Paplašinātā meklēšana

àizbildība, die Curatel. *

Avots: ME I, 19

àizgãdĩba, Vorsorge, Fürsorge: skuoluotāja aizgādība A. XII, 20. viņš pretuojās sievas pašaizliedzīgai aizgādībai Apsk. I, 332. viņš nemaz nav uz aizgādību, er ist garnicht vorsorglich U.

Avots: ME I, 26

‡ àizspriêdĩba* Wid., das vorurteilsvollsein, die Voreingenommenheit, Parteilichkeit.

Avots: EH I, 51

apgãdĩba, die Versorgung, Verpflegung.

Avots: ME I, 87

apskaudĩba, der Neid, die durch neidische Menschen hervorgerufene Krankheit, Kalamität, Verfluchung: tas izsargājuot nuo slimībām un apskaudībām LP. VII, 312. vē̦lāk saimniece ievē̦ruojuse citas skaudības un pat iemācījusies apskaudības atcelt, dziedināt LP. V, 20.

Avots: ME I, 121

‡ apspaîdĩba,* die Bedrückung: dažādas apspaidības ziņā tik daudz ciests un zaudēts Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 5.

Avots: EH I, 115

atbilˆdĩba, die Verantwortung, Verantwortlichkeit, Rechenschaft: tāds jau saucams pie atbildības Sudr. E. liels cilvē̦ks neuzkŗaus atbildību par saviem darbiem citiem Vēr. II, 17.

Avots: ME I, 151

atlaidĩba, Nachgiebigkeit Setbolt.

Avots: ME I, 170

atradĩbas, Pl. t.,

1) Finderlohn:
man jau tev jāduod tā kā atradības Aps. IV, 5. es paģērēšu lielas atradības Blaum.;

2) [im Infl. nach U. auch: der Fund
]; so auch BW. 33140: es uzgāju (Var.: atradu) atradības (Var.: atradnīti).

Avots: ME I, 183

ãtrsir̂dĩba, Heftigkeit, aufbrausendes Wesen Līb.

Avots: ME I, 245

‡ atvadĩbas das Abschiednehmen, der Abschiedsschmaus: dzē̦ruši uz pašām atvadībām Janš. Līgava II, 204.

Avots: EH I, 177

aûgstsir̂dĩba ,* Hochherzigkeit: nekad nedrīkstam duomāt, ka vīrestība un augstsirdība nevar būt savienota vienā un tai pašā cilvē̦kā A. XI, 65.

Avots: ME I, 218

bèdība, ‡

2) die Armut
Pas. IX, 427 (aus Rozentava).

Avots: EH I, 215

bèdĩba, der Kummer, die Sorge: es nuomiršu bēdībās Lautb. N. XX, 252, gew. bē̦dās, bēdiņās.

Avots: ME I, 288

bezbèdĩība, die Sorglosigkeit: drīzi šādai jautrībai un bezbēdībām gadījās mazs pārtraukums A. XII, 522; ieslīkt dzē̦rumā un bezbēdībā Aps. III, 38.

Avots: ME I, 282

bezgùodĩba, die Unverschämheit, Schamlosigkeit.

Avots: ME I, 283

beznaîdĩba, die Neidlosigkeit.

Avots: ME I, 285

‡ beznaûdība,* Abwesenheit von Geld, der Nichtgebrauch von Münzen oder Papiergeld.

Avots: EH I, 215

bezsir̂dĩba, Herzlosigkeit.

Avots: ME I, 286

‡ bezvaldība* Ar., die Anarchie.

Avots: EH I, 215

bezvā`rdĩba, die Namenlosigkeit, Anonymität: viņa ienaidnieki slē̦pušies bezvārdībā Muller 103.

Avots: ME I, 286

bezveidĩba, die Gestaltlosigkeit, Formlosigkeit * Stari III, 204.

Avots: ME I, 287

blèdĩba, der Betrug, Spitzbüberei: Sprw. blēdība blēdību dzemdē. blēdība sev pašai rīkstes griež.

Avots: ME I, 314

‡ caũrlaidība,* die Durchdringlichkeit, Permeabilität.

Avots: EH I, 261

caũrspîdība, * die Durchsichtigkeit: ūdens c. MWM. IX, 46.

Avots: ME I, 366

cē̦lsirdība, die Grossmütigkeit Plūd., Llv. II, 285.

Avots: ME I, 377

ciêtsir̂dība, die Hartherzigkeit.

Avots: ME I, 397

cildība,* cildenība A. XII, 157.

Avots: ME I, 381

cimdībâs iešana sei um Wenden die Gewohnheit der einberufenen Rekruten vor dem Antritt des Kriegsdienstes die ihnen bekannten Mädchen aufzusuchen, um von ihnen als geschenk Handschuhe (cimdi), Socken u. a. zu bekommen. cimdībās iet sei auch ein Hochzeitsgebrauch.

Avots: ME I, 383

‡ daũdzļaudība* M. 245, starke Belebtheit.

Avots: EH I, 310

daũdzvā`rdība, der Wortschwall, Pleonasmus.

Avots: ME I, 444

dažâdĩba, die Verschiedenheit, Mannigfaltigkeit: cilvē̦ki dzīvuo dažāduos apstākļuos; šī apstākļu dažādība rada uzskatu dažādību.

Avots: ME I, 445

‡ dažaidība Strods Par, vōrdn. 67, = dažâdība.

Avots: EH I, 311

divveidība ,* Dimorphismus Vēr. II, 1054.

Avots: ME I, 473

dižsir̃dĩba, die Grossherzigkeit Sassm.

Avots: ME I, 476

drùošsir̂dĩba, die Herzhaftigkeit, Kühnheit: tie varēja izrādīt savu druošsirdību, spē̦ku un izmanību BW. III, 1, 2.

Kļūdu labojums:
izrādīt = pierādīt

Avots: ME I, 508

dundĩbas, s. dunda.

Avots: ME I, 516

dzèmdĩbas, die Niederkunft, das Wochenbett: mirst 50. daļa nuo visām sievām dzemdībās A. XIV, 390.

Avots: ME I, 544

I gadība, die Zufälligkeit, Begebenheit L., Bergm.: lai griežamies rībuošā gadību ritumā Rainis.

Avots: ME I, 581

II gadība, die Tüchtigkeit, Rechtschaffenheit, [Zucht bei Glück II Tim. 1,7]: viņš arī bij priekšējuos laikuos savas gadības pēc apsūdzē̦ts tapis II Mak. 14,38. Zu gadīgs.

Avots: ME I, 581

gãdĩba, die Sorge, Fürsorge: nu tuo saņēma ve̦cmāte savā gādībā BW. tē̦va gādībā par sievu un bē̦rniem.

Kļūdu labojums:
BW. = BW. I, S. 174

Avots: ME I, 615

‡ gadības Behnen, Brucken, Kurs., = radības, die Niederkunft: kaimiņuos bijušas g. Zu gadība I.

Avots: EH I, 375

‡ *galdība; in der Verbindung uz galdību Segew., auf Kredit. Vgl. gaidības 2.

Avots: EH I, 376

gaĩdĩbas,

1): ķēniņiene ... bijusi gaidībās Pas. X, 332 (aus Serbigal). Cieba ... atruoduoties tagad gaidībās Janš. Līgava I, 461.

Avots: EH I, 376

gaĩbĩbas [N. - Bartau, gàidĩbas C.],

1) die Erwartung der Gebur, die Schwangerschaft:
viņiem gaidības. sieva gaidībās, die Frau ist hochschwanger, die Geburt ist bald zu erwarten AP., Druw.;

2) iztrūkumu nuorunāja uz gaidībām, das Fehlende verabredete man abzuwarten
Rīg. Av.

Kļūdu labojums:
besprach = verabredete

Avots: ME I, 583

gaŗvaluodība, die Schwabbelei, die Weitschweifigkeit.

Avots: ME I, 608

gùodĩba,

3): uz ... guodībām sūta svē̦tuo Jāni Pas. X, 415; ‡

4) "= saticība" (?) Frauenb.: ka manai meitai būtu guôdība ² ar znuotu.

Avots: EH I, 423

gùodĩba,

1) die Herrlichkeit:
viņš mirdams ne˙kuo neņems līdz, un viņa guodība tam neies pakaļ Ps. 48, 18. vairs nesapruotuot ve̦claiku guodību Kundz.;

2) ernstes, feierliches, würdiges Wesen:
pretim man brauca baznīcē̦ni ar svētdienas guodību uz sejām JR. IV, 33;

3) das Fest, der Schmaus, die Festlichkeit:
kāzu guodībā jābūt visam spuodram un jaukam BW. III, 1, 100. Gew. d. Pl.: vilciņš zaķi aicināja sava bē̦rna guodībās BW. 2321. visi rīkuojās, it kâ uz kādām lielām guodībām Kaudz. M. viņš pa guodībām vien vairāk dzīvuojuot Kaudz. M. raduos arī ne˙kad guodību netrūkst Kaudz. M. bišu guodības, das Zeidlerfest LP. V, 410.

Avots: ME I, 689

gùodsir̂dĩba ,* die Ehrenhaftigkeit.

Avots: ME I, 691

grãmatvedĩba ,* die Buchführung.

Avots: ME I, 644

grèizsir̂dĩba ,* die Eifersucht : drīz izgaisinās sīkuo greizsirdību Rainis.

Avots: ME I, 648

grũtsir̂dĩba, die Schwermut: slimuo ar stipru grūtsirdību Vēr. II, 312.

Avots: ME I, 670

[gudĩba (?), die Vorstellung, die Einbildung Wid. - Wenn zuverlässig, wohl zu gudrs, li. gùsti (prt. gudaũ) "klug werden".]

Avots: ME I, 674

gulˆdības ² : dejuoja guldību deju Janš. Līgava I, 396.

Avots: EH I, 416

gulˆdĩbas ² [Nigr, Ruj.], das Betten der Braut: guldības siers, = guldāms siers Apsk. I, 68.

Avots: ME I, 676

ìekuôdĩba,

2): auch A.-Schwanb.

Avots: EH I, 524

ìekuôdĩba,

1) [Hartnäckigkeit]:
veini ar lielāku, uotri ar mazāku iekuodību Vēr. II, 59;

[2) "das Bestreben zu schaden (einem Feinde)":
viņam liela iekuodība uz mani AP.].

Avots: ME II, 33

ìevedĩbas die Einführung, der Einzug: es nāku, ja ne vairs uz izvedībām, tad jel uz ievedībām, juo man arī pašam ir šuodien jātaisās pie jauna saimnieka Kaudz. M.

Avots: ME II, 87

‡ izgadĩba,

1) (Neologismus?) die Gelegenheit
Balss: laba i. Bers., Smilten. man būs i. viņu satikt N.-Peb.;

2) "= iztapība" Zvirgzdine (vgl. r. угодить).

Avots: EH I, 446

izklaîdība ,* die Zerstreutheit, Konfusion: šis savā duomu izklaidībā sauca Lautb. tie pieņe̦mas izklaidībā A. XII, 18. sēdēs viņam uznāca izklaidības brīži Vēr. I, 276.

Avots: ME I, 751

‡ izklīdĩba,* Isoliertheit BielU.

Avots: EH I, 456

izlaîdĩba, die AUsgelassenheit, Ungezogenheit: bē̦rni nuodevās izlaidībām A. XII, 318.

Avots: ME I, 761

izšķẽrdība, die Verschwendung: katru dienu dzīvuo izšķērdībā LP. VI, 62.

Avots: ME I, 810

izvedĩba, die Geschicklichkeit, Gewandtheit: ar savu izvedību, uzticību tāds jau stāvēs vai diviem, trim mūsu ļaudīm pretim Sil.

Avots: ME I, 826

kâdĩba ,* die Qualität St.: cik jauks viss dieva gādībā vis˙dažādākā kādībā Druva II, 1176.

Avots: ME II, 186

‡ kādības (?) "?": ejat, meičas, kādībās (Var.: kādīļās)! Tdz. 36256 var.

Avots: EH I, 598

ķil˜dĩba, die Zank-, Händelsucht A. XI, 140.

Avots: ME II, 380

labsir̂dĩba, die Gutherzigkeit: stipriem cilvē̦kiem piemīt labsirdība LP. XIII, 522 [falsch!].

