwanb., Sessw., = tàlciniẽks: viņa saņe̦m talcē̦nus pagalmā Ezeriņš Leijerk. I, 253.

Avots: ME IV, 126

‡ tā̀rpē̦ns ² Auleja, Demin. zu tā̀rps I, eine kleine Schlange.

Avots: EH II, 671

‡ te̦kulẽ̦ns Siuxt, ein noch kleiner Schafsbock.

Avots: EH II, 674

te̦lē̦ns: baruo mani ... ar te̦lē̦na biezumiem BW. 2938, 1. slaikiem te̦lē̦niem 35206, 1.

Avots: EH II, 675

te̦lē̦ns U., Spr., Saussen n. BB. XII, 217, Wolm. u. a., telēniņš, Demin. zu teļš, das Kalb: viena pate man bitīte kâ pē̦rnais telēniņš BW. 30353, 4.

Avots: ME IV, 160

‡ I tḕ̦ns C., N.-Peb.,

1) ein sehr abgemagerter Mensch;

2) durchsichtiges Zeug
(drāna). Zu tēne.

Avots: EH II, 677

‡ II tē̦ns Warkl. "mierīgs": t. laiks, ūdens.

Avots: EH II, 677

tḕns ² , -s (unter tēne), ‡

2) = tēne 3 Sonnaxt (neben tēne).

Avots: EH II, 677

‡ te̦te̦rē̦ns Wessen "kurz vor dem Kalben gemolkene und dick gekochte Milch". Vgl. te̦te̦rē̦ns.

Avots: EH II, 677

te̦te̦rvē̦ns: "pirmpiens" Ramkau; gebackene Beestmilch Druw.

Avots: EH II, 677

te̦te̦rvē̦ns AP., Selsau, Tirs., (erschlossen aus hoch1e tatarvāns) Druv. n. RKr. XVII, 83; Etn. ll, 137, te̦te̦rve̦ns Geistershof, Peb., teterve̦ns N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 618, te̦tirve̦ns Bers., Biestmilch, die erste Milch der Kuh; gebackene Biestmilch Peb. - Etwa nach der Farbe zu teteris I ??

Avots: ME IV, 169

tilē̦ns A.-Rahden n. U., = tilka 1, der Eiszapfen. Aus den finnischen Sprachen (vgl. estn. tila "Eiszapfen"), s. Thomsen Beroringer 282. Zur Form vgl. pilēns.

Avots: ME IV, 187

tìrdzē̦ns: auch (mit ìr ² ) Saikava.

Avots: EH II, 683

tìrdzē̦ns Sussei n. FBR. VII, 131 (mit ìr2), tìrdzāns ² Preili n. FBR. VIII, 11, = tirdziniẽks; Plur. tìrdzē̦ni Jürg., (mit ìr ² ) Bers., Kl., Meiran, tìrdzani ² Gr.-Buschh., Pilda, Sessw., tirdzani Infl. n. U., = tirdzinieki: uz šuo tirgu tirdzē̦ni bija sade̦vušies paprāvā skaitā B. Vēstn.

Avots: ME IV, 194

‡ tìte̦rē̦ns ² Linden in Kurl., ein Truthahnjunges.

Avots: EH II, 687

‡ trucē̦ns Lubn., Demin. zu trucis I 1.

Avots: EH II, 698

trupē̦ns, auch Druw., Ramkau.

Avots: EH II, 698

trupē̦ns,

1) = trupeknis 1 N.-Peb. n. Latv. Sanle 1926, S. 411, Adl., AP., Schujen, Segewold, Selsau, Vīt.: viņa visus trupē̦nus ve̦lk mājā un de̦dze̦na AP. nav ne˙vienas pagales labas malkas, tikai trupē̦ni Vīt.;

2) Schimpfwort: ak tu ve̦lna trupē̦ns! Kaudz. Izjurieši 279.

Avots: ME IV, 247

trusē̦ns (unter trusis II): ein kleines Kaninchen AP.

Avots: EH II, 699

‡ tupinē̦ns Lubn., eine kleine Kartoffel.

