Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'jora' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'jora' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

jora

[jora "Lärm". Gesprochen mit o nicht nur im hochle. Selburg (vgl. jara dass.), sondern auch in Rujen. Aus estn. joru "Gebrumme, leeres Geschwätz"?]

Avots: ME II, 114

Šķirkļa skaidrojumā (92)

apgvelzt

apgvelˆzt Erlaa, Saikava, (mit èl) Nitau, (mit èl 2 ) Laud., (ein ganzes Gebiet und zwar nachteilig für jem.) informieren (pejorativ): apgvelzis vai visu pagastu (par kādu clivē̦ku runājuot tukšu) Bauske, Fest., (er) hat beinahe im ganzen Gebiet jem. verklatscht.

Avots: EH I, 86


apmiekšķēt

apmiekšķêt,

1) unvollständig erweichen
Bauske: graudi tikai apmiekšķē̦ti:

2) aufessen
(pejorativ) KatrF.: viens pats visu apmiêkšķējis.

Avots: EH I, 102


apmīstīt

apmīstît,

1) perfektive Form zu mîstit I: lini jau apmīstīti;

2) aufessen
(pejorativ) Lemburg: viens pats visu apmĩstījis.

Avots: EH I, 102


appaisīt

appàisît,

1) (ein bestimmtes Quantum Flachs) zu Ende
(resp.: oberflächlich) schwingen (resp. brechen) Laud.: a. linus;

2) "aufessen"
(pejorativ) Prl.

Avots: EH I, 104


appanckāt

appañckât Frauenb., bekleiden (pejorativ): a. bē̦rnu.

Avots: EH I, 104


apskraidelēt

apskraidelêt (ein wenig pejorativ), in verschiedenen Richtungen oder mit Unterbrechungen laufend durchstréifen Bers. u. a.: a. visas mājas ar jaunām ziņām.

Avots: EH I, 113



aptept

aptept (li. aptèpti), bestreichen, beschmieren Preil (Kur. Nehrung), Rutzau: a. maizi ar sviestu, ruokas ar mālis. Refl. -tiês Rutzau,

1) sich beschmieren;

2) sich einlassen mit jem.
(pejorativ): aptepies ar brūtēm, viņš pa˙visam nuogājis nuo ceļa.

Avots: EH I, 121


atjāt

atjât, ‡

2) herreiten
(tr.): nebijis pa dienu vaļas viņu (= zirgu) a. Janš. Paipala 50, Salis; ‡

3) geboren werden:
viņam atjājis dē̦ls (aus einem alten Manuskript). Refl. -tiês,

2) hereilen
(pejorativ): gans jau ar guovīm atjājies mājā Trik.

Avots: EH I, 144


atkaukt

atkàukt (li. atkaũkti),

1) entgegenheulen
(perfektiv) Salis: kaimiņu suns atkauca pretī;

2) durch Geheul heranlocken:
kuo nu raudat? atkauksit vēl vilku nuo meža Lemburg;

3) a. mājā, heimkehren
(pejorativ) Trik.: gans jau atkaucis ar luopiem mājā.

Avots: EH I, 146, 147



bauzēt

bauzêt,

2): auch Pankelhof (mit aũ), Memelshof (pejorativ); viel (auch zur Unzeit) sprechen
Memelshof;

3) "lügen, Schlechtes sprechen"
Wessen.

Avots: EH I, 207


beņķelis

beņ̃ķelis Siuxt, ein pejoratives Deminutiv zu beņ̃ķis, die Bank.

Avots: EH I, 212


bērnene

bḕrnene 2 , ein pejoratives Deminutiv zu bḕ̦rns: blāgs b., ein abscheuIiches, ungezogenes Kind N.-Rosen n. FBR. VIII, 42.

Avots: EH I, 216


bezdelis

bezdelis (unter bezde),

1): auch Festen, Saikava;

2): auch Warkl.;

4) ein kleines Kind
(pejorativ) Warkl.;

5) ein unbesonnener, unbedachtsamer Mensch
Saikava, Warkl.; wer eflig hin und her lauft Warkl; ein Hitzkopf, wer sich leicht erzürnt Festen.

