Paplašinātā meklēšana

apriñdas: auch im Singular: sacīja visai aprindai Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 38. rīkuojas še mazākā aprindā Kaudz. Vecpiebalga 96.

Avots: EH I, 109

apriñdas, der Kreis, die Sphäre: augstākās aprindās, in den höheren Gesellschaftskreisen; plašas cilvēces aprindas A. XV, 311; vāciešu valduošās aprindas.

Avots: ME I, 115

[ìerindans Trik., ein wenig lau; vgl. re̦mde̦ns und ierandans.]

Avots: ME II, 58

pakaļriñda, die Hinterreihe.

Avots: ME III, 40

prìekšriñda, die vordere Reihe: lai .. . dibe̦na ārdīs ieseŗuot skujas un tik priekšrindā lai ieseŗuot labību LP. VI, 78. polītiskās dzīves priekšrindās Duomas II, 20.

Avots: ME III, 397

riñda: nākuošā reizā būs tava r. (wird die Reihe an dir sein) Janš. Dzimtene V, 170.

Avots: EH II, 372

riñda, auch rinde Glück, Adolphi, L., die Reihe; die Zeile; ein geschlossener Kreis U.: rindā stāvēt Kaudz. M., in der Reihe stehen. sastādaities rindā, stellt euch in eine Reihe, in einen Kreis (seltener)! U. tas arī tika ar viņu vienā rindā nuostādīts A. v. J. 1897, S. 136. tie pasedēs rindes pa simtiem Glück Markus 6, 40. stāvēja marga pret margu trejās rindēs Ezechiel 42, 3. rindām (reihenweise) auga uozuoliņi VL. diž[i] gara rindiņa māmiņas meitu BW. 7236. katrs gājis pa rindai (der Reihe nach) bučuot bē̦rzu LP. VII, 357. lielu kausu miestiņa laida pa rindai apkārt ebenda 410. -In Gr.-Buschhof kenne die alte Generation nur siena oder rudzu rindas ² , Heu- oder Roggenschichten (-haufen) in den Scheunen. - Als ein Kuronismus oder Lituanismus zu li. rinda, slav. re̦ds "Reihe", vgl. Zubatý AfslPh. XV, -196 und Fick Wrtb. I4, 527, während Thomsen Beröringer 276 an Entlehnung aus liv. rīnda zu denken geneigt ist. Vgl. aber le. rīdams.

Avots: ME III, 527

rindaks: rindaki (nom. pl.) Zvirgzdine n. FBR. X, 28; ein (geringschätziges) Demin. rindaķeļi BW. 23623 var.

Avots: EH II, 372

rindaks, s. rinduks.

Avots: ME III, 527

rìndans ² : rìndans Ramkau.

Avots: EH II, 372

rìndans ² Golg., Lis., s. rinde̦ns.

Avots: ME III, 527

rindavuôt Spr., in einen geschlossenen Kreis stellen.

Avots: ME III, 527

viênriñdas (gen. s.), einzeilig V.

Avots: ME IV, 663

àizsprûduôt, ‡

2) versperren:
kareivju rindas aizsprūduoja ielu pārejas A. Brigader Daugava I, 1227.

Avots: EH I, 51

àizvît,

1) bis zu einer bestimmten Stelle flechten:
sāka (pātagu) vīt... un aizvija līdz pirmajam mazgam Jauns. B. gr. I, 128;

2) zuflechten:
caurumu vijā. Refl. -tiês, sich wegwinden, sich wegbewegen: pa ceļu aizvijās gaŗa rinda braucēju Pur.

Avots: ME I, 60, 61

atraût li. atráuti], (atŗaut St., U.), tr.,

1) wegreissen, entreissen, entziehen:
mājiņa stāvēja nuostāk nuo sādžas, it kā būtu atrauta nuo māju rindas Vēr. II, 152. atrauj viņu ve̦lns od. deviņi ve̦lni, hol ihn der Teufel BW. 7002. kad tev tavu tiesu atrauj, tad ņemi pats pa jē̦ram LP. VII, 865. atraut savu ruoku nuo... RSk. II, 92.; gājējam algu. kumuosu nuo savas mutes e̦smu atrāvuse Blaum., sich am Munde absparen. raganas atraujuot guovīm pienu Etn. IV, 71;

2) zurückreissen, zurückziehen, zurücknehmen:
zirgam galvu atraut, den Kopf des Pferdes zurückreissen und ihn so anbinden Ar.; ziemeļakaŗš atrāva visu, kas bij panākts, ar gabalu atpakaļ Kundz. kungi atrauj savu apsuolījumu BW. VII, 1025;

3) herziehen, herbringen:
kas tevi šurp atrāvis?

4) auf-, losreissen:
durvis LP. VI, 575, svārkus. Refl. -tiês,

1) sich losreissen, trennen, sich entziehen, sich losmachen:
kundze nuo viņa atrāvusies Vēr. I, 1191. vīri var dažkārt nuo saimnieka darbiem atrauties Etn. III, 75;

2) sich zurückziehen, zurück-, fernbleilen, ablassen, aufgeben:
guovs atrāvusies nuo saites. ej māsiņa, atraujies, zieh dich zurück BW. 14890. atraunies, nelietīt, weiche, du Taugenichts BW. 12698. un tu neatrāvies nuo manis? Rain. zirgs bij kādu gabaliņu atrāvies, war zurückgeblieben Kaudz. M. minē̦tā dienā nekādā ziņā neatraujies, bleibe nicht fern. atrautiês nuo ierašas, eine Gewohnheit aufgeben LP. VII, 317. neatrauties nuo savām duomām, sich in seinem Gedankengange nicht stören lassen Kaudz. M.

Kļūdu labojums:
BW. VII, 1025 = LP. VII, 1025
teikums '' guovs atrāvusies nuo saites'' jāpārceļ 1. nozīmes nodalījumā. - Der Satz '' guovs atrāvusies nuo saites'' ist unter 1) zu versetzen

Avots: ME I, 185

I brasls [C., PS., Ruj., braslis Iwanden.], braslājs, auch brasla [Ronneb.],

1) die Furt, die Stelle, wo man durchwaten
(bradāt) kann: nav visur braslas, kur straujš ūdens. brasli izbridām BW. 35440;

2) ein kleiner mit Gras bewachsener Bach, den man durchwaten kann
Naud.;

3) akmeņu brasls, eine lange reihe von Steinen, ein Steindamm:
stiepjas šaurs akmeņu brasls (akmeņu rinda), pa kuru var tālu ieiet kājām Alaukstā LP. VI, 449.

