Paplašinātā meklēšana

burtnieks,

1): auch ("Zauberer")
Kaltenbr. (mit ùr ² ).

Avots: EH I, 255

burtnieks (li. (bùrtininkas, der Wahrsager),

1) der Zauberer, Zeichendeuter:
tavs tēviņš burtenieks, mana māte raganīte BW. 21051, BW. 155;

2) der den Kerbstock führt;

3) in der Neuzeit auch in der Bed. "Barde"
gebraucht;

[4) der Ortsname
Bur̃tniẽki bedeutet wohl gleich russ. бортник eigentlich: Bienenzüchter; s. Abuls Izgl. min. mēnešr. 1921, 356 ff.].

Avots: ME I, 355

‡ àizlituôt, schnell und flink hin-, weglaufen Bers., Mahlup: Spuļģis... aizlituo pār nuolejas tīrumu Burtnieks 1934, S. 31.

Avots: EH I, 36

‡ apkrēslis,

1) "?": pēc dienas darbiem un apkrēšļa (Dammerung ?)
Burtnieks 1934, I, S. 33;

2) "pakrēslis" Bers.: uznāca a.

Avots: EH I, 94

aptver̂t, ‡

3) hemmen:
sausums aptveŗ zemi (d. h., das Wachstum) BielU. Hierher gehört auch a. asinis (unter aptver̂t 1); ‡

4) ereilen, überraschen:
meža zemnieku aptvēra nakts Pas. IX, 81. ‡ Subst. aptvê̦rums, die (vollzogene) Auffassung: šis vīrs radījis jaunu pasaules aptvē̦rumu Burtnieks 1934, S. 258.

Avots: EH I, 123

‡ atdar̂buôtiês,* reagieren, eine Rückwirkung ausüben: kâ fantazija rada formas, tâ forma atdarbuojas uz dzīvuo fantaziju Burtnieks 1934, S. 263.

Avots: EH I, 138

‡ atjaûnuôtĩba,* das Verjüngtsein, Neubelebtsein: lielai rietumu dzīves ēvolūciōnārai atjaunuotībai jāatvaira Eiruopas revolūcija Burtnieks 1934, S. 259.

Avots: EH I, 144

‡ attē̦ls,* die Abbildung: priekšme̦ta, cilve̦ka a. cilvē̦ku fōtografiski attē̦li Burtnieks 1934, S. 265.

Avots: EH I, 176

attulkuôt, übersetzen: a. ārzemju grāmatas Burtnieks 1934, S. 562.

Avots: EH I, 177

atvẽdinât (li. atvėdìnti): zãles tveici un karstumu nespēja a. ... atvē̦rtās... vējrūtis Līg. J. Burtnieks 1934, S. 514.

Avots: EH I, 180

‡ atveids, das Abbild: daba ir tik skaista, ka pat viņas a. vēl ir skaists Burtnieks 1934, S. 265.

Avots: EH I, 179

aûgšluôgs, das obere Fenster, der obere Teil eines Fensters: augšluoguos atvē̦rtās .. . vējrūtis Burtnieks 1934, S. 514.

Avots: EH I, 185

ber̂zt: tuos (= stāstus) es ... tiku berzis vai nezin cik reizes cauri, von wiederholtem Lesen gesagt Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 873. Refl. -tiês, ‡

2) scheuern
(intr.): sestdienās beržas visās mājās Siuxt.

Avots: EH I, 213

binguôt, = biñgât: ruokas turē̦dams priekš acīm un ... binguodams Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 872.

Avots: EH I, 220

blèņîgs: wertlos, dumm, leer: blēņīgas zīmītes Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 174. cik tu b. esi būdams dzīvs, cik niecīgs nuomiris! Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 795.

Avots: EH I, 229

‡ ciekursnis, = ciẽkurs: sarāvušies kâ ciekursnīši Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 798.

Avots: EH I, 276

‡ dedzīte "?": izve̦lk nuo kārbiņas dažas dedzītes un pasniedz lūdzējam Burtnieks 1935, S. 288.