Avots: ME II, 398

lāgadĩba,

1) Rechenschaft
Ench. 22, Manz., Elv., St.: ka es varu... pastāvēt un pilnīgu lāgadību duot Kleinschmidt. par tuo tiem būs lāgadību duot suoda dienā Matth. 12, 36;

2) der Rechtsspruch
L.;

3) Vergeltung, Beschenkung
Bergm.: [gan viņš par tuo dabūs lãgadību, ihm wird schon dafür (Ubel) vergolten werden Wilzen;

4) Tüctigkeit
U.: viņam nav ne˙kādas lāgadības Peb. n. U.;

5) dievam duot lāgadību Bergm. n. U., Gott die Ehre geben;]

6) ein Malheur, Unglück:
būs uz ceļa kāda làgadība ² nuotikuse Mar. n. RKr. XV, 122. Alswig;

[7) "Ordnung":
tanīs mājās nav ne˙kādas lāgadības Nötk.].

Avots: ME II, 437

lẽtsir̂dĩba, die Zärtlichkeit St.; die Nachgiebigkeit Smilt.; [leicht zu bewegendes Gemüt U.].

Avots: ME II, 463

lĩdzgãdĩba ,* die Mithilfe B. Vēstn.

Avots: ME II, 480

[līdzstràdĩba ,* Mitarbeit: l. Baltijas Vēstnesī Deglavs Rīga II, 1, 454.]

Avots: ME II, 482

lĩdzvàldĩba ,* die Mitregentschaft.

Avots: ME II, 482

lìekvā`rdĩba ,* der Wortkram, Wortschwulst, das Wortgeklingel.

Avots: ME II, 497

liẽlsir̂dĩba,

1) die Heftigkeit, Hartnäckigkeit:
savā lielsirdībā viņš izdara daudz aplamību;

2) die Grossmut
(ungew.): par jūsu lielsirdību pateicuos Alm. dievs viņu bija ar lielsirdību un gaišu prātu apbalvuojis Launitz Stāsti 67.

Avots: ME II, 502

lìetvedĩba,* die Geschäftsführung Latv.

Avots: ME II, 508

màldĩba:* labirintā jeb maldības alā Dünsb. Koša rotas k. 25.

Avots: EH I, 780

màldĩba,* der lrrtum, die Verirrung: man sirds vairs nespēj saldi aluoties, nedz nuoduoties vairs sapņu maldībām Vēr. I, 824.

Avots: ME II, 557

[mazgadĩba ,* die Minderjährigkeit Wid.]

Avots: ME II, 571

mazsir̂dĩba, die Geringherzigkeit.

Avots: ME II, 574

medĩba: auch (sg. t.) Kaltenbr.: uz medības braukalējuši.

Avots: EH I, 795

medĩba, gew. der Pl. medĩbas, die Jagd: ķēniņš aizbraucis pie uotra ķēniņa medībās JK. III, 76. kaķis iziet uz medībām LP. III, 98. nu aizgāja me̦lnais runcis pār Daugavu medībā BW. 2251, 4. tie nuodarbuojas vairāk tikai ar medību A. IV, 305.

Avots: ME II, 590

‡ mēdība (wo?) "mēdīšana".

Avots: EH I, 805

‡ mērdība "mērdēšanās" Lettg. (Strods Par. vōrdn. 111).

Avots: EH I, 807

mîkstsir̂dĩba ,* die Weichherzigkeit.

Avots: ME II, 643

I muôdĩba, die Wachsamkeit L.: viņš gluži kâ bez muodības Bers.

Avots: ME II, 682

mudĩba, die Munterkeit U.

Avots: ME II, 659

naîdĩba, die Feinseligkeit, Feindschaft; der Hass, Neid: ilgi tie ar naidību tuo pārgruozīt par muļķību, kuo gudri darīj(i)s, nenuokavēs Hug.

Avots: ME II, 689

neatlaîdĩba, die Unablässigkeit, Beharrlichkeit: latvieša neatlaidība A. XX, 559.

Avots: ME II, 707

nebèdĩba, die Sorglosigkeit: bet reiz līde̦kla, liela, liela izaugusi, nebēdība aizmirsa šuo nuoteikumu LP. V, 109.

Avots: ME II, 708

negadĩba, die Untugend: pade̦vušies dzeršanai, kāršu spēlei un citām negadībām A. XV, 2, 419.

Avots: ME II, 711

negãdĩba, negãde * Rainis, die Sorglosigkeit: tā ir ve̦cāku negādība, ka bē̦rni iestājas skuolā, nemācē̦dami grāmatu lasīt Ahs. iepriekš neteica par gaŗuo ceļu, biedru negādi Rainis.

Avots: ME II, 713

negùodĩba, die Unehrlichkeit, Unredlichkeit.

Avots: ME II, 714

nejaũdĩba ,* das Unvermögen, die Schwachheit Akur.

Avots: ME II, 716

nemàldība, die Unfehlbarkeit, Infallibilität: pāve̦sta nemaldība. ticēja dē̦la nemaldībai Blaum.

Avots: ME II, 722

nenùovīdĩba, die Missgunst: lai me̦tam acis kur me̦zdami, visur re̦dzama dabas māmiņas nenuovīdība LA. vēlākā dzīvē guļ pār visu ģimenes dzīvi nesaticība. nenuovīdība naids Stari II, 621.

Avots: ME II, 725

[nepieēdĩba ,* die Unersättlichkeit Wid.]

Avots: ME II, 727

nepìelaîdĩba, Mangel an Zuvorkommenheit, Leutseligkeit, Unzugänglichkeit: priekšnieks... izkliegts savas nepielaidības pēc A. XII, 333.

Avots: ME II, 728

nepil˜ngadĩba ,* die Minderjährigkeit.

Avots: ME II, 727

[nesvabadĩba ,* Unfreiheit.]

Avots: ME II, 734

netrûdĩba ,* die Unverweslichkeit: (dievs) var bē̦rna atliekām duot netrūdību Rainis.

Avots: ME II, 737

nevedĩba ,* die Unförmlichkeit: tā suoļu nuoskaņa nuo mūža spē̦ka, kas nāk caur neveidības tuksnesi Rainis.

Avots: ME II, 739

nevīdĩba, der Neid, die Missgunst Rainis; gew. nenùovīdĩba.

Avots: ME II, 740

[neviênâdĩba ,* Ungleichheit.]

Avots: ME II, 740

‡ nīdība, Hass, Neid Diet.

Avots: EH II, 26

nuolaîdĩba, die Nachlässigkeit, Fahrlässigkeit: caur manu nuolaidību nelaime nuotikusi Blaum. tikumīga nuolaidība, sittliche Verkommenheit Konv. ^2. 414.

Avots: ME II, 807

nuõmuodĩba: "muodrība" M. 9.

Avots: EH II, 71

nuõmuodĩba, das Wachsein: laimīgs bē̦rna miegs bez nuomuodības Dünsb.

Avots: ME II, 824

nuorûdĩba,* die Abhärtung: dažādas biedrības rūpējās par cilvē̦ku nuorūdību kâ miesas, tâ gara ziņā A. XVII, 13.

Avots: ME II, 841

[nuovīdĩba, das Wohlwollen Wid.]

Avots: ME II, 888

‡ ņurdība M. 57, 58, brummiges Wesen.

Avots: EH II, 116

uotrâdĩba, die Gegensätzlichkeit, Verkehrtheit, das Gegenteil: ideja pārvēršas uotrādībā MWM. IX, 397.

Avots: ME IV, 424

palaîdība: auch Seyershof (mit aî ² ): viņš tuo naudu ņems palaidībai; die Ungebundenheit L.

Avots: EH II, 147

palaîdība, palaîdîgs, s. palaîdnĩba, palaîdnîgs.

Avots: ME III, 54

parãdĩba, die Erscheinung: dabas parādība, Naturerscheinung; früher dafür parãdĩjums: es redzēju nakts parādījumā Dan. 7, 2.

Avots: ME III, 88

pãrpludĩbas Caun., = plûdi.

Avots: ME III, 170

pãrraĩdĩba,* die Übertragung, Vererbung: tube̦rkulōzes pārraidība uz uotru Druva I, 121.

Avots: ME III, 171

pãrvàldĩba: muižas pārvaldību Pas. IX, 477.

Avots: EH XIII, 215

pãrvàldĩba, die Verwaltung: viņa atrada par nepieciešamu vajadzību kasi saņemt savā pārvaldībā Aps.

Avots: ME III, 185

‡ pãrveidība,* die Umgestaltung: pasaules uzskats tiecas uz pilnīgu pārveidību Burtnieks 1934, S. 258.

Avots: EH XIII, 215

pašpãrvàldĩba,* die Selbstverwaltung: zemes pašpārvaldība.

Avots: ME III, 116

pavadĩba,

1) die Begleitung:
atļāva mūs ve̦ctē̦va pavadībā Kleinberg. bars bē̦rnu divu pusaugu skuķē̦nu pavadībā A. v. J. 1901, 2. bez dziesmu pavadības Etn. II, 145;

2) der Pl. pavadības, eine bei der Ausbegleitung der Rekruten ausgerichtete Feier
Mar. n. RKr. XV, 129.

Avots: ME III, 131

pìeglaũdĩba "pieglaudīga daba": kaķes pieglaudība Dz. Vēstn.

Avots: ME III, 250

pìelaîdĩba,

1) Toleranz:
viņš cildina ticības pielaidību Plūd. Llv. II, 134;

2) Nachgiebigkeit
N.-Peb., Ronneb.; "gefätliges Wesen" Gr.-Würzau.

Avots: ME III, 264

pìerãdĩba, der Nachweis: galda drāna, pierādības dēļ, nebūs tâ sapuvuse LP. VII, 457.

Avots: ME III, 284

pil˜ngadĩba,* die Volljährigkeit.

Avots: ME III, 215

radība,

1): šis tas cilvē̦kam pa radībai ir pielikts, kuo viņam nevajadzē̦tu (z. B. eine od. die andere Krankheit)
Orellen;

2): plur. radības, das Verwandtschaftsverhältnis (?):
mēs ar jums ne˙kādās radībās nestāvam, nedz ar jums gribam draudzību vest Pēt. Av. II, 208;

4): radības, die Nieder-kunft -
auch AP., Saikava, Sessw.: jaunajai ve̦de̦klai ceļā kļuva radībiņas BW. 35530, 5. radībām vistu kaušu, krustabām sivēniņu 1139. - Das Zitat aus LP. VI, 535 (ME. III, 462) ist wie folgt zu verbessern: "uotrā rītā bij muižā trīs jaunas radības: ķēvei bija dē̦ls, ēstvārītājai ... dē̦ls un cienmātei arī dē̦ls".

Avots: EH II, 348

radĩba,

1) die Schöpfung
U.; das Geschöpf: visa radība, die ganze Schöpfung, alles Erschaffene U. ne˙viena dzīva radībiņa Etn. II, 89;

2) die Verwandtschaft
U.: te ir mana paša radība vien, hier sind nur meine Verwandten U.;

3) die Geburt
U.;

4) die Vermehrung
Bergm. n. U. - Der Plur. radĩbas, die Niederkunft; das Wochenbett: radības se̦nākuos laikuos gŗūtniece nuogaidīja un pavadīja pirtī BW. I, S. 175. tur ir jaunas radības, da gibt es bald Kindtaufe U. uotrā rītā bij muižā jaunas radības: ķēvei dē̦ls, ēstvārītājai dē̦ls un cienmātei dē̦ls LP. VI, 535. ragana nuogājuse radībās par ve̦cmāti VI, 845. radībās gulē̦dama VII, 526; Etn. II, 22. Zu rads, radît.

Avots: ME III, 461, 462

radĩbas: auch Golg., Saikava.

Avots: EH II, 348

radĩbas (li. radýbos "Fundgeld"), = atradums, der Fund: kam zudības, - man radības Mar. n. RKr. XV, 132. Zu rast "finden".

Avots: ME III, 462

rēdība, Rechnung Für. I; rēdību duot, Rechnung tun. Zu rēdît I.

Avots: ME III, 517

rīdĩbas,* die Parforcejagd Dr.

Avots: ME III, 535

sagaidĩbas, der Empfang, die Bewillkommung: nenākšuot uz jaunā skuoluotāja sagaidībām Seibolt.

Avots: ME III, 623

saldība, die Süssigkeit Für. I (gew. salˆdums); vgl. li. saldỹbė dass.

Avots: ME II, 669

šaudĩba,* Beweglichkeit, Unstätigkeit Wid.: ja... ķermeni atdzisina, tad daļiņu šaudība mazinās Pūrs III, 61.

Avots: ME IV, 5

šàursir̂dĩba,* die Engherzigkeit Vēr. II, 479; A. 1896, S. 401; Jauna Raža IV, 62.

Avots: ME IV, 7

savâdĩba,

1) Eigentümlichkeit, Besonderheit
U.;

2) der Unterschied.

Avots: ME III, 781

savveidĩba,* die Originalität, Eigenart.