Avots: ME I, 324

-dẽšu: jūs, bē̦rni, teicāt, ka jau visas uogas nuolasītas, un te nu es re̦dzu, ka ve̦se̦la rinda krūmu (uogulāju) tâdẽšu Gr. - Sessau, so wie vorher (d. h., die Beeren sind dort gar nicht abgelesen).

Avots: ME I, 464

divdalība ,* Zweiteilung, Zweiteiligkeit: rindas divdalība RKr. IX, 103.

Avots: ME I, 471

divdalîgs ,* divdaļains * Latv., zweiteilig: rinda ir divdalīga RKr. IX, 111.

Avots: ME I, 471

dze̦luoknis, dze̦luoksnis Krem., der Backenzahn (vgl. dze̦ruoklis): tam bijusi ve̦se̦la rinda dze̦luokņu MWM. VIII, 878. [Zu dzelêt; Bezzenberger BB. XXVII, 183 denkt auch an gr. χελύνη "Kinnlade", wozu noch an. gio,lnar "Kieme, Kiefer".]

Avots: ME I, 543

grañdît [PS., C., gràndît Trik., N. - Peb., Schujen, Jürg., Salis, Arrasch], - u, - ĩju, [auch grandēt U.],

1) tr., mit Lärm rütteln, schütteln, stossen, mit Lärm hinunterstürzen, verfolgen:
sākuši kratīt māju, grandīt visas malu malas J. Up. tu nu gan vairs medņus negramdīsi J. Up. dze̦lzasu rati pa akmeņiem stipri granda Fest.;

[2) gran̂dît ² Bl.], poltern, zertrümmern
L., St., U.;

3) [gran̂dît ² Dunika], mit grosser Anstrengung schaben, kratzen:
gr. katlu. Refl. - tiês,

1) sich herumstossen
Fest., Drosth.: kuo tu grandies? laiva grandās, das Boot bewegt sich AP.;

2) mit Lärm niederstürzen, poltern, rollen:
sākuši grandīties pa piedarbu J. Up. pē̦rkuons grandās Dok. A. [Wenigstens in der Bed. 3 als Kuronismus zu li. grándyti "schaben", grę́sti "reiben, scheuern", ae. grindan "zerreiben, zermalmen" d. Grand "Sand" u. a.; vgl. Walde Wrtb. ² 315 unter frendō und Berneker Wrtb. I, 356.]

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen) tu nu gan vairs medņus negramdīsi J. Up.

Avots: ME I, 637, 638

iļģi Kursiten, die Geister der Verstorbenen (gew. veļi genannt), das Fest zu Ehren der Manen: gaŗa iļģu (veļu) rinda LP. VII, 55. iļģus uzņe̦m jeb sāk svētīt 4. oktōbrī un vada 1. un 3. novembrī. iļģus uzņe̦muot aizdedzina sveci, uz galdu nuoliek sviestu, maizi LP. VII, 290. pauru jeb iļģu naktī apklāj galdu un aicina garus ēst un pēc raida pruojām LP. VII, 123. [Wohl zunächt aus li. ilgės "Alterheiligenfest" entlehnt.]

Avots: ME I, 707

izdīdît, ‡

3) eine Zeitlang (ein Taufkind) auf den Armen schaukeln:
visi tuo (pādi) pēc rindas un kārtas bija izdīdījuši Janš. Dzimtene V, 464; ‡

4) ausschütteln
Warkl.: i. graudus nuo cisām. ‡ Refl. -tiês, zur Genüge dīdîties Wolm. u. a.: vai nu neesi reiz izdīdījies?

Avots: EH I, 442

izšņēpt, ausstreichen: ve̦se̦las rindas bij izšņē̦ptas A. XII, 38.

Avots: ME I, 813

izviduôt, tr., vermitteln, versöhnen: mācītājs mācēja izviduot Mag. IX, 2. [cits sarīdījis, - tev jāizviduo Lis.] pārejw nuo dīgļlapām līdz īste̦nām lapām nuotiek pamazām; viņas savienuo ve̦se̦la rinda izviduotāju - starpformu Aug. 8.

Avots: ME I, 828

II kal˜va [Bl.] (li. kalvà, acc. s. kal˜vą "eine kleine Anhöhe"),

1) eine Anhöhe, ein Hügel
Grob.: šis bij ieduomājies kalnus, kalvas ievelt gŗavās un visu apgabalu nuolīdzināt LP. VI, 517. par kalvām Ruojas jūŗmalē sauc kalnu rindas aiz kāpām - zemē iekšā. pie kalna uz vakariem pieslienas kāda pus˙uotra versti gaŗa kalva LP. VII, 94; ["eine Weide (ganība), wo nur Heidekraut wächst" Turlau];

2) eine kleine Insel
[Umaiten], Elv.: tai vietā, kur sieva gulējuse, viļņi atkāpušies, - izcē̦lusies kalva (saliņa) LP. V, 391. tur upes līkumā bijuse kalva (sala) un uz tās kalvas le̦pnas pils V, 264. me̦lni dze̦lzu vīri jūŗas kalvā sienu pļāva Tr. IV, 480; eine Halbinsel Preekuln;

3) Bai, Meerbusen [?]
L.; die Sandbank Perk. Zu kalns, celt.

Avots: ME II, 146

kaplêt, - êju [Sessau], kaplît, - ĩju [Serben, Treiden], kapļuôt, mit der Hacke die Erde um die Kartoffelstauden ziehen, hacken, locken, reinigen: kad kaplēšanu stipri nuovē̦luo, tad raža krīt Konv. ² 1645. burkānu gabala ravēšana - kaplīšana MWM. XI, 173. tikkuo kartupeļi sanākuši, tâ ka rindas izšķiŗamas, lauks jākapļuo, lai iznīcinātu nezāles un irdinātu zemi A. IV, 619.

