Paplašinātā meklēšana

‡ àizsẽ̦ruôt Ahs., = àizsẽrêt 1.

Avots: EH I, 47

‡ àizsẽ̦tā (loc. s.) izvest Kaudz. Izjurieši 190, abprügeln.

Avots: EH I, 47

apsẽ̦kluôt, besamen Biel. I, 394.

Avots: ME I, 119

apsẽ̦ruôt, v tr., betrauern: viena būdama varēja savu Valtiņu apsē̦ruot un apraudāt Lautb.

Avots: ME I, 119

apsẽ̦ta, die Umzäunung: me̦lnuo krustu apsē̦tā bāl zem smilts tur mani trūdi Apsk. I, 207. Pūrs III, 96. [In Modohn gleichbedeutend mit apluoks 3; in Sauken "Hof", in Selb. "Einkehr"]; bei Jauns. dafür apsēte.

Avots: ME I, 119

apsẽ̦tuôt, tr., mit einem Zaun (sẽ̦ta) umgeben, umzäunen: apsē̦tuots laukums Etn. III, 101.

Avots: ME I, 119

‡ atsẽ̦ruôtiês, zur Genüge trauern.

Avots: EH I, 164

atsẽ̦ta, atsẽte, Wiedersaat, was atsẽja: rudzus sēt atsē̦tā, den Roggen das zweite Jahr in demselben Felde säen Kand.; atsētē mieži nepaduodas Sassm.

Avots: ME I, 190

bezsẽ̦klu stādi, samenlose Pflanzen * Birsm.

Avots: ME I, 286

bezsẽ̦tas dārzs, ein Garten ohne Zaun, ein zaunloser G. MWM. VIII, 564.

Avots: ME I, 286

dižsẽ̦ta, der Hof des Gutes Sudr. E.

Avots: ME I, 476

gulsẽ̦ta Barbern, guļsē̦ta Stom., eine Zaunart Bielenstein Holzb. 170.

Avots: ME I, 678

ìesẽ̦ruôt ,* mit Schwefel desinfizieren: trauks iesē̦ruots A. XX, 592.

Avots: ME II, 63

ìesẽ̦tuôt, tr., einzauen, mit einem Zaun umgeben: krūms, lauku.

Avots: ME II, 63

[izsẽ̦ruôt, mit Schwefel ausräuchern Wid.]

Avots: ME I, 796

izsẽ̦ruôtiês, sich zur Genüge abhärmen: visu auguošu vasariņu tas jau izsē̦ruojās tiku tikām Alm.

Avots: ME I, 796

kapsẽ̦ta,

1): mit ê̦ ² Salisb.; nuo kapsē̦tas pārbraukdami BW. 27644.

Avots: EH I, 587

kapsẽ̦ta,

1) auch
kapu - sē̦ta, [bei Manz. Lett. auch kapsēte], der Kirchhof, eig. die Einfriedigung der Gräber: daiļi zied kapu sē̦ta BW. 27627;

2) der Umlauf an den Riegen, wo das Korn aufgeschnüttet wird, das in die Heizriege kommen soll U.

Avots: ME II, 159

lapsẽ̦ns, ein junger Fuchs: mazie lapsē̦ni līda pa vienam vien laukā LP. V, 180.

Avots: ME II, 422

lasẽ̦ns, auch laša bē̦rns od. laša mauku bē̦rns Hr., Lachsforelle (salmo trutta L.) L., RKr. VIII, 103.

Avots: ME II, 423

liẽlpìlsẽ̦ta, die Grosstadt: Maskaviņu, lielpilsē̦tu, aiz ce̦pures aizsprauduos BW. 13186.

Avots: ME II, 500

linsẽ̦kla, die Leinsaat: es pabēru ... dze̦lte̦nuo linsēkliņu BW. 11064.

Avots: ME II, 472

mazpìlisẽ̦ta, die Kleinstadt, die Provinzstadt.

Avots: ME II, 573

mĩļsẽ̦rs ,* voll sanfter Wehmut: ik˙vakaru dzēsmiņa lapām mīļsē̦ru dziesmiņu pauž Apsk. v. J. 1903, S. 72.

Avots: ME II, 645

nùosẽ̦kât,

[1) eine Zeitlang keuchen, hüsteln, ächzen, seufzen
Ar., Lös., Selsau, Sessw., Peb., Serben, Kalz., Kreuzb., Jürg.]: nuosē̦kāja, sakustējās uz krē̦sla, bet ne˙kā neatbildēja Saul. Vēr. I, 1041;

[2) "verleumden, verhunzen":
n. citus cilvē̦kus Bers., Wain.;

3) "nùošļuokât 1"(?): n. labību Dickeln;

4) "nuokaîsīt (miltus, graudus)" (?) Serben. Refl. -tiês, wiederholt nùosēkties Sessw.].

Avots: ME II, 845

‡ nùosẽ̦naluôt Frauenb., mit Spreu bestreuen: žurks nuosē̦naluojis visus miežus apcirknī ē̦duot.

Avots: EH II, 84

nuõsẽ̦ras, ein Anflug von Wehmut: kaislība izplūst ilgās; mīlestība pāriet nuosē̦rās Zalkt.

Avots: ME II, 845

[nùosẽ̦rkât, eine Zeitlang husten: slimnieks visu dienu tik nuosē̦rkāja PS.]

Avots: ME II, 845

nùosẽ̦ruôt,

1) tr., vertrauern:
skuķe, kas savu jaunību tâ nuosē̦ruo B. Vēstn.;

2) intr., eine Zeit trauern:
gadu un seši nedēļi jānuosē̦ruo LP. VII, 508. Refl. -tiês, sich abkümmern, sich abhärmen: nuosē̦ruojies es siŗuoju pa debesīm Vēr. II, 968. Bei Dünsb. ein Part. akt. nuosēris, traurig.

Avots: ME II, 845

uotrsẽ̦ta: apēda uotrsē̦tu sarkanuo suni BW. 20181, 1 var.

Avots: EH II, 745

uot(r)sẽ̦ta, das andere von zwei benachbarten Gesinden Lautb. BB. XVI1, 288; Bielenstein Holzb. 76.

Avots: ME IV, 425

uot(r)sẽ̦ts, der Wirt des Nachbargesindes.

Avots: ME IV, 425

uot(r)sẽ̦ta, das andere von zwei benachbarten Gesinden Lautb. BB. XVI1, 288; Bielenstein Holzb. 76.

Avots: ME IV, 425

uot(r)sẽ̦ts, der Wirt des Nachbargesindes.

Avots: ME IV, 425

pasẽ̦ruôt, intr., ein wenig trauern, sich sehnen: varē̦tu kuopā pasē̦ruot pēc dzimtenes Janš. Refl. -tiês, im Herzen ein wenig trauern: par drauga nāvi; sich sehnen: pēc ve̦cākiem.

