Paplašinātā meklēšana

bībuotes, Beifuss Manz., ELV., L., St., U.; gew. vībuotnes.

Avots: ME I, 303

I buõte (unter buôde): buotē pirktu prievitiņu BW. 9439, 6 var.

Avots: EH I, 259

vībuote, s. vibuôtne I.

Avots: ME IV, 633

àizkrustît, -uôt,

1) durch Aufrichten eines Kreuzes einen Weg als verboten bezeichnen:
ceļu Aps. III, 37;

2) durch ein Kreuz oder durch abgebrochene, in die Erde gesteckte Zweige andeuten, dass das Weiderecht aufgehört hat:
aizkrustuot pļavas. sieva plūca (zāli), kuo nagi ne̦s, nebē̦dādamies aizkrustuojuma Aps.;

3) übertr. versperren:
viņa aizkrustuoja ceļu A. XIII, 2, 132. aizkr. nākuotni Pūrs III, 96.

Kļūdu labojums:
jāizmet pirmā nozīme (zu streichen die Bedeutung 1)
nebē̦dādamies aizkrustuojuma = nebē̦dādama par aizkrustuojumu

Avots: ME I, 34

‡ apskarnîtiês, in der Fastenzeit verbotene Speisen essen Marienhausen.

Avots: EH I, 113

apziņuôt oder apziņât L., tr.,

1) benachrichtigen, mitteilen (in weitem Umkreise), einen Befehl verbreiten:
zivs apziņuojuot citas zivis Etn. III, 95. viņš apziņuot lika Dünsb.;

2) (benachrichtigen lassend) zitieren, vorladen:
jūs, mācītāja kungs, mani apziņuojuši Alm.; apziņuot darbiniekus uz muižu Etn. apziņuôtājs, der Gerichtsbote, Postbote.

Avots: ME I, 137, 138

astrags, auch astrāgs,

1) das hintere Ende des Botes
(astes rags) Mag. III, 2, 113;

2) nach L. astrags, Nebenstütze.
In letzter Bedeutung wohl aus dem. russ острогъ, Pfahlwerk; so Leskien Nom. 180; vgl. auch astrāgs. [Der abweichenden Bedeutung wegen ist russ. острогъ schwerlich die Quelle des le. astrags. Dieses könnte dissimilatorisch aus at-strags entstanden sein, wofür auch atstrāgs "Stütze" spricht. Le. -strags resp. -strāgs vielleicht zu li. stregiù "erstarre", mnd. strak "gerade emporgerichtet, straff", ahd. strach "gerade, straff" u. a.]

Avots: ME I, 146

atkalˆne: "ein neben einem grössern Hügel befindlicher (kleinerer) Hügel' Amboten, Schnehpeln.

Avots: EH I, 145

‡ atsacĩbas,

1) die Absage:
aizrakstīja atsacību vē̦stuli Janš. Dzimtene II, 316;

2) "die 10 Gebote, der Katechismus"
Warkl.: bē̦rniem jāmācās atsacības.

Avots: EH I, 163

atskàits,

1): baušļu, ticības luocekļu atskaiti, die Lutherschen Erläuterungen zu den Geboten und dem Glaubensbekenntnis
Golg.

Avots: EH I, 165

atsvète,

1) das Nachfest, die Nachfeier:
uotrā dienā atruodam šuos pašus draugus aprakstītuo svē̦tku atsvēti svinam Lautb.;

2) die Nachfeierin der Woche nach den hohen Festen, wo gewisse Arbeiten verboten waren:
svē̦tku atsvētes nedēļā nedrīkstuot velēties Etn. II, 181. ziemassvē̦tku atsvētē (t. i. darba dienās ziemassvē̦tku nedēļā) ne vīrieši, ne sievietes nee̦scot strādājuši pieminē̦tuos darbus Etn. III, 124, II, 52;

3) der Sonntag nach den hohen Festen:
vasarassvē̦tku atsvētē, der TrinitatisTag L., U.; ziemassvē̦tku atsvēte, Neujahr U. viņa bija pie mums vasaras svē̦tkuos un suolījās atsvētē atnākt Jauns.

Avots: ME I, 199, 200

az, Präp. für àiz in Amboten, Wensau, Pilten, Hasau, Grösen, Wibigen, N. - Bartau, Kruhten, Kalleten, Nigr., Tadaiken, Turlau, Suhrs, Popen, Dond. In den meisten der genannten Gegenden lautet das entsprechende Präfix âz- ² ; az-

als Präfix nur in wenigen Gebieten, z. B. in Suhrs, Popen Endzelin Predl. I, 11 [und Le. Gr. § 497].

Avots: ME I, 233

baũslinieks, wer die Gebote immer im Munde Führt, ein Scheinheiliger.

Avots: ME I, 268

baũslis, [bei Glück öfters auch bausls, gen. S. bausla], (li. bauslỹs "Befehl"),

1) der Befehl:
[bauslis... izgāja Manzel Post. I, 47]. ka bauslis duots taptu Est. 8, 13, dafür jetzt: pavēle;

2) das Gebot
(bibl.): baušļus skaitīt, die Gebote aufsagen;

3) der Schwätzer
Nerft. [bauslis 1 nebst bàudît zu bust u. a. (wozu auch ae. bod "Gebot" u. a.), vgl. Leskien Abl. 294, Trautmann Apr. Spr. 314 und v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 200 f.; bauslis 3 zu bauzt.]

Avots: ME I, 268

baũšļuot, die Gebote (baũšļus), den Katechismus hersagen U.

Avots: ME I, 268

II blan̂kstît ² [Nigr.], -u, -īju, abschreiten, auf die Seite gehen Elv. Refl. -tiês, sich herumtreiben [Amboten], trödeln, faulenzen: tu ar šaudīklu blanksties pa mežu Janš. klētei vien blankstījās BW. 21205. [blañkstīties Edw., sich verbergen. [Zu poln. bła,kać, klr. блукáти, čech. dial. bloukati "umherschweifen" Būga KSn. I, 269.]

Avots: ME I, 309

bluķis, bluks Dond.,

1) der Block, der Klotz:
ielikt bluķī od. bluķuos, in den Block legen; n. St. u. U. auch bluķus pie kājām likt; bluķuos iet, zum Aushauen und Ausführen grosser Stämme gehen St., U.;

2) die Feldrolle;

3) die Kornwalze;

4) bluķi, Stützen, die die beiden
sijas, Querbalken eines Lubbendaches miteinander verbinden (Salis), = atstabi;

5) übertr. auf unempfindliche, klotzige, wohlbeleibte lebende Wesen:
izdzēra gan, bet arī nuolikās turpat kâ bluķis LP.; zirgi brangi kâ bluķi LP. VI, 15. bluķu vakars, der Blocksabend, der Abend um unsere Weihnachtszeit n. P. Einhorn u. St., der Abend vor Weihnachten, an welchem die Letten ehemals bei festlicher Lustbarkeit einen Block herumschleppten und dann verbrannten: ziemas svē̦tki bluķi vilka BW. 33292. Auserdem wird mit bluķu vakars jeder Donnerstagabend bezeichnet, an dem gewisse Arbeiten, z. B. das Spinnen, verboten waren: svētījiet, manas meitas, ce̦turtdienas vakariņu; ce̦turtdienas vakarā mīļa Māra piedzimusi Etn. I, 73, 74; II, 37. Der bluķu vakars - ein Rest der alten indogermanischen Pflock- und Säulenverehrung. [Nebst li. blùkis "обрубок дерева" und estn. (p)lokk aus mnd. block.]

Avots: ME I, 317, 318

‡ desètnieks ² Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 74, der Bote einer desmits 3.

Avots: EH I, 317

desmitnieks, ‡

7) wer in einer
desmite 1 den Botendienst verrichtet Kaltenbr.

Avots: EH I, 317

diẽnastnieks, der Dienstbote; jem., der im Dienste eines Herren, eines Wirts steht.

Avots: ME I, 481

dìevs, Vok. diev, dievs, dieviņ, dievu BW. 7507, 15735 (ai dievu, dievu! 13282, 3),

1) der Himmel:
saule nuoiet dievu [Serbigal] od. dievā Wilkenh., Salis, die Sonne geht unter am Himmel; līdz vakaram, kad saule dievā Mag. XX, 3, 74; nav saulīte dievā gāj'si BW. 8705; nach Mag. XX, 3, 69 sagt man auch iet pie dieva; [die Verbindung pie dieva und estn. päiw lät jumalahe (zu jumal "Gott")"die Sonne geht unter" zeigen deutlich, dass le. dievs in der Verbindung saule iet dievu od. dievā "Gott" und nicht"der Himmel"ist];

2) Gott (als Personifikation des Himmels und
dieva dē̦li, Gottes Söhne, als Personif. der Himmelserscheinungen). Unzählige sprich-wörtliche Redensarten, von denen wir einige, nach den Kasus geordnet, folgen lassen:

a) Vok. kur, dievs, tu tāds cēlies, kur ne! kas, dievs, tur meža malā laistās un mirdz dievs, pasargi mani nuo drauga! nuo ienaidnieka pats atsargāšuos;

b) Nom. (lai) dievs duod! Gott gebe!
dievs palīdz! Gott helfe! (Begrüssungsworte.) dievs suodi! Gott strafe! bei meiner Seele! kad nebūs labi, tad lai dievs žēlīgs od. žē̦luo! tikkuo lācis ilksēs, dē̦ls uz mucām - un tas nebij dievs tē̦vs (und ehe man sich's versah) - jau mājā LP. VI,, 392. tas pats dievs tur, tas te. vai tur tev būs labais dievs! Wirst du dort Glück haben? tu labi zini, kāds dievs ar gājējiem, was man für eine Plage mit den Dienstboten hat. bet trešā dienā tas pats dievs (dieselbe Geschichte) ganībās: puika stabulē un aitas le̦c LP. IV, 222. tai ar viņas salduo mēli bij tas pats dievs Alm. vai tad tagad Liepiņam citāds dievs? Apsk. I, 355. nu ir dievs un miers! Nun ist der langvermisste Friede da! puišam (mantas) mantu dievs un gan (Var.: dievs un gana, dievs in gana, dievs ir gan) BW. 15354, 3430, der Bursche hat genug (gew. die(v)sgan) Vermögen. viens dievs, uotrs ve̦lns, ta tad būs pāris spaiņu, sagt man, wenn ein Guter mit einem Bösen in Berührung kommt Etn. II, 188. kam dievs, tam laime; kam ķēve, tam kumeļš. dievs uz mēles od. mutē, ve̦lns sirdī. kâ dievs duos, tâ būs. ja dievs duos, tad ve̦lns neraus. kas man duod, tas mans dievs; kas man ņe̦m, tas mans ve̦lns. dievs duod, dievs ņe̦m. dievs lai tev tuo atmaksā viņā saulē. Scherzhaft: dievs lai tevi ierauga pa mazuo luodziņu un pa lieluo lai izsviež ārā. dievs nav mazais bē̦rns - zina, kuo dara. gan jau dievs palīdzēs. meža dievs, der Wolf Plūd. Llv. 49;

c) Gen. dieva vārds! man nav jāme̦luo, bei Gott!
viņš guļ kâ dieva ausī. In vielen genitivischen Verbindungen erscheint Gott als Urheber od. Besitzer, wo der Begriff des Urhebers vielfach verblasst ist: dieva dāvana, Gottes Gabe, das Brot, die Speise; uzklāj baltu galdautiņu, uzliek dieva mielastiņu BW. 13646; dieva pasaule, dieva zemīte; dieva dē̦li, Gottes Söhne:

a) mythologische Personen;

b) (scherzhaft) Zigeuner.
tā bij dieva augsta laime BW. 15545, 1. dieva laime, ka nav aci ķēris, šuodien jauks dieva laiciņš. Anders, mit noch deutlichem Begriffe des Besitzers: svē̦ts vakars, dieva laiciņš Konv. ² 149. dieva dienas, die Geisterzeit. katru deva naksniņu rijā ienākuot jaunskungs LP. VI, 60. labības tur dieva svētība. tas dieva tiesa, das ist wirklich wahr. vilkacis aizgāja kâ dieva dūmi Etn. II, 86. vai tu duomā, ka tur būs dieva guods. dieva kauts, euphemistisch: krepiert; dieva zāles, Unkraut, das ohne Menschenzutun Wachsende; dieva zuosis [BW. 2629], wilde Gänse, die keinem gehören U.; [dieva vērši BW. 2221, wilde Stiere; dieva suns BW. 30166, der Wolf];

d) Dat. labāk dievam, nekā ve̦lnam. dievam žē̦l (> diemžē̦l) Ltd. 2271, leider (Gottes).
kādu dievam trūkst, tādu ve̦lnam diezgan. dievam tiesa, es ist wahr BW. 21798, 5. paldies dievu dieviņam! BW. 20039;

e) Akk. dievu lūdz, elli grābsta. tu gan nevari savu dievu mežā dzīt, sagt man zu einem, der über sein Los nicht zu klagen hat.
nedzeni dievu kuokā. dievus lūgt LP. VII, 349. [dievu lūgt par tevi likšu katuoļu baznīcā, sagt man zu jemand, dem man Schlechtes wünscht];

f) Lok. kâ dievuos (Var.: labi, ka dievs) pataupīju pē̦rnuo salmu kauģelīti BW. 19312;

g) abhängig von Präp.: lai (puiši) lauzīja (kājas) ar dieviem, tik˙pat manis nedabūs BW. 5411, 8 var. ar dievu, adieu, lebe wohl!
ar dievu sāci, ar dievu beidzi. ej ar dievu, skrej ar vēju! izglābties tikai tâ ar dievu uz pusēm (nach dem russ. с богом пополом) nuo nelaimes. dieva dēļ od. nuo dieva puses, um Gottes willen. neticu, vai pie dieva kļūsi, ich zweifele an dem Erfolge deines Unternehmens. stāties, būt dieva priekšā, sterben, gestorben sein. Zu li. diẽvas, apr. deiw(a)s, ai. dēvá-h, "Gott", [la. dīvus "göttlich", an. tívar "Götter", ir. dia "Gott" u. a., s. Walde Wrtb. ² 230 unter deus und Reichelt KZ. XXXIX, 49; nach le. dieva zuosis "wilde Gänse" u. a. zu urteilen, hierher auch slav. divģjģ "wild"].

Kļūdu labojums:
2 d: BW. 20039 = BW.20039 ¹

Avots: ME I, 485, 486

‡ druža Saikava "ein Dienstbote".

Avots: EH I, 337

družiņš,

1): družiņi, Dienstboten
Saikava.

Avots: EH I, 337

‡ dūcele (sic!), ein zweirädriger Postbotenkarren Rokaischen n. BielU. Vgl. ducele.