Avots: ME II, 159

kniêbt [li. kniẽbti "щипать"], - bju, - bu, kneifen, zwicken: lūpas visā varā kuopā kniebj Aus. I, 117. sala kniebj Grünh., es friert stark. Refl. - tiês,

1) sich kneifen, einander kneifen;

2) zukneifen (die Lippen):
(mutē) neglīti rē̦guojas platuo zuobu rinda; tādēļ viņa vienmē̦r kniebjas Duomas I, 231;

3) kniebties pruojām, davoneilen, davonkneifen
U. [Nebst knaibît, knĩbât u. a. zu mndl. nīpen "kneifen" resp. zu an. hnīfr "Messer", gr. χνίφεα· χνίδας Hes., χνίφος "knauserig", s. Persson Beitr. 141 und 882, Zupitza Germ. Gutt. 120, Wood IF. XXII, 135, 144 und 146.]

Avots: ME II, 248

krama, auch krams Wind. (li. krãmas "парша, сыпь"), der Grind: krama un kašķis tuos (bē̦rnus) cauru gadu neatstāj GG. II, 112. [Nebst li. kramà "шелудивый человѣк" und le. krams "Feuerstein" (s. dies), kramt wohl zur Wurzel von le. krìmst (vgl. semasiologisch d. grind "Schort": nd. grind "Kieselsand: ae. grindan "zermalmen", sowie Būga KSn. I, 194); s. auch Berneker Wrtb. I, 622 und Zupitza Germ. Gutt. 157.]

Avots: ME II, 257

kùleniski, kùleniskus, purzelnd, einen Purzelbaum schlagend, kopfüber: tagad pēc rindas metās kūleniski maisiem pāri RKr. XVI, 233. viņš nuogāzās kūleniski zemē Purap.

Avots: ME II, 334

‡ ļedzêt "?": pulksteņi ļe̦dz un ļindz Janš. Bandavā II, 308. braucējiem bija pulksteņi ..., tâ ka visa tā puse, kur drāzās kāzinieku rinda, ļedzēt ļedzēja Līgava 1, 305.

Avots: EH I, 770

lêjiens, der Guss: divas rindas puogu vienā lējienā lietas I Kön. 7, 24.

Avots: ME II, 456

lendere, le̦nde̦rs, auch leñderis,

1) das Geländer
(hieraus [nebst estn. lender] entlehnt), = sē̦tai līdzīgs ierīkuojums zirgu piesiešanai RKr. XV, 123. gar kapsē̦tas malu pie lenderēm stāvēja rinda aizjūgu Egl.;

2) die Raufe:
ze̦lta durvis, vaŗa grīda, sudrabuoti lenderiņi (Var.: redelītes) BW. 29735, 4.

Avots: ME II, 451

lìekt: mit iẽ auch Perkunen, Rutzau, Schnehpeln, mit iê ² Selg., Stenden, Wandsen;

2): vare̦nuo darba liecēju Ciema spīg. 9; ‡

3) gehend od. fahrend eine Schwenkung machen
(?): Annele ... liec uz sē̦tsvidus pusi Brigadere Dievs, daba, darbs 39. prospektā lieca iekšā (bog ein) gaŗa rinda ratu Brigadere Daugava 1928, S. 824; ‡

4) (Garn zu einer Docke) wickeln
Auleja. Refl. -tiês: mit iẽ Zabeln .n. FBR. IV, 63; ‡

2) "liegties" (mit iẽ ) PlKur.

Avots: EH I, 753

I mirda [?], die Reihe: liela mirda (Var.: rinda) sasē̦duse diže̦nuos, raže̦nuos BW. 14692, 10 (aus Lievenhof).

Avots: ME II, 631

nùogle̦znuôt ,* tr., abmalen, abbilden, darstellen: augstākās aprindas nuogle̦znuotas gaiši Janš. Subst. nùogle̦znuõjums, das Abbild, die Darstellung; nùogle̦znuôšana, das Darstellen, Abbilden; nùogle̦znuôtãjs, der Abbildner, Darsteller.

Avots: ME II, 785

[nùogùdinât,

1) = nùogùodât 1: linus nuoguodināja ar talku N. - Peb.;

2) (ironich) durchschimpfen:
viņu nuoguodināja tre̦kniem vārdiem Schujen;

3) beehren:
viņi nuoguodināja visus savus radus pēc rindas Nigr., sie erwiesen allen ihren Verwandten der Reihe nach die Ehre, indem sie ihren Kindern(bei der Taufe) die Namen dieser Verwandten gaben.]

Avots: ME II, 789, 790

pagrìezt, tr., ein wenig wenden, drehen, kehren: viņš ne ausi, ne galvu, ne acis nepagriež. kad māsiņa linus prasa, tad ne ausi nepagrieza BW. 16580, visi bijībā pagrieza ceļu LP. VII, 788. [pagriezt kāju L., den Fuss verrenken]. Refl. -tiês, sich wenden, drehen, kehren: valuodas pagriezās uz citām lietām Sil. rinda pagriezās uz rijām Dok. A.

Avots: ME III, 31

pajàukšãm, pajàukšus, Adv., gemischt, abwechselnd: papeļu, ciprešu rindas, pajaukšām ar apelsīnu birzēm Egl, pajaukšus alu, vīnu dze̦rdami Egl.

Avots: ME III, 36

‡ *pakaļiena, in der Verbind. nuo pakaļienas, von hinten: viņš brauca rindai gan˙drīz nuo visas pakaļienas Kaudz. Izjurieši 13 f.

Avots: EH II, 140

pañta,

2): iekš visām pantām nabags BielU., an allen Gliedern ein Krüppel;

3): "siena rinda šķūnī" Strasden.

Avots: EH II, 160

pãrlasît, tr., überlesen: viesis sācis grāmatas pārlasīt LP. VII, 232. Refl. -tiês,

1) sich verlesen:
bet tad jau atkal rindas izzūd, pārlasās Zeltm.;

2) übermässig lesen, sich überlesen.

Avots: ME III, 163

[pãrvẽtît, nocheinmal, von neuem windigen: tā sāk pa rindai visus pārvētīt Juris Brasa 314.]

Avots: ME III, 187

platpieris, f. -re, wer eine breite Stirn hat: platpierīšu ragu luopu rindas Lautb.

Avots: ME III, 322

ple̦sku, Interj., in der Verbindung mit plisku: plisku ple̦sku (= ple̦sku ple̦skumis?) meitu māte nuoplīsušiem rindakiem BW. piel. ² 23623, 1.