Avots: ME III, 97

[II pasẽ̦rs, etwas unangenehm (bitter) schmeckend: p. ēdiens, dzēriens Bauske; šuoreiz maize tāda pasẽ̦ra Schibbenhof.]

Avots: ME III, 97

pasẽ̦ta, die Partie unter dem Zaun: kâ nu guosniņas pienu duos? visās pasē̦tās nešļavas Etn. I, 31.

Avots: ME III, 97

pìesẽ̦ruôt, eine Zeitlang, zur Genüge trauern: kuo tu nu daudz piesē̦ruosi? C.; vgl. auch piesẽrêt.

Avots: ME III, 288

pìlsẽ̦ta: auch Fil. mat. 55, BW. 13186, 5 var.; ein Demin. pilsētele Delle Negantais nieks 225.

Avots: EH XIII, 233

pìlsẽ̦ta PS., Wolm., C., pilsē̦ta Bauske, Wandsen, Kl., Lis., N.-Peb., Widdrisch, Jūrg., Bers., Schwanb., Salis, auch pìlsẽ̦ts, pilsê̦ta ² Salisb., Dunika (neben sẽ̦ta), die Stadt: galvas pilsē̦ta, die Hauptstadt. Zu pils+sẽ̦ta.

Avots: ME III, 217

pìlsẽ̦ts (unter pìlsē̦ta): auch BW. 13186, 5, Azand. 57, (mit ìl ² und è̦2) Kaltenbr., Oknist, (pilˆse̦ts ² ) Puhren n. FBR. XIV, 48.

Avots: EH XIII, 233

prìekšpìlsẽ̦ta, die Vorstadt, ein abgelegenes Stadtviertel: Rīgas priekšpilsē̦tas. līdz "Puguliņam" viņuos laikuos stiepusēs Cē̦su priekšpilsē̦ta Etn. II, 158.

Avots: ME III, 396

‡ puĩsẽ̦ns: Demin. puĩsēnītis FBR. XVI, 94 (VL. aus A.-Ottenhof), voc. s. puisenīti BW. 12703, nom. pl. puisenīši BW. 12466 var.: tikušam puisē̦nam te˙pat auga līgaviņa BW. 12409, 10 var.

Avots: EH II, 321

puĩsẽ̦ns, Demin. von puĩsis, der Knabe, der Junge: puisīt[i]s biju, puisēniņš, nu vel vīrs taisījuos BW. 29872, 4. viena laiva meitu nāca, uotra jaunu puisēniņu 30973, 6.

Avots: ME III, 403

pusẽ̦na,* der Halbschatten Konv. ² 268; 770.

Avots: ME III, 426

sẽ̦kât: kad kakls piesmacis, tad jāsẽ̦kā Sermus. sē̦kāšanas pazīme - mazs truoksnis, šņakuoņa ebenda. sē̦kā cilvē̦ki, aitas, guovis ebenda.

Avots: EH XVI, 480

sẽ̦kât C., Nötk., Jürg., Wenden, Ranzen, Ramkau, sè̦kāt ² Golg., Sessw., Heidenfeld, Meselau, -ãju, intr., freqn. zu sàkt, keuchen Wid., schnell und hörbar atmen AP., trocken hüsteln (wie ein Schwindsüchtiger) Nötk.: viņš sākā sē̦kāt un elšāt MWM. VIII, 589. māte savā gultā gruozījās . . ., sē̦kāja un bieži nuopūtās Saul. I, 147. Zemīšu tē̦vs . . , klusām sēkā, kâ uz raudām Saul. Daugava 1928, № 1, S. 57. Andžs gan ilgi dzīvuotājs nebūs: staigā sē̦kādams vien Nötk.

Avots: ME III, 825

sẽ̦kla: miežu s. BW. 12609. sinepīte sīva s. 12318. - netīra s., ein Schimpfname Warkl. pagāna s. (ein Schimpfname) Jauns. Raksti III, 116, Warkl. velna s., ein Schimpfname Tdz. 39162; kabatas s. (scherzweise) Sassm., das Geld.

Avots: EH XVI, 480

sẽ̦kla (li. sė´kla in Kvėdarna u. a., sėklà "Same") Wolm., Karls., Ruj., Salis, Serbigal, AP., Līn., Iw., sè̦kla ² Kl., Prl., Nerft, Preili, der Samen, die Saat U.: Sprw. ēd kuo ē̦zdams, neapēd sē̦klu! (d. h. sorge auch für den kommenden Tag). rudzu, miežu, zirņu sē̦klā; puķu sē̦klās. sē̦klās rudzi, mieži usw., der zur Aussaat ausgesuchte und beiseite gelegte Roggen usw. sē̦klas grāuds, das Samenkorn. sē̦klu iekaisīt Kundziņš Ve̦cais Stenders 33, den Samen einsäen. Zu sẽt.

Avots: ME III, 825

‡ sẽ̦kluots Frauenb., = sē̦kluojs: s. dadzis.

Avots: EH II, 481

sẽ̦lains, ein Holzfloss, auf dem die Weiber Wäsche waschen Peb. n. Bielenstein. Anscheinend fehlerhaft für sielains.

Avots: ME III, 826

sẽ̦mala: auch (mit è̦ ² ) Mahlup, (mit ē, ) Lng.

Avots: EH II, 481

sẽ̦mala PS., sē̦malis Karls., sē̦malis L., U., RKr. VIII, 95, sē̦maliņš BW. 15295, 2, der Kiebitz (vanellus cristatus). Nach Bezzenberger GGA. 1896, 966 zu li. šė´mas od. žė˜mas "aschgrau, blaugrau (von Ochsen)" und ai. š̍yāmá-ḥ "schwarz, dunkel" (wozu anscheinend le. sē̦ms gehört); eher aber dürfte es zu li. sėmenà "Brachvogel" (zu sẽt "säen") gehören ("Brachvogel" wird ja auch der graue Kiebitz genannt).

Avots: ME III, 826

‡ sẽ̦nala: auch BW. 35132, Iw., (mit è̦ ² ) Auleja, Kaltenbr., Liepna, Zvirgzdine. Zur Etymologie s. auch Skardžius Arch. Phll. V, 164.

