Paplašinātā meklēšana

‡ āzjuõmele Franeab. "tukša te̦lpa uz ē̦kas augšas pašā pažuobelē".

Avots: EH I, 196

bēmele, ein Mensch, der wenig oder gar nichs spricht AP. n. Etn. III, 129.

Avots: ME I, 289

drem̃mele - wohl dissimiliert aus brem̃mele dass. Trik., wofür in Smilten - brem̃melis; bremmel- aber ist wahrscheinlich aus *brennel- (woraus breñdele dass. Wolmarshof) assimiliert, und dies aus *brenner- (woraus einerseits breñderis dass. Lemburg andrerseits - breneris dass. Schnehpeln) dissimiliert. Zugrunde liegt also wahrscheinlich d. Brenner.

Avots: EH I, 332

drem̃mele, eine Pfanne zum Kaffeerösten Ronneb., Trik.]

Avots: ME I, 497

‡ dūmele "?": zili me̦lns tautu dē̦ls, ziemā dzimis dūmelē [?] BW. 21347, 6 var.

Avots: EH I, 347

‡ gaismele, Demin. zu gàisma, das Licht BielU.

Avots: EH I, 378

‡ ģẽmele Seyershof "izskatā vājš cilvē̦ks".

Avots: EH I, 426

guõmele [Dond.], guomeļa,

1) eine Art grosser Erdbienen
L., St., U., Hummel, raiba, liela zemes bišu suga Dond. A. XIII, 252; MWM. IX, 638: par mušām ne˙maz nerunājuot, jāpiemin tikai guomeles un spindzeles XV, 491;

2) der Name einer Kuh
Lems. n. U.

Avots: ME I, 692

ķẽmele: auch Dunika, Gramsden; aus nd. kō"mel, s. Sehwers Unters. 6b.

Avots: EH I, 699

ķẽmele, Kümmel (carum carvi) [Hasenp., Libau], Sassm., Mag. IV, 2, 33: pret kāsu nuode̦r arī grauzdē̦tas ķēmeles Etn. II, 149. Gew. ķimeles, ķimenes. me̦lnā ķēmele, nigella Mag. IV, 2, 52. [Entlehnt gleich estn. kō``mel dass.]

Avots: ME II, 373

ķērmeles: auch (mit ẽr ) Iw.

Avots: EH I, 700

ķērmeles, Kümmel (carum carvi) Wid. - Wohl aus ķēmeles.]

Avots: ME II, 376

I ķiẽmele(s): auch Iw., (n. pl. ķiẽme̦ls) Suhrs; n. s. ķiẽmelis dass. Pussen. Aus nd. kömel "Kümmel". s. Sehwers Unters. 65.

Avots: EH I, 707

I ķiẽmele(s): auch Iw., (n. pl. ķiẽme̦ls) Suhrs; n. s. ķiẽmelis dass. Pussen. Aus nd. kömel "Kümmel". s. Sehwers Unters. 65.

Avots: EH I, 707

‡ II ķiẽmeles Salis "aude̦kla krusti, kas vajadzīgi, lai aude̦kls šķiŗas un atspuoli var šaut cauri". ķ- unter livischem Einfluss aus šķ-, vgl. šķiemele und šķiemene 1.

Avots: EH I, 707

ķiẽmeles Dond., Windau, = ķimenes, Kümmel. [Vgl. ķẽmele.]

Avots: ME II, 390

ķimele,

1) Kümmel (carum carvi)
RKr. II, 69;

2) der Kümmelschnaps:
aiz dusmām tas ķimeli [von * ķimelis?] nuo visas blašķes tempa Latv. [Entlehnt nebst] li. kìmeliai.]

Avots: ME II, 381

krèimele od. krèjuma sakne, Fettkraut (pinguicula vulgaris) Kav.

Avots: ME II, 271

kremele, ein angenähtes Stück am Frauenhemde Mar. n. RKr. XV, 120. [Zu slav. kroma "Rand"?]

Avots: ME II, 272

kremeles: kremele, ein gewisser in Kiefernwäldern wachsender, harter Pilz Seyershof, ein harter, weisser Pilz Linden in Kurl., Salisb.

Avots: EH I, 648

kremeles, eine Art Erdschwämme L., St., Pfefferschwamm (agaricus piperatus) Karls. [Nebst krembles, kremelde zu krimel(d)e.]

Avots: ME II, 272

krimele (unter krimelde): lactarius piperatus Prawingen, Schlampen; lactarius vellereus Prawingen.

Avots: EH I, 653

I kumele: kumeles Brigadere Dievs, daba, darbs 290. baltās kumeles pa ve̦cainēm zied Linden in Kurl. mē̦mai kumelei ziedi zaļi ebenda. cūku k. Ramkau, matricaria discoidea. suņu k. ebenda, matricaria inodora. kumelīte Oknist, Ramkau, matricaria chamomilla. vāczemes kumelīte Oknist, pyrethrum parthenium.

Avots: EH I, 673

I kumele [Manz.Lettus], gew. Demin. kumelĩte, Kamille; dze̦lte̦nā k., gelbe Ackerkamille (anthemis tinctoria) RKr. II, 66; suņu kumele, weisse Ackerkamille II, 66; Wucherblume (chrysanthemum) II, 69, lejā (auga) suņu kumelītes BW. 25942. zirgu k., anthemis cotula Mag. IV, 2, 62. Wohl aus d. Kamille unter dem Einfluss von kumeļš umgebildet.

Avots: ME II, 311

II kumele (li. kumẽlė "junge Stute"): eine Stute Lettg.

Avots: EH I, 673

II kumele Lautb., ein grosseres Füllen weiblichen Geschlechts.]

Avots: ME II, 311

‡ lãmele, geringschätziges Demin. zu lãma I 1: te tai lāmelē perinājusi pīle Siuxt.

Avots: EH I, 727

mele, die Lügnerin.

Avots: ME II, 595

‡ II mēmele, comm., ein Stammer Warkl.

Avots: EH I, 806

mēmele, eine Art Pflanzen: kas saka mēmeli nuoziedam? mēmele ziedēja ziliem ziediem. pin man, māmiņa, mēmeles kruoni! Kabillen BW. 15975.

Avots: ME II, 615

‡ muômele Erlaa, ein Schimpfname.

Avots: EH I, 840

‡ mûmele Erlaa "?" (das Femininum zu mũmelis?).

Avots: EH I, 838

pašķìemele: auch Ramkau, (mit iẽ) AP.

Avots: EH II, 179

pašķìemele, der Zwischenraum des Garnaufzugs, den das Weberschiffchen durchfliegt: aude̦klu grūti aust, ja maza pašķiemele Jürg.]

Avots: ME III, 114

rẽmeles: "rēmens I." ME. III, 520 zu verbessern in "rẽmens."

Avots: EH II, 369

rẽmeles, s. rēmens I.