Avots: ME III, 794

‡ sēdība (li. sėdyba "ein Wohnsitz"),

1) ein Wohnsitz, -ort; auch ein Platz, wo ehemals ein Haus gewesen ist
Auleja;

2) "tâ sauc katrā uolnīcā zemes gabalus pie sē̦tām, kas arī viņuos laikuos nebij šņuorēs sadalīti" (mit ê) Oknist n. Fil. mat. 39.

Avots: EH XVI, 480

se̦nâdĩba* die Altertümlichkeit Wid., Dr.

Avots: ME III, 816

sir̂dĩba,

1): spē̦ks man ir ruokâs, s. krūtīs Blaum. Raksti V ⁵ (1939), 221.

Avots: EH II, 488

sir̂dĩba,

1) der Mut, der Eifer:
jūs caur savu uzticību, krietnību, sirdību un labsirdību e̦sat pelnījuši Lautb. Luomi 10. arī mazas kārtas cilvē̦kam vīrestība un sirdība krūtīs mīt ebenda 65;

2) das Erbostsein, der Zorn
U.

Avots: ME III, 843

skaĩdrsir̂dĩba, die Reinheit, Lauterkeit des Herzens Vēr. l, 685.

Avots: ME III, 865

‡ skaistvārdība,* die Schönrederei: patosa pilnu skaistvārdību M. Bendrupe Daugava 1940, 5. 52.

Avots: EH II, 498

skàudĩba, der Neid, die Missgunst U.: uz tiem nuoskatījās ar lielu cienību un skaudību Apsk. v. J. 1903, S. 186, saimniece atteikuse skaudības pilna LP. I V, 216.

Avots: ME III, 875

šķiedĩba, die Verschwendung MWM. v. J. 1898, S. 584.

Avots: ME IV, 51

skundība "Missgunst, Abgunst" St.

Avots: ME III, 905

‡ sle̦pkuodība Pēt. Av. IV, 175, = sle̦pkavĩba.

Avots: EH II, 524

‡ smirdība "?": saimniecība ar tādiem netīrumiem un smirdību savienuota Dünsb. Joc. pas. un stāst. 50.

Avots: EH II, 538

sùodĩba: (Strafgericht) schon Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 282).

Avots: EH II, 609

sùodĩba, das Strafgericht, die Strafe, die Plage (der Fluch), schwerstes Elend U.: ak tavu suodību, o über das Elend! U. suodība tiem uzbrukuse LP. VII, 346, dieva suodība MWM. X, 566. par tādu grē̦ku tai ciltei ir lielas suodības RKr. XII, 43. krievu suodība U., die Lustseuche.

Avots: ME III, 1135

spaidĩba, die Bedrfingnis, der Druck L., U.: spaidības laikā Lenz Spred. grām. v. J. 1764, S. 243; spaidības darbi, notgedrungene, nicht verschiebbare Arbeiten U.

Avots: ME III, 980

‡ *spīdība (od. *spīdībe?), der Glanz: acc. s. spīdībe Und. Ps. I, ₆ .

Avots: EH II, 552

spindĩba "?": manai dabai spindĩba (Empfindlichkeit?) ir sveša Seibolt.

Avots: ME III, 997

spriedĩbas,

2): viņiem atkal lielas s. (mit iê ² ) Stenden.

Avots: EH II, 560

spriedĩbas,

1) "die Klemme":
ārā nuo spriedībām tīšām tuo rausiet Lapsa-Kūm. 137;

2) die Beratung, das Erwägen:
lai nāk valsts dienā uz spriedībām lielām Dünsb. Par. 22. Zu spriêst 2 resp. 3.

Avots: ME III, 1022

staļģēdîga mute, ein Leckermaul U.

Avots: ME III, 1043

stràdĩba,

1) "?": ietaisīt labas strādības (Äcker?)
meža zemē Wenden;

2) die Arbeitsamkeit:
krietni pilsuoņi derēja cītības un strādības priekšzīmei Vēr. II, 276. strādības gars Klaust. 74.

Avots: ME IV, 1084

strĩdĩba,

1) eine Streitsache, ein Streit, Zank
U.;

2) die Zanksucht
V.

Avots: ME IV, 1091

svabadĩba, die Schlaffheit (von Stricken), Ungebundenheit, Losgebundenheit; Freiheit U.: šīs visas būs vaļas un svabadības dienas Glück 1 Makk. 10, 34.

Avots: ME III, 1139

‡ svaidība (Neologismus?), Wankelmut: cīnījās pret viņas nepastāvību un svaidību J. Veselis Dienas krusts 31.

Avots: EH II, 611

svešâdĩba,* die Seltsamkeit Brasche.

Avots: ME III, 1151

tagadība,* die Gegenwart: pīšļuos grauta tagadība grims MWM. VIII, 465.

Avots: ME IV, 123

tīdĩba, die Neckerei U.

Avots: ME IV, 199

trejâdĩba,* die Dreifaltigkeit: šī trejādība parādās . . . cilvē̦ka miesas būvē MWM. XI, 205.

Avots: ME IV, 228

trijaidība, s. trijādība.

Avots: ME IV, 233

trijādĩba U., *trijaidība > trīaidība Manz. Lettus, die Dreieinigkeit U.; die Dreiheit Dr.

Avots: ME IV, 234

‡ trūdība, das Modern, Verwesen: kas šeit sē̦ts uz trūdības, tas atkal zels un atjaunuosies Bergm. Saņ. spr. māc. (1795) 204.

Avots: EH II, 699

uzvedĩba,* das Betragen Ar., Wid.: oficiera... uzvedība stāv pāri katrai uzslavai Ezeriņš Leijerk. II, 47. viņa nav mierā ar savu uzvedību Seibolt.

Avots: ME IV, 397

vadĩba LKVv., die Leitung, Anführung.

Avots: ME IV, 430

vâjsirdĩba,* die Schwachherzigkeit Brasche.

Avots: ME IV, 493

vàldĩba: mit al˜ Pussen.

Avots: EH II, 751

vàldĩba Wolm. u, a., val˜dība Dond., die Herrschaft, Regierung; valdības kungs Frauenb., der Disponent, Bewirtschafter eines Gutes.

Avots: ME IV, 451

vaļsir̂dĩba, die Offenherzigkeit, Offenheit: vaļsirdība pret vaļsirdību (gegenseitige Offenheit) Blaum. Pazud. dēls 13. velti valkājis... manu vaļsirdību Rainis Göte VI, 73.

Avots: ME IV, 466

vedĩba, die Förderung U., Sehren: nav visiem viena vedība, es fördert sich nicht allen gleich Biel. n. U.

Avots: ME IV, 521

vedĩbas,

1): māsiņai vedībiņas BW. 32529, 3;

2): hinter "Janš." ME. IV, 521 zu ergänzen "Apsk. 1903, S. 13".

Avots: EH II, 767

vedĩbas (li. vedybos bei Būga KSn. I, 230 ² ),

1) die Hausbringung der Braut
St. (vedība), U.; (vedība) die Brautfahrt L.; "kāzas skatuoties nuo līgavaiņa puses" Mar. n. RKr. XV, 142: ja līgava bija iepre̦cē̦ta vīra mājās, tad vis˙pirms dzēra vedības RKr. XVI, 166. circenim kāzas dzēra, blusa leca vedībās BW. piel. ² 2728, 3. aicināšu vedībās BW. 15840, 1. bāliņš lūdza vedībās 15888;

2) ein Schmaus nach Beendigung der Mistausfuhr:
mē̦slu vedības pavasarā Janš.

Avots: ME IV, 521

‡ veltēdība Pēterb. Av. 1863, S. 4, der Müssiggang.

Avots: EH II, 770

vidujādība, die Mittelmässigkeit L.

Avots: ME IV, 580

viênâdĩba, die Einfältigkeit L.; die Gleichförmigkeit U., die Gleichheit.

Avots: ME IV, 657

vienaidība Vnd. Psalmen 27, Manz. Post. II, 244, Glück Epheser 4, 3, Einigkeit. S. dazu Augstkalns FBR. X, 108 f.

Avots: ME IV, 656

viênlaidĩba* "?": nepārtrauktā vienlaidībā (Einförmigkeit?) stîepjas māju rindas Kaudz. M.

Avots: ME IV, 660

‡ viensirdība Stender Deutsch-lett. Wrtb., Eintracht.

Avots: EH II, 797

viênvàldĩba;* Alleinherrschaft.

Avots: ME IV, 668

‡ viênvārdība* M. 317, die Gleichnamigkeit.

Avots: EH II, 797

viênveidĩba,* Einförmigkeit: ļuoti šaurās vienveidības ruobežās A. XX, 832.

Avots: ME IV, 668

vìrsvadĩba,* der Oberbefehl: virsvadība par . . . sauszemes un jūru spē̦ku piede̦r ķeizaram Konv. ² 253.

Avots: ME IV, 616

vìrsvàldība,* die Oberherrschaft: virsvaldību atstāja stiprākam A. v. J. 1896, S. 74.

Avots: ME IV, 616

žẽlsir̂dĩba, Wehmut, Mitleiden St.; Barmherzigkeit.

Avots: ME IV, 806

ze̦msirdĩba,* die Niederträchtigkeit, Gemeinheit Ahs.: liekulība un ze̦msirdība Jans. Fauni vai klauni 11. smīnēšana, pilna ze̦msirdības Niedra Kad mēnesis dilst 19.

Avots: ME IV, 712, 713

zudĩba: viņa ... atcerējās Pauļa zudības (dass P. etwas verloren hatte) Austriņš Raksti V, 71.

Avots: EH II, 812

zudĩba L., St., U., zudĩbas, der Verlust: kam zudības, man (at)radības (sagt jem., der etwas Verlorenes gefunden hat) Peb., Saikava. zudībā iet, verloren gehen: kad tikai kāda kniepadata neiet zudībā MWM. X, 302 (ähnlich Janš. Mežv. ļ. II, 206). cik daudz... aizies graudu zudībā A. v. J. 1899, S. 167. - mēneša zudība, Abnahme des Mondes U.

Avots: ME IV, 749

zūdĩba,

2): kam zūdības, man atradības Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 281.

Avots: EH II, 813

zūdĩba,

1) die Sorge:
sludināt zemniekiem evanģēliski aizliegtuo zūdību par maizi Plūd. Llv. II, 226; Plur. zūdības, Sorgen, Plackereien LKVv.; der Schmerz Asp.;

2) das Verlorengehen:
mirkļu parādības, zūdībai un aizmirstībai le̦mtas Veselis Daugava I, 426.

Avots: ME IV, 754

aizbildniecĩba, Vormundschaft, Protektorat: par bē̦rna mantu ieceļ aizbildniecību MWM. V, 377. mana ve̦dekla bez manas ziņas mani tur aizbildniecībā Vēr. I, 523. tas atraidījis priekšlikumu pieņemt angļu valdības aizbildniecību par šuo salu A. XIII, 417.

Avots: ME I, 19

àizdzer̂t,

1) eig. trinkend entfernen, verloben, Verlobung feiern:
dzirdu tevi aizdzer,uot BW. 4976, 14;

2) früher vollauf trinken, früher feiern:
mēs pie jums jau nu e̦sam divējādu guodību aizdzē̦rušI; kad mums reiz būs guodības, tad jums jānāk pie mums atdzert JK.

3) kuo tur aizēdīsim, kuo aizdzersim Str.

Avots: ME I, 24

àizmaskuôt, tr., maskieren, verbergen: muižnieki ir aizmaskuojuši valdībai lietu patiesuo stāvuokli Stari II, 225.

Avots: ME I, 38

apakš, eine verkürzte Form von apakša, dial. apukš, apuš, apuž, apš, apakšan, unter, Präp. mit d. Gen.,

1) lokal:
apakš zemes tē̦vs, māmiņa Ar. 154. es pamuku dre̦bē̦dama apakš kupla uozuoliņa BW. 1377, 4;

2) uneigentliche Verwendung ist sehr selten:
apakš ruokas iet, im Arm gehen; apakš ruokas pirkt, pārduot, unter der Hand, d. h. ohne Vermittelung kaufen, verkaufen; viņš ņurdēja apakš sevis, er brummte bei sich selber; apakš vēja stāvēt, unter dem Winde stehen. apakš vēja dē̦la māte manu balsi klausījās BW. 501. kas tik sē̦ri gavilēja apakš saules vakarā BW. 142, wer sang so wehmütig am Abend nach dem Untergange der Sonne;

3) zur Bezeichnung eines untergeordneten Verhältnisses selten:
Sprw. labāk apakš ve̦ca vīra bārzdas, nekā apakš jauna vīra pātagas. apakš laba kunga dzīvuot, unter einem guten Herrn dienen. Unzweifelhafte Germanismen: apakš Poncija Pilāta, unter P. P., apakš viņa vadības, unter seiner Leitung, st. viņa vadībā, cf. Endzelin Pr. I, 33.

