Paplašinātā meklēšana

‡ atkreĩliski Kaugurciems, Adv., in umgekehrter Richtung: a. ("pretējā virzienā tam, kādā pavedieni sašķe̦te̦rē̦ti) tamza jāgriež vaļā; tad redzēs, cik tur dziju Kaugurciems.

Avots: EH I, 150

atsprãkliski (unter atsprãklu): auch Orellen n. FBR. XI, 43, Dond., Salis, Seyershof, Trik.: kāpjas a. Salis. a. jāvelk žagars ziemsvē̦tku vakarā nuo čupas Seyershof.

Avots: EH I, 170

‡ atsprãkliskis Orellen n. FBR. XI, 43, = atsprãklu.

Avots: EH I, 170

‡ aumeliski Dond., Adv., rasend, tollend, albernd: bē̦rni iet a. vien pa istabu.

Avots: EH I, 187

buoliski (auch puoliski) PK. n. U., glatt vor der Stirn: lakatu buoliski apsiet, glatt über die Stirn binden L., U. [Wohl zu buole(ne).]

Avots: ME I, 362

brãliski li. [bro`liškai], brãlišķi Elv., brüderlich.

Avots: ME I, 328

brùoliski runāt: undeutlich, falsch sprechen (wie kleine Kinder) Salis (mit uô ² ).

Avots: EH I, 247

brùoliski runāt, nach Art der Oberländer uo für ā sprechen U.

Avots: ME I, 343

‡ bukùliski ² Saikava, bukùļiem ² ebenda, bukùļus ² ebenda, Adv., = kūleniski, bukūlenis: sāniski vai b. atvel tuo bluķi! ja nav spē̦ka pacelt, met maisu b. pa durvīm!

Avots: EH I, 250

‡ celiski Salis, Segew., Adv., auf den Knien.

Avots: EH I, 263

ceļkauliski zemē nuomesties, hinknieen MWM. II, 417.

Avots: ME I, 370

dveiliski: "auf zweien" (?) Gr.-Sessau; dveĩliski adīt cimdus A.-Rahden, "= ar divām dzijām adīt".

Avots: EH I, 351

dveiliski, zu zweien P. Allunan.

Avots: ME I, 537

džandžaliski "?": kumeliņi, lai ir klibi, visi te̦k džandžaliski BW. 30235.

Avots: ME I, 563

eideliski, für eideniski, schnell / springend (gehen) Alt - Rahden.

Avots: ME I, 566

‡ ḕrzeliski, wie Hengste (es tun): pa ē. Anekd. IV, 399.

Avots: EH I, 374

‡ galgaliski, schliesslich, endlich Seyershof.

Avots: EH I, 380

galiski: izkapti iesèjis g. kātā Janš. Mežv. ļ. I, 43. g. sist Segew., auf die Endfläche schlagen; malku g. (in vertikaler Stellung) skaldīt ebenda. turēt dunci g. (ar galu uz zemi) Gramsden n. FBR. IX, 106.

Avots: EH I, 380

galiski Hasenp., Ahs., = galeniski.

Avots: ME I, 592

greĩliski: (pluosts) g. mē̦tājās apkārt Dünsb. Od. 67; ‡

2) "kreiliski" Gipken n. FBR. XIII, 72.

Avots: EH I, 403

greĩliski, greĩleniski, schief : es tevi greiliski izsviedīšu pa durvīm laukā Ahs.

Avots: ME I, 647

‡ jêliski ² Seyershof, Adv., grob, roh, unflätig: j. runāt.

Avots: EH I, 564

ķedeliski kājas apaut, beim Anziehen der Bastschuhe den rechten mit dem limken Bastschuh verwechseln Lasd., Sessw., Tirs. [Vgl. li. kèdelioti "запутывать, путать".]

Avots: ME II, 359

‡ ķĩliski Sassm., Stenden, = ‡ ķĩleniski: bulta siênā jādze̦n ķ.

Avots: EH I, 706

‡ kruîliski ² , Adv., ungeschickt und hässlich ("neveikli un neizskatīgi") Salis n. FBR. XV, 78: k. iet, hinkend od. stoipernd gehen Salis.

Avots: EH I, 659

kùliski, purzelnd, kopfüber: krīt kūliski ceļmalā BW. 6972.