Avots: EH II, 481

I sẽ̦nala Wolm., Bl., Karls., Ruj., Salis, AP., Serbigal, Līn., Deg., sè̦nala ² Kl., Prl., Preili, sẽ̦ne̦la Iw., sē̦nula N.-Schwanb., Bers., (mit è̦ ² ) Lös.,

1) die Hülse,
(Plur. sē̦nalas) Kleie U.: Sprw. lai būtu ir nuo sē̦nalām, kad tik ciema kukulis! auzai gaŗa sē̦naliņa (Var.: sēneliņa) BW. 9723. sijādama, vētīdama, griezies pate sē̦nulām! 4834. cilvē̦ki jūk un griežas dzīvē kâ sē̦ne̦las sietā Janš. Bandavā I, 3. ne sē̦nalas tu nedabūsi (du wirst gar nichts bekommen) MWM. VI, 638. ne sē̦nalu uostījis Celm., hat nichts gegessen;

2) fig., ein leichtsinniges Mädchen
(sè̦nula ² ) Golg.: neduomā. tu, tautieti, ka es tāda sē̦nuliņa (Var.: sē̦naliņa)! BW. 21786. man pašam gadījās vējā laista sē̦naliņa (Var.: līgaviņa) 22018, 3 var. - sē̦nalu ļaudis L, od. ļaužu sē̦nalas, ein Abschaum von Menschen U., Brasche. - sē̦nalu zaķis LP. III, I08, ein ängstlicher, feiger Mensch Celm.;

3) sē̦nalas, Träber St. Wohl mit Metathese aus *sē̦lana resp. *sē̦le̦na = li. sėlenà, plur. sė´lenos "Schlaube(n) von Körnern"
(zur Metathese vgl. seinuoles). Etwa (als unversehrt, ganz Gebliebenes) zur Wurzel von lat. solidus "ganz" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 510 f.)? Im Vokalismus stimmten got. sēls "gut" u. a. (bel Walde l. c. Il, 506 f.), wenn diese damit verwandt wären. Oder aber eher (s. Flck Wrtb. llI4, 422 und Falk-Torp 940, wo auf an. skd "Spreu" und dän.-norw. saa(d)er "Kornschalen, Klele" verwiesen ist) nebst li. pasėlỹs "Aussaat" und air. sil "Same" zu sẽt "säen"?

Avots: ME III, 826, 827

II sẽ̦nala, = sẽ̦mala, der Klebltz Ps.

Avots: ME III, 827

sẽ̦nalis: "cilvē̦ks, kas ne˙kā nezinä Marzenhof.

Avots: EH II, 481

sẽ̦nalis Nigr., Nötk., ein nichtiger, armseliger Mensch: ai, tu kalpa sē̦nalīti, ka gar mani glaudījies! BW. 9331.

Avots: ME III, 827

‡ *sẽ̦naluôt, zu erschliessen aus ‡ nùosẽ̦naluôt.

Avots: EH II, 481

sẽ̦nula, s. sẽ̦nala.

Avots: ME III, 827

‡ sẽ̦nulains Orellen, = sē̦nalaîns.

Avots: EH II, 481

III sẽ̦ra: lietus s. (Regenwolke) Salas pag. lietus nāk sẽ̦ram ebenda. kāda sẽriņa būs ebenda; eine Regenwolke (mit "ê̦" ² ) Markgrafen.

Avots: EH II, 481

III sẽ̦ra "?": uznāca auksta sē̦ra Deg.

Avots: ME III, 827

I sẽ̦ras: sūras s. BW. 8539.

Avots: EH II, 481

I sẽ̦ras Karls., Iw., sè̦ras ² Kl., Prl., auch der Sg. sē̦ra L., U., der Kummer, Harm, die Traurigkeit U.: uz... sejām bija lasāmas... dzijas sē̦ras B. Vēstn. ķēniņu bij apstājušas sē̦ras LP. VI, 503. sēru drēbes od. drānas, die Trauerkleider. sē̦ruojiet, bāleliņi,... paklājiet sē̦ru (Var.: trūves) deķi! BW. 17937 var. sāk bērinieki sabraukt sē̦ru mājā (im Trauerhause) RKr. XI, 80. sēru vēsts, die Trauerbotschaft. - sē̦ru vītuols Konv. ² 2099, die Trauerweide. Vgl. sē̦rs I.

Avots: ME III, 827

sẽ̦ravuots* Konv. ² 411, die Schwefelquelle.

Avots: ME III, 828

sẽ̦rkât PS., sē̦rkâtiês Golg., kochen, röcheln in der Brust U.: krūtis sākā sē̦rkāt Laiviņš. vēl viņš nebija krietni ielasījies un sē̦rkādams balsi iztīrījis Seibolt. Zu sērkt.

Avots: ME III, 829

sẽ̦rkùociņš,* das Zündholz, Streichholz.

Avots: ME III, 829

sẽ̦rmaûkšs (unter sḕ̦rmauksis ² ): auch (mit ḕ̦r) AP., Ramkau.

Avots: EH II, 482

‡ II sẽ̦rms (?) Schwitten "=sẽ̦rs III 1".

Avots: EH II, 482

I sẽ̦ruôt, sè̦ruôt ² Kl., intr., trauern: es paklāju me̦lnu deķi pa kumeļa kājiņām, lai sē̦ruoja kumeliņš pēc tās jaunas līgaviņas BW. 15830. es sē̦ruoju par savu vīru Rainis. pilsgalms lielkņaza nāves gadījuma dēļ sē̦ruo vienu nedēļu B. Vēstn. Refl. -tiês, sich bekümmern, sich grämen, trauern U.: nesē̦ruojies pēc savas sievas! LP. IV, 39. iedzīvuotāji sē̦ruojuoties pēc ķēniņa meitām, kuŗas ērglis aiznesis VI, 537. kuoki, it kâ līdzi sē̦ruodamies, ir nuome̦tuši svē̦tku uzvalku JK. III, 1.

Avots: ME III, 832

II sẽ̦rs: als plur. t.: sē̦ri vien nuosmirdēja BW. 1686 var.

Avots: EH II, 482

II sẽ̦rs, sḕ̦rs ² Kl., der Schwefel: vai vajaga sē̦ra gunis, vai ziluo zēvelīšu? BW. 8411. - sē̦ra ziedi, Schwefelblumen U. Wohl nebst li. sierà aus slav. sěra dass. entlehnt.

Avots: ME III, 830

III sẽ̦rs, ‡ Subst. sè̦rums ² Auleja "sīvums smaržas vai garšas ziņā": nuo priežu taids kai s., kai piktums iet kaklā.

Avots: EH II, 482

III sẽ̦rs Lindenhof, Lenzenhof, Ukri, Grünh., Bauske, Hofzumberge, Schibbenhof,

1) unangenehm (bitter) schmeckend:
uogu virumi, ilgi vaļā stāvē̦dami, kļūst sē̦ri Neugut. sē̦ra garša mutē ruodas nelaicīgus kartupeļus ē̦duot Siuxt. sē̦ri kartupeļi ir tādi, kas augdami iznākuši nuo zemes un kļuvuši zaļi; kad tuos izvāra, tie ir sē̦ri Lesten (hier nitr von Kartoffeln). vēju dabūjuši kartupeļi ir sē̦ri Sessau, A.-Bergfried. sviestam sē̦ra garša Autz. sē̦ra maize (nelabu raugu). Sprw.: ē̦d, kamē̦r sē̦ra mute paliek;

2) sẽ̦rs ("kalt und windig")
gaiss (?) Deg.; sē̦rs ("schwül, drückend" ) karstums, gaiss (??) Deg. Etwa zu mhd. hare, nhd. herb (und slav. sěra "Schwefel "?) ?

