Paplašinātā meklēšana

‡ àizkašņât Golg.,

1) = ‡ àizkasît 1;

2) = ‡ àizkasît 2: a. sē̦klas ar zemi Dunika, Kal. u. a.

Avots: EH I, 29

‡ àizprašņât Siuxt, = àizprasît 2: nav labi, ka ceļu aizprašņā.

Avots: EH I, 43

‡ apgulšņât, liegend plattdrücken (niederdrücken): luopi apgulšņājuši druvu Nitau. apgulšņāt visus sē̦tmaļus Bauske, an allen Zäunen (hin und wieder, aus Langerweile) liegen.

Avots: EH I, 85

‡ apkašņât,

1) = ‡ apkašât 2: a. stādus Kal. a. labību, kuoku Warkl.;

2) beharken:
a. duobi ar grābekli Stenden;

3) verscharren:
tuos apkašņāja smiltīs Janš. Tie, kas uz ūdens 4.

Avots: EH I, 90

‡ apprašņât, = ‡ apprasît: a. par tuo visus kaimiņus; mit dem Objekt im Dativ: viņš visiem apprašņāja, vai tas tiesa Dunika. Refl. -tiês, = apprasîtiês: a., vai kāds tuo redzējis Dunika, Jürg., Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 106

‡ apraũšņât Bassen, = aprušinât: a. kartupeļus pe̦lnuns. ej, apraušņā kartupeļus! Jānis nu˙pat būs beidzis vagāt Vank.

Avots: EH I, 108

atkašņât (unter atkasît): auch Dunika, Kal., OB., Rutzau: a. zemi nuo saknēm. briedis atkašņājis sniegu tīrumā. kašņādamās vistas atkašņāja smiltīs apraktus kaulus.

Avots: EH I, 146

‡ atràušņât ² Lubn., = atrušinât; a. sīpuolus ebenda, die Erde von den Zwiebeln wegscharren.

Avots: EH I, 161

čušņâtiês, -ājuos Grünh., = čusnīties.

Avots: ME I, 424

drukšņât Spr. "сорить".

Avots: ME I, 503

gul˜šņât: auch Dunika, (mit ùl ² ) Linden in Kurl., (mit ulˆ ² ) Lesten n. FBR. XV, 29; Ezernieks, kas bija stipri savārdzis, ... kuopš pāris dienām gulšņājis Janš. Bandavā I, 112.

Avots: EH I, 417

gul˜šņât [Līn., Nigr., PS.], -ãju, gulšņuot, von Zeit zu Zeit schlafen, liegen, loddern, aus Langerweile liegen: kaķis ar suni gulšņāja mātes istabā LP. VI, 859. šis tik ilgi gulšņā, kamē̦r iemieg IV, 9. gulšņāja, kamē̦r iegula guļā Naud. viņš bij vai nu gulšņājis, vai arī slapstījies bez nuoteikta darba Duomas II, 454. [cūka ne˙maz neē̦d, gulšņā vien (weil erkrankt) Lis.] Refl. -tiês, oft liegen: kam vajag tâ gul˜šņāties Dond. kuo puisis ar meitu tik daudz gulšņājas? Dond.]

Avots: ME I, 678

ìekašņât, ein -, hineinscharren: nedzīvu bērniņu atrada iekašņātu zemē B. Vēstn.

Avots: ME II, 25

‡ ìekošņâtiês "sich einrichten" Seyershof: ie. uz dzīgu.

Avots: EH I, 521

[ìekušņâtiês Wenden,] ìekušņuôtiês L., anfangen eine kleine Bewegung zu machen. [ìekušņâtiês od. ìekužņâtiês Schujen "sich mühsam und ungewandt hineinbewegen". Auch = ìekužņâties 1: cūka iekušņājusies se̦rā Nötk.]

Avots: ME II, 33

ìeprašņât, Spr., = ieprasīt. [Refl. - tiês MSil., wiederholt sich erkundigen.]

Avots: ME II, 53

‡ îkšņâtiês ² Ahs., -ãjuôs "spārduoties zviegt": zirgi spãrdās un īkšņājas.

Avots: EH I, 500

izgulšņât, = izgulšņâtiês: kuo nu guliet tik daudz? nevar vien i˙! PV. izgulšņājusi vienu vietu, liekas gulēt uotrā ders.

