Paplašinātā meklēšana

‡ àizẽvelêt,

1) hobelnd hinter etwas geraten lassen:
a. skaidas aiz kāda priekšme̦ta;

2) anfangen zu hobeln:
aizēvelējis dēli un atstājis Jürg.;

3) die Füsse schleppend, schlurrend hin-, fortgehen:
aizēvelējis ar klibuo kāju uz kruogu Bers.

Avots: EH I, 23

‡ àizvelêt Warkl., mit dem Waschbleuel schlagend ein-, zurückfalten: a. velējuot palagam malu.

Avots: EH I, 62

àizvelˆt: ar akmini aizvēla tuo alu Pas. VIII, 52, man wälzte einen Stein vor die Höhle und versperrte sie dadurch.

Avots: EH I, 62

‡ àizzẽvelêt, ein Zündholz anzünden Kal.

Avots: EH I, 64

apẽvelêt, behobeln: dēli.

Avots: ME I, 85

‡ atẽvelêt,

1) hobelnd abstumpfen
(tr.): a. ēvelei zuobus Dunika u. a.;

2) hobelnd verletzen
Dunika: kāpuostus ēvelējuot, atēvelēju nagus.

Avots: EH I, 141

‡ atģẽvelêtiês Dunika, Kal., = atžirgt, atģèibt 1 und 2. Aus li. atsigeivelėti dass. (in žemaitischer Aussprache).

Avots: EH I, 144

‡ atster̂velêtiês ² Dunika, Kal., krepieren: vai tas suņa pagāns vēl nav atstervelējies?

Avots: EH I, 171

atvelêt, tr., abbläueen, abschlagen: atvelējis vilkam vilnu ar visu ādu nuo sāniem LP. IV, 162.

Avots: ME I, 208

červelêt, Refl. -tiês: auch Druw.

Avots: EH I, 289

červelêt, -ēju, tr., kräuseln (auch vom windbewegten Wasser Karls.), verwickeln, in Unordnung bringen: dzijas. Refl. -tiês, sich kräuseln, sich verwickeln: lapas červelējas.

Avots: ME I, 410

deivelêt,

1): an unrechter Stelle, unnütz tragen, benutzen
(mit èi ² ) KatrE.: zābakus jau sāku šur, tur d. jaunuo vāģu gan nevajadzēja d. ebenda;

2) "kalpināt bez īstas vajadzības, grūstīt" (vorzugsweise von Pferden gesagt) Fistehlen.

Avots: EH I, 314

deivelêt, -ēju,

1) durch fortwährende Benutzung untauglich machen:
puika zāģi tik ilgi deivelēja, kamē̦r nuodeivelēja Druw.;

[2) "schlagend hin und her jagen (ein Tier)":
čigāns savu zirgu deivelēja Druw.].

Avots: ME I, 453

[der̂velêt Warkh. "schwatzen".]

Avots: ME I, 458

I der̂velêt,

1): schnell und undeutlich sprechen
("mit èr" ) AP.; ‡

2) "grābstīties, ķerstīties" (mit èr ² ) Kalz.

Avots: EH I, 316

‡ II der̂velêt Nötk. "sich ohne Arbeit herumtreiben; müssig sein".

Avots: EH I, 316

dĩvelêt: wiederholt teissen (tr., mit ì ² ) Līvāni; schütteln, schaukeln Salis; bewegen; sich abarbeiten lassen AP.; viel beschäftigen (arbeiten lassen), viel benutzen (mit ì ² ) Sonnaxt (d. zirgu, nazi); abplagen Warkl. Refl. -tiês: auch AP.

Avots: EH I, 326

[driẽvelêt Ruj., ausgelassen sein. Aus nd. drevelen "hin und her laufen"?]

Avots: ME I, 502

I drĩvelêt [Salis], -ēju, durchschütteln (beim Ringen und Brasseln) W. - Livl. n. U.

Avots: ME I, 501

[II drìvelêt ^2, = rīvelêt.]

Avots: ME I, 501

gavelêt: auch Lös.

Avots: EH I, 388

gavelêt, - ẽju, lokal für gavilēt BW. 484.

