Paplašinātā meklēšana

‡ I àizval˜cît Nötk. "= aiztriekt, aizdzit" (?).

Avots: EH I, 61

‡ II àizvalcît,

1) wegschleppen
(mit àl ² ) Mahlup, Mar.: a. kuokus nuo tīruma. bē̦rni aizvalcījuši rīkus;

2) zirneklis aizvalcījis luogu ar savu tīklu Mar., Serben, die Spinne hat ihr Spinngewebe vors Fenster gezogen.
a. linus kam priekšā Bers., (gereinigten) Flachs vor etwas ausstrecken (ausbreiten);

3) "verbinden"(z. B. mit einer Schnur)
Mar., Serben.

Avots: EH I, 61

‡ àizval˜dzinât Salis, bestrickend (psychisch fesselnd) hin-, wegbekommen.

Avots: EH I, 61

‡ àizval˜kât,

1) hin-, wegschleppen
Saikava: kaķene bē̦rnus aizvalkājusi;

2) (einen Anzug) zu tragen anfangen
PS., Sessw.: aizvalkāti svārki;

3) a˙svārkus līdz pavasarim Lemsal, einen Rock bis zum Frühjahr tragen.

Avots: EH I, 61

àizvalstît, ‡ Refl. -tiês, sich hin-, wegwälzen: bē̦rns nuo se̦gas tālu aizvalstījies.

Avots: EH I, 61

àizvalstît, hin-, wegwälzen.

Avots: ME I, 58

apvàldît [li. apvaldýti], tr., besänftigen, bändigen: apvaldītās raudas Druva I, 566; apvaldītā balsā in ruhigem Ton Vēr. II, 782. Refl. -tiês sich beherrschen.

Avots: ME I, 133

apvaldzinât, fesseln, verstricken: dievs mani ar savu tīklu apvaldzinājis Hiob 19, 6.

Avots: ME I, 133

‡ apvalguôt "(einen Kornhaufen) mit Garn beziehen (der Vögel wegen)" Für. I.

Avots: EH I, 125

apval˜kât, ‡

2) (kurierend) wiederholt bestreichen:
a. slimu vietu ar ruoku Wessen.

Avots: EH I, 125

apval˜kât, freqn. von apvilkt, abtragen: svārki bij stipri apvalkāti Sil. Refl. -tiês, abgetragen werden (von Kleidern).

Avots: ME I, 133

apval˜ks, ‡

2) ein abgetragenes Kleidungsstück
Garrosen.

Avots: EH I, 125

apval˜ks, der Anzug, das Kleidungsstück Dobl., der Überwurf Dr.

Avots: ME I, 133

apval˜nis, der Wall, auch apvaļ˜ņuõjums: nuo izkaltušiem mē̦sliem apme̦sti apvaļņuojumi R. A.

Avots: ME I, 133

‡ II apvaln(īt)is Kalz. n. Fil. mat. 25 "apvalnis cimdam vai zeķei; cimda vai zeķes aizadījums".

Avots: EH I, 125

‡ II apvaln(īt)is Kalz. n. Fil. mat. 25 "apvalnis cimdam vai zeķei; cimda vai zeķes aizadījums".

Avots: EH I, 125

apvalˆstît, freqn. von apvelt, wiederholt umwälzen, hin- u. herwälzend unuber, schmierig machen: atruon ņuciņu apvalstītas maizes Up.

Avots: ME I, 133, 134

‡ apzvalˆstît Saikava, (mit alˆ ² ) Salis, wiederholt (sch)wanken machend umstürzen: a. laivu apkārt.

Avots: EH I, 128

ârvalstinieks, ârvalstnieks,

1) = ârpagastnieks;

2) in neuerer Zeit auch: der Ausländer
(= ārzemnieks).

Avots: ME I, 244

‡ ârvalstnīca AP., eine Auswärtige, in einer fremden Gemeinde Wohnhafte.

Avots: EH I, 195

ârvalstnieks (unter ârvalstinieks),

1): auch Fest.

Avots: EH I, 195

ârvàlsts, -s,

1) die ausserhalb der Gemeinde liegende Gemeinde, die fremde Gemeinde:
viņš ienācis nuo ārvalsts;

2) der fremde Staat.

Avots: ME I, 244

[atvaldzinât Spr., Kalz., Bers., Saussen, Warkl., tr., feucht machen.]

Avots: ME I, 207

‡ II atvaldzinât "= atràisît" Fürecker n. FBR. VIII, 211.

Avots: EH I, 178

‡ atvalgât, vom Strick losmachen, losstricken Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 178

atvalgt, wieder feucht werden, auftauen: jūtas pamazām kā atvalga Stari I, 366.

Avots: ME I, 207

‡ atval˜kât, wiederholt oder viele Gegenstände herschleppen Lubn.: bē̦rni atvalkājuši suoliņus līdz istabas vidum.

Avots: EH I, 178

‡ atvals Baltinow "atzveltne, kuo uzliek ragavām, lai ē̦rtāki sēdēt".

Avots: EH I, 178

‡ atvalstît, (wiederholt) herwälzen: atvalstīju simtiem gludu akmeņu Fr. Adamovičs Rudens ziedi 188. Refl. -tiês, sich hin und her wälzend hergelangen.

Avots: EH I, 178

‡ atvalsts Sessw., eine Lehne: krē̦sla, kamanu a.

Avots: EH I, 178

‡ atzvala Dunika, = atzvelˆtene: krē̦slam nuolūza a.

Avots: EH I, 182

atzvalas Warkh., atzvales Nautrēni, Warkl., die Rücklehne am Schlitten.

Avots: EH I, 182

‡ avalis, = avielis: pie avaļiem Ūsiņš ar tīkliņu klāt J. Veselis Daugava 1933, № 6.

Avots: EH I, 189

‡ āvalis (?) "struops" Nerft. Vgl. ‡ avalis.

Avots: EH I, 196

‡ bezvaldība* Ar., die Anarchie.

Avots: EH I, 215

bezvaluodis fem. -de, der (die) Stumme, Sprachlose: tu bezvaluodis un mē̦ms gars Mark. 9,25.

Avots: ME I, 286

brĩvvàlsts, - s, der Freistaat.

Avots: ME I, 336

čavala, = čaula, die Schale Diez. [Etwa mit ostle. ča- aus ķe̦-?]

Avots: ME I, 407

‡ daũdzvaluodîgs* M. 246, vielsprachig.

Avots: EH I, 310

deivalât, in besoffenem Mute russisch und deutsch durcheinandersprechen U. Refl. deivaluoties, ausgelassen tanzen, sich wild gebärden Biel. n. U. Gebildet auf Grund von plattd. Deuwel "Teufel".

Avots: ME I, 453

‡ dižvaluoda, der Redefluss (?): viņas d. visai maz bija dzirdama Janš. Dzimtenē V, 463.

Avots: EH I, 325

dižvaluodas: trauc[u]..: ceļu grìezt dižvaluodas cilvē̦kam, lai tas mani neieliek ... valuodās BW. 8976. le̦pnā d. sieva Janš. Dzimtene V, 463. d. spēju (acc. s.) II ² ; 230, die Fähigkeit, viel und gut zu sprechen.

Avots: EH I, 325

dižvaluodas māmuliņa, das gesprächige, beredte Mütterchen VL.; dižvaluodis, f. -de, der, die Gesprächige, Beredte.

Avots: ME I, 476

‡ drievalka Erlaa, ein dicker Strick: ar drievalku ragavām iesien ilksis.

Avots: EH I, 335

druvaliņa, druvaļiņa, druvuliņa, [eine Magd für Feldarbeiten]: ej druvā, druvaliņa! kuo pa sē̦tu ruotājies? BW. 3169, 1 [ähnlich 3168 und 27972 - 3].

Avots: ME I, 505

[dvalstîtiês N. - Peb. "zvalstīties, sich schwerfällig hin und her bewegen"; dazu dvàlsts ² Bers. "kas dvalstās".]

Avots: ME I, 536

[dvàlsts Jürg. "balsts, Stütze": pielikt linu zārdiem dvalstus.]

Avots: ME I, 536

dzèlzceļvàlde ,* die Eisenbahnverwaltung.

Avots: ME I, 543

‡ dzîvalnieks Ramkau, der Einwohner: kiem mājā nee̦suot ne˙kādu dzīvalnieku.

Avots: EH I, 362

gaŗvaluôde: auch gaŗvaluoda BW. 17653 var.

Avots: EH I, 386

gaŗvaluôde, die Schwätzerin, Faslerin: tautu meita gaŗvaluode, runāt vien sarunāja BW. 665; 2686. gaŗvaluodu (Gen. pl.) māmuliņa 15651.

Kļūdu labojums:
Gen. pl. = Gen. Pl., nicht von gaŗvaluode

Avots: ME I, 608

gaŗvaluodība, die Schwabbelei, die Weitschweifigkeit.

Avots: ME I, 608

[ģīvaliņš Autz n. U. lebenskräftig (von einem Neugeborenen). Vgl. echt le. dzīvs.]

Avots: ME I, 700

grievalgs, grievalga St., grievalks Kokn., grievalka Sissegal, grievalts, grievalta Sooaxt, in Lettg. grievanka, ein Strick oder aus jungen Bäumen, namenllich von Birken gedrehtes Band zur Befestigung der Femerstange an die erste Stütze auf den Schlittensohlen (mietne): ilksis piestiprina, iegriež pie pirmās mietnes ap apaļā luokā savītu striķi, kuŗu sauc par grievaltu A. XI, 171. atradis jaunu grievaltu (linu cilpu, ar kurgu ragavām ilksis iesien) LP. VI, 90, aus Selb. grievalts ir striķis, egles zars vai bē̦rza klūga, ar kuo ilkss piestiprināta pie ragavām Nerft. pūķis esuot redzams dažreiz kâ grievalgs LP. VI, 104. lietuo kaņepāju un egļu klūgu grievalkus Kokn. n. A. XIII, 329, [Bielenstein Holzb. 549. - Hierher auch grīvalka dass; vgl. li. grìvelka "поперечный чурбан у сохи", gryvenkà " eine Klaube am Wagen; ein von Stroh gewundener Ring"].

Avots: ME I, 660

grievalka (unter grievalgs): "ein dicker, weich gewundener Strick" PV.; ein Strick, ein Tau (grìevàlka ² ) Erlaa: vē̦zums apgāzēs, un g. pārtrūkuse.

Avots: EH I, 408

grievalts (unter grievalgs): grìevàlts ² Sonnaxt.

Avots: EH I, 408

grìvalka ² : auch Prl.

Avots: EH I, 407

grìvalka [Kl.], Laud., Spr., = grievalgs, grievalka.

Avots: ME I, 658

gvalstît[iês,] -u[ôs], -ĩju[os], [schwatzen, Unsinn sprechen AP.]: muļķa bē̦rni gvalstās D. 116, 54. [In Dricēni bedeute gvalstīties: nach Hilfe schreien.]

Avots: ME I, 693

gvalstît[iês,] -u[ôs], -ĩju[os], [schwatzen, Unsinn sprechen AP.]: muļķa bē̦rni gvalstās D. 116, 54. [In Dricēni bedeute gvalstīties: nach Hilfe schreien.]

Avots: ME I, 693

‡ gvàltnieks ² Kaltenbr. "kam atskaituot citas klaušas, senāk bijis jāiet Kaldabruņas muižā siena ievākšanas darbuos".

Avots: EH I, 425

gvalˆza ² , comm., der Spotter Gr. -Sess. Vgl. gvelzis.

Avots: ME I, 694

gvalˆzât ² , -ãju, hohnlachen, spotten: kuo tu gvalzā par mani? Gr. -Sess.

Avots: ME I, 694

[gvalžât ² Warkl., gvalžuôt auch., Unsinn reden.]