Avots: EH I, 345

duidubenis: auch Blieden (mit ùI ), Amboten (mit uĩ ), Schrunden, Janš. Līgava I, 90; II, 19.

Avots: EH I, 339

dzinẽjs [li. ginė˜jas],

1) der Treiber
(zu dzìt). Verfolger: čigāni bē̦guši nuo dzinējiem LP. VII, 258. sliņķis labs stārasta. zaglis labs pē̦du dzinējs;

2) Juchzer, Treiber auf der Klapperjagd:
iet uz medībām par dzinēju LP. III, 61;

3) ein Gerichtsbote, ein Diener der Höfe od. der Gemeindegerichte
in Livl., der als Bote fungiert, den Nachrichtendienst erfüllt (auch kazaks genannt): dzinējs (pagasta sulainis) pirmiņ prasīja Blaum. bē̦rnus atstāja pagasta dzinēja sievas uzraudzībā A. XIV. 2. 1;

4) bārdas, matu dzinējs. der Barbier;
matu dzinējs auch der Schelfer: sīkās nātres derīgas pret plauskām un matu dzinējiem (nelabām plauskām) Bers. Etn. I, 66.

Kļūdu labojums:
bē̦guši... 258 = bē̦gdami... 958

Avots: ME I, 551, 552

[I ģiêzis ² , die Klinge: naža ģiezis Amboten.]

Avots: ME I, 701

‡ grãmatnesis der Briefträger, Postbote Diet.

Avots: EH I, 401

ìekàmpt,

2): auch Ramkau, Segew.; etwas trinken
Deglavs Rīga II, I, 53, einen Schluck nehmen: iekampis pārs klundzienu Anekd. IV, 265. tikkuo iekampu, tūdaļ arī izspļāvu Dunika, Rutzau, Sessw. ‡ Refl. -tiês,

1) = ìe-ķer̂tiês 1 Dunika, Erlaa, Frauenb., Mar., Rugāji, Wandsen: ie. kam matuos, zirgam krēpēs. ie. kuokā;

2) "sich (etwas Verbotenes) aneignen"
(eig.: einen Griff in etw. Tun ) Erlaa, Schibbenhof: tik taustāmuo vien... ie. Juris Brasa 101. iekampies svešu mantu Ramkau. ie. svešā mantā, valsts naudā Schibbenhof;

3) hereinfallen
(fig.): tur nu gan e̦smu iekampies Schibbenhof, Schwitten; ie. nelaimē, versehentlich ins Unglück geraten Jürg.;

4) sich verlieben
Laidsen, Schibbenhof;

5) schnappend einnehmen:
ie. ābuolu mutē;

6) = ìedzer̂tiês: viņš krietni iekampies AP., Erlaa, Heidenfeld, Sessw.;

7) "saēsties" Baltinow. ‡ Subst. ìekampums, ein einmaliges Sichaneignen: būs ie. Juris Brasa 101.

Avots: EH I, 518

ìepĩpinât,

1) tr., durch angebotenen Tabakgenuss behexen, Unheil anrichten:
bijuši arī tādi cilvē̦ki, kas varējuši iepīpināt uotram visādus mūdžus vē̦de̦rā Etn. IV, 11;

2) - iepīpēt AP.

Avots: ME II, 51

kazaciene,

1) die Frau des Gerichtsboten
(kazaks) od. überhaupt ein Weib, das bei den Gemeinderichtern Botendienste tut: kam nepateici kazacienei, lai atne̦s rītdien tavas avīzes? Bers., A. XVI, 476.

Avots: ME II, 183

kazãks, kazaks,

1) der Kosak;

2) der Gerichtsdiener, Gerichtsbote
[Salis]: Vidzemē un arī Kurzemē dažuos apgabaluos tikdaudz kâ pagasta apziņuotājs jeb pastnieks Konv. ¹

3) der Kosakentanz:
dancuot kazāku RKr. XVI, 246;

4) eine Blume:
pa starpām zied dze̦lte̦nā kreņģelīte un sarkanais kazaks Janš. [Nebst li. kazõkas und estn. kazak aus r. казакъ.]

Avots: ME II, 183

kazē̦ks A. XI, 534, [kazẽ̦ka C.], = kazāks, der Gerichtsbote.

Avots: ME II, 183

ķidinât, ‡

2) "= ķedinât" Amboten; ‡

3) "mē̦tāt" Dunika. ‡ Refl. -ties "?": viziņi pa rugājiem uz lauka ķidinās Janš. Pag. pausm. 3; "mē̦tāties" Dunika. Zur Bed. vgl. auch ‡ atķidinātiês.

Avots: EH I, 701

‡ kre̦vuļi Alschw.. Amboten, N.Laitzen, Rodenpois. Sessw., = kreve 1; "Unebenheiten" Bērzgale; Schorf Schujen; gefrorener Kot Laidsen, Nabben.

Avots: EH I, 650

kruistîtiês, -uos, -ĩjuôs, freqn. zu kruitiês, sich an etw. Verbotenes, Unerlaubtes machen: suns kruistās ap ēdiena traukiem Druw. kuo tu kruisties ap cita sievu? Druw.

Avots: ME II, 285

krustābele, rhamnus fruticosa Altenburg, [Amboten].

Avots: ME II, 288

kūčuôt, Denom. von kūči,

1) betteln:
sieviņa aizgājusi kūčuot;

2) hastig
etw. Dargebotenes ergreifen Kabillen.

Avots: ME II, 332

kur̃ls [auch Līn., Bl., Perkuhnen, Amboten, Ohseln, Salis, Dond., Wandsen, Arrasch, Jürg., Drosth., Bauske, Schujen, Dunika, Lautb., N. - Peb., AP., PS., Ruj., Tr., kùrls Wolm., Serbigal, Trik.] (li. kurlas), taub: viņš kurls uz ausīm. viņa liekas visiem šiem vārdiem kurla Aps. uotru varuot kurlu padarīt šitâ: kad kāds istabā vai citā kādā ē̦kā kuo runā un uotrs aiz durvīm klausās, tad jāņe̦muot jauns mālu puods un sviežuot pret durvim jāsakuot: kaut tu kurls paliktu Wid. [Nebst kursls und kurns, li. kur̃čias "taub", le. aizkurst, li. kur̃sti "taub werden" vielleicht (nach Būga KSn. I, 168 und 265 und Traut- mann Wrtb. 146) zu slav. kъrnъ "verstümmelt am Ohr", ai. karn˙á-h. "stutzohrig", av. karna- "taub".]

Avots: ME II, 323

lam̃bārts, lam̃bãts C., lamburts Lub., lam̃puõsts Peb.,

1) der Bote der adligen Gutsbesitzeŗ der Gerichtsdiener, Büttel: viņas lieta nākšuot tiesas priekšā pate pēdējā; tad lambāts viņu pasaukšuot MWM. VII, 889; RKr. XIV, 8;

2) der Mann, der die Prügelstrafe zu vollziehen hat: divi lamburti jau bija; viens stāvēja ar pletni vienā pusē, uotrā JK.;

3) lambārts, lamburts, der Schinder
Naud. [Aus d. Lansbote.]

Avots: ME II, 417, 418

ļe̦ñka,

1) ein Tragband
Kokn. n. U., ein Strick, mit dem die Bote stromaufwärts gezogen werden; in dieser Bed. aus r. лямка "Trag- od. Ziehriemen";

2) ein schlaffer Mensch:
vai tāds ļe̦nka manu mājas guodu drīkst apķēzīt! Alm.;

3) [ļe̦ņ̃ka MSil.], eine Schlinge:
valga galu sasiet ļe̦nkā Treiden;

[4) ļe̦nka "ein noch am Kleide hangender Fetzen"
Morizberg; "kaut˙kas gaŗš, ļe̦gans, sapluosīts" Nitau].

Avots: ME II, 536

mâcît, -cu, -cĩju (li. mokyti), tr., lehren,

a) mit dem Dat. der Person und dem Akk. der Sache: [bē̦rniem negantības mācīt U.] māci dziesmas, bāleliņ, jaunākām māsiņām! BWp. 19. māte man darbu māca BW. 6684;

b) mit dem Akk. der Person und dem Dat. oder Lok. der Sache: māci mani, māmuliņ, visādā darbiņā BW. 6671, visādam darbiņam! 6676. kas mācīja bārenīti glītajam darbiņam (Var.: glītajā darbiņa) 4716. mācāt mani pātaruos! 16, 3;

c) mit dem Akk. od. Dat. der Person und einem abhäng. Infinitiv od. einem Satz mit ka od. lai: viņš māca manu ruoku kaŗuot Psalm 18, 35. māte māca bē̦rnu od. bē̦rnam lasīt, od. māte māca bē̦rnu grāmatā, die Mutter lehrt das Kind lesen.
Kristus mūs od. mums māca, ka mums būs savus tuvākus mīlēt od. lai savus tuvākus mīlējam. Sprw.: nemāci tu mani! kad tē̦vs, māte nav mācījuši, lai māca pasaule od. kuo nu mācīt? lai māca pasaule! mâcāms od. mâcības priekšme̦ts, das Lehrfach, der Lehrgegenstand. Refl. -tiês, lernen: juo vairāk mācās, juo vairāk zin. mācies, kamē̦r dzīvuo! mācies, tad tu varēsi. Mit dem Akk. oder Lok. der Sache: jaunais brālis mācījās ve̦cā brāļa amatiņu (Var.: amatā) BW. 3416, 1. bē̦rni mācās grāmatu od. grāmatā. baušļus nuo galvas macīties, die Gebote auswendig lernen. Mit abhäng. Infinitiv oder einem Satze mit ka: kad ūdens nāk mutē, tad jāmācās peldēt. mēs mācāmies nuo tam, ka mums nebūs citiem bedri rakt. Subst. mâcîšana, das Lehren; mâcîšanâs, das Lernen. [mâcĩjums U., das Gelehrte; das Gelernte.]

Avots: ME II, 576

miêti [Kr.], U., miêtus PS., C., [Serbigal],

1) der Tausch:
zirgu mietus, ein Rosstauschen U.;

2) der Wechsel, die Veränderung der Dienstboten:
dažu reizi cits citam dāvinājis vai ar pie kāda mietus pielicis tik un tik jaunu meitu Upīte Medn. laiki 164. mietus laiks, die Zeit des Wechsels der Knechte U., [mietus diena, der Tag, wo die gesindedienstboten ihre Stellen verlassen Welig 177;

3) brālis un māsa izgāja mietuos N. - Peb., Bruder und Schwester heirateten Schwester und Bruder (einer andern Familie)].
Zu mît, mits.

Avots: ME II, 656

[mĩkũnas Bauske], mīkūnas [Würzau], Grünh., [Wid.], mīkūnes U., mīkuņas, mīkuona Grünh. n. U., mīkuonas Hofzumb. n. U., mīkuonis Dobl. n. U., mīkuoņi JK. V, 81, der Verdingstag, der Tag des Wechsels der Dienstboten: kad es tuo būtu zinājuse, tad es pa mīkunām vis par tuo algu nebūtu derējuse Asp. Neaizsniegts mērķis 4. [Ableitungen von einen * mīkas od. * mīki (zu mît, av. miϑra - "Vertrag")?]

Avots: ME II, 644

‡ nebrì[v] ² (gespr.: nabrèi ) Kaltenbr., nicht erlaubt, verboten: tai vietā n. sēt.

Avots: EH II, 10

‡ nerèiznieks ^2, wer etwas Verkehrtes (Verbotenes) tut Kaltenbr.

Avots: EH II, 18

pakaļniẽks,

1) der Hintere, Letzte;
priekšnieks sāk mukt, pakaļnieks ķeŗ ruokā Etn. III, 187;

2) der Nachfolger, Nachkomme, Epigone Punien:
viņa pakaļnieki nespēja duot pastāvību tādam ziepju burbulim;

3) der Untergebene, Dienstbote, Knecht Mag. IV, 2, 132, U.;


4) der (die) Verstorbene, Selige:
mana pakaļniece, meine selige Frau Oppek. n. U., Mag. V, 1, 223. [In der Bed. 4 wohl ans r. покойникъ dass. umgebildet.]

Avots: ME III, 40

paķidinât ["viegli pacilāt, pamē̦tāt" Amboten]: viņš paņe̦m ruokā un paķidina vai paplāta uz skatuves kre̦klu Latv.

Avots: ME III, 53

parãds,

1): der Ausweis (ein Schein)
Kaltenbr. (mit à ² ): tev p. ir, - kuo tu bē̦dā?

2): auch (mit ā) A.-Autz, Allendorf, Alschw., Alswig, Amboten, AP., Behrshof (bei Dobl.), Bilskenshof, Bixten, C., Ermes, Funkenhof, Gaiken, Gold., Grawendahl, Grosdohn, Hasenp., Heidenfeld, Hofzumberge, Kabillen, Karkel, Kegeln, Kosenhof, Kurmene, Kurs., Lemb., Libau, Linden in Kurl., Lös., Lubn., Meiran, Meselau, Mitau, Muremois, Naud., NB., N.-Bergfried, Neuenb., Neuhausen, Nigr., Nogallen, N.-Peb., OB., Orellen, "Pēternieki", Preekuln, Prl., Rudbahren, Ruhental, Rutzau, Saikava, Salgaln, Schnickern, Schujen, Schwarden, Schwitten, Sehlenhof, Sessau, Skaistkalne, Smilt., Sonnaxt, Stelph., Trik., Waldau, Wainoden, Walk, Wirginalen, Wolm., Wrangelshof, (mit â ² ) Dunika.

Avots: EH XIII, 166

past(e)niẽks, pastiniẽks,

1) der Postbote:
pastnieks, kas mūžam nuo viltībām tīrs Dünsb.;

[2) ein mit der Post Reisender
U.].

Avots: ME III, 108

pastiņš, der Postbote, Postknecht: viņš ierauga nākam pagasta pastiņu Janš. [viņš... lasīja avīzi, kuo muižas pastiņš bija pārvedis nuo stacijas Janš. Dzimtene V, 271.]

Avots: ME III, 108

past(e)niẽks, pastiniẽks,

1) der Postbote:
pastnieks, kas mūžam nuo viltībām tīrs Dünsb.;

[2) ein mit der Post Reisender
U.].

Avots: ME III, 108

pìẽzaris Amboten, Wibingen, piezare Dr., piezars Wid., ein Nebenzweig, ein Schössling. Auch fig., der Nachkomme: kundze ieveda savus divus jaunākuos piezarīšus Sadz. viļņi 172.

Avots: ME III, 312

pika,

1): auch Amboten, AP., Dobl., Dunika, Edwalen, Ermes, Erwalen, Fehsen, Glūda, Gramsden, Gr.-Autz, Gr.-Würzau, Grünh., Hasenp., Ihlen, Irmelau, Jürg., Kal., Kegeln, Lemb., Linden in Kurl., Mitau, Pankelhof, Posendorf, Preekuln, Ruj., Salisb., Schwarden, Serbig., Stenden, Stuhrhof, Ulmalen, Waidau, Wilzen, Zebrene;

2): kaņep[ju] p. BW. 29348 var.; pikas "sagrūsti zirņi ar gaļu" Baldohn.