Avots: ME I, 614

ģervelêt, -ẽju, eine verrostete Stimme haben Lind. n. Mag. XIII, 2 63.

Avots: ME I, 697

[grāvelêtiês, = grāvêtiês Wid. : caunu var nuoskārst nuo grāvelēšanās un riebīgas bļaustīšanās.]

Avots: ME I, 644

[grevelêtiês Wessen "peņķēties, griezties".]

Avots: ME I, 650

ìedīvelêt, (mit Mühe, auch mit Hilfe von Schlägen) eindrillen, eindressieren: viņš manu puiku iedīvelēja grāmatā Bers., Laud., Lasd., Fest.

Avots: ME II, 10

[ìevelêt,

1) wiederholt mit dem Waschbleuel schlagend weich und glatt machen:
kre̦kli jau ieve(lē̦ti Jürg. (dafür auch ievēlējušies Lis.);

2) ieve̦lē̦ta vāle, ein durch den Gebrauch handlich und glatt gewordener Waschbleuel;

3) flach und glatt schlagend herstellen in:
piedarbam kulu Kl.]

Avots: ME II, 87

‡ izder̂velêtiês AP. "= ‡ izder̂belêtiês".

Avots: EH I, 441

izẽvelêt,

1) aushobeln:
dẽli dīdze̦nu Dunika;

2) mit dem Hobeln fertig werden
PS. Refl. - tiês, zur Genüge hobeln.

Avots: ME I, 735

izvelêt, Refl. -tiês, ‡

2) beim Waschen weiss, rein werden
Seyershof: diegi līdz ar kre̦klu izvelējas balti.

Avots: EH I, 494

izvelêt (li. išvelėti), tr., auswaschen mit Hilfe des Waschbleuels: kalējam me̦lni kre̦kli, nevar baltus izvelēt BW. 9521. mazajam bāliņam baltu kre̦klu izvelēju. So auch fig., auswaschen: es viņam galvu izvelēju MWM. VII, 327. Refl. - tiês, zur Genüge waschen: meitas visu dienu izvelējušās.

Avots: ME I, 826

[ķer̂velêt Kl., unverständlich sprechen, babbeln.]

Avots: ME II, 370

nùodeivelêt,

1) abmühen;

2) durch ständiges Benutzen untauglich machen
Druw.: puika zāģi tik ilgi deivelēja, kamē̦r nuodeivelēja.

Avots: ME II, 773

‡ nùodĩvelêt AP., unnütz (zwecklos) abhetzen: tikām dīvelēja zirgu, kamē̦r nuodīvelēja galīgi.

Avots: EH II, 40

nùoẽvelêt, tr., abhobeln: dēli.

Avots: ME II, 782

‡ nuoĩvelêt Frauenb. "abnutzen, nuodeldēt": nuoīve̦lē̦ts krē̦sls.

Avots: EH II, 49

nùovelêt, ‡

6) im Schlagen mit dem Waschbläuel übertreffen:
nāc ar mani velēties! kad tu mani nuovelēsi ... Tdz. 41453.

Avots: EH II, 106

[nùovelêt,

1) (n. drēbes), eine Perfektivform
zu velêt (drēbes): šuo biezuo aude̦klu vajag krietni nuovelēt Widdrisch, Jürg.; "mit der Kleide Beiche verrichten" (sic!) L.;

2) eine Zeitlang
velêt: meičas nuovelēja visu dienu;

3) durchprügeln:
es tevi krietni nuovelēšu, lai mugura paliek zila Infl., Jürg., Lennew., N.-Peb., Gramsden, C.;

4) "nuodauzīt": n. sakņu duobes Mar. u. a. kre̦klam visas puogas nuove̦lē̦tas (= velējuot nuodauzītas) Salis, Ermes;

5) erschlagen:
n. žurku Pampeln. Refl. -tiês, bis zur Ermüdung velêt: viņa visu dienu nuovelējusies Salis.]

Avots: ME II, 884, 885

nùovervelêt,

1) [sich mit Schimmel überziehen
Wid.;

2) (mit er̂ ² ) eine Zeitlang durch-einander reden Lis.; murmelnd schnell aussprechen:
viņš savu runu nuover̂velēja kâ žīds Jürg.; murmelnd die Zeit verbringen: n. visu vakaru Jürg.;

3) aufsprudeln:
ūdens vien nnover̂velēja Lis.;

4) "hingehen"
Warkl.]