Avots: ME III, 337

plisku, Interj., in Verbindung mit plaisku und ple̦sku: plisku plaisku dē̦lu māte malējiņas me̦klē̦dama BW. 23568, 11 var. plisku ple̦sku meitu māte nuoplīsušiem rindakiem BW. piel.2 23623, 1.

Avots: ME III, 346

pretkrasts, das entgegengesetzte Ufer: pretkrastā stiepās gaŗa rinda kailu klints ragu Vēr. II, 152.

Avots: ME III, 389

pũstelnieks Arrasch, Drosth., N.-Peb., Vank., Odsen, pūstelis Vīt., ein Quacksalber, Zauberer: mērniekus vadāja kâ pūstelniekus: viena rinda atpakaļ, uotra uz priekšu Kaudz. M. 6.

Avots: ME III, 451

rags (li. rãgas, apr. ragis, slav. rogъ "Horn"), Demin. verächtl. raģelis, raģelītis BW. 15530; 29481,

1) das Horn; das Horn zum Blasen:
Sprw. stīvs kâ rags. viņš nebīstas ne par nagiem, ne par ragiem. iesit tik ragus pierē un dzen mežu! uotram od. citam likt ragus turēt, die Schuld auf einen andern schieben U. vīram tie ragi, sieva tiek slaukta (tu turi ragus, lai cits slauc), der Mann ist ein Hahnrei U. raguos saiet od. saskrieties Ar., sich verzanken, in Streit geraten: ļaudis sagāja raguos, un nu ir karš mājās Dond. - pa ragiem saduot, durchschimpfen; durchprügeln: vē̦lē̦damās savai pretniecei saduot pa ragiem A. v. 3. 1897, 2, 130. ragus aplauzt, zahm, bescheiden werden: vajadzē̦tu gan gādāt, lai tāda ve̦llata aplauž reiz ragus Austriņ. lai viņš plātās lai, tik pat reiz ragus aplauzīs! Krišs Laksts 33. - dzirdama āžu ragu pūšana B. Vēstn. ja nav taures, ņem buļļa ragu! BW. 16393, 1. vakar briedis ragā (Var.: ragu) pūta 30523;

2) ein Trinkhorn
Bielenstein Holzb. 317; radziņš, ein kleines Trinkhörnchen für Säuglinge Bielenstein Holzb. 318; auch ein Behälter für Milch überhaupt oder Butter: Anuža ēdināja ar radziņu savu bē̦rnu Kaudz. M. 16. meklēju piena radziņu, ar kuo... Jānīti dzirdīt Plūd. Rakstn. 1, 128. sviestu, ne pieniņu, liec, māmiņa, radziņā! BW. 7052;

3) tabakas rags od. radziņš, ein Kuhhorn als Schnupftabaksdose
(vgl. die Abbildung bei Bielenstein Holzb. S. 351): tabakas ragu aizmirsis mājā LP. VI, 619;

4) ragi od. radziņi, die Schröpfköpfe (früher aus den oberen Enden der Kuhhörner angefertigt):
asins laišanai tiek lietuota banka jeb radziņš Konv. ¹ 132. uzliktu radziņu, nuovilktu nelabās asinis Kleinb. st. 50; ragu laidējs, der Schröpfer U.;

5) ragi, die Handhaben des Backtroges
Grünh., Bielenstein Holzb. 268 (vgl. Abb. S. 269);

6) ragi, die Handhaben des Pftuges
Podsem, Ranken n. RKr. XVII, 38;

7) ragi, die Kreuzhölzer, Dachreiter auf dem Dachfirst
U.; die Kreuzhölzerenden bei der Garnwinde Bielenstein Holzb. 571 (vgl. Abb. S. 570); die an den Einschnitten vorragenden Fassbandenden Bielenstein Holzb. 320 mit Abbild.;

8) die Seitenstützen am Weberbaume
Kurl. n. U., die Vorstützen, hinter welchen der krūšu buomis ruht Bielenstein Holzb. 402;

9) der Steven am Boote
Bielenstein Holzb. 607, das vordere Ende des Bootes Lasd.: div[i] sērdieņi sasē̦duši vienā laivas radziņā Ld. 7.612;

10) ragi, das Degengefäss
U.;

11) pulvē̦ra rags, ein kleines Daubengefäss, als Salzgefäss gebraucht
Bietenstein Holzb. 330 (mit Abbild.);

12) ragi od. radziņi, eine Art Schneckenfrisur:
Rucavā meitas cienī valkāt ragus, t. i. saspraust abas bizes virspus ausīm tâ, ka izceļas paaugstinājums RKr. XVI, 189. mati tâ sapīti, ka nuo bizēm katrā galvas pusē uztaisīts radziņš ebenda 102;

13) radziņš, eine Erhöhung am Brotlaib
Oppek. n. U.; 14) buļļa radziņi, ein Stickmuster RKr. XVII, 33;

15) ragi "die Rosenstacheln"
Für. I;

16) ragi "die Regenstrahlen gegen die Sonne"
Für. I; "Strahlen" L.; ausstehende Äste eines Baumes L.;

17) die Landspitze
U., Lasd.; das Vorgebirge U., die Spitze eines Berges od. Felsens: kad tik neuzskrej kuģis uz klints raga JK. III, 71. milzīgs klinšu rags LP. VI, 214. kalna rags Etn. 1, 53. pretkrastā stiepās gara rinda kailu klints ragu Vēr. II, 152;

18) zur Bezeichnung von etwas Hartem:
sasalt, sacietēt ragā, hart werden, frieren. sals kavējās savilkt zemi ragā A. v. J. 1897, S. 522. dubļi, kas tagad bija sacietējuši ragā Izglītība II, 181. kažuociņš bija salijis un tagad pie krāsns ragā sakaltis JK. kad tur arī nuo raga (būtu), möge dem sein, wie es wolle: mūsu nuoduomam vajaga izduoties, kad tur arī nuo raga būtu. mutes man nuo tevis jādabū, ka tur lai vai nuo raga;

19) ragus valdīt, die Hände abhalten
Elv. L, m. 8; 20) krietnu ragu raut, beim Schlafen laut schnarchen LP. Vl, 755 (aus Adiamünde);

21) baušļu ragi (žīdiem) B. V. aus Kremon, die "Hörner",
die sich die Juden beim Gebet auf die Stirn setzen.