Avots: ME III, 830

sẽ̦rskâbe* Konv. ² 488; 3823, auch sē̦ra skābe B. Vēstn. n. U., Schwefelsäure.

Avots: ME III, 830

sẽ̦rskâbs,* schwefelsauer: sē̦rskābs kaļķis Mzv, m. 12.

Avots: ME III, 830

sẽ̦rūdeņradis* Konv. ² 498; 715, Ārstn. kal. II, 96, Schwefelwasserstoff.

Avots: ME III, 832

I sẽ̦rums, die Trauer, das Leidwesen: kuo, sērdiene, sē̦ruojies?... lai paliek sē̦rumiņš BW. 4077. - Zu sē̦rs I 1.

Avots: ME III, 832

sẽ̦ta,

1): auch Allend., AP., Arrasch, C., Dobl., Druw., Grob., Kalnemois, Kegeln, Koddiack, Kokn., Kolberg, Lasd., Lems., Liepna, Lieven-Bersen, Mahlup, Mesoten, Morizberg, Orellen, Pankelhof, Posendorf, Ruj., Siuxt, Taurkaln, Trik., Ziepelhof. In Borchow, Heidenfeld, Lubn. in dieser Bed. das Demin. sētiņa. sētiņa ir ganu ceļam Warkl. In Sessw. sē̦ta "(stãvs) zediņu žuogs" neben sētiņa "(gulu) kāršu žuogs". kāršu sē̦ta, treliņu s., vabu s., žagaru s. Siuxt. zediņu s. Orellen; šķê̦pu ² s. ("nuo plē̦stiem vai apaļiem kuokiem, kas iepildīti slīpi starp 2 mietu rindām") bij visām majām apkārt (tâ kâ pret vilkiem) ebenda. akmiņuota gulu s. BW. 14452. kuoši zied kapu s. (der Kirchhof)
27632. cieta kuoka (Var.: biezu kāršu) sē̦tu taisu (Var.: pinu) 22313, 3; 2): der Bauernhof - auch Auleja, Bērzgale, Borchow, Grob., Heidenfeld, Jäsmuiža, Preili (in Lettg.), Višķi; "māja(s)" Kārsava, Līvąni, Oknist, Sonnaxt, Stirniene, Warkl.; das Heim Borchow, Lis., Lubn., Welonen: vai tē̦vs sē̦tā? iešu uz sē̦tu Auleja, Lubn. u. a. viņuos (= kaimiņu) s. Kalupe n. FBR. XVIII, 43. viņā sē̦tā (=viņā pasaulē) ebenda;

3): auch Ahsw., Bērzgale, C., Dreilingshof, Edw., Erlaa, Erwalen, Felixberg, Grenči, Grob., Irmelau, Kal., Lems., Luttr., NB., Neuenburg, Nikrazen, Nurmhusen, Ringen, Saka, Schlcck, Schnickern, Schwarden, Sluxt, Stenden, Strasden, Tummen, Ulmalen, Valgale, Wirben; "laidars" OB.;

4): nevaram ... iemācīties. kâ jau sē̦tu cilvē̦kiem (Bauern),
mēle neklausa Janš. Dzimtene IV, 317; ‡

5) sẽtiņas Seyershof "auga stiebra nuodalījumi": rudzam ir vairākas s., kamē̦r viņš izaug tik gaŗš.

Avots: EH II, 483

sẽ̦ta Wolm., PS., Karls., Ruj., Salis, Serbigal, AP., Līn., Iw., sè̦ta ² Preili, Nerft, Kl., Prl.,

1) sētiņa Spr., Saikava, Lis., Gr.-Buschh., der Zaun
Manz. Lett. (aus Wallhof), L., U., Salisb., Burtn., Seyershof, N.-Peb., Ramkau, Serben, Drosth., Ronneb., Marzenhof, Meselau, N.-Laitzen, A.-Laitzen, Alswig, Annenhof (Kr. Walk), Ranzen, Adsel, Wolm., Plm., Sessw., Bers., Lubn., Festen, Fehteln, Marzen, Oselshof, Kreuzb., Setzen, Gotthardsberg, Homelshof, Pernigel, Sussikas, Ulpisch, Ruhtern, Treiden, Schmarden, Baldohn, Ellei, Ekau, Kr.-Würzau, Lemburg, Fossenberg, Alschw., Wirginalen, Treiden: Sprw. kur bieza sēta, tur sniegs me̦tas; unbekannt in dieser Bed. (dafür žuogs) in Matkutn. aiz sē̦tas iet, gehen, um seine Notdurft zu verrichten;

2) das Bauernhaus
Manz. Lett., das (umzäunte L.) Bauerngesinde, der Bauernhof U., Spr., Kreuzb., Bers., Saikava, Lis., Gr.Buschh.; ein Gasthof Salisb., Gold., das Dorf Spr.; in allgemeinerer Bedeutung - das Heim überhaupt Mag. XX, 3,178: sē̦tas saimenieki BW. 32353, 4 var. panācu māsiņu tautieša sē̦tā 13649. nepārduošu vis sè̦tas ² ! Gr.-Buschh. ceiies pi laika augšan un ej sē̦tā! Manz. kas tanī sētā (in diesem Gesinde) dzīvuo? kam sē̦tas? in welches Gesinde (gehörst du) L. viņas sē̦tas gailis LP. VI, 74, der Hahn des Nachbargesindes. ar citu sē̦tu meitām Janš., mit Mädchen aus andern Häusern, Gesinden. ej, tautiet, kur iedams, nāc sē̦tā vakarā (kehre am Abend heim)! Biel. 2165. kas duos sẽ̦tā (Var.: mājās) tās labas diēnas? BW. 26157, 1. vakarā ... viesi aizbrauca uz sē̦tu (nach Hause) Pas. IV, 168 (aus Atašiene). Sprw.: kâ sē̦tā redzi, tâ ciemā dari!

