Paplašinātā meklēšana

‡ àitstal˜lis, der Schafstall BW. 33455.

Avots: EH I, 5

aļļis, ein Pfahl im Sumpfe. N. - Bartau.

Avots: ME I, 69

‡ cũkstal˜lis, der Schweinestall: es pielēcu cūkstallim BW. 33455.

Avots: EH I, 281

‡ gùovstal˜lis, der Kuhstall: guovju Laime guovstallī BW. 32449 var.

Avots: EH I, 424

[I kàllis ² Alswig, = kal˜me.]

Avots: ME II, 142

[II kallis (nom. s.) Magnushof, kaļļa II 2.]

Avots: ME II, 142

stal˜lis: aitu s. BW. 10564; Demin. loc. s. stalliņā 25875, 5 var. (aus Ugalen).

Avots: EH II, 569

stal˜lis, der Stall, vorzugsweise der Pferdestall; zirgu veda stallītī BW. 13250, 13. kumeliņi stāv manā stallītī 15950, 3. Nebst estn. tal˜l˜ aus mnd. stal.

Avots: ME III, 1042

trallis, ‡

2) = tralliņš 2: ziņģis, t. tavs dēliņš BW. 3116.

Avots: EH II, 690

tral˜lis Dunika, MSil., der Refrain; in Siuxt: lustiges Lied; Plur. traļļi, tralli, traļi U., das Tralala, die Verzierungen und besondem Künste, die beim Singen angebracht werden: uz tralliem (traļļiem BWp. 3671; trillemd?) es dziedāju, uz tralliem gavilēju: uz tralliem tē̦vs, māmiņa man pakāra šūpuolīti BWp. 367 2 . es pruotu radīt tādus traļus Jaun. Dr. v. J. 1902, 311. traļ˜ļus sist, trillern Dreylingshof; ,frohlich, schnell und kurz singen (Stolben) oder so auf dem Klavier spielen (Libau); scherzen, Spass machen Koddiack, Wrangelshof: jautrs cilvē̦ks sit traļļus Wrangelshof. ar mēli pa zuobu starpu visādus traļļus . . . sizdams Seibolt. septiņi vilki traļļus sita BW. 2381, 1. In N.-Schwanb. ist tràļļus ² sist ein gewisses Spielchen.

Avots: ME IV, 221

val˜lis Auermünde, Bixten, Frauenb., Iw., Nogallen, Salisb., Schibbenhof, vallis Ascher., Mitau, val˜ls Salis, valls Glück, = val˜nis 1. der Wall: ar uzce̦ltiem valliem Glück desaias 29, 3. zemes vallis "irde̦ns zemes klēpis" Mitau. Anscheinend nebst estn. wall aus dem Deutschen.

Avots: ME IV, 458

zir̂gstal˜lis, zir̂gu stal˜lis, der Pferdestall: zirgu Laime zirgstallē apakš zirgu redelītes BW. 32501 var.

Avots: ME IV, 727

‡ zùosstal˜lis BW. 33455, ein Gänsestall.

Avots: EH II, 813

àitâda, Schafsfell; àitcirpis, der Schafscherer Dr.; àitu diena, der 25. November Etn. II, 121; àitgans, aitu gans, Schäfer; àitu kūts, Schafsstall; àitu suns, Schäferhund; àitstallis, Schafsstall.

Avots: ME I, 14

apbrukt: apbrūk ("dažās vietās izirst") riestuvis (kad aude̦kla me̦ti nuoslīd tam pārgaliem nuost) Kaltenbr.; ‡

2) unversehens verschüttet werden
Oknist: kad stallis gāzēs, cilvē̦ki apbruka.

Avots: EH I, 74, 75

‡ astrine Oknist, callistephus chinensis.

Avots: EH I, 132

auslecīte, Corydallis solida RKr. III, 70 (Stockm.). Cf. aûgstlècīte [und auslecēm].

Avots: ME I, 227

bruklains [vielleicht mit ū zu lesen]"?": pilns stallis baltu aitu, viens pats ave̦ns bruklains RKr. VII, 657, 2.

Avots: ME I, 339

‡ ìeklikšêtiês, kurz (metallisch) erklingen Dunika: nazis ieklikšējās, kad tuo vāza cieti.