Avots: ME III, 520

‡ rem̃mele Seyershof, comm., ein unruhiges Kind.

Avots: EH II, 365

rumeles: auch Nötk., Sonnaxt.

Avots: EH II, 383

rumeles Etn. II, 181, rumaļas (in Riga gehört), rumulas Warkl., rumules, rumulis Wid., Smilt., auch ein Demin. rumuliņš Smilt., das gegenseitige Sichbegiessen mit Wasser, wenn zum erstenmal im Jahre etwas vorgenommen wird (vgl. rumelêtiês); rumeles, rumulas etc. dzert, ein Gelage abhalten, den Schmaus abhalten bei einer Konfirmation, Hochzeit, Beerdigung, Taufe od. beim Besuch der Wöchnerin: rumulas dzeŗ, kad bē̦rns piedze̦m un iet tuo apskatīt Friedrichswalde. tika nuodze̦rtas pienācīgas rumules A. XI, 106. tad ar rumulēm kruogā vien gribēsiet iztikt? Blaum. tur tikušas kāzu rumules nuoturē̦tas un tad ēda un dzēra jautras kristību rumules id. pēc mūsu iesvētīšanas . . . dzersim rumeles, ka šķindēs vien! Latv. Ievas rumelēm cepa un vārīja daudz kuo ebenda. kad krusts uz kapa bij uzsprausts, . . . dzēra rumules ebenda. Dürfte aus dem Livischen resp. Estnischen entlehnt sein, vgl. estn. rumalus "Dummheit, Betäubung", rumalust näitama "hänsetn, necken", lapse rumalust jöma "auf das Wohl eines Kindes trinken, das konfirmiert wird", liv. rumālist jūod "auf einen gemachten Handel trinken".

Avots: ME III, 558, 559

‡ rūtkumele Daugava 1928, S. 332, eine gewisse Gartenblume.

Avots: EH II, 390

‡ šaûsmeles Auleja "dre̦buļi nuo bailēm, izbrīna vai cita psīchiska saviļņuojuma": š. iet, cik daudz ļaužu.

Avots: EH II, 623

šermeles L., U., (mit er̃ ) Gr. - Sessau, (mit er̂ ) Saikava, šermeļi Wid., AP., Dond., Schauder, Grauen: kad es dzirdu par čūskām runājam, te man tūliņ šermeles skrien pār kauliem Saikava. šermeles vien nuogāja pār muguru Gr. - Sessau. šermeles me̦tas tuo ierauguot AP. šermeļu jūtas Celm. Vgl. sērmelis

Avots: ME IV, 16

I šķẽmele Arrasch, Bauske, C., Siuxt, šķēmete (?), ein kleiner Span Rutzau; das dureh stumpfen Hieb abgesprungene Stückchen (šķēmelīte) Ob. - Bartau n. U.: situ galda stūri, līdz atlēca šķēmetītes (Var.: šķēpelītes, skabardziņas) BW. 26295, 1 (ähnlich: RKr. XIX, 152, aus N. - Bartau). Wenn mit -m- aus -dm-, nebst šķemelīte zur Wurzel von šķe̦dē̦rns.

Avots: ME IV, 32

II šķēmele der Zwischenraum, welchen das Weberschiffchen durchfliegt U.

Avots: ME IV, 32

šķērmele, = škēmele: situ tautu galdu, līdz atlēca šķērmelītes (Var.: šķēmelītes) BW. 26295, 3 var. salta tautu istabiņa. sveķi bira grabē̦dami; sildāt, tautas, istabiņu, lai birst sveķi šķērmelēm! 21038. Aus šķēmele mit dem r von šķērpele? Oder zur Wurzel von šķē̦rla?

Avots: ME IV, 35

šķiemele,

1): auch (mit iẽ ) Lems.; ‡

3) šķiẽmeles (od. šķiẽmeļi?) Salis "kuociņi, kuo iesprauž šķē̦rumuos, kur šķērējuot iemest aude̦kla krustus."

Avots: EH II, 640

šķiemele,

1) der Zwischenraum, welchen das Weberschiffchen durchfliegt
U., (mit iẽ) Jürg., (mit ìe ² ) Golg., Sessw., (mit iê ² ) Karls., Ruj.; Plur. šķiemeles, die Zwischenräume zwischen einer oberen und einer unteren Fadenlage (bei der Bandweberei), wo der Einschlagfaden hindurchgeleitet wird Biefenstein Holzb. 419;

2) "plaisa": Jancis iegriêza pirkstā lielu šķiemeli ar nazi Salisb. Aus *šķiedmele; zu šķiêst, vgl. Zubatý AfslPh. XVI, 385.

Avots: ME IV, 52

‡ skriêmele ² Frauenb. "?": s. ir vērpjamam ratiņam. Vgl. skrìemelis 2.

Avots: EH II, 511

šmele N.-Bartau "eine Geldbenennung".

Avots: ME IV, 84

strẽmele Karls., ein Strämel, Streifen Bielenstein Holzb. 650; ein Papierstreifen Freiziņ; ein abgerissener Stoffstreifen Gold. n. Etn. I, 138, (mit -ẽ-) Dond., Kaugershof: apdrukāta papīra strēmele De̦glavs. šaurās papīra strēmelēs Konv. ² 298. meža strēmele Lautb. Luomi 86. ze̦lts sasalis par garu strēmeli pirksta galā LP. III, 93. Plur. strēmeles, Spitzen Rutzau n. Etn. II, 97. Nebst. estn. trēmel "Striemen" aus mnd. stremel "Streifen".

Avots: ME III, 1088, 1089

‡ švẽrmeles Dunika "dzirkstis, uguns svītras": (nuo trieciena pa galvu) š. vien gāja gar acīm.

Avots: EH II, 661

I trumele: das Fragezeichen hinter der Bedeutungsangabe ME. IV, 246 ist zu streichen!

Avots: EH II, 698

I trumele, ein Auswuchs an Bäumen (?): trums trumelē, apses trumelē, ābeles trumelē, bē̦rza trumelē etc. Br. 198.

Kļūdu labojums:
Bäumen (?) = Bäumen

Avots: ME IV, 246

II trumele, s. trumelis 1.

Avots: ME IV, 246

trūmele: n. Augstkalns FBR. XI, 49 ist der Artikel zu streichen.

Avots: EH II, 700

trūmele "?": ābeles, bē̦rza, liepas trūmele Br. p. 198. Vgl. trumele I.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen, s. Augsttkalns FBR. XI, 49) trūmele

Avots: ME IV, 252

I vermeles U., (?) Seltingshof, Stenden, = vērmeles, Wermut.

Avots: ME IV, 541

II vermeles, Blasen im Kochen Elv. Wohl zu virt.

Avots: ME IV, 541

III vermeles, Sodbrennen Kurt, n. u.