Avots: ME I, 694

ìevàldît, tr., bewältigen, zähmen: raugi tu negantnieku zirgu ievaldīt! LP. V, 330. pātaga, ar kuo lāčus ievaldīt VII, 788. viņš nevar vienu sievu ievaldīt II, 13. ievaldi nagus, vergreife dich nicht tätlich. nevari nagus ievaldīt, - cietinu! LP. VI, 1, 227. [tie iemīļuo šurp un turp skraidīt un neievalda savas kājas Glück Jer. 14, 10.]

Avots: ME II, 86

ìevaldzinât, tr., verwickeln, fesseln: tuo ievaldzina savuos tīkluos Zalkt. kungs pasargās tavu kāju, ka tā netiek ievaldzināta Spr. Sal. 3, 26. [Refl. - tiês, sich in etw. verwickeln: tie tāduos grē̦kuos neievaldzinājās Glück Sir. 23, 17.]

Avots: ME II, 86

[I ievalgs Baltinov u. a., = pavalgs, die Zukost.]

Avots: ME II, 86

[II ievalgs (?)"ein als Zaum benutzter Strick" Burtn., N. - Peb.]

Avots: ME II, 86

ievalîgs, ievalīns, frei, unbeschäftigt Spr.

Avots: ME II, 86

ievalka, = ieve̦lka N. - Schwanb., Erlaa, Burtn.

Avots: ME II, 86

ievalkaîns, schieffaserig, uneben (vom Holz), [bei Wid. ievalkuojs, splittrig]: ievalkainuo, cīpslainuo ielē̦- stuo pagali Vīt. 53. [kuoks ir ievalkains, ja šķiedru grupas līkumuoti izvijušās cita caur citu; kamē̦r vienā vietā ēvele ņe̦m gludi, uotrā tā "ieve̦lk" un atstāj spurgulas.]

Avots: ME II, 86

ìeval˜kât, tr., tragend brauchbar, bequem machen: drēbes, zeķes.

Avots: ME II, 86

I ievalks "?": visi mazi ievalciņi (Var.: avuotiņi, ezeriņi) vakarā miglu laiž BW. 17652 var.

Avots: ME II, 86

[II ìevalks,

1) die Strippe am Stiefel;

2) pavāršķu uosa pastalām;

3) iẽvalks Serben, der beim Spinnen an die Spule angebundene Anfang des Fadens;

4) kāsis zābaku aizpuogāšanai Schwanb., Mar.]

Avots: ME II, 86

[III iẽvalks od. ìevalks Nötk., = ieve̦lka.]

Avots: ME II, 86

[ìevalkstīt, hin - und herwälzend hineinschlingen: viņš nevar kumuosu ievalkstīt Warkl.]

Avots: ME II, 86

[ìevalstît,

1) hineinwälzen:
sìenu šķūnī Dond., Ruj.;

2) ein wenig hin- und herwälzend in Schwung bringen:
pa˙priekšu ievalsti mucu un tad grūd uz priekšu! Salis.]

Avots: ME II, 86

izsvalˆstîtiês ² [Nigr., Dond., Salis, Ruj.], sich hin und her wälzen: izsvalstījies gultā Austr.

Avots: ME I, 808

‡ izvalbît, Perfektivform zu vàlbît ^2: i. acis Ar. Refl. -tiês, Perfektivform zu valbîtiês 1, 2 Ar.

Avots: EH I, 493

izvalcêt: dusmās izvalˆcēju ² visus ciemiņus pa durvīm ārā Stenden.

Avots: EH I, 493

[izvalcêt (?)"hinaustreiben": izv. aitas nuo kūts Wandsen. In Nötk. gebrauche man dafür izvalcît ("ar truoksni iztriekt").]

Avots: ME I, 824

izvalcît: i. taci, die Fische aus dem Fischkorb herausnehmen Lubn.

Avots: EH I, 493

izvalcît, stückweise, einzeln herausziehen: [suns izvalcījis nuo trauka gaļu Mar.] izvalceju linu sauju pa vienai šķiedriņai BW. 27137, 1 [aus Schwanb.; izvàlcît ² "(auklas) izstaipīt (veļas izkāršanai)";"(mantas) izne̦sāt, izvalkāt";"(linus) izvilkt vijuot jeb vērpjuot" Mar.; "(linus) kulstuot jeb sukājuot izstaipīt, izlīdzināt" Bers.; "šai kuodeļā izvalcīju visus izsukātuos linus" Fest.; "izstaipīt": māte izvàlcīja ² aude̦klus dārzā balināšanai Mar.; hin und her wenden, umstellen, izgruozīt: izvalcīt krāsnī maizi Tadaiken, Lis. Vgl. auch izvalcêt].

Avots: ME I, 824

[izvaldît, eine längere Zeit hindurch (be)harrschen: nevar visiem pa prātam izvaldīt Lis. nevar bē̦rnu izvaldīt Bauske, Warkh. savu laiku izvaldījis, viņš atstāj amatu Lis. Refl. - tiês, zur Genüge herrschen: es jau izvaldījuos; lai nu valda citi! N. - Peb.]

Avots: ME I, 824

izvalka [li. ìšvalka "изношенное бѣлье"],

1) "ein sittenloses Weib"
Druw.;

2) Abgetragenes, Abgenutztes:
citu izvalkas piekuopt Druwa II, 780.

Avots: ME I, 824

izval˜kât,

3): (ceplis) teicis: "... izvalka manu maizi!" meitene ātri izvalkājusi maizi Pas. V, 316 (aus NB.); ‡

4) herausziehen; auseinanderziehen, -schleppen:
suņi sē̦tu izvalkava Tdz. 42566, ar knābi izvalkāšu sūnas nuo sienām Pas. I, 246 (ähnlich: 166). suņi ... izvalkāja visu gaļi Pas. XI, 364; ‡

5) ausnutzen
Diet.; ‡

6) eine bestimmte Zeit hindurch tragen:
kas parlieku druošs, tas savu mūžu savas ādas ve̦sals neizvalkā (aus einem handschr. Vokab.). ‡ Refl. -tiês,

1) längere Zeit, zur Genüge (ein Kleidungsstück) tragen:
šādi tādi izvalkājas mana ze̦lta gredzentiņa Tdz. 39235. šuos svārkus izvalkājās abi brāļi, bet nevarēja nuovalkāt Jürg.;

2) beim Tragen fadenscheinig werden, Löcher bekommen:
valkā, kāļ izvalkājas šķiedras Auleja. zeķes izvalkājušās cauras.

Avots: EH I, 493

izval˜kât, tr.,

1) abtragen
Sassm.: sacīs (vilnainītes) ve̦cas, izvalkātas BW. 16541. juostu pati izvalkāju 7490;

2) verausgaben, vergeuden
Infl. n. U.;

[3) "pārcilāt (maizi krāsnī)" Selb.].

Avots: ME I, 824

‡ izval˜ks Kaugurciems "eine 5 m lange Eiswuhne, wo die Netze herausgezogen werden".

Avots: EH I, 493

[izvalˆstît C., Arrasch, Dond., = izvāļāt: izv. labību, (šķūnī) sienu.] Refl. -tiês, sich zur Genüge umherwälzen: izvalstās uz vienu pusi, uotru, ne˙maz aizmigt LP. V, 308.

Avots: ME I, 824

‡ izvaltêt, vergewaltigen Frauenb.

Avots: EH I, 493

[izzvalˆstîtiês Lis., Wolm., Kl., Selg., = izsvalstīties.]

Avots: ME I, 832

I jāvalks (li. jõvalas "Schweinefutter"), flüssiges Schweinefutter, Spülicht (cūku dzēriens, draņķis) Rutzau n. Etn. III, 65. Zu jàut.

Avots: ME II, 107

I jāvals,

1): auch (mit ã ) A:-Autz; ‡

2) = jāveklis 1: citi ... sauc tuo jāvalu Janš. Mežv. ļ. II, 380.

Avots: EH I, 562

II jãvals [Dunika], die Schar, die Menge Kalleten: [liels jāvals siena Dunika.]

Avots: ME II, 107, 108

‡ kavàlka ² Erlaa, ein grosses Stück (z. B. ein Stück Brot). Wohl auf poln. kawalek oder wruss. кавалок "Stück" beruhend.

Avots: EH I, 596

kavals, der Unbändige, Trotzige Ruj. [In Wesselshof spreche man: ciets kâ kavals.]

Avots: ME II, 181

ķe̦vala, der Kiebitz U., RKr. VIII, 95.

Avots: ME II, 377

‡ ķivalis (auch: ķīvalis) OB. "ein Taugenichts" (?).

Avots: EH I, 705

‡ *knē̦valis, = knẽvelis: lieli puiši, knē̦valīši (Var.: mazi puiši) uz meitām kājas āva BW. 12006 var. (aus Alt-Sehren).

Avots: EH I, 629

kuõpvaluoda ,* ein Gemeinsprache Druva I, 1051.

Avots: ME II, 347

kravalât, - ãju, rasch und deshalb unverständlich sprechen Kaul.

Avots: ME II, 264

‡ I kravàlda ² Auleja, Laud., Lubn., = krãms 1: piekravāts tuôs kravaldu.

Avots: EH I, 644

‡ II kravalˆda Pilda, comm., "kas dauzās apkārt" (bes. von kleinen Kindern gesagt).

Avots: EH I, 644

‡ kravalga Warkl.,

1) = krãms: ustabas augša piemē̦tāta ar vienām kravalgām;

2) ein Ort, wo Gerümpel aufgehäuft ist; unordentlich durcheinandergeworfene Gegenstände
Prl.

Avots: EH I, 644

kvalkšêt, -u, -ẽju, intr., heulen, bellen, mit lauter, heller, Stimme sprechen Lös. n. Etn. IV, 99. Vgl. kvelkstêt.

Avots: ME II, 351

kvalkšis,

1) das Geheul, Gebell, lautes Gerede ;

2) der Bellende, Heulende, laut Redende
Lös. n. Etn. IV, 99.

Avots: ME II, 351

kvalles, Querdel (Querl) am Hemde, Hemdeinfassung Lös. n. Etn. IV, 99.

Avots: ME II, 351

lĩdzvàldĩba ,* die Mitregentschaft.

Avots: ME II, 482

lĩdzvàldniẽks ,* lĩdzvàlduônis *, der Mitregent.

Avots: ME II, 483

liẽlvàldniẽks ,* der Beherrscher eines Weltreiches Druwa II, 1163.

Avots: ME II, 503

liẽlvaluôde, die viel, gewandt redet, die Schwätzerin: vedekliņa lielvaluode BW. 665; Beiname der Nachtigall: lakstīgala, lielvaluode, palīdz(i) tautas pierunāt! BW. 13872, 5.

Avots: ME II, 503

liẽlvàlsts ,* -s, die Grossmacht.

Avots: ME II, 503

nampãrvàldniẽks ,* der Hausverwalter.

Avots: ME II, 692

nesavàldãmĩba ,* die Unbändigkeit, Zügellosigkeit.

Avots: ME II, 731

nesavàldãms, unändig zügellos: nesavaldāms puika; nesavaldāms dusmas.

Avots: ME II, 731

nesavàldîgs: nesavaldīgā druošiniece Janš. Atpūta № 373, S. 6.

Avots: EH II, 19

[nesavàdîgs, unbändig, zügellos: starujās, nesavadīgās dabas... dēļ Janš. Dzimtene ² I, 206.]

Avots: ME II, 731, 732

‡ nevàlda ² Bers., Linden in Kurl., ein unbändiges Lebewesen.

Avots: EH II, 22

nevàldãmĩba ,* die Unbändigkeit.

Avots: ME II, 738

nevàldãms, unbändig, unzähmbar, wild, ungestüm: reiz ķēniņš nuopē̦rk nevaldãmu zirgu LP. V, 330. viss gaiss vārījās nevaldāmu spē̦ku jukā R. Sk. II, 248.

Avots: ME II, 738

nevàlde ,* das Ungestüm: vējš pluosīja tuo ar vēl lielāku nevaldi Alm.

