Paplašinātā meklēšana

‡ ķē̦ra (?) P. Allunan "eine Anstalt zum Fangen": putnu ķ. zivju ķ.

Avots: EH I, 700

šķẽ̦rbalains, krächzend, heiser, unrein (von der Stimme) Nigr.

Avots: ME IV, 33

šķẽ̦raiņi AP., = šķēraini svārki.

Avots: ME IV, 33

šķẽ̦raîns Drosth., scherenartig Mar.: šķē̦rainas kājas (die Rede ist von Krebsscheren) cilādami R. Kam. 104. šķē̦raini svārki A. XX, 209, "Schösenrock" AP.

Avots: ME IV, 33

šķē̦ravas "?": šķē̦ravas (= šķē̦rkuoki?) un stelles pagatavuo uz vietas A. Me̦lnalksnis Mazsalaca 48; šķẽ̦ravas Seppkull "= šķē̦rumi."

Avots: ME IV, 33

atķer̂t, 2): "Einhalt tun" Bauske: a. ruozi. vēl laikā atķēra, gerade noch zur rechten Zeit fing man an (den verbrühten Fuss zu heilen) Lemburg. a. kāsu Segew.; ‡

4) erkennen
Segew.: tas laikam ir Pēteris; nevaru krẽ̦slā a.

Avots: EH I, 152

atpalikt, intr., übrig bleiben: lācīts ķēra, vilciņš guva, kas tur vaira atpalika BW. 27516, 1.

Avots: ME I, 181

‡ be̦kainis "?": kad meitas gāja aitu kūtī mēģināt savu laimi, Lūsiņa nuoķēra tuo be̦kaini Janš. Bandavā II, 404.

Avots: EH I, 212

‡ blêņa ² Siuxt, = blèņas: kad viņš kādai blēņai pieķēras, tad vairs nebij miera.

Avots: EH I, 229

‡ čakarnieks, der Baggerer (?): "čakarnieki", me̦klē̦dami Daugavas dibe̦nā nuogrimušuos kuokus, ... uzķēra kādu līķi Jaun. Ziņas v. 27 August 1928.

Avots: EH I, 283

‡ čamda, das Betasten; die Durchsuchung, Haussuchung; das Stehlen Fest.: viņu pieķēra pašā čamdā (beim Diebstahl).

Avots: EH I, 284

‡ ciêšis, Adv., = ciêti 3: ķēra c. N.-Rosen n. FBR. VIII, 48.

Avots: EH I, 278

cikiņ, cik cikīt, wie viel, wie weit davon, dass, wieviel fehlte daran, dass, beinahe, fast: cikiņ neizkritu nuo ratiem Kauliņ. cik cikīt ve̦cais mūs nenuoķēra A. XV, 340.

Avots: ME I, 380

drukns, stämmig, klein und recht dick, vierschrötig, kräftig, stark: viņš drukns, plecīgs, neveikls kâ lācis Purap. drukns augums, kuoks, uozuols, jē̦rs PS. puikas saķēra putnu, nevis lē̦ni un mīlīgi, bet īsti drukni Aps. [Nebst drukts. drūkts wohl zur Wurzel von li. drútas od. drūktas "stark, dick", kymr. drûd "fortis, strenuus", ai. dhruvá-ḥ "fest stehend, beständig", gr. δροόν. ἰσχυρόν Hes. u. a. bei Trautmann Wrtb. 61.]

Avots: ME I, 503

duklas, die Schlinge, der Fallstrick: putnus viņš ķēra duklām. duklas ir nuo ašķiem vītas cilpas putnu, visvairāk teteŗu ķeršanai ziemas laikā Wend.; [vgl. dukurs II,].

Avots: ME I, 511

dzirkstelaîns, [dzirkstelains Bers.], funkelnd, Funken sprühend, feurig: pūķis ar dzirkstelainu asti LP. VI, 106. vidū jūŗas gulbi ķēra, dzirkstelaiņus viļņus meta BW. 2589. dzirkstelaina (Var.: dzirkstelīte) tautu meita.