Avots: ME II, 335

ķūliski, Adv., umgekehrt, verkehrt; ķeiriski, ačgārni: dē̦lē̦ns grib tuo ķūliski paņemt Vīt. 22.

Avots: ME II, 393

liẽliski, ‡

3) ungekünstelt, einfach; grob
Sonnaxt (mit ìe ² ): tuoreiz runāja l., ne smalki kâ tagad.

Avots: EH I, 754

liẽliski, liẽlišķi Bers., liẽliskam, liẽlišķām [Saikava], lieliskâm Mar. n. RKr. XVII, 146,

1) ausserordentlich, grossartig:
lieliski bagāta sieva. viens lieliskam pārgudrs LP. V, 346. tu man lieliskam izlīdzēji VII, 482. ve̦lns lieliskam sadeva darbus. viņš runāja, dziedāja lieliski, grossartig, wunderschön. brāļu draudze nedaudzuos gaduos lielišķi izplatījās A. [lieliskam dzīvuot U., auf grossem Fusse leben;

2) ungefähr, en gros
U.; lieliskam rēķināt.]

Avots: ME II, 498

‡ mutuliski Schwanb., Adv., sprudelnd (?): ūdens varās m. vien.

Avots: EH I, 837

pakaliski, rücklings, hinterrücks, rückwärts Stud.

Avots: ME III, 38

pùoliski C., Wolm., puoliskus, puoliskām, = buoliski "glatt vorder Stirn" U.: puoliskām lakatu apsiet, matus apcirpt Ruhental. viņa apsien baltuo lakatu puoliski (Sermus) ap galvu Duomas IV, 473. Zu puoļa?

Avots: ME III, 456

‡ rẽ̦mulrẽ̦muliski Seyershof, Adv., schief und krumm (taumelnd): aiziet kājas r. un uz māju netiek (von einem Besoffenen).

Avots: EH II, 369

reveliski, reveļu reveļiem, Adv., Hals über Kopf, Purzelbäume schlagend, rollend: Jānis svieda Pēteri tâ, ka tas aizgāja reveļu reveļiem Lös. ja Mīle šitâ darītuos, tad es viņu reveliski izlaistu nuo Skruoderāta Latv.

Avots: ME III, 515

re̦zgaliskis, Adv., mit dem dlcken Ende voran : apsi nuocē̦rt un pārve̦lk adžgānis (spiciskis, ne re̦zgaliskis) mājās JK. VI, 50.

Avots: ME III, 516

ripeliski Karls., ripeliska RKr. XVII, 145, Adv., rund herum: zaķis apkrimtis ripeliska ābelei Mar. n. RKr. XV, 133.

Avots: ME III, 530

ripuliski, in der Verbindung ripuļu ripuliski, Adv., rollend, kugelnd, kullernd Ar.

Avots: ME III, 531

rùocgaliski ² : aizsvieda r. ("pa ruoku galam") A.-Schwanb.

Avots: EH II, 390

rùocgaliski ² Mar. n. RKr. XV, 133, Adv., auf gut Glück: svied ruocgaliski! unvorsichtig: puika, sviezdams ruocgaliski akmeni, izsita luogam rūti Mar.

Avots: ME III, 576

rul˜liski, s. rul˜leniski.

Avots: ME III, 557

škḕrdeliski ² Druw., grob, grunzend (von der Stimme): viņš runā šķērdeliski Druw. n. RKr. XVII, 81.

Avots: ME IV, 34

šķieliski, ‡

2) šķiẽliski(s) Orellen "(ie)slīpi": stāvbūvēm stūŗuos baļķus liek vaìrāk š.

Avots: EH II, 640

šķieliski, Adv., schielend: uz... saimnieku tā šķieliski paskatījās LP. Vll, 868. kūmiņš it šķieliski skatījās Lapsa - Kūm. 81.

Avots: ME IV, 52

‡ skrulliski "?": (viļņi) s. skrūvējās augšām Dünsb. Od. 150.

Avots: EH II, 513

‡ smauliski Laidsen "?": sasiet lakatu ap galvu s.

Avots: EH II, 534

‡ suoliski Diet, schrittweise.

Avots: EH II, 610

‡ sprãkliski Frauenb., rücklings: s. stumt luopu.

Avots: EH II, 558

stakliski: s. zirgam mugurā sēdēt Salis.

