Paplašinātā meklēšana

‡ mīklu tēviņš, im Rätsel m. t. līkām kājām ("circenis") M. Ar.

Avots: EH I, 821

apsvaidît, tr., beschmieren, besprengen, salben: ar šuo mīklu bērniņš pirtī jāapsvaida BW. I, S. 185. tev būs dzīvuokli apsvaidīt II Mos. 40, 9. Refl. -tiês, sich beschmieren, sich salben.

Avots: ME I, 128

apviļât, apviļinât, freqn. zu apvel̂t, tr.,

1) rollend kneten, rundum drücken eine weiche Masse:
dievs apviļājis dūņas LP. VII, 1192; maizes mīkstumu;

2) rollend, knetend etw. womit umgeben:
saimniece apviļinājusi akmeni mīklā LP. V, 79. Refl. -tiês, sich wälzend womit umgeben, bedeckt werden: lapsa le̦c abrā ar visu augumu un apviļājas ar mīklu LP. V, 166.

Avots: ME I, 136

atgãdinât kuo kam, jem. an etw. erinnern: tuo tad arī kāzenieki tiem taisni atgādināja BW. III, 1, 45. Refl. -tiês, sich erinnern, eingedenk sein, mit d. Akk. u. Gen.: bet atgādinies katru brīdi tuo mīklu Vēr. I, 1443. atgãdinājums, die Mahnung.

Avots: ME I, 158

duôt: duõt auch Iw., Pussen,

1): d. lab(u)dienu; guten Tag sagen.
mīklu d., ein Rätsel aufgeben Sunzel. zirņi labi duod; die Erbsen liefern eine gute Ernte Kaltenbr.;

6): šis devis par lauku da krūmiem Kaltenbr. cūka deve (lief)
luoga vidā Sonnaxt; ‡

9) energisch, schwungvoll beginnen
Kaltenbr.: de̦vuši ar lieluo gabalu šaut; ‡

10) lassen, beauftragen
Oknist: par kaŗā kritušuo brāli jāduod (mācītājam) dieva lūgt; ‡

11) plötzlich in heftigem Masse eintreten
Auleja: kai deve tis saltums, i[r] nuosaia. Ref1. -tiês;

1): d. pazīstams, sich bekannt (zu erkennen) geben:
šī devās drīz pazīstama Pas. V, 362: puisis ... devies tai pazīstams VIII, 33;

3): kâ tev duodas, wie geht es dir?
Segew.; ‡

4) gegeben werden:
malka mums devēs (Holz erhielten wir umsonst) Kaltenbr.; ‡

5) scheinen, dünken
(wohl nach r. сдаваться dass.): kas tis tev devēs? Pas. II, 251 (aus Asūne). Über das Verhältnis von duot zu apr. dāt "geben", le. dāstît u. a. s. Studi baltici IV, 135 f.

Avots: EH I, 350, 351

ìebur̂zît,

1): ieburzīti zīda lindraki Daugava 1935, S. 391; ‡

2) (hin)einrühren
(?): kad miltenici putru vāra, tad ātri vajag ie. mīklu katlā Saikava.

Avots: EH I, 505

izjàut, durchkneten (den Teig): mīklu vajag vēl reizi izjaut C.]

Avots: ME I, 745

izmîcît (li. išmìnkyti), tr.,

1) ausfertigkneten:
lapsene izmīca mīklu plānu;

2) durchkneten:
mīkla labi izmīcāma.

Avots: ME I, 772

II izpleĩkât Nigr., mehrfach schlagen; "arī mīklu var izpleikāt".]

Avots: ME I, 782

izraûdzêt, tr., durchsäuern, durchgähren lassen: mīklu, iejavu. izraudzēta bē̦rza piepe, präparierter Schwamm Aps.

Avots: ME I, 789

I izviļât, tr.,

1) = izvārtīt: zirgi zâli izviļājuši [C., Lis., Kl., Warkh.];

2) durchkneten:
mīklu. Refl. - tiês, sich zur Genüge herumwälzen: man arī trakuot un draiskuot gribas un pa slapjuo mauri izviļāties Vēr. II, 1114. viņī nuojūdza zirgus un tuos palaida sniegā izviļāties A. IX, 422. [bē̦rni izviļājās pa nuoru Kl.]