Avots: ME I, 554

izķer̂t, tr.,

1) heraus -, weggreifen, wegnehmen:
viņš izķēra tai baltuo ripiņu AU.;

2) ausfangen, auskrebsen, ausfischen:
vēžus, zivis. Refl. - tiês, vergeblich lange fahnden, fangen: kaŗa spē̦ks izķeŗas dienām un nenuoķeŗ ne˙kā LP. I, 104.

Avots: ME I, 759

ķer̂t, ķeŗu, ķêru, tr.,

1) greifen:
Sprw. kas ātri ķeŗ, tam pirksti de̦g od. tas sadedzina pirkstus. ķeŗ, kuo redzi, tik zagt vien neeji. neķer bļuodas dibe̦nā BW. 19251. par daudz ķeŗ pliku, es zieht zu zehr an (vom kahlen Winterwege) Stuhrhof. ķeŗamā kāre, die Lust zu greifen LP. VII, 865 ;

2) haschen, fangen:
Sprw. ķer nu čigānu krūmuos! ķer mani ruokā, sit mani kuokā! so fordert der eine den andern auf, ihn zu fangen Etn. IV, 41. tas bijis vēl tanīs laukuos, kad rekrūšus ķēra Etn. III, 93. vīrs ietaisījis ķeŗamuo bedri LP. V, 176. putnus, zvē̦rus, vēžus, zivis, peles ķert. zaķi ķert, fallen (von Kindern). lūšus, pelītes, zagli ķert, lettische Spielchen ; vistiņas ķert, blinde Kuh spielen ; aitas, aunus ķert, ein Orakel zu Weihnachten, um zu erfahren, welches Mädchen im kommenden Jahre heiraten wird ;

3) erreichen, ereilen, treffen:
braukuši ar līkumu, lai neķe̦rtu vidu LP. III, 68. jūsu pusi krusa ķe̦'rusi Aps. lietus gan ķers šuoreiz arī mūsu galu. kalniņā miežus sēju, lai salniņa tuos neķeŗ BW. 28009. akmens, pātagas gals, šāviens ķēris meitu. viņu ķēra trieka ;

[4) liesmas ķeŗ pa aizkuru U., die Flamme schlägt zum Ofenloche hinaus. ]
Refl. -tiês,

1) einander greifen, fangen:
viens acumirklis ķeŗas uotrā Vēr. II, 26. [acīs ķerties U., in die Augen fahren, zanken.] viņi ķērās matuos, sie fuhren sich in die Haare ;

2) sich anfassen, sich woran halten, sich klemmen, stocken, hapern:
suns ķēries šim pie kājām LP. VII, 984. kur kājiņa neķērās ce̦lmainā līdumā? zaģis ķeŗas. labam runātājam vārdi neķeŗas, bet sliktam neķeŗas SDP. VIII, 30. meita nevarējusi darba pabeigt: visur ķēries, visur atdūries LP. III, 83. Sprw.: juo steidz, juo ķeŗas ;

3) in seinem Interesse greifen, sich woran machen, woran gehen, zulangen, seine Zuflucht nehmen:
viņš tai ķērās ap kaklu, er umhalste sie. [ar maukām ķerties U., sich mit Huren abgeben.] slīcējs ķeŗas pie salmiņa. saimnieks ķērās pie darba LP. VII, 346. pie ielauztas karašas visi ķeŗas. palīgiem bij jāķeŗas pie gudrības LP. III, 77 ;

4) sich anbeissen, an die Angel beissen:
makšķerē, kuŗas šķina zagta, zivis labi ķeŗuoties Etn. III, 95. vienreiz zvejnieks izzvejuojas cauru dienu, - neķeŗas ne˙kā LP. IV, 136. Übertragen - in grosser Menge gefangen od. geschossen werden: šuovakar vēži labi ķeŗas. viņš gājis medīt, bet ne˙kā neķēries LP. IV, 223. putni neķeŗuoties LP. VII, 237 ;

5) greifen, dringen:
kad ecēšas diezgan dziļi neķeŗas zemē... Konv. ² 880. tie vārdi bagātajam ķē̦rušies pie dūšas (gew.: pie sirds), gingen zu Herzen LP. V, 260. tas ķērās dze̦guzei pie guoda, das war ehrenrührig Adam. tas ķeŗas pie kauliem, das durchdringt Mark und Bein. [Wohl aus * kar̂t (in aizkar̂t) unter dem Einfluss von tver̂t (vgl. kvê̦rt). Vgl. kãrt, Grünenthal Изв. XVIII, 4, 142 f. und v. d. Osten - Sacken IF. XXII, 316.]