Avots: EH XIII, 230

I počka "eine kleinePetroleumlampe ohne Zylinder" Amboten; "tēlegrafa staba puôdiņš" Sassm.; (mit o ?) " ein kleines Gefäss für Stiefelschmiere" Kokn. n. Etn. IV, 166; ein alfes, abgenutztes, kleines Gefäss (meist aus Lehm) Laidsen.

Avots: ME III, 375

puôģis ² Iw., Schwarden, Līn., Selg., Bl., puõģis C., Nötk., ein Hund mit weissem Halse Neik. n. U., Ekau (sehr beliebt als Hundename: puõģis Wizenhof, Smilten, Widdrisch, Mesoten, Sessau, Salgaln, puôģis ² Amboten, Irmelau, Laidsen, Dond., Lautb., Selg.): sa, sunīti, sa, puoģīti! RKr. XVI, 264 (aus Rutzau); auch wohl überhaupt: Tier mit weissem Halse Biel. n. U.; in Erwahlen sei puoģis ein kleiner, zottiger Schäferhund; puôģis ² "ein Lamm oder Hund mit langem und krausem Haar auf dem Halse und auf den Schultern" Assiten; puôģis ² "ein Hund oder Pferd mit blässiger Stirn, weisser Brust und weissen Vorderbeinen" Dzērve; puôģis ² "ein Hund mit Flecken oberhalb der Augen" Siuxt; puôģis "ein zottiger, schmutziger Hund oder ein solches Pferd" Renzen. Zu puogs.

Avots: ME III, 455

prìekšvēstnesis,* prìekšvēstniẽks* MWM. VI, 361. der Vorbote: re̦tumis nuospraukš pret luoga rūti lietus priekš-. vēstneši Stari III, 222.

Avots: ME III, 398

rãcenis,

1) rãcenis Ruj., Salis, Wolm., Serbigal, AP., Līn., Iw., Wandsen, Rojen, Gold., Dond., Selsau, ràcenis ² Kl., Prl., rācienis U., rãcinis Dunika, rãciņš U., Bl., Asūne, rācins Manz., ràcins ² Nerft, Preili, Demin. auch rāceniņš, rācentiņš, rācentītis BW. 4405, 2 var., die Rübe
U., Bielenstein Holzb. 376, Rübenkohl (brassica rapa napifera Metzg.) RKr. II, 68; die Kartoffel Dunika (rãcinis), Līn., Wandsen, Dond., Rojen, um Gold. u. a., s. Niedermann WuS. VIII, 79, früher auch in Ruj.: audziet, rutki, rācenīši! BW. 4405. cūka raka rācentiņus (Var.: rācenīšus, tupenīšus) 32583, 8. tiem vajaga salda piena, speltē ce̦ptu rācentiņu 19408. kūra krāsni un iecepa rāciņus LP. VI, 171. Sprw.: gans pa rāceņiem, cūka pa tupeņiem. rācentiņi, rundblättrige Malve, Katzenkäse (malva rotundifolia L.) RKr. II, 74, U. ē̦damie rāceņi, Steckrübe, Teltower Rübe (brassica sativa) RKr. II, 68; gaisa rācieņi, Rüben Autz n. U.; kārveles rācenīši, chaerophyllum bulbosum L. Konv. ¹ 779; lauka rācenis, brassica raphanopifera; luopu rāceņi,

a) brassica communis;

b) Wasser- od. Stoppelrübe, Turnips (brassica rapa napifera
Metzg.) RKr. II, 68; šādi rāceņi U., eine Art weisser Rüben; ve̦lna rācenis (cicuta virosa) Alksnis-Zundulis, Brucken n. Etn. I, 67: ve̦lna rāceni lietuo pret galvas sāpem un tūsku; zaķu rāceņi "schwarze od. braune, kartoffelartige Knollen im Moos" Amboten: zaķu rāceņi nuode̦r pret kārpām Etn. 11, 163; zemes rāceņi, knollige Sonnenblume, Topinambur (helianthus tuberosus L.) RKr. II, 72, U.;

2) baluožu od. zaķu rācenis, grosse, fette Henne (sedum telephium)
U., sedum maximum Sut. Mežuos un ārēs II;

3) rācenis, ein Teil des Spinnrades
Lasd., Gilsen, "ieapaļš ratiņa kuoks, uz kura uzstiprinātas "ruociņas", kas tur spārnu ar spuoli" Selsau, "ratiņa ruociņas (acc.) apakšā savienuo šķērslis, kas piestiprināts pie lielāka stabiņa, kuŗš iekalts apaļā bumbā - rācenī" Vank. "tā (sc. ratiņa) daļa, pie kuras piestiprināts buomītis; rāceņa apakšdaļa, kurai iet skrūve cauri, stiepjas cauri benķim" A. XI, 83. Das von Brückner Litu-slav. Stud. 124 aus dem Žem. zitierte li. racinė "Kartoffel" ist wohl aus dem Le. entlehnt. Le. rāc- ist vielleicht kontaminiert aus rāp- (in li. rópė "Rübe") und rac- (zu rakt); *raciņi waren wohl ursprünglich (nicht die weissen Rüben, die ja nicht gegraben werden, sondern) aus dem Boden zu scharrende Knollenfrüchie, vgl. etwa zemes rāciņi St., kleine, wilde Erdäpfel, die in den Wäldern wachsen.

Avots: ME III, 494

‡ rañgâties Amboten, rañguôtiês Rutzau, = ‡ ran̂dzîtiês ² .

Avots: EH II, 354

raût (li. ráuti "raufen", aruss. рути "трогать"), raûju (ačech. ruju "reisse") od. (dial.) raûnu, râvu, tr.,

1) reissen, ziehen, raufen; nehmen, raffen, stehlen; schleppen
U.: rauj viņu (tevi) ve̦lns, jupis, piķis, kuoks, kuociņš! hohl' ihn (dich) der Teufel, der Kuckuck! rauj tevi piķis ar visu tavu naudu! JK. III, 74. lai ve̦lns rautu tavu sirdi Biel. 1454, rauj tad viņu kuoks - neteikšu! LP. III, 77. Sprw.: kas dievam nede̦r, tuo ve̦lns nerauj. dievs duod devējam, ve̦lns rauj rāvējam (Gottes Segen dem Freigiebigen, des Teufels Fluch dem Habgierigen) Niedrīšu Vidvuds XX, 564. puķes, ziedus, zâli, riekstus raut, Blumen, Blüten, Gras, Nüsse pflücken, abreissen: lazdā kāpu riekstus raut (Var.: šķīt) BW. 5836, 3. ik rudeņus tautas jāja kâ pie lagzdas riekstus raut 14212. kuo nākat, sveši ļaudis, mūs[u] zemē ziedu raut? Biel. 841. linus raut Karls., C., Salisb., Wolm., Seyershof, Homelshof, N.-Peb., Treiden, Fossenberg, Nerft, Wirginalen, Flachs raufen. rāvējas (plūcejas) rauj (plūc) katra savu "baru" un sarautuos linus liek blāķīšuos Etn. III, 89. - Liekausis rāva ar tādu spē̦ku, ka uz˙reiz šķipsna zaru nuotrūka R. Sk. II, 142. raut ļaudis aiz kājām nuo gultas ārā JK. III, 74. es izrāju tautu dē̦lu...: cirtu pliķi guldamās, raun[u] aiz matiem ce̦ldamās BW. 21735 var. rausim tik kādam jē̦ram kaklu nuost (wollen wir ein Lamm schlachten)! Kaudz. M. 36. rauj kumuosu nuo mutes ārā. vīra māte... duod ar dūri stenderē, lai trūkstas malējiņa, lai rauj ātri dzirnaviņas (... möge schnell mahlen) BW. 23179. - kur tu tik daudz naudas rāvi? woher hast du soviel Geld? JK. V, 111. lai raunuot naudu, kur raudams Blaum, saimnieks, kas nuo citiem krāpa, rāva, cik tik varēja LP. VII, 923. kur tad tu tuo siļķi rāvi? A. XXI, 709. kur tādus zirgus un iejūgu rāvis? LP. IV, 119. kur saimnieks tik daiļu saimnieci rāva? MWM. VI, 786. rauj, kuo nagi ne̦s! Sassm., greif nach Möglichkeit zu! ādu pār acīm od. acis nuo pieres raut, gänzlich berauben: vilki ādu rauj pār acīm mums Krilova pasakas 88. tavu sliktu pasauli! rauj vai aci nuo pieres ārā Alm. Kaislību varā 25. tādi, kas uotram vai acis rāva nuo pieres ārā un ņema, kas vien bij nepiesiets Kleinb. - nedeva vairāk ne rauts Lubn., er gab auf keinen Fall mehr;

2) beim Lesenlernen aussprechen
Oppek. n. U.: rauj vārdus, sprich die Buchstaben aus! U.; rauj puskul, buchstabiere! U. valuodu raut, anfangen zu sprechen, sprechen lernen (von Kindern): lai tas jūsu krusta bē̦rns drīzi rāva valuodiņu (auf dass das Patenkind bald sprechen lerne) BW. 1475, 4. lai Jānītis drīzi auga, drīzi rāva valuodiņu 1654;

3) (mündlich) bekannt machen, publizieren, proklamieren
Lis.: mācītājs rāva visus, kam šuoziem skuolā jāiet. svētdien viņus pirmuo reizi rāva baznīcā, Sonntag wurden sie zum erstenmal aufgeboten;

4) raut visu galu nuo gala priekšā "aufzählen"
Celm.;

5) dziesmu (meldiju) raut (vaļā), (anfangen zu) singen:
putniņš rauj sabuozies savu meldiju Vēr. II, 1289. sienāzis rauj vaļā savu dziesmiņu JR. III, 58. tikkuo Pietuka Krustiņš sāka dziedāt, tad arī citi rāva līdz Kaudz. M. 101;

6) zibsnis raun N.-Schwanb., es blitzt:
kad zibsnis raun, tad saka: guns vien šķīst. Refl. -tiês,

1) einander ziehen;

2) zanken, streiten;

3) sich ziehen, zusammenziehen
U., geringer, weniger werden: guovij sāk piens rauties Plūd. LR. IV, 337. peršana pēc kalpuošanas laika bij drusku rāvusies Kaudz. M. 51. diena stipri rāvusies, ist kürzer geworden Sackenhausen;

4) zusammenfahren, sich fürchten, scheuen
U.: mužiks jau uz tuo vien iziet: vācietim . . . naudas diezgan . . . bet runā tu ar viņu pa latviski, tas tūdaļ raujas, zin: tas . . . zin, kuo lieta vē̦rta De̦glavs Rīga II, 1, 142. nuo nedarbiem rauties, vor Unarten zurückschrecken Celm.;

5) namentl. pušu rauties, zerreissen
(intr.) U.;

6) heftig arbeiten, sich abmühen, abplagen, "zūdīties" Wessen : tâ rūpējās un pūlējās mans tē̦vs, tâ rāvuos es pats Lautb. Luomi 140. ne dzē̦rājs, ne arī kāds tē̦rē̦tājs; strādājis un rāvies ar darbiem LP. VI, 191. ve̦lns rāvies nuo˙svīdis V, 371. tu krietni raujies MWM. VIII, 489, steidzamies, raunamies, mēs mazās malējiņas, jau lielās samalušas BW. 8079, 2 var. ik˙katram jāraujas gar māju darbiem, ābuoliņu savācuot Siliņš 5. mēs rāvāmies visu dienu nuo˙svīduši ar siena kŗaušanu Ahs. ļaudis rāvās pļavā ar sienu A. v. J. 1901, S. 24. vīri rāvās ar rudzu sēju MWM. VI, 637. rūķis ieraudzījis kūmiņu raujamies ar putniem Lapsa-Kūm. 81. sulaiņi raujas... slapjām mugurām sanākušuos apkalpuodami. pavalstnieki raujas caurām naktīm ve̦duot rudzus. tagad jāraujas ar darbu A. XXI, 165. gudrie dēli sākuši rauties ar darbiem: drīzi aruši, drīzi taisījuši puodus LP. VI, 368. Subst. raûšana, das Reissen, Ziehen, Raufen, Raffen: sievietēm nuo linu darbiem piekrīt tikai raušana Etn. III, 72. - uz sle̦pkavu darbiem un raušanu vien Lapsa-Kūm. 198; raûšanâs,

1) der Zank, Streit;

2) das Geringerwerden;

3) das Zurückschrecken, Zusammenfahren, die Furcht;

4) die Mühe, Arbeit, Plage;
râvums, die abgeschlossene Tätigkeit od. das Resultat des Reissens, Ziehens, Raufens, Raffens: linu, linu, bāleliņ, par rāvumu, ravējumu! VL.; râvẽjs,

1) wer reisst, zieht, rauft, rafft, der Zugreifer, ein alles an sich Reissender, der Dieb
LA.: kur mana ziediņu rāvējiņa? BW. 13256. tie (= suņi) rej māsas preciniekus, skaistu ruožu rāvējiņus 14420. Sprw.: dievs duod devējam, ve̦lns rauj rāvējam. rīkļu rāvējs, ein Gurgelreisser, Plünderer: žīds ir liels rīkļu rāvējs, plēš, kuo māk Ahs. viņš kļuva rīkļu rāvēju naguos C. T. R. I, 14; 2) der Teufel L., Ruj, n. U.: lai rāvējs (râvãjs PS.) paraun! hol' der Teufel! PS.;

3) (dvēseļu) rāvējiņš, der Tod, der Todesengel:
dievs sūta savu eņģeli "rāvējiņu" (nāvi) paziņuot, ka šī saulīte jāatstāj Infl. n. Etn.I, 25. tas bija dvēseļu rāvājiņš ebenda. ja mežā truokšņi dzirdami, rāvējiņš, nāve, par putniņu liduo dvēselei pakaļ LP. VII, 31. Nebst ravêt zu r. dial. рыть "трогать" (s. Potebnja PФB. IV, 191 f.), slav. rъvati "reissen, raufen", runo "Vliess", lat. ruere "aufreissen", an. rýja "(Wolle) ausreissen" u. a., s. Trautmann Wrtb. 247 und germ. Lautges. 46, Persson Beitr. 287 f. und 774, Walde Vrgl. Wrtb. II, 351 f.