Avots: EH II, 704

‡ turcē̦ns, ein Türkenjunge: turku māte ar pieciem turcē̦niem Tdz. 51782.

Avots: EH II, 704

tutulē̦ns, der Duzbruder, Duzfreund Vīt.; tie jau ir lieli tutulē̦ni Vīt.

Avots: ME IV, 275

‡ ubadzē̦ns, Deminutivform zu ubags, Bettler: taidi šaidi ubadzē̦ni Tdz. 47173, 1.

Avots: EH II, 711

ûdrê̦ns ^2, ein Fischotterjunges Janš. Mežv, ļ. II, 389.

Avots: ME IV, 406

ũpē̦ns C., (mit û ²⁾ Bauske, ein junger Uhu Dr.

Avots: ME IV, 409

I vaķē̦ns, ein dickes, kleines Kind Golg.; ein feistes Ferkel oder ein anderes so beschaffenes Tier Lis.: Annas bērns jau krietns vaķē̦ns Golg. tas tik ir vaķē̦ns - apaļš kâ pūpuols! ebenda. Vgl. vaķans.

Avots: ME IV, 449

II vaķē̦ns Wirgin., schlaff: sunim vaķē̦nas ausis Wirgin,

Avots: ME IV, 449

vanadzẽ̦ns, ein Habichtsjunge Pas. VII, 368; s. auch unter vanags I.

Avots: ME IV, 467

var̂de̦lē̦ns: auch Gr.-Buschh., Kalupe, Lubn., Oknist, Selb.

Avots: EH II, 757

var̂de̦lē̦ns, Deminutivform zu var̂de I, ein kleiner Frosch: vardes kurca purviņā, varde̦lē̦ni maliņā BW. 276.

Avots: ME IV, 476

var̂dulē̦ns: auch AP.

Avots: EH II, 757

var̂dulẽ̦ns C., Deminutivform zu var̂de I, ein junger, kleiner Frosch L., U.: pa peļķēm staigādami, vardulē̦nus lasīdami BW. 12797.

Avots: ME IV, 477

varē̦ns, s. vare̦ns.

Avots: ME IV, 477

‡ varglẽ̦ns Kaltenbr., = var̂dulē̦ns.

Avots: EH II, 758

varmãcẽ̦ns Nötk. "ein kleiner varmāka 2; der kleine Sohn eines varmāka 2" Vīt.

Avots: ME IV, 480

vãrnẽ̦ns: auch Orellen, Pas. III, 317; mīlīgi dzīvuosim kâ vārnē̦ni ligzdiņā BW. 23238.

Avots: EH II, 764

vãrnẽ̦ns (li. varnėnas) Pas. VII, 186, vārne̦lē̦ns Pas. I, 175, Demin. zu vãrna, eine kleine Krähe.

Avots: ME IV, 506

vãrnulẽ̦ns: auch Orellen.

Avots: EH II, 764

vãrnulẽ̦ns Ar., = vãrnē̦ns.

Avots: ME IV, 507

ve̦lē̦ns (unter ve̦lē̦na 1): mit ẽ̦ Siuxt; (duris) ve̦lē̦niem aizkrautas Pas. XV, 286.

Avots: EH II, 769

‡ vè̦lne̦lēns ² Gr.-Buschh., Kaltenbr., Pas. XIV, 71, = ve̦l̃nẽ̦ns.

Avots: EH II, 770

ve̦l̃nẽ̦ns: auch (mit e̦l) Lubn., Preiļi (Kur. Nehrung), BW. 20244, Tdz. 37568; Demin. velnēniņš Tdz. 55163.

Avots: EH II, 770

ve̦l̃nẽ̦ns Pas. VII, 325, ein kleiner Teufel (geringschätzig); s. auch unter ve̦lns.

Avots: ME IV, 532

ve̦prē̦ns (unter vepris): auch AP., (mit e) Siuxt.

Avots: EH II, 771

vārne̦lē̦ns (unter vārnẽ̦ns): auch (mit ā̀r ² ) Gr.-Buschh., Kaltenbr.