Avots: ME II, 369, 370

lùocîtava, das Gelenk [Wolm.], PS., C., Kl., Spr., Bers.: luocītavas jeb mītis Konv. ² saķēra Edes ruoku, šuoreiz augšpus luocītavas Saul.

Avots: ME II, 523

mẽrķêt, -ẽju,

1) zielen:
viņš mērķēja uz putnu, bet neķēra. [uz kādu lietu mērķēt, zielen (mit Worten) U.;

2) bezeichnen
U.] Refl. -tiês, spielend, albernd eine Flinte oder etwas Flintenähnliches wiederholt auf etwas richten, aber auch überhaupt Unsinn treiben, albern: kuo tu te mērķējies ar tuo bisi? nemērķējies tik daudz! sei nicht so albern Dond., Kand., Ahs., Mat.

Avots: ME II, 620

me̦trê̦gs, ein Stock zum Hauen, Werfen Lub., Lös. n. Etn. IV, 146: viņš paķēra kādu... me̦trē̦gu Vīt. 80.

Avots: ME II, 608

muļˆķinât, foppen, betören: puika ātri apķēra, ka prūsi viegli vien var muļķināt Etn. II, 172. Refl. -tiês, sich foppen, sich betören: neļauj muļķināties.

Avots: ME II, 666

II mùlss, verwirrt, kofus: viņš atsprāgst nuost, nuo truokšņa mulss Sudr. E. biedrs saķēra pie plēciem mulsuo draugu MWM. VI, 335. Sveķītim prāts bija tik mulss Seibolt. mulsi tik tevi vairs atminēs Janš. mulsi skatās vis˙apkārt Janš.

Avots: ME II, 665

‡ papluzdinât Dunika, eine Weile rütteln (?): suns nuoķēra kaķi un tuo papluzdināja ("vairākkārt sita uz abiem sāniem, zuobuos turē̦dams"). lupatu p. ("papluosīt").

Avots: EH XIII, 164

pãrķer̂t, ‡

2) "pārjemt" Dunika: diegs tik gaŗš, ka pati nevaru tuo vidū p. (tâ gadās, kad tuo grib salikt dubulti); ‡

3) aufgreifen
Meselau: viņi viens nuo uotra pārķēra malkas škilas.

Avots: EH XIII, 204

pavir̃gât Nötk., Ronneb., pavìrgât ² , ein wenig reissen, raufen: p. tinus, drēbi, papīru, zâli Selsau, Sessw., Lis., Lös. kaimiņu nuoķēra pie slinkuošanas un krietni pavirgāja aiz ausīm Dz. V. šuodien linu būsim krietni pavirgājuši Lis. viņu nu gan vajadzēja pavir̃gāt Plm.; "ein wenig strèbt" (?): p. putru (?) Schujen. Refl. -tiês "paplêsties": lai suņi paviŗgājas! Plm.

Avots: ME III, 138

‡ sabluķuôt, mit einem bluķis verprügeln (?): nuoķēra pie bizēm, uzvilka uz savu cisku un ar bluķi sabluķuoja Pas. X, 42 f.

Avots: EH II, 397

sabrist,

1) tr., watend besudeln, durchnässen:
nu tu esi sabridis kājas MWM. X, 335. es zâlē... sabrienu savus zābakus A. Brigader. viņš paķēra sabristu zābaku A. XX, 125;

2) intr., zusammen hinein waten:
zuosis sabrida auzās Seifert Chrest. III, 2, 237. Refl. -tiês, (watend) sich besudeln, durchnässt werden: ja sabridīšuos, kājas sasildīšu cirtumuos Janš. lietus sagāzis, - sabridusies JR. IV, 122.