Avots: ME III, 490, 491

rîdze ² Līn., Ahs., Nigr., Schrunden, Bauske, Luttr.,

1) eine mit Steppstichen genähte
Naht, Steppnaht, Ahs., Nigr., der Hohlsaum, Höhler (s. die Abbild. bei rìdze) Luttr. n. Latv. Saule 1925, № 35, S. 378: rīdzes (rîdzi 2 RKr. XVI, 140, BW. 7384) dzīt, höhlern Luttr. atlieca (sc.: piedurknēm) galu un izdzina cauruo rīdzi RKr. XVII, 27, meitas izšuj kre̦klam rīdzes gar apkakli Ahs. nedz vīles irst, nēdz rīdzes un apšuvumi skarst Janš. Dzimtene ² I, 69. apruoči . . . aprīdzē̦ti trīskārtu rīdzēm ar sarkaniem diegiem Dzimtene V, 116;

2) rîdze ² Līn.; das obere, in Streifen gestrickte Ende bei Handschuhen u. Strümpfen Luttr. n. Latv. Saule 1925, № 35, S. 378, Nigr., Amboten; der Zwickel am Strumpf
Nigr.: es rîdzi ² jau e̦smu nuoadījuse Wain. (viņa) nuoluocīja zeķes rīdzi virspus ceļa drusku uz leju Janš. Dzimtene ² II, 167;

3) "(vīriešu) rupja linu kre̦kla šaurs, vaļīgs, ruokām šūts apšuvums apkaklītē un apruocēs" Schrunden, Kabillen;

4) "ein grosser Saum eines unordentlich genähten Kleides"
Funkenhof;

5) "ein altes, sich auflösendes Netz od. Kleid"
Pilten;

6) "das noch unbedachte Skelett eines Neubaus"
Pilten;

7) "?": asiņainas rīdzes uz muguras. Nebst ridze von einer Wurzelform reig- (neben reik- in rika. s. dies), wozu auch apr. rīgewings "haderhaftig"?

Avots: ME III, 536

rìets ² Golg., Lis., auch riẽta Amboten, Jürg., Plur. rieti, gew. in der Verbindung saules r., der Sonnenuntergang: priekš, pēc saules rieta, vor, nach dem Sonnenuntergang. saule laidās uz rietu, die Sonne näherte sich dem Untergang A. XX, 404. saulīte vairs galvas nesvilināja, bet taisījās jau uz rietu Seibolt. saule tuvu pie rietas (wird bald untergehen) Apsk. v. J. 1903, S. 439, Golg., Druw., Odsen, A.-Schwanb. (zvaigzne) pēc saules rieta parādās rietumuos pie debesīm A. v. J. 1898, S. 242. atsārtums nuo tāļās saules rietas A. v. J. 1899, S. 16. sarkanie saules rieti Vēr. I, 1223. rieti aizdedza visu pilsē̦tu: jumti liesmuoja, luoguos šaudījās sarkanas gunis Ezeriņš Leijerkaste II, 38. nuo ausas līdz pat rietai A. v. J. 1900, S. 405, vom frühen Morgen bis zum späten Abend (eig.: von der Morgendämmerung bis zum Sonnenuntergang). nao rīta ausas līdz pat vē̦lai saules rietai A. v. J. 1899, S. 17. - Bei Asp. gaismas rieti- die Morgendämmerung.

Avots: ME III, 550

riñguôtiês "sich krümmen": zalktis ringuojas Amboten; aus li. ringoti "krümmen".

Avots: ME III, 528

I rinkt, -kstu od. -ku, -ku,

1) sammeln,
(riñkt), "gūt, manguot" Nigr.: kāzu tē̦vs ar šķīvi ruokā rink naudu RKr. XVI, 147. nuo sē̦tas vez sē̦tas šķindama, rinkdama (rindama [?] BW. 1459) VL. aus Nigr.;

2) prs. riñkstu Amboten, Assiten, riñku Rutzau, Dunika od. riņ̃ķu Kalleten, Wain. (an diesen 2 Orten auch prt. riņ̃ķu), "(nuopļautu labību) grābekļiem sagrābt klēpjuos (Kalleten) jeb savelt klēpīšuos" (Amboten, Rutzau, Assiten), "ritināt, velt" Nigr.: meitas aizgāja auzas riñkt. lai druvā auzas vai mieži ritināmi: viņa riñkst savu spaili līdza Janš. Dzimtene V, 256;

3) riñkt, -kstu, -ku, frieren, frierend erstarren
Salgaln, Sessau, Bornsmünde: jūsu mēlei luocīties, kalst un rinkt! De̦glavs Rīga II, 1, 164;

4) riñkt, -ku, "(die Därme eines geschlachteten Tieres) reinigen"
Wirginalen: tīrījamās de̦sas uzmauc uz kuociņa un apgriež uotrādi; īsti šuo apgriešanu sauc par rinkšanu. In der Bed. 1 aus li. riñkti "auflesen", woher wohl auch riñkt 2. Zur Bed. 3 vgl. riñgt.

Avots: ME III, 528, 529

rĩpele Karls.,

1) rĩpele C., ein gezogenes Gewehr, eine Flinte mit gezogenem (geriefeltem) Lauf
U. (auch rīpeļu bise), Dr., Drosth., Karls.;

2) eine Schnarre
Karls.;

3) ein Schimpwort
Karls.;

4) rĩpeles vilkt, schrammen, ritzen
Amboten: (vedēju meitas) pirtī uz lāvas rīpeles vilka BW. 20896, 1, ähnlich 34917;

5) "ein altmodisches, scheibenförmiges Gefäss"
(mit i ?) Nötk. In der Bed. 1 aus dem Germ. (vgl. dän. rifle und riffelbösse "gezogene Büchse"); in der Bed. 3 wohl aus d. Rapel; in der Bed. 4 zu rīpelêt 1.

Avots: ME III, 539

rĩpelêt Karls., Walk, -ẽju.

1) riefein
Amboten, U.;

2) zur Arbeit anspornen, munter machen, auffrischen
Walk n. U., Ruj., Nötk.: vīra māte. gan es tevi rīpelēšu BW. 23353. duodiet man jaunu puisi, es māk[u] puisi rīpelēt 25101 var. mana pūra dibe̦nā stīgām šūta pātadziņa, tuo es tev rīpelēšu par netikļa audzējumu 23420, 2. tuos (=svešniekus) kampšu ruokā, bet rīpelēšu RKr. XVI, 179. kalpam netīk, ka tuo vienmē̦r rīpelē. dass man ihn unnötig antreibt, durch häufige Bemerkungen belästigt Jürg. In der Bed. 1 aus d. riefeln; hieraus wohl auch rĩpelêt 2, vgl. d. riefeln "riffeln" und riffeln "durchhecheln" in Grimms Wrtb.

Avots: ME III, 539

I rĩve, od. (in Amboten, Neuhausen, Kalleten) rīva, die Reibe. Nebst estn. rīw aus mnd. rive.

Avots: ME III, 541

sastipt: auch (prs. -stîpu ² ) Gramsden, (prs. -stipstu) Amboten, Dunika, Funkenhof, Nigr., Rutzau; s. var nuo ve̦cuma un gŗūtiem darbiem NB.

Avots: EH XVI, 451

se̦duols Gr.-Essern, Mag. IV, 2, 31; Konv.1 446, Wid., Nieder-Kurl., se̦duõls Kruhten, se̦duôls Līn., se̦duolis Amboten, se̦duole Kurl. n. U., der Spillbaum (evonymus europaeus). Nebst sedlināji wohl zu li. sedulà "cornus" (bei Būga KSn. I, 280 und Matulionis Žolynas II, 21 und 86), Demin. sedulė˜lė An. 79 und Jušk. SvD. 91,10.

Avots: ME III, 811

I šēperis, ‡

2) ein Hirt
(mit ẽ ) Amboten, Assiten, Funkenhof, Kal. (hier und in Funkenhof: der Hirt auf einem Gut), Neuhausen, Nigr. (in Nigr. wie in Kal.), Nikrazen, Serbig., Wain.; der Schäfer auf einem Gut (mit ẽ ) Salis.

Avots: EH II, 626

skàitît (li. skaitýti "zählen, lesen") Wolm., PS., C., Jürg., Serbigal, Neuenb., skaĩtît Rutzau n. FBR. VII, 116, skàitît ² Kl., Prl., Nerft, Preili, skaîtît ² Ruj., Salis, Iw., Līn., Gr.-Essern, Grünh., Widdrisch, Zögenhof, -u, -ĩju,

1) zählen; rechnen:
Sprw. iet suoļus skaitīdams. tas kuo meklē, skaita tev zuobus (d. h., befindet sich ganz in der Nähe). kuopā skaitīt, addieren U. - skaitīja veļu laiku nuo Mārtlņiem līdz 12. decembrim;

2) (Gebete) hersagen, aufsagen
U.: pātarus skaitīt, Gebete hersagen (eig.: den Rosenkranz abbeten) U. lūdz dievu jeb skaiti pātarus! Etn. 11, 75. skaitīt baušļus Kaudz. M. I, 4, die 10 Gebote hersagen. pakaļ skaitīt, nachsprechen. nuo galvas skaitīt, auswendig hersagen;

3) lesen
Rutzau, N.Peb., Fest., Wessen, Infl.: sēd vecītis, skaita grāmatā Pas. IV, 402 (aus Welonen). drukātuo skāitīja, bet rakstītuo nevarēja L. W. 1921, 47, 13. Refl. -tiês, um die Wette zählen: dievs ar ve̦lnu rauga uotru pārspēt: durties, skaitīties, kaitināties LP. VII, 1159. - Subst. skàitîšana, das Zählen; das Hersagen; das Lesen; skàitĩjums, das einmalige, beendete Zählen; Hersagen; Lesen; skàitîtãjs (li. skailýtojis),

a) wer zählt; hersagt, liest;

b) der Zähler (in der Arithmetik)
Konv. ² 522. Zu šķist.

Avots: ME III, 866, 867

skar̂baîns ² : auch ("splitterig") Amboten, Baldohn, Erwalen, Irmelau, Schrunden, Wilzen, (mit ar̂ ) Arrasch, Drobbusch, Raiskum, Ronneb., Vaive; "ästig" (mit ar̂ ² ) Ukri; "nuodriskājies" Lesten: skar̂baina ² pastuote.

Avots: EH II, 501

šķēpelêt, -ẽju,

1) (Splitter, Späne, šķēpeles) (ab)hauen, (ab)spalten, zerspalten, zerhacken
Amboten, Durben, Fest., Lennew., (mit è ² ) Bers., Holmhof, Lubn., Prl., (mit ẽ) Kudum, Nötk., Rosenbeck, Salis, MSil., Stenden;

2) "ar šķēpeli ecēt" Wolmarshof;

3) "mit einer Schaufel graben"
Holmhof: šķ. grāvi.

Avots: ME IV, 33

I šķērpêt, -ẽju,

1) Rasen mit dem Rasenpflug schneiden
Oppek. n. U., ein Stück Land zum Aufpflügen zerschneiden Oppek. n. Mag. XllI, 24;

2) schärfen, wetzen
(mit ẽr) Amboten, Gr. - Essern, Neuhausen, Nikr., Schrunden: šķērpē asus lemesīšus! BW. 34699;

3) "kratzen
(kasīt)" Amboten (mit ẽr). In der Bed. 1 zu šķẽrpele; in der Bed. 2 aus nd. scherpen?

Avots: ME IV, 35

‡ šķe̦ts,

1) etwas zum Schlagen Dienendes
Amboten: būtu kāds š. kuo zvelt!

2) "gaŗš, tūļīgs cilvē̦ks" Lubn. Vgl. *šķe̦ta.

Avots: EH II, 632

šķireniẽks,* eine durch Zensurverhältnisse gebotene Umschreibung; für einen Sozialdemokraten: rakstnieks piekrita nevis šķireniekiem, bet tiem, kas viņu aplūkuoja nuo citādāka redzes stāvuokļa Zalktis II, 161. tâ mē̦dz dažureiz teikt arī paši lielākie šķirenieki Apsk. v. J. 1902, S. 4.

Avots: ME IV, 43

sklidaîns, sklidans Dond. n. FBR. V, 126, Rothof n. FBR. VIII, 120, sklide̦ns Iw. n. FBR. VI, 52, Frauenb,, Kursiten, Nigr., Dunika, Nogallen, Amboten, Assiten, Alschw., N.- und O.-Bartau, Degunen, Dsehrwenhof, Durben, Funkenhof, Gaweesen, Gold., Gaiken, Grenči, Kaleten, Krohten, Luttr., Libau, Laidsen, Matkuln, Medsen, Naukschen, Neuenb., Neuhausen, Nikrazen, Nurmhusen, Pampeln, Preekuln, Pop-Erwalen, Pilten, Popen, Rutzau, Rönnen, Rudbaren, Schwarden, Sassm., Schrunden, Santen, Tadaiken, Ugalen, Wirginalen, Upesgrīva, Valgale, Erwalen, Ahs., sklīde̦ns Mar., sklidējs Biel. 1331, = slide̦ns, glatt, schlüpfrig: kalns bija ļuoti stāvs un sklidains Pas. IV, 498 (aus Leegen). par sklidanu (Var.: slidainu, slide̦nu) le̦dutiņu BW. 13605, 4. uz sklide̦nu (Var.: sklidainu, skliduošu) le̦dutiņu 23621, 1. tagad briesmīgi sklide̦ns nuosalis lieknā Kursiten. viņu ceļš lai paliek tumšs un sklide̦ns Glück Psalm 35,6. sklidęns Bornsmünde, Sessau, zum Überfliessen voll; vgl. li. sklìdinas "zum Überfliessen voll".

Avots: ME II, 882

sklidinât Dond., Nigr., Dunika,

1) tr., fakt., gleiten lassen
Bielenstein Holzb. 561: tik ilgām sklidināju (sc.: dē̦lu māti), līdz dēliņu apsuolīja BW. 23621, 2 var.;

2) intr., freqn., gleiten:
es pa ļaužu valuodām kâ pa le̦du sklidināju BW. 8478 var.;

3) geweichten Flachs zum Trocknen ausbreiten
Amboten, Bahten. Refl. -tiês, (auf dem Eise) glitschen Dunika, Frauenb., Wid.: iesim uz le̦du sklidināties! Ahs. sklidināšanās pa glumu le̦du Janš. Bandavā I, 122. In der Bed. 3 zu skliest.