3) der Hof
(pagaims) Iw., Deg., Matkuln (s. auch Mag. XX,3,178); "laidars" Dunika;

4) in genitivischen Verbindungen: sē̦tas (sētiņas Wid., Lub., Aps.) gaļa, das Zwerchfell
Karls., Dond., Drosth., Konv. 2 447: sē̦tas gaļa škip sirdi nuo piaušiem un kuņģa Dond.; sē̦tas māja, ein Haus, das sich im Hof (nicht an der Strasse) befindet; sē̦tu meita, eine Magd im Bauerngesinde (im Gegensatz zu muižas m., die Magd auf dem Gute) Apsk.; sẽ̦tas putns, der Hänfling U.; sē̦tas vārds, ein Spitzname: sauc viņu sē̦tas vārdā un ne Citādi Ahs. Nach Būga KZ. LII, 251 und KSn. I, 129 zu stet "binden" (li. sėta "płot" bei Miežinis, das Büga aus der lebendigen Sprache unbekannt war, ist wohl aus dem Le. entlehnt). Eine Wurzelform sē- konnte aber neben sēi- atlenfalls nur in der ide. ürsprache aufkommen, und da wäre es sehr auffällig, dass die Wurzeiform sē - gerade nur in le. sē̦ta erhalten wäre. Da sē̦ta sich in der Bed. teilweise mit sāts "deckt" (vgl. z. B. pilsē̦ta = pilsāts), so dürfte es (mit ē, aus ā; zum Lautlichen vgl. Mẽ̦traine) zu sāts gehören.

Avots: ME III, 832

sẽ̦tava,

1): auch Allend., BW. 28313 var.; ‡

2) " ¹ / ₆ pūra liels mē̦rs" (mit è̦ ² ) Lubn.

Avots: EH II, 483

sẽ̦tava Ruj., Iw., sē̦tava Manz., U., Spr., sē̦tave, sẽtevē Dond., sẽ̦tūve PS., Ranzen, Irmelau, Ramkau, Deg., Matkuln, Karls., Neuermühlen, Matthiä, sē̦tuve Wid., Saussen, sē̦tuva U., sè̦tuvisa Lis., sè̦tuvs ² A.-Schwanb. n. FBR. V, 152, der Saatkorb: sējējs savā sē̦tāvā ruoku iešaun Manz. Post. I, 256. Ģirts . . . suoļuo . . . pa tīrumu ar sē̦tuvi kaklā Janš. Bandavā I, 174. tīrumā viņš atģidās, ka sē̦taves nebij līdz A. v. J. 1902, S. 124. dieviņš miežus sēja sudrabiņa sē̦tuviņu (Var.: sē̦taviņu, sē̦tuvīti, sē̦tuvām) BW. 28016. paķē̦ruse mazuo, nuo saknēm pītuo sē̦tuvīti A. XX, 164. sẽ̦tuve C., eine Schürze, in der ein Säemann die Saat beim Säen trägt.

Avots: ME III, 833

‡ sẽ̦tavis Ramkau, = sẽ̦tava.

Avots: EH II, 484

sẽ̦tluôdzītis ² , ein kleiner, grauer Vogel (die Gartengrasmücke?) Berķene.

Avots: ME III, 834

‡ *sẽ̦tluožņa, comm., die Katze: pavaicāja sē̦tluožņam BW. 2400, 1.

Avots: EH II, 484

sẽ̦tmala: gar sē̦tmalām BW. 20577.

Avots: EH II, 484

sẽ̦tmala U., sē̦tmāla Lesten, sē̦tmale, sē̦tmalis A.-Laitzen n. FBR. VIII, 22, sẽ̦tmālis Wolm., PS., A.-Autz; Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 3, sē̦tmals Glück, der Raum hart am Zaun U.: Sprw. nuo sē̦tmalas skrien pasaulē: man tā sē̦ta tâ nemīl, kâ tie sē̦tas sē̦tmalīši BW. 26645. puišu dēļ neziedēja ne nātrītes sē̦tmalā (Var.: sē̦tmalē, sē̦tmalī) 12076. sē̦tmalīši (Var.: sē̦tas malas) nuoauguši asajiēm dadzīšiem 31063. kumeliņi mauru mina sē̦tmalē 1943 var. izme̦t tevi vēl kâ suni sē̦tmalī Siliņš 8. izej uz . . . lieliem ceļiem un pie sē̦tmaliem! Glück Lukas 14,23. (fig.) izkaisīt naudu pa sē̦tmalām (d, h. vergeuden, verprassen) LP. V, 301. sẽ̦tmalu meita Dond., eine Dirne. - sē̦tmalis "= kāršu sē̦ta" Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, № 12, S. 112; "nîšu jeb riķu žuogs" Deg.

Avots: ME III, 834

sẽ̦tmale (unter sẽ̦tmala): auch (mit è̦ ² ) Linden in Kurl.; gar bajāra sē̦tmalēm BW. 13245, 3.

Avots: EH II, 484

‡ sẽ̦tmãle Orellen, = sē̦tmala.

Avots: EH II, 484

sẽ̦tmãlis (unter sẽ̦tmala): auch Grenzhof n. PBR. XII, 13. Orellen n. FBR. XI, 39, Lesten, Siuxt. BW. 22528, 2.

Avots: EH II, 484

‡ sẽ̦tmalluõža Salis, glechoma hederacea.

Avots: EH II, 484

‡ *sẽ̦tuôt, zu erschliessen aus apsẽ̦tuôt und iesētuôt.

Avots: EH II, 484

sẽ̦tplacis, der Hofsplatz, die Mitte des Hofes: es šķitu sē̦tplaci apsnigušu: tā tautu meitiņa villaines klāsta BW. 7427.

Avots: ME III, 834

‡ sẽ̦truoze "?": sē̦truozes un sīkruozes ... plaukst un zied Janš. Paipala 45.

Avots: EH II, 484

‡ II sẽ̦ts Popen n. FBR. XVI, 119 "sē̦ta": tautām s. akme̦nains BW. 7976. 2 var. (aus Selg.). iz viena sē̦ta "do jednego domu" Ułanowska Łotysze 29.

Avots: EH II, 484

‡ sẽ̦tsrũme Salis, der Hofraum: kumeliņi mīda tavu sē̦tsrūmīti BW. 14710, 2 var.

Avots: EH II, 484

sẽ̦tstar̂pa, sẽ̦(t)star̂pis Smilt., Renzen, PS., der Raum zwischen 2 Zäunen: iejāj[u] ciema sē̦tstarpā BW. 13250, 10.

Avots: ME III, 834

sẽ̦tstar̂pis (unter sẽ̦tstaipa): "uolnīca 1" Orellen, Seyershof; die Viehtrift Segew. iejāj[u] ciema sē̦tstarpī BW. 13250, 18.

Avots: EH II, 484

sẽ̦tsvidus Spr., Wid., Lös., Frauenb., Deg., Siuxt, sē̦tasvidus LP. V, 76, sē̦tvidus A. v. J. 1896, S. 677, der Hof: kaimiņam liels sē̦tsvidus Dond. kumeliņš nuomin mauru sē̦tvida BW. 7462, 1. es būt[u] brāļa sē̦tsvidiņu (Var.: pagaimiņu) skaidiņām kaisījuse 15683. liels daudzums visādu mājas putnu klejuoja pa sē̦tsvidu CTR. I, 18.