Avots: EH I, 313

gaîlis: Dernin. acc. s. gailiņu BW. 23278, 2 var.,

2): gaiļuos kāds nāk un grib iet zārkā Pas. IV, 232 (aus Serbigal). gaiļuos māte maltu cēle Warkl. pa gaiļiem, zwischen Mitternacht und Morgendämmerung
Seyershof;

4): rube̦na g., der Birkhahn
Sonnaxt; dusmu g., ein streitsüchtiger Mensch, ein Zänker Diet.; ē̦rmu g. Sassm., ein Sonderling Possenreisser; purvu g. VL. "?";

7): gaĩlītis Dunika, Orellen, gaĩlīts (Stammform?) Salis, der Pfefferling;

9): piens sagājis gaîļuos Friedrichshof bei Ronneb.; ‡

10) die Frucht des Ahorns
Dunika; ‡

11) gaĩlis Orellen "cē̦rpa, purvu augs baltām pakām": e̦ze̦ra dibe̦nu re̦dzuot ar ... sūnām, laišku lapām un tumšajiem gaiļiem Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 871; ‡

12) (verblümt) das männliche Geschlechtsglied
Frauenb.; gailītis dass. (zu Kindern gesagt) Frauenb.: ej, dē̦ls, izlaid gailīti! (saka māte vakarā puikam, lai iziet izčurāties) AP. In der Bed. 7 und 11 (man beachte die Intonalion!) etwa zu apr. gaylis "weiss"?

Avots: EH I, 376, 377

‡ gaŗgulu: gaŗgulus, = gaŗgâzu: viens (sc.: braucējs) bij gluži gaŗguļu salmuos Kaudz. Izjurieši 284. nuolikās gaŗgulus Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 799.

Avots: EH I, 385

I ģīga,

1): raut ģĩgas vaļā Rutzau. rijā kuokles, namā ģīgas BW. 23972, 11;

3): "ein schlechter
(sliktas dabas) Mensch, der viel jammert (čīkst) Kalz., Lubn. n. Fil. mat. 27;

4) das Flennen
AP., Bers., Fest., Lerus., Sessw., (plur. ģīgas) Lub., Meselau, Zögenhof: galā tuomēr spruka ģ. vaļā, un galvu nuolicis uz piemūriņa, raudāju Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 867. laid nu ģĩgas vaļā! Zögenhof.

Avots: EH I, 428

‡ ìecistêt "?": sirdi... iecistējusi kāda cieta un le̦daina skraba Burtnieks 1934, S. 33.

Avots: EH I, 506

iedaža,

1): princim ... iešāvusēs ... jauna ie. prātā Janš. Līgava I, 395. gudra dēkle tev de̦vuse iedažu salūzušuos ratus iebraukt izlabuot Mežv˙ļ. II, 125. tā nebija mūsu pašu ie.; bet ... neapduomāts suolis, se̦kuojuot ... paziņu priekšzīmei Burtnieks 1934, S. 454; " ieradums, ieduoma" (mit iẽ ) Siuxt: sava ie. jau viņiem tur ir;

3): tur jau bija sava ie. Ramkau.

Avots: EH I, 508

‡ ìemeimuruôt, herein-, hineintaumeln: viens ... ar tuo savu nesamaņu iemeimuruojis kāpuostdārzā Saul. Burtnieks 1936, S. 87.

Avots: EH I, 529

izkar̂st, ‡ Refl. -tiês; sich gehörig erhitzen: visi šuodien e̦suot tâ izkarsušies (bei heissem Wetter) Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 876.

Avots: EH I, 453

‡ izpaûsme,

1) "Gerüchte"
Ar.: izpausmi izplatīt;

2) Erscheinung
(s-form), Offenbarung: īpašuma princips visās savās izpausmēs viegli reducējas ... Burtnieks 1935, S. 106.

Avots: EH I, 470

I kacinât (li. kãkinti "zur Genüge liefern" ),

1): auch Alswig, AP., Kalnemois, N.-Rosen; vai... darījuši paši uz savas galvas..., kacinājis lielskungs Saul. Burtnieks 1936, S. 27; 2): "kaitēties" A. Leitāns; ‡

3) "?": ķildās un kacināšanā dzīvuot Lenc Spred. gr. 1764-1767, S. 280; ‡

4) "herlangen"
Für. Refl. -tiês: kuo kacinies? voi laidīsi mierā! A. Leitāns; tändeln, charmieren Seyershof: kuo viņš kacinājas tur tik ilgi ar šās? - Zur Bed. vgl. Auch ‡ atkacinât.