Avots: ME III, 465, 466

rē̦ns, Adv. rē̦ni, mundartl. auch rēņi,

1) rẽ̦ns Nigr., Līn., Zabeln, Dunika, undicht
U., Lubn.: rē̦ni rudzi, undicht stehender Roggen Spiess, Biel. n. U. rē̦ns audums, loses Gewebe. rē̦ni vērpt. viņa ievē̦rusi aude̦klu par daudz rē̦nā šķietā Nigr. mūsu linu lauks šuogad pa˙visam rē̦ns Nigr. caur rē̦nuo mežu ieraudzījis lejā . . . cilvē̦ku Janš. Dzimtene V, 120. mati... stipri rē̦ni Dzimtene ² I, 81. viņš knaibīja savu rē̦nuo pilnbārdu A. v. J. 1900, S. 871. kritušuo rindas palika rē̦nākas Sadz. viļņi 300. gāisa kārta tuop tik dze̦stri rē̦na Duomas I, 1275. rē̦ni apdzīvuoti apgabali MWM. X, 875. nav ne reņi, ne bieži A. v. J. 1902, S. 125;

2) rē̦ns, lau, weich
(fig.), lieblich Dond.: rē̦ns gaiss, vējiņš, laiks, ūdens. silts nakts vējš burās šalc rē̦ni Druwa II, 1395. kâ ilgu ruokas apņe̦m tevi rē̦nas Kurcijs. In der Bed. 1 (vielleicht aus *rē̦dns) zu rē̦ds II u. a. (s. Persson Beitr. 638); in der Bed. 2 vielleicht aus *rē̦mns, vgl. rē̦me̦ns.

Avots: ME III, 520

rĩdzẽ̦ns: brauca gaŗa rīdzē̦nu rinda pa Lubānas lielceļu P. W. Šis ar mani tiesāties? 1.

Avots: EH II, 375

riñde̦ns Salisb., Ruj., rinde̦ns U., Mar., rindans">rindans U., = re̦mde̦ns· lau(warm): r. ūdens. es dabūšu krūzīti kapijas, ... būs vēl rindana A. v. J. 1900, S. 481.

Avots: ME III, 527

I riñduks Schrunden, Lautb., Gr.-Essern, Frauenb., U., auch rindaks">rindaks, riñdaki Bauske, = liñdraks, der wollene od. halbwollene Weiberrock von der Taille bis unter die Kniee Sickeln, Kabillen, Laiden n. U.: man vajaga rinduciņu (Var.: rindaciņa, lindraciņu) BW. 7088 var. man māmiņa nuoaudusi dancuojamu rinduciņu 7474, 1 var. re̦dzu savu vīra māti bez rinduku (Var.: lindraku) staigājam 25360, 1 var. meita meitu vaicājās, cik gabalu rindakam (Var.: lindrakiem) 5687, 4 var. meitai rindakuos vien ķeras Līguotnis Stāsti II, 43. Wohl dissimilatorisch aus rindraks.

Avots: ME III, 528

rine,

1): auch ("?") Kalupe, Warkl.; "rieva; eine längliche Vertiefung"
Auleja: riestuvī taida rinīte izrinē̦ta; ‡

2) "rinda" Liepna: dzērves skrien rinē; cilvē̦ku r.; rinīte "renīte" Welonen. - "Vgl. rene " (ME. III, 528) zu verbessern in "Aus d. Rinne".

Avots: EH II, 372

I rinkt, -kstu od. -ku, -ku,

1) sammeln,
(riñkt), "gūt, manguot" Nigr.: kāzu tē̦vs ar šķīvi ruokā rink naudu RKr. XVI, 147. nuo sē̦tas vez sē̦tas šķindama, rinkdama (rindama [?] BW. 1459) VL. aus Nigr.;

2) prs. riñkstu Amboten, Assiten, riñku Rutzau, Dunika od. riņ̃ķu Kalleten, Wain. (an diesen 2 Orten auch prt. riņ̃ķu), "(nuopļautu labību) grābekļiem sagrābt klēpjuos (Kalleten) jeb savelt klēpīšuos" (Amboten, Rutzau, Assiten), "ritināt, velt" Nigr.: meitas aizgāja auzas riñkt. lai druvā auzas vai mieži ritināmi: viņa riñkst savu spaili līdza Janš. Dzimtene V, 256;

3) riñkt, -kstu, -ku, frieren, frierend erstarren
Salgaln, Sessau, Bornsmünde: jūsu mēlei luocīties, kalst un rinkt! De̦glavs Rīga II, 1, 164;

4) riñkt, -ku, "(die Därme eines geschlachteten Tieres) reinigen"
Wirginalen: tīrījamās de̦sas uzmauc uz kuociņa un apgriež uotrādi; īsti šuo apgriešanu sauc par rinkšanu. In der Bed. 1 aus li. riñkti "auflesen", woher wohl auch riñkt 2. Zur Bed. 3 vgl. riñgt.

Avots: ME III, 528, 529

rīpa: (auch rīpe) "rinda (rudzu kūļu, kas salikti kulā kulšanai)" Bērzgale, Dricēni, Sakstagals, Welonen.

Avots: EH II, 376

rublis, rubulis, verächtl. Demin. rublē̦ns,

1) der Rubel:
Sprw. rubļu kâ dubļu, naudas ne graša. rublis apaļš, - viņš rit. saimnieks izmaksāja algu cietuos, baltuos rubuļuos (in harten Silberrubeln) A. XX, 651. vairāk pa pieci, seši rublē̦ni mēnesī kalpuones negaun Janš. Dzimtene IV, 164. kas tas ir, - pus˙uotra simts rublē̦nu par tuo darbu! De̦glavs Rīga II, 1, 16;

2) scherzhaft: das Ehrenabzeichen, die Medaille:
uz krūtīm viņam bija ve̦se̦la rinda rubļu un krustu A. v. J. 1896, S. 357. ģenerālis piebrauc ar "guoda rubļiem" Aps. VII, 15. Nebst estn. rubl und li. rublis aus r. рубль dass.