Avots: ME III, 597

sagũt,

1) tr., (fest)bekommen, (fest)fangen, erlangen, erwerben, erraffen:
simtiņš gāja manis gūt, tūkstuošs manis nesaguva (Var.: nesaķēra) BW. 13532. ne˙vienas zivtiņas nesaguvu Pas. I, 148 (aus Birzgaļi). cik daudz mēs saguvām eža cisu un... mātaru! Janš. Dzimtene V, 219. saimnieks brauca trīs reizes naudai pakaļ, kamē̦r tuo saguva LP. I, 123. mantu gan saguva, bet ne veselību Nigr. bašu še kungs par kalpiem, kuŗus mans tē̦vs man saguvis Odiseja I, 23. kuo, māsiņa; tu saguvi (Var.: dabūji), jaun[a] iedama tautiņās? 22112 var.;

2) (mit etw.) fertigwerden
Spr.: gals... vilnai būs, nāks lini; kuo nu? - cilvē̦ks viens tak visa nesagūs Austriņš. Refl. -tiês,

1) für sich bekommen, erlangen
Spr.;

2) sich besinnen, zur Besinnung kommen:
kamē̦r Juris atmanījās un saguvās, dabūja vēl pāris . . . šļācienu Vīt. 80.

Avots: ME II, 633

saķer̂t, tr.,

1) ergreifen, (fest) fangen; erlangen:
muļķītis krapt! saķeŗ putnu aiz spārna LP. lV, 150. pamanās ve̦lnu aiz papēžiem saķert V, 132. saķēris upītē zivis V, 157. lapsa saķēra vārnu cieti Brīvzemnieks Mūsu tautas pas. I, 10. aizlaiž garām, it kâ gribē̦dams vēju saķert A. v. J. 1896, 5. 367. ķēru, ķēru, nesaķēru BW. 9216. iznāk māte raudādama, sav[u] galviņu saķē̦ruse 13646, 6. kuo, māsiņa, tu saķēri (Var.: saguvi, dabūji), jaun[a] iedama tautiņās? 17478 var.;

2) saķert bē̦rnus, Kinder bekommen (bei der Geburt)
Ar. Refl. -tiês,

1) für sich ergreifen, fangen;

2) einander ergreifen, fangen, umfassen, an die Hand nehmen:
divi kuopā saķē̦rušās vardes Etn. II, 19. viesi saķērās pa pāriem BW. III, 1, 77. ... vai meitas un puiši nele̦c pa pāram, ruokās saķē̦rušies Etn. II, 151;

3) sich (in etwas) verfangen:
sabraukuši vedējiņi pinkainiem kumeļiem; cik gribēja riņķī griezt, tik pinkās saķērās (Var.: sapinās, satinās) BW. 17211 var.;

4) sich in den Haaren liegen
U.

Avots: ME II, 662, 663

savīstît U., (mundartl. mit eingeschobenem k) savīkstît, tr.,

1) zusammenwickeln
V., zusammenfalten; einwindeln U., einwickeln: Dīdeklis paņe̦m... drēbes, savīsta muskulī A. XX, 723. savīkstīts drēbes gabals Stari II, 360. karuogs savīstīts MWM. VIII, 43. tā... saķēra sava vaļējā kre̦kla apkakli, tuo cieti savīkstīdama Alm. Meitene nuo sv. 57. savīstīja mani siltās se̦gās D. Kleinb. J. 76. savīkstīja bē̦rnu lupatiņās Fas. IV, 116 (aus Domopol). tēja savīkstīta sarkanā papīrītī Turg. Muižn. per. 66;

2) dūres savī(k)stīt, die Fäuste ballen;

3) = samîcît, salùocît, saspiest: kad viņš man ķērās pie rīkles, tad viņu savīkstīju De̦glavs Ve̦cais pilskungs 23;

4) = atluocît: savistît ² bikses līdz ceļiem Dunika. Refl. -tiês, sich einwickeln: savīstījusies vecene Ezeriņš Leijerk. I, 264. savīkstījies paunās (ve̦cās drēbēs) Nerft.