Avots: EH I, 450

[izgul˜šņâtiês, zur Genüge wiederholt liegen: nu jau e̦sat diezgan izgulšņājušies Dond.]

Avots: ME I, 741

izklaušņât (unter izklaušinât): šaî taî jis izklaušņā Pas. V, 176 (aus Domopol).

Avots: EH I, 456

‡ izkušņât, Perfektivform zu kušņât II: kušņas pabērēm cūkām, lai izkušņā Ramkau.

Avots: EH I, 459

izuõšņât Ahs., tr., herausriechen, auswittern, ausschnüffeln: suns izuošņā labākuo medījumu AU. Refl. - tiês, zur Genüge riechen, schnüffeln: lapsa izuošņājās vienā kaktā, uotrā LP. V, 166.

Avots: ME I, 823

izprašņât (unter izprašinât ), ‡ Refl. -tiês, zur Genüge (vergeblich) aus-, nachforschen Dunika u. a.: saimnieks izprašņājās visā apkārtnē, bet nuozagtā zirga pē̦das nesadzina.

Avots: EH I, 474

‡ izprāšņât, = izprašņât: svešu cilvē̦ku ... tā i. Janš. Bandava I. 307 (ähnlich Mežv. ļ. II, 65).

Avots: EH I, 474

izrakšņât, tr., aufwühlen, ausgraben: cūkas saknes izrakņāja BWp. 2797.

Avots: ME I, 789

izraušņât: auch (mit aũ ) Schibbenhof; nuo sniega kupe̦na ... i. karstas spirkstis Mekons Mellā grām. I, 30.

Avots: EH I, 476

izraušņât, tr. freqn., zu izràust, ausscharren, durchwühlen: krāsni Naud., Konv. ¹ 238.

Avots: ME I, 790

iztapšņât, = iztapt 2: iztapšņā viņam kâ ve̦rgs Seibolt. viņa tam iztapšnāja Seibolt A. XVI, 487.

Avots: ME I, 814

[izur̃kšņât C. Bauske, Wid.], izur̃kņât,

1) = izurķēt: [ēdienu, kartupeļus;

2) durchstöbern:
izur̃kšņât visus kaktus Wolm.].

Avots: ME I, 822

izvilkšņât, die Brunst befriedigen (von Hündinnen): iet izplātus kâ izvilkšņāta kuņa Naud.

Avots: ME I, 828

kašņât, ‡

2) wiederholt kratzen:
k. galvu Bauske.

Avots: EH I, 592

kašņât, - ãju, tr., freqn. zu kast, scharren, die Erde aufwerfen: staigā vērši bauruodami, smilšu kalnu kašņādami BW. 12956. pavēleja putniem smiltis kašņāt LP. VI, 718. Refl. - tiês, emsig scharren (intr.): es palikšu par vistu..., tad kašņāšuos pa kaņepēm LP. III, 10.

Avots: ME II, 171

‡ *košņât, zu erschliessen aus ‡ ìekošņâtiês.

Avots: EH I, 639

‡ krāšņât Strods Par. vōrdn. 97 "?"

Avots: EH I, 646

[krīšņât, öfters fallen: kam nu vajag tâ krīšņāt! Dond.]

Avots: ME II, 283

[kukšņâtiês, -ãjuos, sich hin und her beugen; ungeschickt hantieren: gans aiz krūmiem kukšņājas. meitas kukšņājās pagalmā visu rītu, bet pagalms vēl nav nuoslaucīts Jürg.]

Avots: ME II, 302

[kul˜šņâtiês N.-Peb., mühsam vorwärts kommen: uz priekšu k. (= kulties 3) Lis.]

Avots: ME II, 308

I kušņât, -ãju, [kušņuot L.], bewegen, rühren: nekušņā galdu Smilt. Refl. -tiês, kūšņâtiês Nigr., -ãjuôs, sich bewegen: ierauga uz e̦ze̦ra salas kušņājamies svešu kungu LP. V, 94; VI, 312. saimnieks sācis kušņāties VII, 176. kas tur mežmalā kušņājas? Nigr. [zu kustêt s. dies).]

Avots: ME II, 330

II kušņât: auch AP., N.-Peb.