Avots: EH II, 569

stakliski, Adv., gabelartig; in der Gabelung; stuobrs še stakliski pārdalās divuos zaruos MWM. IX, 823. gribējis ce̦cumus stakliski pārplest pušu Etn. II, 89; LP. VII, 545. viņa izvilkusi kātu nuo sluotas,... uzstājusies uz tā stakliski Pas. IV, 273 (aus Ruj.).

Avots: ME III, 1041

‡ stakliskis bràukt Kaugershof n. BielU., halbspur fahren.

Avots: EH II, 569

strèipeliski ² Fest., Saikava, Gr. - Buschhof, Adv., taumelnd: dzē̦rājs, cilvē̦ks aiz nespē̦ka iet streipeliski.

Avots: ME IV, 1085

streîpuliski Lis., Golg., Drosth., Arrasch, Jürg., (mit eĩ) Salis, Widdrisch, Adv., taumelnd, strauchelnd Memelshof: kājas viņam gāja streipuliski A. v. J. 1899, S. 363. trīs suoļus streipuliski uz priekšu Niedra.

Avots: ME IV, 1086

‡ stre̦m̃puliski, in der Verbindung (aiziet) strim̃puļu stre̦m̃puliski "stolpernd" Seyershof.

Avots: EH II, 586

I tùoliski ² : auch (mit ùo) C., (mit uõ) Lemb., (mit. uo) Golg.

Avots: EH II, 709

I tùoliski ² Fehteln, Fest., Selb., Stockm., Adv. "apaliski": mate apsē jusi galvas lakatiņu tuoliski (lakatiņš saliekts trijstūrī, un divi stūri sasieti uz pakauša, tâ ka lakatiņš cieši piegulst pie galvas) Fest. Zu tuols.

Avots: ME IV, 285

II tuoliski, Adv., lispelnd: bē̦rns (tuolis) runā tuoliski Dond.

Avots: ME IV, 285

‡ vadmaliski(s) Frauenb. "sāniski": v. vērt dzijas nītīs.

Avots: EH II, 747

‡ verveliski FBR I, 33 "?"

Avots: EH II, 772

virpuliski: upīte te̦k v. vien A.-Schwanb.

Avots: EH II, 787

virpuliski Ar., Adv., rollend, wirbelnd.

Avots: ME IV, 610

žâkliski, Adv.,

1) so, dass beim Gegeneinanderstemmen von 2 zweizinkigen Gabeln (Holzstangen, Ästen) die eine Zinke einer Gabelung zwischen die Zinken der andern Gabelung great
Kalz.: salika ruokas... kuopā, pirkstus starp pirkstiem žākliski samaukdams Kaudz. Izjurieši 114;

2) rittlings
Druw., (mit â ) Ramelshof, Sessw., (mit â ² ) Luttr., Stenden: viņš sēd krē̦slā žâkliski Sermus, Sessw.

Avots: ME IV, 796

‡ apalis Spr., die Hälfte eines gespaltenen runden Holzklotzes. apaliski auch AP. (linsēklu klajienu sataisa apaliski), Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, Saikava (kuokus jau citādi nemerī kâ apaliski).

Avots: EH I, 71

apalisks oder apaļisks, rundlich, oval; Adv. apaliski od. apaļiski (hochle. opaliska in Marienburg RKr. XVII, 145), rund, rundum: ap galvu tai apaļiski apsiets lakats B. Vēstn. villaines vienu malu apaļiski apņēma ap ple̦ciem Etn. IV, 108; apaļiski slē̦gtā rindā BW. V, S. 199; apaliski apcirptiem matiem Jauns.; baru (die Schwade) appļaut apaļiski LP. VI, 126; apaļiski nuovilkta āda, ein heiler Balg St. ādu apaļiski nuodīrāt, nuovilkt ve̦se̦lu ādu, tuo nepārgriežuot, nuo galvas sākuot, tā p. p. zaķim, se̦skam Bers., Lub.;

2) ohne störende Ecken und Kanten, frei, unbesorgt, unverheiratet:
kas kaitēja puisīšam apaļiski (apališki BW. 5271 Lösern; Var.: lustīgam) nedzīvuot.

Avots: ME I, 74

apuõlē (loc. s.) AP., = pùoliski, buoliski: a. apsiet lakatu galvā AP. Wohl zu apuols.

Avots: EH I, 124

‡ apuoļiski (gespr.: apoļiski) matus ap griêzt Salis, = liski%20m">apaliski m. a.