Avots: ME II, 885

paẽvelêt, tr., ein wenig hobeln: dēli. [Refl. -tiês, ein wenig zu seinem Vergnügen hobeln.]

Avots: ME III, 25

pãrẽvelêt, tr., überhobeln: dēli.

Avots: ME III, 155

pãrvelêt, tr.,

1) von neuem mit dem Waschbläuel schlagen, waschen;

2) von neuem prügeln:
kundziņš savas slinkas meitas ik rītiņus pārvelēja BW. 12732.

Avots: ME III, 187

pavelêt,

2): Ķē̦vulas savu meitu ... pavelēja ... ar uguņa pagalīti Tdz. 42291.

Avots: EH XIII, 189

pavelêt,

1) ein wenig od. eine Weile mit dem Waschbläuel schlagen:
veļa vēl drusku jāpavelẽ;

2) ein wenig prügeln:
p. uotram muguru. Refl. -tiês, eine Weile velêt (intrans.).

Avots: ME III, 135

pìevelêt,

1) (Wäsche) waschend anfüllen:
p. vannu pilnu ar veļu;

2) anschlagend abglätten
(tr.): ej nu, pievelē duobes! Salis.

Avots: ME III, 309

reĩvêtiês, tollen: suņi reivējas C.

Avots: ME III, 506

‡ rèvelêt ² PV., laut und lange weinen od. lachen: bē̦rns rēvelē vienā rēvelēšanā.

Avots: EH II, 370

riẽvelêt(iês) Karls., -ẽjuôs. scherzen, tollen, Mutwillen treiben: mūs vis˙labāki nuo rievelēšanas atturēja tas, kad kāds kuo iesāka stāstīt Lautb. Luomi 198.

Avots: ME III, 551

riẽvelêt(iês): n. Zēvers IMM. 1928 II, 312 aus nd. rövern "räubern".

Avots: EH II, 380

riẽvelêt(iês) Karls., -ẽjuôs. scherzen, totlen. Mutwillen treiben: mūs vis˙labāki nuo rievelēšanas atturēja tas, kad kāds kuo iesāka stāstīt Lautb. Luomi 198.

Avots: ME III, 551

rīvelêt Warkh. "mit einem stumpfen Werkzeug reiben". Wohl zu rĩvêt I.

Avots: ME III, 541

ruõveiêtiês: aus nd. rōvern, s. Sehwers Unters. 103.

Avots: EH II, 393

ruõvelêtiês, ausgelassen sein Salis.

Avots: ME III, 585

sačervelêt, ‡

2) = sačerkstelêties (mit er̂) Golg. Refl. -tiês: šuogad burkāniem laksti sačer̂velējušies (od. sačervelējuši) Golg.

Avots: EH II, 400

sačervelêt, tr., kräuseln; in Unordnung bringen : vējš sačervelēja ūdeni Dr. - šī uguns sačervelējusi mūsu sabiedrības gara pasauli Latv. Refl. -tiês, sich kräuseln (auch vom bewegten Wasser gesagt), sich verwickeln : mati, spalvas de̦gdami, kalzdami sačervelējas Erlaa. mati vienā pinkā sačervelējušies Ramkau. āda uz mazās pieres sačervelējusēs MWM. VII, 161, krunkaina kâ sačervelējusēs tāss vecene Niedra. sačervelējušās lapas id, sačervelējusēs uogle A. XX, 14.

Avots: ME II, 605

sadeivelêt Druw., tr., durch fortwährende Benutzung verderben: puika zāģi tik ilgi deivelēja, kamēr sadeivelēja. tu ar manu nazi visu griezdams nu tuo esi sadeivelējis.

Avots: ME II, 609

‡ sadrĩvelêt Lems. "sakratīt, sakustināt": tavu negantu bē̦rnu! visas lietas sadrīvelē!

Avots: EH XVI, 404

saẽvelêt, ‡

2) hobelnd entstehen machen:
s. daudz skaidu Dunika u. a.