Avots: EH I, 573

I kairs,* ‡ Subst. kairums Deglavs Rīga II 1, 503, der Reiz: viņai trūkst jaunības svaiguma un kairuma Burtnieks 1934, S. 325.

Avots: EH I, 574

II ķeģis: sarkankājainie ķeģi ... zvidzina sniega putām aplipušajuos pīlādžuos A. Jansons Burtnieks 1931, S. 30. Nach Sehwers Unters. 62 f. aus balt.- d. Kegge [echt deutsch?].

Avots: EH I, 693

‡ kraukšķîgs, knusprig (?): uz galdiem kūp kraukšķīgi plāceņi Burtnieks 1934, 5. 34.

Avots: EH I, 643

krist,

1): sniegs krīt (r. sněg padajet), es schneit
Auleja. izkāpis nuo ratiem, tūlin krīt man pie ruokas Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 150. k. pie rīkles, überfallen Saikava;

2): bijām ... vainā krituši Saul. Burtnieks 1936, S. 25. krītams cilvē̦ks, ein sündiger Mensch
(aus einem handschriftl. Vokabular). kurī (sc.: meita) ciešāk prātā krīt, da tai pirmajai brauc (sc.: precībās) Auleja. viņš krīt uz tē̦va seju od. krīt pēc tē̦va, er ist dem Vater ähnlich Diet.;

3) a): meite̦ns kritis uz tē̦va vie˙nādi (hing am Vater, liebte den Vater)
Seyershof. mēs jau krītam uz vācu pusi Gramsden n. FBR. IX, 111. krīt atkal pie darba Janš. Paipala 56. līdz kuo viens atsēdās, visi citi ar tū˙liņ krita sēdēt Saikava;

5): pirmās sievas bē̦rniem māja krīt Orellen. man krita ārdīt kuopā sistā vāle Linden in Kurl.; ‡

8) k. (pa ruok(a)i), gelingen:
kâ jums šuorīt krīt (= veicas)? Gramsden n. FBR. IX, 111. ar precēšanuos ķeizara dē̦liem nekrita pa ruoki Janš. Dzimtene II ² , 364. Refl. -tiês, ‡

3) sich gehören, zukommen:
vajaga mācīt bē̦rnu, ka tâ nekrītas palaidnības darīt Seyershof. tas nu gan nekristuos Segew., das würde sich wohl nicht sehicken. tas man krītas darīt ebenda, es ist meine Pflicht. tē̦vam trīs dē̦li. tē̦vs tuos, kâ tē̦vam kritās, vienādi neturēja Pas. X, 230 (aus OB.). - ‡ Subst. kritējs, wer fällt: nav jau ne˙kāda acīs kritēja Blieden n. FBR. XVI, 104; ein Krepierling PV.: nelietis savu zirgu nuodzinis kritējuos; kritumiês, das Fallen (?): liels. k. upē Oknist n. FBR. XV, 178: upē nevar manīt ne˙kāda kritumies ebenda.

Avots: EH I, 655

II kũkuôt: auch (mit ù ² ) Sonnaxt; kruodzenieks ... Sīmaņam ... neatļāva k. Azand. 121. ve̦cā māte visu vakaru uz mūriņa kûkuo ² (schtummert sitzend) AP. ja dze̦guze aizkūkuojuot, tad e̦suot tam cilvē̦kam jānuokūkuo tâ˙pat visu tuo gadu vienā kūkuošanā (t. i. dažādās nelaimēs un vājībās) Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 868. Zur. Bed. vgl. auch ‡ atkūkuôt II.

Avots: EH I, 682

‡ kûpana Meselau, Sessw., = kupana: sniega kūpanu palieki Burtnieks 1936, S. 20.

Avots: EH I, 684

lejup: bērnības laika, l. 10 gadiem Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 875.