Avots: EH I, 124

apspir̃dzinât, tr., erquicken: skābums viņu lieliski apspirdzināja Poruk.

Avots: ME I, 124

apžâkļi Druw., apžāklis Dr., apžâkliski C., apžâksnis, rittlings: viens zē̦ns uotram sēž apžāksni mugurā AP.

Avots: ME I, 138

atsprãklu, atsprãklis, liski">atsprãkliski, atsprãkļus, auch atsprãkli (Ad. 222.), atsprãkļi; atsprēklu, atsprēkliņ Jauns. Balt. gr. I, 54, atsprēklin Mar., Golg., LP. VII, 238, 578, atsprēkliņām Oppek. Mag. XIII, I, 26. rücklings, rückwärts: par ple̦cu atsprāklu šaut LP. VII, 578; jāt atsprāklis LP. I, 62; atsprākliski iet LP. VII, 305. cilvē̦ks izlien atsprākļi caur kre̦klu VII, 856. atsprēklin grāmatu nevar lasīt, von hinten, od. wenn man das Buch umkehprt, kann man nicht lesen N. - Schwanb.; Oppek. Mag. XIII, 26. kas slapjā laikā aŗ laukā, bet sausā - stāv istabā, tas ir atsprāklu arājs Dond., einer, der alles verkehrt macht. [Zu sprãkle.]

Avots: ME I, 196

atstũkât C.,

1) ein spitzes Eiseninstrument stumpf, dick machen:
kuo ar tik spicu darīsi, aiznesi pie kalēja, lai atstūkā Naud. Etn. II, 97. kad kādu tievu dzelzs priekšme̦tu grib padarīt re̦snāku, tad viņu atstūkā, t. i. sarkani nuodedzinātu priekšme̦tu sit galiski uz laktu un tā viņu padara īsāku Hasenp.;

2) etwas fest Gestopftes durch Wegnahme loser, lockerer machen:
piestūkātuo atstūkāt Aps.

Avots: ME I, 198

II aũlis, ein unruhiger, ausgelassener Mensch: aulis ir cilvē̦ks, kas dej, trakuo, lē̦kā Etn. I, 122, Brandenburg. viņš skrien kā aulis (Kalzenau). [Die zu aulis gehörigen auļiem, auļuos, auliski usw. weisen auf eine ältere Bedeutung "stürmische, schnelle Bewegung"; somit wohl wurzelverwandt mit aũdrums, audaļa. Nach Bezzenberger GGA. 1898, 553 ¹ hierher auch gr. αὐλίξαι· δραμεῖν Hesych.]

Avots: ME I, 224

auliskãm, liski">auliski, liskis">auliskis, aulisku, im Galopp, flugs: laisties auliskām Vēr. I, 637. Vgl. auļiem usw.

Avots: ME I, 224

baîlisks Spr.,

1) furchtsam; [

2) Schrekken erregend:
bailisks nuotikums, bailiski laiki, bailiska vieta Kalz.]; bailiski daudz, schrecklich, sehr viel AP., Burtn., Bers.

Avots: ME I, 251

burbulisks [?], mit Buckeln besetzt: burbuliski iemaukti L.; [bei Manz. dafür burbulains].

Avots: ME I, 352

gulisks, Adv, guliski Dunika: baļķus lika guliski(s) Orellen; dafür auch guliskus AP.

Avots: EH I, 417

gulisks, horizontal: kādas zīmes lietuo vienības apzīmēšanai (guliskas, stāvas u. t. t.) Etn. III, 106; MWM. VI, 476, 870; [Adv. guliski Lis., Salis].

Avots: ME I, 678

izgvelzt, izgvelst, ausschwatzen, ein Gerücht verbreiten: ciema gvelzes izgve̦lzušas, ka es rupju dziju vērpju BW. 8402. izrunāsi, izgvelzīsi vairāk nekâ vajaga MWM. VIII, 211. [publiski izgvelst prut savu pretinieku vis˙ze̦mākās aizduomas L. W. 1921, No 51, 2 ₂ .]

Avots: ME I, 742, 743

izkãmêt, intr., sehr hungrig werden PS.: izkāmējis kâ vilks Nötk., Jan. lietū samircis, nuoruris un izkāmējis A. XX, 641. Gew. refl. - tiês: strādnieks bija visu dienu darbā bez pusdienas, tâ ka bija lieliski izkāmējies Druw., [Fest.], Wend., Mesoten.