Avots: EH XVI, 407

saẽvelêt, tr., hobelnd zerkleinern: ēvelējis, kamē̦r saēvelējis par mazām bumbiņām LP. VII, 202.

Avots: ME III, 623

savelêt,

1) Schläge versetzen
Dond.: pa muguru savelējušas Apsk. 1903, S. 13. savelēja ar tuo neveiklim pa ausīm A. Upītis Laikmmetu griežos I, 57. ārā ar kuoku savelēja pa jumtu Pirmā nakts 254.

Avots: EH XVI, 464

savelêt,

1) verprügeln, windelweich schlagen:
kurš izkrīt, tuo savelē mīkstu gar riteni LP. IV, 7;

2) mit der vàle glatt schlagen
Wid.: gan ar vāli savelās (rupju dziju) BW. 8402, 2.

Avots: ME III, 784

saver̂velêt, hastig, Unsinn zusammensprechen Golg.

Avots: ME III, 785

‡ saver̂velêtiês Lasd., Marienhausen, Saikava, sich in Falten ziehen.

Avots: EH XVI, 465

‡ ševelêtiês Liepna "ar sevi nuodarbuoties, ruotaļāties (meist von Kindern): jam labi vienam pašam š. Aus r. шевелиться?

Avots: EH II, 626

ster̂velêtiês ² (gespr. mit -êr- ² ) Dunika. sich (in der Agonie) an der Erde winden (von Tieren gesagt).

Avots: ME IV, 1062

I ter̂velêt: auch P. W. Šis ar mani tiesāties? 5.

Avots: EH II, 676

I ter̂velêt C., (mit er̂ ² ) Segew., (mit er̃) Gotthardsberg, (mit èr ² ) Adsel, Fehgen, Geistershof, Lubn., N.-Schwanb., Stomersee, Tirsen, -ẽju, viel und schnell, aber dabei undeutlich und unzusammenhängend sprechen (besonders von Kindern gesagt) Drosth., Erlaa, Selsau: bē̦rni, sanākuši pulciņā, vare̦n tervelē Drosth. kuo tu tik daudz tervelē? Gotthardsberg. neliec vaļas tervelēt ar citiem terveļiem! BW. 27016, 3 var.

Avots: ME IV, 167

II tervelêt "andern im Wege, hinderlich sein" Welonen, Wolm.

Avots: ME IV, 167

uzẽvelêt,

1) hobelnd auf etw. treffen:
uzēvelēt uz naglas;

2) von neuem hobeln:
tuo vajadzēs vēl reiz uzēvelēt;

3) prügeln
(perfektiv): uzēvelēt kādam krietni pa muguru KatrE.

Avots: ME IV, 331

uzvelêt,

1) noch, von neuem bläueln:
veļa vēl jauzvelē;

2) Schläge versetzen:
uzvelēt kam pa muguru.

Avots: ME IV, 397

velêt,

2): zemnieks velē (= kuļ) rudzus Pas. VIII, 301. Refl. -tiês: auch (Wasche waschen)
Iw., KatrE., Orellen; abas ... Ciemupītē ... velējās un mazgājās Apsk. 1903, S. 13. Subst. ve̦lê̦tājs: man māsiņa ve̦lē̦tāja BW. 3619, 1.

Avots: EH II, 769

velêt (li. velẽti "velêt" Tiž. III, 336, Liet. pas. III, 317, Jauris Perev. gramm. 47 u. a.), -ẽju,

1) mit dem Waschbläuel schlagen
U., Frauenb., Golg., Wessen, Wolm. u. a.; waschen U.: senāk izmazgātus kre̦klus velēja ar kuoka vāli Frauenb. pie Ventiņas es velēju... villainītes BW. 354, 1. balši drēbes velējam 6886, piektdien drēbes nevelē 14106. sievieši velējuši... drēbes Etn. III, 25. velējamais beņķis, die Waschbank Frauenb. velējama vāle, der Waschbläuel Frauenb. u. a.;