Avots: ME III, 790

sērsnis: auch Erlaa, Stom.; sēršņa laiks ziemā Sudrabkalns V. b. 1. 116. paķēra plaukstās cietu piku, asu sērsni Ciema spīg. 122.

Avots: EH II, 482, 483

šķḕrsis, ein Querholz U.; das Querholz am Wagen Dond., Wandsen; ein Schlagbaum U.; die Leitersprosse Dr.; = pamina Bielenstein Holzb. 260; das Joch, der Tragbalken an Brücken Brasche; ein Kreuzband U.; ein RiegeI U.; ein Hindernis U.; ein hindernd Dazwischentretender: šķērši vis sapuvuši, die Querhölzer sind ganz verfaulet Manz. luoga šķērsis Duomas I, 686. divjūgu ratiem priekšā šķērsis, pie kā piestiprina zveņģeles Wandsen. Kūlaszaķis saķēra durvju vienu šķērsi Janš. Dzimtene ² II, 307. pie vārtiem piebraukuši, tie atrada aizliktu priekšā šķērsi BW. III, 1, S. 15. šķērsi atšauj RKr. XVI, 169. zaldāts aiztaisa durvis lielu šķērsi LP. VII, 88. likt šķērsi ceļā Aus. I, 4. kad luokuot dzija nuoskrej nuost nuo kruķīša, tad tā dzija tiek nuosaukta par šķērsi Grünh. tas ir dažam garam bijis šķērsis Lautb. Vidv. II, 24. Miķelis savai (sievai) nedur ne nagus klāt, un tā tad arī ir tāda kâ šķērsis Janš. Dzimtene ² III, 188. - Plur. šķḕrši, die wagerechten Querhölzer am Webstuhl Bielenstein Holzb. 398; Querhölzer an der Egge 488; die über die Bodenbretter eines Flachbootes genagelten Hölzer 618; die Bindebalken, die je ein Sparrenpaar in halber Höhe verbinden 27; eine grosse, von der Decke bis zur Diele reichende Garnwinde U., Mag. XlII, 2, 58; der Scherrahmen Bielenstein Holzb. 393; spanische Reiter U.

Avots: ME IV, 36

skrakstêt, skrakšêt, skrakšķêt, -u, -ẽju, intr., rasseln, knarren: puisis skrakstuoši slē̦dz vaļā kūts durvis Saul. III, 232. skrakšķē̦dama aizgriezās atslē̦ga A. XX, 653. šķiltavas vien skrakšējušas un tarkšējušas Upīte Medn. laiki. Johanna saķēra kastiņu un saspieda, ka skrakšēja vien Laiviņš, skrakšķuoši grauza kuoku asiem dzelzs zuobiem Druva II, 22. Vgl. krakstêt, krakš(ķ)êt.

Avots: ME II, 886

šļakata Bers., Bershof, C., Ermes, Fest., Golg., Lennew., Lub., Lubn., Mar., Nötk., Siuxt, Smilt., Schwanb., šlakata, šļakate Saikava, der Tropfen, der Spritzer, der Strahl (einer Flüssigkeit): ūdens šļakatas, kas atsitas Bers. u. a. ūdens šļakatas nuošļakatājās pa gaisu Kleinb. st. 10 (ähnlich MWM. v. J. 1896, S. 919). nuo visas šalts mani ķēra tik neliela šļakata Fest. baltas putas pār galvu man šlakatas šļāc Sudr. E. (meiča) krita... baseinā, un šļakatas uzmirdzēja gaisā Veselis Tīrumu ļaudis, kamē̦r līķis mājās, nedrīkst velēties, juo šļakatas krītuot līķim ģīmī BW. III, 3, 862. zapts nuogāja (izlija nuo trauka) šļakatēm Saikava.