Avots: ME II, 738

‡ nevaldīgs A. Melnalksnis Mazsalaca 54, zügellos, unbändig, unbezähmbar: ja kāds neliek uotram miera kutinādams vai citādi aizkardams, tad teic: neesi nevaldīgs! PV.

Avots: EH II, 22

nevàlduonis, ein unbändiger, ausgelassener Mensch: pat sliņķi un nevalduoņi bij tādi nuorimuši, kâ paguruši Vēr. I, 1302.

Avots: ME II, 738

nevàldu, Adv., unzähmbar, ungestüm: kas nevaldu laužas iz dvēseles Rainis. Auch als Attribut: viņš nevaldu asarās izraudāja pie manām krūtīm ciešanas Rainis.

Avots: ME II, 738

nevaluôdas: auch der Sing. nevaluoda (dummes Geschwätz) Anekd. IV, 155, Azand. 243, Ciema spīg. 101.

Avots: EH II, 22

nevaluôdas, dummes Geschwätz, die Verleumdung: nerunāju nevaluodas, nepiede̦r runājuot BW. 8744. kuo tu runā nevaluodas? Rainis. nevaluodās krist MWM. X, 103.

Avots: ME II, 738

niẽkvaluôdis. wer dummes Zeug spricht, ein Klatschmaul: nicināt, niekvaluoži, nu jums vaļa nicināt! BW. 4821. kuŗu dienu niekvaluoži gaŗām mani nerunāja? 8827.

Avots: ME II, 751

nùovalbît acis, die Augen verdrehen: viņš acis vien nuovalbīja. Refl. -tiês, sich verdrehen, sich verziehen: lūpas nuovalbījās smaidā AU.

Avots: ME II, 882

nùovalcît: ar velci krietni nuovalcīja muguru Druw. n. RKr. XVII, 85.

Avots: EH II, 105

[nùovalcît, durchwalken (mit einem Riemen): n. ple̦cus Lubn.]

Avots: ME II, 882

nùovàldît [li. nuvaldýti], tr., beherrschen, bezwingen, bezähmen, bändigen, ab-, zurückhalten: ai bargais tautu dē̦ls, kâ es tevi nuovaldīšu? BW. 21653. (kumeliņu) nevarēju nuovaldīt trim, četrām pavadām 29915. vai, dieviņ, es nevaru bagātības nuovaldīt 27071. Refl. -tiês, sich beherrschen: pilī tik nuovaldies smieties! LP. I, 144.

Avots: ME II, 882

[I nùovalˆdzinât, ordentlich befeuchten: lietus nuovaldzināja zemi, Warkl.]

Avots: ME II, 882

[II nuovaldzināt L. "bestricken".]

Avots: ME II, 882

nùoval˜guôt, tr., mit Stricken versehen, überziehen; - ein Netz über einen Fruchtbaum oder Kornhaufen ziehen, damit nicht die Vögel dazu kommen L.

Avots: ME II, 882

‡ nùovàlis ² Auleja, der Feldrain: atpļaun nuovālīti!

Avots: EH II, 105

nuovalka,

1): auch (nuõval˜ka) AP., (nùovàlka ² ) Sonnaxt;

2): auch Auleja; ‡

3) nuõvalka A.-Ottenhof, eine niedrige Stelle, ein Abflussgraben:
pļavās ir nuovalkas - ze̦mākas, aizaugušai upei līdzīgas vietas A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 83. pagalmā pavasaŗuos un rudeņuos izruok nuovalciņas, mazus grāvīšus, lai ūdens nuote̦k ebenda.

Avots: EH II, 105

nuovalka, nùovalks ² [Lis.], Etn. IV, 52, nuove̦lka,

1) abgestreifter Schlangenbalg
Druw.: čūsku nuovalka e̦suot ļuoti derīga zāle Etn. IV, 62;

2) nuovalkas, was man ablegt, schmutzige Wäsche
Kronw.: sestdienas vakarā pirtī atstājas nuovalkas. drīz jāmazgā veļa, juo sākrājies daudz nuovalku Druw., Laud. [aizejuošā vara... kāri nuometa savas smagās kara nuovalkas Leijerk. II, 171.]

Avots: ME II, 882

nùoval˜kât, ‡

3) viņš ir divus saimniekus nuovalkājis, er hat bei 2 Bauern gedient, hat 2 Bauern (Arbeitgeber) überlebt Pernigel.

Avots: EH II, 105

nùoval˜kât, tr.,

1) einige Zeit tragen:
es ilgi nuovalkāju savu zīļu vaiņaciņu BW. 8514, 1;

2) ab-, vertragen, abnutzen:
drēbes, apavus. Refl. -tiês, sich abnutzen: nuovalkājas acis Duomas II, 867.

Avots: ME II, 882

nuovalks (unter nuovalka),

1): auch Bewershof, Fehteln; ‡

3) "nuovazāts priekšme̦ts (lamas vārds)" Dunika (nuõval˜ks); ‡

4) ein kränkliches, schwächliches Kind od. ein solches Haustier
Frauenb.: tādu nuovalku nede̦r audzināt; ‡

5) "niekdaris, palaidnis, nekrietns cilvē̦ks" (nuõvalˆks ² ) Rutzau.

Avots: EH II, 105

nùovalˆstît, Refl. -tiês: muļķis ... pa aizkrāsni vien vairāk nuovalstījies Pas. XII, 355.

Avots: EH II, 105

nùovalˆstît, tr., freqn., wiederholt abwälzen. Refl. -tiês, sich abwälzen, längere Zeit sich hin und her wälzen: viņš visu rītu nuovalstās pa gultu.

Avots: ME II, 882

nùožvakstêt: auch Dunika, Preekuln; spārni nuožvakst vien Pas. VIII, 380.

Avots: EH II, 111

‡ nùozvalstît Lubn., hinwälzen: n. akmeņus gar ceļmalu. Refl. -tiês, eine gewisse Zeit hindurch liegend faulenzen PV.: viņš augu dienu ir zvalstīt nuozvalstījies Heidenfeld.

Avots: EH II, 110

pagastvàlde od. pagasta valde, die Gemeindeverwaltung.

Avots: ME III, 28

pãrvalcît: auch (mit àl ² ) Lis.

Avots: EH XIII, 215

[pãrvalcît maizi Golg., = pãrvalkât m.]

Avots: ME III, 185

pãrvàlde, die Verwaltung, Administration: policijas pārvalde, die Polizeiverwaltung Konv. ² 428.

Avots: ME III, 185

pãrvàldĩba: muižas pārvaldību Pas. IX, 477.

Avots: EH XIII, 215

pãrvàldĩba, die Verwaltung: viņa atrada par nepieciešamu vajadzību kasi saņemt savā pārvaldībā Aps.

Avots: ME III, 185

pãrvàldît: Pēterim circen[i]s mājas pārvaldīja Tdz. 54076; vorherrschen: arī šeit liekas pārvaldām ze̦mgaliešu piedēklis -ene FBR. I, 49.

Avots: EH XIII, 215

pãrvàldît, tr., beherrschen, vorstehen, verwalten: angļi pārvalda jūŗu; pārvaldīt guberņu, muižu. Subst. pãrvàldîšana, das Beherrschen, Verwalten; pãrvàldîtãjs, der Beherrscher, Verwalter.

Avots: ME III, 185

pãrvàldniẽks, der Verwalter, Vorsteher: muižas, mežu pārvaldnieks.

Avots: ME III, 185

‡ pãrvalduonis, = pãrvàldniẽks: gaisa pārvalduoņa meitu Dünsb. Od. 56.

Avots: EH XIII, 215

[pãrvalkals Rutzau, = pãrvè̦lkamais, Kissenbezug.]

Avots: ME III, 185

pãrval˜kât, ‡

2) zum zweitenmal
val˜kât Lis.: p. drēbes.

Avots: EH XIII, 215

pãrval˜kât, [umstellen, pãrcilât Rutzau, Ogershof, Lös., Lis., Sessw., Selsau, Wessen, Gr.-Buschhof, Schujen, Serben, Erlaa, Peb., Vīt., Vank., Schwanb., Aahof, Laud., Festen, Lettg.]: maizi ce̦p kādu stundu, tad izņe̦m, pārvalkā [dibe̦nā bijušuos klaipus pārliek uz krāsns priekšu un priekšējuos uz dibe̦nu; (Kreuzb., N.-Peb.) garuozu apslapē ar ūdeni, lai tā nav tik cieta] un šaun atpakaļ krāsnī N. [Refl. -tiês, umziehen (intr.), umsiedeln: uz jaunu dzīvi p. Ogershof.]

Avots: ME III, 185

pãrval˜ks, der Uberzug, der Überzieher.

Avots: ME III, 185

[pãrzvalstît "pãrcilât kuo smagu": p. maisus, akmeņus Warkh.]

Avots: ME III, 189

[pā`rzvalstîtiês, schwerfällig nach Hause taumeln: dzē̦rājs pārzvalstījās mājā Warkl.]

Avots: ME III, 189

pašpãrvàldĩba,* die Selbstverwaltung: zemes pašpārvaldība.

Avots: ME III, 116

pašsavàldîšanâs, die Selbstbeherrschung: viņu pašsavaldīšanās, miers nav ne˙kas vairak kâ izlikšanās Vēr. II, 311.

Avots: ME III, 117

[pašvalds L. W. v. J. 1921, № 45, 22, = pašvaldĩba.]

Avots: ME III, 118

patvald(i)nieks,* derSelbstherrscher.

Avots: ME III, 126

patvaldĩba,* die Selbstherrschaft.

Avots: ME III, 126

pavalbît, (die Augen) ein wenig verdrehen: pavalbīja acis Saul. III, 70, Jaun. Dr. v. J. 1902, 117.

Avots: ME III, 132

‡ pavalce, das Fundament Lettg.: vest jam malku, nest ūdeni, mazgāt suņiem pavalcītes Tdz. 48409.

Avots: EH XIII, 187

‡ paval˜cêt Posendorf, Ruj., Serbig., (ein Pferd) im Kreise traben lassen.

Avots: EH XIII, 187

pavàldît,

1): die Herrschaft über etwas gewinnen:
māte vē̦rsusi savas duomas uz Mariju un ... mātes dvēselē iezagusies ... labvēlība. Marija nu bija pavaldījusi arī māti Vanagu ligzda 93. tē̦vs un māte gluži nuolīkuši pie zemes ... un visur pavaldījuši gaitnieki Sieva 173;

2): guoda ratus pavaldījis ... Dāvis Ciema spīg. 281.

Avots: EH XIII, 187

pavàldît,

1) eine Weile regieren, der Herr sein über:
p. kādu laiku māju;

2) an sich reissen, sich aneignen:
stiprākais pavaldīja lielākuo daļu Golg. (vgl. li. veldė´ti "regieren; in Besitz nehmen"). Refl. -tiês, eine Zeitlang zu seinem Behagen regieren: ļausim viņam ar kādu laiku pavaldīties!

Avots: ME III, 132

pavaldniẽks: "ein Unterverwalter".

Avots: EH XIII, 187

pavaldniẽks, der Aufseher Glück I Kön. 5, 16.

Avots: ME III, 132

pavalduonĩba,* die Regentschaft A. XX, 219.

Avots: ME III, 132

pavalduonis,* der Regent MWM. VI, 578.

Avots: ME III, 132

pavaldzē (loc.), unter dem val˜gs: (guovu Māršaviņa) kūtī guļ pavaldzē BW. 32449, 5 var.

Avots: ME III, 132

pavalˆdzêt Lis., pavalˆdzinât ² Adiamünde, ein wenig anfeuchten: pavaldzēt linus N.-Peb.

Avots: ME III, 132

pavaldzîgs, gute Kost gebend St.; verschlagsam U. Adv. pavaldzīgi "pavalgas vietā": kāpuostus vajaga ēst pavaldzīgi Zaravič.

Avots: ME III, 132

‡ *pavale, = pavaļa II (?): es būt[u] tādu izrakusi nuo zem pirts paval[īt]es Tdz. 45399.

