Paplašinātā meklēšana

iẽsārts [C., Schujen, Nigr., Bauske, ìesārts Arrasch, Trik., iêsārts ² Ruj., Selg., Wandsen, G. - Essern, ìesārtans Trik., ìesārte̦ns C., Mar., Schujen, Serben, Wenden, Druw.], rötlich, ins Rote spielend: es lūkuojuos uz mitrajām, iesārtajām sķēlītēm Vēr. I, 1391. [uogas jau iesārte̦nas; drīz tās varēs ēst Jürg.]

Avots: ME II, 62

pasā̀rts, ziemlich sā̀rts: pasārti vaigi.]

Avots: ME III, 96

sar̂kansārts, rosenrot: nuoiet saule sarkansārta VL. kâ blāzmu jaunību re̦dzu austam sarkansārtu JR. V, 73.

Avots: ME III, 721

sārtinsārts, sārtsārts, rosenrot: sārtinsārti vaigi Druva I, 194. sārtinsārts iedegsies rītausmas sārts R. Sk. I, 122. sãrtsārtās ruozītes Vēr. II, 235.

Avots: ME III, 807

I sãrts: auch Lemb., Ziepelhof, (mit ā̀r) Kolberg, Morizberg, Trik., (mit âr ² ) AP., Dobl., Kegeln, Orellen, Salisb. (unbek. in Borchow, Kalnemois, Liban, N.-Laitzen, Oknist): vakara pusē sārtas debesis AP. - Subst. sārtums: ābuoliņa sārtumā BW. 4510 var. aplauzīja ruozēm zarus, nuobraucīja sārtumiņu 6445, 1 var.

Avots: EH II, 473

I sãrts Biel., Tr., Dunika, Siuxt, sā̀rts ² Kl., sā̀rts C., Wolm.; PS., Arrasch, Jürg., Ermes, sârts ² Ruj., Lautb., Dond., Wandsen, Selg., Deg., rot (im Gesichte U.); frisch aussehend U.: sārti vaigi, rote Wangen U. sārta blāzma Aps. III, 21. sārta kâ zemēņu uoga Birk. Sakāmv. 31. - Subst. sãrtums, . sā̀rtums ² Prl., sā̀rtums C., die Röte; frische Farbe U.: kauna sārtums Jaunības Dr. 1902, S. 133. jāiet vakara sārtumam pretim LP. V, 36. Wohl zur Wurzel von sarks (s. dies), li. serbentà "Johannisbeere", r. соробалина "Hagebutte", сорóга "Rotauge", la. sorbus "der Vogelbeerbaum", schwed. sarf "Rotauge" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 499 (mit Literatur), Būga KSn. I, 21 und 281, sowie Lidén Tochar. 142.

Avots: ME III, 807

II sãrts: auch Salis, Ziepelhof, (mit àr) Morizberg, Trik., (mit âr ² ) AP. (unbek. in Oknist, Saikava), ein grosser Scheiterhaufen (bes. die brennende Rodung) Salis: kad līdumu nuosvile̦nāja, tad nesadegušuos kuokus krāva sārtuos - kur vienam kuokam re̦zgalis, tur uotram tievgalis; sārtu vēla pa tām vietām, kur vēl zaļa zāle bij palikuse Ramkau; "ce̦lmu vai akmeņu guba" Zvirgzdine: ce̦lmus, kad izgriêž, liek sārtuos.

Avots: EH II, 473

II sãrts Dond., Wandsen, Lautb., Jürg., Arrasch, Karls., C., WoIm., PS., sā̀rts ² Kl., Domopol, sā̀rts Ermes, ein Scheiterhaufen, ein Holzhaufen zum Verbrennen U.; ein Haufen überhaupt: ce̦lma atliekas, kas gruzda vēl sārtā JR. IV, 158. žagaru sārti sakŗauti LP. V, 340. gunskurā kvēluo sarkans uogļu sārts Vēr. 1, 1157. vērši gulēja sārtā, - gaļa sevim, āda sevim Pas. IV, 164. cilvē̦ki sakrita sārtā Domopol. labības sārts (= pants

3) Meiran. tur stāvēja sārti burtnīcu un grāmatu kaudzes Vēr. I, 1304. ādas muciņa uz kaula sārta (Rätsel) RKr. VII, 1301. - sārtiem, im Haufen
U.: lieli kungi tâ nedzēra, kâ dzeŗ mani bāleliņi: sārtiem skrēja biķerītes pa galdiņa galiņam BW. 19709. Wohl zu sērt (s. dies), gr. έ'ρμα "Ohrgehänge", la. serere "fügen, reihen, knüpfen", air. sreth "Reihe, strues", an. sørvi "Halsband aus aufgereihten Perlen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 499 f.), s. Leskien Nom. 532 und Būga Aist. St. 165.