Avots: EH II, 764

I vḕ̦rsē̦ns C., Wolm., (mit ḕ̦r ² ) KL, Prl., Schwanb. u. a., auch vērsenis Glück, ein heranwachsender Ochse U.: vienu vērseni nuo lieliem luopiem (einen Farren aus den Rindern) Glück IV Mos. 7, 21. pē̦rnie vērsēniņi BW. 30354, 1. vē̦rsē̦ns bļauj Anekd. IV, 248.

Avots: ME IV, 565

II vē̦rsē̦ns N.-Peb., = vērsītis.

Avots: ME IV, 565

ve̦zmē̦ns U., Rentzen, Wolmarshof, ve̦zme̦ns Etn. III, 738, Karls., ve̦zme̦rs W.- Livl. n. U., Daugeln, Nauksch., Roj: Thorney, Seppkull, Wenden, Widdrisch, ve̦zmē̦rs Pankelhof, Salisb., = be̦zmē̦ns, der Besemer, die Schnellwage. Mit dem v- von arab. wäzna", osm. vezne "Wage"?

Avots: ME IV, 547

ve̦zumē̦ns Lubn., Demin. zu ve̦zums.

Avots: EH II, 773

vilce̦lē̦ns: auch Pas. IX, 174.

Avots: EH II, 782

vilce̦lē̦ns, ein kleiner Wolf: māte duošuot vienu vilce̦lē̦nu LP. VI, 700.

Avots: ME IV, 585

vìlcē̦ns C., (mit il̂ ² ) Siuxt, Demin. vilcēniņš BW. 19950 var., ein junger Wolf U., Pas. II, 380, Janš. Mežv. ļ. II, 414.

Avots: ME IV, 585

‡ vìrbe̦lē̦ns ² BW. I, S. 923, № 2659, I (aus Lettg.), ein Rebhuhnjunges.

Avots: EH II, 786

‡ viste̦lē̦ns Kaltenbr., Lubn., ein kleines (junges) Huhn.

Avots: EH II, 790

‡ vistē̦ns Lubn., (mit ẽ̦) Siuxt, ein (weibliches Siuxt) Keuchel.

Avots: EH II, 790

‡ vucinē̦ns Lubn., Demin. zu vucins.

Avots: EH II, 798

zābacē̦ns, = zàbakainis: tai būs vīrs zābacē̦ns (Var.: dabūs vīru zābakuos) BW. 34923, I var. (aus Aiskuje).

Avots: ME IV, 693

žagatē̦ns, eine kleine (junge) Elster Pas. VI, 305: nuo tā kraukļa gulējuma vārnai mazi žagatē̦ni BW. 34880.

Avots: ME IV, 787

‡ zaķe̦lē̦ns Pas. IX, 172, ein Hasenjunges.

Avots: EH II, 800

zaķē̦ns: auch Pas. XIII, 329; Demin. voc. s. zaķēnī[n] Tdz. 37243.

Avots: EH II, 800

zaķē̦ns Spr., Frauenb. u. a., ein kleiner Hase.

Avots: ME IV, 682

zaķulē̦ns A. XX, 266; XXI, 349, ein kleiner Hase.

Avots: ME IV, 683

zaltulē̦ns Frauenb., eine kleine Ringelnatter.

Avots: ME IV, 686

‡ zebiekstẽ̦ns AP., Delle Neg. nieks 29, ein Wieseljunges.

Avots: EH II, 803

zē̦ns (nach L. nur bei Riga und in Kurland, nach U. in Livl. kaum gehört, in Kurl. häufig), Demin. (verächtlich) zēnelis, ein Knabe, Junge: zē̦ns kâ skriemelis RKr. Vl, sak. v. 852. zē̦ns kâ smilga (Br. sak. v. 1505), ābuols (1506), rutks (1507), laucenieku jauni zē̦ni BW. 12877, 1. ciema zē̦ni (Var.: puiši) 12133, 11 var. krietnu kalpa zē̦nu 10954 var. tie visi bij kalpu zēneli Alm. Kaislību v. 9. Aus mnd. soen (bei A. Lasch Mnd. Gramm. S. 196) resp. nd. sön (bei P. Schmidt RKr. XV, 48) oder sên, sän "Sohn" (bei Frischbier II, 105).