Avots: EH XIII, 187

pavalˆga: auch AP., (mit al) Fest. n. FBR. XVII, 87.

Avots: EH XIII, 187

pavalˆga Mar., Friedrichswald (li. pavalga "чѣм приправляют кушанье" Извѣст. II, 380), pavalgs Tr., die Zukost, Zugemüse U.: vai būs pavalgs arī pusdienā? kāpēc tu sausu maizi ēdi, vai tev nav pavalgas? Etn. III, 93. vajag[a] sviesta pavalgai BW. 29260, 1. maizītes un pāvaldziņas aptrūkst. Nebst li. válgyti "essen" und r. волóга "Flüssigkeit, flüssiges Fett ats Zutat, Zukost" zu le. valgs "feucht" (s. dies), s. Jagić AfslPh. II, 398 und Trautmann Wrtb. 358.

Avots: ME III, 132

pavalgans Jürg., pavalgs RKr. XVII, 111, etwas feucht.

Avots: ME III, 132

paval˜gs (unter pavalˆga): auch Dunika, Siuxt, (mit alˆ ² ) Lesten n. FBR. XV, 23, Frauenb., Iw., Strasden: tā man deva miltu putru; kaņepīti pavalgam Tdz. 53632, 3. nuo sviestiņa pavaldziņš BW. 3356, 1. rāceņu biezputru ē̦duši kâ pavalgu Iw. ē̦d pa diviem pavalgiem (isst zu einer Speise zweierlei Zukost) Frauenb.

Avots: EH XIII, 187

pavalkans, etwas feucht U.

Avots: ME III, 132

paval˜kât, ‡

2) eine Weile (hin und her) ziehen:
p. bē̦rnu ratiņuos pa sē̦tsvidu Oknist. ... kādas izskatuoties šuo grīdas. viņa tikai pavalkājuot lupatu uz priekšu un atpakaļ, ne vis mazgājuot Jauns. Raksti IV, 269. ‡

3) verbrauchen, verzehren:
pulka gan tāds bē̦rns pavalkāja; bet kas tad nepavalkā pulka ...? cik cūkām labības jāsagāž ...! un zirgs cik apē̦d!... Jauns. Raksti V, 318. viņš nevīžuoja strādāt ... viņš pavalkāja viņas guovi, pavalkāja visu, kuo nuopelnīja Augšz. 197. tie mūsu sviedrus pavalkā Raksti III, 152. kaujamie luopi bija svaigā veidā pavalkāti jau rudenī Jaun. Ziņas 1939, № 4, S. 4; ‡

4) hinraffen (?):
šī slimība ... jau citkārt būs bijuse un dažu slimnieku pavalkājuse Pēt. Av. III, 122; ‡

5) "?": ciesupīte pavalkāja (Var.: pavadīja) manu ... augumiņu BW. 6223 var.

Avots: EH XIII, 187

pavalkât, eine Weile tragen (von einem Kleidungsstück oder dergl.): krekliņu pavalkāj[u]se BW. 9349. ilgāki pavalkāju savu zīļu vainadziņu BW. 8514.

Avots: ME III, 132

pavaluoduôt, (einwenig) schwatzen: atturējušas nuo pavaluoduošanas Duomas II, 574.

Avots: ME III, 132

‡ pavalšķuôtiês "eine Weile muldēt" Saikava; "nepatiesi izrunāties" Lubn., Sessw.; ja reizēm ar kādu pavalšķuojas ("?"), tad tur pats bija vainīgs Veselis Dienas krusts 85.

Avots: EH XIII, 187

‡ pavalstenieks FBR. XVIII, 168, = pavalstnieks?

Avots: EH XIII, 187

pavalstît, ein wenig, eine Zeitlang (hin und her) wälzen: vedējs tuo mazliet pavalstīja, taču gulē̦tājs nemuodās Latv.

Avots: ME III, 132

pavalstniẽcĩba,* die Untertanschaft.

Avots: ME III, 132

pavalstniẽks: mit al˜ Strasden; "Reichsgenosse" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH XIII, 187

pavalstniẽks, pavalstinieks Glück, f. -ce, der Untertan, die -in: Vācijā bijis 620 krievu pavalstnieku Vēr. I, 1421. pavalstiniekiem bij ar tuo ķēniņu vienādu (suodību) paciest Weish. Sal. 18, 11.

Avots: ME III, 132

pavàlsts,

1): viņš pārvaldīja ... Autinas pavalsti Vindedze 31; ‡

2) Abteilung, Klasse (?):
kaulu dzīvnieku uotrā pavalstī ir putni; trešā pavalstī - rāpuļi Kav. (1860), S. 119.

Avots: EH XIII, 187

pavàlsts, -s, die Provinz: Suomija bija Krievijas pavalsts Latv.

Avots: ME III, 132

pìevàldît, im Zaum halten, beherrschen: (zirgs) e̦suot palicis pārgalvīgs, viņš pa priekšu būšuot drusku jāpievalda, kamē̦r . . . varēšuot uz viņa jāt Balss. lai pievalda vien labāk savas žaunas A. XXI, 757, er möge lieber das Maul halten. Refl. -tiês, sich beherrschen, sich im Zaum halten: kādu gadu liekulīgi pievaldījies, sāka dzīvuot vēl nebēdīgāki Aps. IV, 87.

Avots: ME III, 308

pìevalˆstît, = pievārtît, liegend od. schlafend verwühlen, in Unordnung bringen: meitene pievalsta gultu Ahs.

Avots: ME III, 308

pirmvaluoda,* die Ursprache: visas radu valuodas cē̦lušās nuo vienas pirmvaluodas Konv. ² 404.

Avots: ME III, 227

puspaval˜gs, die halbe Zukost: Sprw. laipns vaigs - pus˙pavalgs. puspavalgs, eine ungenügende Zukost.

Avots: ME III, 431

pusvalka drẽbes U., halbgetragene Kleider.

Avots: ME III, 436

pusvaluoda "?": vienai mātei bija trīs skaistas meitas. bet visas tādas pusvalaodas (die Rede geht von Mädchen, die einige Laute nicht richtig aussprechen können) LP. VI, 349.

Avots: ME III, 436

‡ pus˙valstība, das halbe Reich: tāds truoksnis, ka p. nuotrīc Pas. IV, 10.

Avots: EH II, 334

pusvàlsts, -s, das halbe Reich, Königreich, der halbe Staat.

Avots: ME III, 436

‡ razvalis Linden in Kurl., = razvaļa 2.

Avots: EH II, 360

razvalkas Kurl. n. Etn. I, 153, = razvaļa I.

Avots: ME III, 492

‡ sadeivaluôtiês BielU., sich wild gebärden.

Avots: EH XVI, 402

sasvalstît, mehrfach schwenkend sich neigen machen: s. laivu uz sānu Salis, Siuxt. Refl. -tiês, eine gewisse Zeit hindurch hin und her schwanken (intr.): viņš vēl ilgi sasvalstījās ² laivā Widdrisch.

Avots: ME III, 752

savalbît, verdrehen: lūpas juocīgi savalbītas Upītis Sieviete 7.

Avots: ME III, 779

‡ savalcêt N.-Peb. "verprügeln".

Avots: EH XVI, 462

‡ savalcît,

1) "saluocīt" (gaŗāku drēbes gabalu; drēbju linus vērpšanai kuodeļā) PV. (mit àl ² ); "savilkt, sataisīt" (kuodeļu) Kalz. (mit àl ² ): savaicījusi katrai (scil.: meitai) lielu kuodeļu linu Pas. XV, 278. s. kuodeļu (= linus uz galda stiepjuot sataisīt vērpšanai) Druw. n. RKr. XVII, 85, (ņe̦muot tīri izsukātu linu griezeni pa saujām, izpurinuot un viegli saklājuot citu uz citas) Lubn.;

2) Schläge verabfolgen
Nötk.: es viņam krietni saval˜cīju.

Avots: EH XVI, 462

savaldîgs, zurückhaltend, sich beherrschend: būsim arī turpmāk tādi... savaldīgi Janš. Bandavā I, 117.

Avots: ME III, 779

savàldît,

1) beherrschen, bezähmen, in Zaum halten, bändigen, zurückhalten:
dievs laikam savaldīja manu prātu Mērn. laiki 396. (māte) nevar meitu savaldīt BW. 15981. mēli nesavaldīt Alm. Kaislību varā 48. savaldīt nagus;

2) eine gewisse Zeit hindurch herrschen:
viņš savaldīja desmit gadu. Refl. -tiês, sich heherrschen: mežsargs tik muokām savaldījās Dīcm. pas. v. I, 49.

Avots: ME III, 779, 780

savaldzêt, tr., feucht machen: rīta rasā savaldzēt kājas B. Vēstn.

Avots: ME III, 780

savaldzinât,

1): überführen, zum Geständnis bringen
P. Alunāns.

Avots: EH XVI, 462

savaldzinât,

1) verstricken, umschlingen
Bielenstein Holzb. 599; bändigen LKVv.: revolveŗus uz krūtīm turē̦dami, tie mani drīz savaldzināja Mērn. laiki 357. sargais, ka tu netuopi savaldzināts! (dass du nicht in den Strick fallest) Glück V Mos. 12, 30;

2) verpflichten, verbindlich machen:
tad tu esi savaldzināts ar savas mutes vārdiem Sal. Sprüche VI, 2;

3) bestricken, umstricken, berücken
Wid.: velns mūs var savaldzināt ar mūsu pašu grē̦ku prāt[u] Gesangb. 345. šaubīšanās pilnīgi savaldzināja viņa prātu Turg. Muižn. per. 56. ka tu caur dievu bildēm netuopi savaldzināts V Mos. 7, 25. Refl. -tiês savā valuodā, sich fangen lassen in seinen Worten Brasche. ļaunais savas mutes grē̦kuos savaldzinājas (verstrickt sich) Sal. Sprüche XII, 13.

Avots: ME III, 780

savalgât, binden, fesseln Bielenstein LSpr. I, 385.

Avots: ME III, 780

saval˜guôt,

1): auch Pabbasch; ‡

3) mit einem Strick (mehrere) anbinden:
visi luopi nu savalguoti Nötk., Salis; gehörig mit einem Strick fesseln N.-Peb.: nevarēja vien (uz tirgu braucuot) verša labi s.; (fig.) fesseln: kas spēj s. Imatras ūdeņus Daugava 1939, 253.

Avots: EH XVI, 463

saval˜guôt, tr.,

1) (mit Hilfe eines Strickes) einfangen
Spr.: niķainu zirgu, kas neduodas ruokā, mē̦dz savalguot ar valgu Ahs.;

2) fig., (einen Menschen) in die Falle bringen
Spr.

Avots: ME III, 780

savalgs "= grievalgs"; die Kummetschnur Frauenb.: ar savalgu save̦lk luokā jūgta zirga rīkus.

Avots: ME III, 780

I savalˆgt, -gstu, -gu, feucht werden: zâle jau savalgusi Gr. - Buschhof, Nötk., Vank., Peb., Sinolen, Serbigal, Jürg.

Avots: ME III, 780

II savalgt: savalkt rūgstuošu maizi abrā Diet., den über den Rand des Troges hinaus gärenden Brotteig durch erneuertes Kneten wieder hineindrücken.

Avots: EH XVI, 462

II savalgt (?) "saķert, sagūstīt": kur nu tādu meža luopu savalgsi? ve̦lns savalgis elles peklē (angeblich aus einem alten Gesangb.) Alksn. - Zund. "gans nevar luopus savalgt (zusammenbekommen)" Behrshof.

Avots: ME III, 780

savalka,

1): auch (mit alˆ ² ) Frauenb.; ‡

2) (od. zu einem nom. *savalks?) ein Spinngewebe:
sapinies kâ muša zirnekļa savalkā Ciema spīg. 184.

Avots: EH XVI, 463

savalka, die Kummetschnur Grafental, (mit alˆ ² ) Pampeln.