2) (mit einem Knüppel
Frauenb.) schlagen Dond.: kalps sācis rijas siênas velēt, ka putējis vien LP. III, 108. ņem(i) labu gāžamuo un sāc(i) saknes velēt! VII, 489. tautu dē̦ls... velē savu kumeliņu BW. 145261 (ähnlich: 12730, 3 var.). tē̦va dē̦li velē savas līgaviņas 12731. Refl. -tiês, mit dem Waschbläuel schlagen Spr., waschen Spr., mit Waschen beschäftigt sein Golg., Wolm., U.: iznāce... meitas velēties un mazgāties BW. 13272. sievieši velējas straumē. kas tur balti velējās Daugaviņas maliņu ? Biel. 932. velējaties un izvelējat arī manas bikses! Etn. III, 91. ziedu dienā... nevelējas II, 181. ce̦turtdienā priekš un pēc krustdienas nedrīkst velēties RKr. VI, 39. - Subst. velêšana, das Schlagen (mit dem Waschbläuel), das Waschen; velẽjums, das einmalige, vollendete Schlagen (mit dem Waschbläuel), Waschen; das Resultat des Waschens: divreiz vilku linu kre̦klu ar tuo vienu velējumu BW. 5698; ve̦lê̦tãjs, wer (mit dem Waschbläuel) schlägt, wäscht. Zu velt, s. Trautmann Wrtb. 349.

Avots: ME IV, 529

ve̦lē̦tava U., Kaudz. M. 316, AP., Arrasch, Bers., C., Erlaa, Fest., Jürg., KatrE., Lis., Ogershof, Ramelshof, Ramkau, Saikava, Schujen, ve̦lē̦tave Golg., KatrE., velēteve Lubn., ve̦lē̦tuva AP., ve̦lē̦tuve AP., Kaltenbrunn, Kl., Lubn., Meiran, Memelshof, Oknist, die Waschbank; ein Brett zum Klopfen der Wäsche Kl.: uz ve̦lē̦tavas velē drēbes Ramkau. uz ve̦lē̦tavu meta šņurdauku BW. III, 1, S. 37, brāļi taisās zagt līgavu nuo ve̦lē̦tavas II, S. 319. ze̦lta vāle, sidrabiņa velēteve BW. 33984. meitas bē̦dājās, kur būs ņemt ve̦lē̦tavu 20220. necē̦rtat ve̦lē̦tavi! 23596.

Avots: ME IV, 529, 530

ve̦lê̦tave (unter ve̦lē̦tava): auch Fest.

Avots: EH II, 769

velēteve (unter ve̦lē̦tava): ve̦lē̦teve Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72.

Avots: EH II, 769

ve̦lē̦tuve (unter ve̦lē̦tava),

1): auch BW. 2592 var.; ‡

2) "vieta, kur drēbes velē" Auleja; Platz in einem Gewässer, wo man Wäsche wäscht
Oknist: pie Pūķu ve̦lē̦tuves viņš nuoķēra pirmuo zivi Jauns. Raksti IV, 127.

Avots: EH II, 769

‡ ve̦lē̦tuvs, -s Skaista n. FBR. XV, 35, = ve̦lē̦tava.

Avots: EH II, 769

vervelêt, ‡ Subst. vervelēšana Austriņš Gaŗā jūdze 86, das Schwatzen.

Avots: EH II, 772

vervelêt, -ẽju,

1) (schnell, viel und) undeutlich sprechen
Fehteln, Lennew., Meiran, Memelshof, N.-Peb., Odensee, Stockm., Warkl., (mit er̂) AP., Arrasch, Bers., C., Festen, Golg., Jürg., Kalzenau, Kl., Linden in Livl., Lubn., Nötk., Meiran, Ogershof, Saikava, Sehren, Seltingshof, Sessw., Sonnaxt, Wessen, Vit., (mit er̂ ² ) Grünw., Plātere: neklausi, kuo tas vervelis vervelē! Vīt.;

2) sprudeln
(mit er̂ ² ) Grünw.; dicht emporwallen (vom Rauch) N.-Peb.;

3) (Garn) unordentlich zusammendrehen; sich zusammendrehen (vom Garn)
Wessen;

4) jem. im Wege sein (tiņāties pa kājām); ungewandt sein
Nötk.;

5) "eilig und ungeschickt zusammennähen":
v. cauru maisu Grünw. Falls dissimiliert aus *ververêt, in der Bed. 1 wohl zu r. врать "sich iu der Rede berichtigen", gr. ἐρῶ "werde sagen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 283); in der Bed. 2 zur Wurzel von vir̂t und in den Bedd. 3 und 5 zu vẽrt? Sonst s. Sehwers IMM. 1931, I, 404.