Kļūdu labojums:
1377 = 13377
dē̦la māte = dē̦lu māte

Avots: ME I, 72, 73

apsmerdêt, tr., bestänkern: viņš ikvienu radības gabalu var apsmerdēt Liev., J. Kaln., C.

Avots: ME I, 123

‡ aptiẽktiês Dunika, Kal., heimlich herumgehen (-schleichen) um: a. (medības) ap meža stūri.

Avots: EH I, 122

apvèltît, tr.,

1) beschenken mit Brautgeschenken:
brūte apveltīja brūtgana radus BW. III, 1, 85; visas ē̦ku durvis ar prievītēm 11;

2) beschenken überhaupt:
suns apveltījis zemnieku ar naudu LP. VII, 483. pavasaris grib nuo jauna apveltīt dienas radības JR. V, 25. apveltīt ar lielā me̦stra guodu MWM. VI, 412.

Avots: ME I, 135

atcelˆt (li. atkélti), tr.,

1) zurückheben:
ratus atpakaļ; hebend öffnen: vārtus;

2) in einem Boote herüberbringen:
atceļ viņu šai pusē;

3) zurückrücken:
ruobežu Kaudz. M., žuogu;

4) zurückhebend beseitigen, aufheben, annullieren, rückgängig machen:
apskaudības LP. V, 20; pesteli, līgumu, likumu, spriedumu;

5) absetzen, entsetzen:
viņš atce̦lts nuo sava amata. Refl. -tiês:

1) sich entfernen:
asiriešu ķēniņš atcēlās uz Damasku II. Kön. 16, 19. māte atceļas nuo ratiņa Liev.;

2) abstossen (mit einem Boote) vom Ufer.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen): asiriešu ķēniņš atcēlās uz Damasku II. Kön. 16, 19.

Avots: ME I, 152

atdzer̂t [li. atgérti], tr.,

1) etw. abtrinken;

2) trinkend entfernen, verscheuchen:
nāc še pie karaļa atdzert paģiras Rain.;

3) nachtrinken, nachfeiern:
mēs pie jums nu e̦sam divēju guodību atdzē̦ruši; kad mums reiz būs guodības, tad jums jānāk pie mums atdzert J. Kaln. Refl. -tiês,

1) den Durst löschen, sich laben:
abi biedri iegavilējās, steigdami turp atdzerties LP. VI, 510. tur atdzeŗas meža uozuoli Psalm. 104, 11. man tā slāpst, ka nevaru atdzerties, es durstet mich so sehr, dass ich mich nicht satt trinken kann;

2) trinkend sich erholen, zu sich kommen:
kundze nuo lielajām izbailēm atdzērās MWM. II, 366;

3) bis zum Überdruss trinken, so dass das Getrunkene widerwärtig wird:
atdz. ūdens.

Kļūdu labojums:
meža uozuoli = meža ēzeļi

Avots: ME I, 156

atradi = atradības, A. X, I, 629.

Avots: ME I, 183

atspîdums, der Abglanz, Widerschein, Abspiegelung: mēness staru atspīdums Daugavā kā sudrabs lejas A. XX, 285. uguns atspīdums nuo krāsns mainījās Aps. IV, 3. ikkuŗš cilvē̦ks ir sociālās pasaules atspīdums Pūrs I, 19; dafür bei Dünsb. atspîds: tu, manas guodības atspīds.

Avots: ME I, 195

atvasinât, tr., ableiten: vārdus atvasina ar atvasināmām galuotnēm, die abgeleiteten Wörter bildet man mit Suffixen. sociālas parādības atvasināt nuo viena un vēl tik nenuoteikta faktuora Vēr. I, 1385. Von Kronwald in die Schriftsprache eingeführt, jetzt allgemein gebr.

Avots: ME I, 207

bàudît: mit aũ auch Gramsden n. FBR. IX, 94, Orellen n. FBR. XI, 37, Wainsel n. FBR. XIV, 78, N.-Wohlfahrt. Subst. baudĩjums, der Genuss: dzē̦ruši uz pašam atvadībam kâ pēdējuo baudījumu katrs pa tasei kafijas Janš. Līgava II, 204.

Avots: EH I, 206

‡ blēdnĩba Warkl., = blêdība.

Avots: EH I, 229

‡ cĩle, Unternehmungslust, Kraft ("sirdība, dūšība, spēcība") Frauenb.: tev ir gan laba c˙!

Avots: EH I, 276

cìtība, der Eifer, die Strebsamkeit: krietni pilsuoņi derēja cītības un strādības priekšzīmei Vēr. II, 276.

Avots: ME I, 392

druvības,

1): "radības druvā" Durben. "nezinu, kas ir druvības". "kad kādai sievai . . . druvā gadās tinības" Janš. Mežv. ļ. II, 486.

Avots: EH I, 337

I gàisība: auch Ruj.; "aušība, izklaidība" (mit aĩ ) Wolgunt.

Avots: EH I, 377

gaũsinât (li. gaũsinti "bereichern"),

1) verschlangsam, reichlich machen, segnen, Segen, Gedeihen verleihen:
dieviņ, gausini, kupini, briedini jaunu rudzu maizīti! dievs gausin, gesegnete Mahlzeit (beliebter Gruss an Essende). dievs tev maģuma gausinās, ka tev būs iztikt Manz. pūķis tup aiz sijiņas, siekā rudzus gausināja BW. 8103. gausini, Laimiņa, māsiņas pūru Ltd. 878;

2) verlangsamen:
zirga suoļuos Niedra. [tagadējā valdības polītika zemes lietās gausina zemes reformu LW. 1921, No 48,1 ₂ .]

Avots: ME I, 612

guodastĩba Gold., = guodība.

Avots: ME I, 688

guôzêt [Kr., PS., C.], -ẽju, guozît, -u, -ĩju, guozât St., U., Elv., guoztīt U., tr.,

1) wärmen, sonnen:
kaķis guozēja saulē baltuo pavēderi Dok. A. guozīt kaulus saulē Manz. jūŗas radības guozē savus luocekļus Vēr. I, 237;

2) rösten, schmoren:
zirņus guozēt, geweichte Erbsen in der Ofenröhre rösten Mag. XIII, 2, 44. guozē̦ta maize LP., [Manz. Post. 252]. ce̦pums guozē̦ts cūku taukuos Druva II, 295. tapsi elles dibinā guozēts Manz. Refl. -tiês, [gùozêtiês ² Kl.],

1) sich wärmen, sich sonnen:
pie krāsns, piesaulē. guozējas kâ cūka piesaulē. manīja spuožu putnu maulē guozāmies LP. V, 236. viņš pretkalnē guozījies saulē VI, 527. vilks guozējies krāsns priekšā VI, 248. var gan˙drīz sākt guozēties kunga laipnībā Alm.;

2) sich sonnend rekeln, sich hin- und herdrehen, trödeln, faulenzen
Tals.: guozīties krē̦slā Stari II, 599. melderzellis tur tupēja un guozējās R. Sk. II, 142.

Avots: ME I, 693

I ìebañduôtiês,

1) ein
bañdinieks werden Sonnaxt;

2) wohlhabend werden
Oberkurl. (Sonnaxt u. a.), "ietaisīt labas strādības meža zemē" Wenden: A. mājās dzīvuodams brangi iebanduojies Grob. tur gan slikti iebanduosies, das Amt wird dir wenig abwerfen Mag. V, 1, 182.

Avots: ME II, 2

ìekšzemnieks, der Inländer: tirdzniecību valdība aizsargājusi iekšzemniekiem Konv. ² 1437.

Avots: ME II, 32

iẽme̦sls,

1) [bei Manz. Lett. ieme̦sla], der Einwurf, Einrede, Vorwand, Grund zu Reibungen:
strīdīgais kaimiņš iet visur tikai ieme̦sla me̦klē̦dams Adsel n. A. XII, 560. [Der Dat. ieme̦slam, iemeslims L., St. "vorwandsweise": iemeslims kuo sacīt St., etwas vorgeben];

2) [iemesle L. W. 1921, No 51, 4 ₃ ], Grund:
mātei būtu bijis diezgan ieme̦sla nuoraudzīties ar drusku greizsirdības uz kaimiņu A. XX, 10(c);

3) ein Zaubermittel, zum Schädigen wo hingeworfen
U.;

4) ein Traumbild
Ruj. n. U.

Avots: ME II, 44

ìeviest, tr.,

1) einbürgern
(selten): nuo senprūšu valuodas Krōnvalds aizņēmis un ieviesis rakstu valuodā vārdu "ķermens";

2) einführen, Eingang verschaffen:
dārza zemē taukā daudz stādi ieviesti MWM. VIII, 550. Refl. - tiês, sich einschleichen, sich verbreiten: einreissen, Eingang, Wohnung finden: viņa neravēja sev pieduot, ka viņa ļāvusi slimībai ieviesties A. Up. pie mums šī ruotaļa nav ieviesusies. pasaku krājumā ieviesušās dažas nepareizības; labība nezāles. pirtī ve̦lns ieviesies LP. IV, 160. (mednieks) ieviesties [habe sich angesiedelt; veilleicht mit dem - t - von vieta "Stelle"] labā medības līkumā Upīte Medn. laiki. Das aktive ieviest wohl ein Neologismus.

Avots: ME II, 90

ìezagt,

1) durch Diebstahl erwerben, stehlen;

[2) anfangen zu bestehlen:
iezagtas bites neizduodas, Bienenstöcke, von denen gestohlen worden, gedeihen nicht U.] Refl. - tiês, sich herein -, hineinstehlen, herein -, hineinschleichen: šis iezuogas viņas istabā. kâ kaķe es iezaguos līcī Treum. tikai re̦ti stari iezuogas acīs iezagās asaras A. XI, 98. kļūdas iezuogas valuodā, skaudība sirdī.

Avots: ME II, 90

ikdienišķs, alltäglich: ikdienišķa parādība.

Avots: ME I, 704

izguode(s), [= guodības, viesības Bers.]: viņa sapņuoja tikai par jaunām izguodnēm U. b. 63, 47.

Avots: ME I, 742

izguode(s), [= guodības, viesības Bers.]: viņa sapņuoja tikai par jaunām izguodnēm U. b. 63, 47.

Avots: ME I, 742

izrìkuôt, tr.,

1) ausrichten, veranstalten:
kāzas, krustības. spēcīgi vīri izrīkuoja cīniņus LP. VII, 402. kungi izrīkuojuši lielas medības Etn. III, 142;

2) anstellen, anordnen, bestellen, schicken:
puišus pie darba Neik. viņš izrīkuojis katru uz savu pusi LP. VII, 859. viņš izrīkuoja darbus Latv.;

3) aus -, wegräumen:
tas pie laika savas mantas izrīkuojis LP. VII, 833;

4) ausstatten, versehen:
ar elektriskiem organiem izrīkuotas zivis Konv. ² 812. Subst. izrìkuõjums, die Veranstaltung, Ausrichtung: iziet uz kādu atklātu izrīkuojumu Asp.; izrìkuôtãjs, der Ausrichter: balles izrīkuotājs LP. VII, 621.

Kļūdu labojums:
spēcīgi = spēcīgie

Avots: ME I, 792

‡ izšķieda Ar., izšķiedība ders., die Verschwendung.

Avots: EH I, 486

jàutrinât, tr., erheitern: prātu B. Vēstn. ar savu medinieka mākslu tas vēl jautrinājis mūsu medības Lautb. Vidv. 33.

Avots: ME II, 104

jûkstêtiês ² - uôs, - ējuôs, jûkstîtiês ² Dond.,

1) jubilieren, lärmen, tollen:
meitas negājušas ne˙kad vairs pirtīs jūkstēties LP. VII, 863. visa radība nu jūkstās, smaida G. Allun. [bē̦rni sākuši jûkstēties ² un pluosīties Janš. Čāp. 19.] kur tie pa sienu skūpstās un jūkstās Austr.;

2) auffahren, erschrecken:
slimais jūkstas un trūkstas katru acumirkli nuo miega, ne˙maz nevar aizmigt Etn. I, 46.

