Paplašinātā meklēšana

àizbiêdêt, tr., wegverscheuchen: vilkus, dažādus garus A., II, 88.

Avots: ME I, 19

‡ àizbriêdêt, zuquellen machen: mitrums luogus aizbriedējis Bauske.

Avots: EH I, 12

àizdziêdêt, àizdziêdinât, fact., das Zu-, Verheilen bewirken, zuheilen machen: pušumu.

Avots: ME I, 25

àizkliẽdêt, tr., entfernen, zestreuen: šis gadījums bij aizkliedējis viņa patstāvību Dr.

Avots: ME I, 32

àizkniẽdêt, àizniẽdêt, vernieten.

Avots: ME I, 33

‡ àizliêdêt N. - Peb., Rutzau, Siuxt u. a., = ‡ àizlidêt.

Avots: EH I, 37

‡ àizsliedêt,

1) teilweise niedertreten:
aizsliedē̦ta Labība Erlaa;

2) verwehen:
sniegā aizsliedē̦tas pē̦das.

Avots: EH I, 49

‡ àizziêdêt,

1) "zu blühen anfangen"
AP.: ruozes jau aizziedējušas;

2) mit Blüten verdeckt werden:
viss luogs aizziedējis ar puķēm;

3) sich verhärten
Jūrg. (vom Brot): maize aizziedējusi.

Avots: EH I, 65

apbiedêt, tr., bedrohen, beängstigen L.

Avots: ME I, 77

‡ apdziêdêt, (oberflächlich) kurieren (perfektiv): vaina jau apdziedē̦ta.

Avots: EH I, 80

‡ apkniẽdêt ringsum vernieten: a. mucu.

Avots: EH I, 93

apliêdêt, verregnen C.: apliedē̦tais siens nav tik garšīgs un smaršīgs Luopk. 46, jūŗa malku apliedē = ar smiltīm apkaisa; auch aplietēt in PK. nach Mag. III, 1, 90.

Avots: ME I, 102

‡ apsliedêt, hier und da (Getreide oder Gras) niedertreten (Gänge darin machend): a. pļavu, labību Bauske.

Avots: EH I, 114

apviẽdêt, tr., etw. trocknen: sienu C., Smilt.; apviẽtêt Gr. - B., apvèitêt ² Bers.

Avots: ME I, 136

apviedêt, tr., ansehen, beobachten; apviedē̦tājs, der Beobachter MWM. IV, 490.

Avots: ME I, 136

apziêdêt,

1) tr., beblühen:
saknes rē̦guojās, vizbulīšu apziedē̦tas Vēr. II, 654;

2) intr., sich mit Kahm, Schimmel überziehen
(Elv., Spr.): alus apziedējis E.; apziedējusi maize; gew. apziedêtiês.

Avots: ME I, 138

atbiedêt, tr., zurückscheuchen.

Avots: ME I, 151

‡ atkliẽdêt Salis, das spitze Ende eines Nagels breitschlagen.

Avots: EH I, 149

atkniẽdêt, tr.,

1) losnieten
Spr.; [

2) vernieten
L.].

Avots: ME I, 168

‡ atliêdẽt, (vom Regen) aufweichen machen: lietus ceļu atliedējis mīkstu un dubļainu Janš. Līgava I, 9.

Avots: EH I, 154

atniẽdêt, umnieten: naglas Tr.

Avots: ME I, 180

‡ atziêdêt C., ab-, verblühen: rudzi jau atziedējuši.

Avots: EH I, 182

biêdêt: mit iê Dond. ‡ Subst. biêdẽjums, das einmalige, vollendete Schrecken, Scheuchen: nei bijuos biedējuma BW. 18027, 1. par kumeļa biedējumu 11357.

Avots: EH I, 223

biêdêt, -ẽju, caus., schrecken, scheuchen, Furcht einflüssen: nebijuos biedējama, ne ceļā traucējama BW. 6643. nav labi bē̦rnus biedēt ar bubuli. Refl. -tiês, einander schrecken: tē̦vs ar dē̦lu biedējas LP. VII, 1187. Subst. biedē̦tājs, wer Furcht einflüsst, ängstigt. Zu bīties.

Avots: ME I, 305

‡ brìedêt ² Pilda, Zvirgzdine, -ēju, schwatzen, lügen; phantasieren: ļaudis briedē, ka jam kāzas būs Zvirgzdine, nez kuo briedē, gulē̦dams miegā ebenda. nebriedē, kâ nevajag! Pilda. Das -ie- ist hier aus ostle. -ī- erschlossen !

Avots: EH I, 243

briêdêt, - ēju, fact. von briest,

1) zur Reife bringen, reifen:
saule druvu, ābuolus, labību briedē. Fig.: viņš patlaban briedēja kāzu lietā cietu nuoduomu Aps. laiks, kas augļus, duomas briedē Plūd. Uz s. tāli 12;

2) die Gerste zum Bierbrauen quellen lassen
Spr.

Avots: ME I, 336

[dadziêdêt Drsth., tr., anheilen lassen.]

Avots: ME I, 429

[dakniẽdêt Drsth., annieten.]

Avots: ME I, 433

I dziedêt, = ziedēt, blühen: lini nuodziedējuši Elv.

Avots: ME I, 561

II dziêdêt: darva ir vare̦ns dziedē̦tājs (Heilmittel) Segew.

Avots: EH I, 363

II dziêdêt, - ēju, tr., heilen: plāksteris, kas ve̦lk un dziedē. dziedējamais plāksteris, Heilpflaster. dziedē, kungs, manas sāpes ve̦se̦las. laiks visu dziedē. [Zu dzît.]

Avots: ME I, 561

dziêdê̦tava,* die Heilandstalt, Klinik.

Avots: ME I, 561

‡ *gliedêt, zu erschliessen aus sagliedêt (unter saglietêt).

Avots: EH I, 394

ìebiêdêt, [iebiedināt L., Ruj.], erschrecken, in Furcht versetzen: līdzinājās bālam, iebiedē̦tam meitēnam Bracis Aakstā ē̦nā 25. ne˙kādi šķēršļi nespēja iebiedēt Klaust. 41.

Avots: ME II, 4

ìedêt, hinein -, hereinlegen (Eier, vom Geflügel): iedēja uoliņas.

Avots: ME II, 9

ìekniẽdêt, hineinstecken, - pfropfen: ze̦ltmatis tuo iekniedējis līdz kaklam zemē LP. VI, 1024.

Avots: ME II, 29

[ìeliêdêt, ein wenig dem Regen aussetzen: siens ieliedē̦ts.]

Avots: ME II, 40

[ìeliẽdêt, einlöten Nigr., Bauske.]

Avots: ME II, 40

ìesliedêt, Spuren machen (im Getreide) Spr.