Avots: EH I, 520

klikstêt, klikšķêt, - u, - ẽju, intr.,

1) wackeln, klappern:
pakavi, nažu ģelzis klikst. meitiņa nevarēja tik labi staigāt, bet klikstēja kâ pīle un krita ik acu˙mirkli GG. II, 81. kūkuotājam pie katra sauciena klikst galva kâ izmežģīts ģelzis Brig. un tu kuo vēl klinksti kâ grieze Druva I, 403;

[2) klinkstêt, kränkeln
U.;

3) klinkšêt Dunika, kurz (metallisch) erklingen:
bises gailis klinkš, bet sprādziens nenāk. - - kst - könnte hier auf - gst - beruhen (vgl. klidzêt), doch kann das k hier auch alt sein (vgl. klikatas)].

Avots: ME II, 227

kũts,

1): zirgu k. auch AP.; aitu k. (Var.: stallis ) BW. 10564 var.; luopu k. 6616;

3): auch Siuxt. Zur Etymologie s. jetzt FBR. XI, 200 f.

Avots: EH I, 684

mẽ̦tra: auch C., Lemb., Roop, Wenden, Windau, (mit è̦ ) Serbig., (mit ê̦ ² ) Selg., acc. s. mētri Nötk.,

1): auch (mit ẽ̦ ) Zögenhof, (mit ê̦ ²⁾ N.-Peb., Ramkau, Selg.; aukstā m., = saltā m.: brandvīns, sataisīts ar aukstajām mē̦trām Janš. Bandavā I, 78; īstā m., callistephus chinensis Oknist; kaķa m., mentha arvensis Auleja; saltā m.,

a) mentha piperita Meiran, Oknist;

b) mentha arvensis Auleja; sievu m., ‡

b) elsholzia patrini Oknist; suņa m., mentha arvensis Oknist, Saikava;

2): zemeņu mētriņai BW. 7843, 3.

Avots: EH I, 810

I pavirši, anagallis arvensis L. Dobl, n. RKr. III, 69.

Avots: ME III, 139

ščavas Neueub., = šķavas; (mit semgallischem šč aus sti̯?) zu li. ščiaudmi "niese", woneben čiáudmi dass. (wozu Melilet Buli. de la Soc. de ling. XXV, 175).

Avots: ME IV, 13

sê̦rmulis ² Līn., sē̦rmulis L., U., Natur. XXXVII, 23, sē̦rmuliņš BW. 28314 var. (aus Schwitten), 28314, 3 (aus Bornsmünde), sē̦rmuoliņš, sē̦rmulītis BW. 28314, 3 var. (aus Alt-Autz), das Hermelin (foetorius erminea L.): duod, dieviņ, baltus linus, kâ baltuo sē̦rmulīti! BW. 28314, 1 (aus Frauenb.). trīs naksniņas sagulēju sē̦rmuoliņa (Var.: sē̦rmulīša aus Zirau, Kabillen, se̦rmulīša, sarmulīša, sarmuliņa) aliņā 13562, 3 (aus Alt-Seeksahten). dārgā sē̦rmuliņu kažuokā Kaudz. M. 389. S. se̦r̂mulis; die Lānge des ē, scheint nur kuronisch und semgallisch zu sein.

Avots: ME III, 830

skaladît, mit lauter Stimme sprechen: nelūkuo . . . dižu ļaužu līgaviņas! izmākušas skaladīt, atslēdziņas skandināt VL. aus Nigr. kad ņe̦m skaladît, tad pieskaladī visu sē̦tu Janš. Precību viesulis 33. In semgallischer Aussprache aus skalˆdit?

Avots: ME III, 867

I skarbe U., skarbele Mag. IV, 2, 65, die Rotbuche (fagus sylvatica L.). In semgallischer Aussprache für *skārbe, und dies mit Metathese aus *skābre (zu skābarde; vgl. Būga KSn. I, 82)? Zwischen Gold. und Pilten, woher nach Mag. IV, 2, 65 skarbele stammt, ist überhaupt nur ein *skārbele denkbar.

Avots: ME III, 873

slêgt,

3): cietuma s., ins Gefängnis einstecken
Stender Deuisch-lett. Wrtb. (unter "einstecken"). Subst. slê̦gums,

1): stallis vakarēju slē̦gumiņu BW. 31064; slèdzējs,

1): labi slēdzējiņi BW. 27553.

Avots: EH II, 524

spar̂vs ² Bl. (aus N.-Autz), = spãr(v)s. eine Bremse Biel. n. U., die Libelle V., (sparvis) Tuckum; wohl aus einer semgallischen Mundart, wo tautosyllabisches ar stets kurz ist.