Avots: ME IV, 541

I vẽrmeles: auch (mit ḕr ² ) Saikava, Sonnaxt; vērmelīšu krūmiņā BW. 17839. vērmelēm sūra smaka 17839, 3.

Avots: EH II, 776

I vẽrmeles Bl., Ramkau, Wolm., (mit ḕr ² ) Prl., vẽrmẽles C., Nötk., vḕr-mêles ² Kl., vẽrmelenes Frauenb., der Wermut (artemisia absinthium) L., U., Mag. IV, 2, 89; Etn. III, 7; Konv. ² 190: tik rūgts kâ vērmeles. Aus vẽrmedes nach lettischen Wörtern auf -eles umgebildet.

Avots: ME IV, 563

II vẽrmeles Nigr., Telssen, Wandsen, das Sodbrennen RKr. XII, 8: vẽrmeles dedzina. Vgl. vermeles III.

Avots: ME IV, 563

III vērmeles, die Molken, die aus dem Kessel beim Aufwärmen von Milch heraufsteigen (wo?). Vgl. vermeles II.

Avots: ME IV, 563

zēmele Katzd., (mit ẽ ) Smilten, = nuõmala 2.

Avots: ME IV, 715

ziemele, chrysanthemum leucanthemum L. Dobl. n. RKr. III, 69; Konv. ² 293; eine im Herbst wachsende Wiesenblume mit weissen Blüten Meselau.

Avots: ME IV, 742

ziemelene, die Nordseite eines Baumstammes Frauenb.

Avots: ME IV, 742

zīmele, s. zĩmala.

Avots: ME IV, 735

‡ àizlasît, lesend (sammelnd) hingelangen: a. uogas līdz dārza malai. a. grāmatu līdz pusei. Refl. -tiês,

1) eilig
(C., Trik.) oder heimlich (Golg.) weggehen;

2) sich vom Sammeleifer hinreissen lassen
Saikava: uoguotāja aizlasījusies: nenāk pusdienā.

Avots: EH I, 35, 36

ankraine "?" ankraines krājējam dancātājs kumelenis BW. 28267, 3.

Avots: EH I, 70

‡ I apkabinât (li. apkabìnti "umarmen"),

1) behängen:
a. siênu ar zirgu jūgiem, drānām, bildēm Dunika, Kal., OB., Rutzau;

2) umarmen:
māte guļuot apkabina bē̦rnu Wessen;

3) ein wenig bestehlen:
a. sìena kaudzi, kartupeļu bedri KatrE.;

4) umwinden, umwickeln, umbinden
Schibbenhof: a. lìetas, kuo nevar kārtīgi salikt, ar kādu auklu vai valgu;

5) "flüchtig
(pavirši, nestipri) mit etwas an etwas befestigen" Baltinov, Marienhausen; apkabini (wickle um !) vien nu virves galu ap sē̦tu! N.-Peb. apkabini (zirgu) vien nu ap mietu! N.-Peb.; "lose timhängen" Renzen: a. ap lindrakiem raibas papīra strēmeles. Refl. -tiês,

1) sich
(acc.) umhängen: a. uotram ap kaklu Dunika, Kal., Rutzau;

2) sich behängen:
a. ar guoda zīmēm.

Avots: EH I, 88

‡ astuoņdancis (in der Verbind. astuoņdanci kumeleņu) BW. 16025, astuoņdanču kumeliņš RW. piel. ² 25870, 1 "?".

Avots: EH I, 132

‡ damelêtiês Frauenb., Kurmene, Nikrazen u. a., albern, tollen. Aus nd. dameln (hd. dammelen) "herumschlendern, albern, unklug sich benehmen" (im Grimmschen Wrtb.).

Avots: EH I, 305

dedzinât (li. dẽginti),

1) tr., fact., brennen lassen, brennen:
sveci, malku, skalus, žagarus; brandavīnu, līdumu; uguni dedzina augšā, man zündet Feuer an Mag. XX, 3, 69; dedzināms upuris, Brandopfer. Sprw.: par kuo nagus dedzināt, kad stangas ir;

2) intr., brennen:
saule spiež un dedzina. vērmeles mani dedzina, ich habe Sodbrennen.

Avots: ME I, 450

dìrva ² : auch Bērzgale, Pilda; "mele">lauka strēmele" Zvirgzdine: tīrumu sadala dirvās.

Avots: EH I, 322

I driksna: auch Lixna, Sakstagals, Warkl.; Baumrinde zum Flicken von Gefässen Warkl.; ein Hobelspan Zvirgzdine: driksniņām, skaidiņām BW. 23617 var.; ein sehmaler Span Zaļm.; "mele">strēmele" Weinsch.; "ein Streif; Strich" Adsel: uz ieplīsušās glāzes ir re̦dzama d. vaŗavīksnei ir septiņas driksnas.

Avots: EH I, 334

gram̃šļi [Ruj., PS., AP., Ronneb.],

1) allerlei zusammengesuchtes Zeug, zusammengesuchte Dinge:
sadabūt vis˙visādus gramšļus un grabažas Etn. I, 98;

2) kleine Stückchen od. Abfälle von Holz (Späne), Reisig, Stroh, Heu od. anderem Stoff:
ņē̦muse skudru pūļa gramšļus Etn. II, 56. ņemt nuo ve̦cās kūtspriekšas gramšļus Etn. II, 85;

3) die Nachbleibsel von Speisen:
tur tik tādi gramšļ Lind. n. Mag. XIII, 2, 68;

4) die kleinen Knochen eines Tieres
Erlaa n. Etn. III, 177. [In der Bed. 1 wohl zu gramstīt, dagegen in der Bed. 2 - 4 nebst gramslis I wohl zu gremzt, li. grámdyti "reinschaben", grėmždu "schabe laut" und got. gramsts "Splitter", d. schweiz. grummele "Brosamen", bair. gramel "Griebe", s. Persson Beitr. 99 ³ und Fick Wrtb. III ⁴ , 142.]

Avots: ME I, 637

grēmens, -s, [grēmeles Riga], grẽmes [N. -Peb.], Grünh. RKr. XII, 8, das Sodbrennen : mani dedzina grēmens, grēmes, grēmezis, grē̦ms. ich habe Sodbrennen. [Nach Berneker Wrtb. I,351 zu slav. grěti "wärmen".]

Avots: ME I, 652

II îze "strēmele": īze zemes; īze drēbju Ronneb.]

Avots: ME I, 839

izspurt, intr., sträubig, wirr, durchgewühlt werden, sich sträuben Ahs.: tiem vai visas spalvas izspūra MWM. X, 312. strēmeles izspuŗas uz visām pusēm Konv. ² 803. Besond. häufig das Part. praet. izspũris izspuris: izspuruši mati Vēr. I, 1275. izspūrušas smilgas Asp. pa pakalnīti augšup cilāja pinkainās kājas mazs izspuris kraķītis Vēr. I, 769. izspurusi galva Laps. izspurušas ūsas A. XXI, 790. Auch refl. izspurējies: ve̦zums bij izspurējies kâ žīda bārzda Alm. Vgl. spurs u. izpurt, izpūris.