Avots: ME II, 67

ìeziêdêt, intr., anfangen zu blühen, zu schimmeln, sich mit Moos zu bedecken: akmens bij liels un ieziedējis Kleinb.

Avots: ME II, 92

izbiêdêt, izbiêdinât, tr., erschrecken, in Furcht setzen: ar valuodu izbiedēju netikušu tē̦va dē̦lu BW. 15097, 2.

Avots: ME I, 717

izdiedêt: auch (mit iẽ ) Kandau: viss pamazām izdied.

Avots: EH I, 443

[izdiedêt, = izdēdêt: maitas kauli izdiedējuši, slimnieks izdiedējis, drēbe izdiedējusi (= izdilusi) Postenden. izdiẽdējis kâ skals Mitau.]

Avots: ME I, 728

izdziêdêt, izdziêdinât, tr., ausheilen, wiederherstellen: vīrs izdziedē meitu LP. VII, 219. tuo varuot izdziedināt VII, 1256. Refl. - tiês, vollständig genesen, wiederhergestellt werden: šinī avuotā senāk akli, tilzi, kruopli dziedinājušies un arī izdziedinājušies LP. V, 414.

Avots: ME I, 734

izkliêdêt, izkliêdinât, izkliêst, tr.,

1) ausbrieten, ausstreuen:
salmi, kuŗus izkliedē pa visu istabu BW. III, 1, 81. ziedlapiņas savītušas un vējā izkliedē̦tas Vēr. II, 689. linus izkliest = izklāt N. - Bartau. granti izkliest uz lielceļa Naud. salmus nesaslaucīja, bet izklieda tuos pār visu plānu BW. III, 3, 871. kaņepes bija izkliestas, lai til Dünsb.;

2) fig., zerstreuen, vertreiben, aufheben:
nesaskaņas Stari I, 117. manu miglu ķē̦mu barus spēcīgi viņš izkliedē Jan. salmu izkliedums, ausgebreitenes Storh. Vgl. izklaidīt, izklīst.

Avots: ME I, 753

izliêdêt, tr.,

1) verregnen:
lietus ganus krietni izliedēja Nötk. cik lapiņās būs izliedē̦tu un izplē̦stu vietu Rainis;

2) ausspülen:
jūŗa malku nuo smiltīm izliedē U.

Avots: ME I, 765

izsklidêt, intr., ausgleiten: kāja man izsklidēja.

Avots: ME I, 798

izsliedêt, tretend Gänge (im Getreide od. in der Wiese) hinterlassen: Jāņa bērni izsliedēja (pļaviņu), tumšu nakti staigājuot BW. 32374, 2. [Auch ein Part. prt. izsliedis: cūkas grāvi izsliedušas BW. 35028, 1.]

Avots: ME I, 800

izziêdêt, ‡ Refl. -tiês,

1) eine Zeitlang, zur Genüge blühen:
pamātītes izziedējušās visu vasaru Dunika. jurģinēm netīk i., kad īsa vasara Kaltenbr.;

2) "?": tādi vārdi... maz vairs kuo līdzēja, juo tie jau bija izziedējušies un aprepējušies Dünsb. Piķis un Stintis 39.

Avots: EH I, 497, 498

izziêdêt, intr.,

1) auf -, emporblühen:
sarkanais dābuoliņš nuo saknītes izziedēja BW. 10603;

2) aus -, verblühen, verwelken:
izziedējušas pieneņu galviņas MWM. VI, 841. tautu meitu vainadziņš izziedējis, izputējis BW. 24276. tā bija ve̦ca meitene gaŗu seju un izziedējušām acīm Latv.;

3) eine Zeitlang blühen:
savu pavasaru izziedējis, tītenītis snauž bezapziņas snaudā RKr. VII, 79.

Avots: ME I, 832

‡ kliẽdêt Salis, (einen Draht oder Strick) mit einem dünnern Draht resp. Strick umwickeln (umwinden). Aus mnd. kleden "kleiden".

Avots: EH I, 620

kliêdêt [Lis., Nigr.], - ẽju [li. kliedéti "phantasieren" KZ. LII, 287, kliedėjimas Daukša Post. 355, 14], kliêdinât ² [Nigr.],

1) tr., fakt. zu klîst, zerstreuen, entfernen:
lauzt gaismai ceļu, verdzību kliedēt Rainis. blāzma tumsu kliedē naigi A. XI, 484. kam vanags miglas rītu irbes bē̦rnus kliedināja BW. 2573;

[2) kliedêt, vertun, verlieren
U.;

3) kliedêt, intr., umherschweifen
Biel. n. U.]

Avots: ME II, 231

kniẽdêt, ‡

2) schlagen, prügeln
Seyershof: Jancis kniedēja sunīti; ‡

3) schnell essen, schllngen
Dunika, Wahnen.

Avots: EH I, 632

kniẽdêt, - ẽju, nieten, vernieten. [Gewöhnlich zu knidêt (s. dies) gestellt, was aber wegen der entlehten Nebenform niedêt sehr fraglich ist; vielleicht eine Umbildung von niedêt mit dem k - von kniepe.]

Avots: ME II, 249

liêdêt, -ẽju, tr.,

1) dem regen aussetzen, beregnen lassen:
neliedē ganu un luopiņus Nigr., Wolm.;

2) = liedinât U. Refl. -tiês, sich dem Regen aussetzen, sich be-, verregnen lassen: pamāte vadīja pameitu ganuos liedēties LP. I, 159. nu skrējuse arī uz mežu ze̦ltā liedēties VI, 832.

Avots: ME II, 492, 493

liẽdêt, -ẽju, tr., löten. [Aus mnd. loden.]

Avots: ME II, 493

niẽdêt: mit Zwirn anreihen L.

Avots: EH II, 27

niẽdêt, - ẽju, tr., nieten: tagad karuogu lai niedē pie juo gaŗas kārtes klāt Lautb. [man bij tāds duŗamais, atpakaļu niedējams BW. 35151. Nebst estn. nēdima aus mnd. neden.]

Avots: ME II, 749

nùobiêdêt, tr., abängstingen, sehr erschrecken: kam tu mani tâ nuobiedēji? Nigr. dievs duod apsei nelapuot, kam tā mani nuobiedēja! BW. 13376.

Avots: ME II, 762

‡ nùobriêdêt AP., = nùobriêdinât: rudzus nuobriedē zibsnis.

Avots: EH II, 34

nùodiedêt, intr.,

1) [nùodiẽdêt Talsen], völlig verkommen:
bet kuo nu nuodiedējis sē̦nalu strēbējis spē̦kuotam vīram padarīs! LP. II, 12;

[2) resultatlos irgendwo eine Zeitlang weilen
Behrshof].

Avots: ME II, 775

‡ nùokliẽdêt, bewickeln Salis: virvi var n. (ar kādu tievāku virvi nuotīt).