Avots: EH I, 214


bļammas

bļam̃mas NB., die Lippen (pejorativ).

Avots: EH I, 233


bullelis

bullelis Pas. VI, 225, (mit ul˜) Frauenb., ein pejoratives Demin. zu bul˜lis I.

Avots: EH I, 251


cālene

I cãlene,

1) eine Henne, die Küken hat
AP., C., Kegeln; raibuo cāleni (= vistu) Anekd. IV, 10;

2) Pejorativform zu cãlis (mit à 2 ) N.-Rosen n. FBR. VIII, 42: tie cālenes ir palaidņi.

Avots: EH I, 262


ēķele

I ẽķele Blieden, Siuxt, ein pejoratives Deminutiv zu ẽ̦ka: ē̦kas un ēķeles Janš. Atpūta № 371, S. 6.

Avots: EH I, 372


ezeruks

ezeruks, pejoratives Demin. zu e̦ze̦rs: šuo niecīguo ezeruku Veselis Daugava 1934, S. 602.

Avots: EH I, 371


grepēt

grepêt, -ẽju, (wahllos) essen (pejorativ) Siuxt: varēja g. tekšā nezin kuo.

Avots: EH I, 404


grūst

grûst,

4): fahren
Stender Deutschlett. Wrtb. (unter "fahren"): cik te grūduši!

5) eilig, unachtsam hinlegen:
diezin, kur nu grūduši tuo ce̦puri! Saikava; ‡

6) hastig geben, zuschieben (auch von Bestechungen
BielU.): viņš grūž dē̦lam naudu, cik tik vien var Kand. kuo nu grūdīs zirgiem? was wird man nun den Pferden zu fressen geben? Orellen; ‡

7) hastig essen
(pejorativ): grūž iekšā, kuo vien ruokā dabū Salis. Subst. grûdējs Segew., wer gut frisst (vom Vieh): pē̦rn cūkas bij grūdējas, šuogad ne˙kā! Refl. -tiês,

1): vakar Daugava e̦suot grūdusēs; le̦di sākuši g. uz leju Linden in Kurl. Daugava grūdīsies, es wird Eisgang in der Düna geben ebenda;


2) sich stossen lassen:
slapji mieži labak grūžas Seyershof; ‡.

3) sich eilig (zu Fuss od. zu Pferde) wohin begeben
Kaltenbr. nevajaga g. tādā vietā ("piedalīties; aiziet dzīvuot") ebenda; ‡

4) den Beischlaf ausüben
Anekd. IV, 162.

Avots: EH I, 412


gulta

gùlta: mit ulˆ 2 auch AP., Ramkau, Siuxt, mit ul˜ auch Frauenb., Gramsden, Iw., Kal., Kl.-Roop, Schrunden, Zabeln; ein pejoratives Demin. gultele Janš. Līgava 1, 345, II, 441; 2): auch (ein Gemüsebeet) Linden in Kurl.; ‡

3) gulˆtiņa 2 Salis, = dãri (s. unter dãrs 3).

Avots: EH I, 418


ielēcinis

[ielēcinis Kārsava, Welonen u. a., = iegātnis (aber pejorativ, beinahe als ein Schimpfwort).]

Avots: ME II, 38



izkankarēt

izkankarêt, ‡

3) hinaustreiben
(pejorativ) Auleja: kāļ luopus izkankarējām.

Avots: EH I, 453


iztešļāt

iztešļât, aushauen, ausmeisseln Bērzgale, Nautrēni (hier mit pejorativer Bed.), Schwanb., Warkl.: i. sili Warkl. Refl. -tiês, eine Zeitlang (erfolglos) (be)hauen Warkl.; bis zum Überdruss (be)hauen Nautrēni.

Avots: EH I, 489


jara

jara [Drosth.], Lärm, Spektakel: tur bija liela jara. jaru jarām, lärmend, tobend Bers., Erlaa. peles un žurkas taisīja tādu jaru, ka ausis bij jābāž cieti Latv. Vgl. jārs und jora.

Avots: ME II, 96



kastele

‡ *kastele (oder *kastelis?); pejoratives Demin. Zu kaste: a. s. kasteli Pas. , VIII, 372.