Avots: ME I, 804

I karšķi: auch (mit ar̂ ) Lixna; cits (= kumeļš) te̦k karšķuos, cits iemavuos BW. 33585, 2. sienit (sc.: kumeleņu) staļļa dibinā, lai skan k. (Var.: važas) dancājuot 29756, 4 var.

Avots: EH I, 590

kā̀rta,

1): vē̦tra salauzusi mežā kuokus kārtu kārtām Ahs. liepu mizas izmērcē un izplêš kārtas (strēmeles, sluoksnes) Seyershof. skapītis bija ar kārtām (plauktiem) Iw. augšas kārtā (= plauktā) Janš. Džimtene V, 96, jāšūdina saimniekam jauna k. (Anzug)
Janš. Apsk. 1903, S. 222, AP. u. a. pašūt vienu kārtu brunču Seyershof. vasaras k:, Sommeranzug Sonnaxt. laulājamā k.; ein Traukleid Salis.. gani pielīka vadmalas kārtu;

2): visa tā k. izmirusi, die ganze Generation ist ausgestorben
BielU. mātes kārtā AP., schwanger. cilvē̦ku k. Segew., das Menschengeschlecht;

3): kartās iet (uz muižu) - auch Fest., Lös., Lub., Pernigel, Sussikas; dafür auch: uz kārtām iet AP. kārtās braukt (uz muižu) Salis. kārtā iet (uz muižu) - auch Salis. sluoksnes lecina dažreiz pa div[i] kārt[i] (zweimal)
Strasden. vienam kārtam Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, = viênkārt.

Avots: EH I, 604, 605

‡ krẽ̦ma Siuxt, Demin. verächtl. krẽmele ebenda, eine dünne Schicht (Schnee): kad uznāca (uzkrita) kāda k. sniega, vīri dzina granti.

Avots: EH I, 651

krembles, ein Pilz: krembles-sēnes, dažas dze̦lte̦nas, dažas baltas, nuo virsus glumas Etn. II, 50. Nebst li. kremblỹs "eine essbare Pilzenart" [wohl mit eingeschobenem b zu le. kremeles. Sollte das b aber zur Wurzel gehdren, dann wohl (nach Fick Wrtb. III4, 103) zu ae. gehrumpen "runzelig", ahd. hrimfan "krümmen" u. a.].

Avots: ME II, 272

kremelde, agaricus campestris Kav. Vgl. krimelde, kremeles.

Avots: ME II, 272

kremle, der untere Teil am Frauen hemde Mar. n. RKr. XV, 120. [Vgl. kremele.]

Avots: ME II, 272, 273

krimelde L., St., mele">krimele [Dond., krimulde U.], krimul̂da [Wolm.], Mar. n. RKr. XV, 120, krimaldiņa, krimaldiņš, krimilda [PS., krimilde Wid.], krimildinš, krimilzĩtis,[krimiezis Naud.], eine Art Pilze (clitocybe fragrans od. camarophyllus virgineus) RKr. II, 65: velies, mana vadmaliņa, krimaldiņa (Var.: krimilzīša, krimildiņas 7498) biezumā BW. 7497. [Nebst kremeles und (?) krembles (s. dies) als harte Pilze wohl zu le. kremîgs, krama, kramt.]

Avots: ME II, 279

kuš! kušā!

1) eine Stillschweigen gebietende Interjekton - still! ruhig!
kuš, tu mele, turi muti! BW. 8042. kuš, aitiņ, kuš kaziņ 29072. eijā, kušā, mazie bē̦rni 2050;

2) warte:
kuš! puisim iešāvies prātā LP. V, 6. kuš! kuš! viņš duomā VI, 6. Auf frz. couche!

Avots: ME II, 329

ļañgâtiês, -ãjuôs, ļanguôtiês, wackeln, schlenkern: riteņi ļangājas C. vīrietis luocījās un ļangājās visuos luocekļuos Vēr. II, 34. gar svārku apkakli augša izcē̦lusēs līguojās un ļanguojās apspuruse šlipses strēmele A. XXI, 94. Vgl. ļe̦ngât.

Avots: ME II, 530

‡ ļupsna Frauenb. "šķēle, tieva, gaŗa strēmele": atgriêz kādu gaļas ļupsnu!

Avots: EH I, 774

melis, f. mele, der Lügner, die -in: melis, kas tuo saka BW. 7742. ej tu, mele, neme̦luo! 12364. melītis mani apme̦luoja 31344. Sprw.: vai pēc blēžiem, meļiem uz Rīgu jābrauc: tie te+pat.

Avots: ME II, 595

mèlmeņi,

1): mèlmeņu ² sē̦rga Heidenfeld, Lubn., Schwanb., Sessw.; melmeņu kaite (handschr.) Drachenschuss, Nierenschmerzen, Hämorrhoiden;

4): Sing. melmens Lng.;

5): mel̂meņi visiem luopiem iet tâ kâ divas strēmeles aupuš mugurkaulam Ramkau. mèlmeņi ² kauc Heidenfeld, Lasd., Sessw.

Avots: EH I, 798

‡ me̦mma BW. 2914; 20868, 5, (mit em̃ ) AP., die Mutter (in der Kindersprache?); Demin. memmiņa BW. 7631 var., (mit èm ² ) Saikava, (geringschätzig) memmele BW. 33605, Karls., (mit em̃ ) Lesten, mem̃mene AP., me̦m̃me̦ns Puhren n. FBR. XIV, 47.

Avots: EH I, 780

I mikls: auch Lng. (unter mitrs ), Dunika, Frauenb., Grob., Iw., Kand., Saikava, Siuxt: m. laiks Iw., Saikava, mikla zeme Iw. mūŗa istabas stāv miklas ebenda. m. šķūnis Siuxt. palgs vēl ir m. Frauenb. Mēmeles mikluo uošulāju smarža Veselis Daugava 1936, S. 934.

Avots: EH I, 813

mimmis, f. mimmele, eine dumme, ungeschickte Person Burtn. - Nach U. in Wolm. und Burtn. mimis fūr Memme.

Avots: ME II, 629

nuomelis,

1) das Zäpfchen
Wid.; [wohl dissimilatorisch aus muomelis];

2) nuõmelis [Lautb., nuômelis ² Alschw., nuõmele Iw.], = nuomalis, die Schalkante [Rönnen, Matk.], Ahs.; [3) "eine seichte Stelle im See oder Fluss in der Nähe des Ufers": turies vairāk gar nuomeli! Bers.;

4) "der zwischen der Rinde und dem harzigen Teil befindliche Teil eines Baumstammes"
Rönnen.]