Avots: ME II, 883

I skrìne ² Mar. n. RKr. XVII, 139, skrīnis AP.,

1) ein Kasten
Infl. n. U. (skrīne), Nigr. (skrĩne), Kleiderkasten Infl. (skrīne), Gr.-Buschhof (skrìnis ^2), Mehlkasten Nerft (skrīnis), Drosth. (skrĩnis): jās nuoģērba drēbes un rūpīgi glabāja savās skrīnītēs Pas. IV, 202 (aus Dagda). tādi lieli skrīņi pilni visādiem ritumiem Gr.-Buschh.;

2) ein roher Bretterkasten am Erdboden zum Kalkbereiten
(Amboten, Neuhausen, Nikr.) od. Lehmtreten U. (skrīns, skrīnis), N.-Kurl., Dunika, Kaleten, Nigr., Nikr. (skrĩne), Wessen, Matkuln, Vank. (skrīne), eine runde Grube zum gleichen Zweck Rönnen, Grünh.: ej skrīnē mālus bradāt! Hasenpot. lai tuop māla skrīne par abru Jauns.;

3) getretener Lehm
Biel. n. U. (skrīnis, skrīns), Dobl. n. Etn. I, 121 (skrīnis); auf einen Haufen zusammengeführter Lehm und Grant, der von Pferden getreten wird Naud. (skrīnis); (skrĩne) ein Behälter od. eine Grube für Spülicht und Abfälle Salgaln; ein Schmutz- od. Kehrichthaufen Daudsewas; (weicher) Lehm od. Kot (in grösserer Menge, z. B. auf einem schlechten Wege): pa tādu mālu skrīni . . . brizdami mēs gan ne līdz vakaram nenuobrauktu Janš. Bandavā I, 18. (tirgus klajuma) lejasgals atradās vienā dubļu skrīnī Dzimtene ² III, 177. viņš mīcījies pa dubļu skrīni Gaweesen, LP. VI, 621. - skrĩnī sist, cirst(ies) "plötzlich aus dem eingefahrenen Geleise seitwärts herausgleiten" Ahs.: pa sklide̦nu ceļu braucuot ragus ar juoni cirtās skrīnī, un malkas ve̦zms apgāzās Ahs.;

4) liekais skrīnis, Wasserschleuse
Karls.; e̦nkura skrĩnis, die Öffnung im Floss Karls;

5) skrìnīte ^2, ein zylinderförmiges Gefäss aus Lindenrinde Saikava. Nebst li. skrỹnè "Kasten"
aus mnd. schrin "Schrein". Zur Bed. -1 vgl. r. скрыня "ближайшая к плотинѣ часть мельничнаго пруда".

Avots: ME III, 895

snaicît, -cu od. (Lis., KL, Gr.-Buschhof, Memelshof) -ku, -cīju, langen nach: pēc Austras ruokas snàicīt ² (Golg.) A. v. J. 1901, S. 5. snaicît (ausstrecken; rümpfen) de̦gunu Ramkau, Unzufriedenheit äussern. snàicīt ² (hinaufreichen) sienu Lis. snaicīt ² nagus, nach Verbotenemtrachten Gr.-Buschhof, Memelshof. Refl. -tiês (mit ài ² ) Lis., Kl., Golg., Saikava, Gr.-Buschhof, (mit aĩ) Salis, Jürg.; Wandsen, Stenden, wiederholt langen, sich strecken (N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411) nach, zu erreichen suchen Druw., ohne Not sich an einer Arbeit beteiligen wollen Etn. IV, .49: puika, kuo tu snàikies2? ej gulēt! Saikava. kuo tâ snaicies? Stenden. kam sēji zirgu pie sētas? viņš snaicās (snaikās) tai pāri pēc zâles Druw: zirgs snaicījās siena Sessw. nesnaicies pāri galdam! Druw. viņš snaicījās un snaicījās, kamēr sasniedza ābuolus Druw. snaicīties pēc maizes Stari II, 329. viņa snaicījās veikli, ar visu ķermeni Jauns. Dzive 17. ruokas snaicījās, zuobi griezās V. Egl. Zilā cietumā 238. Zilā pakāpusies snaicās saķert ... ceriņzaru Druva II, 909. vis+apkārt snaicījās pretī izstieptu šauteņu stuobri Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 198. Zu sniekt.

Avots: ME III, 971

snakstîtiês Wandsen, Siuxt, Sessau, Autz, Kandau, Raiskum, = knakstīties: sieru sēju, puišiem devu, lai ap mani snakstījās (Var.: knakstījās, meņģējās, gramstījās) BW. 29476 var.; scherzweise einander schlagen Grünwald; essend nach verschiedenen Speisen langen A.-Bergfried; naschen ("bērni snakstās ap saldumiem") Bers., Laud., Selsau u. a.; "unsicher anrühren" Fehteln; "ķerstīties (auch in Marzen); Verbotenes sich aneignen, stibitzen (Geringfügiges)" Schibbenhof ; ernster Arbeit ausweichend Unbedeutendes tun Sessau; ohne Energie, wider seinen Willen arbeiten Grünh. Nebst snaksnīties zu snēkt?

Avots: ME III, 972

snêgt Mar. n. RKr. XVII, 122, Kr., AP., Schwanb., Smilt., Ronneb., Gr.-Buschh., Saikava, Drosth., Selsau, Golg., Lis., Bers., Warkl., snē̦dzu, snēdzu Lettg., N.-Schwanb., Meiran, = sniegi: dziļāks, nekâ ruoka snē̦dz Vīt. 35. kamē̦r mūžs tam snêgs Diez. Refl. -tiês, = sniegties: tās būtu jiem labas sievas, bet snêgties pēc tām nedrīkstēja Pas. II, 140 (aus Kapiņi). Falls die für sniegt gebotene Etymologie richtig ist, zu an. snkkr "Schlange", ahd. dhurah-snuoh "irrepserat" ? Oder zu norw. snaga "hervorstecken" u. a. (bei Fick Wrtb. III ⁴ , 519)?

Avots: ME III, 976

‡ šnĩpstere Amboten, Rutzau "sieviete, kas visu grib zināt, uokšķerēt kâ luožņa".

Avots: EH II, 650

špe̦tns Bauske, Brandenburg, KL, Lubn., Ruj., Saikava, Sessau, Wandsen, Wessen, špetns Sussei n. FBR. VII, 133, Bers., Dubena, Golg., Gr: Buschh., Kreuzb., Lubn., Saikava, Selsau, Sonnaxt, Warkl., špetns U., Mag. XIII, 3, 68, ungestüm, wild, tobend U., Oberl. n. Mag. IV, 2, 143, böse Dubena, Kreuzb., Saikava, Schlossberg, Sessau, boshaft Ekau n. U., Mag. XIII, 368; mutig Bers.; grossmäulig Ekau n. U.; garstig St., Amboten n. U.: tā ir brīnum špetna mātīte, das ist ein sehr boshaftes Weib Mag. XIII, 3, 68. špetna tā meitiņa: vārdu saka, meži skan, suoli spēra, zeme rīb BW. 6630, 11. svainīšam špetni (Var.: nikni, sīvi) suņi 3875, 5. suns gan špetni rej, bet nekuož Saikava. uz meitiešiem e̦suot špetns palicis ebenda. vīrs aizskrēja savu špetnuo dūšu slīcināt uz... kruoģeli R. Sk. II, 129. viņu špetnā dvaša nuo riebu ē̦smas kūpēs Rainis Ant. un Kl. 118. Aus poln. (resp. wruss.) szpetny "garstig".

Avots: ME IV, 101

spille,

1) "womit man ein Netz aus dem Wasser zieht, oder womit man etwas Schweres emporhebt";

2) spil˜le Katzd., Amboten, Neuhausen "= stute, Stütze". Wenigstens in der Bed. 1 nebst estn. pill "Spille" aus mnd. spille "Winde".

Avots: ME III, 996

spindzelîgs,

1) "?": spindzelīgi luokās slaikā bumbiere Purap.;

2) spiñdzelîgs, hastig, heftig, hitzig
Grünwald; lebhaft; unfreundlich, böse Stenden; unbeständig, charakterlos Bershof; ausgelassen, ungezogen Nötk.; lustig; nückisch Baldohn, Schujen; leichtsinnig; prahlerich Neuhausen, Widdrisch, Amboten; geschickt, gewandt Hirschenhof; weinerlich Ramelshof.

Avots: ME III, 998

staigne: auch Bers., Drobbusch, Geistershof, Grawendahl, Serben, Sessw., Smilt., Stom., ("mit aĩ" ) Drosth., Planhof, Raiskum, Ronneb., (mit àI ) Nötk., (mit ài ² ) Lubn., N.-Schwanb., (mit aî ² ) Amboten, Dond., Dunika, Kal., Neuhausen, Ruba, Schrunden.

Avots: EH II, 568

I stibît, -ĩju,

1) prügeln, schlagen (Tiere
Dond., Swehthof; hauptsächlich Kinder Hofzumberge, Schnikkern) Funkenhof, Ermes;

2) gehen (mit grossen Schritten
Bers.) Drosth., Lems., N. - Laitzen, unbeholfen, mit Mühe gehen Schibbenhof, Ukri (nur von alten Menschen gesagt; in Sessw. und Selsau nur von kleinen Kindern), steif, aber nach Möglichkeit schnell gehen Bauske, mit kleinen Schritten gehen, trippeln Erkull, Fehteln, Kürbis, Stelp., Amboten, eilen Memelshof: kur nu ve̦cais tē̦vs tâ stibī? Schibbenhof. stibī tik vien uz mājām! N. - Laitzen. stibī nu, stibī, lai tiec man līdz! Erkull. dabūju stibīt (tüchtig gehen) visu ceļu kājām Golg., Saikava, Jürg.;

3) stibīt pie darba Meiran, Saikava, zur Arbeit antreiben;

4) = stiept U., (etwas Schweres mit Mühe) tragen, schleppen, ziehen C., PS., Aahof, Lös., Raiskum, Drobbusch, Wolm., Serbig., Smilt., Planhof, Serben, Nötk., Walk, Selsau, Sessw., Golg., N. - Peb., N. - Wohlfahrt, Ermes, Wrangelshof, Karkel, Burtn., Auermünde, Widdrisch, Schujen, Sunzel, Grundsahl, Schwanb., Stomersee, Lennew., Kl. - Roop, Horstenhof, Mar., Lubn.: maisu. stibī nu tuo lieluo nastu! Horstenhof. stibī tuo bluķi nuost nuo ceļa! Wolm.: stibījis naudas skasti laukā Pas. V, 32. stibīt zābakus kājā. Lis., Stiefel mit Mühe anziehn;

5) (Aste) brechen oder (b)schneiden
Ermes. Refl. -tiês, tragend oder ziehend sich anstrengen Bershof. Zur Wurzel von stiba.

Avots: ME IV, 1065

štĩrêt: gerade vorwärts gehen Dunika, "palaidnīgi, lieliem suoļiem iet" Amboten; steuern Funkenhof.

Avots: EH II, 656

štĩrêt "schnell, ausgelassen, unbeholfen gehn (von Menschen)" Amboten; gerade vorwärts (ohne sich einen Weg zu suchen) gehen Nigr.; mit einer štīre die slēpes lenken (mit ì ² ) Gr: Buschhof. Nebst stīrêt aus nd. stüren "steuern; gehen".

Avots: ME IV, 103

stirkâtiês Kand., -ājuôs,

1) stir̃kâtiês Amboten, Kalleten, Wirginalen, stir̂kâtiês Odensee, stir̂kâtiês ² Ob. - Bartau, (mit den Füssen) zappeln (z. B. von Kindern, Schafen
u. a.);

2) sich widersetzen:
kuo tu stir̃kājies! sagt man zu jem., der sich widersetzt, wenn man ihn etwas tun lässt Wirginalen;

3) sich um etwas zu Schweres abmühen
(mit -ir̃- ) Matkuln, Stenden, etwas Schweres schleppend, ziehend nicht vorwärtskommen (gew. von Pferden gesagt) Neuhausen (mit -ir̃-), (einen Sack in den Wagen hebend) sich abquälen (mit -ir̂ ² ) Wandsen: bija dikti jāstir̃kājas, kamē̦r ce̦lmu dabūjām ārā Stenden;

4) (aus nichtigen Gründen) Unfrieden stiften
(mit -ir̂- ² ) Bauske, sich zanken, streiten (mit -ir̃-) Schnikkern; ohne Grund mürrisch und zornig werden Ekau, Grünwald;

5) viņš tikai tâ stir̃kājas, sagt man, wenn jem. eine Arbeit anfängt, aber bald wieder sein lässt
Funkenhof. Zur Wurzel von stirinât? Vgl. auch čech. strk "Stoss", ustrk "Streit".

Avots: ME IV, 1073

stir̃puôt Nötk., Auermünde, Ruhental, Pe̦nkule, Nigr., Amboten, stir̂puôt ² A. - u. Neu - Bergfried, Salgaln, Mesoten, Lems., tr., (Heu od. Getreide) in eine stirpa zusammenlegen: iesim stirpuot sìenu! A. - Bergfried, Baldohn, Grünwald, Ekau, Sessw.

Avots: ME IV, 1074

I strãķis Dond., Amboten, eine kotige Stelle; ein Pfuhl (strāķe, strāķa Mag. IV, 2, 148, U. ["nicht bekannt"] strāķis U.): stallis kâ strāķis; jāgādā pakaiši Dond. kas te par strāķi! nevar ne izbrist ebenda. elles strāķe Alm. Mit sekundärem s- aus mnd. rache "Kot, Unflat".

Avots: ME IV, 1084

strazds (li. strãzdas "Drossel") Burtn., Ruj., Peddeln, Wolm., Muremois, Serbigal, Smilt., Salis, Seppkull, Lems., Widdrisch, Kürbis, Erkull, Segewold, Lindenhof, Schujen, Arrasch, Jürg., Fehsen, Römershof, Lennewarden, Setzen, Stelp., Kurmene, Zohden, Bauske, Schönberg, Sessau, Zerrauxt, Bergfried, Grünh., Dobl., Mitau, Amboten, Kl. - Salwen, Salgaln, Daudsewas, Siuxt, Lieven - Behrsen, Kurs., Schlockenbeck, Naud., Pampeln, Pankelhof, Rönnen, Neuhausen, Neugut, Rutzau, Funkenhof, Nigr., Hofzumberge, Schnickern, Schrunden, Bershof, Zirsten, Frauenb., Luttr., Matk., Kalleten, Nikrazen, Assiten, Uxri, Dond., Wandsen, U., die Drossel U.; mazais (od. purva Natur. XXXVII, 108) str., die Singdrossel (turdus musicus L.) U., RKr. VIII, 92; Natur. XXXVII, 108; me̦lnais str., der gemeine Star (sturnus vulgaris L.); die Amsel (turdus merula L.) U., Natur. XXXVII, 112; pe̦lē̦kais str., der Kramtsvogel (turdus pilaris L.) Natur. XXXVII, 110, U.; lielais pe̦lē̦kais str., die Misteldrossel (turdus viscivorus L.) Natur. XXXVII, 111; ziemas str., bombycilla [ ampelis ] garrula L. Konv. ² 3636: me̦lnais strazds svilpuo Etn. II, 51. pe̦lē̦kais strazds terkšina ebenda. dzīvs un jautrs kâ strazds Latv. Daneben ohne s- (vielleicht dissimlliert; vgl. le. strads) apr. tresde, an. ƥrǫstr "Drossel", mir. tru ⁱ d "Star" und mit d- slav. drozdъ "Drossel" vgl. Solmsen IF. XIII, 138, Boisacq Dict. 920, Walde Wrtb. ² 799, Suolahti Die deutschen Vogetn. 52 f., Trautmann Wrtb. 327.