Avots: ME III, 834

‡ sẽ̦tup, nach Hause (?): jāt s. Janš. Mežv. ļ. 1, 278.

Avots: EH II, 484

sẽ̦tuve (li. sėtuvė˜ "Saatkorb"), sē̦tuvs, s. sē̦tava.

Avots: ME III, 834

I sẽ̦tuve: auch Grob., Lesten, (mit è̦ ² ) Kaltenbr., Oknist, Pitda, Zvirgzdine, Demin. gen. s. set[u]vītes Bw. 27978, I var. (aus Lippaiken); vienu sētuvi bišu Janš. Mežv. ļ. II, 339.

Avots: EH II, 484

‡ II sẽ̦tuve Rutzart "dziļāka vieta upes līcī".

Avots: EH II, 484

*susẽ̦tuvis: auch Bērzgale (der Schatten eines Lebewesens), Kalupe, Lubn., Pilda, Preiļi (in Lettg.), Skaista, Zvirgzdine, Pas. XII, 426 (aus Preiļi); stāvēt var "pakrēslī", bet cilvē̦kam vai kuokam ir "s." Borchow. kuo ej pēc mani kai s.? Zvirgzdine. bailīgs kai s. ebenda. likās, ka tikai s. nuostiepās; pat pē̦du nepalika, kur viņa pārskrēja Sprūdžs Daugava 1939, 601.

Avots: EH II, 604

ve̦csẽ̦ta, ‡

2) ein alter Bauernhof
Jauns. Augšz. 16.

Avots: EH II, 767

ve̦csẽ̦ta "ve̦ca mājas vieta" Ramkau.

Avots: ME IV, 518

viênsẽ̦klaîns,* einsamig: v. auglis Konv. ² 2607.

Avots: ME IV, 665

viênsẽ̦ta:* viensē̦tā dzīvāja vīrs Pas. XIV, 163 (aus Višķi).

Avots: EH II, 797

viênsẽ̦ta,* ein Einzelgehöft.

Avots: ME IV, 665

viņsẽ̦ta: par viņsē̦tas veci Janš. Līgava II, 475; viņsē̦tas, die Nachbarn - auch Saikava.

Avots: EH II, 786

viņsẽ̦ta, der andere Hof, der Nachbarhof: es redzēju viņsē̦tā piestā putru klūgājuot BW. 19407, 16 var. - Plur. viņsẽ̦tas, die Bewohner des Nachbarhofes, die Nachbarn.

Avots: ME IV, 601

‡ viņsẽ̦ti Tdz. 57377, die Leute vom Nachbarhof.

Avots: EH II, 786

vìrspilsẽ̦ta Kaudz. Jaunie Mērn. laiki, die Hauptstadt (gew. galvas pilsẽ̦ta).

Avots: ME IV, 614

‡ atkãrtît sẽ̦tu līdz kādai vietai, die eingesteckten Zaunpfähle bis zu einer bestimmten Stelle mit Zaunstangen belegen Erlaa.

Avots: EH I, 147

kapsēte (unter kapsẽ̦ta 1): auch Popen, (mit ẽ ) A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 89, Gipken n. FBR. XIII, 75, Orellen n. FBR. XI, 41, Roop n. FBR. XV, 152, Siuxt, (mit ê ² ) Stenden: es kapsēti appuškuotu BW. 4070 var. kapsētītes maliņā 27616.

Avots: EH I, 587

kreteņu sẽ̦ta, = "sē̦ta, kur šķilas cita uz citas saliktas virsū."

Avots: ME II, 274

‡ linsẽkles Grünh., (gespr. lin̂cẽkles ² ) Siuxt, = linsẽ̦klas, Leinsaat.

Avots: EH I, 743

puĩķẽ̦ns Serbigal. = puisẽ̦ns.

Avots: ME III, 403

rẽ̦kas

"?": "runā kâ sẽ̦kās, rīstās kâ rē̦kās", sagt man, wenn jemand hustend oder erschrocken spricht
Alksn.- Zund.

Avots: ME III, 519

‡ *sē̦kls (??), = sẽ̦kla: acc. pl. sē̦klus (4 X) Pas. XIII, 138 (aus Kaunata; ebenda auch acc. pl. auzus statt auzas!).

Avots: EH II, 481

‡ se̦l˜nava Walk, = sẽ̦nala I 1.

Avots: EH XVI, 476

sē̦lnava (?), = sẽ̦nala: miltiem mati pieputēj[u]ši sē̦lnavām (Var.: sē̦nalām) vainadziņš BW. 7950 var. Wenn zuverlässig (und dafür spricht gekürztes se̦l˜nava dass. aus Walk), umgebüdet aus *sē̦l[e̦]nas (= li. sė´lenos) nach pe̦lavas.

Avots: ME III, 826

*sḕ̦ms ² (erschlossen aus hochle. sā`ms ² ), bunt: putni ir sē̦mi (schwarz u. weiss bunt) Warkl. sē̦ma (braungeflecki) guovs Gr.-Buschh., Welonen, Borchow. S. die Notiz zu sẽ̦mala.

Avots: ME III, 826

‡ se̦nala Sonnaxt, = sẽ̦nala I 1.

Avots: EH XVI, 477

sē̦ne̦la (unter sẽ̦nala I): auch Dunika (mit ẽ̦ ), Kaltenbr. (mit è̦ ² ), BW. 31198; maizi ēsti nuo bajāra sẽ̦ne̦lâm Tdz. 52481.

Avots: EH II, 481

sē̦ne̦la, s. sẽ̦nala.

Avots: ME III, 827

sē̦ne̦laîns, sē̦ne̦luôts, s. sẽ̦nalains.

Avots: ME III, 827

sē̦nule̦ns, sē̦nuluojs, s. sẽ̦nalaīns.

Avots: ME III, 827

sē̦ra, s. sẽ̦ras I.

Avots: ME III, 827

I sē̦ra,

1) sẽ̦ras Laidsen, der Schinn, Schelfer:
sẽ̦ra izē̦d matus nuo galvas Matkuln, Sassm.;

2) der Schlamm
L.: Salacas.. . straumē nav .., daudzās upēs tik parastuo sē̦ru A. Melnalksnis Mazsalaca 7. Wohl zu sērt II.

Avots: ME III, 827

sē̦raîns: s. (mit ẽ ) laiks Kaugurciems "pē̦rkuona laiks". sẽ̦re̦ns ūdens Seyershof.

Avots: EH II, 481

II sē̦ras, Schwefel Manz. Lett.: lika dievs uguni un sē̦ras nuo de̦be̦su līt Manz. Post. I, 19. upes pārvērtīsies par darvu un . . . pīšļi par sē̦rām Glück Jes. 34,9. - Vgl. sẽ̦rs II.