Avots: ME II, 818

nuomelis,

1) das Zäpfchen
Wid.; [wohl dissimilatorisch aus muomelis];

2) nuõmelis [Lautb., nuômelis ² Alschw., nuõmele [w.], = Ahs.;

[3) "eine seichte Stelle im See oder Fluss in der Nähe des Ufers":
turies vairāk gar nuomeli! Bers.;

4) "der zwischen der Rinde und dem harzigen Teil befindliche Teil eines Baumstammes"
Rönnen.]

Avots: ME II, 818

nùovārguôt (unter nùovãrguļuôt): ka diena ne˙maz vairs neausīs, ka mūžs būs jānuovārguo bez gaismas Jauns. Raksti III, 331; ‡

2) "vārdzināt" Sirmele.

Avots: EH II, 106

‡ uošulājs, ein Eschenhain (?): Mēmeles mikluo uošulāju smarža Daugava 1936, 934.

Avots: EH II, 744

‡ paš, = pat 1: lai te̦k ... kumeleņš da paš (lat. usque ad) tautu diravām Skaista n. FBR. XV, 53. piekrāve da paš virsam Kaltenbr.

Avots: EH II, 178

‡ paškiẽmene AP., = pašķìemele.

Avots: EH II, 179

‡ pèrinīte ² Līvāni "plāna strēmele maizes, papīra, drēbes".

Avots: EH II, 228

plaûka Kr.,

1) gew. der Pl. plaũkas Bl., Flocken, Fasern, Abgang von Wolle, Flachs (beim Brechen
- plaukas Gr.-Essern,. Lennewarden, Kokn., plaûkas ² Ruj., Zögenhof): aizdrāzām pa krūmiem kâ plaukas, . . asa vēja ne̦stas Purap. slikti lini, - daudz plauku, kad tuos kulsta C: plaukas iet nuost, es fasert U. plē̦suma un ābuolāja liniem ir plaukas sakņu galuos Fest. linu jeb kaņepēju sliktākām šķiedrām ir vietām tādi šķiedras sacietējumi, kur škiedras turas sacietējumā kuopā, caur kuo ruvdas kaut kas linu jeb kaņepju kaulam līdzīgs, tikai tāds sīkstāks, stiprāks; tuo sauc par plauku Laud.;

2) plaukas, = ska-ras, die Hülsen Hug., Bergm. n. U.: auzu plaũkas Janš.;

3) plaûkas ² Sassm., der Schinn:
plaukas lzē̦d matus nuogalvas;

4) die Knospe
Plūd. Rakstn. I, 59;

5) die Farbe:
uolas dažādās plaukās. kumeļš tumši dze̦lte̦nā plaukā: pumpurīši... pieņē̦muši sārtaini - zaļganu plaûku ² Janš. Bārenīte 75. smaida jūŗa tumši zaļganā... plaukā Janš. mākuoņu strēmeles metās jau ze̦ltruozaini iesārtā plaukā Janš. Dzimtene V, 225. arī ģīmja plauku (Teint) abi bija pavienādi Janš. pirktās plaukas tik ātri nebrūkuot LA. plaũka Siuxt, die Farbe im Kartenspiel: spēlē jaunu plauku. - uz tādu plauku ir, er ist desselben Aussehens (wie ein andrer, für den man ihn hält) Ringen n. U. visi vienu plauku (gleich), tik tavs tē̦vs, tik tu! B. Vēstn. In der Bed. 4 dürfte es ein Neologismus zu plaûkt I sein. Die Bed. 5 beruht wohl auf der Bed. 1 (vgl. li. pláukas "ein Haar" und le. spal̃va "Feder, Haar, Farbe des Haares"; in den Bedd. 1--3 nebst plauki 1-4 (s. dies) und plukt wohl zu ahd. floccho "lanugo", fliogan "fliegen" n. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 95 und 97.

Avots: ME III, 324

plaukša, die Schwätzerin, Lügnerin, die Klatschbase: . . . kaut tā plaukša (Var.: plukš(k)e, mele) neplaukšēj[u]se, ka es rupju dziju vērpju! klus[i] tu, plaukša, turi muti..! BW. 8402, 12 var.

Avots: ME III, 325

plekša "pļāpa; mele">mele": uz tādas plekšas jau nevar klausīties Wessen.

Avots: ME III, 335

plēksne (unter plȩ̄ksna): sniegs sniga plēksnītēm (Flocken) Stelp.; plēksnes Kegeln n. Latv. Saule, S. 616 "sārņi; dzirkstes, kas kaļuot atdalās nuo dzelzs, kad atdzisušas"; uoglēm virsū ir plẽksne (= plẽne 1) Dobl.; plẽksne Burtn., plẽksnīte Jürg., Lemb. "plāna skaida"; "atplīsums (ādas, kuoka, drēbes)" Gr.-Buschh.: nuo lindrakiem nuoplēse lielu plêksni; "strēmele" ebenda: viņā (lauka) galā tāda p. palika neapsȩ̄ta. izdzīt plêksni pa mugaru (verprügeln).

Avots: EH II, 292

pluõksne Drosth., der Streifen, die Schicht: pluoksnīte - strēmele, sevišķi nuo stādiem nuoplē̦sta Drosth. nuo zemes sāk atluobīties tulznainas pluoksnītes Būvmācība 74; "abgeschelferte Epidermis" Kreuzb. Zu plē̦ksna.

Avots: ME III, 364

plukšêt U., plukšķêt PS., Kl., plukstêt Jaun. mežkungs 129, -u (-ẽju Glück), -ẽju, schwatzen, plaudern U., flüstern, zischen, plätschern: kas ar savu mēli neplukšķe... un kauna valuodu pret savu tuvākuo neceļ (wer mit seiner Zunge nicht verleumdet...) Glück Psalm 15, 3. vai tas tiesa, kuo Anna tur plukšķ? Purap. šuo, tuo plukšķē̦dams viņš uznāk uz pluosta Upītis Nemiers 18. (lapas) zuz lē̦ni, viegli, it kâ plukšķē̦tu par kādu nuoslē̦pumainu gadījumu A. v. J. 1901, S. 4. istabā plukšķ ūdens Plūd. LR. III, 260. uguns meles plukšē̦damas izgaisināja manas ieduomas Austriņš Nuopūtas vējā 8. lampas liesma plukšķē̦dama cēlās un krita Zalktis v. J. 1908, № 3, S. 4. Vielleicht von einer Wurzelform plusk-: plust-, vgl. plušķêt.

Avots: ME III, 355, 356

rẽmens (g. s. -ns und -ņa) Bl., U., Elv., rēmenes Celm., Konv. ² 1113, meles">rẽmeles N.-Autz, Wain., Bahten, Ahswikken, Weinsch., rẽmins Dunika, rẽmine PlKur., das Sodbrennen: rēmens (rēmeles) māc (peinigt), dedzina U. Nebst li. rė̕muo dass. (bei Būga KSn. I, 328) zu rēdmenis (s. dies), indem rēm- auf rēdm- zurückgehen kann.