Avots: ME I, 829

izzìest, tr., ausschmieren: bē̦rni izzieda pa galvu sviestu C. izziede visu galvu ar mīklu Zb. XVIII, 279.

Avots: ME I, 832

II kamât:

1): auch Oknist; drücken, knutschen
Memelshof; drückend, knutschend, liebkosend quälen Mar., Saikava, (mit -ât ) Nautrēni; quälen Gr.Buschh. n. FBR. XII, 84, Saucken, (mit -ât ) Auleja, Bērzgale, Kalupe, Pilda, Warkl., Zvirgzdine: visu dienu kamāja kēņiņa meitu Pas. VIII, 395. atgulies pie sievas, palika nemierīgs un sāka sievu k. XII, 415 (aus Domopol). k. kaķi Nautrēni. kamā zirgu, bez ceļa braukdams Warkl. k. zirgu pi grūta darba Zvirgzdine. kamāja juos (=strādniekus) ar grūtuo darbu Pas. X, 136 (aus Zvirgzdine). grē̦ki juo kamā Pilda; ‡

2) "unordentlieh kneten"
Schwitten, "pikāt" Erlaa: k. mīklu, biezpienu, nlāceni Erlaa; ‡

3) knillen
Kalnemois; "nekartīgi salikt" Meselau; ‡

4) "?": atliduo ... kâ mirdzuoši laimes putni, kamādami raižu un rūpju nuomuocītās dvēseles Veselis Dienas krusts 160. ‡ Refl. -tiês,

1) einander drücken, knutschen, quälen
Mar.;

2) sich plagen, abmühen, quälen
Prl., Saikava, Saukken, (mit -ât- ) Auleja, Bērzgale, Nautrēni, Pilda, Warkl., Wessen: kamājies, kamājies pi taida smaguma, - saslimsi! Nautrēni. viņš jau pie rijas būs. kamājas ar ... rudziem Veselis Netic. Toma mīlest. 116;

2) "bez vajadzības kur jaukties, gruozīties" Kalnemois;

3) sich mühsam fortbewegen
Celm. Zur Bed. vgl. auch ‡ atkamât und ‡ iekamât I.

Avots: EH I, 581

ķiecis, schlechter, schlecht gegorener Teig: ķiecis - nelāga mīkla. maizīte neizdevās ce̦puot labi: mīkla bija ķiecī saņukāta Dobl., Etn. II, 49. neizrūgušu mīklu Drustuos sauc par ķieci II, 137. ķiebla, = ķiecis, sakrituse maize Etn. IV, 65.

Avots: ME II, 390

knaîdît, - u, - ĩju,

1) kneifend quetschen:
mīklu Jürg.;

2) mit den Fingern zerbröckeln:
maizi Bers.]

Avots: ME II, 242

III mîkla, mîkla ² N. Bartau, [Zb. XVI, 203], das Rätsel: mīklu atminēt, uzminēt, ein Rätsel erraten. prasīja ēdienu gan caur mīklām, gan tâ˙pat tiešam BW. III, 1, S. 17. man nebij ne ziņā, ne mīklā (ich wusste es gar nicht), ka kāds cilvē̦ks šeit tuvumā Alm. Zu minêt.

Avots: ME II, 641

minštelis [?], das zu Erratende: "minšteli min, minštelis ruokā!" saka, ja kas nevar mīklu uzminēt kuras uzminējums minē̦tājam ruokā, piem.: "ē̦zdams izstiepjas, paēdis saliecas" (ein Messer, das der Ratende gerade in der Hand hält) Alksnis-Zundulis.