Avots: EH I, 681

II kušņât, -ãju, wühlen, ausschnüffeln, aussuchen (beim Essen): cūka kušņā graudus gubas vietā od. nuo pe̦lavām C., [Nötk.], Laud., Druw., Stockm. Refl. -tiês, wühlen, schnüffeln: cūkas kušņājas pa labības ķirpām [N. - Peb.], Mat. [Zu gr. χυχάω "mische, verwirre"?]

Avots: ME II, 330

kūšņâtiês, s. kušņâtiês.

Avots: ME II, 338

lašņât: l. žagarus Behnen. vista lašņā graudus Lems., Memelshof. guovis lašņā nuopļautu zâli Ermes. jākašņā un jālašņā ārā nuo dūņām un smiltīm Janš. L. dzejas pag. 105. ‡ Refl. -tiês Behnen, wählerisch für sich aussuchen: tâ neklājas l. pa ābuoliem; jem nuo vietas!

Avots: EH I, 722

lašņât, - ãju, tr., freqen. zu lasît, wiederholt lesen, sammeln: smiltiņas kašņāsim, tārpiņus lašņāsim Plūd.

Avots: ME II, 424

līkšņât, = lìkņât (?): viņa ... nuo liecās, līkšņāja, lasīja ... zarus Anna Dzilna 12. Augusts ... līkšņāja pie akas Azand. 131.

Avots: EH I, 749

luõšņât [Schrunden, O.-Bartau, Lindenhof "schnüffelnd umherschleichen" Bixten, lùošņât ² Modohn], BW. 6262, LP. V, 183, 335; VII, 511, Konv. ² 1498, für luõžņât.

Avots: ME II, 528

‡ mašņât Warkl., eilig gehen. Vgl. ‡ masnât.

Avots: EH I, 784

[I mašņât (?) "ausserhalb der gewohnten Esszeit essen" Lenzenhof.]

Avots: ME II, 565

[II mašņât "schnüffeln (uokšķerêt" Mar.]

Avots: ME II, 565

‡ nùogul˜šņât, = nùogulēt 4: saslimis nuogulšņāju divas nedeļas Frauenb.

Avots: EH II, 48

nùouošņât: (suns) nuouošņājis ceļu līdz ... Brigadere Skarbos vējos 145.

Avots: EH II, 104

[nùouošņât, = nùouostît. Refl. -tiês, = nùouostîties: zirgs nuouošņājās, bet neēda.]

Avots: ME II, 880

[nùoprašņât, wiederholt fragen nach: nuoprašņāja pēc saimnieka, bet neatrada Bauske.]

Avots: ME II, 834

uôšņât: auch Lubn., (mit uõ) Frauenb., Lesten, Orellen; uošņājām, klaušņājām, kam tā tãda cūku smaka Tdz. 58027.

Avots: EH II, 744

uôšņât A.-Laitzen, Bers., Drosth., Fest., Golg., Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Mahlup, Ogershof, PS., Saikava, Salisb., Sessw., Warkl., Wolmarshof, Zvirgzdine, (mit uô ² ) Arrasch, AP., Jürg., Segewold, (mit uõ ) Bauske, Dunika, Līn., Nigr., Pankelhof, Salis, Schwitten, Selg., Siuxt, Stenden, Tr., Wahnen, Wandsen, Widdrisch, (mit ùo ² ) Sessw., -ãju, tr., intr., schnuppern, wittern U.; schnüffeln Wessen: suns uošņā LP. IV, 49. ve̦lns . . . sāka uošņāt Pas. VII, 325. Refl. -tiês, schnuppern: lāču māte uošņājusies vīram gar kājām LP. VI, 415.Subst. uošņâšana, das Schnuppern, Schnüffeln; uošņâtãjs, wer schnuppert, wittert; der Schnüffler: ar avīžu uošņātājiem viņš nava . . . draugs Saul.

Avots: ME IV, 423

[pagulšņât, ein wenig gulšņât: p. kādu stundu Widdrisch.]

Avots: ME III, 32

pakašņât: pakašņājis ar tē̦va ruoku Pas. XIV, 489.

Avots: EH II, 141

[pakašņât, em wenig scharren: p. zemi.]