Avots: ME III, 520

I repis: auch Zvirgzdine, BW. 12784 (repītis), 27824, 4, Tdz. 49670; r. izgatavuots nuo pagaŗas ādas strēmeles, kam viens gals atšūts atpakaļ. tur ieliek tabaku, un pāri palikušuo ādu aptin tam apkārt. visu tuo vēl aptin ar diegu, un iesprauž arī adatu, ar kuo pīpi izbadīt Fest. pirku ruoņu repi...; tur glabāju, savas šķēres, tur arāja tuteniņu BW. 35420. - tabakas r. Schujen,

Kļūdu labojums:
Schimpfname für jem., der allzu viel raucht

Avots: EH II, 366

II riemenes Wid., riemeņu (riẽmeņu Karls.) zâle RKr. II, 76, rieme̦nu zâle Druva III, 735, rieme̦na zâle St., Engelsüss, gemeiner Tüpfelfarrn (polypodium vulgare L.). Etwa mit žem. oder ostle. ie aus ē (vgl. auch griemelis neben grēmeles) und dann zu rẽmens I (wenn dies Kraut gegen Sodbrennen gebraucht wäre)? Übrigens gibt es auch in nicht žem. li. Mundarten ein riemuõ "Sodbrennen", s. Būga KSn. I, 47 (zur Wurzelform rei(d)- bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 344?). In Lemburg sei riẽmenes ein Wald mit vielen Haselgesträuchen (Eigenname?).

Avots: ME III, 546

‡ riẽžis OB., Rutzau "zemes strēmele": muižās pļaušanu uzdeva pēc riežiem. Zu riezis.

Avots: EH II, 380

riksis, gew. der Plur. rikši, der Trab: iet pilnuos rikšuos Kaudz. M. 33, in vollem Trabe gehen. uzšāvis zirgam un pilnuos rikšuos latdis pruom JK. III, 6. kas kūtram rikšus deve, kas le̦pnam valuodiņu? BW. 832, 2, mele tautu meita, saka bēri nete̦kuot; . .. bēris rikšus darināja 29844. sīki rikši *) bēŗi te̦k 18490. bēris te̦k vienādā riksītī (in gleichmässigem Trabe) pa ceļu Kleinb. zirgs sāk tecēt riksītī Apsk. v. J. I903, S. 690. sirmītis tecēja gausu riksīti uz ...mājas pusi Niedra. melnis te̦k slaikuos rikšuos Purap. suņa (suņu) rikši, kurzer Hundetrab: pamāte skrēja suņa rikšiem Seibolt MWM. VI, 637. zirgi skrēja tâ sauktuos sunu rikšus A. v. J. 1899, S. 677. Der nom. s. riksis ist wohl eine späte Neubildung; rikš- aus rikstj-, einer Kontamination von ristj- (vgl. li. riščià "im Trabe", ristas "schnell, hurtig" LChr. 490, aksl. ristati "laufen", poln. rześcią "im Trabe") und riskj- (vgl. riksnis <*risknis und ksl. riskanije "cursus" und [?] mhd. risch "schnell"), vgl. Persson Beitr. 838 und Trautmann Wrtb. 242. Vgl. auch riestiês.

Kļūdu labojums:
*) Dies Lied stammt aus Windau, wo die kurzen Endvokale geschwunden sind und also nur *sīk *rikš gesprochen sein kann, richtiger also wohl: sīku rikšu (instr. s.); vgl. nelielu rikšu unter rikšus.

Avots: ME III, 524, 525

‡ rudzziedā (loc. s.), zur Zeit der Roggenblüte (?): rudzīt[i]s savu jumalīti r. vuzinava; nuo kalneņa lejeņā - kūpēt kūp kumeleņi Tdz. 50264.

Avots: EH II, 382

rumaļas, s. rumeles.

Avots: ME III, 557

rumulas: eine gewisse Suppe, die man am Abend nach den rumeles bereitet Warkl. n. Ceļi VIII, 223.

Avots: EH II, 384

rumulas, rumules, rumulis, s. rumeles.

Avots: ME III, 559

rumules (unter rumeles): auch AP., Sonnaxt; ein Schmaus resp. eine "iedzeršana" (nachdem zum ersten Mal im Frühjahr das Vieh auf die Weide getrieben ist Ramkau, nach der Geburt eines Kindes od. Füllens AP.): rumulēm cepa uolas ar gaļu Ramkau. kad bē̦rns piedzimst, tad duod rumules (Branntwein zu trinken) AP. rumuļu putra Meiran, eine Eierspeise am Tage, an dem zum erstenmal im Frühjahr das Vieh auf die Weide getrieben wird.

Avots: EH II, 384

šarmatas O. - Kurl., = meles">šermeles: man šarmatas vien pār kauliem pārskrēja; mit hochle. a aus e̦?

Avots: ME IV, 4

sase̦dluôt: sasedlāja kumeleņus Tdz. 55027 (aus Mērdzene).

Avots: EH II, 446

šãviêns, ‡

3) ein Schlag:
šautu viņiem katram pāra šāvienu pa ... gurniem Janš. Apsk. 1903, S. 474; ‡

4) ein zeitlich begrenztes schnelles Schieben od. Stossen:
maizi krāsnī šaujuot kukulis apvētās pašā šāvienā PV. aužuot skaita atspuoles šāvienus (cauri šķiemelei 1) Sonnaxt.

Avots: EH II, 624

šē̦r̃buļi Schujen, Sermus, = meles">šermeles, še̦rmuļi: es tâ pārbijuos, ka še̦rbuļi vien pa kauliem pārgāja AP., Erlaa, Stockm.

Avots: ME IV, 16

šḕ̦rmalas ² Warkl., = meles">šermeles.

Avots: ME IV, 17

še̦rmas, = meles">šermeles: šermas un trīsas iet Lubn. še̦rmas vien pār kauliem gājušas Pas. V, 294 (aus Welonen).

Avots: ME IV, 16

šḕ̦rmas ² Meiran, Pilda, Warkl., Pas. V, 295 (aus Welonen), = meles">šermeles.

Avots: ME IV, 17

šẽrmes Wolm., = meles">šermeles: šērmes iet pa kauliem.

Avots: ME IV, 17

I šermetes AP., = meles">šermeles.

Avots: ME IV, 16

še̦r̂muoņi Saikava, = meles">šermeles, še̦rmuļi.

Avots: ME IV, 16

šḕ̦rmulas ² Warkl., = meles">šermeles.