Avots: EH II, 54

nùokliedêt,

[1) = nùoklīdinât Wellig 57];

2) entfremden;
nuokliedē̦ts, entfremdet L.

Avots: ME II, 798

nùokniẽdêt, tr., vernieten; likuši trešuo akmeni nuokniede̦dami LP. VII, 72.

Avots: ME II, 800

nùoliêdêt, tr., beregnen: piķa lietus nuoliedējis mātes meitume̦lnu LP. VI, 832. [Refl. - tiês, sich dem Regen aussetzend nass werden: slapjš nuoliedējies.]

Avots: ME II, 812

nùoriẽdêt: viņas skaisturns ... bija ... nuoriedējis Dünsb. Vecie grieķi II, 78. nuosieta kārpa nuoriẽd (nuožūst) Dunika, OB.

Avots: EH II, 81

nùoriẽdêt, intr., verwelken, vertrocknen: rāceņiem sāk lapas nuoriedēt Dond.

Avots: ME II, 840

nùosliedêt, tr., (das Getreide, das Gras der Wiese) niedertreten, Spuren hinter sich lassend Spr.: es duomāju, es gādāju, kas pļaviņu nuosliedēja BW. 32374; [ähnlich 34458]. nuo nuosliedē̦tas zāles tas redzējis, ka... Etn. IV, 87.

Avots: ME II, 853

nùoviẽdêt,

1) [in Mittelkurland], wahrnehmen, beobachten
(nuovē̦ruot): ja arī senāk te bij kaut cik nuoviedējams, tuomē̦r ar laiku tās rakstu zīmes liekas e̦sam pa˙visam izdzisušas Alm.;

[2) durch bösen Blick schädigen
Warkl.]

Avots: ME II, 889

nùoziêdêt,

1): (mit einem Objekt) atmatiņas ze̦lta ziedus nuoziedēja Janš. Dzimtene II ² , 466;

2): nuoziedējusi (= sacietējusi) maize Zögenhof; ‡

3) "?" : kaļķi nuoziedējuši BielU.; ‡

4) müde werden
Stenden: viņš jau nuoziedējis.

Avots: EH II, 109

nùoziêdêt, intr.,

1) abblühen, verblühen:
visas puķes nuoziedēja BW. 32413. tu nuokalti lūkuodams, es kâ ruoze nuoziedēju BW. 10208. nuoziedējis tautu dē̦ls 13041;

2) sich mit Schimmel überziehen:
alus nuoziedējis, das Bier ist verkahmt St.; nuoziedējusi maize, altes Brot: nuoziedējusi maize sātīgāka Alm.

Avots: ME II, 891

pabiêdêt, tr., ein wenig schrecken, in Furcht setzen: mēs jau tevi tik pabiedējām Vēr. II, 1197.

Avots: ME III, 8

pakliêdêt,

1): viņi ... zirgu ir pakliedējuši (verloren)
Gr.-Essern n. Dzimt. Vēstn. 1912, № 260.

Avots: EH II, 142

pakliêdêt, tr.,

1) abhändig machen
L., verlieren, vertun: krīt ve̦cajam ķēniņam klāt, lai pieduod, ka viņa meitu tâ pakliedējis LP. V, 226;

2) ausbreiten, undicht hinlegen:
rāceņus vajaga plānāki uz grīdas pakliedēt Ahs.

Avots: ME III, 46

pãrbiêdêt, tr., allzu sehr schrecken: dē̦lē̦ns iespiedās kaktiņā kâ pārbiedē̦ts putns Saul. bet te pārbiedēja visus stipri pē̦rkuona spērieni Latv.

Avots: ME III, 150

pãrziêdêt, intr.,

1) eine gewisse Zeit blühen:
tu (puķe) vasaru pārziedēji BW. 6429;

2) ver-, abbIühen, zu blühen aufhören:
ai rudzīti, ruogainīti, sen tev bija pārziedêt (Var.: nuoziedēt)! BW. 27907, 3. šim tē̦vam bij pāra pārziedējušu meitu Saul.

Avots: ME III, 189

[pašķiedêt, =pašķīdinât 2: p. kartupeļus. lietus ceļu pašķiedējis.]

Avots: ME III, 114

paviedêt,

1): citi ... bē̦rni paviedēja Pas. VII, 106 (aus Lettg.);

2): viņš izdzirda tikai brīkši ... un paviedēja kaut kuo raibu nuozūdam grīdā Jauns. Raksti V, 230. ‡ Refl. -tiês, ein wenig sichtbar werden (?):
redzēt zvē̦ru ... dabūja tikai ..., kad lācis drusku paviedējās starp kuokiem R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 169.

Avots: EH XIII, 191

pìebiêdêt, erschreckend (tr.) verursachen od. bescheren: ar ērmīgu aurēšanu piebiedejuot ganu meitām "dze̦lte̦nuo kaitì".

Avots: ME III, 239

pìedēt,

1) (Eier) zulegen (der Brüthenne)
U. od. noch welche (Eier) legen (von der Henne);

2) volllegen (mit Eiern):
puspūru pautu piedēju LP. VI, 1, 242;

3) anschweissen (Eisen)
U., Kreuzb.; dazu das Subst. piedējums, Angeschweisstes: tas piedējums var ...izjukt MWM. VI, 29;

4) die Därme beim Wurstmachen ausfüllen
U.;

5) "?": tā spindzele tur būs tev pllnas ausis piedējusi Purap. D. 212; wohl (übertragen) zur Bed. 2 gehörig.

Avots: ME III, 245

pìedē̦tava,

1) ein Gestell zum Schwingen von Flachs od. Hede
Spr., "rīks, uz kā linu kulstītājs atspiež kreisuo ruoku ar linu saujua Bers., Lub.;

2) = laids I, 3 Erlaa.

Avots: ME III, 245

pìedē̦tuve Vit., Etn. IV, 98 und (aus Lös.) 163, = piedē̦tava 1.

Avots: ME III, 245

pìedziedêt, tr., anheilen.

Avots: ME III, 249

pìekniẽdêt, annieten.

Avots: ME III, 258

I pìeliêdêt, vollregnen lassen.

Avots: ME III, 268

II pieliedēt, anlöten V.

Avots: ME III, 268

pìesliedêt, Gänge machend niedertreten: pīles labību piesliedējušas Arrasch.

Avots: ME III, 292

riẽdêt: "žūt, nīkt": nuosieta kārpa sāk r. OB.

Avots: EH II, 378

*riẽdêt, zu erschliessen aus nùoriẽdêt.

Avots: ME III, 544

sabiêdêt, sabiêdinât Spr., tr., erschrecken, einen Schreck einjagen: kas tad viņu bij tâ sabiedējis? Vēr. II, 439. kam tu bē̦rnus tâ sabiedēji? Nigr. dievs, duod apsei nelapuot, ka tā mani sabiedēja (Var.: nuobiedēja, nuobaidīja)! BW. 8364, 2.