Avots: ME III, 42

[paprašņât, paprãšņât, ein wenig ausfragen: paprāšņājusi Jē̦kabam par viņa skuolē̦nu mācības gaitu Janš. Dzimtene V, 289.]

Avots: ME III, 83

[pãruošņât,

1) durchschnüffeln, durchstöbern
Arrasch;

2) von neuem beschnuppern:
suns pāruošņāja pē̦das Golg.]

Avots: ME III, 185

‡ pãrprašņât, wiederholt befragen, ausforschen: viņš visus pārprašņāja uotrreiz Dunika. vācietis viņai visu pārprašņāja vāciski Jaun. Ziņas 1938, № 186.

Avots: EH XIII, 208

pa-ûkšņât ² , ein wenig rufen: ieūkšņājies kādas reizes! es tad paūkšņāšu pretim Telssen.

Avots: ME III, 130

pìeuošņât,

1) schnuppernd erlangen:
kuo tur pìeuošnāsi?

2) schnuppernd (etwas Böses) antun:
pìeuõšņāt uotram nelaimi Salis.

Avots: ME III, 307

plaukšņâtiês "?": bē̦rns plaukšņājās kâ plaukšņa JK. VI, 9.

Avots: ME III, 326

prašņât Nigr., Treiden, -ãju, wiederholt fragen, ausfragen, ausforschen: meitas neprašņāja pēc īgnuma ieme̦sla MWM. IV, 343. "kas ir sieviete?" viņš prašņāja XI, 275. pēc ilgas prašņāšanas un meklēšanas dabūja ruokā Blaum.

Avots: ME III, 378

prãšņât Ahs., -ãju, = prašņât, wiederholt fragen, ausfragen, ausforschen: kuodzenieks prāšņā ceļuotāju, nuo kurienes tas nāk un uz kurieni tas iet Ahs. ne˙viens arī daudz pēc tam neprāšņāja Janš. Dzimtene ² II, 219. "kâ nuovads ir mierā ar jaunuo bauonu? kuo dzird ļaudis runājam par viņu un par mani?" Terēze prāšņāja Dzimtene V, 352.

Avots: ME III, 380

rakšņât: rakšņāja tikmē̦r, kamē̦r uzraka naudu Pas. XII, 270.

Avots: EH II, 352

rakšņât, s. rakšinât I.

Avots: ME III, 475

raũšņât, Refl. -tiês: kuo tu ràušņājies pa manām grāmatām! Renzen.

Avots: EH II, 359

raũšņât Jürg., Arrasch, Siuxt, (mit àu ² ) Sessw., tr., wiederholt scharren Schibbenhof: nu jau laiks krāsni raušņāt. Refl. -tiês, wiederholt scharren (intr.) MSil.

Avots: ME III, 489

ruošņât,

1): "rakņāt, sauostuot kuo ē̦damu" Nötk. (z. B. von Schweinen); emsig sein
(uzcīsties) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 392

ruošņât, -ãju,

1) auch ruošnêt St., U., alle Winkel durchsuchen U., scharren Erlaa, Kruschkaln n. U.: pa lauku ruošņāt Kronw.;

2) "?": tur vēl laba, dzīva dvaša ruošņā (ist rührig?)
Seifert Latv. chrest. III, 1, 144.

Avots: ME III, 583

sakašņât, sakašât Salis, tr., freqn., zusammenkratzen, -schaben, -scharren, -harken: visas atliekas bļuodā vajaga kuopā sakašņāt Ahs. viņa sakašņā un saslauka... spaļus A. XX, 162. blāķī sakašātās vielas sāk pūt D.

Avots: ME II, 646

salašņât, tr., freqn., (wiederholt) zusammensuchen Wid.: salašņātie darbi MWM. X, 176.

Avots: ME II, 667

‡ saplaišņât, = saplaisnêt: pie ... saplaišņājušā stumbe̦na R. Ērglis Pel. bar. vect. 174.

Avots: EH XVI, 436

‡ saprašņât Dunika, = saaîcinât: s. visus radus uz kāzām.

Avots: EH XVI, 438

saraušņât, tr., zusammenschüren: graudus, pe̦lnus Preekuln (Kurl.)

Avots: ME II, 713

šļupšņât, (ein wenig) lispeln, wispern: mazais puika..., kurš arī šļupšņāja kaut kuo par briežiem R. Ērglis Pel. baronu vectēvi 19.