Avots: EH I, 592


ķaucis

ķaũcis Lems., ein dünnflüssiges Gemenge; ein ziemlich dickes Schweinefutter (pejorativ); Kleister; Mürtel; auch als Schtmpfwort: tāds kā ķ. (zu einem widerwärtigen Kind).

Avots: EH I, 691


ķaulēt

II ķaulêt: ķ. (pejorativ) zirgu pa pašu purnu (mit ) Orellen.Refl. -tiês Lems. (mit aũ), = daûzîtiês, trùokšņuôt.

Avots: EH I, 691


kaunelīgs

kaunelîgs: auch Dobl., Korwenhof, Lös., ("nevajadzīgi kaunīgs") Smilt., ("von Kindern gesagt") Ellei, Salgale, Sess., ("pejorativ") Blieden, Ligutten.

Avots: EH I, 594


ķencēt

ķeñcêt Siuxt, dick (auf)schmieren (pejorativ): tu ķencē sviestu tik biezi kâ mālus; ķen̂cêt Blieden "nuotriept". Zur Bed. vgl. auch izķeñcêt.

Avots: EH I, 695


ķevenes

ķevenes atmest Siuxt, sterben (pejorativ).

Avots: EH I, 698



klešņa

I klešņa,

1): der Fuss
(pejorativ) Sonnaxt; ‡

2) ein ungewandter Mensch
Gr.-Buschh.; ein dicker, unbeholfener Mensch Wessen; jem., der schlaff geht ebenda.

Avots: EH I, 615


klīze

klĩze NB., das Gesicht (pejorativ): dabūsi pa klīzi.

Avots: EH I, 620


klupinēt

klupinêt (li. kluptnė´ti) Gr.- Buschh., Kaltenbr., Warkh., Wessen, = klupinât I 2; stolpernd gehen (pejorativ) Auleja.

Avots: EH I, 624


knarba

knar̃ba, ‡

2) die Laus (pejorativ)
Kegeln, Trik., (mit ar) Plm., Rutzau: kažuoks pilns knarbu;

3) verächtl. Bezeichnung für jem., der andere quält, ausbeutet (mit ar) Renzen.

Avots: EH I, 627


knosa

II knosa,

1) "ein kleines Kind, ein winziges Tier"
Seyershof;

2) der Kopf
(pejorativ) Salisb.: dabūsi pa knosu!

Avots: EH I, 633


knoza

knoza,

1) der Kopf
(pejorativ) Seyershof: duod tai aitai pa knozu!

2) = galˆva 4: nevajaga tâ sist spriguli, ka nenuosit knozu kātam Seyershof;

3) eine Rute, Gerte
N.-Wohlfahrt.

Avots: EH I, 633


koiba

koiba,

1): das von den Beinen eines Tieres abgezogene Fell
(mit ) Salis n. FBR. XV, 59: ap kājām tie gabali ir tie koibi (für tās koibas) Salis. kad ve̦salu ādu pirk, tie koibi (für tās koibas) nāk pa[r] brīvu klātā ebenda. kas tie koibi (für tās koibas) bij tādi lielāki, tur taisīja bē̦[r]niem pastalas ebenda n. FBR. XV, 75;

2) der Fuss (das Bein) eines Menschen od. Tieres
(pejorativ). Salis u. FBR. XV, 59, Lems., Seyershof (mit ,oĩ): es ar abām koibām stīvs Seyershof. nebāz tās savas koibas man te virsū! Lems. ir gan k˙! (von einem sehr grossen Fuss) Salis;

3) ein Schimpfname
(mit ) Ladenhof, Lems.: ak tu k., kuo viņš te man atkal ir padarījis! Lems. Vgl. kuĩba,

Avots: EH I, 637


konca

koñca,

2): auch Ruj.;

3) ein abgenutzter Besen
(mit ) Ruj.: mēžamā k. Seyershof. kad peŗamā sluota šāda nuomē̦zta, tad saka: tā vairāk nav kâ k. Seyershof;

4) der Strunk, das untere (dickere) Ende eines Pflanzenstengels
(mit ) Seyershof: koncas ir kartupeļlakstu re̦zģaļi. kāpuostu koncas;

5) der Fuss
(pejorativ) Seyershof (mit oñ): ka tu nedabū pa koncām!