Avots: ME III, 986

stats (li. stãtas "Reihe", gr. στατός; "gestellt", lat. status "festgesetzt", an. staƥr "stätisch"),

1) ein Pfahl, Pfosten, Pallissade
L., U.; nuostājies kâ stats Bers.; Plur. Demin. statiņi,

a) die aufrechtstehenden Zaunspricken
Walk n. U., die Hölzer am Staketenzaun N. - Schwanb., Zaunhölzer mit spitzen Enden Gr. - Busch.; egles lietuo sē̦tas statiņuos Konv. ² 764. statiņu sē̦ta Plutte 72. viņš aptaisīja ap dārzu statiņu sētiņu Gr. - Buschh.;

b) ein Zaun aus aufrecht stehenden Hölzern
Döbner n. U.;

2) stats U., Spr., Kurl. n. Etn. I, 153, Nigr., Lubn., Bers., Setzen, Schlossberg, Lixna, Fehteln, Selb., Nerft, Memelshof, Gr. - Buschhof, Warkh., Meiran, Saikava, Pilda, Dagda, Demin. statiņš U., Salisb., Ruj., Seyershof, AP., N. - Peb., Nötk., Altenwoga, Sessw., W'rddrisch, Lös., Kalzenau, Laud., Saikava, Uodziena, Pilda, Meiran, Kokenhusen, Kreuzb., Setzen, Wallhof, Bershof, Alt - Rahden Schönberg (selten gebr.), Kirchholm, Ekau (selten gebr.), Grünh., Gr. - Sessau, Kr. - Würzau, Wilzen, Samiten, Gr. - Autz, Stenden, Iw., Behnen, Bixten, Kurs., Remten, Rönnen, Grenzhof, Prawingen, Pampeln, Fockenhof, Zeezem, Selg., Waldegalen, Sassm., Erwalen, Appricken, Hasenpot, Wain., Nigr., Stirniene, statiņa U., Karls., Plm., Ronneb., Drosth., Schujen, Jürg., Serben, Gotthardsberg, Homelshof, N. - Peb., N. - Laitzen, Meselau, Sessw., Lös., Fossenberg, Matkuln, Wahnen, Ellei, Sakkenhausen, Schwarden, häufiger der Plur., Getreidehaufen (Gubben) in Reihen auf dem Felde, Korngubben, Kornhaufen
U., Garbenhaufen Dr., Roggenhäufchen Kurl. n. U.; rudzu, linu statiņi Nigr. aiz kviešu statiņām (Var.; gubiņām ) BW. 349I5. pie auzu statiem LP. Vil, 720. labības stati Stari III, 109, ābuoliņš statuos Lubn. nuo pūrvietas iznāca pa 25 stati (Roggenhäufchen) Selb. nest kūļus kuopā un sliet statuos Niedra. statiņuos sace̦ltie rudzi Lautb. Luomi 65. Džūkstē pļāvējs pats neceļuot gubas (statiņus) Etn. III, 90. druva čakli apklājas statiem, stirpām, gubām Kaln. Uozuolk. m. 25. tikai statiņas un... rugāji rāda, ka te reiz zē̦lusi labība Skuolas dsuva II, 86. auzu gabalā lāči... izputinājuši... statiņas Upīte Medn. laiki 14. viņš nuolika izkapti un strīķi pie stata Līguotnis Stāsti II, 28;

3) (li. statùs) steil
PlKur.;

4) "?": katrs mirst, kuo trāp[a] šis nāves stats
(für skats?) Lautb. Vidv. II, 40. Zur Wurzel von stât.

Avots: ME III, 1048

I strãķis Dond., Amboten, eine kotige Stelle; ein Pfuhl (strāķe, strāķa Mag. IV, 2, 148, U. ["nicht bekannt"] strāķis U.): stallis kâ strāķis; jāgādā pakaiši Dond. kas te par strāķi! nevar ne izbrist ebenda. elles strāķe Alm. Mit sekundärem s- aus mnd. rache "Kot, Unflat".

Avots: ME IV, 1084

svarsts Kav., ein Hebel; das ă hier (wenn zuverlässlg) ist wolt semgallisch (für ā).