Avots: ME IV, 75

sparšņât, dampfen, fauchen: mašīna traki sparšņāja MWM. 1896, S. 465.

Avots: ME III, 986

‡ *svepšņât, zu erschliessen aus nùosvepšņât.

Avots: EH II, 615

*tapšņât, zu erschliessen aus iztapšņât.

Avots: ME IV, 131

tuokšņâtiês N.- Bartau, = tuokstîtiês 1.

Avots: ME IV, 284

‡ tošņât Seyershof, = ‡ tosnît.

Avots: EH II, 689

tùošņât ² : auch (mit uõ) Lemb. ‡ Refl. -tiês (mit uõ) Lemb.,

1) = tuošņāt;

2) "tūļāties; nicht rechtzeitig sich fertig machen".

Avots: EH II, 710

tùošņât ² Fest., tuošnât Zaravič, -ãju, keuchen, stöhnen Nötk., N.-Schwanb.: cūka tuošņā vien, nevar ne˙kur paiet N.-Schwanb.

Avots: ME IV, 287

‡ trušņâtiês "?": viņi gulēja un dzirdēja, ka puisē̦ns sāk t. (= trušāties ?) Jauns. J. un v. 340.

Avots: EH II, 699

tušņât: auch Alswig, PV. Refl. -tiês: bei einer mühsamen Arbeit schwer atmen Korwenhof; mühsam und erfolglos etwas tun Alswig; "tusdams pužīties uz iešanu" PV.; saumselig sicb zurechtmachen (z. B. sich ankleiden) Frauenb.

Avots: EH II, 706

tušņât, -ãju, s. tusnât 1. Refl. -tiês, schwer atmend arbeiten Mar., Nötk.; lässig arbeiten Aahof, AP., Bē̦rzmuiža, Fehgen, Geistershof, Mitau, N.-Peb., N.-Schwanb., Sessw., Stom., Welonen; sich langsam bewegen N.-Peb.; trödeln Bornsmünde, Gr.-Sessau, Meiran, Sessw., Vīt.: labi nuobaruota cūka tušņājas pa migu N.-Peb. kuo tur tik ilgi tušņājies? Vīt.

Avots: ME IV, 274

tũšņât AP., -ãju, keuchen, stohnen: guovs būs pārē̦dusies tūšņā vien AP. Zu tušņât.

Avots: ME IV, 283

tušņâtiês,

1) "wiederholt hocken"
Bauske ;

2) s. unter tušņât.

Avots: ME IV, 274

ûkšņât ² Stenden, -ãju, = ūkšêt 1, rufen, schreien: viņš ūkšņādams uzbidināja man zaķi virsū Stenden.

Avots: ME IV, 408

urkšņât,

1): "scharren; stechen"
OB.

Avots: EH II, 715

urkšņât, -ãju,

1) "rakņât ar snuķi" Nötk.; cūka ùrkšņā ² ("?") N.-Schwanb.; zemes vēzis urkšnā ("?") Golg.;

2) granzen
Bauske (mit ur̃), Saikava (mit ur̃);

3) "?": vairāk nezini kâ mani urkšņāt Kleinb. st. 57.

Avots: ME IV, 306

uzgulšņât, = uzgulêt 1: kuo tu gulšņā! uzgulšņāsi čustiņam virsū! Stenden.

Avots: ME IV, 335

uzkušņâtiês (auch mit -žņ- ) Schujen, sich mühsam und ungelenk hinaufbewegen: u. uz ve̦zuma.

Avots: ME IV, 347

uzuošņât, riechend, witternd auffinden; aufschnüffeln Celm., aufstöbern: dzē̦rājs uzuošņāja šņabi. varējuši uzuošņāt katru pa pēdām LP. VI, 24. Kriša būs viņu, nabagu, uzuošņājis Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 172. beidzuot uzuošņājis tas sakarus MWM. IX, 912. uzuošņāt, kur lē̦tāka prece.

Avots: ME IV, 396

uzraũšņât,

1): auch (mit àu ² ) Aahof, Golg., Meselau, Tirsen.