6) koñcas Seyershof "āda. kas pie itrga kājām, sākuot nuo kāju nagiem līdz gūžām". Vgl. kuñcaIII.

Avots: EH I, 638


ķonis

ķuonis, Demin. pejorat. ķuonelītis Janš. Mežv. ļ. II, 124 "?".

Avots: EH I, 709


kuģēt



III kuģêt, -ēju Kegeln, gehen
(pejorativ): tur kāds kuģē taisni pāri sējumam.

Avots: EH I, 667


kundzēšs

kùndzèšs 2 "kungs" Prl. n. FBR. IX, 138; ein ehrbarer Herr (neuerdings häufig auch pejorativ von den ehemaligen Gutsherren) Pilda; "jaunskungs" Eversmuiža n. FBR. VI, 38, Warkl.; der noch kleine Sohn eines kùngs Pas. IX, 265; "?" Borchow n. FBR. XIII, 27.

Avots: EH I, 675


kvencis

kvencis: ein (schwer zu hütendes) Ferkel Grünh.; ein kleines (unruhiges, oft schreiendes) Kind (pejorativ) ebenda.

Avots: EH I, 690


ļerkšēt

ļerkšêt (unter ļer̂kstêt): viel sprechen (pejorativ) Warkl., (ļe̦r̂kšêt 2 ) Salis; ohne Grund bellen, kläffen (ļe̦r̂kšêt 2 ) Salis; laut lärmen (von mehreren Subjekten; ļe̦r̃kšêt) Salis.

Avots: EH I, 771


ļurba

ļur̃ba (li. liùrba Arch. Phil. III, 52),

1): auch AP., N.-Salis, (mit ùr 2 ) Kaltenbr.;

2): auch Salis, (mit ùr 2 ) Barbern, Schönberg, Stelph., Wallhof; zur Entstehung dieser Bed. s. Etn. II, 82;

3) die Lippe
(pejorativ) Seyershof: es tev. likšu pa ļur̃bām!

Avots: EH I, 774


mātuža

mãtuža Salis, eine Koseform oder Pejorativform zu mãte, Mutter.

Avots: EH I, 794


mednieks

mednieks: auch Lng.; m. (Var.: ģēģer[i]s) pūte eglienā BW. 9514 var. meitu m. Dunika. Dazu ein pejoratives Demin. mednieķelis Daugava 1933, S. 193.

Avots: EH I, 795


meiča

meîča [auch Wolm., Arrasch, Drosth., N. - Peb., Nerft, meĩča Gr. - Essern, Wandsen, Kand., Bauske, Līn., Tr., Rutzau, meîča 2 Salis, Ruj., Selg., Lautb.; daneben in emphatischer Aussprache meĩča Lautb. (in lobenden Äusserungen), Drosth. (pejorativ), Demin. verächtl. meîčka N. - Schwanb., meîčuks, [nom. pl. meiči Latv. Saule 1926, S. 409, aus Kreuzb.], das Mädel: grīns tautietis mani ņēma, le̦nu meiču dē̦vē̦dams BW. 21664. daiļa meiča kruoņus pina 5813. ej, meičiņa, kambarī! RKr. XVI, 117. meiča auch zur Bezeichnung eines Schweines Etn. I, 89: [lielajai meĩčai (Sau) atskrējuši sivē̦ni Dunika.] laid meičas ganuos, lai sivē̦ni paliek mājā! Grob. n. Etn. III, 67. [Ableitung von meîta, vielleicht gleichartig mit den Kuhnamen nakča (= naktaļa), piekča (= piektdaļa), uoča (= uotaļa) in Segewold n. RKr. IV, 114; dagegen nach Sommer Balt. 108 mit dem č von veča.]

Avots: ME II, 591


meitietis

meîtiẽtis: auch (eine weibliche Person) AP., Heidenfeld, Kaltenbr.; KatrE., Lubn., Oknist, Sonnaxt; eine grosse, kräftige weibliche Person (zuweilen pejorativ) A.-Otfenhof n. FBR. XVI, 88.