Avots: ME II, 122

kàzas, Pl. t., ganz ungew. der Sing. BW. 19469, 2; BW. piel. 794, 3, Demin. verächtl. kâželes ² in Ahs., die Hochzeit: brašas, jautras, priecīgas, vare̦nas kāzas, herrliche, fröliche Hochzeit; divējas kāzas, die Doppelhochzeit; kāzās aicjināt, ielūgt, lūgt, zur H. einladen; kāzas od. kāzu guodības darināt, rīkuot, taisīt, ein Hochzeitsfest vorbereiten; kāzas izjaukt, eine Heirat, Hochzeit hintertreiben LP. III, 42. Sprw.: akmens veļas uz kāzām, kâ lai ne cilvē̦ks. tur būs dzīve kâ pa kāzām, da wird ein Leben in Herrlichkeit und Freuden sein LP. VI, 44; so auch dzīvuot kâ pa kāzām od. scherzhaft: kâ pa tē̦va kāzām Etn. II, 44. nu tad paēdu kâ pa nabaga vīra kāzām II, 45. istabas kāzas, die Hausweihe U. [Nebst li. kozos [bei Daukant)] aus liv. kåˉzgønd "Hochzeit"; [s. Thomsen Beröringer 257. Vielleicht ist kāza "Gatte" im Le. gebildet) abstrahiert].

Avots: ME II, 206

‡ ķildkārība M. 25, 47, 129, = ķil˜dība.

Avots: EH I, 702

‡ klukuri Linden in Kurl. "blēdības": taisīt klukurus.

Avots: EH I, 622

‡ kniķis "blēdība" (?) Frauenb.: viņš man iegrieza tādu kniķi Frauenb.

Avots: EH I, 630

krê̦sls (li. krė´slas), Demin. verächtl. krēslelis,

1) der Stuhl:
laimes krēsls, der Glücksstuhl, das Glück: kādā laimas krē̦slā tad pilsētnieki iesēdušies, kad tik jautri? LP. VI, 724. guoda, guodības, valsts krē̦sls, der Thron; grēku sūdzamais krēsls, der Beichtstuhl; jumta kr., der Dachstuhl Krons-Würzau. Sprw.: visi nevar vienā krēslā sēdēt, alle können nicht gleiches Schicksal haben. nuosēsties ze̦majā krē̦slā, sich auf die Diele setzen (statt auf den Stuhl) Etn. IV, 76;

2) der Teil des Spinnrockens, in dem die Beine ruhen
Rutzau;

[3) ein hölzerner Rost
Bielenstein Holzb. 677. - Nebst kreslis zu apr. creslan, li. krãsė, slav. kŗslo "Stuhl"; vgl. Berneker Wrtb. I, 615 und 624, Reichelt KZ. XLVI, 330, Būga KSn. I, 136 ff.].

Avots: ME II, 276

[III kudums "?": nu tavu kudumu ēdīs MSil., jetzt wird es dir schlimm gehen (sage man drohend), izņemt kudumünuoslē̦pumu jeb spē̦ku kam izvilt" Tuckum; "kudums Lutriņuos apzīmē kādas parādības galve̦nuo saturu, runājuot par tuo ar uomulības nuokrāsu; kāršu spēlē pārcēlējs var izjaukt dalītāja nuoduomus, izceļuot vai izjaucuot kudumu (trumpja nuovietuojumu)."]

Avots: ME II, 299

laĩks (li. laĩkas "Zeit"),

1) die Zeit,

a) mit Eigenschaftswörtern, Zahlwörtern, Fürwörtern, Partizipien:
ilgs, liels laiks, geraume Zeit: pēc liela laika viņš pārnāca mājās. gaŗš laiks, die Langeweile: palicis (uznācis) dikti gaŗš laiks LP. IV, 103. jauki, laimīgi, priecīgi, bēdīgi, grūti, dārgi laiki, schöne, glückliche, fröhliche, traurige, schwere, teure Zeiten; jauni, ve̦ci laiki, die alten und neuen Zeiten. pirmais laiks, die erste Zeit der Schwangerschaft (die ersten 18 - 20 Wochen), uotrs laiks, die zweite Periode der Schwangerschaft (20 - 22 Wochen dauernd) JK. VI, 19. kāds, savs laiks, eine gewisse Zeit: paiet jau arī kāds od. savs laiks. tāds laiks, laiciņš, eine kleine Weile: man te tāds laiciņs jāpaliek. jauns laiks, Neumond, ve̦cs l., Altlicht. aŗams, kuļams, pļaujams laiks, die Pflug-, Dresch-, Mähezeit; linu plūcams od. raujams, mē̦slu, siena ve̦dams laiks; ē̦dams, gulams od. gulēt ejams, mirstams, sējams laiks, die Ess-, Schlafens-, Sterbe-, Saatzeit;

b) mit vorangehendem Genitiv: baiļu, bē̦du laiks; die Schreckens-, Trauerzeit:
nāk meitām baiļu (Var. bē̦du) laiks BW. 18771; baznīcas l., die Zeit des Gottesdienstes; bizmaņu l., die Zopfzeit, die Zeit der Dunkelmänner; ceļa l. die Zeit, wo die Wege gut sind, namentl. die schöne Schlittenbanzeit; darba, dienasvidu l., die Arbeits-, Mittagszeit; dieva laiciņš,

a) eine Gott geweihte Zeit:
svē̦ts vakars, dieva laiciņš Konv. ² 149;

b) die von Got herrührende, schöne Zeit;
gaiļu, ganu l., die Zeit des Hahnengeschreis, der Hütung; gavēņa l., Fastenzeit; klausības od. klaušu l., die Zeit der Frohndienste; lapu od. rudens l., die Herbstzeit: nāk rudens lapu laiks BW. 18771; luožu l., die Zeit der Rekrutierung; mēŗa l., die Pest; pusdienas l., die Mittagszeit; putraimu l., das Jahr 1844 Etn. IV, 152; rīta l., der Morgen: rīta laiks - ze̦lta laiks, Morgenstunde hat Gold im Munde; sējas, skuolas l., die Saat-, Schulzeit; me̦stru, puoļu, spranču, zviedru laiki, die heermeisterlichen, Polen-, Franzosen-, Schwedenzeiten: teļu l., die Zeit des Kalbens, auch die Zeit, wo Kälber geschachtet werden; tirgus l., Marktzeit; vakara l., die Abendzeit: vaļas l., die freie Zeit, Musse; valdības l., die Regierungszeit; veļu l., die Zeit des Erscheinens der verstorbenen Geister; verdzības od. ve̦rgu laiki, die Zeit der Leibeigenschaft; vidus laiks, die Zwischenzeit: pirmāk mice, pēc ce̦pure, vidus laika vainadziņš BW. 24733, 9; vidus laiki, Mittelalter; ze̦lta l., goldene Zeit; ziedu, ziemas l., Blüte-, Winterzeit;

c) mit abhängigem Infinitiv: laiks gulēt iet jau pienācis;

d) mit folgendem Temporalstz: kur jau tas laiks, kamē̦r (kuopš, kad) nee̦sam tikušies;

e) als Subj.: laiks aiziet, aizte̦k, die Zeit vergeht, verrinnt. laiks man iet tautiņās
Ltd. 1197. vēl man laiks, vēl man laiks sav[u] pūriņu pieluocīt BW. 7622. ve̦ci laiki - labi laiki;

f) als Obj., laiku duot, ievē̦ruot, izlietuot, kavēt od. pakavēt, nuogaidīt, nuokavēt, nuopļāpāt, nuolikt, pavadīt, die Zeit gönnen, wahrehmen, ausnutzen, vertreiben, abwarten, versaümen, verplaudern, bestimmen, verbringen;

g) im Dat., laikam,

a) wahrscheinlich, wohl:
tas jau laikam ar samazgām kristīts;

b) gewöhnlich:
runājušies, kâ jau laikam pazīstami; [Instrumental] laikiem, zuweilen; laikiem - laikiem, bald - bald: laikiem līst, laikiem saule spīd; [sen laikiem U., (siet) längst];

h) Akk. [resp. Instrum.] der Zeit:
duod, dieviņ, tâ dzīvuot, kâ dzīvuoja tē̦vu laiku BW. 25748. saimnieks gāja vienu laiku, uotru LP. VII, 617. laiciņu viņš gulēja, eine kleine Weile schlief er. citu gadu šādu laiku tev vīru atvedīšu LP. VI, 195. tuos laikus saimnieks katru Jāņu nakti pārvilcis ačgārniski pīlādzi LP. VII, 694. viņš man visu laiku (immer, unauförlich) bāžas virsū. savu laiku ievas zied, savu laiku ābelītes; savu laiku es valkāju savu ruožu vainadziņu BW. 5947. ne savu laiku arī nē! nie und nimmer! es neietu savu laiku uz jūrmalu sievas ņemt BW. 30963. pašu laiku,

a) soeben, gerade um diese Zeit:
pašu laiku rietēja saule A. XII, 132;

b) eben recht, passend:
svārki man pašu laiku. nūja bij pašu laiku LP. VI, 487. tē̦vs teic lielu, māte mazu, tautiet[i]s teica pašu laiku BW. 15067, 3. laiku als Adv., früch, frühzeitig: mēs tik laiku sanākušas BW. 19093. kam tik laiku tu nuomiri! 3905, 3;

i) im Lok., laikā, zeitig, rechtzeitig, früh:
rītā jau vīrs laikā ticis debesīs. dienas, nakts laikā, am Tage, in der Nacht; skaidrā dienas laikā, am hellen, lichten Tage LP. VII, 492. saule jau bruokasta laikā VI, 4. tuo savā laikā nee̦smu piedzīvuojis, das habe ich meine Lebtage nicht erlebt. laikā - laikā, bald - bald: laikā lietus līst, laikā jauks LP. VI, 434. ne..kādā laikā, niemals, durchaus nicht. šinīs od. šuos mūsu laikuos, bei jetzigen Zeiten; viņuos, vec,uos, sen se̦nuos laikuos, in alten, uralten Zeiten. laikā od. pašā laikā,

a) zur rechten Zeit,

b) passend, eben recht:
laikā (Var.: laiku [Wessen], laikus) man mātes svārki, laikā mātes villainītes BW. 3198 [in Laitzen dafür laikam: ce̦pure laikam];

j) nach Präp.: ar laiku, mit der Zeit:
gan ar laiku viņš pieņemsies prātā. bez laika, zur Unzeit, vorzeitig: bez laika galu atrast. dievs duod tautām izputēt, kas bez laika bildināja BW. 14877, 1. Sprw.: neiesāc ne˙kā bez laika. nuo šī laika, von nun an. laik(u) nuo laika, von Zeit zu Zeit. nuo laika gala, nuo laikiem, nuo laiku laikiem, nuo se̦niem laikiem, von jeher, seit uralten Zeiten: viņš man nepatīk nuo laika gala Kaudz. M. pa laikam, nach einiger Zeit: pa laikam iznāca māte Janš., JK. III, 67; pa laikam, = laikam, gewöhnlich: sulainis, kâ jau pa laikam nemierīgs gars, gribējis zināt JK. laiku pa laikam od. pa laikiem, von Zeit zu Zeit: saimnieks laiku pa laikam gājis birztiņā LP. VII, 885. brālis arī pa laikiem apraudzīja māsu tautās BW. I, S. 490; [pa laikiem U., von jeher]. pa(r) gaŗu laiku, pa gaŗam laikam, für die lange Weile, nachlässig: jaunākais par gaŗu laiku apsuolījies LP. V, 159. savu darbu tie strādājuši tikai tâ pa gaŗam laikam LA. par tuo laiku, unterdessen: par tuo laiku pārnāca mežsarga trīs dē̦li Dīcm. pēc laiciņa, pēc kāda laika, nach einer Weile; pēc tāda laika, nach einiger Zeit; pēc liela laika, nach langer Zeit. pie laika [wohl ein Germanismus!], beizeiten, rechtzeiting: es pie laika (Var.: laiku, laikus) ceļu griezu BW. 10157. bēdz pie laika siliņā 18857. pret rīta laiku, gegen Morgen. šis nams taisīts uz laiku laikiem. [uz laika U., genau passend];

2) die (grammatische) Zeit, das Tempus:
pabeigti un nepabeigti laiki, vollendete und unvollendete Zeiten;

3) die Frist, der Termin:
zināms, nuolikts laiks, eine bestimmte Zeit. naudu nuoduot uz īsu laiku;

[4) freie Zeit, Musse:
man nav laika, ich habe keine Zeit];

5) das Wetter
[vgl. aksl. годъ "Zeit": r. погода "Wetter", klr. негода "Unwetter"]: jaunā mēnesī laiks mainās. laiks tâ kâ uz mīkstu, taisās snigt. laiks apmācies, aptumšuojies, es ist trübes Wetter; laiks atlaižas, pielaižas, es tritt mildes Wetter, Tauwetter ein; laiks atme̦tas silts, das Wetter eird warm; laiks nuoskaidruojies, das Wetter ist heiter, hell geworden. auksts, karsts, silts, labs, jauks, lē̦ns laiks; bargs laiks, das Ungewitter; duomīgs l., unbestimmtes Wetter; gruozīgs l., unbeständiges Wetter; mīksts l., lindes W., Tauwetter; me̦lns laiks, schneeloses Wetteŗ schneelose Zeit (Herbst und Frühling): kur pavasarī me̦lnā laikā se̦sku ņemsi LP. VII, 1252; skaļš laiks, Frostwetter, wo ein Knacken und Krachen, namentl. in den Wänden, zu vernehmen ist; dubļu, lietus, pē̦rkuoņa, sala, siena laiks, Kot-, Reegen-, Donner-, Frost-, Heuwetteŗ auch Erntewetter: tirgus dienā tirguotājiem siena laiks. Von schlechtem Wetter: suņa laiks, Hundewetter. tāds laiks, ka guodīgs saimnieks ne savu suni nedze̦n ārā. laikam dievs ve̦lnam laiku uz renti izdevis. Von schönem, sonnigem Wetter: tāds laiks, ka saulīte tīri pa zemi rit;

6) der Pl. laiki,

a) Zeiten,

b) auch laika dienas Kav., bestimmte zu beobachtende, auch zu feiernde Tage, Festtage:
laikus turēt, die Tage beobachten, beobachten, was an bestimmten Tagen zu tun erlaubt ist und was nicht. nāc, māsiņa, laikiem (Var.: laikuos) sērst; laikiem gaida bāleniņš BW. 17531. - Wohl zu likt (s. dies), [li. núolaikas "mussig" u. a. s. de Saussure MSL. VIII, 445, Berneker Wrtb. 155, Būga Изв. XVII, 1, 34 und KZ. LI, 110. Ursprünglich vielleicht ein Adjektiv (= gr. λοιπός) mit der Bed. "übrig > müssig"; in diesem Fall als Subst. zunächst mit der Bed. "Musse"].