Avots: ME III, 827

III sē̦ras "eine Art Regen" (aus Livl. angegeben): šuogad būs sviesta gads: biezas sē̦ras (gelber Staub um Regenpfützen) nuolijušas Gaweesen. Wohl zu sẽ̦ras II.

Avots: ME III, 827

sḕ̦rmauksis ² Laubern, sē̦rmauksis Stelp., Mag. IV, 2, 84, Wid., Kaudz. M. 34, sê̦rmauksis ² BB. XV1I, 290, sē̦rmaûkšs N.-Peb., Plur. sē̦rmaukši U., sḕ̦rmaûkša Serbigal, Plm., sḕ̦rmaûkša ² Lis., Golg., Adsel, Adsel-Schwarzhof, Grundsal, Alswig, sḕ̦rmauška ² Selb., Sessw., Golg., Sarkaņi, sḕ̦rmàukslis ² Prl., sē̦rmaukslis Bielenstein Holzb. 342, Bers., Saikava, sē̦rmuklis Wid., Blaum., sē̦rmuksis Plm., Plur. sē̦rmukši U., sḕ̦rmukša ² A.-Schwanb., sē̦rmukšķe Ledmannshof, sē̦rmukslis Etn. II, 72, Ruj., Nurmis, sē̦rmukste Etn. III, 53, sḕ̦rmukta ² N.-Laitzen, sē̦rmūklis Erlaa, sḕ̦rmûksis Schujen, Jürg., Sermus, sẽ̦rmûksis Nötk., sē̦rmūksis Serben, sḕ̦rmûkslis Trik., PS., Smilt., Mehrhof, Weissenstein, sḕ̦rmûkslis ² , Kl., sê̦rmûkslis ² und sê̦rmûksis ² BB. XVII, 290, sē̦rmūkslis Wohlfahrt, N.-Wohlfahrt, Wolm., Marzenhof, Oselshof, Fehsen, Modohn, Marzen, Odensee, Fehteln, Kalleten, Iw., sḕ̦rmûkša C., sḕ̦rmûkša ² A.-Schwanb., N.-Rosen, sē̦rmūkša Sessw., Laud., Gotthardsberg, Fossenberg, Annenhof (Kr. Walk), Memelshof, sḕ̦rmûkšs Jürg., Meselau, Mehrhof, sẽ̦rmûkšs AP., sē̦rmūkšs Bers., Meselau, Serben, Schujen, Zirsten, sḕ̦rmūška ² Lös., Meselau, sḕ̦rmùškis ² Lüdern, sē̦rmūkšķis Laud., Memelshof, Abelhof, sē̦rmūsnis LP. V, 141, sē̦rmūkste Brucken, (auch sē̦rmūkstis) Memelshof, sē̦rmūste Liepna, sē̦rmūte Liepna, sē̦rmuoklis Ahswikken n. Etn. I, 121, (mit ḕ̦r) Wolm., mit ê̦r ² ) Gramsden, Bahten, sē̦rmuolis LP. VII, 261, sḕ̦rmuôkslis Smilt., sê̦rmuôkslis ² Rutzau, Wirginalen, Wirgen, sê̦rmuokslis ² Līn., Iw., BB. XVII, 290, sē̦rmuokslis Mag. IV, 2, 49; RKr. II, 78, Trik., Wihzenhof, Karkel, A.-Wrangelshof, Selsau, Wallhof, Misshof, Mesoten, Ekau, Mitau, Kr.-Würzau, Gr.-Sessau, Grenzhof, Hofzumberge, Behnen, Stuhrhof, Lin., Wain., Altenburg, Preekuln, Tadaiken, Pormsahten, Perkunen, Medsen, Krohten, Aistern, Turlau, Durben, Gramsden, Ob.-Bartau, Kalleten, Gaweesen, sē̦rmuoksls LP. VII, 255, sẽ̦rmuoksis Pampeln, Gränzhof, sē̦rmuokšis N.-Bartau, sē̦rmuokša Ramkau, Kreuzb., N.-Laitzen, acc. s. sē̦rmuokšu Alswig, sē̦rmuoksnis Lös.; Garsen, sê̦rmuokšķis ² Behnen, sḕ̦rmuokšķis ² Saikava, sē̦rmuoksta A.-Laitzen, die Eberesche, der Vogelbeerbaum (sorbus aucuparia L.). Zu li. šermùkšlė, šermùkšnė od. šermùkšnis dass., sloven. srê̦msa "Faulbaum" (gemeinsam ist ein scharfer Geruch), sowie vielleicht (s. Torbiörnsson LiqMet. II, 13) serb. srȉjemuša "Art wildes Zugemüse"; vgl. auch Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 91 und Trautmann Wrtb. 128, sowie le. ce̦rmaûkša.

Avots: ME III, 829, 830

I sē̦rs,

1): sē̦ra sērdienīte, sē̦ri pina vainadziņu BW. 4638. Die Bedd. 2 und 3 ME. III, 830 sind vielleicht zu streichen: sē̦rs BW. 4137, 1 kann zu 1) gehoren, und sē̦rs 3 dürfte von U. falsch autgefasst sein und vielmehr zu sẽ̦rs III 1 gehören.

Avots: EH II, 482

I sẽrt: auch Pussen n. FBR. XX, 7, (mit èr ) Trik., (mit êr ² ) Allend. n. FBR. XIX, 91, (mit èr ² ) Auleja, Erlaa, Kaltenbr., Skaista; sērt graudus krāsnī Kaltenbr.; vajag ceplis s. ebenda. Subst. sẽ̦rums: hinter "A. Upītis" ME. III, 831 zu ergänzen: "Austr. 1897. 790".

Avots: EH II, 483

I sẽrt Wolm., C., Jürg., Behnen, Bauske, Deg., Siuxt, Bl., Lin., Iw., sḕrt PS., sêrt ² Zögenhof, sḕrt ² Kl., Prl., Saikava, sērt U., Spr., Wessen, Kr.-Würzau, Dond., seŗu, sēru, Korn in der Heizriege aufstecken U.; "stopfen" Brasche (sert): riju sērt. līdz[i], dievs, rijas kūlējam, pilnu sērt, tukšu kult! BW. 31576. ja kāds ilgi ē̦d, tad sakā: tad ta nu seŗ riju Nigr., Wolmarshof, (hier seriju geschrieben) Etn. II, 46. Subst. sẽršana, das Aufstecken des Korns in der Heizriege; sẽ̦rums, das zum Dörren in die Riege getegte Korn U., Dond., Dunika, Lautb., Kr.-Würzau, Altenwoga: sē̦rums jau vakar bija sauss, bet ar divi zirgiem vien nevar apmīdīt A. Upitis. sē̦rums bij nuokults LP. VI, 648; sẽrẽjs, derjenige, welcher das Korn in der Heizriege aufsteckt: kad rija bija piesē̦rta, sērēji . . . iekurināja rijas krāsni RKr. XVII, 32. Nebst sars II wohl zu sãrts "Scheiterhaufen", la. serere "fügen, reihen, knüpfen", seriēs "Reihenfolge", gr. ἔνερσις "Hineinfügen", air. sreth "Reihe" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 499 f.), vgl. Būga Aist. Stud. 165.