Avots: ME III, 780

saval˜kât,

1): savalkāti svārki, abgenutzter Rock
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "abnutzen"). tuos (scil.: cimdus) es pati savalkāju, kult iedama, malt iedama BW. 7280, 2.

Avots: EH XVI, 463

saval˜kât,

1) (Kleider) vertragen
U.;

2) eine gewisse Zeit hindurch tragen (Kleider, Schmuck):
trīs gadiņi savalkāju brāļa pirktu vaiņadziņu BW. 24520.

Avots: ME III, 780

savalkuôt "gebrauchen, sich zu Nutz machen" L.

Avots: ME III, 780

‡ savalks Frauenb., = savalka.

Avots: EH XVI, 463

‡ savalkstîtiês (angeblich in Riga gehört) "= àizmestiês 2": tas tad pasniedz savu ruoku, kad ... kājas savalgstās Latv. Av. 1844, № 2.

Avots: EH XVI, 463

savalnes,

2): apartes
Essen: paši ē̦d saval˜nes pa klēti AP. šie saval˜nēm vien visas uogas apē̦duot ebenda. viņš bieži ē̦d savalnes (etwas Besseres als die Hausgenossen) ebenda, A.-Schwanb., Gotthardsberg, Saikava. es jau ieturēju savalnes Austriņš Raksti V, 225.

Avots: EH XVI, 463

savalnes, savalnieks, savalnieks, savaļņi, s. savvalnes, savvaļnieks, savvaiņi.

Avots: ME III, 780

‡ savalnī (loc. s.) êst Nötk., für sich, apart essen.

Avots: EH XVI, 463

‡ savalnis Saikava, jem. (besonders ein Wirt), der apart isst.

Avots: EH XVI, 463

savalstît, hin und her wälzend zusammendrücken; sich wälzend verwühlen: viņš tik kaut kuo savalsta ar mēli mutē J. R. VII, 98. tikkuo uztaisītuo gultu bē̦rni savalstījuši ² Ahs.

Avots: ME III, 780

savvalnes Lubn., savvaļņi, savalnes U., Lubn., Laud., Bers., Adsel, savàlnes AP.,

1) Nebenfelder, Felder, die nicht der Wirt besät, sondern der Knecht
U., ein besonderer Teil an Land und Aussaat, das der Knecht vom Wirt bekommt (savalnes Golg.) Mag. IV, 2, 153; = bandas U.: savalnes... apzīmē atsevišķi nuodalītu zemes gabaliņu dažu pūrvietu lielumā, kuŗu atduod sēt un pļaut saimnieku ģimenes luoceklim vai kalpam Dz. V. vienā stūrī mazs savvaļņu tīrumiņš Saul. III, 51. puišiem ir bandas, savvalnes Lubn. uz savalnēm dzīvuot Vank., statt des Lohnes savalnes bekommen. savalnes sēt N. - Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, Bers., etw. (z. B. Flachs) für sich, extra säen. savaļņu (Adsel, AP., savàļņu Drosth., savàļņu ² Erlaa), savvaļņa (Stomersee) od. savalnes (Lubn.) lini od. savàļņi ² Stom., in einem übriggebliebenen Felde od. an einem Feldrande zuletzt gesäter Flachs, den der Knecht für sich behalten darf. savàlnēm iesēja linus AP.;

2) Nebenverdienst
U.; "kaut kas pašam par sevi" N. - Peb.: viņš jau savalnēs vien visu gaļu apēda, saimē ne˙kā nedabū AP. paēdis pie saimes galda, saimnieks savā galā vēl ē̦d savalnes N. - Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378. - paturēt kaut kuo iegūtnēm jeb savalnēm, als Übergewinn behalten;

3) savaļņu baznīca, eine Filialkirche
U. Zu savs . vaļa.

Avots: ME III, 793, 794

savvalniẽtis, wer abgesondert lebt und isst lötk.: savalnieti, bāleliņ, pirksam biedres kumeliņu! SDP. III, 26.

Avots: ME III, 794

savvaluoda, dummes Gerede: kādu savvaluodu tu... te kâ skaldīt skaldi? uz kuo tu tik visai sirdies? Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 113. slimnieks drudzī sāka runāt savvaluodu od. savvaluodā (Phantasieren, Irrereden) Jürg.

Avots: ME III, 794

sazvalˆstît,

1) regellos hinwerfen od. anlehnen:
s. kuokus gar siênu Saikava;

2) mehrfach schwenkend neigen:
s. laivu uz vienu pusi Dond.;

3) Schläge verabfolgen:
s. kam krietni pa muguru C. - Refl. -tiês, ins Wanken geraten: klints siêna piepēši sadre̦bē̦tuos, sazvalstītuos Plūd. Llv. II, 261. laiva sazvalstījās Dond.

Avots: ME III, 798

‡ sèivala 2 Liepna, der Rand des Weberkammes.

Avots: EH XVI, 475

svala, svals St., U. ("wenig bek."), Dampf, Rauch; zu svelt.

Avots: ME III, 1142

svalbans: svàlbana ² (nicht drall) dzija Heidenfeld. sval˜bana (nicht fest zusammengezogen) virve Salis. svàlbani ² ("nuodzīti, kas gāzelējas") zirgi Lubn.

Avots: EH II, 611, 612

svalbans, locker, lose ("vaļīgs, ē̦rts"): nepiebāz tuo maisu tik cieti, lai labāk paliek svalbanāks! Ruhental und Blieden n. Etn. I, 58. ņem vīkstuoklīti pakulu un apvīksti tuo puslīdz svalbani ap kāsīti! Langvits Ziediņi 99. kāts... sluotā stāv gluži svalbans Druw. n. RKr. XVII, 80. Zu svalbs.

Avots: ME III, 1142

svalˆbâtiês, locker, wackelig sein, wackeln: trepes (par gari piesietas) svalbājas; nedrīkst kāpt Druw. n. RKr. XVIl, 80.

Avots: ME III, 1142

svalbi, Adv., schrill: viņa... aiz nuobailēm svalbi iekliedzās A. 1893, S. 408; vgl. svalbs II.

Avots: ME III, 1142

svalbît Wid., = svalbuôt.

Avots: ME III, 1142

svalbuôt, = valbît, vieināt, vēcināt (asti), kustināt, gruozīt (hin und her drehen, schwenken, schwingen, bewegen) Etn. I, 32 und 58: zirgs asti vien svalbuo Lös. (n. Dien. L. fel, v. J. 1891). Wohl zu svalbs.

Avots: ME III, 1142

I svàlbs ² : svalba dzija Heidenfeld. sval˜bi ("vaļīgi") izkārta virve Salis.

Avots: EH II, 612

I svàlbs ² Saikava, Odsen, Kussen, ungenügend zusammengedreht (vom Faden oder Strick) Druw.; locker, lose Lubn. n. Etn. III, 1; bequem (von Kleidern) Celm.: dzija neiet... gruoda, vai arī svalba A. XI, 83. valgs atšķetinājies svalbs, dzija atstāta vērpjuot gluži svalba jeb jē̦la Druw. n. RKr. XVII, 80, Meiran. svalˆbi (Gr. - Buschhof) oder svàlbi ² (Lubn., Sessw., Fest., Adl., Saikava, Warkl.) piesiet. palaid Striķi Svalbāk! Fest. Dürfte nebst svalbuôt und svalms zur Wurzel von svalstît gehören; anders Būga KSn. I, 288.

Avots: ME III, 1142

II svàlbs ² Lis. "grell (spulgs)": s. zibens.

Avots: ME III, 1142

svàlms ² ,

1): svàlma ² (nicht drall)
dzija Selsau; ‡

2) "leicht wie Federn"
(wo?): svàlma ² dzija.

Avots: EH II, 612

svàlms ² = svalbs I: kad dzija labi tinas uz krijas, tad saka: "svalma" dzija Salkava. Wohl zu svalbs (und li. švelnùs "weich"?).

Avots: ME III, 1142

svaluots, heiss, siedend Ruhental n. Etn. 1, 90. Adv. svaluoti Naud., svaluoši, heiss; plötzlich, schnell; heftig, sehr: suņi man tīri svaluoti skrēja virsū Grosdohn n. Etn. I, 59. tâ sāp, ka svaluoši jākliedz (mit hochle. o gesprochen!) Saikava. Zu svals; vgl. auch sve̦luots.

Avots: ME III, 1143

svals, s. svala.

Avots: ME III, 1142

svalˆstît,

1): auch (mit alˆ ² ) Selg. Refl. -tiês: kuģis svalstīdamies šļūca uz priekšu Dünsb. Apakš ziemas sv. egl. III, 46.

Avots: EH II, 612

svalˆstît Sermus, Lennew., (mit alˆ ² ) Schibbenhof, Südkurl.,

1) = zvalstît, valstît, schaukeln, hin und her bewegen Mor.: pārē̦dušuos guovi svalsta Schibbenhof. sv. laivu, ve̦zumu Sermus. kâ es tuo svalstītu A. v. J. 1896, S. 139;

2) prügeln
C. (mit alˆ), Bauske (mit alˆ ² ), Sessw., U. Refl. -tiês, sich schaukeln (nicht fest aufliegend), schwat. ken, taumeln, (Kl., Sessw., mit àl ² ) faulenzen U., sich wälzen von einer Seite auf die andere Schibbenhof: nuo prieka svalstās U. b. 42, 61. kuo šis svalstās? RKr. VIlI, 78. kuo tu svalsties pa gultu? Schibbenhof. uz laivas apaaāztās kad atbalstās, tā svalstās, grimst Juris Brasa 110. svalstît 2 vielleicht zu svelt (vgl. svelmêt). Sonst wohl nebst svelstêt und svelties am ehesten zu svalms, svalbs I, svalbuôt und (nach Leskien Abl. 349) li. šuiluoli "schwanhen" (und švelnùs "weich"?). Anders Fick Wrtb. IIl ⁴ 551 f. und Bezzenberger (bei Stokes Wrtb. 324, wozu Walde Vrgl. Wrtb. I, 300 und II, 518 zu vergleichen ist). - Reimwort zu zvalstît.

Avots: ME III, 1142, 1143

svalsts,

1) ein Übergewicht
St.; "svira" (z. B. ein an einem Strick befestigter Stein zum Zuziehen der Tür) Schibbenhof (mit al ² );

2) ein fauler Mensch
U., Sessw. (mit àl ² ), Bers. Zu svalstît.

Avots: ME III, 1143

trejvaluoda BW. 13872, 4; 18965 var., trejvaluode 13872; 18965, die Dreisprachige, Epitheton der Nachtigall im VL.

Avots: ME IV, 229

trejvàlšķu sabiedrĩba, eine Entente zwischen 3 Staaten A. v. J. I896, S. 308.

Avots: ME IV, 229

trejvaluodu (gen. plur.), drei Sprachen konnend: trejvaluodu lakstīgala BW. 13872, 5.

Avots: ME IV, 229

‡ trijvaluoda BW. 13872, 5 var., trijvaluode 13872, 4 var., = trejvaluoda.

Avots: EH II, 694

‡ *trival˜ki, in der Verbind. trival˜kus sist od. taisīt "dīdīties, skriet aiz prieka" (wo?): bē̦rni tikai taisa trivalkus, un es nedabūju ne˙maz apgulties.

Avots: EH II, 695

uzvalaiži Kokn. n. U. (wahrscheinlich fehlerhaft für uzvalnīši), der obere, besonders gestrickte Rand am Strumpfe; auf U. beruht wahrscheinlich uzvallaitis Biel. Holzb. 438, die dicke und erhabene Strumpf- und Handschuhborte.

Avots: ME IV, 396

uzvalbît, nach oben verdrehen: uzvalbīt acis Bauske.

Avots: ME IV, 396

uzvalcît, Schläge versetzen: viņš tam krietni uzvalcīja AP.

Avots: ME IV, 396

uzvàldîtiês, = savàlditiês: vai tu nevari uzvaldīties? Bers.