Avots: ME IV, 715

‡ žīde̦lē̦ns Tdz. 52917 (aus Lubn.), Kaltenbr., = žĩdelis.

Avots: EH II, 819

žĩdẽ̦ns Wolm. u. a., ein Judenjunge U.

Avots: ME IV, 812

‡ ziluonē̦ns Jaun. Ziņas 1938, № 160, ein Elephantenjunges.

Avots: EH II, 807

zir̂dze̦lē̦ns, verächtl. Demin. zu zir̂gs, Pferd: vai tad nu šis lāga zirgu var nuopirkt? tik tādu zirdze̦lē̦nu bij atvedis Saikava.

Avots: ME IV, 726

zir̂dzē̦ns: pejoratives Demin. zu zir̂gs Lubn., O. Skrinda Latv. vol. gram., S. 24; ein kleines, für schwere Arbeit untaugliches Pferd A.-Ottenhof.

Avots: EH II, 808

zir̂dzē̦ns AP., Saikava, zir̂dzans Schwanb., Demin. zu zir̂gs, ein kleines Pferd.

Avots: ME IV, 726

‡ zirgulē̦ns (pejorativ) O. Skrinda Latv. vol. gram. S. 24, = zir̂dzē̦ns.

Avots: EH II, 808

zivtulē̦ns, Demin. zu zivs, Fisch: izšķiļas zivtulē̦ni MWM. IX, 639.

Avots: ME IV, 730

žļadzē̦ns, ein nasses Holzstück: tik smags kâ žļadzē̦ns Gr. - Buschh.

Avots: ME IV, 814

žļe̦dzē̦ns,

1) eine weiche, formlose Masse (z. B. von kleinen, runden, weichen Tieren gesagt)
Lubn., Prl.: tas bē̦rns (pīlē̦ns) kâ žle̦dzē̦ns Prl.;

2) "piemircis, sapuvis kuoks" Vīt.;

3) ein schlaffeŗ weichlicheŗ fauler Mensch
Vīt.

Avots: ME IV, 817

znuotē̦ns,

1) "znuota dē̦ls" (mit ùo ² ) Vīt.;

2) "mazs, niecīgs znuots" Nötk. (mit uõ und ũ, ); Deminutiv zu znuõts Rutzau (mit uõ ), kosend, aber geringschätzig ) Blieden.

Avots: ME IV, 748

zuõbē̦ns (unter zuõbe̦ns 1): auch Schrunden.

Avots: EH II, 813

zuose̦lē̦ns: mit ùo ² Borchow, Kaltenbr., Lubn., Oknist.

Avots: EH II, 813

zuose̦lē̦ns, s. zuosulē̦ns.

Avots: ME IV, 759

zuosē̦ns: mit ùo ² Lubn., Pilda.

Avots: EH II, 813

zuosē̦ns Bauske, Stenden, = zùosulē̦ns: zuosens gāginājis LP. VI, 247.

Avots: ME IV, 759

zuoslē̦ns:

1) mit uô ² AP.; ‡

2) = zuosene III: juožamās siksnas z. A. Upītis Kailā dzīvība 9.

Avots: EH II, 813

zuoslē̦ns, s. zuosulē̦ns.

Avots: ME IV, 760

zùosulē̦ns: mit ùo ² Kaltenbr., mit uô ² Frauenb.

Avots: EH II, 813

zùosulẽ̦ns C., (mit ùo ² ) Bers., Erlaa, Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, KatrE., Kl., Lubn., Meiran, Saikava, Sessw., Sonnaxt, (mit uô ² ) Arrasch, Salisb., zuosulē̦ns L., BW. 17605 var., Memelshof, zùose̦lē̦ns ² Warkh., zùosale̦ns ² Oknist, zùosalāns ² Prl. n. FBR. VI, 94, zuôslē̦ns ² Bauske, Schnehpeln, Stenden, Wandsen, zuoslē̦ns St., U., BW. 30566, 1, ein junges Gänschen.