Avots: EH I, 732

‡ līkiski,

1) "?": (kambariņš) apbēvē̦ts l. ap vienu mājas pusi Kaudz. R. Burtnieks 1934, S. 865;

2) l. iet Heidenfeld "gebückt gehen".

Avots: EH I, 748

lupsna: āda lupsnām atle̦c Burtnieks 1934, S. 835.

Avots: EH I, 763

‡ lužakas AP. (hier auch - lužikas), Kaudz. R. Burtnieks 1934, S. 871, = lužas.

Avots: EH I, 764

me̦lngalves (unter me̦l˜ngalˆvis 2): auga ... tâ sauktās me̦lngalvītes, kâ visu pirmie pavasara jaunasniņi Kaudz. R. Burtnieks 1934, S. 869.

Avots: EH I, 798

mẽ̦re̦ns: varēja ... zvanīšanu dzirdēt gluži skaidri, kad bij vien ar cik m. laiks Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 800. bulli ar˙vien turēja mājās: viens lielāks, viens mē̦re̦nāks (kleiner); kad lieluo izdeva, tad mazais tā vietā Iw.; "recht" Stender Deutsch-lett. Wrtb.: svārki neir mē̦re̦ni, das Kleid steht nicht recht.

Avots: EH I, 808

‡ mēziens,

1) Prügel, Schläge:
pavēlējis neizturamu mēzienu duot Kaudz. Izjurieši 212. lasīšanas dēļ ... nedabūju ... mēziena Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 873; ‡

2) "paņēmiens" AP.: spērāmies vienā mēzienā uz Ļaidiem Austriņš Gaŗā jūdze I, 258.

Avots: EH I, 811

‡ milts, Singularform zu mil˜ti, das Mehlkorn: vāru, vāru putriņu - trīs milti katlā Birk. Sakāmv. 104; "ein Unbedeutendes, Kleines" Diet.; draudēja ... samalt milta pe̦lnuos Saul. Burtnieks 1936, S. 90.

Avots: EH I, 814

muôdzêklis: auch Latv. Saule, S. 1043 (aus N.-Peb.); muodzekļu muodzekļi Kaudz. R. Burtnieks 1934, S. 864.

Avots: EH I, 840

negañtîgs: negantīgas (unbändige) aitas Iw. negantīga (dusmīga) sieviete Seyershof. n. un nerātns Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 873.

Avots: EH II, 12

‡ nùokūkuôt, durch Kuckucksgeschrei behext eine gewisse Zeit hindurch allerhand Schlimmes erleben: ja dze̦guze aizkūkuojuot, tad e̦suot tam cilvē̦kam jānuokūkuo tâ˙pat visu tuo gadu vienā kūkuošanā (t. i. dažādās nelaimēs un vājībās) Burtnieks 1934, S. 868.

Avots: EH II, 58

nùolaîst,

1): kuokus ... nuolaiduši, nuozaruojuši Janš. Mežv. ļ. II, 41 (ähnlich AP., Orellen, Saikava u. a.). n. nuo kājas Seyershof, = nùošaũt 1. n. pluostu Saikava;

2): nenuolaižu (lasse nicht ab verlangend),
kamē̦r šim ieduod Seyershof. n. alu - auch AP., Linden in Kurl. u. a. nuolaistuo (caur separātuoru laistuo) vājpienu ē̦d Sonnaxt;

3): n. (= nuoraut, abnehmen)
zeķi AP. pirstāniekiem (aduot) katru pirstu par sevi nuolaiž AP.;

4): n. (labi nekuopt) cūku Frauenb. zeme ir zemē nuolaista (atstāta atmatā) Seyershof; ‡

6) pusdienā kādu laiku nuolaiž (= nuogul) dienasviduci Seyershof; ‡

7) abschmelzen (trans.)
Auleja: sniegu nuolaide drīž. Refl. -tiês,

1): tē̦va dabā nebij, ka varēja ar bē̦rniem kaut kâ n. ("?") Burtnieks 1934, S. 870;

2): n. (= nuolikties gulēt) dārza malā Salts, Seyershof. dunduŗi tâ nuolaižas (luopam virsū nuo vienas vietas), ka luopu ē̦d pa˙visam nuost Kand.;