Avots: ME IV, 396

ūzvalka Lng. "eine grobe Leinwanddecke, so die Lettinnen um sich werfen". Vgl. li. úžvalkas "Bettbezug".

Avots: ME IV, 411

uzvalkas, tunica linea Manz. Lettus.

Avots: ME IV, 396

uzval˜ks, ein leinener Überrock L., der Anzug; die Tracht, Kleidung; ein Überzieher, Überrock, ein überzuziehendes Kleidungsstück U.: meitas lielījās tautiskiem uzvalkiem BW. 5691.

Avots: ME IV, 396

uzvalstît, hin- und herwälzend auf etw. (hinauf)schaffen: uzvalstīt slimnieku uz palagiem. uzvalstīt akmeni uz ragavām. Refl. -tiês, sich hin und herwälzend hinaufgeraten.

Avots: ME IV, 396

valacis U., = valbacis.

Avots: ME IV, 449

valacît, faulenzen Golg. Refl. -tiês, -uôs (N.-Rosen), -ĩjuôs sich umhertreiben umherschlendetn Oppek. n. U., Mag. XIII, 25, Golg., N.-Rosen. Aus r. волочи́ть(ся) "(sich) schleppen".

Avots: ME IV, 449

valacnieks: wer (ehemals beim Frondienst) auf dem Gut eine valaka II abgemäht hat A.-Schwanb. "Gesindewirten" ME. IV, 450 zu verbessern in "Gesindewirt".

Avots: EH II, 751

valacnieks, wer ein eingemessenes Stück Feld (valaka II) für den Gesindewirten zu bearbeiten überoommen hat Golg., Memelshof, Oknist, Sessw.

Avots: ME IV, 450

valaga, ein kleines Stück ungemähten Getreides auf dem Felde Odensee. Wohl aus valaka II umgebildet.

Avots: ME IV, 450

I valaka U., Mag. IX, 2, 223, der Platz, wo sich ein Pferd im Getreide gewälzt hat; vgl. vālaks.

Avots: ME IV, 450

II valaka: auch Lubn.

Avots: EH II, 751

II valaka C., Golg., KL, Mar., Memelshof, Nötk., N: Laitzen, Oknist, Saikava, Sessw., valaks U., N.-Peb., Ramkau, Wessen, ein zur Arbeit eingemessenes (2 [Ramkau] od. 5 [Saikava] Lofstellen umfassendes) Stück Feld (od. Wiese [= 3 Lofstellen] Ramkau) für den Gesindewirten resp. Gutsherm (zur Zeit der Frohne): iet valakās (Golg. Saikava Sessw.) od. uz valakām, ein solches Stück Feld od. Wiese bearbeiten gehn. būs jāiet uz muižas valakām Saul. Daugava I, 53. sienu izdala pēc valaku gabaliem Lt. Arch. IV K, 1 (1809). siens kašams uz valaku vīzi ebenda. ja kāds vē̦lāk aizbrauca uz valakām, šķē̦rsts nuodeva pakaļai karstu Saikava; valaks, ein 60 Lofstellen grosses Landstück LKVv. Nebst li. valaka Lit. Mitt. I, 370 "eine Hufe Landes" aus r. волóка, ein Landmass.

Avots: ME IV, 450

valaknieks C., = valacnieks.

Avots: ME IV, 450

valaks: auch Kurmene, Meiran, Nötk.

Avots: EH II, 751

valaks, s. valaka II.

Avots: ME IV, 450

valans (?), schlaff LKVv.; mit ļ?

Avots: ME IV, 450

‡ valanu dzìšana Meiran, ein gewisses Gesellschaftsspiel.

Avots: EH II, 751

valarâtiês (?), -uôs, -ãjuôs, sich umhertreiben Oppek. n. U. - In *vatacâtiês (vgl. valacîtiês) zu korrigieren?

Avots: ME IV, 450

valaša N.-Bartau "wer viel und gewandt spricht oder redet".

Avots: ME IV, 450

valasât Rutzau, valašât Kalleten, Unsinn schwatzen, scherzen.

Avots: ME IV, 450

valatĩba U., der Mutwille, die Kinderei. Auf estn. wailatus "Mutwille" (worauf schon U. verweist) beruhend, oder aber in vaļatība zu korrigieren ?

Avots: ME IV, 450

val˜bacis Karls., (mit alˆ ² ) MSil., einer, der Augen verdreht L., U.; übersichtig Manz. Lettus, Elv.; ein Pferd mit weissen Augapfeln Ar. Beruht auf einem Satz valba acis "verdreht die Augen", der zum Spitznamen geworden ist.

Avots: ME IV, 450

valbât, -ãju,

1) = valbît: neliec tavas acis valbāt, kuo tu nevari dabuit (lass deine Augen nicht füegen dahin, das du nicht haben kannst!) Manz. Spr. Sal. 23.5. voi tu liksi tavas acis valbāt uz tuo, kas nepastāv Glück ebenda;

2) mit vollem Munde essen
(mit al˜ ) Sessau: kuo nu valbā! Sessau.

Avots: ME IV, 450

vàlbît ² : auch Fehteln, (mit al˜) Dunika, (mit "al˜") Ekau, Grünw., (mit al) A.-Schwanb.

Avots: EH II, 751

vàlbît ² Golg., Vīt., valˆbît Kr., valˆbît ² Bl., Pankelhof, -u, -ĩju, (die Augen) rollen, verdrehen L., U., Birsgaln, Preekuln, Sessw., Wain.: aiz lielām dusmām viņa acis vien valbīja Sessw. priecīgi acis valbīdams Janš, Mežv. ļ. I, 19. kâ viņš acis valba nuo vienas lietas uz uotru Ruhental n. Etn. I, 58. kuo nu valbi savas acis? vainīgs jau esi! Vīt. dīvaiņi valbīt acis Austr. Refl. -tiês,

1) sich verdrehen, rollen (von den Augen gesagt)
Vīt. (mit àl ² ): viņam acis valbījās Vīt.;

2) die Augen rollen, verdrehen
MSil. (valˆbîtîes ² ar acīm), Erlaa, Rite̦-Rutzau, Schibbenhof, Sessw., (mit al˜ ) Wain.; die Augen verdrehn und das Gesicht verziehn Bers., A.-Schwanb., Smilt., (mit alˆ ) Kreuzb., (mit alˆ ² ) Nogallen, (mit al˜ ) Stuhrhof: kuo nu valbies!

3) herumschleichen, zu Winkel kriechen
Für. I;

4) "izvairīties (ausweichen)
nuo kādas darīšanas" Laud.: kuo tu tik daudz valbies! Laud. Wohl zur Wurzel von velt "wälzen"; etwa mit dem b von vaibît(iês)?

Avots: ME IV, 450

valbuôt ar acīm Bers., = valbîtiês 2.

Avots: ME IV, 450

‡ val˜čât Frauenb., (in den Mund grosse Bissen) stopfen: v. mutē baltu maizi kâ šķūnī.

Avots: EH II, 751

I valcêt, -ẽju, walzen (hierauf beruhend) U.

Avots: ME IV, 450

II valcêt: "ruotaļādamies skraidīt" (mit al˜) Orellen.

Avots: EH II, 751

II valcêt, -ẽju, Walzer tanzen Frauenb., Wid.

Avots: ME IV, 450

valcîgs: valcīga ir maize, kad pielikts daudz laba aizdara Meselau. karstam raugu pieliekuot, alus iznāk ciets un nav tik v. PV.

Avots: EH II, 751

valcîgs, weich, sich ziehend (wie Teig) A.-Schwanb., (mit àl ² ) Golg., Sessw.

Avots: ME IV, 450

val˜cis C., der Walzer U.

Avots: ME IV, 450

I valcît,

4): auch (prs. val˜ku) AP., (prs. vàlku ² ) Druw., Fehsen, Golg., Kalnemois, KatrE., Saikava, Sonnaxt, Stom.;

5): linus v. (mit ài ² ; "sukāt"), pakulas atsukājuot Lubn.;

7): auch (prs. vàlku ² ) Saikava; sāka v. (schlagen?)
visus juodus ... pa istabiņu Pas. XIV, 174; ‡

9) "energisch etwas tun"
Druw.; līdz pusdienai kā v. nuovalcīju (= nuopļāvu) visu pūravietu.

Avots: EH II, 751

I valcît (r. волочи́ть "ziehen, schleppen"), -ku (Alswig, Borchow, KatrE., Lubn., Mahlup, Mar., Meiran, N.-Laitzen; Ramkau, Sessw., Vīt.) od. -cĩju (C., Druw.),

1) mehrfach ziehen, schleppen, führen
Schwanb., Tirsen, (mit àl ² ) Alswig, Korwenhof, Mahlup, Mar., N.-Laitzen: valcīt malku nuo meža. valcīt bē̦rnu ratiņuos pa istabu Mahlup;

2) strecken
(mit àl ² ) KatrE.; (etwas Zähes, z. B. Teig, Lehm) knetend ziehen, strecken Schrunden: nevajag valcīt diegus uz katras nagliņas, - ka nepietrūkst! KatrE. valcīt galdautu aužuot vai šujuot ebenda. valcīt (streckend einfädeln) auklas gultas rāmī KatrE., Mahlup;

3) (das Gewebe) aufscheren
Borchow; dziju vailcīt ² (mest) uz tītavām Ramdam;

4) Flachs streckend, glättend und zusammenbiegend die Tocke bereiten
Druw. n. RKr. XVII, 85, Ascheraden, Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran, Modohn, Schwanb., Sessw., (mit al˜) Ramkau, (mit àl ² ) Vīt.; (ein grösseres Stück Stoff) zusammenbiegen Vīt.: linus vērpšanai valcīt kuodeļā Vīt.;

5) "Flachsabfälle (Schäwen) aus einem Strick (streichend) herausfallen machen, abstreifen"
(mit al˜ ) AP.;

6) das halbausgebackene Brot aus dem Ofen ziehen und, die Plätze der einzelnen Brotlaibe wechselnd, wieder hineinschieben
Ascheraden, (mit al˜ ) Ramkau, (mit àl ² ) Golg., Sehren: kad stundu nuoce̦p, tad maizīte jāvalka Ramkau;

7) prügeln, schlagen
Druw, n. RKr. XVII, 85, A.-Schwanb., N.-Peb., (mit al˜) Nötk., (mit àl ) C., (mit àl ² ) Erlaa, Sessw., Vīt.: valcīt ple̦cus ("mit einem Riemen durchwalken") Celm. valcīju ar ganenīcu gar visu sleju Vīt.;

8) sich schleppen:
meita mūsiem līdza vàlcīja ² N.-Laitzen. Refl. -tiês, sich herumtreiben, -schleppen: viņš vàlkās ² visu dienu apkārt Mar. n. RKr. XV, 142. Zu vìlkt.

Avots: ME IV, 450, 451

II val˜cît: puikas sāka v. gar upīti ar že̦be̦rklu ruokā Austriņš Raksti VII, 345.

Avots: EH II, 751

II val˜cît C,, Arrasch, Jürg., -ĩju, hin- und hergehen C.; hin- und herlaufen Arrasch (hier nur von Hasen gesagt), Jürg.: valcīt pa meža malu C. Aus valcêt II + valcît I? ?

Avots: ME IV, 451

valda, Amt, Gebiet Für. 1.

Avots: ME IV, 451

‡ valdans Bērzgale, leicht zu lenken ("viegli valdāms"): juo mazāki viļņi e̦ze̦rā, juo valdanāka ir laiva. aŗuot vagu tis zirgs ir v.

Avots: EH II, 751

vàldātans (mit hochle. an aus e̦n?) Saikava, = valdāms (s. valdît): puikas ne˙kur valdāte̦ni.

Avots: ME IV, 451

vàlde,

2): mit al˜ Pussen; ‡

3) das Herrschen;
šie varas un valdes kārie ļaudis Zeibolts Likt. 50.