Avots: ME III, 552

sabràukt, freqn. sabraũkât,

1) zusammenfahren:
sabrauca precenieki BW. 13385 var. sabrauca sveši ļaudis 13565. krustību svē̦trītā sabrauca kūmas BW. I, S. 178. vakarā sabrauc brūtes pūra vedēji III, 1, S. 78. kāzinieki sabrauca LP. IV, 39. muižā sabrauca ve̦se̦la rinda darbinieku Krišs Laksts 34. - abas laivas sabrauca blakām Apsk. v. J. 1905, S. 548;

2) durch starkes, vieles Fahren strapazieren, verderben
U., überfahren: sabraukt vāģus, Wagen verfahren U. zirgus sabraukt, Pferde herunterbringen U. stipri sabraukts zirgs, kam spalva grīstēm savē̦lusēs Etn. III, 162. ja divi zirgi kuožas, tad sabrauc viņus putās (bis sie schäumen) IV, 119. es tevi sabraukšu dze̦lzu ecēšām Br. 6;

3) längere Zeit fahren:
sabrauc sešas dienas LP. I, 17. viņš sabraukāja ve̦se̦lus 3 gadus nuo ārsta pie ārsta Turg. Muižn. per. 43;

4) fahrend erreichen:
brauc, brauc - ne+maz gala sabraukt LP. IV, 38. nevar sabraukt malu VI, 17. Refl. -tiês,

1) durch Fahren erwerben:
kaimiņš labu naudu sabraucies Ar.;

2) = sabràukt 3: sabraucuos ve̦se̦lu dienu MSil.;

3) übermässig und mit schlimmen Folgen für sich fahren:
velosipedists sabraucies gluži slapjš. puika sabraucies gluži slims Golg.;

4) fahrend zusammenstossen
(intr.): uz upes sabraucās divi laivas Salis;

5) unversehens überfahren werden:
uz ceļa sabraucās jē̦rs.

Avots: ME III, 596, 597

šàipus, (mit aî) Golg., Kl., Saikava,

1) Präpos., diesseits:
šaipus purva es dziedāju BW. 376, 3 (ähnlich 6506). šaipus lipes liepu rinda BW. V, S. 483, No 2803, 1 var. (ähnlich LP. VII, 1223);

2) Adv., diesseits
(mit aî) Lis. n. RKr. XVII, 101, (geschr.: šâjpus) Prl. n. FBR. VI, 113. Vgl. Le. Gr. § 567.

Avots: ME IV, 1, 2

sakasas: auch Ramkau; kad labībai rindas sakasītas, tad s. sabāž gubiņā iekšā AP.

Avots: EH XVI, 416

sakasît,

1): s. sìenu Heidenfeld, Ramkau, Wolm. kad labībai rindas sakasītas AP.; ‡

3) zerkratzen
Dunika u. a.: s. ādu līdz asinīm.

Avots: EH XVI, 416

sanaîduôt, sanaîdêt, tr., verfeinden. Refl. -tiês, sich verfeinden, in Streit geraten Wid.: te viņi sanaiduojas; te atkal pa draugam A. V. J. 1902, S. 392. zviedri e̦suot pie Rindas sanaiduojušies LP. VII, 351.

Avots: ME II, 692

sasàukt, tr.,

1) zusammenrufen, einberufen, einladen (auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen):
sasaukt saimi kuopā; sasaukt sapulci; sasaukt (gew.: saaicinât) viesus;

2) zusammen nennen:
lai mēģina dažus vārdus pa rindai kuopā sasaukt R. Kam. 39;

3) (eine grössere Anzahl von Objekten) nennen, aufzählen:
mums jau ne˙kā nuo tā nevajaga, kuo es sasaucu JR. IV, 47;

4) rufend erreichen, erlangen:
kas nu viņus var sasaukt! Kaudz. M. 20. kur tad tu paliec, ka tevi nevaru ne sasaukt? Alm. Meitene nuo sv. 105. Refl. -tiês, einander zurufen, einander rufend erreichen: tad varēsim mēs sasaukties kâ brīva darba biedri Vēr. II, 38. e̦lsas, kas viena uotru sasaucās uz dzīvības deju Stari II, 410.

Avots: ME III, 727

I satutinât,

1) zusammensteflen:
bē̦rnu satutinātā karšu rinda MWM. X, 802. satutinât namiņu, aus Hotzstangen eine Sommerküche zusammenstellen Salis. viņš siena kaudzi tâ satutinājis vien U. (unter tutinât). nuo viņa spalvas nav sagaidāms nevis kāds satutinājums... DL.; Zusammengestürztes zusammenstellen: s. sē̦tu Lemsal, Hochrosen;

2) vermummen zusammenwickeln, einwickeln:
s. bē̦rnu Koddiack, Sessw., Peb., Jürg., Bers., Allasch, Mitau.

Avots: ME III, 769

sîkziêdĩte, eine Blume mit kleinen Blüten: duobju rindas ar raibām sīkziedītēm MWM. VIII, 484.

Avots: ME III, 854

sitinât, tr., freqn. zu sist,

1) mehrfach schlagen:
dancuodama sitināju tautu dē̦lu stērbelēm BW. 7474, 1;

2) schnell drehen, wickeln
Wid.: vēl es tavus skruļļu matus gar ruociņu sitināšu BW. 10432. nu es savu līku pirkstu apkārt ķē̦rnu sitināšu (Var.: ritināšu, tecināšu) 31038. virvi satveŗ vidū un sitina tuo riņķī MWM. VI, 319. diegu sitina ap pirkstu Dunika;

3) einwickeln:
tautas manu vainadziņu nē̦zduogā sitināja BW. 152. dancuodama tautu dē̦lu stērbelēs sitināju 24152. Refl. -tiês, sich drehen; sich wickeln Dunika: viņa redzēja pati sevi tur... grìežamies un sitināmies Janš. Dzimtene ² II, 245. visa rinda luocījās tik veikli, sevišķi viņas astesgals sitinājās tik ātri Bandavā II, 262. apiņi sitinās ap maikši Dunika.

Avots: ME III, 850

smèils ² Lis., Selsau, Saikava, Gr.Buschhof, (mit eĩ ) Bauske, = smaĩls: de̦guns smeils kâ knābis. de̦guns ar smeilu galu A. v. J. 1893, S. 231. saskrūvēt ūsas vēl smeilākas Vēr. I, 1159. strēle smeila Salacgrīvas zieds 45. smeiluo jumtu rindas Vēr. I, 1027. smeilā leņķī Konv. ² 560.