Avots: ME III, 594

sabriêdêt, sabriêdinât Spr., Sassm., tr., quellen, anschwellen lassen: izkaltušus traukus mē̦dz izlikt lietū sabriedēt Ahs. n. RKr. XVII, 49. riteņus ieme̦t dīķī, lai viņus sabriedinātu Lieventhal. dievs sabriedināja mušas par dunduriem LP. VII, 1163.

Avots: ME III, 597

sadziêdêt, freqn. sadziedināt, tr., zuheilen, verheilen machen, lassen: ārstu rīkuošanās de̦gunu atkal sadziedēja Seifert Chrēst. III, 2, 256. Baluodis ir guovij ribu sadziedējis Jauns. viņš mūsu kaites sadziedējis Janš.

Avots: ME III, 622

sakliêdêt, zerstreuen, auseinanderjagen: viss mainās tik sakliedē̦ti kâ makuoņi vējainā laikā Jansona Duomas 7.

Avots: ME II, 650

sakniẽdêt, tr.,

1) zusammennieten
Dr.;

2) verprügeln
Lautb.

Avots: ME II, 652

I saliêdêt, tr., ( die Wäsche U.) verregnen lassen: sienu LP. I, 115. sienu un rudzus tu man tīri tīšu saliedēji Nigr. Refl. -tiês, sich verregnen lassen Dr.

Avots: ME II, 673

II saliẽdêt, tr., zusammenlöten U., Lis.; zusammenschweissen.

Avots: ME II, 674

saniedêt: auch (mit iẽ) Siuxt.

Avots: EH XVI, 433

saniedêt, zusammennieten Wid

Avots: ME II, 693

‡ sariẽdêt OB., = ‡ sariẽdît.

Avots: EH XVI, 442

sašķiêdêt, = sašķīdinât, sašķîdît: s. kartupeļus vāruot Wolm.; ve̦duot sašķiedēt uogas Jürg., Siuxt.

Avots: ME III, 756

saviêdēt Golg., erblicken: tik var saviedēt, man kann es kaum erblicken, absehen, mit dem Gesicht erlangen Für. I (unter viedēt).

Avots: ME III, 791

saziedêt,

3): nuoziedam un saziedam kâ ve̦cas garuozas Janš. Līgava I, 288. saziedējušā savādnieka II, 192. viņas laiskās asinis bija kâ saziedējis ūdens Daugava 1939, S. 123. saziedēj[u]šu baltumaizi Tdz. 53633; ‡

4) (in grosser Menge) aufblühen:
puķēm, kuŗu te jau bij raibin raibs saziedējis A. Brigadere Dievs, daba, darbs 10. ‡ Refl. -tiês, = saziedêt 1: viņas saauga saknēm, saziedējās ziedu putekļiem A. Upītis Pirmā nakts 76.

Avots: EH XVI, 468

saziedêt, intr.,

1) sich mit dem Blütenstaub eines andern Exemplars derselben Art oder Gattung befruchten:
sugas savstarpīgi apaugļuojas (sazied) Peņģ. Sakņu dārzs 18;

2) verblühen
Spr.;

3) überschimmeln
U.; hart, altbacken werden Wid., V.: saziedējusi maize Dr., Celm., Dond., Kurs., Lieven - Behrsen. ilgi stāvējusi maize saziêd ² Dunika.

Avots: ME III, 797

šķiêdêt Arrasch, C., Jürg., Kr., (mit iê ² ) Siuxt, -ẽju,

1) = šķīdêt: kartupeļus šķiêdēt C., Ermes, Wolmarshof. uogas šķiêdēt ² Bauske. ceļu šķiêdēt Warkl.;

2) verspillen, verschleudern, verschwenden
L., U.

Avots: ME IV, 51

slìedêt: nedrīkstēs s. savas te̦kas Sārts Str. 105.

Avots: EH II, 527

slìedêt C., (mit iẽ ) Ruj., Salis, -ẽju, das Getreide, das Gras der Wiese niedertreten, Gänge darin machen U., Wessen: sūta sargus nuopiļņavuot, kas pa nakti sliedē pļavu Pas. IV, 275 (aus Dricē̦ni). bite druvas nesliedēja (Var.: sliedes nedarīja) BW. 6511. uz e̦ze̦ra linus sēju, ... piesacīju gaigalām, lai rauduves nesliedē (Var.: nebraukā, nešļuokā) 28399.

Avots: ME III, 938

‡ *smiedêt zu erschliessen aus ‡ ìesmiedêt.

Avots: EH II, 539

sviedêt Wid., sviedinât Wid., = sviedrêt: sviedēt kumeliņu VL. n. U.

Avots: ME III, 1165

tiedēt (?) "an dem Ort untersinken, unterducken" L.; tiedēt pa ūdens apakšu, tauchen L. Refl. -ties, tauchen, untertauchen L. (nach U. "scheint nicht bekannt"). Vgl. tedêt.

Avots: ME IV, 209

uzbiêdêt (vom Schlaf) aufschrecken (tr.): uzbiedēt kādu nuo miega.

Avots: ME IV, 317

uzbriêdêt C., uzbriedinât Wid., Salis, aufschwellen, -quellen machen: labība vēl jāuzbriedē (jāuzbriedina).

Avots: ME IV, 318

uzdziêdêt, kurierend auf etwas anwachsen machen: nepareizi uzdziedēt vienu kaulu uotram Bauske.

Avots: ME IV, 330

uzkniẽdêt,

2): vecenei nu drusku gan u. vajadzēja Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 340.

Avots: EH II, 725

uzkniẽdêt,

1) aufnieten:
uzkniedēt skārdu (ādu) uz liestes;

2) Schläge versetzen
Celm.

Avots: ME IV, 343

uzliêdêt,

1) etwas dem Regen aussetzen:
sìens par sausu, vajag drusku uzliedēt Wolmarshof;

2) = uzlaidinât: kalējs uzliedēja man lemešus.

Avots: ME IV, 353

uzziêdêt,

1): kas Jāņuos uzziedēja BW. 32394; ‡

2) aufblühen machen:
kuo Jānītis uzziedēja BW. 32394, 1.

Avots: EH II, 740

uzziêdêt, erblühen, aufblühen (eig. und fig.): puķe jau uzziedējusi. jaunava uzziedējusi. veikals, uzziedējis.

Avots: ME IV, 401

viedêt: (mit Mühe) wahrnehmen (prs. viẽdēju) Lemb.; es austu, ja varē̦tu vēl v. (mit iẽ) šķē̦rus Ermes. piekrastē ... viedēja pajūgus Vindedze 164. kâ re̦dzē̦ts sejs, kuo līksms viedu Apsk. 1903, S. 436. ‡ Refl. -tiês, sichtbar sein Lemb.: caur ... zariem viedējās e̦ze̦ra ūdens.