Avots: EH II, 751

vàlde,

1) = saturs 1, die Deichsel des zweispännigen Wagens (mit alˆ ² ) Aistern;

2) die Verwaltung, der Vorstand:
pagasta, apriņķa, pilsē̦tas valde, die Gemeinde-, Kreis-, Stadtverwaltung. - valdes kungs, der Disponent, Bewirtschafter eines Gutes Biel. n. U.

Avots: ME IV, 451

‡ vàldenīca ² Fest., Tdz. 52636 (aus Rauza), = vàldinīca.

Avots: EH II, 751

vàldenieks: auch (mit alˆ ² ) Behnen, Frauenb., Grenzh. (Mežamuiža), (mit àl ² ) Lubn.; der Besitzer Frauenb.: lien biksēm v. (der Besitzer) BW. 24296, 11. būšu tava valdeniece 21778.

Avots: EH II, 751

vàldenieks, s. vàldinieks.

Avots: ME IV, 451

‡ valˆde̦ns ² , sich hin und her wälzend Holmhof: (laiva) bija valde̦na, viegli gāzās Bigauņc. 56.

Avots: EH II, 751

vàldêt ² (ksl. vladěti "imperare" ) Mar. n. RKr. XVII, 111, (neben vàldīt ² "regieren") Gr.-Buschhof, Oknist, = vàldît, bezähmen: bē̦rnu nevar vairs valdēt Oknist, tāds zirgs, ka ne valdēt Rite. In Setzen gleichbed. mit valdīt "beherrschen, zegieren": viņš nespēj vàldēt ² (verwalten) savas saimniecības. Refl. -tiês,

1) sich bezähmen:
vai nevarat valdēties? (zu ausgelassenen Kindern gesagt) Meiran;

2) sich bergen, sich lassen:
ni˙kur valdēties ar viņu Gr.-Buschh.

Avots: ME IV, 451

‡ vàldi ² Sonnaxt, die leitenden Gemeindebeamten.

Avots: EH II, 751

vàldĩba: mit al˜ Pussen.

Avots: EH II, 751

vàldĩba Wolm. u, a., val˜dība Dond., die Herrschaft, Regierung; valdības kungs Frauenb., der Disponent, Bewirtschafter eines Gutes.

Avots: ME IV, 451

valˆdībnieks ^2, der zur Herrschaft, Regierung Gehörende: daži valdībnieki un citi augstneši Janš. Līgava I, 435; valdībnieki Katzd., = pagasta valde.

Avots: ME IV, 451

valdîgs,

1): dzirdēja cauri puišu balsīm Rūsiņa augstuo un valdīguo dziesmu Vindedze 80.

Avots: EH II, 752

valdîgs Sessw.,

1) herrschend
St., U., ("wohl nur in der Verbind. visuvaldīgs"): valdīgs kungs Bers., Nötk. ak, valdīgs dievs! Lubn., A.-Schwanb. ak tu valdīgais! o Gott! Salis;

2) ruhig, artig
(eig.: sich beherrschend) Vīt. (mit àl ² ), Wizenhof: ja kāds knakstās, neliek uotram miera kutinādams vai citādi aizkardams, tad teic: esi valdīgs! Vīt.

Avots: ME IV, 451

vàldinīca, vâldnīca ² Prl. n. FBR. VI, 94, die Herrscherin, Gebieterin: vecīte bija par valdinīcu uz visiem kustuoņiem Pas. V, 109.

Avots: ME IV, 451

vàldinieks: auch (mit àl ² ) Kaltenbr., Pilda (vgl. dazu FBR. XIII, 49), Wessen; katram savs v. BW. 31050. būšu tava valdiniece 21778, 1. muižas v. Pas. XIV, 273.

Avots: EH II, 751

vàldinieks, vàldinieks ² Kl., Oknist, Zvirdzine, valdinieks L., U., vàldenieks ² Golg.,Prl., vàldnieks, vàldnieks ² Sessw., valdnieks Dond., valdnieks Glück I Chron. 1, 51, U., der Herrscher, Regent; der Verwalter U. - Plur. valdinieki, die Obrigkeit L., St., U.

Avots: ME IV, 451

vàldît: auch (mit alˆ ² ) Iw., (mit al˜) Pussen; zirgi ... ir gŗūti valdījami Stobe (1797 I) 157, viņš jau Rīgā buodi vàlda (ist Inhaber einer buode) AP. biju par meža sargu un dabūju mežus v. (mit alˆ ² ) Frauenb. namu v. ebenda. Refl. -tiês: kad uznāk migla, tad knišļi mazliet valdās Linden in Kurl. Subst. vàldîšana,

1): tāda mana v. BW. 11602.

Avots: EH II, 752

vàldît (li. valdýti "regieren") Wolm. u. a., val˜dît Dond., -u, -ĩju, herrschen, regieren; verwalten; bezähmen U.: valdīt Krievuzemi (U.) od. par Krievuzemi (U.) od. pār Krievuzemi, Russland beherrschen. kas tuo muižu valda? L., St., wer hat den Hof in Besitz? amatu valdīt, ein Amt verwalten L., U. mēli valdīt, die Zunge bezähmen U. mēli mutē valdīt St., schweigen. lielus darbus valdīt, schwere Arbeit verrichten Biel. n. U. tu nevarēsi tuo cirvi valdīt, du wirst das Beil nicht regieren können, wirst mft dem Beil nicht fertig werden Stenden. arklu valdīt C. u. a, tam puišam mantas gana, kas lemešus valdīt pruot (der zu pflügen versteht) BW. 15354, 5. tās ir gan draiskulis: nevar tuo ne˙maz valdīt Ascheraden. valdāms St., zahm; valdāmais, Steuerruder L., St. Refl. -tiês, sich hemmen, bezwingen St., sich bezähmen, sich beruhigen Spr., sich beherrschen: es varu . . . sevi . . . valdīties Kaudz. Izjurieši 162. P. nevarējis vairs nuo smiekliem valdīties LP. V, 187. (kāja) traki sāpuot un ne˙maz nevalduoties Janš. Līgava I, 457. lai luopi valdās kuopā, damit das Vieh zusammenhält Etn. II, 100. - Subst. valdîšana,

1) das Regieren, Beherrschen, Bezähmen;

2) die Regierung, Herrschaft, Obrigkeit
U.; valdîšanâs, das Sichbeherrschen; valdîtājs (li. valdytojas), wer verwaltet, über etw. verfügt Spr.; der Herrscher U., Spr.: māmulīte atslēdziņu valdītāja BW. 22294. šitā čura, čenčerīte nav šās vietas valdītāja (Var.: mūsu darba nedarīs) 22650 var. Nebst vàlsts I zu li. veldė´ti "regieren, besitzen", pavildęs "beherrscht, besessen habend", apr. acc. s. weldīsnan "Erbe", waldūns "Erbe", aksl. vlasti (prs. vladǫ) "herrschen", got. uraldan "walten", as. giwald "Herrschaft" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 219, Trautmann Wrtb. 340 t., Uljanov Znač. II, 21, Gärtchen Prim. Präs. 11 f., Būga KZ. LII, 274.

Avots: ME IV, 451, 452

vàldniecisks,* herrscherisch: valdnieciski skaistās dabas Stari II, 543.

Avots: ME IV, 452

‡ valdnieķelis Janš. Līgava II, 290, ein pejoratives Demin. zu vàldnieks.

Avots: EH II, 752

vàldnieks: zirga v. ("kā pārziņā ir zirgs") Sonnaxt.

Avots: EH II, 752

vàldnieks, s. vàldinieks; vgl. apr. acc. pl. wāldnikans "Könige".

Avots: ME IV, 452

valduonĩba,* die Regentschaft Wid.

Avots: ME IV, 452

valduonîgs,* herrscherisch: valduonīgiem vārdiem Domas I, 1194. augstuo, valduonīguo prātu Hamlets 53.

Avots: ME IV, 452

valduonis, valduons U., der Herrscher: tā nama valduonu Glück II Chron. 28, 7. Jūda ir mans valduons Psalm 60, 9; 108, 9. ķēniņiem un valduoņiem Lukas 21, 12. svešajiem valduoņiem A. v. J. 1899, S. 92.

Avots: ME IV, 452

valduons, s. valduonis.

Avots: ME IV, 452

valds: auch (mit àl ² ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Nerft, Wessen; vējam vajaga valda Jauns. Sliņķu virsn. 136.

Avots: EH II, 752

valds, die Herrschaft: negribē̦tu . . . dzimteni redzēt ze̦m puoļu muižinieku valda L. W. 1921, No 45, 22. lai jaunuo kungu valds par ve̦cuo stiprāks tiek Domas III, 941. turēji mani savā valdā II, 260. jūtu valds V. Egl. bē̦rns bez valda (= nevaldāms, zügellos, ausgelassen) Kreuzb. bē̦rniem nav ne˙kāda vàlda (= savaldīšanas) Nötk. izaug pa˙visam bez valda Rite.

Avots: ME IV, 452

valdzene A.-Schwanb. "ein alter, weggeworfener Viehstrick".

Avots: ME IV, 452

valdzenieks, = valdzenis I.

Avots: ME IV, 452

I valdzenis,

1) ein Strick, womit das Kleinvieh angebunden wird
Bers:, Kalzenau; ein Strick, mit dem eine Kuh um den Hals angebunden wird (mit àl ² ) Erlaa;

2) = valdziņš (s. valgs I 3), die Masche beim Strickzeug Setzen (mit àl ² ).

Avots: ME IV, 452

II valdzenis,

1): der Westwind
(mit "al˜") Ekau, Grünw.

Avots: EH II, 752

II valdzenis,

1) der Südwestwind
Konv. ² 2320;

2) "Feuchtigkeit"
Nötk. (mit alˆ ); (wo?) "liêtiņš" (?) Zu valgs II.

Avots: ME IV, 452

valdze̦ns, feucht Spr.

Avots: ME IV, 452

valdzêt, feucht machen Spr.

Avots: ME IV, 452

valdzêtiês, sich winden (von angeschossenen Tieren, Schlangen gesagt) Wirgin. Nebst valguôt II und III, valdzīties II (und valgs I?) zu ai. sam-valgati "setzt sich in rollende Bewegung", mhd. walken "sich wälzen", ae. wealcan "rollen; sich hin und her bewegen", an. valka "von Ort zu Ort treiben oder ziehen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 304).

Avots: ME IV, 452

‡ valˆdzîgs AP. "weich": v. plācenis; valdzīga zeme.

Avots: EH II, 752

valdzigsnējs Etn. IV, 147, = valgs II.

Avots: ME IV, 452

I valdzinât,

2): "(etwas Verfängliches) durch Querfragen, durch List herausholen"
P. Alunāns; "turēt savā varā, ietekmē" (mit al˜) Orellen; ‡

4) "ķert ciet" (mit al˜) Siuxt: v. pa laukiem un dārziem, kamē̦r dabū.

Avots: EH II, 752

I valdzinât,

1) mit Stricken binden
U.;

2) bestricken
L., St., verstricken U.: fesseln (fig.) C., Salis (mit al˜); viss vilina, valdzina, saista R. Sk. II, 173. meitene ... viņa sirdi bij valdzinājusi Neik. 12. kairinājušas lasītāju ziņkārību un valdzinājušas viņu uzmanību un ievērību Ar. Krišj. Valdem. 5. aistētiskie jautājumi viņu valdzina Vēr. I, 1031;

3) knechten, quälen
LKVv. Zu valgs I.

Avots: ME IV, 452

II valdzinât, feucht machen Spr., Br. 249. Zu valgs II.

Avots: ME IV, 452

valdziņš: auch (mit al˜) AP., (mit àl ² ) Saikava, Sonnaxt.

Avots: EH II, 752

valdziņš, s. valgs I 3.

Avots: ME IV, 453

valdziski "?": pie pāte̦gas piesien gabalu auklas, kam abi gali sasieti kuopā, un šuo tad uzme̦t valdziski uz pāte̦gas kāta Frauenb.

Avots: ME IV, 453

I valˆdzîtiês Nötk. "feucht werden".