Avots: ME IV, 17

še̦r̂muļi Arrasch, Drosth., Jürg., Kreuzb., Neugut, Raiskum, Sauken, Sessw., (mit e̦r̂ ² ) Bauske, Ruj., Salis, Selg., Sessau, Zögenhof, še̦rmuļi Ronneb., še̦rmuļi Wid., Schwanb., Odsen, Druw., Aahof, Festen, N. - Laitzen, Bers., Lennew., AP., Aistern, Laud., Mar., Alswig, Dunika, Grünw., šer̂muļi Saikava; daneben in Stuhrhof und Schibbenhof auch der Sing. še̦r̂mulis ² , = meles">šermeles: še̦rmuļi pārskrēja pār visiem kauliem A. v. J. 1896, S. 573 (ähnlich: A. XI, 178; Vēr. II, 1417, Dunika, Grünw.). auksti še̦rmuļi lien pār muguru A. Upītis J. 1. 28. caur visu dvēseli šermuļi skrien Saikava. cilvē̦ku pārņe̦m še̦rmuļi Bess. Ainējam še̦rmuļi māc Seifert Chrest. III, 2, 114,

Avots: ME IV, 16

širmuļi U., (mit ìr ² ) Alswig, Odensee, (mit -ir̂- ² ) Widdrisch, Kl. - Roop, Rosenbeck, = meles">šermeles: puišam... širmuli vien iziet pa kauliem LP. VI, 344.

Avots: ME IV, 18

I šķe̦rla (li. nom. pl. skerlos "Steinscherben" bei Geitler Lit. Stud. 108), = mele">strēmele: lakats saplīsis šķe̦rlās Lubn.; "šķembele": kuoks saplīsis šķe̦rļās ² Warkl. Zu šķirt (nach Būga KSn. I, 226)?

Avots: ME IV, 28

I šķiemene Lubn., Stomersee, (mit ìe ² ) Saikava, šķiemine ² Warkl., šķiêmenis ² Bauske, = mele">šķiemele 1; šķieminis ² Gr. - Buschh. "starpa, kas ruodas lumstu ieliekuot"; šķiemenis Bielenstein Holzb. 394, 410, 425, šķiemens, šķiemins Wessen, die Scheidung der Aufzugsfäden; Plur. šķiemeņi Elv., šķiemiņi ² Warkh., = lumsti; šķiemeņi U., Bielenstein Holzb. 400, die über den lumstiņi sich kreuzenden Fäden beim Weben: ieliek šķiemenē lumstus A. XI, 84. lejā bij vēl viena tapa, kurai dzijām vajadzēja vienu reizi iet pa virsu, uotrureiz pa apakšu, lai iznāktu šķiemiņi Jauns. Baltā gr. I, 132. lumstu uzde̦vums ir dzijis uzturēt zināmā kārtībā: starp dzijīm uzturēt tâ sauktuo šķiemeni Laud.; šķiemeņi L., St., dünne Späne, die der Weber beim Weben zwischen das Gewebe legt. Mit iem aus iedm. Nebst šķeimini und li. nom. pl. skie(d)menys "Webergänge" zu šķiêst.

Avots: ME IV, 52

‡ skrimeļi Lubn., essbare (weisse, harte) Pilze; vgl. krimele und kremeles.

Avots: EH II, 509

slẽmere Planhof "sluoksne, luoksne": gaļas, drēbes slẽmere Salis. Wohl aus *stlēmere, und dies mit Metathese aus strẽmele.

Avots: ME III, 928

sluõksne: ein schmaler Streifen (Leder, Papier, Land) AP., (mit ùo ² ) Liepna, Warkl.; "vîžu liekšanai sagatavuots lûks" Ramkau; "nuo kārkla vai lazdas vices izplê̦sta plāna strēmele pīšanai" Grob.; "lazdas skals gruoza pīšanai" Degalen; "dažus centimetrus plata strēmele, kuo uzšuj uz kre̦kla ple̦ciem, lai tie ir izturīgāki" (mit ùo ² ) Kaltenbr.; lindrakus šujuot drēbi sagriêze slùoksnēm ² Sonnaxt. klīdu pa mežu sluoksnēm Daugava 1936, S. 933.

Avots: EH II, 530

smal̂ks, Demin. smal̂ciņš, ein gen. s. smalca Latv. Saule 1927, No 55/56, S. 619 (aus Ob.-Bartau),

1) fein, subtil, in kleinen Teiten:
ce̦lms iziris smalkās druoztalās LP. III, 82. smalks lietus Biel. 1353. smalks kâ mats RKr. VI, 450. tievs kâ diegs, smalks kâ uods Br. sak. v. 250. pārāk smalciņus un mīkstus priekšme̦tus Konv. ² 1002. tuos (taukus) ļuoti smalciņās daļiņās sadalīdama A. 1899, 45. kam nedevi māsiņai smalku linu tecināt? BW. 16599 var. smalka drāna U., ein feines Tuch. smalkas (= sīkas?) drēbes šūdināju pa savam (mazajam!) augumam Biel. 2283. smalka balsīte Kundz. Ve̦c. Stend. 106;

2) fein im Betragen, höflich:
sm. cilvē̦ks U., ein höflicher, feiner Mensch. tâ smalkāki (mehr gebildete) ļaudis runājuot RKr. VIII, 19. skruoderis bij smalks jaunskungs LP. V, 201;

3) sich fein, ausgezeichnet auf etwas verstehend, ausgezeichnet, virtuos :
smalks pe̦ldē̦tājs LP. VII, 941. apbrīnuojami smalks mednieks IV, 25. smalks (abgefeimt) blēdis. - Adv. smal̂ki (*smaļķi > ostle. smaļči Zb. XVIII, 262), fein: smalki samalt. smalki savus linus vērpu BW. 7030. smalki vērpu, biezi audu 7396. meitiņas smalki dzied 552. dziedu smalki (Var.: sīki) 330; ausführlich; genau: izstāsta smalki LP. IV, 80; höflich: sm. runāt U. lapsa gailim smalki labdienu pade̦vusi LP. VI, 272; ausgezeichnet, gründlich: dē̦ls izmācījies smalki par mācītāju LP. IV, 132. licis savu dē̦lu smalki izmācīt VI, 311. šie pie kunga pruojām un apme̦luo (brāli) smalki IV, 77. smalki apzagi III, 29. - Subst. smal̂kums, die Feinheit: latviešu valuodas smalkumus un bagātumu RKr. VIII. 20. smalkumi, Gebröckeltes, feiner Abfall Malm.: ar labību dzīvuojuot vajaga visus smalkumus saslaucīt kuopā Ahs. Nebst smelkne(s), smilkts, smulks (s. dies) zu II. smilkinys "die Schläfe am Kopf", mhd. smelhe "schmal, gering", smelehe "aira flexuosa", s. Būga KSn. I, 264, Zupitza Germ. Gutt. 70, Fick Wrtb. III4, 528, Persson Beitr. 489 und BB. XIX, 267 ff., Walde Vrgl. Wrtb. II, 289 f.