Avots: EH II, 731

uzraũšņât Kav.,

1) wiederholt schüren, scharren auf, über:
u. kāļiem zemi AP.;

2) = uzrak(ņ)ât: uzraũšitāt krāsnī uogles Base, Schibbenhof. uzraũšņāt (= aprušināt) stādus Dunika, Ruhental, Sessau.

Avots: ME IV, 372

uzûkšņât ² Stenden, uzûkšuôt ² Dond., zurufend auffinden: uzūkšņāt (uzūkšuot) kādu mežā.

Avots: ME IV, 395

vilkšņât, (ein Schubfach) wiederholt auf- und zuziehen Marienhausen.

Avots: ME IV, 590

‡ *II vilkšņât, zu erschliessen aus izvilkšņât.

Avots: EH II, 783

àiztusnīt Duomas III, 433 oder (in Drostenhof) àiztušņât, (stöhnend) langsam weggehen.

Avots: ME I, 57

apuôstît [li. apúostyti], apuošņât, apuôšķêt C., freqn., tr., beriechen, beschnuppern: kad zirgam asti apgriež, tad nuogriezums jāduod zirgam pašam apuostît Etn. II, 121; luopi savu barību apuošķē. Refl. -tiês, sich gegenseitig beriechen, beschnuppern: suņi apuošņājas. apuostīsies, - gan jau satiks A. XX, 304.

Avots: ME I, 133

bražât U.li. bradžioti Daukša Post. 165, ₁ ], Bražņât, auch brašņât, - āju, intr., freqn., hin - und her waten: caurām dienām pa dīķi bražņāt un karūsas ķerstīt Alm. man kājiņas nuosalušas, aukstu rasu brašņājuot BW. [Refl. bražâties,

1) hin und her waten
Mitau, Libau;

2) "ziellos, andere störend, sich herumtreiben"
Kursiten.]

Kļūdu labojums:
brašņājuot BW. = bražņājot BW.29306, 1.

Avots: ME I, 327

[gulžņâtiês Bers., = gulsti(ties, gulšņât.]

Avots: ME I, 679

‡ guļšņavât PV. "= gul˜šņât".

Avots: EH I, 418

‡ guļstavuôt PV., = gul˜šņât.

Avots: EH I, 418

[ìekužņâtiês,

1) sich einwickeln:
suns iekužņājies sienā Bauske. viņš iekužņājies kamanās, ka pat ārā netiek Mar., Serben, Wessen. vistas iekužņājas (= iepeŗas) smiltīs Druw.;

2) = iekužuoties II 2: viņš iekužņājies savās mājās gluži labi Wessen, Mar. - S. auch ìekušņâtiês.]

Avots: ME II, 33

ìeūkšinâtiês, [ìeūķinâtiês Mar., ìeûkšņâtiês ² Stenden "īsi iekauktes" Bers.]: citi atkal tâ˙pat ieūkšinājās R. Av. [zaķim pē̦das dze̦nuot suns ieūkšinājās Bers. Auch ieûkšêtiês ² : mātes iekliedzās un ieūkšējās Janš. Čāp. 54.]

Avots: ME II, 85

izkašât, izkašņât, freqn. von izkast, ausscharren, auskratzen: melnis tuos bija izkašājis Baltp. vistas duobes izkašņā. sētiņa izkašņāta LP. IV, 75. izkasņājis klintī alu LP. VII, 1316.

Avots: ME I, 748, 749

izklaušinât, izklaušņât Dr., tr., ausfragen, ausforschen, Erkundigungen einziehen, verhören: visas lietas izklaušinājis, lēca zirgam mugurā LP. V, 41. durvju sargs un viņa sieva bij vairāk reizes tikuši izklaušināti A. XX, 811. izklaušināja pūra lielumu BW. III, 1, S. 86.

Avots: ME I, 752

izuôkstît, izuôstît, izuokšņât A. XVI, 867, izuõ(k)šķerêt, tr., auswittern, ausschnüffeln: visus kaktus izuokstīja BW. 20376. visas malas izuokšķerēju Vēr. II, 1461. Late izuostīja, aprunāja visu apkaimi R. Sk. II, 135. pat gultas cisas izuošķerējuot LP. V, 52. Refl. - tiês, zur Genüge riechen, schnüffeln: gaisu izuostījies MWM. VII, 693.