Avots: EH I, 797


meitiķis

meîtiķis,

1) = meîtene Rothof und Suhrs n. FBR. VIII, 122, Schnehpeln, (pejorativ) Iw. n. FBR. VI, 53;

2) ein Mädchenjäger
Warkl. n. FBR. XI, 102: mūžīgais m. - kai ierauga šmukāku meitu, tai sliekas vien rij.

Avots: EH I, 796


pavārne

pavârne 2 : auch Gramsden (hier daneben pavārnīca mit pejorativer Bed.), Grob. (mit ãr; neben pavârnica 2 ) Perkunen n. FBR. XVIII, 128, Demin. pavãrniņš (Stammform ?) Salis.

Avots: EH XIII, 188


puišuks

pùišuks 2 Saikava, pejorative Deminutivform zu puĩsis, der Knecht: tāds p. vien bij; nebij jau lāga puiša.

Avots: EH II, 322


pūnelis

pūnelis Janš. Līgava II, 34, ein (pejoratives) Demin. zu pūnis.

Avots: EH II, 342


raudas

II raũdas Talsen, Dost, Wohlgemut, wilder Majoran (origanum vulgare) Fischer 259, U., Konv. 2 1897: sarkanu krāsuoja ar ... raudām A. XI, 12. salasīja priekš vasarassvē̦tkiem raudas ar ziediem Etn. III; 58. Zu rauds "rot"; vgl. li. raudolė˜lė˜ "Dost."

Avots: ME III, 482


raudenes

raudenes,

1) = raudas II, Dost, wilder Majoran (origanum vulgare L.) RKr. II, 75; Etn. I, 28; Konv. 2 1897: sarkanu krāsuoja ar... raudenēm A. XI, 12. raudenes nuode̦r pret vē̦de̦ra sāpēm Etn. I, 28;

2) eine Art Pilze
Kurl. n. U.

Avots: ME III, 483


rīkstainis

rĩkstainis, ‡

2) "vē̦de̦rs" (pejorativ) Druw. (mit ī).

Avots: EH II, 376


sačulkāt

sačulˆkât Golg., (Tabak) rauchend verbrauchen (pejorativ): sačulkājis visu tabāku!

Avots: EH XVI, 401


saķencēt

saķeñcêt Siuxt,

1) zusammenmischen
(pejorativ);

2) verderben (tr.):
s. putru.

Avots: EH XVI, 422


sarīkot

sarìkuôt, tr., ordnen, instandsetzen, zurechtmachen, vor-, zubereiten, zustande kommen lassen; anordnen; anspornen Spr.: rīt sarīkuosim izkaptis un parīt stāsimies pie rudzu pļaujas Janš. Precību viesulis 41. pīpi sarīkuojis Alm. Meitene nuo sv. 101. sarīkuot kuģi LP. II, 49. viņš bij laivu sarīkuojis R. Sk. II, 255. viss uz galda bij sarīkuots kâ pieklājas LP. VII, 280. sarīkuo dzīres Rainis. lācis sarīkuoja mielastu Krilova pas. 32. jāsarīkuo bēres LP. VII, 153. kungs sarīkuojis medības ebenda S. 241. labi sarīkuotu karaspē̦ku MWM. VI, 756. sarīkuo briesmīgu uzbrukumu RKr. VIII, 9. Jorams sarīkuoja visu Izraeli (ordnete das ganze Israel) 11 Kön. 3, 6. Refl. -tiês,

1) sich zurechtmachen, sich vorbereiten:
puisis atraisīja gruožus un sarīkuojās uz braukšanu Alm. Kaislību varā 66;

2) einander anspornen
Spr.

Avots: ME II, 718


sarkane

sarkane, Wiesensalbei Dr.; Plur. sarkanes, Dost, wilder Majoran (origanum vulgare L.) Für. I, N. - Autz n. U., RKr. II, 75; Konv. 2 1897; A. XI, 12, Dr.; Kleberkraut (galium aparine) U.: sarkanu krāsuoja ar sarkanēm A. XI, 12. vaiņagu nuo gaiļa piešiem, nātrām, sarkanītēm Hamlet 93.