Avots: ME III, 956

stiept (li. stiẽpti "recken"), stìepju, stìepu,

1) tr., recken, strecken, dehnen, ausspannen
U.: dzīrās miezis ar apini garām suolu mani stiept BW. 19643. stiep garu lūpu! RKr. XVI, 128. dzelzs stiepjuot... stiprāka par kuoku Konv. ² 685. Sprw.: daudz suņu drīz zaķi stiepj. (fig.) stiepjams teiciens MWM. VI, 20, ein dehnbarer Begriff;

2) tr., schwer tragen, schleppen; führen:
vīrelis stiepis naudas puôdu laukā Pasaules lāp. 89. laiva jāstiepj... pa sausumu Antrop. II, 71. ve̦lns stiepj atspēries šķirstu LP. IV, 182. kur tas saimnieks tuo zē̦nu stiepj? III, 96;

3) intr., gestreckt, eilig laufen:
dē̦ls... stiepj uz mājām LP. IV, 46. zaķis sāk stiept vēl ātrāki Plūd. LR. III, 72;

4) trinken:
stiep cauri līdz dibinam! būs kurāža Alm. Kaislību varā 82. Refl. -tiês,

1) sich strecken
U., sich dehnen; in die Höhe schiessen U.: augumā stiepties St. abpus... gravai stiepjas kalnu rinda LP. VI, 206. viņas lūpas stiepās katram pretim Krišs Laksts 3. savārījums nuo pētersīļu sē̦klām paliek glums un sāk stiepties, kad maisa Etn. I, 84. piens tikai stiepjuoties vien LP. VII, 572. zils un zaļš vien gar acīm stiepās Baltpurviņš I, 26. tu vēl stiepsies garumā un re̦snumā Alm. Kaislību varā 20;

2) gestreckt, mit Anstrengung, Eile laufen
U.: zaķis stiepjas St., der Hase nimmt Reissaus. pruojām stiepties, sich davonmachen U. zirgs pa[r] grāvi stiepjas St., das Pferd setzt über den Graben. ar zaķu ādas pastalām pruojām stiepties, ängstlich davonlaufen Br. sak. v. 1488;

3) sich bemühen, streben
U.: gan es vēl turpmāk stiepšuos St., ich werde mich noch wohl weiter behelfen. - Subst. stìepšana,

1) das Recken, Strecken, Dehnen;

2) das Schleppen;
stìepšanâs, das Sich - Strekken, Sich - Dehnen; stìepums,

1) das beendete Strecken, Dehnen; das Gestreckte, Ausgedehnte;
lietus līst vienā stiepumā, es regnet in einem fort Celm.;

2) das beendete Schleppen
Spr.; das Geschleppte; stìepẽjs,

1) einer, der
(sich U.) streckt, reckt; Recken und Dehnen in den Gliedern U.: man tāds stiepējs kauluos U.;

2) ein Schleppender;
stìepẽjiês, wer sich reckt, streckt, dehnt. Nebst stàipît nach Zubatý Bähm. Sitzungsber, 1895, XVI, 19 und Trautmann Wrtb. 287 zur Wurzel von stiprs. Zur Bed. vgl. li. stiẽbtis "sich hoch aufrichten": le. stibt "betäubt werden" u. a.

Avots: ME IV, 1079, 1080

stuburaîns: auch Lis., Neuhausen; "stūŗains, ragains" Krape; "žuburains; vairākiem apcirstiem zariem" Mar. u. a.; "žuburains, zarains, negluds" Nötk.; "ästig" Lubn., N.-Peb., Sawensee; ("nur von gefälltem Nutzholz") Schibbenhof; s. ("ar aplauztiem zariem") kuoks Ermes; vēja izlauzīts mežs ir s. (reich an Baumstümpfen?) N.-Peb.; s. ("pilns stuburiem") mežs, lauks PV.; stuburaina ("ar daudziem stab(iņ)iem") ceļmala Bers., Kalz., Kokn.; stuburaini ("kam svītras atgādina stuburu rindas") padebeši Bers.; var būt arī kas stuburaini izkrāsuots ebenda.

Avots: EH II, 592

I stùlps ² (li. stul˜pas, r. столпъ, serb. stûp "Säule") KL, Plur. stùlpi ² Prl.,

1) stùlps ² N. - Rosen, N. - Schwanb., Warkh., der Pfosten
Mar.: rijas priekšā 4 stulpi Annenhof (bei Mar.). uz versts pa stulpam ebenda. četrstūru stabu (stulpu) rindas Kat. kal. 1901, S. 25. vārtu stulpa galiņā BW. 18591; 23380, 1 var.; 32638, 2. kur kārs šūpules?... sudraba stulpuos (Var.: stabuos) 32274. mājas galā stulps, kas sniedzas līdz trešam stāvam Pas. III, 314. akmiņa stulps 438 (aus Lettg.). - stulpiņš, Pfosten zur Feldeinteilung Oppek. n. U.;

2) stul˜ps, stul˜piņš, hoher Abschluss der Bank am Gesindetisch
MSiI.;

3) krāsns stulpi, Abteile zwischen Röhren
Lis.;

4) das Schienbein, die Wade
Saikava;

5) (zābaka) stùlps Jürg., stùlps ² Lis., Adl., Mar., Erlaa, Laud., Lasd., Adsel, Bers., Golg., Selsau, Sessw., Lubn., Meiran, Saikava, Warkh., stulps Warkl., Kreuzb., Memelshof, Stomersee, Odsen, Prl., Golg., Schwanb., Druw., Lös., Aahof, Meselau, Festen, Fehsen, Serben, Sermus, Kl. - Roop, Smilten, Spr., Ar., N. - Peb., der Stiefelschaft:
zābaki ar gariem stulpiem A. XI, 104. aizbāzdams aiz zābaku... stulpiem JK. III, 5. dumjš kâ zābaku stulps Saikava. stùlpu ² zābaki Lis., Schaftstiefel, stulpiņi,

a) Strumpfwaden:
zeķam stùlpiņi ² (stulpi Schwanb., Aahof, Druw. u. a.) vien palikuši, pē̦das pa˙visam nuojukušas Saikava;

b) eine Art Frauenstrümpfe ohne Sohlen
Erlaa, (mit -ùl- ² ) Saikava, (stulpi) Peb., Warkl., Adl.; stulps, der (um den Arm befindliche) obere Rand eines Handschuhs N. - Peb.;

6) ein Haus ohne Dach
Ar., (mit ùl ² ) Bers., Adsel. stutpaus stelp- (in stelpe) und stup- (in stupe)? Oder (vgl. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 21 nnd Trautmann Wrtb. 290 f.) ist ul aus ide. ol reduziert? Vgl. auch stulbs.