Avots: ME I, 749

‡ izkupluôt, üppig gedeihend sich ausbreiten: vēlēšanās ... bija augusi un lieliski izkupluojusi kâ kuoks Veselis Netic. Toma mīlest. 86.

Avots: EH I, 459

[izskraidinât, sich ordentlich ablaufen lassen: karstā laikā, kad guovis nemierīgas, ganus lieliski izskraidina Nigr., C.]

Avots: ME I, 798

[jeñdzêt "foppen": mēs puišus lieliski jendzējām Wizerhof. Vgl. encêt und eņģêt.]

Avots: ME II, 110

juozupausis, ein Vermummter, ein Umgürteter: mazais Jēcītis iztaisījies par juozupausi Gaw. juozupausis, kas lieliski savilcies un sajuozies Stockm.

Avots: ME II, 128

‡ kal˜teniski Sassm., Adv., "kâ ar kaltu krustīm pa kuoka šķiedrēm" : plakana nagla jādze̦n k. kuokā, bet ne ķīliski, lai kuoks neplīst.

Avots: EH I, 579

kâpt,

1): lāčiem ... liela kāre k. kāpjamuo Janš. Dzimtene V, 47;

3): vēl vēži nekāpj Strasden; ‡

4) k. pāri Saikava, = pãrcelˆtiês 1: viens dēlietis, kāpdams pāri, iekrita upē. Refl. -tiês,

1): k. atsprākliski Salis.

Avots: EH I, 601

kruĩtiês [Wolm.], prs. krujuos und krūjuos U., [prt. krujuôs Wolm.],

1) virsū kruities, sich aufdrängen, jem. zu Leibe rücken
L.: miegs tâ virsū krujas, ka nezin kur dēties; sich anstrengen, vorwärts zu kommen: bē̦rns krujas ruokām un kājām uz priekšu Nerft; [2) "lieliski rūpēties, raizēties" Wessen. - Urspr. wohl: prs. krujuos, prt. kruvuos, inf. krūties; vgl. krūtiês].

Avots: ME II, 285, 286

leksêt, - ẽju, lekstît, - ĩju, tr., intr., gierig, unschön essen, schlingen: leksēt - lieliski ēst kâ ārmija; leksē 130; Mar. n. RKr. XV, 123. pats leksēju cūkas gaļu BW. 27225, 2. [Reimwort zu kleksêt.]

Avots: ME II, 448

‡ lìeliskai ² ,

1) = liski">liẽliski: viņš l. piedzēries Sonnaxt;

2) "laut;
bez izme̦klē̦tiem vārdiem" . Sonnaxt: l. runāt;

3) "smagnēji, rupji" Kaltenbr.: l. iet.

Avots: EH I, 754

liẽliskam (unter liẽliski ),

1): nu jau iet liẽliskam Grenzhof n. FBR. XII, 19. graudi, vēl l. briest Salis. nauda ienāk l. ebenda;

2): zirņus l. (überhin, nicht sehr genau)
izlasīt BielU.

Avots: EH I, 754

lieliskām (unter liẽliski ): auch (mit iẽ ) FBR. IV, 58; XI, 43;

1): mums jau kāpuostu l. (sehr viel)
Festen.

Avots: EH I, 754

‡ liẽliškām AP., liẽliškam Seyershof liẽliški AP., Salis, = liski">liẽliski 1: lieliškām pa AP. pārcirties lieliškām (recht stark, tief) kāju ebenda. kuoks lieliški (recht stark) aizplê̦sts ebenda. viņš tur tik lieliški (laut) runā ebenda

Avots: EH I, 754

liẽlisks,

1) grossartig, sehr gross
[Erlaa]: lieliski kuoki, pieminekļi; lieliskais ideāls A. XX, 228;

[2) grosstuerisch
U.].

Avots: ME II, 498

‡ lielisku,

1) = liski">liẽliski 1 Grenzhof n. FBR. XII, 19 (mit iẽ );

2) = liski">liẽliski 2 BielU.

Avots: EH I, 754

mâkslisks ,* künstlich: mājas uzce̦ltas tik māksliski... A. XI, 626.

Avots: ME II, 579

‡ mulītē (loc. s.) Odziena, = liski">tuoliski: m. sasiet lakatu.