Avots: ME IV, 1083

štuidît: "(pa)mudināt" Nigr., (prs. štuidu) Schönberg, "rīdīt, pucināt" Domopol, Meiran; "(etwas) machen lassen, aber dabei stören" (mit uî ² ; prs. štuidīju) Schibbenhof; (be)lehren (einen, dem es nicht gefällt) Amboten, Schrunden; jem. ausfragen, was, wann und weshalb er etwas getan hat (prs. štuîdu ² ) Alt-Autz.

Avots: EH II, 656

stūkât, -ãju,

1) stũkât Wolm., stûkât Jürg., stùkât ² Lis., Golg., Saikava, stopfen
Baldohn, Mor., Lennew,, Schujen, Roop, Smilten, Serben, Wolfahrt: stūkāt vilnu maisā Wolm.;

2) stũkât Neuhausen, stûkât ² Amboten, (ein glühendes Stück Eisen mit dem Hammer) kürzer schmieden:
kalējs stūkā dzelzi;

3) auf und niederfliegen:
uodi stûkā Saikava; kuo tu stùkā ² ? Laud., lasd. (sage man zu einem sehr Unruhigen, der nirgends stehen bleiben kann);

4) "?": piekusu arājiņu stūkādama (Var.: stādīdama ) BW. 10368, 2;

5) - stūķêt 4 um Hasenpot [mit ū ] zu einemsaaumseligen oder faulen Menschen; um Tirsen - zu einem Streitenden. Wenigstens in den Bedd. 1-2 nebst stūķêt aus mnd. stuken (in Grimms Wrtb. unter stauchen) "stossen".

Avots: ME III, 1109

‡ štukuôt Seyershof "juokuot". Refl. -tiês (s. ME. IV, 104),

1): auch Adsel, Allasch, Alswig, A.-Autz, Amboten, Baldohn, Bers., Daudsewas, Erlaa, Heidenfeld, Hofzumberge, Kokn., Lubn., Mar., Matkuln, Neuenburg, Neuhausen, N.-Peb., Rönnen, Salgaln, Sawensee, Schibbenhof, Schujen, Serbig., Smilt., Walk, Widdrisch: dancuodami, štukuodamies un citādi kâ laiku kavē̦dami RKr. XVII, 26; "niķus izgudruot, blēžuoties, krāpt" Ruj.; "niķuoties, tiepties" Nigr.; ‡

2) auf Geld Karten spielen
Salis (kad banka pilna, tad saka: "štuks").

Avots: EH II, 656

sudiķis "kas sudī l"Salgaln, Amboten, Sessau, A. - Autz; wer sich in fremde Angelegenheiten mischt Schrunden, Wain.; ein Kind, das Erwachsenen hinderlich ist (störend dazwischentretend); ein Taugenichts Stenden: tas tik tāds sudiķis!

Avots: ME III, 1114

sudît, -ĩju,

1) eilig, sorgfältig, schnüffelnd suchen (von Hunden und geringschätzig auch von Menschen)
Wain., Fehteln, Luttr., Salgaln, Amboten, Neuhausen, Ekau, Grünwald, Bauske, A. - Bergfried: suns visu dienu sudīja Nikr. aizgāja uz dārzu ābuolu sudīt Sessau;

2) kräftig, fröhlich, rasch gehen
Wid. (?): kur nu tu sudīsi? (zu einem kleinen Kind gesagt) Gold.;

3) aufwarten, bedienen
Nigr.

Avots: ME III, 1114

susla,

1) ein mit Syrup süss gemachtes Getränk (als Tee auf Mārkten ausgeboten), ein schlechter Absud, jämmerliches Kaffee
Linden n. U., N. - Peb., ein schlechtes Getränk überhaupt Stomersee, Etn. II, 137, MWM. IX, 41, eine schlechte Speise Salisb., eine dünne, wenig nahrhafte Suppe Mar., "šāds, tāds samačāts ēdiens" Gramsden: izlīst visa susla Druva I, 411, tik tāda susla 133;

2) jem., der leicht in Zorn gerät:
jau susla atkan lūpu uzmete Gr. - Buschhof. Nebst estn. susta aus r. сусло "Bierwürze".

Avots: ME III, 1126

šust: vor dem Stichwort ME. IV, 107 ist "I" zu ergänzen;

2): auch Amboten, Funkenhof, Rutzau; pūt, vējeņ, šūt, vējeņ! Tdz. 45265; ‡

4) "ein grosses (aber bald schwächer werdendes) Interesse für etwas haben"
Nigr.: tas jau tur tikai šūt, - ne˙kas neiznāks.

Avots: EH II, 658

sutums,

1) erstickende, dumpfe, von Gerüchen geschwängerte Luft
Amboten, Neuhausen: siltums izplata smagu sutuma smaku Upītis St. 60;

2) grosse, schwüle Hitze
Zerrauxt, Grünwald, Ekau, Sawensee; feuchte Hitze Adsel; heisser Dampf Laud.; "nuoplaucējums, iekaisums nuo karstuma un mitruma Laud., N. - Peb., Roop, Schujen, Sermus, Mor., Sessau, Salgaln ("sutumi ruodas kājās");

3) "ein schlecht geschmortes Essen"
Kalz.;

4) "ein Faulpelz"
Neuenb.;

5) Spreu oder Heuabfälle, in heissem Wasser zum Viehfutter gebäht
Festen, Fehsen, Lub. Zu sust 1.

Avots: ME III, 1129

tamē̦t: "solange, unterdessen" (tamẽt) A.-Autz, Smilt.; "soweit" (tamẽt) Amboten: iebridu ūdenī t.

Avots: EH II, 666

I tapinât Aistern, Amboten, Autz, Baldohn, Bauske, Bilsteinshof, Bixten, Dond., Dunika, Ekau, Erwalen, Gr.Essern, Frauenb., Funkenhof, Garrosen, Grūnh., Grünw., Hasenpot, Hofzumberge, Irmelau, Kabillen, Kand., Kalnazeem, Katzd., Libau, Mesoten, N.Bartau, Nigr., Penkule, Pilten, Planetzen, Rutzau, Salgaln, Saucken, Sessau, Stelph., Wandsen, L. ("tahmisch"), St. ("Livl."), U. ("in Livl. nur in einem Teile W.-Livlands-am Meere"),

1) leihen, borgen einem andern, vorschiessen
Stenden u. a.: kam, brālīti, tapināji tautām savu ce̦purīti? BW. 14406. es viņai savu grāmatu vis netapināšu Janš. Precību vies. 22. kaut vienu rubulīti kāds viņam tapinātu! MWM. VIII, 493;

2) leihen, borgen von jem.
Alschw., Holmhof, Neugut, Neuhausen, Sessau, Stenden, BW. 25608; 30459, 1 u. a.: ja jums dziesmas pietrūkušas, nāk pie manim tapināt! BW. 916. kâ brālīt[i]s netapina kumeļam iemauktiņus! 17108. jāt tapinātu kumeliņu 14454. nuo dieva tapināts 32930. es atnācu tapināt 8515, 1. atduot tapinātuo zirgu Janš. Bandavā I, 390. siksnu tapina, lūku atduod Br. sak, v. 1084. tas jau nuo tapināta vien dzīvuo Widdrisch; dazu ein reflexives Substantiv: zirgu tapinâšanâs lai nu reiz beidzas! Janš. Mežv. ļaudis I, 337;

3) "(pa)taupît" Holmhof. Zunächst wohl in der Bed. I Kausativ zu tapt "gelangen".

Avots: ME IV, 130, 131

taražât,

1) auch taražêt, taražuôt, = tarašât: visu dienu taražāja gar kumeliņu BW. piel. ² 21081. līdz tu vienu (dziesmu) taražēsi, es deviņas izdziedāšu 856, 3 (aus Edw.) visu dienu taražuoja gar savu māsu 21081;

2) Unsinn reden, schwatzen Amboten,
Funkenhof, Warkl. Vgl. auch aptar(a)žât.

Avots: ME IV, 132

tauņa,

1): auch (mit aũ) Wainoden;

2): ein Ungeschickter, Saumseliger (mit aũ) A.-Autz, Amboten, Gaiken, Gold., NB., Nigr., Schrunden, Wainoden, Walk, Wirginalen.

Avots: EH II, 669

te̦mulis, ein Tolpel N.-Bartau n. Etn. II, 129, Amboten, Furikenhof, Kl.-Dselden, Nikr., Wirginalen, Lin., ein bei der Arbeit und in der Rede Unbeholfener Nigr., "ein dummer und weichlicher Menschu Katzd., einer, der zu sprechen pflegt, was nicht am Platze ist Wain.; wer seine Gedanken nicht gehorig auszudrücken vermag Neuhausen; wer viel spricht, ohne es selbst zu verstehen N.-Bartau.

Avots: ME IV, 163

I timbât, -ãju,

1) etwas langsam machen
Sessw. n. U.;

2) (langsam, steif, ungewandt
Bers.) gehen (mit im̃) Serbigal, (mit ìm ² ) Bers., Kalzenau: es redzēju . . . par kalniņu timbājam BW. 7493. "nu timbā, timbā!" sagt man, um ein faules und schwaches Pferd anzutreiben Bers., Kalzenau;

3) mit Mühe tragen, schleppen
(mit im̃) Amboten, Funkenhof, Neuhausen, (timbuot) Kaltenbrunn, Subbat: jāiet atkal ūdens timbāt uz stalli Neuhausen. tev uz Rīgu jātimbuo pieci puodi kuiļa tauku VL. aus Subbat. vilks citu (= bē̦rnu) timbāja (Var.: bringāja) avuota lejā BW. 21128;

4) lange und langsam trinken
(mit im̃) Arrasch, (mit ìm ² ) Adsel; viel und hastig trinken Druw., (mit ìm ² ) Mar., Alswig, viel trinken Aahof, Lis., Schwanb., Sessw., Stomersee (mit ìm ² ); saufen Plm.: kuo tu timbā tā auksta ūdeņa tik daudz! Mar. n. RKr. XV, 141.

Avots: ME IV, 190

trakulis, einer, der törichtes, unsinniges Zeug treibt, ein Haselant U., ein Spassvogel; ein Waghals; fem. trakul(īt)e, ein lustiges, ausgelassenes, albernes Mädchen Amboten, Bauske, Bornsmünde, Dunika, Kaipen, Odsen, Ruhental, Schrunden, Serben, Sessau: tāds trakulis nav piere̦dzē̦ts: pats skrien ve̦lnam rīklē LP. IV, 138. tur būs visadi ēdēji, dzērēji, daždažādi trakuļi 203. lācis . . . gribēja dusmās nezin kuo izdarīt; tuomē̦r Lāčausis ne˙maz nesabaidījās nuo trakuļa VI, 493. trakuļi pārtrakuojušies 229. kāds piedzēris trakulis salielījies V, 117. tas tāds trakulītis vien ir (ein Spassvogel) Smilt. saka, ka es tāda trakulīte. kā man bij netrakuot nu paša trakuma? BWp. 104. es bij[u] tāda trakulīte, drīz palaidu valuodiņu BW. piel. ² 8401. ar vienu trakuli neej pa ceļu! Glück Sirach 8, 15.

Avots: ME IV, 220

I trapjš (li. trapùs "spröde, leicht brechend"),

1) Adj., = trapans 1, verwittert, morsch, brüchig Wid., Am- , boten, Pampeln, Rutzau: tev, alksnīt, trapja (Var.: trausla) miza BW. 31508; I, 11841, 3; "vārīgs, bikls, neizturīgs" Gramsden;

2) Subst.; = trapans 2 Assiten, Dunika. Wenn ursprünglich etwa "zerstampft, weich gedrückt", etwa zur Wurzel von trapa I?

Avots: ME IV, 223

traušs (li. traušus "trapus" Miežinis),

1) traûšs ² Amboten, Dond., Dunika, Erwalen, Funkenhof, Gramsden, Iw., Kalleten, Līn., Neuhausen, Nikrazen, Pampeln, Preekuln, Rutzau, Schrunden, Stenden, Wain., traušs U., = trausls: traušs kâ tē̦rauds Amboten, Nikrazen. tev, alksnīti, trauša miza BW. 21706, tas ir ļuoti traušs, man bail, ka viņš nesalūst Wain. (fig.) tavs spē̦ks nuo tā ļaunuma traušs ir? Dünsb. Par. 79. celt traušas (hinfällige) hipotezes A. v. J. 1896, S. 74;

2) scheu (von Pferden)
U.: traušs zirgs Etn. III, 148.

Avots: ME IV, 227

trīdeksnis

II trīdeksnis U., Kl.-Salwen, Üxküll, (mit î ² ) Amboten, trīdēkslis, (Alschw.) trīdēksnis, =strĩdêkslis, ein Hackbrett U., Mag. XX, 3, 185: sit, bāba, baube̦nu ar bē̦rna kāju! kam vīrs nepirka sudraba trīdeksni (Var.: trīdēksli, tridekšņus, trīzdeksni, strīzdekli) BW. 21056 var. pie galda dzieduot lietuoja trīdeksni BW. III; 1, 85. trīdeksnis bijis skārda, un barvede talkās ar tuo uz galda situsi Mesoten. Entweder zu trīdêt "ein Tanzstückchen singen", oder dissimiliert aus *strīdeksnis; die Schreibung trijdeksnis BW. 21056 beruht wahrscheinlich auf falschem Anschluss an trîs "drei", wozu auch trīdeksnis I veranlassen konnte.

Avots: ME IV, 240

trillinât Adsel, Bers., Fehteln, Kalz., trillern, trällern, lustig singen Wid., Bers., Blumenhof, Holmhof, Kurmene, Mar., Nötk., N.-Peb., Romershof, Prl., Sermus, (mit il˜l ) Amboten, Dunika (nur vom Trillern der Lerche gesagt), Gramsden, Irmelau (vom Trillern der Lerche), Kalleten, Laidsen, Mitau, Neuhausen, Pilten (vom Trillern der Lerche), Renzen, Ringen, Rönnen, Schwitten, Sessau, (trilinât) Lennew., MSil., (trilinât) U.; auf dem Bockshorn spielen (trilinât) U., Bielenstein Holzb. 724; (in der Schenke) trinken und singen Sessw.: cīrulis trillina (trilina MSil.) Dunika, Irmelau, Pilten, Prl. u. a. lakstīgalas trillina Holmhof. gani laukuos trillina Mar., Prl., Sermus u. a. es trillināju ve̦cuo meldiju Römershof. tē̦vs ar māti dūdināja..., es pats skaisti trilināju BW. 185871, 1. cits trilināja, cits dūduoja LapsaKūm. 150. lakstīgala kuošu dziesmu trilināja BW. 12056, 2. putniņš sāk trilināt MWM. v. J. 1896, S. 387.