Avots: ME III, 831, 832

sē̦tave (unter sẽ̦tava): auch (mit è̦ ² ) Linden in Kurl., Saikava, Demin. sē̦tavīte BW. 31688.

Avots: EH II, 484

sēteve Dond.,

1) ein Getreidemass
(1 ¹ / ₂ Külmit);

2) s. sẽ̦tava.

Avots: ME III, 834

‡ sètiņmale ² Sonnaxt, = sẽ̦tmala.

Avots: EH II, 484

sē̦tluozīši U., sē̦tluoži RKr. II, 72, Wid., sē̦tasluoži Dünsb., sē̦tluožas, sē̦tluožņi Wid., Mag. IV, 2, 55; Konv. ¹ 538, Gundermann (glechoma hederacea L.): zaļās sē̦tluožas, . . . brūnās vīna vītes Lautb. Luomi 94. - glumi sē̦tluozīši, Malven (malva rotundifolia) U. - sẽ̦tluõža, nepeta Karls.

Avots: ME III, 834

sē̦tmalis (unter sẽ̦tmala): auch (mit è̦ ² ) Oknist n. FBR. XV, 177, Pilda n. FBR. XIII, 48,

1): auch Blieden n. FBR. XVI, 99 (mit ẽ̦ ), ("žuoga mala") Skaista (mit è̦ ² ), (plur. sē̦tmaļi) Wessen n. FBR. XIII, 84; der Zaun
- auch Auleja, Bērzgale, Kaltenbr., Warkl., Zvirgzdine: sē̦tmaļu malā Pas. VIII, 456 (aus Atašiene). pārsviede par sē̦tmali ebenda. steigdamies iesaspriede sē̦tmalī Tdz. 58617 (aus Bērzpils). pie sē̦tmaļa nesieniet! BW. 29756, 4 var. (aus Vārkava); "vieta mājas tuvumā, ap māju" Warkl.: guovis gana šuodien sē̦tmalī. - aplīk itai pilei s. ("?") ar dzelža sienu Pas. XII, 525 (aus Lettg.); ‡

2) das Diaphragma
Auleja, Bērzgale; ‡

3) "eine Lehmbank an einer Aussenwand eines Hauses"
(?) Schwitten.

Avots: EH II, 484

sè̦tuvis ² (unter sẽ̦tava): auch Mahlup, (mit ẽ̦ ) Dunika.

Avots: EH II, 484

sè̦tuvs ² , -s (unter sẽ̦tava): auch Skaista.

Avots: EH II, 484

‡ sīpuole, die Zwiebel: puisẽ̦ns sīpuolĩtei nevar svārciņu un krekliņu nuovilkt Janš. Bārenīte 78. spāniskas sīpuoles Dārza kal. 1796, S. 25.

Avots: EH II, 493

spička, spičks, = sẽ̦rkùociņš, Zündhölzchen: burkāni kâ spički A. XX, 5. "rupjais" darbs jauneklim spička (eine Kleinigkeit) J. R. 1V, 73. Ans r. спичка dass.

Avots: ME III, 994

tikām Arrasch, Bauske, Bers., Drosth., Jürg., KL, Ogershof, PS., Saikava, Selsau, Wolmar, tikām Adsel, Gr.Buschh., Nigr., Schwanb., Warkl., ^tikam U.,

1) derweile
U., unterdessen: es pārduomāju tuo tikām St. n. Plūd. Llv. II, 170. es tikam palikšu šeit apakš kuoka Lapsa-Kūm. 257. tirguotāja dē̦ls tikam zārk,ā iekšā JK. III, 72;

2) während:
tikam citi zirgus sēja, es par sē̦tu sẽ̦tsvidū BW. 16237;

3) tikām - kamē̦r, tikām - līdz, tikām - cikām, so lange - bis:
vilks tikam klaasās apakš mūzikantu galda, kamē̦r uz reiz pūš līdzi LP. VI, 257. brūte tikam ne˙kā neē̦d, kamē̦r nav atve̦sts ... brūtgāns BW. III, 1, S. 23. kamē̦r Tenis brauca, tikam Kaspars gāja ... pretim Kaudz. M. 173. tikām situ tautu galdu, līdz atlēca škēpelīte RKr. XVI, 255. tikam (Var.: tikmē̦r) liecu uozuoliņu, līdz saliecu ritenī; tikam rāju tautu dē̦lu, līdz es viņu uzvarēju BW. 21827. tikām vilku (sc.: dē̦lu māti) šļūceniskis, līdz dēliņu apsuolīja 23621, 4 var. tikām dzēru rūgtu alu, cikkm bite me̦du nesa 12661;

4) bis:
cērt, cērt, tikam nuocērt! BW. I, S. 183. guli, līdeciņa, ezeriņa maliņā, tikām (Var.: kamē̦r) mani bāleliņi žeberkliņu kaldināja BW. 2709 var. dzēris, tikam pārsprādzis LP. VI, 621. Vgl. tiekams.

Avots: ME IV, 182

‡ viênsēte, = viênsẽ̦ta*: kaidā viensētē Pas. IX, 466.

Avots: EH II, 797

viņmāja Ar., = viņsẽ̦ta.

Avots: ME IV, 601

viņš,

1) er;
viņa, sie: es tai devu labu rītu; viņa slauka asariņas BW. 13243;

2) es (mundartlich):
ja viņš vēl kādas dienas tāds paliks, wenn es (das Wetter) noch einige Tage so bleiben wird Bezzenberger Le. Di; St, 54;

3) jener (vergangen, verwichen
U.; jetzt nur noch in erstarrten Verbindungen): viņā kalna galiņā BW. 150 var. viņā pulciņā 281, 2. viņā pusē Wolm., auf jener Seite. viņā saulē; in jener Welt. viņu nedēļu, die verwichene Woche U. viņu gadu, im vergangenen Jahre U. viņu dienu "vor einiger Zeit" U. viņu māja Golg., = viņsẽ̦ta. viņu ļaudis Golg., = viņļaudis. viņu tē̦vs (māte) Golg., = kaimiņu tē̦vs (māte). viņu rija Golg., = kaimiņu rija, viņsẽ̦ta. S. dazu Le. Gr. § 355.

Avots: ME IV, 601

‡ zēveļuôt M. 597, = sẽ̦ruôt II.

Avots: EH II, 805