3): auch Lng. (unter laîst );

4): mutlos (verzagf) werden
Segew.; nachlässig werden Salis, sich gehen lassen Segew.: nevar n. ar darbu (t. i. nepadarīt visu, atlikt uz priekšdienām) Prl.; ‡

5) feucht werden:
kamē̦r vasarāju save̦d, rudzi nuolaižas AP.; sich lindern, aufhören: vecenīte apvārduoja, un sāpes tū˙līt nuolaidās Orellen; ‡

6) hin- od. wegfliegen:
bezdelīgas jau nuolaižas Frauenb.; hingehen, hinfahren: gribu n. uz tirgu; n. pie meitas Kand.; ‡

7): nuolaidies tâ viss vienāds Linden in Kurl., der Himmel hat sich ganz bewölkt.
kad nuomizuoti ābuoli stāv kādu laiku, tie nuolaižas (werden) me̦lni Frauenb. tesmens guovij nuolaidies tik cîets (= sapampis) ebenda; ‡

8) weichen vor jem.: nenuolaidās (nepadevās) cits citam: visi gribēja smuki ģērbties Seyershof.

Avots: EH II, 60

‡ nùolè̦nuôt,

1) besänftigen:
saimnieks bija viņu kaut kâ nuolē̦nuojis Burtnieks 1936, S. 24;

2) abschmeicheln
Prl.: suņa tiesa, kuo tuoreiz nuo dieva (sc.: suns) nuolē̦nuojis Pas. XIII, 40.

Avots: EH II, 62

‡ nùosirguôt, eine gewisse Zeit hindurch krank sein, siechen: kâ pavasarī sanīcis, tâ nuosirguoja visu vasaru un rudeni Saul. Burtnieks 1936, S. 23.

Avots: EH II, 84

nùošļũkât, ‡

3) rutschend, gleitend glätten (?):
kamanu nuošļūkātuo dižceļu Burtnieks 1934, S. 37.

Avots: EH II, 97

nùotàisît,

1): n. kādam priekšme̦tam slīpu galu Druw.;

2): aprunās ... nuotaisīs mūs abas par diezin kādām Janš. Apsk. 1903, S. 113;

4): auch Frauenb.; tik nikns buršanā, ka ... viņa nuotaisītus cilvē̦kus jeb luopus ... vis˙gudrākie nevarējuši glābt Pumpurs Raksti II, 163; ‡

5) = sarìkuôt: jie nuotaisa kāzas Pas. V, 295 (aus Welonen); ‡

6) "taisuot sabuojāt" Lixna. Refl. -tiês,

1): laiks nuotaisījies uz ilgāku salu Brigadere Dievs, daba, darbs 229;

3): saņe̦mdams ruokas dūrēs un nuotaisīdamies kauslim pretim Saul. Burtnieks 1936, S. 91.

Avots: EH II, 99

‡ *nùotrult, = nùotrulêt: sajūtas it kâ nuotrulušas A. Erss Daugava 1928, S. 547. nuotrulis nazis Bērzgale, Hasenp., Heidenfeld; nuotrulis "īss (un šķidrs) kļuvis, truls": zirgam aste nuotrulusi Grawendahl, Sessw. ar mazu, iesirmu un tādu kâ nuotrulušu bārdiņu Saul. Burtnieks 1936, S. 22.

Avots: EH II, 102

pajuõcîgs: (tē̦vbrālis) pajuocīgu ... dabiņu Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 869.

Avots: EH II, 139

pakaitêt: p. (tr.??) un šūpuot mazākuos bē̦rnus Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 874.

Avots: EH II, 139

‡ pakuodât, wiederholt ein wenig beissen (fressen): luopi tika laisti laukā, lai pakuodā jel ve̦cās, izdēdējušās ... zâles Saul. Burtnieks 1936, S. 25.

Avots: EH II, 146

pamĩdît, ‡ Refl. -tiês, ein wenig treten, trampeln: p. kādu laiku uz vietas. viņš drusku pamīdījās uz priekšu Janš. Dzimtene V, 127. pamīdījies grāvī kādu gabaliņu tālāk Saul. Burtnieks 1936; S. 97.