Avots: ME I, 822, 823

izraũšļât Ahs., = izraušņât.

Avots: ME I, 790

‡ izurkšêt Warkl., =izur̃kšņât 2.

Avots: EH I, 492

klàušinât C., klaũšinât [Bauske, Gr. - Essern, Ruj.], Smilt., Kand., klaũšņât, - ãju, Ahs., tr., freqn., hin und herfragen, nachfragen, Erkundigung einziehen: eņģelis klaušināja pēc kādas vietas LP. VII, 823. Subst. klaulšinâšana, das Fragen, Nachforschen; visi klaušinājumi tuvu un tālu palika bez sekmes Kaudz. M.; klaušinâtãjs, der Nachfragende.

Avots: ME II, 217

kuôšļât [auch Trik., C., Lis., Jürg., kuõšļât Gr. - Essern, Lautb., Bauske, Selg., Wandsen], kuõšņât A., Smilt., Perk., [Warkl., kuõšņât Wandsen], tr., freqn., wiederholt beissen: krustmeita kuošļāja lūpas Sudr. E. es kuošļāju spalvas kātiņu AU. tie uošņā, kuošņā, brien un skrien Jaun. dzej. 40. Refl. -tiês, einander beissen, schuppen: zirgi kuošļājas Etn. IV, 97 od. kuôšņãjas Ahs. In Kand. kuõšklât [?].

Avots: ME II, 349, 350

krĩtaļât: "zur Unzeit mit allen Kleidern im Bett liegen" (= gul˜šņât?) Frauenb. (mit ĩ) : kam tâ vajaga k˙! nuoģērbties vajaga un tad gulēt.

Avots: EH I, 657

kustêt, -u, -ẽju, sich rühren: es skatuos, es rauguos, kas kustēja. vilks ne pakustēt nekust LP. VII, 875. zirgs nekust nuo pē̦dām, lai nuositi VII, 473. kust kâ gliemezis, von einem, der langsam geht. viņam stāstuot od. nuo me̦liem ausis kust, von einem Aufschneider. bites kust un mudž od. čum un kust, wimmwln. Refl. -ties, sich hin- und herbewegen, sich bewegen: Sprw. kustas (od. kust) kâ ūdens zâle. kâ tu pruoti veikli kustēties Seib. Subst. kustê̦tãji, klein und gross Vieh (nur mundartlich) U. - Zu li. kušė´ti "sich regen", [sukùšo "kam in Bewegung", le. kušņât, r. кишá "Gewimmel" und vielleicht altčech. ksenec "Junge von Amphibien und Fischen", s. Potebnja РФВ, III, 103, Zubatý Sborn. fil. I, 124, Berneker Wrtb. I, 672. Das -t- in kustêt war ursprünglich wohl nur präsentisch, s. Le. Gr. § 619].

Avots: ME II, 328, 329

nùokašât, nùokašņât, tr.,

1) abkratzen, abschaben:
zaļums kâ vistu nuokašņāts Vēr. II, 27;

2) abprügeln.

Avots: ME II, 795

nùosvepstêt, nùosvepšņât, intr., lispelnde Laute von sich geben: bezzuobja mute reizām nuosvepšņāja Alm.

Avots: ME II, 864

uošinât U., = uošņât.

Avots: ME IV, 422

uošļât, -ãju, = uošņât: nu iet ve̦de̦kla diršļādama; vīra māte pakaļ uošļādama BW. 25566, l. Zunächst zu li. uoslỹs "der Riecher".

Avots: ME IV, 423

‡ uôšņavât Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, = uôšņât?

Avots: EH II, 744

uôsnît Mar., = uošņât, schnüffeln.

Avots: ME IV, 421

uožņât BW. VI, S. 155, LKVv., (mit uõ ) Bl., uožnêt Biel. n. U., = uošņât.

Avots: ME IV, 427

pauôstît, pauošņât, tr., intr., ein wenig dann und wann riechen, schnuppern: viņa pāuostīja, vai dvaša nesmird pēc alkohola A. XX, 772. zirgs vērīgi pauošņāja sava kuopēja matus Vēr. II, 199.

Avots: ME III, 130

‡ paprañtavuôt Dunika, = paprašņât, pratinât: tiesasvīrs atnācis p. mūsu kalpu.