Avots: ME II, 720


sēbrs

sē̦brs: auch (mit è̦ 2 ) Liepna, Pilda; Demin. sèbriņš 2 , pejorative Bezeichnung für einen Nachbar Saikava: kuo nu lielies, tu man tik tāds s. vien esi! - Über r. сябръ vgl. auch Ljapunov Сборн. статей в честь Соболевскаго 257 ff.

Avots: EH XVI, 479


slīpēt

slīpêt,

2): brīdi atpūties, sams griežas atpakaļ un slīpē ("?") lejup uz ve̦cuo vietu Jauns. R., dz. un j. 170. Subst. slĩpê̦tājs,

2) ein Läufer
(pejorativ) AP.: šis vērsis ir tāds s.

Avots: EH II, 527


spīgacis

spĩgacis (unter spĩgace): auch (in pejorativem Sinn) Janš. Līgava I, 53.

Avots: EH II, 553


stebere

stebere,

5): ein nicht grosser, zur Stütze dienender Gegenstand
Wessen; ein Stock, ein Knüttel zur Abwehr od. Stütze Saikava; das Bein (pejorativ) ebenda; ‡

8) ein böser Mensch
Saikava.

Avots: EH II, 575


stimbinis

stimbins (unter stimbe̦ns),

1): auch (mit ìm 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Kalupe, Lubn., Pilda; "kuoku vai zâļu stublājs" (mit ìm 2 ) Kaltenbr.; salīduš[a]s ... bābas ... bē̦rza stimbinā BW. 13158, 5. kre̦klus šuvu, pie stimbina mērīdama Aizsils Sen. k., S. 42. sataisīja stimbinā jam gultu Pas. X, 361 (aus Sakstagals);

2): (fig.) ein Pferd
(pejorativ) Bērzgale.

Avots: EH II, 580


tēga

tẽ̦ga Lems., jem., der alles ausforscht, alles wissen will (pejorativ).

Avots: EH II, 677


ūķis

III ũķis: "rūķis" (mit ū) Bers.; ein Wirt, der selbst mitarbeitend seine Leute vom frühen Morgen bis zum späten Abend arbeiten lässt; wer den ganzen Tag über zu arbeiten pflegt (mit û 2 ; pejorativ) Lems.

Avots: EH II, 741


ulis

IV ulis AP. "veikls cilvē̦ks (sevišķi bē̦rns), kas visur var pielīst" (nicht pejorativ). Identisch mit ulis I?.

Avots: EH II, 712


urkatēt

ùrkatêt 2 Warkl., suchen, stöbern (pejorativ; meist von Hühnern od. Hunden, zuweilen von Menschen).

Avots: EH II, 715


valdnieķelis

valdnieķelis Janš. Līgava II, 290, ein pejoratives Demin. zu vàldnieks.

Avots: EH II, 752


vēršuks

vḕršuks (li. veršiukas Miežinis), ein junger Ochs (pejorativ) Spr., Erlaa, Golg., Kaltenbrunn, Kl., Ogershof, Oknist, Römershof, Saikava, Schwanb., Sehren: raibas acis kâ . . . vēršukam BW. 20334.

Avots: ME IV, 567


viļķelis

viļ˜ķelis Frauenb., ein junger Wolf (pejorativ).

Avots: ME IV, 598


vira

II vira,

1) die Türklinke Lennewarden;
Plur. viras,

a) "bluķis ar caurumu vidū, kur griežas vārti" Illuxt;

b) eine Art Türhängen
Adamovič; eine Art Hängetür Oberkurl. n. Bielenstein Holzb. 35;

c) "?" : tagad durvīm piesit eņģes, senāk vis˙garām bija, kâ vēl tagad re̦dz pie kūtīm, vienīgi viras, t. i. durvju mugurai piesists vertikāli vienā malā miets, kas ielaists augšā un apakšā ieduobumuos RKr. XI, 86;

d) "kas veras" Nötk.;

2) comm., einer, der oft und ohne Grund die Tür auf- und zumacht
(pejorativ): tāds kâ vira! kuo tu virā (virini) durvis? Grawendahl. Zu vērt.

