Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'rtât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'rtât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (20)

apkārtāt

apkā`rtât, zum zweitenmal bepflügen: a. visu lauku Dunika, OB., Rutzau.

Avots: EH I, 91


atcērtāt

atcẽ̦rtât Wolmarshof, (die Schneide) abstumpfen: a. izkapti (nemākulīgi pļaujuot).

Avots: EH I, 137


cērtāt

cẽ̦rtât: auch N.-Wohlfahrt. ‡ Refl. -tiês, sich kräuseln Lodenhof bei Ruj. (hier auch vom Garn), Wolmarshof.

Avots: EH I, 268


cērtāt

cẽ̦rtât [Salis], hacken Karls.

Avots: ME I, 378


iecērtāt

[ìecē̦rtât, mehrfach einhauen: kaulu Wolm.]

Avots: ME II, 6


iekārtāt

iekârtât 2 Dunika, zum zweitenmal (hin)einpflügen: ie. mē̦slus.

Avots: EH I, 519


izcērtāt

izcḕ̦rtât, tr., wiederholt aushauen: pie stipri izcē̦rtāta sliekšņa MWM. IX, 492.

Avots: ME I, 721


izkārtāt

izkā`rtât, ‡

3) zum zweitenmal aufpflügen:
labi dziļi i. druvu Dunika.

Avots: EH I, 455


izkārtāt

izkā`rtât, izkā`rtuôt,

1) aussortieren, in Ordnung bringen:
dzīparus, ābuolus;

2) (auch izkārtavuôt Spr.) jem. zu Gefallen tun
Spr.

Avots: ME I, 750


kārtāt

kā`rtât, - ãju, `rtuôt,

1) zum zweiten Mal pflügen, zwiebrachen
[li. kartóti dass.]: zemi;

2) gew. kārtuot, ordnen, ir Ordnung bringen:
viņa stāvēja pie atvē̦rta skapja un tanī kuo kārtuoja Saul.;

3) intr., schelfern:
ģīmis kārtā (Behnen), kārtuo (N. - Kmph.) āda. Refl. kārtuôtiês, sich ordnen, in Ordnung kommen: duomas pamazām kārtuojās Niedra. Zu kā`rta, cìrst. [Zur Bed. 1 vgl. ačech. črtadlo "Pflugmesser."]

Avots: ME II, 201


pacērtāt

pacē̦rtât, tr., ein wenig hauen, mähen: viņā ielaida izkapti smiltīs, pacē̦rtāja, pacē̦rtāja zâli vēl kādu gabaliņu tālāk Duomas II, 1188.

Avots: ME III, 12


sacērtāt

sacē̦rtât: vakar jau puika sacẽ̦rtāja ("pavirši sakapāja") iapas cūkam Seyershof.

Avots: EH II, 399


sacērtāt

sacē̦rtât, tr., zerhacken, zerfleischen: man krūtis sacē̦rtāji ruožu dze̦luoņiem Bārda Zemes dē̦ls 82.

Avots: ME III, 602


sacirtāt

sacirtât, tr., locken, kräuseln: matus Dr.; A. v. J. 1900, S. 496. Refl. -tiês, sich aufkräuseln (vom Haar) Dr., Salisb.

Avots: ME III, 603




uzcērtāt

uzcē̦rtât, auflockern: sìenu Wolmarshof.

Avots: ME IV, 320



uzkārtāt

uzkā`rtât: auch (mit âr 2 ) Frauenb., Iw.

Avots: EH II, 724


uzkārtāt

uzkā`rtât, zum zweitenmal pflügen, umackern LKVv., Wid.: zemi.

Avots: ME IV, 341

Šķirkļa skaidrojumā (12)

apkārtot

apkā`rtuôt,

1) =apkartât: tauki apkārtuoti Bauske u. a.;

2) bedienen ("прислуживать")
Spr.;

3) in Ordnung bringen
Libau: a. mājas.

Avots: EH I, 91


izkārtavot

izkārtavuôt (unter izkā`rtât ),

2) = izkā`rtât 1: kad sivēni nevienāda lieluma, tad nevar tā ēdiena katram par sevi i. Erlaa. kad ir pulka cilvē̦ku, katram jālej savā bluodiņā, tad saimnīcai grūta izkārtavuošana ebenda.

Avots: EH I, 455


izkārtot

izkā`rtuôt (unter izkā`rtât),

3) erklaren:
mēs viņiem skaidrs neizkārtuojām, ka ... Frauenb. viņš man visu gribēja izkārtet, kâ lai es daru Strasden.

Avots: EH I, 455


kartēt

kârtêt 2 Salis, = `rtât 1; auch Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "pflügen").

Avots: EH I, 605



nokārtot

nùokā`rtuôt, nùolā`rtât,

1) tr., endgültig ordnen, regeln:
naudas lietas LP. VII, 216. pats spē̦ku nuokārtuojuot A. XVII, 324;

2) intr., streifig werden, belegt sein, (vom Wetter) rauh werden:
mēle nuokārtuojusi Konv. 2 2085. Refl. - tiês:

1) = nùokā`rtuôt 2: seja nuokārtājusies MWM. VIII, 125. ģimis it kâ nuokārtājies VIII, 42;

2) sich regeln:
kamē̦r šai ziņā lieta nuokārtuojas Kundz.

Avots: ME II, 796, 797


pārkartavāt

pārkartavât Auleja, pārkartât Pas. IV, 149, im Kartenspiel verspielen (tr.). Refl. pārkartavâtiês Auleja, im Kartenspiel viel verlieren.

Avots: EH XIII, 202


sačirkāt

sačir̃kât,

1) = sacirtât AP.: sačirkādams un saskrudze̦ļē̦dams vai visu kamuolu Austriņš Raksti VII. 305;

2) = sasvītrât Dunika: puišelis ar naglu sačir̃kājis galdu. Refl. -tiês. (s. ME. III, 605): sačir̃kājusies kâ kāda aita AP.

Avots: EH II, 400


sačirkstināt

II sačir̃kstinât Salis, = sacirtât: s. matus.

Avots: EH XVI, 401


sakārtot

sakā`rtuôt, sakā`rtât,

1) sakārtāt, tr., zum zweitenmal pflügen, zwiebrachen:
vai jūs jau sakārtājāt zemi rudziem? Frauenb.;

2) tr., ordnen, zu rechtlegen, zurechtmachen:
tie iebruka leišu nesakārtuotuos pulkuos LP. VII, 472. lapas sakārtuotas rozetēs Konv.2 447. tev kruonis šķībi, - ļauj tuo sakārtuot! Rainis. sakārtā nu visu uz ceļu! Serben;

3) "jem. nach dem Sinn tun"
Spr. Refl. -tiês, sich ordnen, sich zurechtmachen.

Avots: ME II, 648


uzcirtināt

uzcirtinât (unter uzcirtât), ‡ Refl. -tiês Lemb., sich (dat; das Haar) locken: viņa glīti uzcirtinājusies.

Avots: EH II, 720


uzkārtot

uzkā`rtuôt, ‡

2) = uzkā`rtât (mit âr 2 ) Seyershof.

Avots: EH II, 724