Avots: ME III, 1143

svè̦dra ² Lis., Golg., der Streifen; die Maser Mar.; Plur. svē̦dras, Maser im Holz L., U.; das Geäder in Steinen Dr.: kāju... vilkdams pa arumiem tâ, ka paliek re̦dzama svē̦dra Janš. Dzimtene ² III, 81. lindrukiem gar apakšu gājusi... sarkana svē̦dra Nīca 42. par putnu ceļu nuosauc pie debesīm bālu svē̦dru A. v. J. 1893, S. 480. dvēselē iešķīlās nuojautu un atmiņu kristalliskas svē̦dras Veselis Tīrumu ļaudis. Vgl. zvē̦dra(s).

Avots: ME III, 1152

tralis, s. trallis.

Avots: ME IV, 220

II traļļi, s. trallis.

Avots: ME IV, 221

‡ ulītis Lng. (unter ūzas), ein semgallischer Spottname für einen Kurländer (angeblich, weil Kurländer enge Hosen tragen, die an ules "Radnaben" erinnern).

Avots: EH II, 712

I vale Bers., Borchow, Kalzenau, Kreuzb., Lubn., Meiran, Oknist, Saikava, Selb., Sonnaxt, der Wall (hierauf beruhend), eine längliche Aufschüttung Sessw.: pašsle̦pkavas aprakuši ārpus kapsētas vales Sessw.; siena vale Lubn., Sessw., sniega vale Aahof, Schwanb.; vgl. valle und vallis.

Avots: ME IV, 453

I valks: in Kurl. für semgallisches strauts Für.; ein kleiner Bach (mit alˆ ² ) Grob., Kalten, Prawingen; das Bett eines kleinen versiegten Baches (mit alˆ ² ) Pussen; ein einschiessender Ort (mit alˆ ² ) NB., OB.; mazs valciņš BW. 1153, 2 (aus Sassm.); s. auch die Angaben Būgas Liet. k. Ž. CXVI.

Avots: EH II, 753

vardât, -ãju, unnütz viel sprechen U. Wohl mit semgallischer Aussprache (mit ard für ārd) zu vā`rds.

Avots: ME IV, 476

I vā`rds (li. var̃das "Name"),

1) das Wort; das gesprochene Wort, die Rede
(in dieser Bed. auch der Plur. vārdi): Sprw. bēdīgam ir vārdiņš labs Br. sak. v. 102. kunga vārds vairāk nekâ zemnieka sitiens 98. svešas mātes vārds vairāk sāp nekâ savas mātes kūliens 709. labam vārdam laba vieta 1325. rupjš vārds sāp ilgāki nekâ pliķis 1331. ve̦ci vīri - gudri vārdi 1006, kur vārdi kâ upe skrien, tur darba nevar atrast 1328. kādi vārdi, tādi darbi RKr. VI, 942. ze̦lta vārdi iekšā, bet ārā nenāk 943. pirmais vārds uz lapām LP. I, 138. izteiktuo vārdu... nevar ņemt atpakaļ JK. III, 77. muļķis izmetis tuos vārdus LP. V1I, 831. kāds vārds jāizme̦t saimniekam pa prātam DL. dažus vārdus viņš izmeta tâ, it kâ īsti latviski nemācē̦dams Kaudz. M. 101. šie vārdi gan izskrēja netīšām 22. iemest vārdu starpā Kav., etwas dazwischensagen. citam vārdus mutē iespļaut L., einem die Worte vorkauen. bij vārdu aizmetis (ein [gutes] Wort [für jem.] eingelegt) pie lauvienes Krilova pasakas 88. savus paša vārdus apēst, sich selbst widersprechen U. (ar) vārdu sakuot, mit einem Wort U., schlechthin Brasche, Kurzum. bez vārda runas, ohne ein Wort zu sagen, ohne Widerrede: tev ir bez vārda runas... istaba jāastāj A. v. J. 1897, S. 134. vienā vārdā LP. VII, 146, mit einem Wort, kurz und bündig. nav vārdam vietas. (da) ist kein Wort zu verlieren, ist kein Zweifel am Platz: vispārīgi par viņu ne vārdām vietas MWM. XI, 197. tur jau nav vārdam vietas! U. b. 104, 15. labs kungs, tur nav vārdam vietas A. v. J. 1902, S. 313. vārds - nevārds Oppek. n. U., vārds pa vārdam, ein Wort (er)gab das andere (z. B. bei Entsiehung eines Streites): un tā vārds pa vārdam - ienaids gatavs LP. VI, 443. vārds pa vārdam save̦d abus strīdū JK. un, vārds pa vārdam, pazīstas Krilova pasakas 55. pušu plē̦sts vārds, eine Silbe U.: ne pušplē̦stu vārdu nerunāja, er brachte keine Silbe hervor U. nejaudāja atbildēt ne mē̦ma vārdiņa (kein Sterbenswortchen) A. v. J. 1896, S. 813. neteikt ne me̦lnu, ne baltu vārdiņu Niedrīšu Vidvuds XX, 419. abiem izspruka dažs mīlīgs vārds Lapsa - Kūm. 14. mīksti vārdi Biel. t. dz. 749, liebliche Worte. tie nezināja..., kas ļauns vārds LP. 1, 187. nuo... līgaviņas ļauna vārda nedzirdēja BW. 21865. ļaunus vārdus nevē̦lat (Var.: ļauna vārda neduodat)! 439. skarbu vārdu izmest Neik. 60. vārdus mē̦tāt St., erwähnen. jautāt stāvuos vārduos (widerspenstig) Kaudz. M. 92. mutes vārdiem, mündlich. gala vārds, Schlusswort, letzter Bescheid U.: atduot brūtgānam gala vārdu Kaudz. M. 126. precinieks... lūkuo tai (= brūtei) izdabūt apsuolīšanās vārdu... kad pēdīgi... brūte vārdu (das Jawort) de̦vuse... BW. III, 1, S. 86. guoda vārds,