Avots: ME IV, 542

žer̃velêtiês Frauenb., sehr ausgelassen sein.

Avots: ME IV, 805

zẽvelêt, ‡

4) = sper̂t: (zirgi vilkam) zēvelē Pas. XV, 486; schiessen
Dunika (z. kam virsū). lai tik zēvelē, lai gatavuo mums ceļu; ‡

5) mit einem Zündhölzchen Feuer anzünden
Frauenb.

Avots: EH II, 805

zẽvelêt, -ẽju,

1) viel und schnell essen
Grenzhof;

2) scharf und heftig wehen, blasen
Grenzhof;

3) stark frieren (wo?).

Avots: ME IV, 715

zvelêt, -ẽju, (wiederholt stark) schlagen A. - Laitzen, AP., Arrasch, Bers., Bewershof, Burtn., C., Drosth., Erlaa, Frauenb., Golg., Gotthardsberg, Gr. - Buschh., Heidenfeld, KatrE., Kaugershof, Lennew., Lubn., Mar., Memelshof N. - Peb., N. - Salis, Ruj., Salis, Sassm., Schibbenhof, Schnehpeln, Schwanb., Semershof, Serbigal, Sessw., Smilt., Vīt.; "velēt" Nötk.: zvelē nu! kuo gaidi? Sassm. viņš sev pie krūtīm nedauzīja kâ tagad dažs, kas zvelē tur Juris Brasa 225.

Avots: ME IV, 769, 770

atsvète,

1) das Nachfest, die Nachfeier:
uotrā dienā atruodam šuos pašus draugus aprakstītuo svē̦tku atsvēti svinam Lautb.;

2) die Nachfeierin der Woche nach den hohen Festen, wo gewisse Arbeiten verboten waren:
svē̦tku atsvētes nedēļā nedrīkstuot velēties Etn. II, 181. ziemassvē̦tku atsvētē (t. i. darba dienās ziemassvē̦tku nedēļā) ne vīrieši, ne sievietes nee̦scot strādājuši pieminē̦tuos darbus Etn. III, 124, II, 52;

3) der Sonntag nach den hohen Festen:
vasarassvē̦tku atsvētē, der TrinitatisTag L., U.; ziemassvē̦tku atsvēte, Neujahr U. viņa bija pie mums vasaras svē̦tkuos un suolījās atsvētē atnākt Jauns.

Avots: ME I, 199, 200

III bubulis,

1) der Knoten im Garn, im Gewebe:
dzijas pavediens glude̦ns bez ķada bubulīša Alm., [Ruj.] man aptina dē̦lu māte bubulaiņu galvas autu; ņemat, brāļi, ēvelēt, nuodze̦nat bubulīšus BW. 24671. [uz bubuļa (Var.: pubuļa) stāvē̦dama BW. 25314 var.];

2) dāmu bubulītis, die Rauchwolke
Skalbe Duomas II, 67. [Nach Būga РФВ. LXVII, 232 zu li. buburai "harter Ausschlag, Gänsehaut" u. a.]

Avots: ME I, 343, 344

drẽbe,

1) [im Sing.] Stoff, Zeug, Gewand:
svārkiem pietrūka drēbes. kāda drēbe, tāda puoga. bāls kâ drēbe;

2) Pl., die Wäsche:
drēbes velēt, Wäsche waschen; drēbes kult, rollen Mar. n. RKr. XV, 112. tu dzirdi mani runājuot, es tev[i] drēbes velējuot BW. 18132. viņai uz drēbēm, sie hat ihre Menses. viņai vairs nav uz drēbēm, sie ist in Umständen;

3) [im Plur.], das Kleid, Kleidungsstück:
baznīcas, svētdienas, guoda drēbes, Sonntags- Festkleid; darba od. ne̦samās od. valka drēbes, Alltagskleider; mirstamās drēbes, Sterbekleid; kārta drēbju, ein Anzug. [Nebst drābule, drāna und li. drebùžis "Kleidungsstück" wohl von der Wurzel der- "reissen" (in dìrât u. a.); s. Būga KSn. I, 228.]