Avots: ME II, 405, 406, 407

[laîžîba ² Gr. - Würzau, laĩžība N. - Peb. "Nachlässigkeit, Faulheit"; * laižība od. * laišība "?": ienaidība, laischibe (von Wolter mit "небрежность" übersetz) un kūtrība Lat. Kat. 28.]

Avots: ME II, 415

liẽlsir̂dis,

1) der Eigensinnige, Heftige, Hochmütige:
lielsirdim jācieš suodība Spr. Sal. 19, 19. tautiešam, lielsiržam. lieli, gaŗi me̦lni mati BW. 21719, 4. tautu meita, lielsirdīte 21754;

[2) jem., der herftig zürnt
Trik.].

Avots: ME II, 502

maĩnîgs, veränderlich: cilvē̦ka prāts, laiks ir mainīgs; mainīga parādība Stari II, 290. bezgalīgi mainīgus veidus viens un tas pats priekšme̦ts var manās acīs pieņemt Plūd. vienumē̦r ir bijis ļaužu liktenis mainīgs Adam. bet arī Gaimas jēdziens ir mainīgs A. XVI, 536.

Avots: ME II, 550

‡ makacêt Kaltenbr. "nekārtīgi kustēties, it kâ bez kādas vadības".

Avots: EH I, 779

mañtràusĩba, die Habgier, der Geiz: tikumu vietā valduot virs zemes blēdība, mantrausība, bezdievība Pūrs I, 25.

Avots: ME II, 562

mātisks L., mātišķs, mütterlich: pateicuoties jūsu mātišķai gādībai Duomas I, 737. [màtišķa ² mīlestība Warkh., Warkl. - Substantiviert: mãtišķis Ruj., = sieviete.]

Avots: ME II, 589

mazspècĩba, die Macht-, Kraftlosigkeit, geringe Fähigkeit: valdības mazspēcība.

Avots: ME II, 574

mĩlestĩba, die Liebe: Sprw. kas mīlēstību sēj, tas mīlestību pļauj. kur pa˙priekš liela mīlestība, tur pēc liela ienaidība. mīlestības dāvanas, Liebesgaben, Almosen: Sprw. mīlestības dāvanas nedara nabagu.

Avots: ME II, 644

nedabisks ,* unnatürlich: nedabiska mīlestība, cietsirdība.

Avots: ME II, 710

nenùoliecĩba, nenuoliedzĩba, nenùosliecĩba Wid.,

1) die Unbeugsamkeit, Unduldsamkeit:
nenuoliecība pret citu duomām B. Vēstn. garīdznieks ciešas nenuoliecības aizstāvis A. XII, 236;

2) die Missgunst:
tuo viņš tikai aiz nenuoliecības dara. tā nu ir tikai tīra nenuoliecība un griezsirdība A. XII, 892. Zu liekt.

Avots: ME II, 724

nesaticĩba, die Unverträglichkeit: ve̦lns ir ienaidības, nesaticības kurinātājs LP. VII, 1213.

Avots: ME II, 731

nezinĩba ,* die Unkenntnis: tādām ziņām ir klāt daudz ienaidības, lepnības un nezinības Vēbers.

Avots: ME II, 741

nùoklusêt, tr., totschweigen, verschweigen, vertuschen: blēdības A. XIII, 316.

Avots: ME II, 799

nùopļuñduruôt,

3): nuopļunduruoja valdības naudu Jauns. Raksti V, 289.

Avots: EH II, 78

nùosmakt, intr.,

1) ersticken:
ļautiņi nuosmuok blēdības gaisā Vēr. I, 1416;

2) ganz heiser werden;

3) nuosmacis ūdens, stinkend gewordenes Wasser
U.

Avots: ME II, 854

pamest,

1): pamešu cūkām zâļu Ramkau;

3): verlieren -
auch AP., Dunika, Seyershof; verspielen - auch Dunika;

5): auch Kaltenbr., N.-Laitzen; zurücklassen in guter Absicht (im Gegensatz zu
atstât - in böser Absicht) BielU.; dievs ... apžē̦lājas ... un pame̦t viņu de̦be̦su valstībā Pas. IV, 49 (aus Lixna). tu durvis esi pame̦tuse vaļā Frauenb. viņu bez daļas nevar p. ebenda. neizdzer visa piena - pamet man kaidu drupīti! Auleja. tē̦vs nuomira, nepamete jiem ni˙kaida manta Pas. XII, 353 (aus Preiļi);

6): p. kāju, hinken
AP.: Zīmala kreisuo pakaļkāju pame̦t. Refl. -tiês,

2): negribas strādāt, - tad pame̦tas par slimu Ramkau. pa draugam pameties ebenda; ‡

3) "nuomesties" PlKur. Subst. pame̦tums: varu palikt bez darba, un kur tad pame̦tumam gals? Anna Dzilna 31. trīs rubļus suodības naudas samaksāt par muižas pame̦tumu Vanagu ligzda 60.

Avots: EH II, 155

pãrsunît, tr., rügen, hunzen: viss mans darbs ir jāpārsuna, daudz ir manas blēdības GL.

Avots: ME III, 179

pasâkt [li. pašókti "plötzlich aufspringen"], tr., anfangen, beginnen, unternehmen: darbs bij nepasākts Niedra. valdības pasāka ņemt nuoduokļus Pürs III, 52. [se̦sks pasācis zagt vistas Dunika]. Subst. pasâcẽjs, wer etwas anfängt, unternimmt, der Unternehmer: būvdarbības pasācējs Vēr. II, 364; pasâkšana, das Anfangen, Unternehmen; pasâkums, das Begonnene, Unternommene, das Unternehmen: pasākums ir jākustina vienmē̦r A. XIX, 36. jaunajam pasākumam neradās daudz dalībnieku B. Vēstn.

Avots: ME III, 95

pašsle̦pkavĩba, der Selbstmord: aizgāja paziņuot par pašsle̦pkavību valdībai Latv.

Avots: ME III, 117

paštàisnĩba, die Selbstgerechtigkeit: paštaisnība un cietsirdība nav puķes, kas kruonī vijas Neik.

Avots: ME III, 117

pavizêt: caur biezuokni pe̦lē̦ki pavizēja Upītis Pirmā nakts 108. viņas ruokās paviz (ist sichtbar) pat gādība Erss Jaun. Ziņas 1939, № 39.

Avots: EH XIII, 191

pieredze, das Erlebnis; die Erfahrung: tē̦vs šuovakar stāstīs mājiniekiem savas šīs dienas pieredzes Seibolt. vienas šķiras parādības ir duotas iekšējā pieredzē MWM. v. J. 1899, S. 382.

Avots: ME III, 284

pìevãrēt Salis, Wolm., pìevarêt, bewältigen, bemeistern, mit jem. od. etwas fertig werden; Gewalt antun: šie nevar vērsi pievārēt LP. IV, 2. vai varēsi tuo lieluo zivi pievarēt? V, 338. tikkuo trakuo pievarējām Fest., Stelp. tu duomā viens pats visu triju māju zemi pievārēt Purap. Kkt. 54. tu manus darbus pievarēji LP. IV, 225. ar varīti nevarēja paduomiņu pievaret BW. 31276. ai nāvīte, kam man[i]s mazas nenuokavi? nu tu būtu gan kavusi, nu nevari pievarēt 27320. alus vīru pievārēja 19520, 2. viņas glītā parādība bija viņu pievarējusi Poruk. (sievieti) pievārēt, schwächen, notzüchtigen U.

Avots: ME III, 308, 309

pil˜ns > dial. pil˜ls (li. pìlnas, apr. acc. s. pilnan, aksl. плънъ, serb. pȕn, ai. pūrṇá-ḥ, got. fulls "voll"),

1) voll:
Sprw. kad pavada pilna, tad trūkst. vadzis bij pilns Kaln. Ozolk. m. 94. darba radās pilnas ruokas MWM. v. J. 1896, S. 602. neķeŗas pie darba vis pa gaŗu laiku, bet ar pilnu krūti Kundziņš Ve̦cais Stenders 32. baiļu pilnuo uzde̦vumu Dīcm. I, 14. pilnuos priekuos LP. I, 67. viņš dzīvuoja pilnā maizē Zeif. Chrest. II, 51. trīs pilnas nedēļas RKr. VII, 20I. gaida pilna mēnestiņa BW. 9601. sirds bij visai pilna Kaudz. M. 245, tas ir nieku pilns, kâ suns blusu pilns JK. II, 376. pilī visas malas pilnas ēdienu LP. VI, 1, 303. asaru, mīlestības pilnas acis RA. saimniece atteikuse skaudības pilna LP. IV, 216. ļaudis turējuši viņu par ve̦lna pilnu JK. piebāzta pilna ar dukātiem LP. VI, 1, 335. istaba pielīdusi pilna mušu Kav. nav vēl četru gadu pilns, er ist noch nicht volle vier Jahre alt Blieden n. Mag. XIII, 2. pilni laiki, im Gegensatz zu tukši laiki, gute Zeiten. sastāstīt pilnu galvu LP. II, 54. pilnā galvā, balsī, kaklā, rīklē, garšā, aus vollem Halse: sāka aiz dusmām pilnā galvā brēkt Etn. II, 176; pilnā balsī raudāt LP. I, 65, rāties Kaudz. M. 23. smieties pilnā kaklā LP. I, 165. iesaucas pilnā rīklē Purap. 104. smieties pilnā garšā Kaudz. M. 139. pilnā spē̦kā, mit aller Kraft: pilnā spē̦kā burt LP. I, 162. ve̦lns pilnā spē̦kā aizpūš gaŗām LP. IV, 220. skrien.. pilnā vējā, in vollem Dampf Krilova pasakas 49. zaķis iesācis vilkt pilnā vējā Lapsa-Kūmiņš 8. viņš jau ir pilnā dūšā, er ist schon betrunken Kaudz. M. 118;

2) betrunken:
Kārli atvēstīja nuo kruoga, bet tas bija pilns Baltp. r. I, 47, pilns kâ zābaks Etn. IV, 121, kâ dublis, pīpe, mārks;

3) füllig (von körperlicher Fülle), dick:
pilnuo mātes meitu BW. I3846;

4) pilns prāts, voller Verstand:
tu taču neesi pilnā prātā A. XVI, 36I. ar pilnu prātu mājā neatgriezies LP. VII, 335. es savai māsiņai pilna prāta neturēju BW. 24703, 2. bez pilnas sajē̦gas Kaudz. M. 137. par pilnu ņemt, turēt, für voll nehmen, halten: nee̦suot ņe̦mami par pilnu MWM. XI, 170. tuo par pilnu neturēju BW. 15467. pilnā mierā, ganz zufrieden: kungs pilnā mierā jaunākuo meitu atduot LP. VI, 1, 487;

5) pilnuos rikšuos, in vollem Trab:
pilnuos rikšuos braukt Aps. Jē̦kabs III, 7. laiž pilnuos rikšuos visiem gāpām BW. III, 1, 78. - aukla... dreijājuot duod abpusīgu griešanuos: "pilnuo" un "tukšuo"` A. XXI, 440. - Subst. pil˜nums (li. pilnùmas), das Vollsein, die Fülle: upīt, lzguo vienu pilnumiņu! BW. 9336. Wohl ein altes Verbaladjektiv zu pilt II (s. dies), ai. pṛṇāti od. píparti "füllt" u. a., s. Trautmann Wrtb. 218 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 55 und 63 ff.