Avots: ME IV, 602


virsnieķelis

virsnieķelis Jaun. Ziņas 1938, № 160, pejoratives Demin. zu vìrsnieks.

Avots: EH II, 788


vistene

I vistene: auch (pejorativ) Smilt.

Avots: EH II, 790


vistene

I vistene, ein kleines Huhn Serbigal n. FBR. IV, 56 (pejorativ), Siuxt.

Avots: ME IV, 626


zaglene

zaglene,

1) = zagle, die Diebin Assiten, Autz, Bauske, Frauenb., Gotthardsberg, Neuhausen, Nötk., N.-Peb., N.Schwanb., PS., Sermus, Ukri, Zebrene; eine diebische Person (auch ein solches Tier), die hin und wieder etwas stibitzt Laud., Vīt.; eine Kuh, die sich gern ins Getreide stiehlt Frauenb., Gotthardsberg, Mar., Schnehpeln, Sermus; ein diebisches kleines Mädchen Meiran: šī meitene ir tīrā zaglene Vīt. kālaba Lavīzi zagleni sauca? BW. 20830;

2) die Frau eines Diebes
Nötk,;

3) Pejorativ-Augmentativform zu zaglis Golg., Schwanb.

Avots: ME IV, 679


žaunas

žaũnas (li. žiáunos "Backenknocken, Kiefer"),

1) Fischkiefern
St., die Fischkieme U.: zivis... sarkanām žauniņām BW. 35257. siļķu žaunas mē̦tājas pa visām pagaldēm Frauenb.;

2) der Kiefer
U.; die Kinnlade St., U., Stenden; die Backenknocken U.; "vieta starp žuokliem" Siuxt; der Mund, das Maul (pejorativ): man te tās žaunas sāp Stenden. vilks atplēšžaunas līdz ausīm JK. V, 1, 16. citam (vilkam) iegrūž... pagali atple̦stās žaunās Janš. Mežv. ļ. II, 502. man dziesmiņa iedziedāta, tu vēl žaunas (Var.: lūpas) kustināji BW. 877 var. dabuosi par žaunām, wirst auf den Mund bekommen Mag. XIII, 2, 45. pielūkuo, ka nedabū pa žaunām! MWM. VII, 884. saturi tu savas žaunas (halte deinen Mund)! Alm. kad tu labāk turē̦tu savas žaunas! A. Brigader Ausmā 17. dabūsi zipsnas, ja neturēsi žaunas! Alksnis-Zundulis. turi savas žaunas cieti labāk, ka nedabuoni Frauenb. lai pievalda... žaunas A. XXI, 757. palaist žaunas Celm. Zu bulg. žùna "Lippe, Lefze", aksl. žujo, "kaune", ae. cèowan, ahd. kiuuan "kauen", mnl. coon "Kiefeŗ Kinnbacken" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 642, Trautmann Wrtb. 372, Zubatý IFA. III, 162, Bezzenberger GGA. v. J. 1896, S. 966, Mladenov Idg. Jahrb. IX, 213, Būga KZ. LI, 117 und Tiž. I, 406.

Avots: ME IV, 791


žauties

žautiês, žaunuôs, žāvuôs,

1) klettern
Spr., Lös., Nerft, Warkl., (mit ) Druw., Golg., Lis.; hoch steigen (mit ) Warkl.; tollen, ausgelassen sein (mit ) Golg.; laufen (pejorativ) Nerft, Sauken, (mit ) AP., Stom., ungeachtet aller Hindernisse schnell gehen Smilten, (mit ) Oknist; "neapduomīgi kam virsū jeb pāri skriet" Festen, (mit ) Druw. n. RKr. XVII, 87; "unnütz wohin gehen" Wessen: kur nu atkal žausies? AP., Golg. žauties kuokā augšā Golg. žāvēs iz jumta Warkl. n. FBR. XI, 122. zaglis žāvās (= drāzās) taisni upē iekšā Saikava. kur tu žaunies kâ akla vista? Oknist. kuo tu žaunies man virsū? Gr. - Buschh. kur te nu žausies pāri traukam man virsū? Druw. n. RKr. XVII, 87. nežaunies nu pa trepēm uz bēniņiem! ebenda. lai žaunuoties kad ratā! A. XX, 52;