Avots: EH I, 831

mutêt, -ẽju, mutît, -ĩju, tr., küssen: viņa šmukstē̦dama tai mutēja pieri Tirmz. šis mutējis ve̦cākus un tielē̦tuos Janš. jau pašās kāzās jaunā sieva ar puišiem lieliski mutījusies LP. V, 378;

2) schwatzen, losen Mund haben, schimpfen
Janš., [Fest.]: bet tu nemutējies tik daudz! LA. kalps sāk saimniekam pretī mutēties SDP. VI, 82. [sievietes vēl laikam ilgi mutē̦tuos un tielē̦uos Janš. Paipala 15.]

Avots: ME II, 675

nùotrũkt [li. nutrúkti], intr.,

1) abreissen:
bet vērpjuot pavediens nuotrūcis LP. IV, 215;

2) sich verringern, stocken, nicht funktionieren:
guovij nuotrūcis piens. jaunavas balss smagi nuotrūka MWM. XI, 184. Refl. -tiês, erschrecken, zusammenfahren: viņš lieliski nuotrūkās Niedra.

Avots: ME II, 878

‡ pakliedzeniski, Adv., halb schreiend, übermässig laut: lieliski, p. smieties Vīt.

Avots: EH II, 142

‡ pãrmaliskam Seyershof, pãrmaliski Salis, überwendlich: p. šūt.

Avots: EH XIII, 206

plēšu plē̦sumis iet "lieliski plātīties, skraidīt kâ viesuls" Dobl. n. Etn. IV, 165.

Avots: ME III, 341

puolāniski "?": piegāja pie līgaviņas... un apsēja puolāniski (= buoliski?) lakatiņu ap galvu FBR. VII, 58 (aus Serbigal); vgl. puoliski.

Avots: ME III, 456

‡ puõliskam AP., in der Verbindung pa p. (siet lakatu). = pùoliski.

Avots: EH II, 346

puolisks, Adv. puoliski, polnisch.

Avots: ME III, 456

ripulis Wid., Demin. auch ripultiņš, ein Kreis; eine runde Scheibe, ein runder Gegenstand überhaupt, ein Kreisel: lakatiņš ar sarkaniem ripuļiem MWM. VI, 27. lūku ripulītis (Scheibe, Bündel) Zaļmuiža. viņas (= saules) ripulīši mirdzēja tam uz drēbēm A. XVlI, 395. muižkundze nuopūšas, lūpas ripulītī savē̦luse Vēr. II, 1401. savu vārdu viņš uzraksta un uzrauj vēl ripuli (einen Schnörkel) galā Dok. A. Pliederiene iesprauda matu ripulī (in den runden Haarzopf) adatu A. v. J. 1902, S. 403. auniņš dirsa ripultiņus RKr. VlI, 1266. ratenīti, ripulīti BW. 7018 var. mednis nuonācis zemē kâ ripulis A. XX, 146. malkas ripulis B. Vēstn., ein Ring Holz. - ripuļu zāģis Treiden, die Kreissäge. kad bē̦rns sāk kājām iet, tad saka: "tev jau mazais iet ripuļiem (= ripuliski) vien" N.-Peb.; ähnlich : aiziet ripuļu ripuļiem Bers.

Avots: ME III, 531

rul˜teniski Dond., rul˜liski">liski Ahs., Adv., rollend: baļķis rulleniski (rulliski) nuoritēja nuo kalna tejā.

Avots: ME III, 557

saplacinât,

1): kuoku var s. (= sasist plakanu) Auleja; platt und zugleich niedriger machen:
(atkusnis) sniega kupe̦nas ... lieliski saplacināja Janš. Dzimtene V, 163 (ähnlich Frauenb. u. a.). ‡ Refl. -tiês "sich zusammenbacken" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XVI, 436

sarūsêt, sarūsît Spr., sarûst ² Ruj., intr., verrosten; einrosten: sarūsējis tutenis Stari II, 933. sarūsēja pieši mani BW. 7828. sarūs mana sīka nauda 11633. sarūs mans zuobentiņš 14032. dārgmetali nesarūsē Konv. ² 511. nuo sarūsējuša vaŗa Vēr. II, 455. ar sarūsējušām durvīm MWM. VIII, 890. - (fig.) sieva morāliski sarūsē Vēr. II, 819. sarūsējušās verdzības važas 1000.