Avots: EH II, 794

viedêt -u od. -ẽju, -ẽju sehen, Sehvermögen besitzen Kremon n. U., Gr.-Würzau, Kurmene, Salwen, (mit iê ) Selsau, Setzen, (mit iẽ ) Bauske, Nigr., (mit ìe ² ) Golg., Warkh., (mit iê ² ) Segewold; mit Mühe sehen, wahrnehmen Golg., Salgaln, (mit iẽ ) Serbigal; "skatīties" (?) Gr.-Würzau, Salwen; "izzināt, ģist". Nerft: es vēl varu drusku viedēt (sagt ein alter Mensch mit schwachem Sehvermögen) Spr. svīda gaismiņa; nu jau varēja drusku viedēt ceļu Golg. gaisa kuģis gāja tik augstu, ka tik knapi varēja viedēt Salgaln. vilnaines rakstu krāsas tâ izdzisušas, ka zaļuo grūti viedēt ebenda. cik acis vien vied Plūd. Uz saul. tāli 10. vārpu jūrai... gala ne viedēt..., ne redzēt R.Ērglis Pel. bar. vectēvi 173, ja viņš ietu stāvus, tad viņa tē̦ls būtu pret luogu viedējams Janš. Līgava I, 38. nuo tumšajām... mākuoņām bija viedējams, ka.., var uznākt... lietus gāziens Dzimtene V, 59. jaunajam nuo sejas viedējams, ka padoma viņam... netrūkst Bandavā I, 32. Part. praes. pass. viedams, sichtbar, wahrnehmbar MWM. VII, 572, XI, 210, Dr.; (fig.) bedeutend: tē̦ls vienmē̦r viedamāks riežas Vēr. 131. ieduomās viedams Jauns. III, 64. dziesmās viedamu vietu ieņe̦m dabas elements Plūd. Llv. II, 183. viedamas pē̦das 66. Subst. viedêjums, Wahrnehmung (?): viņa skrēja... uz tuo pusi, uz kuru pēc viņas viedējuma bija duomājamas... sudmalas Janš. Dzimtene IV,66. Nebst vidêt

I, veĩds, vīdêt

I zu li. išvýsti "erblicken", (alt) veizdi "sieh!", pavidalas, vaidas, "Erscheinung", apr. widdai "sah", waidinna "(sie) zeigen", waisei "du weisst", stawīds "ein solcher", weydulis, "Augapfel", serb. vȉdjeti, lat. vidēre, "sehen", got. witan beobachten", wait, aksl. vědě ai. vēda, gr. οῖδα, arm. gitem, ir. rofetar "ich weiss", got. fairweitjan "umherspähen", ir. adfiadat "sie verkünden", gr. εἴδομαι, "erscheine", ἰδεῖν "erblicken", av. vista "bekannt" u. a., s. Trautmann Wrtb. 338 und 357 f., Walde Vrgl. Wrtb.,236ff.

Avots: ME IV, 652, 653

‡ *II viedêt, zu erschliessen aus apviedêt.

Avots: EH II, 794

ziêdêt: 3. p. prs. ziêž ² auch Kürbis, Seppkull, Wilkenhof. ‡ Refl. -tiês Heidenfeld, blühen: ziêdējās šādas tādas puķes.

Avots: EH II, 810

ziêdêt (li. žiedèti "blühen"), -du od. -žu (z. B. in Ladenhof und Nabben n. FBR. XI, 77), -dẽju,

1) blühen, Blüten treiben:
Sprw. zied kâ puķe, aug kâ ruoze RKr. VI, 634. kauls, bet tuomē̦r zied VII, 741 (Rätsel). zied ābele baltis ziedis BW. 4287, 1. ieviņ [a] ziež (Var.: zied) kalniņā 25885, 6. puķīti, kas ziež (Var.: zied) vidū e̦ze̦rā 7668. zied, puķīte! šī dieniņa ziežamā 17691. ruozes ziež (Var.: zied) 6467 var. balta zied laukmalē, vai bij ieva, vai ābele? 5590. kâ liepiņa ziedē̦dama Br. 465. nuplē̦suši... ziedamu maganeņu 18354, 1. rudzi zied...; tie ziedēja ze̦lta ziedis (Var.: ziedus; baltiem ziediem) 27945. siliņi (Heide), kas ziedēja baltus ziedus 4199. kas ziedēja baltus ziedus (Var.: ar baltiem ziediem zied) 3613 var. e̦ze̦rs zied mēļu ziedus (Var.: ziliem ziediem) 3668, 3 var. ruozes šuovasar daiļus ziedus neziedēja 6449, 4. trīs puķītes, ze̦lta ruozes, ziež man vaigu galiņā 10858. tad, kad pūcei aste ziedēs (d. h. niemals) MWM. VII, 885. ūdens zied, sagt man, wenn sich im Wasser Anabaena flos agnae in grossen Mengen vorfindet Konv. 76. (fig.) zieduošie vaigi Vēr. II, 982. galva zied balti kâ ābele Janš.;

2) bunt sein, bunt schimmern, leuchten:
raibi cimdi zied tautieša ruociņā BW. 15555. mazam bērnam zied visas miesas Frauenb. pirkstu nagi zied ar baltiem raibumiem ebenda. (telīte) zieduošām (Var.: zieduotām) kājiņām BW. 29030 var.;

3) schimmeln
St., U.;

4) anbrechen, tagen:
sāk ziedēt jau gaisma Janš. Dzimtene ² I, 268. gaisma jau zied austrumu pusē Mežv. ļ. I, 72. blāzma jau zied debess malā Bandavā II, 101. - Subst. ziêdêšana, das Blühen: puķīt, tavu ziedēšanu! BW. 21694; 23840; 23999. cedriņi ziedēja vēl pilnu ziedēšanu Janš.; ziêdẽjums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Blühens: nuo šās dienas ziedējuma vīst ziediņi vīstamuo BW. 17691. Nebst li. pražýsti "aufblühen" wohl zu got. keinan "keimen", and. kīmo, ae. cīd "Keim", ahd. frumkīdi "Erstlingsfrucht", arm. cił "Halm" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 544, Fick Wrtb. III ^4, 42 f.

Avots: ME IV, 738, 739

bèigt, -dzu, -dzu (li. beĩgti), tr., endigen, vollbringen, aufhören, mit Akk. und abhäng. Inf.: viņš beidz pat˙laban savu darbu. beidz jel reiz savus pātarus, höre auf mit deiner Litanei. kur tās puķītes galu beidz? Vēr. I, 1903. kungs nevar beigt dusmuoties, nuobrīnīties. Refl. -tiês,

1) zu Ende gehen, aufhören:
lai beidzas mans mūžiņš BW. 6496. gads, pacietība beidzas; mit abhäng. Inf.: beidzas ruoze nuoziedēt BW. 27584, 1;

2) sterben, unkommen: viņš vai nu kāda kaŗa nuošauts, jeb vai tā˙pat kur beidzies. tu beigsies kādā siena šķūnī pie valga Stari II, 348. [Die Zusammenstellung mit la. fīnis "Ende"
bei Bezzenberger BB. VI, 239 und GGA. 1885, S. 947 ¹ und Osthoff IF. V, 296 ist ganz unsicher; vgl. Walde Wrtb. ² 294].