a) das Ehrenwort:
guoda vārds, runāju taisnību;

b) ein Ehrentitel:
prasītu nuo ķeize̦ra kaidu guoda vārdu par tik ilgiem (d. h. abgedienten) gadiem. ķeize̦rs jam izduod taidu dokumentu... Pas. V, 222. - dieva vārds, Gottes Wort Kurl. N. U.: tik tiešām kā dieva vārds (ganz gewiss) Alm. Kaislību varā 121; Plur. dieva vārdi,

a) Gottes Wort, die heilige Schrift
U.;

b) (gew. dievvā`rdi) der Gottesdienst
U.: dieva vārdi sākušies, der Gottesdienst hat begonnen U.;

2) das Wort, das Versprechen:
vārdu turēt, das Versprechen halten, Wort halten: saimniece vārdu un suolījumu neturuot RKr. VIII, 78. vārdu lauzt (LP. 1, 56), pārkāpt (1, 168), das Versprechen nicht halten. savu vārdu aizmirst, sein gegebenes Wort, sein Versprechen nicht halten U. Sprw.: vīrs un vārds! (ein Mann, ein Wort) Br. sak. v. 1438. vīrs pie vārda kā cirvis pie kāta 1437. vīrs pie vārda, vērsis pie valga 1436. vīrs bez vārda kâ vērsis bez valga JK. II, 627. vērsi tur(a) pie ragiem, vīru pie vārda Br. sak. v. 1395. vīrs pie vārda, kuģis pie e̦nkura 113. zirgu tur pie pavadas, vīru pie vārda U. viņa vārds tik labs kā uotra cilvē̦ka zvē̦rastība Brasche. radi man bij pie vārda (hielten Wort, hielten ihr Versprechen) Aps. Bag. radi 23;

3) der Name:
krusta vārds, der Taufname U. cilts vārds, der Geschlechtsname U. dieva vārds, der Name Gottes U. guoda vārds, der Spitzname Salisb.: Trallis ir viņa guoda vārds; viņa uzvārds ir Puriņš Salisb. Sprw.: būtu gan kundziņš, tik būtu vārdiņš Br. sak. v. 554. vārdā saukt, am Namen nennen, rufen: viņa izdzirdēja sevi vārdā saucam LP. VII, 330. vārdu likt, uzlikt, vārdā likt, ielikt, vārda likt, taufen, einen Namen geben: paldies saku māmiņai, kas Jānīti vārdā (Var.: vārda) lika BW. 1401. kas Jānīti vārdu lika 1402. man[i] māmiņa ielikusi dze̦guzītes vārdiņā 415, 3. Anniņa nuomina (sc.: taku) Babiņu lūgdama, lai lūdz kūmās, liek viņas vārdā 1608. viņa... uzlika... dē̦lam tādus vārdus... Gotlību un Konradu Kaudz. M. 94. kā tev vārdā? U., wie heissest du? kas vārdā (vārda, vārds)? wie heisst er? kas viņš vārdā? - Žanis viņam bij vārdā. vaicāja, kas lelles vārda (Var.: vārds) BW. 1397. kas lellei vārdā 1398. kas tam vārda? BW. V, S. 203. vārda brālis, Namensvetter;