Kļūdu labojums:
2: rollen = die Wäsche mit einem Bläuel schlagend glätten

Avots: ME I, 497

gâžamais, Part. pass. praes. von gāzt, der Stock, Prügel: ņemi labu gāžamuo un sāci saknes velēt LP. VII, 489.

Avots: ME I, 620

ķẽ̦rnât, -ãju, ķērnêt, -ẽju, schmieren, schmaddern: neķē̦rnā tâ sviestu! Refl. -tiês, im Schmutz wühlen, unsauber umgehen, stümpern: bē̦rns ķē̦rnājas ar pirkstiem pa bļuodu. viņš ilgi ķē̦rnājas ap siena gubu. nuopratis, ka ve̦lns te ķē̦rnājies LP. VII, 1312. kuo tur viena zagļa dēļ par daudz atkal ies ķē̦rnāties LP. VI, 17. [viņš tur ilgi ķē̦rnājās (= nesekmīgi darbuojās) gar salūzušajiem ratiem. ja nemāki ēvelēt, tad labāk neķē̦rnājies gar ēveli! Stenden. Li. ker̃noti "мѣшать с грязью" nach Būga KSn. I, 229 aus le. ķẽ̦rnât, das wahrscheinlich aus den finnischen Sprachen stamme (vgl. finn. kärnätä "tadeln", liv., kǟrnǝ "besudeln")]

Avots: ME II, 376

kre̦kls, kreklis Kand., Demin. hierzu kreklītis BW. 7377, das Hemd. linu, pakulu, vilnas kre̦kls; besonders gerühmt werden im VL. slēžu kre̦kli, feine (schlesische) Hemden; laulājamais kr., Trauhemd LP. III, 33; mirstamais kr., Sterbehemd: rnirstamuo kre̦klu vilku BW. 30893. laimes kre̦kls, das Glückshemd: dažam e̦suot piedzimstuot vis˙caur tāda nuoņe̦mama plēve, kā ģē̦rbs - laimes svārki od. laimes kre̦kls. laimes krekliņš jāglabā, lai būtu laimīgs mūžs JK. VI, 30. es nebiju apvilkusi laimes kre̦klu mugurā BW. 31201. mūža kre̦kls, das Sterbehemd, das für immer bestimmte H.: vēl tev nav, bajāriņ, mūža kre̦kls mugurā BW. 31172, 2. kre̦klas mazgāt, velēt, Wäsche (nicht nur Hemden) waschen. kre̦kluos od. kre̦klā staigāt, im blossen Hemde umhergehen. ja kre̦klu šūnuot sienas me̦zgli, tad tas, kam kre̦klu šūn, būs drīzi brūtgāns vai brūte LP. II, 191. Sprw.: kre̦kls tuvāks nekâ svārki. tik vajadzīgs kâ kre̦kls uz muguras. dzīvuo kâ kre̦kls mugurā. nesaki ne savam kre̦klam od. nevar ne pats savam kre̦klam ticēt. Verwünschung: kad tev ne kre̦kla mugurā nepaliktu! - [kre̦kls auch ein Teil des Teerofens Bielenstein Holzb. 546. Wohl zu ae. hŗgl "Gewand", ahd. hragil "indumentum", s. Zupitza Germ. Gntt. 123, Bezzenberger BB. XXIII, 315 und XXVII, 170, Wiedemann BB. XXVII, 250; doch vgl. auch Petersson Vergl. slav. Wortstud. 28].

Avots: ME II, 271, 272

I pavīdêt,

1) missgönnen
Oberl., St. n. U.: ja ē̦duot pie galda kas aizrijas, tad tas uz citiem saka: "jūs man pavĩdējāt" Wilzen;

2) pavĩdêt "jaunu velēt" Autz, Hofzumberge.