Avots: ME III, 724

skaĩdruôt,

1) klar machen
U., klären (eig. u. fig.): ar morāliski skaidruotu apziņu Vēr. II, 1139;

2) erklären
U.: es jautāju, viņa atkal skaidruoja Daugava 1928, № 3, S. 318. Refl. skaidruôtiês U., skaidrêtiês Spr.,

1) sich lichten, sich aufklären, klar werden
U., Spr.: laiks skaidruojās A. XX, 643. skaidruojas . . . vairs nelīs Vēr. II, 897. debess sāk skaĩdrēties Dunika. vaigs tam skaidruojās MWM. VI, 681;

2) sich aufklären, aufgeklärt werden:
līdz ar tautas garīgu spē̦ku attīstīšanuos izkuopjas un skāidruojas ari! tās dievbijīgie nuojē̦gumi RKr. VIII, 8. tumši ļaudis skaidrējas Gesangbuch - Subst. skaĩdruôšana, das Klären, Erklären; skaĩdruôšanâs, skaidrêšanâs, das Klarwerden, die Aufklärung; skaĩdruõjums,

a) das einmalige Klären;

b) die Erklärung:
duodams . . . sapulcēs skaidruojumus par veseiības kuopšanu Kaudz. Ve̦cpiebalga 100; skaĩdruôtãjs, wer klärt, erklärt.

Avots: ME III, 865

skaitlisks,* quantitativ Duomas I, 526; die Zahl, Anzahl betreffend: skaitliski nuovē̦ruojumi Vēr. II, 1502.

Avots: ME III, 867

šķērdelēm Druw. n. RKr. XVII, 81, = liski">šķērdeliski.

Avots: ME IV, 33

šķīduonis,

1) šķīduonis Wid., (mit î) Arrasch, C., Golg., KL, Prl., Saikava, Wolm., šķīduons U., Dr., šķīduoņa Wid., (mit î) Lis., flüssiger Kot
Wid.; Tauwetter im Frühling U., Schlackenwetter: jau atkal kūst un līst bez gala, uz ielām tīrais šķīduonis Latv. pašā pavasaŗa šķīduonī Janš. cik lieliski plūdi un šķīduoņa šuogad bija A. v. J. 1902, S. 120. šķīduoņas (Kaudz. M. 293, Celm.) od. šķīduoņu (U.) laiks, auch šķīduoņi Nerft n. Mag. IV, 2, 142, U., die Zeit, da die Winterbahn abgeht. šķīduoņas ceļš Kaudz. M. 16, grundloser Weg bei Tauwetter. ceļš pašā šķīduoņā Lubn. ceļi pavasara šķīduoņā, gan˙drīz neizbrienami A. XX, 300. priekš šķīduoņas, kur vēl ceļi ziemas stiprumā un labumā Aps. V, 27. e̦ze̦ruos, kas radās le̦dus laikme̦ta šķīduonī Konv. ² 2321;

2) "gaisinātājs, zaudē̦tājs" Wessen. Zu šķîst.

Avots: ME IV, 48

skrũvêt,

3): putzen
Saikava. ‡ Refl. -tiês,

1) sich putzen
Saikava: sāk pie spieģeļa s.:

2) "?": skrulliski viļņi tad uz apakšu skrūvējās dzīlē Dünsb. Od. 150.

Avots: EH II, 513

slenît "kaut kuo nuo kājas lieliski cirst" Dubena.

Avots: ME III, 926

II sùomiski ² : apvilkt kažuoku s. (mit uô ² ; mit der Kehrseite nach aussen) Anzen. zaķim s. ("liski">apaliski") nuovilkt ādu ebenda, (mit uõ ) Frauenb.

Avots: EH II, 611

spiciski(s), Adv., mit der Spitze voran: apsi nuocē̦rt un pārve̦lk... spiciskis, ne re̦zgaliskis mājās JK. VI, 50.

Avots: ME III, 994

spiciski(s), Adv., mit der Spitze voran: apsi nuocē̦rt un pārve̦lk... spiciskis, ne re̦zgaliskis mājās JK. VI, 50.

Avots: ME III, 994

‡ streipulîgi, = liski">streîpuliski: kājas ... s. knakstināja plānuo le̦dus kārtiņu A. Upītis Laikmetu griežos I, 211.