Avots: ME I, 277

bîtiês, bîstuos, dial. [Ruj.] bîkstuos, bijuos, [dial. auch bīduos],

1) sich fürchten, scheuen vor etw.,
mit dem Gen. od. nuo: Sprw. čaklas ruokas darba nebīstas. ai tautieti,... bīsties mana bāleliņa. bīsties grē̦ka, sveša māte, neraudini bārenīti A. 248. Sprw.: bīstas kâ ve̦lns od. žīds nuo krusta. bīstas kânuo uguns;

2) mit par u. dēļ: Sprw. viņs nebīstas ne par nagiem, ne par ragiem. es ne par kuo nebīstuos. kuo bīsties grē̦ku dēļ, kad sirds tīra? nebīsties nāves dēļ - ellē rūmes diezgan;

3) (mit dem Akk.) Ehrfurcht haben vor jem.:
bīties dievu, ve̦cākus (bibl.) Mag. III, 114 (Die Konstruktion mit dem Akk. ist jüngerer Ursprungs);

4) intr., Furcht hegen, sich scheuen, blüde sein:
zirgs bīstas; neiet pār tiltu. tilts laistās, ka acis bīstas LP. V, 356. uguni vairs (Māŗas dienā, 25. März) nedrīkst dedzināt, ka rudzi bīstas, tie iet ārā Mag. XX, 3,63. bīšanās, die Furcht, Scheu. [Manzel und Glück bieten auch (richtig?) transitive Formen: sieva, bīdama un dre̦bē̦dama Mark. 5, 33; dieu bidama Apost. 16, 14; kâ bē̦rni savu tē̦vu bīstam Manz. Post. III, 114. Nebst baîles, biedēt, baidît zu li. bijótis, apr˙biātwei, aksl. bojati se. "sich fürchten", ai. bhayatē "fürchtet sich", bhiyāna-h. "sich fürchtend", bhīti-h. "Furcht", bhīta-h. "erschrocken" u. a.; vgl. Trautmann Wrtb. 24, Berneker Wrtb. I, 68, Meillet MSL. VIII, 235, Uljanov Znač. I, 24 ² .]

Avots: ME I, 304, 305

dzir̃t (li. gìrti "loben"). -iŗu, -ĩru, rühmend nennen., rühmen [echt?]: viens mācītājs uotru par lielkungu dziŗ Sudr. E. Apsk. I, 400. skaistu viņu dziŗ I, 364. Gewöhnlich nur refl. dzir̃tiês, [dzir̂tiês ² Bl.],

1) prahlen, sich brüsten:
dzīrās ieva ar āboli ziedēt vienu baltumiņu BW. 2773; Etn. III, 66;

2) sich etwas vornehmen, einen Vorsatz haben, wollen, versprechen
Ronneb.: dzīruos uzaugdama bāleliņu nelūgties BW. 17869. sen es biju dzīrusies, nu es gribu darīties 19412. raudāt nedzīruos, man raudiņa pati nāk 8418. dzīrās tautas zagšus zagt 13384. skaista auga tautas meita, nedzīrās mana būt 11455. viņa dzīrās (äusserte die Absicht) pie mums atnākt Smilten. kam, ganiņi, nedzināt, kur vakar dzīrāties BW. 29423;

3) dzirties pēc, uz.,, nach etwas verlangen, trachten:
pēc viņas īstenības vienumē̦r tâ dzīrusēs Janš. dzīrās tautas uz tevim BW. 11600. [Zu apr. girtwei "loben", ai. gŗņāti "singt, lobt" u. a., s. Wiedemann BB. XXVII, 241, Zupitza Germ. Gutt. 144, Walde Wrtb. ² 334 unter garrio und 352 unter grātēs, Buck AJPh. XXXVI, 12, Trautmann Wrtb. 88.]

Kļūdu labojums:
tautas meita = tautu meita

Avots: ME I, 555

graûds, [Demin. verächtl. graũdelis Līn.],

1) das Korn.
Sprw.: vai naudā, vai graudā? labāk ņem graudā nekâ naudā! dāvanas naudā un graudā, Geldspenden und Gaben an Getreide od. sonstigen Viktualien. kur miežu grauds guļ, tur rudzu grauds nevar gulēt, d. h. ein Betrunkener hat keinen Appetit. nuo rudziem dabūja desmituo graudu, der Roggen gab das zehnte Korn. me̦lnie od. vilka graudi luopk. II, 134, od. graudu tēviņi, Mutterkorn (secale cornutum) RKr. XII, 7;

2) von kornartigen Gegenständen:
miežu grauds, Gerstenkorn (miežu graudu varuot dziedēt Etn. III, 160). nuo pakavām pār viņu galvām skrēja kruvešu pikas un le̦dus graudi. tas tik teicējs, kam vārdi bir̃st kâ krusas graudi Seibolt. (acu) grauds, die Linse (lens crystalina). nuoņemt uz graudu, aufs Korn nehmen, genau etwas in Augenschein nehmen Etn. IV, 76; nuoiet, nuoieties nuo grauda, verkommen: viņš pa˙visam nuogājies nuo grauda. [Nebst ostle. grūds dass., serb. grüda "Klumpen", an. grautr "Brei", as. griot "Sand" u. a. zu graust, grūst (s. diese) vgl. Rozwadowski Mater i prace II, 348, Walde Wrtb. ² 661 unter rūdus, Berneker Wrtb. I, 357, Zupitza Germ. Gutt. 176, Boisacq Dict. 1068 f., Wood IF Anz. XXI, 14, Trautmann Wrtb. 99.]

Avots: ME I, 638, 639

iẽva, Demin. auch ievīte BW. 18481, 2 var., der Faulbaum (prunus padus): [dzīrās ieva ar ābeli ziedēt vienu baltumiņu BW. 2773.] Zu li. ievà (acc. iẽvą) dass., [serb. [ì`va "Weide", ahd. īwa "Erle" u. a. (gemeinsam ist diesen Bäumen die rote Farbe des Kernholzes) vgl. Trautmann Wrtb. 68, Berneker Wrtb. I, 438, Liden IF. XVIII, 502, Bezzenberger BB. XXIII, 314, Jokl Ling. - kult. Unters. 198 f., Brückner AfsPh. XXXIX, 6.]

Avots: ME II, 85

izkliêst, s. izkliedēt.