Avots: ME IV, 61

sper̂t, speŗu, spêru, (mit dem Fuss) ausschlagen (namentlich vom Pferde), einschlagen (vom Blitze), gehend oder stossend mit dem Fusse eine Bewegung machen, schleudern, stossen (bes. von Raubvögeln), werfen (bes. beim Kegelspiel): guovs slaucuot speŗ Etn. I, 68. kur rūc, tur speŗ Stērste. lai gŗauž, kad tik nespeŗ (von einem zornigen Menschen)! Etn. IV, 4. kāju od. suoli spert, (aus)schreiten, treten: tur es savu kāju nespeŗu (dahin gehe ich nicht) LP. I, 146. es jau kāju mājā nesperšu IV, 119. cilvē̦ks mācās, līdz kāju kapā speŗ Br, sak. v. 179. naigus suoļus spert uz priekšu Austr. k. 1893, S. 61. spēris pirmuos suoļus Stāsti Kraukļu kr. 15. rūpniecība spęrusi labu suoli uz priekšu Japana 58. suoļus spert, Massregeln ergreifen : nevar liegt, ka šinī ziņā jau nebūtu dažs suolis spe̦rts Aus. I, 45. speŗ (aiz dusmām) vai zemes gaisā LP. II, 9. paķēra ce̦puri un spēra (warf heftig) galvā VII, 252. gumijas bumbu pret stilbiem spert A. XX, 834. brangas speŗamas . . . lietas Krišs Laksts 29. tev lādīte vāku spēra (war bis zum Platzen voll) BW. 3636 (ähnlich 7732 var.). tu (alutiņ!) varēji . . . vērpelei spundu spert (Var.: mucai spundi ārā oder gaisā spert) 19527. spers tev[i] (cielaviņ!)... vanadziņi 13511. kur tu tuos vēršus spēri (hast erbeutet)? LP. VI, 899. zagļu virsnieks avis kājas sudraba āzi spert (stibitzen) 347.

speŗ tevi vilki U., hole dich der Geier!
lauka oder vaļā spert, womit herausplatzen im Reden U.: sper vaļā, nepūdē muti! JIgRKr. II, sak. v. 554. ziemu speŗ lauskas (s. laûska

4) SDP. III, 9 (ähnlich A. XVII, 485, Mērn. laiki 313 u. a.). Refl. -tiês, (gegen einander) ausschlagen (mit dem Fuss), sich sperren, sich stemmen, sich stauen
U., Spr.: šis zirgs speŗas, pflegt auszuschlagen; zirgi speŗas, schlagen gegen einander aus. (mutulis) spērās (stürzte mit Gewalt) laukā iz kalna galuotnes Poruk IV, 119. tē̦vs speŗas nuo zārka laukā Pas. III, 62. dažs, par augstu spēries, lejāk slīd Juris Brasa 169. bē̦rzs spērās (schnellte empor) gaisā Kurbads. me̦lni vien, bē̦ri vien tautu dgla kumeliņi; aiz tuo manas villainītes velējamas nespērās BW. 17180. speries, mana vilnānīte, rāvainā ūdenī! 7533. In Annenburg bedeute sperties auch "ar juoni skriet". - bites spērās, die Bienen gediehen gut Lubn. Subst. spê̦rums, der durch sper̂t bezeichnete Akt als abgeschlossen dargestelli: ne tai bija vilka bail, ne vanaga spē̦rumiņa BW. 7I42 var., weder fürchtete sie sich vor dem Wolf, noch vom Habicht ergriffen (erbeutet) zu werden. spers tev[i] (cielaviņ!) ... vanadziņi; nuo tā paša spē̦rumiņa (Ergriffensein) būs mūžam balta galva 13511. spē̦rāji putni, Raubvögel Latw. Aw. v. J. 1829, № 23. - Nebst spārdît, spars, spirinâties zu li. spirti "mit dem Fusse stossen" ai. sphuráti "stösst mit dem Fusse weg, tritt, schnellt, zuckt", av. sparaiti "tritt, stösst", gr. σπαίρω "zucke, zapple", lat. spernere "fortstossen", ir. seir "Ferse", an. sperna od. sporna "mit den Füssen ausschlagen", ahd. sporo "Sporn", spor, mhd. spur "Spur":. apr. sperclan (wie wohl für spertlan zu lesen ist) "Zehbalien" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 668 f., Trautmann Wrtb. 275 f., Persson Beitr. 417, Reichelt KZ. XXXIX, 56, Osthoff IF. VI, 16.