4) Plur. vā`rdi, das Formular
U.; die Zauberworte U., die Besprechung, Zauberformel, der Segen: grē̦ku sūdzēšanas vārdi, das Beichtformular U. zvērestības vārdi, die Eidesformel U. - viņam tie vārdi, er versteht zu besprechen, zu zaubern U. viņam stipri vārdi Peb., Selg., Stenden, Wandsen. pūšamie vārdi divējādas sugas - ve̦lna un dieva vārdi Konv. II, 162. ragana iemācījuse kādus nekādus vārdus LP. III, 63. stipri glābjami vārdi Br. 507. citam vārdus atduot, einem andern die Besprechungsformel lehren U. kas priekš savas miršanas tuos vārdus citam neizduod, tas ar tādiem sūdiem nevar mirt, bet tie jāizvemj kâ zaļas gluotas U. acu vārdi Br. IV, XXI; asiņu vārdi XXXVI; avju v. LII; auguoņu jeb trumu v. XXVII; bišu v. (Bienensegen) LI; caurēja (caurā) jeb dūrēja v. XII; čūsku v. XLV; drudža v. XXXVII; dze̦lzu v. LVII; dzemdēšanas v. III; dzirkstes v. XXXII; dziedzeru v. XXX; ēdēja (tārpa) v. XXXI; graiza v. U.; griežami jeb limējuma v. Br. IV, XXXIII; ģēles v. XIII; izbīļu v. V; kašķu v. Br. P. XIV; kaulu v. U.; kārpu v: Br; IV, XXIX; kāsus v. XI; klimes jeb krampja v. XXXVIII; kukaiņu v. (Zauberworte, womit man Ungeziefer vertreibt) XLVII; kungu un tiesas v. LVI; liesas v. XL; lietuvē̦na v. XLI; lūzuma v. XXXIV; māju putnu v. XLIII; mātes v. I; mednieku v. LXIV; meitu v. (Zauberworte, mit denen man einen Freier herbeizaubern kann) LXI; mēra v. LXVII; miruoņu v. LXV; nakts pamašu v. V; nuotikumu v. ebenda; peļu un žurku v. L; pē̦rkuoņa v. XLIV; piena, kreima un sviesta v. LIII; piepūšami v. (kad nemaksā) Br. 650; pumpuma v. Br. IV, XXIV; ruozes v. XXVI; saraustīšanās v. VII; sāpju v. XXII; sējēju v. LV; skauģu v. LIV; spiedēju v. (Zauberworte gegen eine schwere Last oder gegen Bauchdrücker) VIII; svē̦tu meitu v. XXVIII; trumu v. XXVII; tūska(s) v. XXV; uguns v: LXV; vērmeļu v. XIII; vidus (vē̦de̦ra) v. II; vilku v. Br. P. XXI; zagļu v. LVIII; zirgu v. Br. P. XXIV;

5) der Buchstabe
Salisb., (Plur. vārdi) U.: tas bē̦rns vēl vārduos, ist noch beim Buchstabenlernen U.;

6) ein Namensvetter
Golg.: mēs e̦sam vārdi oder tu esi mans vārds. Zu kurisch werdas (bei M. Prätorius Deliciae prussicae, Buch XVI, cap. III), apr. wīrds, got. waurd, lat. verbum "Wort" und - nach Specht KZ. LIX, 65 zu gr. ἔρϑει· φϑέγγεται Hes.; s. auch Trautmann Wrtb. 360, Walde Vrgl. Wrtb. I, 283 und Buck AJPh. XXXVI, 134 f.

Avots: ME IV, 500, 501, 502

varkšļi, zum Spiel od. zum Schmuck der Zimmeroberiage Aufgefädeltes Autz n. U. Wahrscheinlich mit semgallischem ar für ār und zu vẽrt "einfädeln".

Avots: ME IV, 480

II verluoks, die Windfahne N.-Autz n. U., (mit e̦r̂ ² ) Markgrafen. Zum -luoks vgl. vēluoks; -er- vielleicht semgallisch gekürzt aus ēr, vgl. vērluogs.