Avots: ME IV, 760

žurcē̦ns, Demin. zu žurka, eine kleine, junge Ratte Dr., Wid.: tie ir žurcē̦ni, kas nuokuodīs viņus LP. V, 20. slapjš kâ žurcē̦ns Aps. IV, 78.

Avots: ME IV, 833

žùrkalē̦ns ² Prl. n. RKr. VI, 76, Demin. zu žùrka, eine kleine Ratte.

Avots: ME IV, 834

‡ žur̂kulẽ̦ns ² AP., ein Rattenjunges Lesten.

Avots: EH II, 822

‡ zutulē̦ns Jaun. Ziņas 1938, № 41, ein Aaljunges.

Avots: EH II, 812

zvê̦rē,ns C., ein junges wildes Tier U.: kâ plēsīgs zvē̦rē̦ns CTR. I, 51. nevaldāms zvē̦rē̦ns viņš ir MWM. VI, 151.

Avots: ME IV, 772

zviêdzē̦ns ² Sassm., ein grauer Wasservogel.

Avots: ME IV, 782

zvirbulē̦ns (unter zvir̃bulis): ein Spatzenjunges (mit ir̃) Siuxt, Tdz. 56677.

Avots: EH II, 815

‡ žvir̃bulẽ̦ns AP., ein Spatzenjunges.

Avots: EH II, 824

âdenis T., âdeniẽks PS.,

1) ein Pferd, eine Kuh, deren einziger Wert nur noch in der
āda, Haut besteht, die Schindmähre Palzm., Lös. Etn. III, 145; ādeņa zirgs Latv.; juo es pašreiz sakās lieku savu dzejas ādenieku Laicēns;

2) ein hagerer Mensch
Etn. I, 139.

Avots: ME I, 236

atàlguôt, tr., besolden, belohnen, vergelten: kalpus atalguo ne naudā vai graudā, bet ar zemes gabalu. un tavu lēnsirdību atalguo MWM. V, 252. Refl. -tiês, sich bezahlt machen, Vergeltung, Lohn erhalten: pūliņi atalguojās Pūrs III, 49. atàlguõjums, die Belohnung.

Avots: ME I, 148

atplêst, ‡ Refl. -tiês "atdauzīties" Dunika, Kal: puisēns nu jau būs atplēsies, lai liekas nu mierā!

Avots: EH I, 159

‡ bèizerêt(iês) ² PV. "= svĩbinât; čuknît": b, ar skalu; zēns beizerē kaķi pa pagulti.

Avots: EH I, 211

‡ bèizerêt(iês) ² PV. "= svĩbinât; čuknît": b. ar skalu; zēns beizerē kaķi pa pagulti.

Avots: EH I, 211

‡ briẽža NB., der Strich: zēns burtnīcā sažīkājis briežas.

Avots: EH I, 244

‡ II budžināt (> tanm. budžinet) Strasden, kraulen: suķēns grib, lai es viņu budžinu.

Avots: EH I, 249

dzèiveri ^2. Porsch Mar.; [mit ostle. aì aus ei wohl auch] dzaivariņi Etn. II, 55 aus Oppek. [auch -ar- kann hier auf -er- zurückehen] und dzaivari dass, [Alt- und NeuSchwaneb.] und L. Laicēns Duomas III, 344. [Doch spreche man dzaivar(āj)i neben dzeivari auch hie und da im Bauskeschen Kreis. - Reimwort zu vaivariņi. vaiveri dass.]

Avots: ME I, 540

grābis. ‡

2) "wer viel auf einmal greift, fasst"
(mit â ² ) Frauenb.: zēns grābj sukuru saujām: ak tu g. tāds!

Avots: EH I, 400

‡ izskuolêt Sonnaxt, = izskuôlinât: izskuolēts zēns.

Avots: EH I, 480

‡ izspiedze* L. Laicēns; die Geheimpolizei.