Avots: ME IV, 236

I trimda,

1) die Angst
U.;

2) das Exilium
U. (in Livl. "nicht gebräuchlich"), Amboten (mit im̃): trimdā likt, des Landes verweisen L., U. viņu izsūtīja trimdā Amboten. trimda ... dzīvuodams Kundziņ Kronv. 88. Zu tremt.

Avots: ME IV, 236

trinīte,

1) s. trinītava;

2) ein Gewebegewöhnlich
(pus)vadmala -, das mit vier (!) Weberhefteln gewirkt ist Alswig, Dunika, Rutzau: aust trinītē "aust ar strīpām un 4 nītīm" Amboten, Irmelau; raust 2 reiz 3 nītīm" Matkuln; eine Art Gewebe Blumenhof, Orellen, Ruj., Sessw., Stolben, (mit ĩ ) Amboten, Lesten, Neuhausen, Nikrazen, Serbigal, Widdrisch. Hierher gehört auch trinata Dond. in der Verbindung trinata pusvadmala .pusvadmala, kas austa trim nītīm, biezāki par vienkāršuo un ar lielākām cilpām", sowie acc. s. trinatu audekliņu BW. 22621, 2 var. (aus Anzen).

Avots: ME IV, 237

I trĩsis Amboten, Irmelau, Neuhausen, Nikrazen, (mit ì ² ) Lasd., Laud., (mit "i") Smilten, = trīse U.

Avots: ME IV, 241

trusêt, -u oder -ẽju, -ẽju,

1) = trupêt, faulen, modern U., Neuhausen, Stenden (z. B. von Bäumen, vom Schnittkohl), Upesgrīva; braun, fleckig werden (von Kartoffeln) Dond., Funkenhof, Kastran: kad kartupeļi paliek brūniem plankumiem, tad saka, ka kartupeļi trus Kastran;

2) verdorrend oder aus andern Gründen verkommen (vom Getreide)
Aahof, Festen, Meselau, Selsau; Sessw., Stomersee; an der Spitze verdorren (von Bäumen) Festen, Gr.-Würzau; stückweise abfallen, kürzer werden (vom Haar) AP., Ekau, Fehsen, Odsen, Schujen, Selsau, Sessw.: mati, bārda trus. ja pe̦lnu dienā galvu sukājuot, tad mati trusuot Gr.-Ekau n. Etn. II, 36; zerfasern (intr.) Sessw., struppig werden Lennew.: virve sāk trusēt Warkl. vistām spalvas trus ebenda. viņam trusē matu gali Lennew.;

3) schwelen, ohne Flamme brennen
Amboten;

4) (liegend) faulenzen
Nötk. Zu trust.

Avots: ME IV, 248

I tur̃nis Dunika, Frauenb., Grenzhof, Mesoten. MSil., Ruhental, Rutzau, Schibbenhof, Siuxt, Stenden, Wandsen, (mit ùr ² ) Bers., Mar., Schwanb., Sessw., Sonnaxt, = tuõrnis, der Turm Manz. Lettus, Glück (neben tuornis), Mag. XIII, 2, 56, Amboten, Bewershof, Memelshof, Neugut, Stockm. Nebst estn. toŕn aus mnd. torn.

Avots: ME IV, 272

‡ ur̃ķelis,

1) Demin. zu ur̃ķis Amboten, Bixten, Hofzumberge, Rutzau, Sessau; ein hölzemer Feuerhaken (mit ur) Grünw.;

2) "urķē̦tājs 1" (?) Peb.

Avots: EH II, 715

uzspîdinât,

1) aufleuchten machen
Amboten, Bers., Bixten, Irmelau, Kalz., Laud., Pampeln: u. gaismu ar skalu. uzspīdini te uz laipas! Stenden. uzspīdini (elektriskuo) lampiņu! Stenden;

2) aufputzen, putzend blinken machen:
u. kurpes, nažus Base, Dunika, Erlaa, Grünw., Kurmene, Laud., Lubn., Meiran, Sauken, Schibbenhof, Schrunden, Selg., Sermus, Stenden, Ubbenorm. Subst. uzspîdinâšana, das Aufleuchtenmachen (gaismas uzspīdināšana Vēr. II, 332), das Aufputzen.

Avots: ME IV, 381

uzsprakstêt Grünw., uzsprakšêt Peb., uzsprakšķêt Amboten, Base, Bers., Bixten, Dunika, Ekengraf, Erlaa, Kalz., Lubn., Meiran, Nötk., Odsen, Saikava, Sauken, Sehren, Serben, Serbigal, Sermus, Sessau,

1) aufprasseln, aufknistern:
de̦guoša egles pagale uzsprakstēja (uzsprakšķēja Selg.) Schwanb.;

2) prasselnd, knatternd schnellen
(intr.), geraten auf: Miķelim uzsprakstēja dzirkstele Jauna Raža IV, 155. dzirkstele uzsprakšķ uz ruokas Fehteln. vai, kâ ruoka sāp! (man) uzsprakšēja tauki AP, man uoglīte uzsprakšķēja uz drēbem Grünw., Schujen.

Avots: ME IV, 382

uztapt,

1) auf etw. gelangen
(perfektiv), hinaufgelangen Amboten, Bassen, Dunika, Ekengraf, Pilten, Rutzau, Sauken, Schrunden, Stenden: uztapt uz īstā ceļa. grūti nācās uztapt kalnā. viņš nevar uztapt pa kalnu augšā Bassen. pakritis, nevar uztapt vairs augšā ehenda. (fig.) viņš uztapis augstu (hat einen hohen Posten erreicht) dienuot Pēterburgā Stenden;

2) zum Sprechen verleiten
Stenden: runājām par meža darbiem, bet es zinu, kas šim ģeld: uztuopu par medībām, kâ viņš saka, tâ 3 stundas runāja Stenden;

3) = iztapt 2 Lubn.;

4) das Gespräch leiten auf:
pielabinādamies baruonam uztapuši, kas tam patīk Stenden;

5) auf etw. kommen:
tuo es nevaru uztapt, ich kann nicht darauf kommen Für. I (unter tapt).

Avots: ME IV, 391

I vaikât, -ãju,

1) vaîkât ² Amboten, Funkenhof, Neuhausen, Nigr., jagen, treiben
Wid., Gaiken; (jem.) verfolgen, aufpassen Funkenhof, "die Spur verfolgen" Kluostere, abwehren, wegjagen (v. luopus nuo labības) Frauenb.: redzēja viņu zuosis, vai cūkas vaikājam pa tīrumu Janš. Dzimtene ² II, 290. Pe̦nkulene . . . nevaikāja... vistas nuo... graudiem nuost Dzimtene V, 198. bradāju . . , pa dīķi vaikādama . .. zivtiņas Bandavā I, 188. luopus, kad ies uotru tiesā, ne˙kas nevaikās Mežv. ļ. I, 182. vanags vaikā vistas Nigr. mežsargs vaikāja ganus ebenda. nevaika zirgus! ebenda. mednieki viņus iesāka vaikāt MWM. VI, 78. vējš svilpuoja vaikādams lietu A. v. J. 1900, S. 874. viņš mani pastāvīgi vaikā (passt mich auf) Funkenhof;

2) "plātīties ruokām" Gaiken. In der Bed. 1 zu li. vaikýti "scheuchen; umherjagen"; Iterativform zu vèikt? Oder zur Wurzel von vajâi? In der Bed. 2 (zuverlässig?) zu vicinât?

Avots: ME IV, 436

vaikstît (auch mit -gst- geschr.), -uôs, -tjuôs "?" : viņi atsēdās savrup katrs, vaikstīdami (durch Gebärden erheuchelnd, vortäuschend?) vienaldzību un bezbēdību Seibolt. Refl. -tiês,

1) Grimassen machen, das Gesicht verziehen N.-Peb., Saikava, (mit aî ) Bers., C., Fest., Golg., Sessw., (mit aî ² ) Bixten, Segewold; sich wild, seltsam gebärden L.; sich verfärben, rot oder blass werden St.; "kokettieren" Meiran; "juokuoties; plêsties" Frauenb.; "taisīt āverģēlības" Kalzenau; albern, tollen Saikava (mit ài ² ): slimais pakrita pie zemes un sāka visādi vaikstīties Saikava;

2) "spuken"
Wid.;

3) = bļaûstîtiês Kr. (mit aî), Kurl. n. U., Ahswikken, Amboten, Dunika, Funkenhof, Kand., Neuhausen, Selg., Stenden, (mit aî ² ) MSil.; schreien, lärmen Nigr., Rothof, Suhrs; laut (schreiend) sprechen Adiamünde, (mit aî ² ) Dond., Gramsden, Iw., Pankelhof, Stenden, Wandsen: bē̦rni vaikstās U., Dond. u. a. gani mežā vaikstās Nigr. kas kruogū tik dikti vaikstījās? ebenda. nevaiksties (sprich nicht so laut) jau ne˙maz tik ļuoti! es jau dzirdu Adiamünde. kâ viņai nav kauna? vaikstās, spiedz Turg. Pav. ūd. 20. kuo te vaikstaties? vai būsit klusi! Dond. vajaga iet gulēt . . . un nevis skraidīt un vaikstīties Janš. Bandavā II, 412. vaikstîtiês 1 und 2 dürfte zu li. vaĩstas "Gesicht" (zur Wurzel von viedêt?) und vaiskus "durchsichtig" gehören; die Bed. 3 sekundär aus "albern, tollen"?

Avots: ME IV, 436

I valks U., Hasenpot, valka (li. valkà "Pfütze" bei Būga KSn. I, 129) U., ein fliessend Wässerchen; valˆks ² Frauenb., ein Waldbächlein; valˆks ² Amboten, Anzen, Gaweesen, Gudenieki, Iw., Nikrazen, Nogallen, Popen, Wandsen, valka Alksnis-Zundulis, ein kleiner Bach; valks L., U., Rutzau, valka Rutzau, der Zug des Stromes; ein Regenbach (der bei warmem Wetter austrocknet [valˆks ² ] Bl., Dond., Luttr., Schrunden, Stenden, Windau, Wirgin.); Abgang, Abzug des Wassers St. (valks); valˆks ² Schlehk, ein mit Gras verwachsenes Flüsschen; valˆks ² Neuhausen, ein Bach, der durch einen Morast fliesst; valks, eine Schlucht Brinken n. Lvv. II, 11; eine Quelle Popen; valˆks ² Schrunden, eine Wiese, durch die ein Bach fliesst; valˆks ² Kalvene, ein Wiesenstreifen am Bachufer; valˆks ² Kluostere, Kurs., Wain,, valˆka ² Wain,, eine morastige Wiese; valka Neuenb., eine feuchte Wiese im Walde; valˆka ² Rutzau, eine Waldwiese; valˆka ² Frauenb., eine nasse Stelle in einer Wiese Bixten (hier auch: eine solche Stelle im Morast), (valˆks ²⁾ Hasau, Sarnaten; valks ² Dragunen, Kabillen, ein Morast; valˆks ² Stenden, Wandsen, valks Kurl. n. U., Wirgin., valˆka ² Dragunen, valka Kurl. n. U., ein niedrig gelegener, feuchter Ort; valˆks ² Golg., ein feuchter Ort, durch den ein Bach fliesst: dziļas upes, stragni valki BW. 26472. valks, kas iete̦k Abavā LP. VII, 645. neliels valciņš, pa kārklienu un alksnienu lejup uz upi luocīdamies Janš. Bārenīte 17. slapjā laikā pa dažu valku te̦k ve̦se̦ls strautiņš Stenden. nikni valki, kur mūk, verwachsene Flussstellen, da man einsinkt Depkin, Kurl. n. U. kas tai valkā pē̦rn bij par zāli ! Kurs. - Vgl. auch die Wiesennamen Maiļu valks Lvv. II, 47; Bišu valks u. a. 103, Aunu valks u. a. 118, Mãlvalˆks ² 122, den Feldnamen Spiru valks Lvv. II, 47, den Weidenamen Rašu valks II, 99 und die Gesindenamen Valˆki ² Lvv. II 16, 17, 93, 98, 146, 148, 150, 151, 152, 154 und Mãlvalˆki ² Lvv. II, 92. Es scheinen hier zwei, nicht sicher von einander abzugrenzende Wörter vorzuliegen:

1) in der Bed. "feuchter Ort"
zu valks II;

2) in der Bed. "Abzug des Wassers"
zu vìlkt und valka II.

Avots: ME IV, 457

vazaklis A.-Laitzen, Lubn., Meiran, Schwanb., Selburg, vazaklis U., Mag. IV, 2, 153, vazāklis N.-Rosen n. FBR. VIII, 37, Amboten, AP., Bauske, Erlaa, Golg., Memelshof, Nerft, Nigr,, Odensee, Raiskum, Schibbenhof, Stockm., Wain., Wessen, Vīt., vazāknis Bers., Blumenhof, Erlaa, Kalzenau, Kl., Selburg, vazaknis Lub., ein Herumtreiber, ein Strolch: kuo, vazākli, vazājies? Wain. kuo, vazakli (Var.: vazakle, vazanda), vazājies pa manām ganiklām? BW. 29506, 5 var. dažs kļūs par vazakli Plūd. Llv. II, 331. suns tāds vazāklis, nestāv mājās, vazājas apkārt Vīt.

Avots: ME IV, 488

vèstnesis (f. -se ), der Überbringer einer Nachricht, der Bote L., U.: Sprw. slinkums bada vēstnesis Br. sak. v. 1133. vēstnešus sūtām caur visām Izraēļa ruobežām Glück I. Sam. 11, 3. rīta vēstnese MWM. VI, 815. Plur. vēstneši, die Boten, die das Herannahen des Bräutigamsgefolges im Hause der Braut melden Gr.-Buschh.: viņš bija vēstnešuos.

Avots: ME IV, 571

vèstnieks, der Bote, Botschafter L.,U.: patiesības vēstnieks MWM. VIII, 394.