Avots: ME III, 990

štùorêt ² Saikava, Sessw., = stuorêt, stolzierend gehen : mana sieva mušas ķēra ap siênām štuorē̦dama BW. 6929 var.

Avots: ME IV, 104

stre̦zna, eine schmale Regenwolke Gr. - Sessau: pagāja stre̦zna gaŗām, mūs neķēra.

Avots: ME IV, 1086

stripenis,

1) ein Holzstück
Hasenp., Grob. n. Etn. III, 65: gans kâ paķēra stripeni, laida, un guovei kāja pušu Etn. III, 65, me̦tamais, kuŗu Lejas - Kurzemē sauc par stripeni Antrop. II, 13;

2) stripe̦ns, ein Stückchen (Fleisch oder Butter)
Gr. - Buschhof; ein kurzes Stück von einem Strick Grawendahl; de̦sas stripens, ein Stück Wurst Lubn.; stripens Wessen, ein Kotstück. Nebst li. stripinis "Knüttel" zur Wurzel von streipulis (s. dies)?

Avots: ME IV, 1090, 1091

sumbrs L., U., Bielenstein Holzb. 317, 581, 585, 785, Pas. II, 292, (mit um̃) Bl., = stumbrs, sūbrs, Auerochse: ar vīnu pildīts sumbra rags (ein Horn [Kuhhorn L.] zum Blasen Bielenstein Holzb. 726) Lautb. Luomi 103. ieraudzīja sumbru, ķēra pēc stuopas JK. V, 137. Unklar ist das Verhältnis zu apr. wissambrs "bos primigenius" und slav. zǫbrъ "bos jubatus".

Avots: ME III, 1120

tel˜deriski, kollernd: puisis paķēra zē̦nu aiz ruokas un aizrāva viņu telderiski līdz.

Avots: ME IV, 160

trĩt (li. trìnti "reiben"), prs. trinu Wolm. u. a. oder triņu Adsel, Siuxt, Stenden, Wandsen, Zabeln, prt. trinu Wolm. u. a. oder trĩnu Kabillen, Ruj., reiben, schleifen, schärfen U.: acis trīt U., die Augen ausreiben (vom Schlafe). zuobus trīt U., mit den Zähnen knirschen. aitas trīt U., PS., Schafe (vor dem Scheren) waschen. galvu trīt L., Bergm. n. U., PS., den Kopf (die Haare) waschen. juo trin, juo spuodrāks Birk. Sakāmv. 75. gan mazgājuši, gan trinuši, lai visa ādiz nuolūp LP. III, 43. viņa drebelīgi cilā un trin kājas Vēr. I, 1168. viņš saķēra savu mitruo pieri un trina ar ruoku J. Kļaviņš. trīt (schleifen, schärfen) nazi, izkapti. Refl. -tiês, sich reiben, sich schuppen: triņas kâ asaris pa uolām Sassm. n. RKr. XVII, 59. kuo tas zē̦ns te trinas (ist unruhig)? vai nevar mlerīgi nuosēdēt? Dond. skuoluotāji sāka trīties uz saviem krē̦sliem A. XX, 29. trinas kâ pliks pa nātrām Etn. II, 109. trinas kâ kašķaina cūka (von einem Streitsiichtigen) IV, 42. Reinītis visādi trinās un gruozījās Krišs Laksts 50. upe, gar kuŗas krastu jūs tik nuobijušies trinaties A. XX, 947. gar žīdu un sīkajiem precinleklem trīdamies, iekrājis trīsdesmit rubuļu Janš. Bandavā I, 8. gar debesīm mākuoņi trinas Jauna R. IV, 192. Subst. trĩšana, das Reiben, Schleifen; trinums, das abgeschlossene Reiben, Schleifen: izkapts ar ... šauru trinuma sluoksniņu A. XX, 860. trinējs, wer reibt, schleift: baltu piešu trinējiņš BW. 13595, 23 var. Abgeleitet von der Wurzelform ter- in aksl. trěti (prs. tьrǫ), lat. terere, gr. τείρειν "reiben", wozu auch gr. τετραίνω "bohre" u. a., s. Traatmann Wrtb. 324, Walde Vrgl. Wrtb. I, 730, Reichelt KZ. XXXIX,. 23.