Avots: EH XIII, 164

prakšât MWM., ausfragen; vgl. prašņât.

Avots: ME III, 376

prašenêt Biel. n. U., Annenhof in Kurl., = prašinât, prašņât.

Avots: ME III, 378

pūšņi, pũšņât Nieder-Kurl., pūšņuôt, s. pūžņi, pūžņuôt.

Avots: ME III, 452

I rakšinât, rakšķinât, rakšņât, -ãju, graben, wühlen Bartau n. U.: kam tuo cūciņu tev vajadzēja? man vajadzēja kalniņu rakšņāt BW. 2221.

Avots: ME III, 475

sakašât, s. sakašņât.

Avots: ME III, 646

sa-uošļât, sa-uošņât, tr., freqn. zu sauost, riechen, erwittern: incis paliek.., ausīgs, it kâ būtu kaut kuo savādu sauošļājis Vīt. 40. cepeti sauošņādami LP. I, 107. Refl. sauõšņâtiês, sich beriechen Ahs.: sveši zirgi sauošņājas.

Avots: ME III, 779

tusnât,

1) tusnāt Alswig, Domopol, Drobbusch, Drosth., Fehsen, Heidenfeldt, Kalnazeem, Lis., Lubn., Nötk., N.-Peb., Odensee, Salis, Schibbenhof, Stelp., Wallhof, Vīt., -ãju, tusnēt Bers., Römersh., Warkl., -u, -ẽju, tusnît Celm., Grünwald, Lennew., Nötk., N.-Peb., Salisb., Serbigal, Smilt., Wolm., -ĩju, tusnuôt Druw. (s. RKr. XVII, 84), Lubn., tušņât Mar., Oppek., Schwanb., Serbigal, -ãju, tušņuôt Oppek. n. U., Golg., refl. tusnîtiês Alksnis-Zundulis, tusnuôtiês Druw., Plm., schwer atmen, keuchen; tusnêt L., U., tusnît U., tusnuôt U., stöhnen, in heftigem Affekte weinen (wollen): guovis tusnā, kad stipri pieē̦dušas Odensee. guovs pārē̦dusies un tusn Römershof. tusnuodāmas un pūzdamas nāca... guovis Niedra Bār. 73 (ähnlich: Vīt. 33). smagu darbu darīdams cilvē̦ks tusnī, iet tusnādams N.-Peb. dirsdams tusnī ebenda. viņš tusnē̦dams rakņājas pa mē̦slu gubu Vēr. II, 1401. māt[e] ar meitu tusnuodamas darīs smagus ve̦zumiņus BW. 16360. Auka tusnīdams kāpj kalnā A. Upītis J. 1. 34. viņš tusnuodams sāka rāpties tāļāk A. XX, 802. tusnīdams un šņākdams . . . paskrēja garām vilciens A. Brigader Daugava I, 1226. daba tusnīdama un žāvādamās traušas nuo ziemas migas laukā MWM. v. J. 1897, S. 105;

2) tusnuôt Stockm., langsam arbeiten;
tusnāt oder tusnît Nötk., keuchend, mühsam arbeiten; tusnât Lubn., Vīt., tusnuotiês Bers., trödeln; tusnît Lems., (liegend) faulenzen: kuo jūs, meitas, tusnājat, ka jūs dziesmu nedziedat? BW. 780,1. kuo tu tusnuo? strādā veicīgāk! Stockm. tusnā nu tusnā, ka ātrāk tiec gatavs! Vīt.;

3) tusnît Drosth., Jürg., (keuchend Schweres) schleppen:
tusnīja maisu ve̦zumā Drosth., Jürg. me̦tusi dūņas, tusnādama, lāpstu pakaļ lāpstas Upīte Medn. laiki;

4) tusnît Ar., murren, unzufrieden sein.
Zu tust.

Avots: ME IV, 273

uzkašât, uzkašņât,

1) = uzkasît 1;

2) = uzkasît 2, aufkratzen, -scharren; scharrend auflockern; kratzend, scharrend zum Vorschein bringen: suns uzkašņājis kurmi. uzkašņāt zemi Golg. gailis un vistas uzkašņā zemi JR. III, 5;

3) = uzkasît 3: uzkašāt sìena paliekas.

Avots: ME IV, 340