Avots: ME III, 1104

‡ sunulē̦ns O. Skrinda Latv. vol. gram. 24, Demin. zu suns.

Avots: EH II, 603

timss,

1): auch Tdz. 51744, 59504, (mit ìm ² ) Auleja, Baltinow, Bērzgale, Borchow, Daudsewas, Druw., Erlaa, Fest, Kaltenbr., Kalupe, Liepna, Lubn., Mahlup, Manenhausen, Nerft, N.-Laitzen, Oknist, Sonnaxt, Višķi. Subst. timsums: auch Pilda, Skrinda Latw. wol. gram., S. 78, (mit ìm ² ) Liepna; timsumā gaismas gaidu Tdz. 49271;

2): auch (mit ìm ² ) Borchow; da lielam tìmsam ² Kaltenbr., Kl. timseņš timsa vakarā BW. 30006, 10 var.

Avots: EH II, 682

ups, -s: auch Kalupe, Oknist (in O. in zusammengesetzten ON. nach Fil. mat. 40), Pilda, Skaista, Višķi, Skrinda Latw. wol. gram. (1908), S. 22; loc. s. upī (od. zu upis?) Aizsils Sen. k., S. 66.

Avots: EH II, 714

uzskañdinât, erschallen lassen, aufsingen: u. kādu dziesmu. ar˙vien nuo jauna uzskandināt rindu pa rindai Vēr. II, 73.

Avots: ME IV, 377, 378

vataga Mar., vatāga Warkl. "rinda">rinda; bars": bē̦rnu vataga Mar. skaties, kāda vataga iet pa ceļu ! Mar. n. RKr. XV, 142. Aus r. ватáга "Schar".

Avots: ME IV, 486

verdze, eine (lange) Reihe (mit er̂ ) Kr., Lubn., Meiran, Selsau, Vīt., (mit er̂ ² ) Grünw.; eine verworrene Reihe Borchow, Meiran; ein grosser Haufe U.: guovis iet verdzē (eine hinter der anderen) Lubn. liela, gaŗa verdze braucēju Vīt. liela verdze čigānu Plūd. LR. III, 55. viņam nāk pakaļ liela verdze cilvē̦ku Grünw. ve̦se̦la rinda jaunkundžu - ve̦se̦la verdze Saul. III, 213. Nebst varga III und virdze und alb. vargari "Reihe, Trupp" anscheinend zur Wurzel von vẽrt "reihen".

Avots: ME IV, 539

ver̂dzêtiês, sich aneinander reihen: rinda verdzējas vienmē̦r garāka Vīt. dzērves te sajūk, te verdzējas garā rindā ders. tirdzenieki ver̂dzējas Aiviekste.

Avots: ME IV, 539

viênlaidĩba* "?": nepārtrauktā vienlaidībā (Einförmigkeit?) stîepjas māju rindas Kaudz. M.

Avots: ME IV, 660

viênlĩdzîgs, gleich, gleicher Art L., U., kongruent,übereinstimmend; gleichmässig: vienlīdzīga formāta Konv. 59. vienlīdzīgas rindas A.XX, 42. es vienmē̦r pret viņu vienlīdzīgs Apsk. v. J. 1905, S. 148.

Avots: ME IV, 661

vietinieks, ‡

2) = vìetnieks Skrinda Latv. vol. gram. 16.

Avots: EH II, 798

zir̂dzē̦ns: pejoratives Demin. zu zir̂gs Lubn., O. Skrinda Latv. vol. gram., S. 24; ein kleines, für schwere Arbeit untaugliches Pferd A.-Ottenhof.

Avots: EH II, 808

‡ zirgulē̦ns (pejorativ) O. Skrinda Latv. vol. gram. S. 24, = zir̂dzē̦ns.

Avots: EH II, 808

žvarkstêt, klappern, rasseln, rauschen, schwirren Druw., Lennew.: sausā pūslī sabē̦rti zirņi kratuot žvar̃kst Nötk. zirņi be̦ruot šķīvī žvar̃kst Jürg., Nötk., Schibbenhof. ķēdes kustinātas žvar̃kst Frauenb., Trik., (mit àr ² ) Kreuzb. metala nauda (važas Grünw.) krītuot žvar̃kst Frauenb. rubļi le̦c žvarkstē̦dami vien uz augšu Krišs Laksts 51. žvarkstē̦dams pineklis atsitās pret... akmeņu pabruģi Saul. III, 43. izkaltuši, nesmē̦rē̦ti rati žvarkst (knarren) Ar. riteņi žvarkstē̦dami vēlās nuo bedres bedrē Druva III, 499. žvarkst zuobe̦ni pa bruņu ce̦purēm Stāsts Kriev. 11. žvarkst zvārguļi Saikava. žvàrkst ² grants, kad riteņi iet pāri Kreuzb. kāzinieku rinda... žvadzē̦dama un žvarkstē̦dama piedrāzās pie baznīcas Janš. Bandavā II, 297. nāk viens, ka žvarkst vien, pakaļ LP. VII, 273. durvis žvarkst (knarren) Bers. salūzis krē̦sls uzsēžuoties žvarkst Kokn. zābaku zuole žvarkst (čīkst). pīles e̦ze̦rā žvar̂kst (geben gewisse Töne von sich) Saikava; dummes Zeug reden, schwatzen Stockm., (mit ar̃ ) AP., Ekau, Ruj., Trik., (mit àr ² ) Fehteln, (mit ar̂ ) Adl., Arrasch, Golg., Heidenfeld, A. - Laitzen, Saikava, Schwanb., Trik.: nežvarksti nu, žīd! Niedra Kad mēnesis dilst 129; mit kreischender Stimme sprechen Vīt. Vgl. zvarkstêt.

Avots: ME IV, 842

zvīļuôts, glänzend, leuchtend, funkelnd: apgaismuotā luogu rinda kâ zvīļuota čūska A. Brigader.

Avots: ME IV, 780