Avots: ME IV, 571

I vèsts Wolm. u. a., vẽsts Tr., -s,

1) vēste Manz. Lettus, bei Glück auch vē̦sts, -a, die Nachricht, Botschaft
(unbek. in Dond., Dunika, Stenden): prieka vēsts LP. IV, 16. priecīgas vēstes nest Manz. Post. I, 51. laba vēsts Glück Spr. Sal. 25, 25. labus vē̦stus nesīs Thessal. 3, 6. lūkuo, kâ . . . klājas un . . . nes man vē̦stus atpakaļ! I. Mos. 37, 74. vēstis izpaustu II. Makkab. 9, 24. saule vēsti atsūtīja, jauni radi brālīšuos BW. 1257. vēstiņ[a] nāca Vāczemē 4628 var. neriestum... vēstis tauteņās 9994. nuones vēsti bāliņam! 30410 var. viņa bez vēsts nuozuduse LP. VII, 358. nuo spīganas ne vēsts (keine Spur) VI, 56. nuo ceļa vairs ne vēsts 154 (ähnlich: VII, 953). ne vēstēs! es ist keine Spur davon zu hören Mag. XIII, 3, 70. - vēšķu (vēsķu L. ) diena St., Mariä Verkündigung (nach U. nicht gewöhnl.);

2) vēstis Manz., auch vē̦sts Glück, der Bote, Botschafter: Onijus pasumināja . . . vēsti cienīgi un pieņēme . . . grāmatas Glück I. Makkab. 12, 8. Jūdu vē̦sti ir pie mums nākuši 14, 22. neģi es... uz taviem vē̦stiem . . . runāju IV. Mos. 24, 12. Nebst li. vestis "Nachricht"
Lit. Mitt. V, 164 aus r. вѣсть dass.

Avots: ME IV, 571

I vica,

1) die Weidenrute, Spitzrute
L. (vice), U., Waidau und Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, Adiamünde, Arrasch, Bauske, C., Dond., Karls., Kl., Kurmene, PS., Saikava, Salis, Selg., Siuxt, Stenden, Trik., Wandsen, Widdrisch, Wolm., Zögenhof; (vice) Wid., Amboten, AP., Dond., Dunika, Golg., Iw., Lubn., Saikava, Schnehpeln, Selb., Sessw.; ein Zweig zum Zu sammenbinden der Zaunstaken Dond.; eine Art Besen zum Fegen des Riegenestrichs beim Windigen (eine kleine Birke, deren untere Aste abgehauen sind, während die oberen zu einem Besen zusammengebunden sind) Laud. (vice); die Rute beim Dachdecken KatrE. u. Etn. I, 91 (viciņa); das Stroh- od. Reisigbündel, das an einer langen Stange auf einem Grenzmal aufgesteckt wird (vice) Druw. n. RKr. XVII, 86; Plur. vices, Ruten (zum Prügeln) Dunika: bē̦rza vice Br. 114. alkšņa vicu (Var.: rīksti, stibu) nelauzīšu BW. 9778, 1 var. (pūru) ar vicīti savicēj[a] 4874. ar vicīti ruokā pieskubinādama zirgu Janš. Mežv. ļ. I, 267. ar vicām senāk klājienu slaucīja nuo salmiem Saikava. nuopin viču ķuoci Pas. II, 164 (aus Kalleten). bez viču kurvja Antrop. II, 90. vicē auguši, sagt man von im Morast wachsenden, sehr krummen Bäumen Frauenb. viču kārkls, die Mandelweide V., salix vimin. Karls.;

2) eine Strieme, die nach dem Prügeln auf der Haut sichtbar ist
Siuxt;

3) viciņa "diega nuošuvums drēbē, lai drēbe tai vietā stingrāki turē̦tuos" Siuxt; "cimda vai zeķes adījuma sākums" (= valnis 4?) Siuxt. Wenigstens in der Bed. 1 wohl nebst estn. wits "Rute"
und li. vycas "Weidenrute" aus r. ви́ца "Rute".

Avots: ME IV, 575, 576

I villiņš Mag. XIX, 1, 179, die Heide lerche (alauda arbotea); vgl. viliņš.

Avots: ME IV, 592

II vistene,

1) die Rauschbeere (empetrum nigrum
L.) U., Mag. IV, 2, 66; RKr. II, 70; Konv. ² 393, Autz, Dond., Gramsden, Kl.-Irben, Mar., Neuhausen, Rutzau, Schnehpeln, Sīkrags, Usmaiten, Wandsen; vistenes, rubus areticus Wid.; eine Beerenart Gramsden: cik daudz... brūkleņu un visteņu mātaru Janš. Dzimtene V, 219;

2) ein hellgelber essbarer Pilz
A.-Autz, Amboten, Behnen, Fockenhof, Frauenb., Grenzhof, Grünh., Pankelhof, Schrunden, Schwarden, Ukri, Wolgund;

3) "weisse Anemone
(vizbulis)" Nötk. Doch wuhl zu vista.

Avots: ME IV, 626

I žaga Selb., Stockm., Warkl., žags Golg., Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, Mahlup, Memelshof, Oknist, Warkh., Warkl., Wessen, žagus Manz. Lettus, L., U., Wessen, häufiger Plur. žagas Spr., Aiviekste, Alschw., Amboten, AP., Autz, Bers., Burtn., Dond., Drosth., Dunika, Erlaa, Funkenhof, Gotthardsberg, Gramsden, Gr. - Roop, Heidenfeld, Kabillen, Kalz., Kokn., Lennew., Linden, Lubessern, Lubn., Luttr., Makašēni, Meiran, N. - Bergfried, Nautrēni, Nikrazen, Ogeŗ Ogershof, Pilda, Popen, Prl., Pamelshof, Rēzna, Ronneb. - Neu- hof, Schnehpeln, Schrunden, Schujen, Selb., Selsau, Sessau, Sessw., Stenden, Trik., Wandsen, Warwen, Wenden, Wolmarshof, žagi Etn. I, 54; 113, Spr., Peb., Ronneb., Serben und Sessw. n. U., Adl., AP., Arrasch, Bers., Bewershof, C., Druw., Golg., Grünwald, Heidenfeld, Jürg., Kalz., KatrE., Kl., Lubn., Mahlup, Mar., PS., Saikava, Schwanb., Selsau, Stockm., Warkh., Warkl., Zvirgzdine, das Schnucken, Schlucksen, Schluchzen: žagas (žagi, žagus) rauj (rausta Manz. Lett.). Sprw.: žagi rauj, vai radi piemin, vai skauģi lād RKr. VI, 826. žagi tik tad raunuot, kad kāds pieminuot Etn. I, 54. žagas rauj - mani kāds lād Aiviekste. žagi rauj - mani daudzina Nötk., Schwanb. viegli mani žagas (Var.: žagus, že̦gi, žagri) rāva BW. 14070. sīvi manim žagas (Var.: žagi) rāva 10676 var. mīšķi mani žags nuorāve 12598 var. liegi mani žagas rāva; kas jel mani pieminēja? 34085. lē̦ni mani žagi rāva, tāli mani pieminēja 34086. rauj man žags, vaicā tautas: kas tev[i] svešu pieminēja? 34092. līdz māmiņu atce̦ruos, sāk man ātri žagi raut, - vai māmiņa pieminēja? 13254. atrauguojuoties nāk žaga Latv. Sprw.: kad žagi vilks, tad maize būs RKr. VI, 827. Anscheinend (wegen des ž- für z-) als ein Lituanismus (wenn nicht mit ž- aus zj-) zu li. žegulys (bei Miežinis) "das Schlucksen", žeksė´ti "mehrfach schluchzen", žagsyti "schnucken" u. a. (bei Leskien Abl. 314), wozu Zupitza Germ. Gutt. 203 und Bezzenberger Lit. Mitt. I, 45.

Avots: ME IV, 784, 785

žaguôt L., U., Bielenstein LSpr. I, 395, Spr., Adl., Alschw., Altenwoga, Amboten, A. - Ottenhof, AP., Arrasch, Behrshof, Bers., Bewershof, Burtn., C., Dunika, Erlaa, Funkenhof, Golg., Gotthardsberg, Gramsden, Gr. - Buschh., Grobin, Gr. - Roop, Heidenfeld, Jürg.,Kalz., KatrE., Lems., Lubn., Lutr., Mar., Meiran, Nikrazen, Ogershof, Ramelshof, Ronneb. - Neuhof, Samiten (hier nur von kleinen Kindern gesagt), Schnehpeln, Schrunden, Schujen, Sermus, Selsau, Sessau, Sessw., Trik., Ungurmuiža,Walk, Wandsen, Wenden, Wolmarshof, refl. žaguôtiês U., A. - Ottenhof, AP., Bers., Dond., Golg., Gr. - Buschh., Grünwald, Kalz., Kegeln, Meiran, Prl., Sassm., Sessw., schnucken, schluchzen U.: tev atkal sāk žaguoties; vai nevari apturēt? Dond.

Avots: ME IV, 787

žãrgâtiês Līn., -ãjuôs, klettern Wessen (auch žārguôtiês), Gr. - Buschh., Nerft (žārguôtiês); kletternd sich recken, stricken (mit ā`r ² ) Golg.; ausgelassen sein, Unarten begehen (mit ãr ) Amboten; albern, tollen Ahs., (žārguoties) Gr. - Buschh.; sich unnatürlich biegen, den Kopf nach unten hängen lassen (mit ãr ) Schnehpeln, Stenden; "ķeižāties, rādīt plikas miesas daļas" (mit ãr ) Dunika: kuo tu tur žārgājies pa jumtu? vēl nuokritīsi! Wessen. nebūtu... skuķis žārguojies tur augšā Jauns. uoče grib vēršu:... krīt citām guovīm virsū žārgājas uz tām Janš. Bandavā II, 83. lēcu... un uzgrūduos šūpuļam virsū. "tu te atkal man diez kuo žārguojies!" kristamāte iekliedzās Jauns. meitenes žārgājās ar puikām Ahs. Vgl. zārgâties.

Avots: ME IV, 797

žaûdêt AP., Arrasch, Jürg., (mit aû ² ) Amboten, Dunika, Frauenb., Iw., Karls., N. - Salis, Salis, Schnehpeln, Stenden, Wandsen, -ẽju, tr., trocknen Manz. Lettus, abtrocknen L., St., trocknen machen, dörren (Fische Getreide Amboten; Getreide, Heu Dunika; Heu Frauenb.; Wäsche U.; Wäsche, Korn in der Darre, Fleisch Wandsen; unbek. in Bauske, Bers., C., Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Lubn., Mahluo, Meiran, Memelshof, Oknist, Prl., Ruj., Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., Zvirgzdine); räuchern (Fische, Schinken) Dond.: dzīparus žaudēt Biel. 1122. zari nuolīkuši villainītes žaudējuot (Var.: žāvējuot, žavējuot, kaltējuot) BW. 7121 var. Refl. -tiês, sich trocknen; trocknen (intr.): kas salijis, žaudējas. veļa žaudējas uz žuoga Wandsen. ābelē žaudēties Biel. 1157. - Subst. žaûdêšana, das Trocknen; žaudêšanâs, das Sichtrocknen, das Trocknen (intr.); žaûdê̦tãjs, wer trocknet: ne māmiņ[a] žaudē̦tāj[a] BW. 18154, 4 var. līdz kuo izārdām sìenu, te žaudē̦tājs (der Regen) klāt, un salīst atkal Frauenb. Zu žaût I.

Avots: ME IV, 790

ziņnesis, der Nachrichtgebeŗ Besteller; der Postillion Apsk. v. J. 1903, S. 500; der Bote: ziņnesis paziņuoja saimniekam, lai ne̦s renti uz muižu Ahs. pieņemt pagasta ziņneša vietu Vēr. I, 1304. ziņnesis dabū grāmatu un duodas ceļā.

Avots: ME IV, 725

žļeberêt, -ẽju,

1) = šļeberêt 2, undeutlich sprechen ("mēli piespiežuot" Gramsden) Ekau, Grünw., Wain. (hier von kleinen Kindern gesagt, die eben zu sprechen lernen); unverständlich (eine fremde Sprache) sprechen Ekau, Grünw.: tas jau žļeberē pa vāciski Ekau, Grünw. žļeberē kâ žīds ebenda; undeutlich, unverständlich sprechen Ruhental, Würzau; leise oder ohne Zusammenhang sprechen Amboten, Schwarden; schwatzen Rutzau;

2) taumelnd gehen:
kad piedzēris cilvē̦ks iet streipuļuodams pa slapju vietu, tad viņš žļeberē Kreuzb.; "šļūkāt kājām pa peļķēm" Adsel.

Avots: ME IV, 816, 817

zlũģi Amboten "virza". Zum Vorigen.

Avots: ME IV, 747

I žuburis Meiran, Pankelhof, Rutzau, Saikava, Siuxt, Zvirgzdine, žuburs C., Trik., Wandsen,

1) die Gabelung eines Baumes
(žuburis) Gramsden, Kurs., Schibbenhof, (žuburs) U., Ekau, Grünw., Iw., Schujen; die Gabelung Lennew. (žuburs);"čačis" Sessau (žuburis); ein Baumstamm mit gestutzten Ästen (žuburs) Stenden, Wandsen; der vom Baum abstehende Ast (žuburs) St., U., Schibbenhof; ein Zweig Usmaiten (žuburs); "ein Knast" L.; "zarains kuoks"(žuburis) Amboten, Schwarden, Sessau, (žuburs) Serben; "saaudzis kuoks"(žuburis) Selb.; eine ästige Stange, die zum Aufschichten, Trocknen von Klee und Getreide dient (žuburis) Burtn., Erlaa, Horstenhof, Kegeln, Lems., Lubn., Luttr., Selsau, Smilt., Trik., Wolmarshof, (žuburs) U., Plutte 32; der Ast eines Gerätes (z. B. einer Mistgabel) Grünw., Stenden (žuburs); ein Quirl (žuburs) C.; der Ast des Hirschgeweihs (žuburis) Frauenb.: tur uzauga kupla liepa deviņiem žubuŗiem, devītā žuburī ze̦lta puķe galiņā BW. 33625, 13. aug, bērziņ(i), žuburuos! 11631, 3. es pacēlu vaiņadziņu... devītā žuburā 8640 var. viju vaiņadziņu,... pietrūkst viena žuburiņa..., te̦ku ruožu dārziņā 13435. kuniņas aste, us trim žuburiem izžuburuota 20422, 2. palīdz sasniegt pirmuo žuburu! gan es tad tapšuot kuokā Krilova pas. 49. viņš nesa linsē̦klu ķirpai žuburus Poruk MWM. v. J. 1896, S. 789. zvejnieki ar žuburiem apkrāvušies LP. VII, 1299. viņa ierauga dažus... zvaigžņu žubuŗus un žuburīšus (Gestirne, Sternbilder), kuŗus zin saukt vārdā Janš. Līgava I, 354. zaru žuburs (= punduris) Dunika. makšķerēt upes žuburā Stenden. pļavas žuburs ebenda;

2) das Degengefäss
(žuburs) Bergm. n. U. In der Bed. 1, wenn von der Bed. "Ast" auszugehen ist, vielleicht identisch (als "Strahl", s. oben die Notiz zu zars) mit žuburis II.

Avots: ME IV, 828