2) fallen, stürzen
Erlaa, (mit ) Adl., C., Golg., Gr. - Buschh., Kl., Lubn., Mahlup, Mar., Schwanb., Warkh., Warkl.: viņš žāvās visā gaŗumā gar zemi Schwanb. es šuodien daudzreiz žāvuos gar zemi Mar. n. RKr. XV, 146. gan tu žausies zemē! Adl., N. - Schwanb. uz le̦dus, ātri skriedams, jis žāvēs pie zemes Warkh., Warkl. (fig.) jis visu gadu mācījās, bet pārbaudījumuos žāvēs ebenda. Wenigstens in der Bed. 1 vielleicht zu ai. dhavatē "rennt", mpers. davīdan "laufen, eilen", gr. ϑέω oder ϑήω "laufe", ϑοός "schnell" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 834). In der Bed. 2 zu žaut II 5?

Avots: ME IV, 793


žigldirsa

žigldir̃sa, žiglpakaļa, comm., wer sehr behend, hurtig ist (pejorativ): skruoderis tāds žiglpakaļa (žigldirsa) Dond. n. RKr. XVII, 66.

Avots: ME IV, 809


žīkars

II žīkars "ein neuer Einwohneŗ Ansiedler (bes. im Walde)" Mar.; žìkaris 2 Warkl. n. FBR. XI, 122, ein Einwohner; ein Wirt (pejorativ). Aus r. жи́харь "Einwohner; Wirt".

Avots: ME IV, 813


žilmas

žilmas, das menschliche Gesicht (pejorativ): licis pa žilmām Naud.; die Augen (pejorativ) um Mitau: dabūsi pa zilmām! kuo tās žilmas esi izplētis? Mežmuiža (mit ilˆ 2 ).

Avots: ME IV, 810


zimķis

zim̃ķis Wainsel n. FBR. XIV, 89, pejorativ für zĩmala.

Avots: EH II, 807


zirdzēns

zir̂dzē̦ns: pejoratives Demin. zu zir̂gs Lubn., O. Skrinda Latv. vol. gram., S. 24; ein kleines, für schwere Arbeit untaugliches Pferd A.-Ottenhof.

Avots: EH II, 808


zirgulēns

zirgulē̦ns (pejorativ) O. Skrinda Latv. vol. gram. S. 24, = zir̂dzē̦ns.

Avots: EH II, 808


žļāgt

žļāgt (li. žliõgti "sich ergiessend schallen" Dusetos n. Būga), -dzu,

1) stürzen
(tr.), giessen (mit ã) Lems., Schibbenhof, Schujen, Smilt., Wesselshof, (mit à 2 ) Mar., Stirniene, (mit â 2 ) Ekau, Frauenb., Grünw.; "unordentlich giessen" (mit à 2 ) Kl., (mit â 2 ) Bauske; spritzen (mit à ) Peb.: kuo tu te žļādz ūdeni? Frauenb.;

2) sich ergiessend schallen
Mar. n. RKr. XV, 146; stürzen (intr.), sich ergiessen Serben: ūdens pa brīvslūžām žļādz;

3) stark regnen (mit
à 2 ) Makšē̦ni, (mit â 2 ) Frauenb.; ak tavu žļāgšanu, kâ ar spaiņiem! Frauenb.;

4) (stark) harnen
(pejorativ) Budberg, Kurmene, Lennew., Sessau, Wessen, (mit à 2 ) Kaltenbrunn (hier nur von Frauen und Kühen gesagt), (mit â 2 ) Ahs., Ekau, Frauenb., Garrosen, Grünw., Zoden: izgājusi pie sē̦tmaļa sāka žļāgt Kaltenbrunn. tā mātīte pašā istabas vidū stāv un žļādz Frauenb. Vgl. šļāgt.

Avots: ME IV, 816


zutne

II zutne Odensee, zutnis ebenda, ein faules Mädchen, das viel schläft (pejorativ). Vgl. sutņa und sutnis 3.

Avots: ME IV, 753