Avots: ME III, 216

pìrksts Wolm., Selb., Gr.-Buschhof, dial. pìrsts (li. pir̃štas, urslav. *pьrstъ "Finger"), der Finger, (kãjas pirksts) die Zehe: Sprw. nuo pirksta nevar ne˙kā izsūkt. kas ātri ķer, tam pirksti deg. viens pirksts sāp, visi līdza cieš. gribē̦tu nu visus pirkstus nuokuost. kas vienreiz pirkstu ugunī bāzis, tas uotrreiz vairs nebāzīs. citādi ciivē̦ks labs, tik pirksti par gariem. pirksti kâ tapas. mazais pirkstinš, der kleine Finger. pirkstu galuos iet U., auf den Zehen gehen. pēdējie slējās, priekšējiem uz ple̦ciem atspiezdamies, pirkstu galuos Kaudz. M. 327. cēlās uz pirkstu galiem LP. III, 76. glups kâ pirksts MWM. IX, 41. skaitīt uz pirkstiem MWM. VIII, 365. tas ir skaidri kâ pieci pirksti Kaudz. M. 249. vēl viena pirksta platuma tikai trūka Dīcm. pas. v. I, 45. nepaceļ pie darba gan˙drīz ne pirksta Alm. Kaislību varā 66. grasīties ar pirkstu LP. I, 181. pirkstus nuokuost; pirkstu pirkstā kuost, sich in die Finger beissen Peb., Sessw. n. U.: aiz skaudības tik tik pirkstus nav nuokuoduši LP. IV, 57. pirkstu ierūsēšana nuozīmē drīzu nuomiršanu tuvuos raduos Etn. II, 191. dieva pirksts, Gottes Finger. dieva un ve̦lna pirksti Lis., (die Wurzelknollen der) orchis latifolia. ve̦lna pirksti Aahof "vēdzeles kuņģa piedēkļi". Nebst apr. pirsten "Finger", acc. pl. prēipīrstans "Ringe" vielleicht zu mnd. vorst, ae. fyrst, ahd. first "Spitze, Dachfirst", ai. pṛṣ̌thám "hervorstehender Rücken, Gipfel", av. paršta- "Rücken", la. postis (wenn aus *porstis) "Pfosten" u. a., s. Brugmann IF. XI, 285, Solmsen IF. XXXI, 454, Trautmann Wrtb. 220, Walde Vrgl. Wrtb. II, 35.

Avots: ME III, 223, 224

pretišķs, gegensätzlich, entgegengesetzt: pretišķas intereses, pretišķi uzskati. visas parādības dabā ir pretišķu spē̦ku panākluns Pūrs I, 31.

Avots: ME III, 388

prìekšsēde* A. v. J. 1896, S. 76, prìekšsēdība* Dr., der Vorsitz.

Avots: ME III, 397

prìekšstãvĩba* die Vertretung: valdības priekšstāvība (Vertreter der Regierung) Konv. ² 1732. (Dafür pãrstāvĩba.)

Avots: ME III, 397

radas L., St., U., = radi, radības, die Niederkunft, Geburt.

Avots: ME III, 461

re̦gs, das Gesicht, Gespenst: ja dienas laikā re̦gus redziet, tad labāk klusiet! nuo dikta vārda nelaikā katra skaista parādība zūduot Seibolt.

Avots: ME III, 504

rìcĩba,

1) das Handeln, die Handlungsweise:
saprātīga, gudra, uzma-nīga rīcība. valdības rīcība. atbildība par dzimtas luocekļu rīcību. Bisars e̦suot pielaidis savā rīcībā . . . lielu kļūdu Kaudz. M.;

2) rīcības kapitāls, das Betriebskapital;

3) eine gegebene Anordnung
U.: rīcību duot U., = rikuôt, Anordnungen treffen;

4) die Verhandlung vor Gericht
Döbner n. U.; "das Gemeindegericht" Lubn.;

5) die Zucht
Oppek. n. U.: bē̦rni tur uzaug bez rīcības. Wohl zu rīkuot(ies).

Avots: ME III, 535

rìkuôt, tr.,

1) anordnen, verfügen; zu irgend einem Behufe anwenden, aufbieten (z. B. Menschen zu einer Arbeit)
U.: viņš ļaudis rīkuoja pie sudu vešanas, er stellte die Leute beim Mistfahren an U. rīkuojis ļaudis LP. IV, 164. saimnieks izgāja rīkuot saimi Kaln. Uozuolk. m. 51. saimnieks saderējis čigānu par ve̦ckalpu, juo tas pratīšuot vis˙labāki darbus rīkuot, izdzīt LP. VI, 356. Juris rīkuo luopu baru R. Kam. 157. - zaldātus rīkuot, exerzieren, mustern U. - vai man nav brīv savu sievu rīkuot (in Zucht halten, züchtigen)? Oppek. n. U.;

2) vorbereiten, fertigmachen, zurichten
Bielenstein Holzb., veranstalten : kāzas, kristības, bēres. gudrie dē̦li rīkuo kazas LP. VI, 369;

3) ein Pferd beschirren
Bielenstein Holzb. 562. Refl. -tiês,

1) hantieren, sich zu schaffen machen; sich mit etwas abgeben:
izveicīgi rīkuoties LP. I, 163. Zūza rīkuojas... pa cepešu krāsni Krišs Laksts 22. Mē̦tra rīkuojās ar traukiem A. XX, 930. rīkuoties ar pīpi Kaudz. M. 30;

2) sich anschicken; Vorbereitungen treffen :
rīkuojās braukt uz baznīcu BW. III, 1, 72. (pilī) pat˙laban kāzās rīkuojās LP. IV, 11. - Subst. rìkuôšana,

1) das Anordnen, Verfügen;

2) das Vorbereiten, Zurichten, Veranstalten;
rìkuôšanâs, das Tun, Handeln; das Sichabgeben: uz mūsu duomāšanu... un rīkuošanuos... dara iespaidu daž˙dažādi apstākļi Vēr. II, 177; rìkuõjums,

1) die Verfügung:
valdības rīkuojums; viņam jāklausās dē̦la rīkuojumā A. XI, 476;

2) die Veranstaltung
(gew.: izrìkuõjums): ar Lūci tas bija iepazinies kādā rīkuojumā De̦glavs Riga II, 1, 58; rìkuôtãjs,

1) wer anordnet, verfügt:
jauna, ve̦ca klausīdama, tiku pati rīkuotāja BW. 3065. mājās palika lielākie rīkuotāji De̦glavs Ve̦cais pilskungs 126;

2) wer vorbereitet, zurichtet, veranstaltet.
Nebst li. rykáuti "regieren, schalten, herrschen" nach Būga KSn. I, 65 zu rìks, was aber der Bedeutung wegen wohl nur für le. rìkuot 3 und vieileicht rikuoties 1 zutrifft. Dagegen rìkuot 1 ist nebst li. rykáuti schwerlich von apr. rikawie "regiert" zu trennen, das vom entlehnten (aus einem germ. *rīkīs) rikijs "Herr" abgeleitet ist.

Avots: ME III, 538

rūja, die Brunst; rūjas laiks, die Brunstzeit: šinī laikā dēvē briežiem rūjas laiku Lasd. kad siltā saulīte sākuot sildīt, tad čūskas ejuot rūjā LP. VI, 229. suņi iet rūjā Laud. zvē̦riem aizliegtais medības laiks ir rūjas laiks OberKurl. Nebst ruoja und li. rujà dass. aus slav. ruja dass.

Avots: ME III, 568

sacelˆt,

2): (von éinem Gebäude)
jau pāļi dzīti, ē̦ka sace̦lta Fausts (1936), S. 59;

4): sacēļu cāļus kaktā Warkl; ‡

5) veranstalten:
s. talku Siuxt; ‡

6) aufbieten, aufbringen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: kaŗa ļaudis s.; ‡

7) = sacelˆtiês 1: sacēle lieia vē̦tra Pas. VIII, 354. Refl. -tiês,

1): kad visi saceļas (vom Schlaf aufstehen),
tad tūliņ jāduod ēst Kand.;

2): sacēluos smaguos gruozus, un nu sāp vē̦de̦rs AP., Kand.;

3): skuoluotājs sacēlās pret ruokdarbiem mācības stundās Jauns. Raksti IV, 15; ‡

4) sich den Rock emporheben:
kustējās sievieši augstu sacē̦lušies, lai ... rasas pilnā zâle neķe̦rtuos pie lindrakiem Jauns. B. gr. I ³ , 42; ‡

5) entstehen, sich einstellen:
jām sasacēle liela skaudība Pas. X, 71.

Avots: EH II, 399

sagumdît, tr.,

1) aufstacheln
Dr., Wid.: citu ļaužu skaudība un nenuovīdība bij tā, kas Jē̦ku pret tevim sagumdīja Alm. Kaislību varā 31. čūska sagumda burvju ve̦cākuo, lai uzsāk ar sauli kaŗu LP. VII, 598;

2) "unordentlich zusammenlegen, - häufen"
Lubn.

Avots: ME II, 632

sānzars, der Nebenzweig: savas un savas sievas vai kādu tālāku priekšteču un sānzaru savādības Veselis Tīrumu ļaudis.

Avots: ME III, 805

sarìkuôt, tr., ordnen, instandsetzen, zurechtmachen, vor-, zubereiten, zustande kommen lassen; anordnen; anspornen Spr.: rīt sarīkuosim izkaptis un parīt stāsimies pie rudzu pļaujas Janš. Precību viesulis 41. pīpi sarīkuojis Alm. Meitene nuo sv. 101. sarīkuot kuģi LP. II, 49. viņš bij laivu sarīkuojis R. Sk. II, 255. viss uz galda bij sarīkuots kâ pieklājas LP. VII, 280. sarīkuo dzīres Rainis. lācis sarīkuoja mielastu Krilova pas. 32. jāsarīkuo bēres LP. VII, 153. kungs sarīkuojis medības ebenda S. 241. labi sarīkuotu karaspē̦ku MWM. VI, 756. sarīkuo briesmīgu uzbrukumu RKr. VIII, 9. Jorams sarīkuoja visu Izraeli (ordnete das ganze Israel) 11 Kön. 3, 6. Refl. -tiês,

1) sich zurechtmachen, sich vorbereiten:
puisis atraisīja gruožus un sarīkuojās uz braukšanu Alm. Kaislību varā 66;

2) einander anspornen
Spr.

Avots: ME II, 718

sàukt (li. šaũkti "laut rufen, schreien"), -cu, tr.,

1) rufen; nennen:
ļaudis laivas sauc, aiz upītes stāvē̦dami Biel. 811. palīgā saukt, zur Hilfe rufen. it kâ saukts, wie gerufen, gerade richtig, zur rechten Zeit. pie atbildības saukt, zur Verantwortung ziehen. vārdā saukt, beim Namen nennen, rufen. kâ viņu sauc? wie nennt man ihn, wie heisst er? viņu sauc (par) Pēteri, er heisst Peter U. ja tu mani meitu sauksi, es tev[i] saukšu māmuliņu BW. 23152;

2) proklamieren (in der Kirche)
U. (gew. uzsàukt);

3) wählen
U.: saukt par tiesasvīru, zum Richter wählen U.;

4) laut singen, vor(an)singen:
lakstīgala dzied vis˙visādi saukdama un luocīdama A. XXI, 416. vedējene gāja pa˙priekšu, dziesmas saukdama RKr. XVI, 200. Refl. -tiês, sich nennen, heissen (intr.); einander rufen, nennen: mēs māsiņas saucamies (Var.: māsiņām saucamies 6517) BW. 6515, 4, wir nennen uns Schwestern. - Subst. sàukšana, das Rufen, Nennen; sàukšanâs, das gegenseitige Rufen, Nennen; sàukums, das einmalige Rufen, der Ruf: uz viņu saukumiem atbildēja tik... vējš Pas. II, 158. saucu pilnu saukumiņu (Var.: pilnā saukumā; mit lauter Stimme) BW. 24481. saucu lielus saukumiņus 25943. - saukums zemes, so weit die Stimme reicht U.: viņš stāvēja vienu saukumu zemes nuo manis Oppek. n. U. - Plur. saukumi, ein Aufgebot in der Kirche: aizej līdz baznīcai uz saukumiem Austr. K. Glūns 19. upuŗa nauda un saukumu jeb aizlūgumu pimbeŗi Kaudz. M. 105; sàucējs (li. šaukė˜jas),

1) ein Rufender
U.; saucējs putns, ein Lockvogel St., Bergm. n. U.;

2) ein guter Sänger, der Vor(an)singende:
vīriešu starpā re̦tumis atgadījās kāds labs dziedātājs (saucējs) RKr. XVI, 133 (aus Ranken). vedējene bija dziesmu saucēja 200;

3) der Nenner (in der Arithmetik)
Konv. 2 522. Vielteicht (als ein Reimwort zu kàukt gebildet) zur Wurzel von slav. sova, čech. sýc, ahd. (wenn mit haus k̑-) hūwo "Eule", abret. couann "noctua" u. a., s. Lidén AfslPh. XXVIII, 37, Petersson KZ. XLVII, 241, Bezzenberger BB. XVI, 120.