Avots: ME II, 630

miñstinât,

2): ilgi minstināja kas un kâ? Daugava 1934, S. 493. saimnieki savā starpā minstina, vai tas dienās būšuot viņu kungs Janš. Līgava II, 389. ļaudis melsa un minstināja (vermuteten),
ka Bierans miršuot nesirdzis I, 215. Refl. -tiês: viņš minstinās, minstinās, bet nevar atminēt Pas. VI, 20. es minstinuos gan, bet nevaru atminēt, kâ viņu sauca Stenden; wiederholt raten (zu erraten versuchen): uzduod mīklu: "kas ir pasaulē vis˙laimīgākais?" visi minas, minas, minstinās: kēniņš, bagātnieki... Pas. X, 325 (aus Selg.).

Avots: EH I, 816

III mīstît, mischen Bers. n. Etn. IV, 147: [mīklu mīstīt Bers., den Teig rühren].

Avots: ME II, 647

‡ nùobreģêtiês "?": kâ nu šis ... žīds nuobregējies ar manu maizi (= mīklu)! Azand. 193.

Avots: EH II, 34

I nùoķepêt,

1): auch Dunika; ruociņas nu bija kâ ar mīklu nuoķe̦pē̦tas Pas. XII, 309;

2): auch Dunika. ‡ Refl. -tiês, schmutzig werden
Siuxt: spannīši me̦lni nuoķepējušies.

Avots: EH II, 59

‡ nuomãlêt Siuxt "nuotraipīt": kad vairs nerūgst, tad spunni aizsit un nuomālē ar māliem vai mīklu ciet lai nedvašuo.

Avots: EH II, 67

‡ nùoplekšinât,

1) glätten:
n. mīklu Luttr.; n. puķu duobes Ermes, Trik.;

2) niedertreten
N.-Peb., Serbig.: pīles nuoplekšina labību;

3) beschmieren:
nuoplekšināta ar tīru piķi Pas. IX, 464.

Avots: EH II, 75

I uoļât (r. валять "wälzen"), -ãju,

1) "ar uoļiem nuolīdzināt upes dibe̦nu" (mit uõ ) Salis: jāiet virgu uoļāt Salis;

2) "viļât" Ogershof; kneten, rollen: mīklu Etn. I, 6;

3) = uolât I 2 Wid.

Avots: ME IV, 418

pàuts,

1): auch Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 260), Lng., (mit aû ² ) Dond., Frauenb., Grob., Kand., Lautb., Ruj., Salis, Siuxt, Demin. gen. plur. pauteļu BW. 3000, 1;

2): auch BW. 7497 var., 34535; 35260 u. a.; lielie pauti, Hodenbruch
AP.;

4): be̦bru pauti, solanum dulcamara Salis; ērzeļa p., gewisse Pilze
AP., Morcheln Salis; kaķa p., gnaphalium dioicum Kaltenbr.; trifolium arvense Oknist; kuiļa p., eine gewisse Art Kartoffeln Salis; kumeļa p., ein Pilz (helvella esculenta) Lems.; runča p., geum rivale Salis; rũņu p., ein gewisser Pilz AP.; zaķa p., eriophorum polystachium Ramkau; zirga p., ein Pilz (helvella esculenta); ‡

5) ērzeļu pauti, eine gewisse Speise
("kad ielaiž mīklu taukuos un izce̦p) Frauenb.

Avots: EH II, 186

pìecilt, sich mit einer gärend quellenden Masse anfüllen: bļuoda piecilusi pilna ar mīklu Wandsen.

Avots: ME III, 241

pìekàltêt,

1) ein grosses Quantum trocknen
(tr.): p. daudz ābuolu;

2) trocknend ankleben
(intr.) lassen: p. mīklu pie ruokas.

Avots: ME III, 255

plada,

1) der Fladen
Mag. XX, 3, 220; pladiņa, ein flacher Kuchen, flaches Brot Biel. n. U.; sataisa mīklu nuo sarīvē̦tiem kartupeļiem, pūru miltiem un rūguša piena ar sāli: šādu mīklu izplata uz kāpuostu lapām un izce̦p krāsnī pladiņas Popen;

2) der Kuhfladen:
rauši patiesībā bijušas guovju pladas LP. VI, 1, 7;

3) der Mutterkuchen
Mag. XX, 3, 220. Nebst plade, plads und li. plãdas "Aschenbrot" wohl eher aus dem Niederdeutschen (vgl. mnd. vlade "dünner, flacher Kuchen" ) entlehnt, als (nach Fick Wrtb. III ⁴ , 251 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 100) verwandt mit an. flatr, and. flat, ahd. flaz "flach". Da mnd, vl- sonst durch bl- ersetzt wird, müsste die Entlehnung etwa nach der mnd. Periode stattgefunden haben; vgl. auch ple̦da.