Avots: EH I, 482

ka,

1) das
(deklarativ): nav labi, ka bē̦rni tâ tiepjas. es vē̦luos, ka tu paliktu mājās. es ce̦ru, ka tu mani drīz apmeklēsi. Zuweilen mit lai: tas teicis, ka lai puika neē̦das tās maizes LP. VI, 788. viņi jau māca dē̦lu, ka lai tas pašus ve̦cuma dienās žagaruo A. XIII, 2, 134;

2) weil
(kausal): zeme gul atmatā, ka nevaid arājiņa. Gewöhnlich mit vorhergehendem tāpēc, tālab, tādēļ, tamdēļ: vērsis tādēļ nav dārgāks, ka tas raibs. vai tādēļ nedziedāja, kas es biju sērdienīte BW. 246. Oft wird tādēļ, tāpēc u. s. w. in den Nebensatz gerückt: viņš neatnāca, tāpēc ka bija slims;

3) dass, sodass
(konsekutiv): es biju tâ gājuse, ka pēdiņu nepazina Ltd. 1557. sivē̦ns sili neizēda, ka tas kāju neiecēla BW. 31249, ohne die Beine hineinzusetzen. sāk tik klusu čukstēt, ka ne˙maz sadzirdēt LP. II, 86. viņš piekrāvis tādu ve̦zumu, ka tik nu;

4) dass, damit
(final): [tu jau gribi, ka tevi nuoraidītu U.] tâ biju nākuse, ka salmus kratīt BW. 28747. Lība bij sabāzuse salmus krāsnī, ka rītā maizi cept LP. VI, 260;

5) als, wenn
(konditional),aus kad, in der Volkssprache: ka (st. kad) viņš nenāk, lai nenāk Mag. XIII, 3, 49. ka(d) man ūdens būtu, tad alu dze̦rtu, ka(d) man ūdēns trūkst, tad man ūdens jādzeŗ RKr. VII, 699;

6) ka für
kad auch in Wunschsätzen: ka (st. kad) tu iz˙čibē̦tu!

[7) temporal: šī devīta vasara, ka nuomiris U., dieses ist der neunte Sommer, dass (seit) er tot ist.]
Eigentlich der alte nom., acc. s. neutrius gen. zu kas (= la. (= quod, [apr. ka, got. ƕa). Vgl. auch Le. Gr. §§ 377, 845 - 7].

Avots: ME II, 128, 129

kne̦ts "adrett, stramm, nett": kne̦ta meita. būtu citādi kne̦ts zēns Alm. [Reimwort zu gne̦ts.]

Avots: ME II, 245

‡ lum̂zna ² Wandsen, Teilchen einer sich teilweise abgeschält habenden Kieferrinde; lùmznas Ermes "drubazas": birdinādamas nuo luogiem stikla lumznas kâ iztecējušas acis A. Jansons Ērglēns.

Avots: EH I, 761

mẽnesis li. dial. mė̕nesis), mẽness, -s [gen. s. mēness bei Glück I, Kön. 12, 32, Jerem. 52, 6, I Makkab. 7, 43; ein nom. pl. mēnesis Lukas 1, 24, Joh. 4, 35 u. a.], Demin. mẽnesniņš, mẽnestiņš, mẽnesĩtis, mẽnesnĩtis BW. 5226, mẽnestiņa 6834, mẽnestĩte 4753,

1) der Mond:
mēnesis uzle̦c, mirdz, spīd; aug, dilst od. zūd, nimmt zu, nimmt ab. esi tik žigls kâ mēness pie debess! Tr. IV, 585. auguošs, jauns, pilns, dilstuošs, ve̦cs, tukšs mēnesis, zunehmender Mond, Neu-, Vollmond, abnehmender Mond; Altlicht. ja grib, lai labībai labas vārpas, tad vajaga sēt tādā me̦tā, kad mēnesis līks - vai nu jauns, vai ve̦cs Tr. IV, 529. [mēness ir maitāta (von einer Mondfinsternis) L.] ve̦ci ļaudis vēl ar+vienu rēķina pēc mēnešiem, vis+pirms pēc tā, vai kāds darbs padarīts jeb vai padarāms auguošā vai ve̦cā mēnesī Konv. ² 2150. mēnesis jaunā galā, der Mond im ersten Viertel, m. ve̦cā galā, der M. im letzten Viertel;