Avots: ME III, 139

putêt, -u, -ẽju, intr., stäuben U., stühmen; zerstieben, vergehen: Sprw. lai put puoļi kâ spaļi. visa manta šai mājā putēt izputējusi LP. VI, 76. iesim arī, kas tur put, put, möge herauskommen, was da wolle! V, 218. kas put, put - vai vienam nāve jeb uotram VI, 466. iet, ka put vien Etn. I, 83, von sehr schnellem Gehen (eig.: dass der Staub nur so aufwirbelt). kalps sācis rijas sienas velēt, ka putējis vien (d. h. mit solcher Kraft) LP. III, 108. Refl. -tiês,

1) (wie Staub) aufwirbeln:
putējās smilkšu kalni BW. 18239 var. cirtu pīcku baluožam, spalvas vien putējās 29952 var. viņš aizgāja, ka putējās vien;

2) sich schnell erheben, schnell verschwinden
Spr.: - meitiņa nuo krāsnes putējās (Var.: putējās meitiņa nuo cepļa laukā) BW. 14353. kad pacēlu pūra vāku, spriguļ[u] auklas putējās (Var.: slaistījās, vīstījās) 16765. - Wohl die nicht aktive Form zu pùst, s. Uľjanov Знач. I, 30 und Zubatý AfslPh. XVI, 3921.

Avots: ME III, 440

putriķuôt, leeres Zeug schwatzen Wid., "vervelēt, jaukt ar valuodu" Etn. IV, 167.

Avots: ME III, 443

ran̂tît ² ,

1): hauen, kerben
Schnehpeln; "ar nazi griêzt (kuoku) nuo katras puses" NB.; tie mūs[u] maizīti r. ranta Tdz. 57092 (aus Gudenieki); "ieēvelēt dēlī strīpas" (mit an) Heidenfeld; ‡

5) mit Streifen weben
(mit an) Heidenfeld; ‡

6) "?": jāsāk r. (iet) uz tirgu Laidsen (mit an).

Avots: EH II, 354

sakul˜t,

1): auch Lng. (unter kult); verprügeln:
s. suni Salis; glattschlagen: citreiz (izmazgātu) lakatu satin un plaukstu starpā sakuļ (ar ruoku izgludina krunkas) Seyershof. s. (ar bungu vāli savelēt) veļu AP.;

2): s. salmus ar zirgiem AP.;

3): durchrühren:
s. (samaisīt) abrā maizi (= mīklu) KatrE. Refl. -tiês,

2): vai man vajadzēja ar tādu gaisa grābsli s. (= apprecēties)! Frauenb.

Avots: EH XVI, 420

sîkstêt: prs. sîkstēju od. sîkstu Lasd. u. a. n. FBR. IX, 148; kuoks jau sācis s. ("kļūt sīksts"); nevar vairs gludu nuoēvelēt Saikava.

Avots: EH II, 492

šļakata Bers., Bershof, C., Ermes, Fest., Golg., Lennew., Lub., Lubn., Mar., Nötk., Siuxt, Smilt., Schwanb., šlakata, šļakate Saikava, der Tropfen, der Spritzer, der Strahl (einer Flüssigkeit): ūdens šļakatas, kas atsitas Bers. u. a. ūdens šļakatas nuošļakatājās pa gaisu Kleinb. st. 10 (ähnlich MWM. v. J. 1896, S. 919). nuo visas šalts mani ķēra tik neliela šļakata Fest. baltas putas pār galvu man šlakatas šļāc Sudr. E. (meiča) krita... baseinā, un šļakatas uzmirdzēja gaisā Veselis Tīrumu ļaudis, kamē̦r līķis mājās, nedrīkst velēties, juo šļakatas krītuot līķim ģīmī BW. III, 3, 862. zapts nuogāja (izlija nuo trauka) šļakatēm Saikava.

Avots: ME IV, 61

tervelis, ein Schwätzer (?): neliec vaļas tervelēt ar citiem terveļiem! BW. 27016, 3 var.

Avots: ME IV, 167

venekle LP. VII, 633; N. - Rosen n. FBR. VIII, 41, die Waschbank: (drēbes) likuse uz venekles velēt Etn. III, 91. Dissimiliert aus *velekle.

Avots: ME IV, 537