Avots: EH II, 157

pãrrunât,

2): auch Dickeln, ("atrunāt") Ihlen, Serbig., Sess.: ve̦lns gan gribējis vīru p. (umstimmen)
Pas. V, 136. viņa gribēja ... braukt ...; bet es pārrunāju, lai paliek Jauns. Neskaties saulē 169. Juris nav pārrunājams (nicht zu überzeugen) Burtnieks 1936, S. 87; ‡

5) im Sprechen übertreffen
("veiklāk, stiprāk runāt") Schrunden. Refl. -tiês, ‡

2) ļauties p., sich überreden (überzeugen) lassen:
tas tuomē̦r ļaunas p. Pas. IV, 99. viņš neliekas p., er lässt sich nichts einreden Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "einreden").

Avots: EH XIII, 209

‡ pãrveidība,* die Umgestaltung: pasaules uzskats tiecas uz pilnīgu pārveidību Burtnieks 1934, S. 258.

Avots: EH XIII, 215

‡ pavasaŗa (?) Burtnieks 1934, S. 868, 869, = pavasaris.

Avots: EH XIII, 188

‡ pêcskaņa,* der Nachklang: (fig.) katastrofas pēcskaņas Burtnieks 1934, S. 259.

Avots: EH XIII, 226

pìesliet, anlehnen, stützen Nigr.: pie vārtiem es piesleju savu dzelžu zuobeniņu BW. 13740. pie piedarba stendeŗa pieslieta nūja Lapsa Kūm. 60. galdi nebij klāti, un krē̦sli bij pieslieti pie tiem Vēr. II, 142. Burtnieks atvilka vaļā luogus un pieslēja abās pusēs lubiņas Lāčplēsis 53. Refl. -tiês, sich anlehnen, anschmiegen, sich stützen : pieslieties pie sienas. kundzes pavēle tâ pieslējās viņas sirdsduomām, kâ cimds ruokai A. v. J. 1900, S. 875. pieslieties duomām, uzskatam, mit einer Meinung, einer Ansicht einverstanden sein.

Avots: ME III, 292

‡ pusplakans Burtnieks 1934, S. 876, halbplatt.

Avots: EH II, 333

II skaûstît, Refl. -tiês: auch (mit aû ² ) AP.; ap tavu kaklu skaustījušās ... sievas Kaudz. Reinis Burtnieks .1934, S. 794.

Avots: EH II, 503

I skraba,

1): die hartgewordene Oberfläche (des Bodens od. der Haut)
Auleja;

2): "kāju skrabas. plīsumi" (ME. III, 884) zu ersetzen durch "sveķus .. . Iietuo pret ruoku un kāju skrabām (Risse in der Haut?),
plīsumiem"; sirdi . . . iecistējusi kāda cieta un le̦daina s. Burtnieks 1934, 33; ‡

4) skrabas Auleja, das Rasseln:
s. vien iet pa jumtu, kad lij.

Avots: EH II, 505

smiêklîgs: "jautrs; altes mit Lachen ertragend" Kaltenbr.; māte bij smieklīga un juocīgu dabu Burtnieks 1934, S. 867. smieklīga vēršanās (= skatīšanās) Pas. VIII, 294.

Avots: EH II, 539

‡ spràigs Burtn., lebhaft: šīs vadakstnieces... ir pa˙visam spraigas un sprindzīgas Janš. Līgava II, 86. par ... spraigām cīņām Atpūta, No 381, S. 6. Subst. spraigums, die Spannung, Lebhaftigkeit: (aizšauts) vilks stiepies ar tādu spraigumu, ka uz vietas nuobeidzies Jürgens 5. dusmu s. likvidējas ... raudāšanā 25. nesamazinuot ... īpašuma tiesību spraigumu Burtnieks 1935, S. 107.

Avots: EH II, 555

spriñdzinât,

2): darba intensīvitātes sprindzināšanai Burtnieks 1935, S. 113.

Avots: EH II, 560

‡ svīda (Neologismus?), das Anbrechen (des Tages): ar gaismas svīdu A. Upītis Laikmetu griežos II, 42. ausmas s. A. Jansons Burtnieks 1934, 30.