Avots: EH II, 586

svuļķêt, -ẽju, viel Rauch von sich geben: viņš ar savu pīpi svuļķē Druw. n. Etn. II, 161. skurstenis lieliski svuļķē ebenda.

Avots: ME III, 1167

‡ tuoleniski Lemb., = tùoliski ² I.

Avots: EH II, 709

III tuolis,

1) tuols Erlaa, Odensee, ein vernagelter Mensch
U., Mag. XIII, 2, 51, (mit ùo ² ) Kr., ein Zauderer U.;

2) ein Lispelnder
Dond.: tuolis runā tuoliski Dond.

Avots: ME IV, 285

tuolmêlis ² Dond., = tuolis III 2: tuolmēlis runā tik tuoliski, ka ne˙kuo nevar saprast Dond.

Avots: ME IV, 285

uzpeteniski, Adv.,

1) = liski">apžākliski N. Peb.: meitietis uz sē̦tas uzpeteniski;

2) ungleich
(nevienādi) Ruj.: dzija savē̦rpta uzpeteniski (vietām re̦snāka, vietām tievāka).

Avots: ME IV, 364

vēcinât Līn., (mit è ² ) Kl. (unbek. in Kaltenbrunn, N.-Salis, Oknist),

1) wedeln, schwingen
Mag. IV, 2, 154, U., schwenken: kad nebija šūpuotāja, lai vējiņš vēcināja BW. 1705, 5. es neņe̦mtu lielu sievu vējiņam vēcināt 9770, 1. gāju savu vilnatnīšu vējiņā vēcināt 10896. lai vējiņš nevēcina... mētelīti 33682, 8, nuoņēmuos ce̦purīti, nuost migliņu vēcināju BWp. 529, 1. (zuobentiņu) kâ skaliņu vē̦cē̦nāja (Var.: vēdināja, vicināja) BW. 15997, 1 var. ruociņa piekususe zuobeniņu vēcinuot (Var. vēdinuot, vēdzinuot, vicinuot) 13303. dieva dē̦li ...krustu vēcināja (Var.: vēdzināja, vīcināja) 33968. kumeliņš kājas vien vēcināja 17111. viņš vēcināja ruoku Blaum. Pie skala uguns 139. ar ruoku vēcinājusi LP. IV, 166. burvis vēcina nešļavu VII, 666. lieliski vēcināja tukšuo spaini A. XI, 571. pagali vēcināt Kra. Vīt. 156. asti vēcinādams Etn. III, 60. vēcinādams... spārnus Saul. 1, 189;

2) (den Schnabel) wetzen
Mag. IV, 2, 154, Kronw. n. U.: putniņš vēcina savu knābi pie kuoka zariņa Kronw.;

3) (mit dem Löffel) rühren
(mit ẽ ) Zögenhof: vēcināt putru katlā (rühren, damit es nicht überkocht) Zögenhof;

4) schwanken
U. Refl. -tiês, = vēcinât I, mit den Händen gestikulieren (mit ẽ ) Segew.: vēcinādamies ar ruokām pa gaisu Kaudz. Izjurieši 236. Aus vēdinât. vicinât? Oder direkt zur Wurzel u̯ē- (in vējš u. a.) "wehen"?

Avots: ME IV, 548

veĩkalisks,* kaufmännisch: veikaliskas intereses Izglītība II, 185. veikaliskajā kustībā A. XI, 752. ļaudis ir veikaliski MWM. VIII, 854. viņam uz veikalisku darbu... nene̦sas gars MWM. v. J. 1899, S. 272.

Avots: ME IV, 523

vielisks,* stofflich: joni ir pa daļai vēl vieliski U. b. 118, 75. nevar būt radītāja spē̦ka ārpus vieliskas pasaules 17. dvēsele atraisās nuo visa vieliskā Stari II, 712.

Avots: ME IV, 655

žâkleniski Meselau, Adv., = liski">žâkliski 2.

Avots: ME IV, 795

zūdĩba,

1) die Sorge:
sludināt zemniekiem evanģēliski aizliegtuo zūdību par maizi Plūd. Llv. II, 226; Plur. zūdības, Sorgen, Plackereien LKVv.; der Schmerz Asp.;

2) das Verlorengehen:
mirkļu parādības, zūdībai un aizmirstībai le̦mtas Veselis Daugava I, 426.

Avots: ME IV, 754