Avots: ME III, 314

sakul̃t,

1): auch Lng. (unter kult); verprügeln:
s. suni Salis; glattschlagen: citreiz (izmazgātu) lakatu satin un plaukstu starpā sakuļ (ar ruoku izgludina krunkas) Seyershof. s. (ar bungu vāli savelēt) veļu AP.;

2): s. salmus ar zirgiem AP.;

3): durchrühren:
s. (samaisīt) abrā maizi (= mīklu) KatrE. Refl. -tiês,

2): vai man vajadzēja ar tādu gaisa grābsli s. (= apprecēties)! Frauenb.

Avots: EH II, 420

II salinât: auch Ramkau (= "dzisināt mīklu saldskābai maizei, turuot tuo pēc iejaukuma stundas 6 neapjauktu"), Orellen, Salis ("nuoplaucēt miltus karstā ūdenī un kult, lai maizes iejavam ruodas saldskāba garša"); s. iesalu Auleja, Kaltenbr.

Avots: EH II, 425

saminêt, eine längere Zeit nennen, (Rätsel) raten: saminējis ilgu laiku, bet nevarējis mīklu uzminēt.

Avots: ME III, 686

saplakarêt, tr., durchklopfen: saplakarēt mīklu maizi iejaucuot; iesalu Rutzau.

Avots: ME III, 701

‡ sapļekstinât Wolmarshof, = saplekšinât 2: s. mīklu, mālus.

Avots: EH II, 437

saragžît, = sarežģît: kas saragžīja šuo neatmînamuo mīklu Jaunie mērn. laiki IV, I16; daneben auch saražģît 182 und saragžģît 198.

Avots: ME III, 711

saslāt, tr.,

1) dicht zusammenpacken:
labību saslājis, ka vējš neiet cauri Laud., Bers., (mit â ² ) Sa1is, (mit à ² ) Golg., Saikava; zusammendrücken Warkl.;

2) saslãt, flach schlagen:
s. mīklu Bauske;

3) besudeln:
saslãt priekšautu Jürg. - Refl. -tiês, sich beschmutzen (mit à ² ) Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 736

satriept,

1) verschmieren:
s. plaisu ar māliem Wandsen;

2) fertigschmieren:
s. daudz sviestmaižu; fig.: dzejnieks satriepis (schnell und schlecht verfasst) daudz dzeju;

3) aufschmieren:
s. uz sienas mīklu Warkl.;

4) waschend verbrauchen: s. ziepes Kl.;

5) (mit iẽ) = satreipt Dunika.

Avots: ME III, 766

saveļinât, zwischen den Händen zusammenrollen: mīklu saveļina apaļuos kamuoluos Konv. ¹ 803.

Avots: ME III, 784

šļikstinât, platschen oder plätschern machen Janš.: nešļikstini mīklu tik stipri! citādi tā šļāksies ārā nuo abras.

Avots: ME IV, 71

takšu Bielenstein LSpr. II, 347, = tak, taču, doch: lai takšu pateicuot kunga mīklu LP. VI, 1008.

Avots: ME IV, 126

uzbraũcît, aufsfreifen: mīklu mīcuot uzbraucīt ruokas (die Ärmel aufstreifen) Salis.

Avots: ME IV, 318

uzdūcît,

1) rüttelnd, stossend aufwecken:
uzdūcīt uotru nuo miega;

2) kneten
(perfektiv): maizi, mīklu Schujen.

Avots: ME IV, 327

uzjakarêt,

1) aufwühlen, aufmischen, aufrühren:
uzjakarēt (= uzjaukt ar menti) mīklu AP.;

2) erregen:
puisis uzjakarējis meitu Nigr. šis palaidņa zē̦ns uzjakarējis visu klasi (hat die ganze Klasse unruhig gamacht).