2) der Monat; die alten, jetzt in Vergessenheit geratenen Benennungen der Monate:
ziemas mēnesis, Januar L., sveču m. L., Februar, sē̦rsnu jeb baluožu m. L., Einhorn, März; sulu m., April Einhorn, L.; lapu, sējas (sēju) L.) m., Mai; papuves, ziedu m. L., Juni; siena m. od. liepu m. (Etn. IV, 90), Juli; rudzu L., labības m. Launitz, August; silu m. L., silu, virsāju, auch ve̦salu m., Etn. IV, 100, September; rudens, zemliku, veļu m., Oktober L., salnas m., November L.; vilku m. L., Dezember. L., St. u. Biel. II, 51 unterscheiden mēness, -s, der Mond, von mēnesis, der Monat, wobei n. L., St. und U. mēness weiblichen, jetzt wohl nur männlichen Geschlechts ist. Dieser Unterschied ist jetzt verwischt; das weibliche Geschlecht ist nur noch in dem Deminutiv mēnestiņa, mēnestīte in der Bedeutung "Mond", und der konsonantische Stamm in dem Genitiv mēness "des Mondes" (mēness [gew. mēneša] un zvaigžņu neredzi) und in den Zusammensetzungen, z. B. mēnessgrieži, [mēness gruoži od. gruožas in Fest.], dafür jedoch jetzt gew. mēnešgrieži der Mondwechsel. Zu li. mė̕nuo (gen. mė̕nesies), apr. menins, got. mēna "Mond", la. mēnsis, gr. μήν "Monat" u. a., s. Walde Wrtb. ² 476 f., Berneker Wrtb. II, 51].

Avots: ME II, 616

minêt, -u, -ẽju [li. minė̕ti "gedenken, erwähnen", slav. manēti "meinen"], tr.,

1) erwähnen, gedenken:
Sprw. kas daudz zin, tas daudz min. ietin iešu tautiņās, minēs manu gājumiņu BW. 9595. minē̦tā dienā arī nuotika... Aus. II, 4. kungs nuogāja pie minē̦tā saimnieka Dīcm. pas. v. I, 39. dievu minēt, Gott zum Zeugen anrufen, schworen U.: tautiet[i]s, dievu minē̦dams, dzīrās mani sagaidīt BW. 10771, 5 var. ticiet mani, neticiet, dievvārdiņa neminēšu 7367;

2) raten:
un minē̦damas viņas min: viņš mīl, - viņš nemīl, - kas tuo zin? RSk. II, 242. Refl. -tiês, sich zu erinnern versuchen; hin- und herraten: viņš minējās, bet nevarēja atminēties JR. V, 85. un gudruo un minas nu pērtiķis Zuobgala kal. 1904, S. 96. "bet nuo kam tas gan cēlies?" minējās viņa biedri Vēr. II, 1426. - minams, mlnamais,

1) der (das) zu Erwähnende, des zu gedenken ist;

2) das zu Ratende, das Rātsel: uzmin[i] manu minamuo (Var.: atmini manu minējamu [sic!])! JK. - Subst. minẽjums, das einmalige Erwähnen, Raten:
mūsu ieduomas un minējumi par dabu Vēr. II, 1366; minêšana, das Erwähnen, Raten; minê̦tājs, einer, der erwähnt, gedenkt, rät. [Nebst manît (s. dies) zn apr. acc. s. minisnan "Gedächtnis", li. miñti "gedenken, raten", mintis "Gedanke", slav. раmętь "Gedächtnis", ai. manyatē "meint, gedenkt, erkennt", mánaḥ "Sinn", mati-ḥ "Andacht", gr. μέμονα "gedenke", μένος "Streben", la. meminī "erinnere mich", mēns "Gemüt", commentus "erdacht", ir. menme "Geist", air-mitiu "reverentia", got. man "meine", munan "βουλεύσϑαι", gamunds "Andenken" u. a., s. Trautmann Wrtb. 180f., Walde Wrtb˙a 474 f., J. Schmidt KZ. XXXVII, 44, UIjanov Znač. I, 29 f.]

Avots: ME II, 629, 630