Avots: ME III, 771, 772

skadrs Karls.,

1) leicht zu spalten:
skaldītu skadruos priežu klučus JR. IV, 84;

2) munter, frisch
U., aufgeweckt: skadrs zirgs Selsau, ("ātrs") C., skadrs zē̦ns C. tu esi skadra braucēja Selsau. skadrs (muodīgs) miega. nuo rīta visi skadri PS. skadrs (hellsehend) skats C. skadras ausîs, ein scharfes Gehör U. skadras (= spuožas, dzīvas) acîs C., Ermes, Wolmarshof; skadras acis, ein scharfes Gesicht Widdrisch, U.: skaudībai ir skadras acis MWM. VIII, 332. skadrs (wachsam) suns Wolm.;

3) grell
V. - Subst. skadrums,

1) die Schärfe, Rauhheit Widerhaarigkeit
U.;

2) die Munterkeit, Aufgewecktheit:
jūtekļu skadrums U. b. 109, 69. In der Bed. 1 wohl nebst šķe̦dēns (und skadiņi?) und li. skedervà od. skederlà "Splitter" (bei Būga KSn. I, 282) zu osorb. ščedrić "krümeln", ae. scaterian "zerstreuen", gr. σχεδάννυμι "zersptittere" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 558 f.). In der Bed. 2 (wozu auch skadinât) kontaminiert aus skab- (in skabrs) und *kad- (zu germ. hvata- "schnell, scharf" (bei Fick Wrtb.III4, 115; wenn mit hv- aus ide. qu̯-)? Oder zu norw. skata "in eine Spitze auslaufen" u. a. (bei Walde l. c. 539)?

Avots: ME III, 863

II šķetêt: "vom Winde" ME. IV, 30 zu verbessern in "von den Wellen"; laut sprechen (namentlich schimpfend) Pussen; puisis šķe̦t uz saimnieci, ka ne˙cik neduoduot ēst Stenden. lamājās un šķetēja gauži par Ādamu Pas. XI, 407. Refl. -tiês: kuo tu šķeties uz mani? Stenden. kuo nu mums vairs līdz visa šķetēšanās un pretuošanās, un visa kaislība un naidība ... Dünsb. Trīs romant. gadīj. 50.

Avots: EH II, 632

‡ slaiņâtiês, = slaistîtiês 2 od. 3: valdība, kuŗas resuoruos slaiņājas ... muižnieku dē̦li Kraujiņš Aps. Jēk. (1930), S. 23.

Avots: EH II, 519

smarti, Adv., mit Appetit U.; vgl. smarda 2 und smardîgi, smērtīgs, smērte. smarts ?·: smarta un gudra valdība Latvis 1924, No 793.

Avots: ME III, 954

‡ šmugulis Frauenb., der Schmuggel ("blēdība").

Avots: EH II, 649

spars (li. spãras "подпорка" bei Būga PФB. LXXIII, 338), Energie, Schwung, Wucht: ar sparu uz priekšu dzīties U., mit Schwung vorwärts streben. čūska ar visu sparu spiedās virsū LP. VI, 783. es bij[u] meita, man bij spars BW. 13186 var. krāsns de̦g pilnā sparā, ka sprakš vien Vīt. 30. aizgrābīgu sparu Pūrs I, 46. jaunekļa krūtīs dēstīja sirdības sparu Od. I, S. 20. Zu sper̂t.

Avots: ME III, 986

strādaba "?": mežā bija daudz rievu, pļaviņu, strādabu, kuras vaļenieki apstrādāja MWM. VII, 807. Vgl. strādība 1.

Avots: ME IV, 1083

svārstĩba, die Veränderlichkeit, das Schwanken(dsein) Pūrs III, 134: strāvas svārstība Konv. ² 945. svārstībās ir dažādība ļauta MWM. VII, 1.

Avots: ME III, 1145

‡ svèine ² Nautrēni "suodības diena" (?).

Avots: EH II, 613

tàisnpràtĩba, Rechtschaffenheit, Gerechtigkeit(ssinn): acis, kuŗās spuoguļuojas taisnprātība un labsirdība Kaln. Uozuolk. māc. 19.

Avots: ME IV, 125

traîskība Bers. "nebēdīga rīcība ar vielām (dubļiem, krāsām), kas rada traipus; izšķērdība ar vērtīgām vielām".

Avots: ME IV, 218

uzķer̂t,

1) auffangen:
uzķert bumbu;

2) greifend auf etw. geraten, auf etw. greifen:
pirksti nevarēja uzķert ne puogu, ne puogu caurumu R. Sk. II, 162, uzķeŗu ruoku uz muguru, paspaidu Janš. Bandavā I, 24;

3) fig., auffangen; auffassen, begreifen
Wid.: uzķert uotra duomas. rakstnieks uzķeŗ dzīvē... raksturiskas parādības JR. V, 154. viņai vajadzēja nuo sāniem nuotēmēt un uzķert viņa seja izskatu A. v. J. 1896, S. 810. tiklīdz tā vārdu uzķeŗuot ([beim Raten] unverhofft nennen), kas vainīgs, tad... Etn. II, 142. Refl. -tiês, sich (auf etw.) auffangen; anbeissen (intr.; von Fischen): zivs uzķērās uz āķa.

Avots: ME IV, 350

I vāca (li. Vókia "Deutschland"),

1) vāca, vāce, vācs, -s, die Deutschen:
gan tā vāca tuo cienīja, die Deutschen ehreten ihn genugsam Manz. 10 Gespr. vācas zeme Memelshof, Warkh., das Land der Deutschen, Deutschland. vàcas ² gals Bers., Memelshof, Oknist, vàces ² istaba Golg. "labākais gals kruogā". kruogi ar viņu "vācas" un "zemnieku" staduliem Kaudz. Vecpiebalga 19. vācas kumeliņi BW. 2493, 3. vàces ² kapi Kaltenbrunn, der deutsche Friedhof. vàces ² mācītājs ebenda, der deutsche Pfarrer. vācs mēle Mar., die deutsche Sprache. vācs klase Sonnaxt, die Klasse, wo deutsch gelehrt wird;

2) Vàca ² A.-Laitzen, Mar., Vāce Rainis Indulis un Ārija 100, Deutschland;

3) das rechts von der Ewst gelegene Land:
vācā (= uz Aiviekstes labuo, pie Vidzemes piederīguo krastu) Ceļa biedrs 1863, № 11 (vgl. Lietava und vāciene);

4) Gekauftes (z. B. Kleiderstoff), nicht zu Hause Angefertigtes, nicht Einheimisches
Bers.: uguns dzirkstele uzlē̦kusi uz viņas drēbēm. ... ietaļa ... aiz skaudības un naida tik ieteikusies: "siev, vāca de̦g!" Anekd. 31. Die Übereinstimmūng mit li. Vókia zeigt, dass dieses Wort den Letten schon vor der Ankunft der Deutschen in Lettland bekannt war, als die Letten noch keine Beziehungen zu Deutschland hatten, Und das le. VL. stellt sich zuweilen die Vāca als westlich hinter dem Meere befindlich vor, s, unter Vāczeme. Būga bezieht es KSn. I, 202 ff. daher auf den Volksnamen Vagoth bei Jordanes und sucht die Vagoth, dlesen Namen auf *Vāk(i̯a)-goth zurückführend, im südöstlichen Schweden. Und Setälä erinnert brieflich an finn. Voion-maa "Gottland", wo vo(i̯)i̯o- auf *vōi̯o- < *vōγi̯o- (:*vōki̯o-) zurückgehen könne. - Der i- Stamm vācs ist nur auf Grund von Verbindungen wie vācs mēle angesetzt,

Avots: ME IV, 490

I vaĩrinât Wandsen, = vaĩruôt I, vermehren St., U. (mit "?"): bites var vairināt daluot Wandsen. policijas nuolaidība vairina laupītāju skaitli L. W. 1921, No 43, 13.

Avots: ME IV, 441

valuôdaîns, gesprächig: izliecies labi laipna, valuodaiņa! LP. II, 71. valuôdĩba, die Gesprächigkeit: Trīnei nepiemita vairs agrākā jautrība un valuodība Lautb. Luomi 52.

Avots: ME IV, 462

valšķĩba C., valˆšķĩba PS. u. a., valšķība U., MWM. X, 647, valkšķĩba L., St., Vīt., die Falschheit, Betrügerei, Heuchelei: nedzen valšķību ar cilvē̦kiem runādams Glück Sirach 1, 27. sargājaties nuo tā rauga . . . kas ir valšķība (blēdība) Lukas 12, I. palīdz, ka es varu bez valšķības palikt! Gesangb. 463, 5.

Avots: ME IV, 460

I vīdêt,

1): prs. vīdēju Rite;

2): brūnuos matuos jau vīdēja pirmā sarma. visām cauri vīdēja (war vernehmbar)
skanīgā ... balss 70. gaitā un valuodā vīdēja (offenbarte sich) lē̦na labsirdība.

Avots: EH II, 792

vien˙nuotaļ U. (unter nuotaļ), B.,Vēstn., vien˙nuotuļ, Adv., = visn˙uotaļ; vien˙nuotuļis Ermes, immerfort: viņi rājas vien˙nuotaļ Celm. drupās vien˙nuotaļ valda vis˙lielākā dažādība Konv.2 539. griezdamās tā vien˙nuotaļ beržas starp... spilve̦niem 802, tā slē̦gtuos vaduos vien˙nuotuļ spēj pārvērsties par siltumu 808. āmuriņš sitas vien˙nuotaļ MWM. X, 172. jāve̦d vien˙nuotaļ pie labiem tikumiem 251. cilvē̦ks jau vien˙nuotuļ nee̦suot pie darba Etn. IV, 149.

Avots: ME IV, 662

I vīkst, = vīkšt, (eine Festlichkeit, einen Schmaus) vorbereiten AP., Vīt.; "puost" Meiran; "vorbereiten, ordnen" (mit ì) Nötk. Refl. -tiês,

1) sich (langsam
Drosth.) anschicken L., bereiten (namentlich zur Reise) Kronw. und Erlaa n. U., Borchow, Meiran, (mit î ) Drosth., (mit ì ² ) Kr., Sessw.: vīksties uz ceļu Celm. vìksties uz guodībam Nötk. vīksties uz iešanu Balss; sich langsam ankleiden (mit î ) Baltinow, Šķilbē̦ni: vīkšies nu žiglaki! citi jau aiziet! Kalz.;

2) "gruozīties" (mit î ² ) Schibbenhof: kuo tu tur vīksties (zu vīkstīties?) pa gultu? Schibbenhof. Zu vêikt, vīkt I und III?

Avots: ME IV, 636, 637

izdevĩba,

1) Gedeien, Ertrag, Fruchtbarkeit:
kâ attaisnuot alpiešu garīguo neražīgumu Francijā un viņu tik lielu izdevību Itālijā Vēr. I, 1884;

2) izdevības, = izdeves 2, der Hochzeitschmaus;

3) izdevības, das Verlassen des früheren Wirts, der Auszug:
es nāku, ja ne vairs uz izdevībām, tad jel uz ievedībām Kaudz. M.;

4) günstige Gelegenheit
(vgl. izdevîgs): šuo izdevību mūsu tautas gara mantu krājējiem nevajadzē̦tu palaist gaŗām neizlietuotu Etn. II, 90.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu strichen) 3. nozīme (die Bed.3); "izdevību" vietā te jālasa: izvedības (statt izdevības ist hier izvedības zu lesen).

Avots: ME I, 727