Avots: ME IV, 336

‡ uzkliest, auf etwas ausbreiten: mīklu (ce̦puot) ar kaŗuoti uzkliež pannā Etn. I, 43.

Avots: EH II, 725

uzmaisît,

1) aufrühren, rührend das Unterste zuoberst kehren; auflockern:
uzmaisīt dīķī dūņas. uzmaisīt iejavu, mīklu (miltiem uzlej karstu ūdeni, pēc brīža uzber miltus un tad uzmaisa).. sìena vālas uzmaisīt AP.;

2) zum zweitenmal aufpflügen:
uzmaisīt... zemi ar arklu A. XXI, 11;

3) rührend, mischend, mengend zum Vorschein bringen, auffinden:
graudus maisuot var uzmaisīt neizvētītu vārpu Dunika. Refl. -tiês, herumstreichend sich einfinden: kuo tāds diedelnieks te uzmaisījies? Stenden.

Avots: ME IV, 354, 355

uzmeñtêt, mit einer meñte aufrühren: kaļķus, mīklu labi uzmentēt C.

Avots: ME IV, 358

uzminêt (ksl. vъzmьněti "opinari"),

1) sich zu Gemüte führen
L.;

2) erraten:
mīklu. ve̦cākuo meitu viņas māsu pulkā brūtgānam vajaguot uzminēt LP. VI, 312. spuoki neatstājuoties, kamē̦r neuzminuot, kuo viņi gribuot Aps. VI, 28. Refl. -tiês: šī mīkla man viegli uzminējās, dieses Rätsel erriet ich leicht.

Avots: ME IV, 359, 360

I uzmīt: u. mīklu Salis, (mit ĩ) Seyershof.

Avots: EH II, 729

uzplāt,

1) aufdecken; auf etw. ausbreiten:
uzplāt kam lakatu AP. saimniece uzplãja raušu mīklu uz galda Nigr. tē̦vs uzplāj slapjuo... kamzuolu uoderi uz siltas krāsns Vīt. 21;

2) dünner, platter machen
(perfektiv): pie kalēja cirvi uzplāt (die Schneide dünner schmieden) KatrE.;

3) Schläge versetzen
(uzplàt ² ) Golg.

Avots: ME IV, 366

uzslãt Bauske,

1) aufbreiten:
u. mīklu uz galda;

2) einen Schlag versetzen:
u. kam pa muguru.

Avots: ME IV, 380

uztãpuļuôt Nigr., im Dunkeln auffinden; erraten: uztāpuļuot ceļu, mīklu.

Avots: ME IV, 391

uzvedinât, zu etw. bereden U., auffordern LKVv.: uzvedināt citus iet pastaigāties Celm. ķēniņiene uzvedina ve̦lnus uz mīklu minēšanu Janš. Nīca 56. Refl. -tiês, einander zu etw. bereden, auffordern: viņi viens uotru uzvedinās uz nedarbiem.

Avots: ME IV, 397

uzviļât,

1) hin- und herwälzend hinaufschaffen:
akmeņi nuo tīruma uzviļāti uz grāvja malu Golg.;

2) knetend aufformen:
mīklu, maizi uzviļāt Golg. Refl. -tiês, sich hin- und herwälzend auf etw. geraten, gelangen: zirgs uzviļājies uz sẽjuma.

Avots: ME IV, 399

I vaļât A.-Autz, Bewershof, Erlaa, Gaicken, Kalnemois, Kluostere, Lenzenhof, Meselau, Mitau, N.-Peb., Rönnen, Rosenbeck, Salis, Schwarden, Schwitten, Serben, Sessw., -ãju, = vāļât, viļât, hinund herwälzen: mucu skaluojuot vaļāt Freudenberg; Lenzenhof u. a. gatavuojuot mīklu baltmaizei, tuo vaļā Rönnen. Refl. -tiês, sich hin und her wälzen Geistershof, Kerstenbehrri, Salis. Zu velt.