Avots: ME IV, 453

II valdzîtiês, -guôs, -dzijuôs, sich rekeln, die Glieder strecken Bers., Borchow, Hainasch, Kalzenau; faulenzen Pērse (mit àl ² ); "slaistīties"; (III prs. valdzâs) gähnen Odensee. Zu valdzêtiês.

Avots: ME IV, 453

valdzĩtis (?), s. vaigs I 3.

Avots: ME IV, 453

I vale: auch Nerft.

Avots: EH II, 752

I vale Bers., Borchow, Kalzenau, Kreuzb., Lubn., Meiran, Oknist, Saikava, Selb., Sonnaxt, der Wall (hierauf beruhend), eine längliche Aufschüttung Sessw.: pašsle̦pkavas aprakuši ārpus kapsētas vales Sessw.; siena vale Lubn., Sessw., sniega vale Aahof, Schwanb.; vgl. valle und vallis.

Avots: ME IV, 453

II vale: ar valīti (zur Bed. vgl. vaļa 6) visa mūsu tē̦va zeme: ve̦ci zirgi neklausīja, jauni brāļi nemācēja Tdz. 37881 (aus Liepna).

Avots: EH II, 752

II vale Preili n. FBR. VIII, 13, Kaltenbrunn, = vala: jam vale laikam: uokstu plūkā, sagt man von jem., der nicht weiss, wie er seine freie Zeit verbringen soll Kaltenbrunn.

Avots: ME IV, 453

valējs (?), = vaļējs, offen: pie valēja luoga LP. V, 213; frei, willkürlich L.

Avots: ME IV, 453

valēm Mar. n. RKr. XVII, 146, valītēm ebenda, Golg., Adv., langsam, mit Musse: ej, bē̦rns, valītēm! Mar. n. RKr. XV, 142. valītēm L., ganz sachte.

Avots: ME IV, 453

‡ *valêt, zu erschliessen aus ‡ pievalêt.

Avots: EH II, 752

vàlga ² (ai. valgā "Zaum, Zügel") Kreuzb. "= valgs I" Schönberg.

Avots: ME IV, 453

valˆgans: auch AP., Linden in Kurl., Skaista, (mit alˆ ² ) Iw., (mit "al˜") Ekau, Grünw. Subst. valganums: auch (mit àl ² ) Sonnaxt.

Avots: EH II, 752

valˆgans Arrasch, C., Golg., Jürg., Kr., PS., Schwanb., Sessw., vàlgans AP., Schujen, valgans Dunika, Pankelhof, Schrunden, Segewold, Wandsen, Widdrisch, vàlgans ² Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Mahlup, Ogershof, Saikava, Sessw., Zwirdzine, valˆgans ² Bauske, Gold., Mitau, Riga, feucht U., Spr., Vit., Lubn., N.-Peb., Serben, Zaļmuiža, vàlgins ² Kl.: valganas actiņas Austr. kal. 1893, S. 43. valgans vakara vējiņš Purap. Kkt. 4. zeme vēl ir diezgan valgana Sessw.-Subst. valganums, die Feuchtigkeit U., Spr.: nezâles dažreiz mazajam stādam uztur vajadzīguo valganumu Ar. Krišj. Valdem. 1. Zu valgs II.

Avots: ME IV, 453

valgât L., St., U., -ãju, = valguôt 1.

Avots: ME IV, 453

valgêdẽjs Etn. II, 95, ein Strickesser (Schimpfname).

Avots: ME IV, 453

valģis (richtiger wohl: *vaļgis), ein weisser Ochs L., U. Aus estn. walgu dass., s. Thomsen Berörlnger 285.

Avots: ME IV, 455

valgmājs,

1): eine feuchte Stelle
(mit "al˜") Ekau, Grünw.

Avots: EH II, 752

valgmājs,

1) eine feuchte Wiese
(mit al˜ Bixten, Mitau; eine feuchte Stelle (mit àl ² ) Erlaa, Jungfernhof, (mit alˆ ) Nötk.; eine feuchte Stelte im Walde, die bei heissem Wetter nicht austrocknet Wirgin.: cik tālu valgmājs, mieži zaļuo; tālāk izkaltuši Wirgin.;

2) die Feuchtigkeit (?):
iz zemes krūts valgmāju smēlām V. Egl. Eleģijas 66. iz kapeņu valgmāja Stari I, 302;

3) "?": (sisenītis) vairs tik žaunītes, luoceklīšus un valgmāju ievāca V. Egl.

Avots: ME IV, 453

valgme,

1): mit alˆ AP.

Avots: EH II, 752

valgme,

1) die Feuchtigkeit
Bers., Bolwen, Meiran, Peb.; Ramkau, Sessw., Tirsen, (mit àl ) AP., (mit alˆ ² ) MSil., (mit al˜ ) Grünwald, (mit alˆ ) Kl., Ogershof, Sehren; der Tau Pērse: sējumiem izdīgšanai netrūka valgmes B. Vēstn. iesēt labā reizē, kad valgmes zeme diezgan Druva II, 275. gaisā jūtama jauna valgme Sessw. valgmes vē̦suma Stari III, 32. (fig.) smelsies dvēselei valgmi II, 795; feuchte, kühle Luft AP., Fehteln: vakaruos nuo purva nāk valgme;

2) "?": sevi klaidā un karstā valgmē mierīgs jūtu MWM. X, 69.

Avots: ME IV, 453

valgmuôt,

2): fein regnen; feucht werden
(mit "al˜") Ekau, Grünw.

Avots: EH II, 752

valgmuôt,

1) tr., feucht machen, anfeuchten
Bers., A.-Schwanb., Wirgin.: Lienīte savas puķu duobes pastāvīgi valgmuo (bespritzt) Wirgin.;

2) intr., fein regnen
(mit al˜ ) Matk., (mit àl ² ) Bewershof, Holmhof, Linden (in Livl.), Odensee, (mit alˆ ) Nötk.: nav jau ne˙kāds lietus; tikai tāda migla valgmuo Matk.

Avots: ME IV, 453

valgnējs Bers., Kalzenau, Meiran, vàlgnājs ² Erlaa, feucht: valgnēja zeme. valgnējs purvs.

Avots: ME IV, 453

valgns Kreuzb.; Nötk., Setzen, Vīt., (mit àl ) AP., (mit àl ² ) Golg., Linden (in Livl.), Schwanb., Selsau, feucht Bers., Fehteln, Kalnemois, Stomersee, Wirgin., betaut Wirgin.: zeme pēc lietus nav ne˙cik mitra, ir tik drusciņ valgna Vīt. vakar pļautais siens vēl valgns Wirgin. acis valgni spīdēja ebenda, Ascheraden, Līgotnis Stāsti I, 66. skats...valgni mirdzuošs MWM. VIII, 74. Subst. valgnums U., Feuchtigkeit.

Avots: ME IV, 453

I valguôt,

2): viņam netrūkst sajūsmas, lai visus valguotu pie sevis Uzvaras ceļš 104. ik skūpsts, kas valguo Rainis Dz. un d. III ² , 355.

Avots: EH II, 752

I valguôt,

1) mit einem Strick
(val˜gs I) binden U.; eine Kuh mit einem Strick anbinden (mit al˜ ) Nogallen, Nötk., Salis; einen Vogel im Strick fangen Für. I;

2) = valdzinât I 2, fesseln (fig.) A.-Autz (mit al˜).

Avots: ME IV, 455

II vàlguôt ² Saikava, (die Augen) verdrehen, rollen: valguot acis Saikava, Krišs Laksts 2. Zu vaidzêtiês.

Avots: ME IV, 455

III valguôt, sich langsam wiegen, bewegen: e̦ze̦rs valguo Stockm., die Oberfläche des Sees bewegt sich leise, ohne Wellen zu erzeugen. Zu valdzêtiês, wozu auch ae. wealca "Woge" u. a.

Avots: ME IV, 455

I val˜gs,

1): Demin. valdziņš BW. 16457. pātagas v. Siuxt "tā pātagas daļa (tuvu pie kāta), kur pātagas aukla salikta vairākam kārtām";

2): kâ zaglis un slazda v. Veselis Cilv. sac. 155. ne ... gūstīta, ne citā valgā ņe̦mta Vindedze 122.

Avots: EH II, 752

I valgs (li. valgas "valgs" Miežinis) AP., Frauenb., Iw., Līn., Ruj., Salis, Salisb., Serbigal, Wolm. u. a., (mit àl ² ) Kl., Nerft,

1) ein Strick, eine Schnur
U., Ascheraden, Wolm. u. a. (unbek. in Dond., Stenden, Wandsen); ein kürzerer Strick, um etwas anzubinden Bielenstein Holzb. 570; ein Viehstrick U., (mit al ) C., Mitau, Ramkau, Riga, Salis, Salisb., Wolm., (mit àl ² ) Golg.; der Zaum Kl.: nuopina nuo liepu lūkiem valgu LP. VI, 581. pietaisīju kulei stipru valgu Seifert Chrest. III, 3, 79. aptiniet labi ar valgu! Vīt. valga auklu un... ādas auklu pastalas A. Melnalksnis Mazsalaca 50. Sprw.: zaglis dabū savu algu - savā kaklā citu valgu RKr. VI, 829. kāšu valgs, ein gedrehtes Seil U., eine Gabelschnur Bergm. n. U. es neietu, kad lai mani valˆgā (Var.: ar valgu) ve̦stu BW. 9763, 11. panāksnieki valgus vij, lai varē̦tu kazu ķert 842, 1. guosniņām baltābula valgu (Var.: saiti) viju 28880, 2 var. guovju valgi 20536, 6 var. valgā! Salis, valgā, guovis! C., se vàlgā ^2! Golg., ruft man beim Hineintreiben der Kühe in den Stall. Sprw.: vienu valgu vilkt RKr. VI, 934, in ein Horn blasen U. (fig.) tumsas valguos... viņi smaks Vēr. II, 86. ve̦rgu valgā Salisb.;

2) valgs Dunika, die Schlinge
Bielenstein Holzb. 599, 618; Plur. valdziņas, valdziņi, Fallstricke Manz. Lettus, St.: ar valgiem irbes ķert Dunika. irbītei valgu taisa BW. 11197. putni (tuop) valdziņās dabuiti Manz. Post. I, 28. kāpēc liec tu tad manai dvēselei valgus (warum willst du denn meine Seele in das Netz führen)? Glück I Sam. 28, 9. skaudnieki valgus pasle̦pe̦n liek Lapsa-Kūm. 210. tas man tik pat kâ slazda valgs, sagt man von einer bevorstehenden Schwierigkeit Salisb. valgu spiešana, Schlingenstellung auf der Jagd Bielenstein Holzb. 578;

3) valgs Bielenstein Holzb. 438, (mit ã Dunika, valdziņš St., Bielenstein Holzb.599, Dr., Lieven-Behrsen, Memelshof, Rite, (mit al˜ ) C., Ramkau, (mit àl ² ) Fehteln, Golg., KatrE., Kl., Kokn., Kreuzb., Sessw., valdzītis (?) Peb. n. U., val˜dzītis (?) AP. (sonst gilt in Peb. valdzīc die Masche (beim Strickzeug):
cimda valdziņi A. v. J. 1897, S. 232. pasprucis valdziņš adīklī Saul. III, 127;

4) eine beim Ziehen sich leicht auflösende Verschlingung
(vàlgs ² ) Kaltenbrunn;

5) in genitivischen Verbindungen: valga kakls, ein Gaudieb, Spitzbube
L.; valgu sē̦kla, der Hanf Trik.;

5) valdziņi L., Schlangen.
Wohl zu ai. valgā "Zaum, Zügel"; s. Bezzenberger BB, XII, 241, Liden Stud. 48 und Arm. Stud. 100, Walde Vrgl. Wrtb. I, 304, wo es zur Wurzel von velˆt "wälzen" gestellt wird; vgl. valdzēties.

Avots: ME IV, 453, 454