Avots: ME IV, 541

zagata, = ragate Lennew.; "jugum" Elger Diction. 109. Etwa zu li. žãgaras "dürrer Zweig", žãgrė "Pflug", žaginiaĩ "Pallisaden", schwed. dial. kage "Baumstumpf", ahd. kegil "Pfahl" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 569 f.)?

Avots: ME IV, 679

ziņ̃ģis,

1) s. ziņ̃ģe;

2) wer
(ziņģes) singt: ziņģis, trallis tavs dēliņš BW. 3116;

3) der Vorsänger in der Kirche
Janš. Nīca 48; der Organist Rutzau;

4) der Küster
N. - Bartau n. U., Janš. Nīca 48, Rutzau.

Avots: ME IV, 725

zirãņi Nötk. (nur scherzweize!), = zirņi, Erbsen. Wohl einem semgallischen ziraņi < zirņi nachgeäfft.

Avots: ME IV, 726

žvin̂dzêt Kl., (in den Ohren) klingen A. - Laitzen, Lettihn, Lubn., Ludsen, Meselau, Ramkau, Selsau, Stomersee, (mit iñ ) Arrasch, Fockenhof, (mit ìn ² ) Adl., Golg., Heidenfeld, Schwanb., (mit in̂ ) Kalz., Meiran, Saikava: ausīs žvindz Poruk V, 283 (ähnlich A. III, 226; MWM. XI, 223). mājniekiem tie (vārdi) skarbi vēl žvindz ausīs Janš. Bandavā I, 33. viņam laikam žvindz auss Dzimtene ² 227. "nuozagta!"viņam žvindzēja galvā Saulietis R. I, 103. viņa galvā sāka žvindzēt un rūkt Poruk III, 321. galvas (nuo tvana) žvindzēja vien Druw. tvans galvā žvìndz ² Saikava; sausen (durch die Luft; von geworfenen Steinen u. a.) Druw., Memelshof, N. - Peb., Stom., Sessw., Vīt., (mit ìn ) Drosth., (mit iñ ) Arrasch, Bauske, C., (mit in̂ ) Erlaa, Saikava, (mit ìn ² ) Adl., Erlaa, Golg., Heidenfeld, A. - Laitzen, Lettihn, Lubn., Mar., Prl., Schwanb., Selsau, Saikava: akmens žvindzē̦dams paskrēja... mērķim gaŗām Rulamans 10; metallisch klingen (mit ìn ² ) Mar. n. RKr. XV, 146, Prl.: zvārguļi skanēs un žvindzēs Janš. Dzimtene ² 227; summen (von Fliegen und Bienen): bites skrien, ka žvindz vien Vīt. mušu bars žvindzē̦dams aizbēga nuo galda V. Egl. Zilā cietumā 84. ap līķi grìezās mušas, žvindzēja vien Krišs Laksts 85. Refl. -tiês, sausen: vāciņš aizskrēja, žvindzējās vien Krišs Laksts 26.

Avots: ME IV, 845

zviñkšêt Arrasch, N. - Salis, PS., Salis, zviñkšķêt Bauske, Frauenb., zvin̂kšķêt Saikava, zvinkšêt U., -u, -ẽju,

1) klirren
Neik. n. U.; pfeifen (vom schnellen Fliegen einer Kugel) Vīt.; Bezeichnung des Schalles, den der gespannte Faden gibt U.; Bezeichnung eines hohen, scharfen, metallischen Lautes (zvinkšêt) Bauenhof, Dickeln, Lappier, Matthäi, Podsem, Puikeln: dažas dzelzs lietas zvinkš, kad pa tām sit PS. kuģu vantes, drātis vējā zvinkš Salis. telegrafa drātis stipri zvinkš Vēr. v. J. 1904, S. 298. luodes ap galvu zvinkšēja Vīt. uola aizgāja zvinkšē̦dama pa gaisu Frauenb. nuoies tava puogas galva nuo ple̦ciem zvinkšē̦dama BW. 13730, 25 var.;

2) sausen, klingen (im Ohr)
Lennew. (zvìnkšêt ^2): ausis zvinkš, die Ohren klingen U.;

3) unruhig sein, wie ein Kind, das sich zu weinen anschickt
(zvin̂kšêt) Nötk. Nebst zviñkstêt zur Wurzel von zvingt II und zvindêt.

Avots: ME IV, 776