Avots: ME I, 753

jimt: jim̂t Borchow n. FBR. XIII, 31, Oknist n. FBR. XV, 194, Pilda n. FBR. XIII, 46, Skaista n. FBR. XV, 34, Warkl. n. FBR. XI, 105, Auleja, Līvāni, Zvirgzdine, jîmt ² Sussei n. FBR. VII, 131; in Auleja, Līvāni, Oknist, Skaista, Warkl. dazu prs. je̦mu (> jamu), prt. jèmu ² , in Zvirgzdine - prs. jemju (> jemu), prt. jêmu; miegs je̦m, der Schlaf kommt Auleja. kāss je̦m, der Husten übermannt einen ebenda. zuobi, izkapts neje̦m (= negriêž) ebenda. munu svītu līts (der Regen) neje̦m caur ebenda; anfangen, beginnen (= jimtiês

2) Lettg.: puķes jēme ziedēt Zvirgzdine. jau mūsijie jēme sienu pļaut ebenda. ‡ Refl. -tiês,

1) = uzņem̂tiês 1 Auleja: jēmēs atiet rudzu pļautu;

2) anfangen, beginnen
(r. взяться ) Lettg.: je̦mas līt Auleja. je̦mas sāpēt ebenda. jis jimsies jau iet pa ceļu Pas. X, 19 (aus Welonen);

3) "lernen"
Auleja: tis nuo tā je̦mas (lernt das Spinnen).

Avots: EH I, 565

muôšķis Spr., [Erlaa], muôkšķis, muôkšis, fem. muôšķene,

1) muôkšis Plm. n. RKr. XVII, 68, ein betrügerischer, der in seiner Arbeit nicht vorwärts kommt, ein Geck Smilt., Erlaa, Lasd., Laud., Lub., Bers. Etn. IV, 147, Spr.: kuo tu kâ muokšis mujies ar šuo aude̦klu jau divas nedēļas? RKr. XVII, 69;

2) das Gespenst
[muošķis Kreuzb.], ein Trugbild, ein Unhold: nuošķis - mānis Etn. IV, 98; iztīri zemi nuo muošķiem! Rainis. sāks visādi muôšķi [Linden in Livl., Kokn.] rādīties LP. VI, 221. trauks sadrupa un muokšķis nuozuda JR. V, 35;

[3) muokšķis Erlaa, ein Zauberer,
"kas uolu jeb citu kuo nuolicis uotra mājā biedēt ar buršanu";]

4) der Plur. muošķi,

a) der Betrug
Spr.;

b) die Zaubermittel
Etn. IV, 162: burvis... liek savus muošķus vīzē II, 67;

c) Jux, Tand, Blech:
vai šis par tādiem muošķiem iešuot naudu zemē mest A. XIII, 526.

Avots: ME II, 684

nùobiêdinât,

1) = nuobiedēt: šie ir nākuši tuos nuobiedināt Zach. I, 21;

2) ab -, zurückschrecken:
zemes ļaudis nuobiedināja nuo būvēšanas Esra 4, 4.

Avots: ME II, 762

[nùodiedelêt,

1) abbetteln:
nuodiedelējis ve̦se̦lu gabalu gaļas Bauske;

2) eine Zeitlang betteln:
nuodiedelējis ve̦se̦lu nedēļu Ruj.;

3) = nuodiedēt 2: nuodiedelēja visu dienu gaiduot N. - Peb.]

Avots: ME II, 775

pìešļũkât,

1) = piešļūkt 1: zē̦ns lielajuos zābakuos piešļūkāja pie durīm C.;

2) = nuosliedēt: p. pļavu Bauske.

Avots: ME III, 301

rūpe: mit ũ Frauenb.; katram sava rùpe ² Linden in Kurl. sīkā ... r. Daugava 1939, S. 616. izkliedēt mājas rūpi 1938, S. 603. nespieda darba r. Van. ligzda 254. rūpi nuokratīt nuo ... ple̦ciem 55; plur. rũpes - auch Behnen, (mit û ² ) Allasch, Lemb.: rūpes, raizes, asariņas BW. 178541, 6.

Avots: EH II, 388

sabēdinât, tr., bekümmern, betrüben: tā apziņa . . . var cilvē̦ku . . . stipri sabēdinat Plūd. LR. III, 58, viņa tikai gribēja tuo labi sabiedēt, krietni sabēdināt un pārmācīt Janš. Dzimtene ² I, 25.

Avots: ME III, 593

sils,

1): ein Kiefernwald
Seyershof; ein grosser Wald (wo Fichten, Kiefern und Birken vertreten sind) AP.;

2): auch ("Heidekraut")
Rutzau, (sili) Frauenb., Nigr., (siliņi) Bixten, Blieden, Neuenb., (sils od. sili) Schnehpeln, Selg., Stenden, Wandsen; grib siliņš (Var.: siliņi, siliņas, silītis) tâ ziedēt, kâ...; kur silam sudrabiņš? BW. 5640, 2. re̦ti tie siliņi (Var.: silīši), kas baltiem ziediem zied 12270;

4): sila baks - auch Oknist.

Avots: EH II, 486, 487

I sluokât, -ãju,

1) = sliedēt (mit uõ ) Jürg., Arrasch: bite druvu nesluokāja (Var.: nesliedēja, sliedes nedarīja) BW. 6511 var.;

2) "?" meitas dēļ viņš sluokā; sluõkât Jürg., Arrasch "weit und mit Schwierigkeiten gehen".
Nebst li. slánkioti "umherschleichen" zu slìkt.

Avots: ME III, 944

spil˜gts Iw., Wohlfahrt, Salis, Bershof, Siuxt, Behnen, Grünh., Zögenhof, Ruj., spilˆgts Prl., Selsau, Warkl., Drosth., Wolmarshof, spìlgts ² Kl., spilˆgts ² Ruhental, grell, "mirdzuoši spuožs" Freiziņ: spilgta krāsa, aina. puķes ar spilgtiem ziediem SDP. VIII, 41. spilgta krāsu viela Konv. 49. spilgtas debesis Balt. Vēstn. 1904, № 31. spilgta māksla Vēr. 1904, S. 114. spilgti (Adv.) sarkani . . . krūmi. tik spilgti . . . parādījusēs . . . cīņa Vēr. I, 1386. spilgti (schrill?) un īgni iesmieties MWM. 1896, S. 466. Subst. spilgtums, greller, funkelnder Glanz, Grellheit: jauna diena sākās... spilˆgtumā un maigumā Alm. Meitene nuo sv. 100. manām acīm vairs maz spilgtumā, tik drusciņ varu viedēt Erlaa. Zu spaigs 1, spilgans u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 679.