Avots: ME IV, 464

veiduoklis*, die Form (zum Formen): mīklu ieliek veiduoklī JR. III, 88.

Avots: ME IV, 522

I viļât, -ãju,

1) wälzen
U., Spr., Base, Dond., Frauenb., Nötk.; zwischen den Fingern drehen, kneten AP., Arrasch, C., Jürg., Kl., Lubn., Ogershof, Sessw.: viļāt mīklu uz galda Frauenb. mani māte pēra pa nātrēm viļādama (Var.: valkādama, vazādama) BW. 9342. vārpu viņa viļāja pirkstuos JR. VII, 54;

2) sich wälzend verwühlen:
tam es miežus neviļāšu BW. 32746, 4;

3) rund und glatt machen
U. Refl. -tiês, sich wälzen AP., Arrasch, Bers., C., Erlaa, Heidenfeld, Jürg., KL, Lubn., N.-Peb., Ogers hof, Sessw., Warkhof: zirgs viļājas pa pļavu Sessw. u. a. zirgs pieecē (sc.: tīrumus) viļādamies Plūd. Llv. II, 306. cūkas viļājas RKr. VI, 608. cūka palti sajaukuse, sūta vepri viļāties BW. 13765. kumeliņi pa ap luoku viļājās 1385. cūzku gani ... pa pe̦lniem viļājās 29355. puikas viļājās pa zâli Stari II, 502. viļāties pa sū nām Poruk III, 251. viļājuos mīkstajā nuorā Vēr. II, 1114. sniegā viļājuoties MWM. IX, 371. viļāties pa sienu Latv. viļājās pa gultu bez miega ebenda. guliet, viļājaties ... cik gribiet! LP. V, 10. viņš viļājās nuo vieniem sāniem uz uotriem A. XI, 100. Zu vel̂t.

Avots: ME IV, 597

I vil̃ce̦ns Dobl., Frauenb., Kalnazeem, Siuxt, weich; elastisch, dehnbar: vilce̦ns siers, sviests, māls Frauenb. vilce̦na maize ebenda. mīklu var nuomīcīt vilce̦nu Siuxt. grūžuot tauki izjūk vienādi, vilce̦ni ebenda. vilce̦na dzija, nicht zu fest gesponnenes Garn ebenda. nuo sīksti vilce̦nas uolbaltuma vielas Konv. ² 3800, Zu vìlkt.

Avots: ME IV, 585

I vilcîgs,

1) zäh, dehnbar
U., Bers., Lubn., N.-Peb., (mit il̃ ) Frauenb., Schibbenhof, Sehmen, (mit ìl ² ) Mahlup, (mit il̂ ² ) Bauske, Swehthof: me̦dus ir vilcīgs Bers., Nötk. jārauga, vai ir jau piens vilcīgs Frauenb. vilcīgu mīklu Izgl. III, 16;

2) andauernd, gedehnt, gestreckt:
sāpes nav asas vairs, bet... dziļas un vilcīgas Domas III, 456. (duomas) bija neatlaidīgas, vilcīgas kâ bezgalīgi garas čūskas Veselis Saules kaps. 25. ārs liesmuoja dunē̦dams vilcīguos graudienuos Tīr. ļaudis;

3) "sich ohne Widerstand zie hen lassend" (von Stricken)
Wessen;

4) gut ziehend (von Pferden)
Pilten (mit il̂ ² ),Ahswikken (mit il̃): v. zirgs;

5) gierig
(rijîgs) Sessw., habgierig Kalzenau; diebisch (mit ìl ² ) Saikava. Zu vilkt.

Avots: ME IV, 586

vuļinât, wälzen, rollen Baltinov, Mar., Marienhausen, Mērdzine, Pilda, Schwanb., Zvirgzdine: slīkuoni vajaga vuļināt Mar. n. RKr. XV, 144. bē̦rni vuļina ripu pa pagalmu Zvirgzdine. akmiņus pa tīrumu vuļina vienā vietā ebenda. vuļināt mīklu, mālus, vaskus Baltinov, Šķilbē̦ni.

Avots: ME IV, 676