Avots: ME IV, 242

‡ uzradzis "?": pieķēra ruoku se̦glu priekšējam uzradzim A. Upītis Laikmetu griežos I, 115.

Avots: EH II, 731

I vaĩna: vaîn ² (od. < vaine?) Pussen n. FBR. XX, 7,

1): kur divi ķildā, tur abi vainā Ramkau. pieķēra, ka mēs pret muižu vainā Burtnieks 1936. tu ciet manā vainā (meinetwegen)
Daugava 1938, 614. Jē̦kaba vainā viņš man speŗ ar kāju Rūžu Kr. 58;

2): zirgam ne˙kas vainas Behnen. uznāk v. un jānuomirst Frauenb. sarkanā v. Orellen, eine Kuhkrankheit.
rūcamā v. (eine gewisse Krankheit) e̦suot galvā KatrE.

Avots: EH II, 749

ve̦cpuĩsis: kuo darīšu ve̦cpuišam? BW. 13074, 5. ve̦cpuisītis meitas ķēra 13093.

Avots: EH II, 767

ve̦lē̦tuve (unter ve̦lē̦tava),

1): auch BW. 2592 var.; ‡

2) "vieta, kur drēbes velē" Auleja; Platz in einem Gewässer, wo man Wäsche wäscht
Oknist: pie Pūķu ve̦lē̦tuves viņš nuoķēra pirmuo zivi Jauns. Raksti IV, 127.

Avots: EH II, 769

‡ vetêt C., Morizberg, schlagen: Kurbads saķēra viņu aiz rīkles un sāka v. ar savu nūju A. Niedra Kurbads 52.

Avots: EH II, 773

vìrsaûne ² Saikava, vìrsaune ² Golg., Heidenfeld, Lös., Lubn., Meiran, Selsau, virsaune Bers., (nach BW.) Erlaa, Festen, Kokn., Meselau, Sessw., Stockm., vìrsaûna ² Prl., vìrsûne ² (li. viršúnė) Sussei n. FBR. VII, 131, Erlaa und Ogershof n. FBR. Xl, 11, Baltinow n. FBR. XI, 125, Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Oknist, Warkh., Zvirgzdine, vìrsūne ² Warkl., vìrsūne ² Preili n. FBR. VIII, 10, virsūne Bers., Meselau, virsune U., Selburg, (nach BW.) AP., Festen, Kokn., Kreuzb., Saucken, Setzen, Wessen, virsūna Stockm. n. FBR. VIII, 84, loc. s. virsunā BW. 11220 var., loc. s. vìrsūnī ² Pas. I, 298, vìrsuone ² Saikava, Sessw., (mit ir̂ ² ) AP., virsuone Ihlen, virsuonis U., = virsuotne, der Wipfel, Gipfel: priedei kupla virsūnīte. (Var.: virsaunīte, virsuotnīte) BW. 21321. nava kupla virsaunīte (Var.: virsunīte, virsuotnīte) 10805. zaļa bē̦rza virsaunīti (Var.: virsuonīti, virsunīti, virsuotnīti) 24407, 1. egles virsuonē (Var.: virsaunē̦galiņā) BWp.2357, 2 var. egles zari saguluši uz bērziņa virsuonītes BW. 9602. lai skan meža virsunītes 224, 9. bē̦rza virsunē Pas. IV, 382. nuoraušu nuo virsūnes skaistākuo ābuoli 47 (aus Višķi). priedes vìrsūnē ² VII, 386. kalna virsuonē VI, 428. kuoku, kam virsune pie zemes nuoliekusies LP. V, 123. saķēra uozuolam aiz virsunes VII, 787. ruobainas virsaunes Vēr. Il, 1094. Zu vìrsus.

Avots: ME IV, 610, 611

žmìks ^2! Saikava, Sessw., Interjektion, den durch einen Hieb hervorgebrachten Schall bezeichnend: es puikam žmīks! pa muguru Sessw. žmīks! rīkste jau ķēra zē̦na muguru Saikava.

Avots: ME IV, 822