Avots: ME III, 995

tàisît (li. taisýti "bereiten", slav. těšiti "trösten", urspr. etwa: aufrichten) C., PS., Walk, taĩsît Bershof, Dunika, Neuenb., Wolm., Tr., Bl., N.-Wohlfahrt, Autz, Bauske, Dond., Kandau, Salis, Selg., Siuxt, Stenden, tàisīt ² Kl., Prl., machen, verfertigen: lūpas taisa (bringen hervor) svilpienu Dīcm. pas, v. I, 14. (suņi) taisa truoksni sētiņā BW. 13646, 19. sestdienā sviestu taisu 973, 1 (ähnlich 21973, 5). netaisi me̦lnu, kas balts ir! Br. sak. v. 744, meitas taisa dzīpariņu RKr. VII, 34. zemes taisāmais laiks A. XX, 231, die Zeit zum Bestellen (Bereiten, Bearbeiten) der Felder für die Saat. sìenu taisīt Neiken 17. ve̦zumu taisīt Biel. 1213. taisait, meitas, gaŗas cisas! Ульяновъ Знач. II, 21. taisīt gultu Lāčpl. 89, die Bettstelle zum Schlafen zurechtmachen. juo meita ilgāk sēd, juo Laima vietu taisa Br. sak. v. 725. pīpi taisīt Mērn. laiki 26. taisīt kulītes, Spreu und Hafer in Säckchen hineinschütten und durchmischen (zum Mitgeben für Pferde auf den Weg) Grünh. valuodas taisīt Biel. 1925. vai lielas talkas taisīsiet (werdet veranstalten)? Deglavs Vec. pilskungs 6. māmiņa guodu taisa (veranstaltet eine Feier) pirmajam bērniņam BW. 1415, 1. kāzas taisīt LP. IV, 59, Pas. II, 135, eine Hochzeit ausrüsten. aitiņai kūti taisu (Var.: daru), baue BW. 15349 var. dzīvuokļus taisīt Mērn. laiki 21. tē̦vs man taisa (Var.: dara) uoša laivu BW. 30871. taisi tâ, ka tu jau pa˙priekš esi mājās! Dīcm. pas. v. I, 63. taisiet (Var.: darāt, attaisāt, veriet) duris, taisiet luogus (macht los, öffnet!) BW. 20396. zārku vaļā taisīt (losmachen) LP. VII. ciêti taisīt (duris), zumachen (die Tür). Refl. -tiês,

1) sich bereiten, sich anschicken
(vgl. li. dial. taisās ėstie Liet. pas. II, 325): t. lieliskam LP. III, 76. trešā līdzi taisījās (schickte sich an mitzukommen) BW. 13250, 51. taisījās pruojām (schickte sich an wegzugehen) Mērn. laiki 47. taisies, ka tiec nuo kājām nuost (mach, dass du fortkommst) ! B. Vēstn. lai gatava taisījuos (dass ich mich fertig mache) līdz citam rudeņam Biel. t. dz. 692. citi jau taisās pie miera LP. IV, 147. uz mājām taisīties (nach Hause zu gehen sich anschiclien) III, 85. taisās ceļā uz kapsē̦tu VII, 394. taisās uz ganiem Lös. taisās kâ krēķis uz Vāczemi. laiks taisījās uz mīkstu Saul. III, 88. miglains gaiss taisās uz lietu Liev. Brez. un Hav. 12. taisās arī... vedēji uz braukšanu BW. III, 1, S. 97. māsiņa taisījās atstāt savus bāleliņus BW. 17449. kad pupas ziedēt taisās, tad meitām pupi raisās Br. sak. v. 965. pē̦rkuons taisījies uznākt LP. VII, 394. es jau taisuos gulēt Kav. acis taisījušās aizkrist JlgRKr. lūpas taisījās smaidīt Mērn. laiki 62. puika . . . gan˙drīz jau taisās grimt LP. IV, 21. lietus taisās U., es wird bald regnen. debess taisās Mērn. laiki 23. taisās kāzas (es wird eine Hochzeit bereitet, gerüstet) BW. 16066. kuŗai (puķei) ziedi taisījās 13172. kuokiem pumpuri taisās Etn. II, 112. lai dzīvīte taisījās Biel. 2098. taisīties kādam par znuotu MWM. 1896, S. 917. putni taisās (nisten) kuokuos Ar.;

2) zu etwas werden
U.: taisni kuoki, greizi kuoki, taisāties par kamanām! Etn. I, 23. meitiņa... auga... un taisījās (nach r. дѣлалась) ar˙vien smukāka Pas. IV, 400 (aus Kaunata). Subst. taisījums, das abgeschlossene Machen resp. Verfertigen; das Gemachte, Verfertigte: pa taisījumam stīpa stāvēja te Siuxt. kâ bij man nu gulēt ar tuo vienu taisījumu? RKr. VIII, 63. te nu bija visa gada taisījums Balt. Vēstn. 1896, pielik., No 195. šie ir . . . debess un zemes taisījumi I Mos. 2, 4. taisîtãjs (f. ja), wer macht, verfertigt: viltuotas naudas taisītājs, ein Falschmünzer. mātei gultas taisītāja BW. 6865. Ursprünglich wohl: zurecht machen (zur Bed. vgl. slav. praviti "richten, bereiten, machen" ). Nebst tàisns, tìesa, tìešs zu li. teisùs "gerecht", tiẽsti "gerade machen, richten", ištisas "lang ausgestreckt", apr. teisi "Ehre" (urspr. wohl: Rechtlichkeit, Ehrbarkeit, Zucht, vgl. die Ableitungen acc. s. teisiskan "Ehrbarkeit", teisingi "züchtig" ), slav. tixъ "still" (zur Bed. vgl. ital. piano "eben, leise, langsam"; nach Grünenthal AfsIPh. XXXVIII, 138 f. urspr. wohl: ebenmässig; man kann an aulrechten, langsam ruhigen Gang oder an ebene und stille Wasseroberfläche denken, vgl. auch li. óras nusitaĩsė), utěxa "Trost", s. Brandt PФB. XXV, 28, Pedersen IF. V, 41, van Wijk; AfslPh. XXXVII, 26.

Avots: ME IV, 123, 124

tedēt (?) oder tiedēt (?) L., untertauchen: pīles tedēja apakš ūdeni.

Avots: ME IV, 155

‡ trakai Kaltenbr., = vare̦ni; t. augt, ziedēt.

Avots: EH II, 690

vēreja U., *vērija od. *vērijs, *vē̦rāja od. *vē̦rājs, eine Waldgegend U.: kas kaitēja uozuolam vērijā neziedēt? BW. 11915, 3 var. kâ uozuolu vērijā (Var.: vērienā) 22336, 1. kâ apsīte vērejā (Var.: vērijā) 25448. tautu dē̦li saauguši kâ stumbe̦ni vērijā 7356, 3. necērtiet man kārtiņas vē̦rājā! 1670 var. eima . . . vērijā šūpuoties! 9588, 6. Zu vēris.

Avots: ME IV, 561