Avots: EH II, 619

I tutinât,

2): pie nama durvīm tutinādams pieskrēja auto Burtnieks 1934, S. 518;

3): auch A.-Schwanb.

Avots: EH II, 706

ugunît: dūlēt jeb u. Austrinš Raksti VII, 273. Dazu das nomen actionis ugunîšana bei R. Kaudzīte Burtnieks 1934, S. 498.

Avots: EH II, 711

I vaĩna: vaîn ² (od. < vaine?) Pussen n. FBR. XX, 7,

1): kur divi ķildā, tur abi vainā Ramkau. pieķēra, ka mēs pret muižu vainā Burtnieks 1936. tu ciet manā vainā (meinetwegen)
Daugava 1938, 614. Jē̦kaba vainā viņš man speŗ ar kāju Rūžu Kr. 58;

2): zirgam ne˙kas vainas Behnen. uznāk v. un jānuomirst Frauenb. sarkanā v. Orellen, eine Kuhkrankheit.
rūcamā v. (eine gewisse Krankheit) e̦suot galvā KatrE.

Avots: EH II, 749

‡ vẽjrũts, -s; ein Kappfenster (?): karstumu ... nespēja atvēdināt ... augšluoguos atvē̦rtās ... vējrūtis Burtnieks 1934, 514.

Avots: EH II, 775

vērpete,

2): man pakausī e̦suot divas vērpetes Austriņš Raksti VII, 30. lai aug mūsu rudzu lauki vērpetēs griezdamies Tdz. 53480 var.; ‡

3) der Wirbel:
aukstais gaiss vērpetē griezās ap ceļiem Sprūdžs Asaru liekņa 51. iegriezts ļaužu vērpetē Burtnieks 1934, S. 876.

Avots: EH II, 777

I vilnît,

1): mit ilˆ Lasd. u. a. n. FBR. IX, 148 (prs. vilnīju), mit ìl AP.; kad sniegs pavasarī kūst, tad reizām te tâ vilnī ² ; liekas, ka e̦zars ir Orellen. rudzu lauks vilnī Linden in Livl. ābuoliņš ... vilnīja tumši zaļgans Vanagu ligzda 56. labība vilnī, arī uguns liesma Kosenhof;

2): (suns) luncinādams asti un vilnīdams pie Annas kājām Anna Dzilna 12. gaŗā bārda vilnīja jau pa vidiem balta Ciema spīg. 6. pāŗi ... griezās un vilnīja Azand. 41. brīžiem ieskanējās ... smiekli, pa vidiem vilnījuot vieglai, dzieduošai teicējas balsij Anna Dzilna 186. uz ... nuoras ... lē̦kāja luopi; gans vilnīja pa vidu ar rīksti un ... suni Daugava 1939, S. 638;

4): klupām ... zirgiem mugurā un vilnījām pruojām Burtnieks 1936, S. 88.

Avots: EH II, 784

‡ zilgmājs,* = zilgme: līdz pat e̦glaines zilgmājam Burtnieks 1935, S. 281.

Avots: EH II, 807

ziñtinieks Ruj. - Thorney, zintinieks Elv., L., Ruj. n. U., Zalktis I, 114, zintenieks Etn. I, 75, (mit iñ ) Frauenb., zintnieks Wid., (mit iñ ) Karls., Pernigel, ein Schwarzkünstler L., ein Zauberer U., Wahrsager Elv., "zinātājs" Pernigel, Ruj. - Thorney: zintenieki, zavetnieki tautu dē̦la vedējiņi BW. 16072, 1 var. burtnieks, pārmūža zintenieks ve̦cs MWM. IX, 773. starķis... pazīstams par lieluo zintnieku, burtnieku R. Sk. I, 25. ļaudis nāca pie aklā zintenieka paduomuos Janš. Līgava I, 167. sievu un meitu starpā dažas ir lielas zintenieces un zavatnieces 321. zintenieces,... stāvē̦damas sabiedrībā ar ļaunā spē̦ku Etn. III, 23.

Avots: ME IV, 724