Avots: ME III, 952

sme̦li, seltener der sing sme̦ls Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 617, Lis., harziges Holz Wolm., Muremois, Saikava, Kien, Harz Ronneb. Zu li. smelà "Harz, Pech", slav: smola "Harz, Pech, Teer" und weiterhin nd. smelen "langsam und rauchend brennen" (u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 691 und Fick Wrtb. III4, 528), sowie li. smė̃la "тлѣет", smélti "brudzić się", s. Būga KSn. I, 284, Petersson Wortf. 41 f.

Avots: ME III, 957

‡ sper̂kle,

1) "?": kad zirgs labi iet, tad saka, ka jam laba s. Liepna;

2) = mele">šķiemele 1 Liepna.

Avots: EH II, 548

I spiñdzele Līn., Iw., Grünwald, Nötk., spìndzele ² Kl., Mar., Tirs.,

1) = spindele, die Pferdebremse Tirs.: par mušām . . . nerunājuot, jāpiemin tikai guomeles un spindzeles A. v. J. 1899, S. 491; spiñdzele, die Wespe Tadaiken, Aistern;

2) ausīs spindzeles sit Etn. II, 111, die Ohren klingen;

3) "gaisīga meitene" Nötk., ein flinkes, gewandtes Mädchen:
jaunākā meita ir tāda spindzele Tirs. zu spindzêt.

Avots: ME III, 998

steģere,

1): eine kleine Schlucht im Wald, wo Wasser hindurchfliesst
A.-Schwanb.; "šaura ūdens strēmele, kąs iestiepjas pļavās" Lubn.;

2): "staigna vieta; staigna pļavas strēmele mežā" Lubn.; ‡

3) "?": ar priekšiņu tē̦vu raudu, ar pakaļu - māmuliņ[a]s; sava draudziņa raudāju ar visām steģerēm Tdz. 55480.

Avots: EH II, 575

strē̦mala, = mele">strēmele: saduru vietas jāpārse̦dz ar... šaurām strē̦malām Būvmācība 17.

Avots: ME III, 1088

strĩmala,

1) = strimala 1 C.;

2) = mele">strēmele Schibbenhof;

3) ein hageres Weib von hohem Wuchs Schibbenhof.

Avots: ME III, 1092

I sũrs,

1): auch Grünwald (Zālīte), (mit ù ² ) Nerft, Warkl.;

2): s. kâ apšu miza Salis. s. (grūts) darbs AP. bē̦rnu maize ir sūra maize ebenda. pē̦rnājie milti ir sūri Orellen. mans mūžs ir s. kâ vērmeles ebenda. s. (mit ù ² ) ir sīpuols, rutks, brandeviņš Linden in Kurl. pirts nee̦suot sūra Austriņš Raksti VII, 62. Subst. sũrums: es izvilku ... apiņam sūrumiņu BW. 19800. panest visus sūrumus un grūtumus Orellen. ir gan viens s. (bē̦das), kad zirgi katru pavasari sprāgst Seyershof.

Avots: EH II, 609

svè̦tulĩba*, die Scheinheiligkeit, Bigotterie, Frömmelei V., Dr.

Avots: ME III, 1156

trumelis,

1) trumele Allend. und Salis n. U., trumulis Erlaa und Kokn. p. U., Karls., trumuls PS., ein kegelfdrmiges, blechernes Geschirr zum Wasserkochen, Wassertrommel:
kungs vārīs trumelīti (Var.: kundziņš virs trumulī) BW. 31264;

2) trumēliņš Memelshof, = egle 3, ein hochzeitliches Musikinstrument: dancuodami panāksnieki un vedēji dauzīja trumeļus gar dziedriem, ka žvadzēja vien. trumelis - kuoks ar dzingstuošām misiņa lapiņām - bija vai ik˙vienam puisim līdz RKr. XVI, 245. situ trumēliņu tautu galda galiņa VL. aus Memelshof. Beruht wohl auf einem nd. *trummel "Trommel".

Avots: ME IV, 246

‡ vel̃mieres FBR. XII. 15, = vērmeles I.

Avots: EH II, 769

vērmedes Manz., = meles%20I">vērmeles I: tie (=grē̦ki) ir tavai sirdij rūgtāki nekâ vērmedes un žultis Manz. Post. III, 120. Aus dem mnd.

Avots: ME IV, 563

vẽrmẽles (unter vẽrmeles I): auch AP., Ramkau, (mit ḕr ² ) Meiran.

Avots: EH II, 776

vẽrmiêlas Ps., = meles%20I">vẽrmeles I.

Avots: ME IV, 563

‡ viltin, = vilšu: v. vilta līgaviņa BW. 13504, 1. v. krāpts kumeleņš 13504, 3.

Avots: EH II, 785

virkš! Interjektion, bezeichnend das Geräusch, das beim Reissen von Stoff entsteht: (suns) ieķeras ūzās un virkš! izrauj . . . strēmeles Kaudz..Izjurieši 219. virkš! kartūns plīst Apsk. v. J. 1903, S. 654.

Avots: ME IV, 606

II virva: mit ìr ² Fest., Tdz. 36810 (aus Mēmele), 58841 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 789

zĩmala AP., C., PS., N. - Wohlfahrt, Nötk., zìmala ² Pilda, zîmala ² Karls., zīmala Erlaa, Grünw., zĩmaļa Adiamünde, A. - Ottenhof, Bauske, Frauenb., Grob., Jürg., Līn., N. - Salis, Peb., Rutzau, Salis, Ulpisch, Wandsen, Widdrisch, zìmaļa ² Fehsen, Fehteln, Gilsen, Grawendahl, Kalnemois, Lubn., Pilda, Stockm., Stomersee, zîmaļa ² Dond. n. FBR. V, 134, zīmaļa U., Spr., Bers., Burtn., Erlaa, Kokn., Kosenhof, Lappieŗ Lennew., Lenzenhof, Lindenberg, Mar., Nauksch., N. - Peb., Ruj. Thorney, Sauken, Schujen, Schwanb., Serbigal, Smilt., Wenden, Wesselshof, Zebrene, zîmele ² Dond., zìmule ² Oknist, zìmuļa ² Prl., Demin. zīmalīte Ulanowska Łotysze 13, eine Kuh mit einem Zeichen (auf der Stirn): guotiņ, mana zīmaliņa (Var.: zīmaļiņa), ze̦lta zīme pierītē! BW. 29031. šķir... zīmuotas guoves: zīmuļa, dūmaļa...! 28955. kur manas guosniņas: zīmaļa, raibaļa...? 16464. dūmainā zīmaļa Vēr. II, 1039. In Nötk., werde auch ein Mensch mit einem Zeichen oder Fleck auf der Stirn zīmala genannt.

Avots: ME IV, 734

žuôbele: (lietum līstuot) ž. (mit "uõ") te̦k (= nuo jumta malas piles te̦k) Dond.; "= šķiemele 1" (mit uõ) Lems.

Avots: EH II, 823