Avots: ME III, 807, 808

sãrtsmulgs, rosig und zugleich (von der Sonne) eingebrannt: sārtsmulgā seja bālē Janš.

Avots: ME III, 808

sārtspārnĩtis "краснокрылка" Dr.

Avots: ME III, 808

sārtstumburaîns, einen roten Stamm habend: sārtstumburainas priedes Vēr. II, 1158.

Avots: ME III, 808

‡ ugunssārts Janš. Dzimtene III, 333, ein angezündeter Scheiterhaufen.

Avots: EH II, 712

‡ apskave*, die Einfassung, der Rahmen (?): izškīdusi viņas ģīmetnes a. J. Sārts Daugava 1933, S. 977.

Avots: EH I, 113

‡ drekselîgs,

1) "aušīgs" AP.;

2) "?": ātrs un d. Sārts Daugava 1935, S. 195.

Avots: EH I, 332

‡ ē̦naine,

1) ein beschatteter Ort
Geistershof, Preekuln: labības šķūņa ē̦nainē Sārts Daugava 1934, S. 687;

2) eine Laube
AP.

Avots: EH I, 372

‡ mārstît "?": Mārcis atturīgi mārstīja ruokas Sārts. Daugava 1934, S. 800. Vgl. marstîtiês.

Avots: EH I, 793

‡ mežnuora Sārts Daugava 1934, S. 678, eine im (oder am) Walde gelegene nuora.

Avots: EH I, 805

‡ naikšķuôtiês "?": naikšķuojuoties (= niekuojuoties?) ar zīmuli dīkā stundā Sārts Daugava 1936, S. 487.

Avots: EH II, 3

nùokãrtît: šuodien nuokārtīja ... ē̦kas jumtu Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 10.

Avots: EH II, 53

‡ nuoraidîgs, abweisend: viņš nuoraidīgi pakratīja galvu Sārts Jaun: Ziņas 1938, № 22. viņš man nuoraidīgi atbildēja Heidenfeld.

Avots: EH II, 79

‡ nuorũzâts Frauenb. "sārts, nuotvīcis": n. ģīmis.

Avots: EH II, 83

‡ nùosvirkstêt, aufknistern: sē̦rkuociņam nuosvirkstuot Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 65.

Avots: EH II, 94

‡ nùotrĩsinât,

1) = nùotrĩcinât (wo?);

2) = nùostirinât 2: putniņš nuotrīsināja spārnus Heidenfeld, Trik. jē̦rs mirdams kājas vien nuotrīsināja Bērzgale, Grawendahl, Korwenhof, Serbig., Sessw., Sissegal. Refl. -tiês, = ‡ nùotrĩcinâtiês C., Grawendahl, Heidenfeld: Ede nuotrīsinājās Sārts Jaun: Ziņas 1938, № 60.

Avots: EH II, 101

‡ padraišķîtiês Saikava, Schwitten, padraišķuôtiês C. (mit ài), Sessw., Zögenhof, = padràiskâtiês: pa ... ceļu ... padraišķuodamās nāca Maija ar Elzu Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 42.

Avots: EH II, 128

‡ patrušâtiês "?": saimnieks neē̦rti patrušājās Jaun. Ziņas 1938, № 17. viesis neē̦rti patrušājās sēdeklī Sārts Daugava 1939, S. 305.

Avots: EH II, 183

‡ pavīvinât vijuoli, ein wenig geigen Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 6.

Avots: EH II, 191

‡ piekuore "?": dzirnavu ȩ̄kas piekuorē ūbēja baluoži Sārts Druvas san 58.

Avots: EH II, 257

pìeraût,

1): piens vāruot piededzis nav, bet katla dibȩnā ir gan jau pierauts PV.;

2): in grosser Menge pflücken:
pierauj tuos veselības ābuolus! Pas. VII, 269; ‡

5) zur Genüge od. in grosser Menge reissen, ziehen, pflücken:
tu itās zâles pieraun un patrin labuo aci! Pas. IV, 21 (aus Ružina). lai būtu... pierautas... buļbas Veselis Cilv. sac. 122; ‡

6) hemmen, bändigen:
pamanījis viesi,... viņš drusku pierāva suoli Sārts Druvas san 58; ‡

7) "(der Reihe nach) aufzählen"
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 93. Refl. -tiês,

1): sievas... pierāvās pie māju mūŗiem Jauns. J. un v. 44.

Avots: EH II, 267

pìesãtinât, Refl. -tiês: tȩlpa piesātinājusies skābȩniem... tvaikiem Sārts Druvas san 45.

Avots: EH II, 270

‡ pìesmaržuôt, = pìesmar̂šuôt: skalbēm piesmaržuotā istabā Sārts Druvas san 6.

Avots: EH II, 272

‡ pìestrēdzinât, sich ganz anstauen machen: izjukušie pluosti piestrēdzināja upi līdz grīvai Sārts Druvas san 35.

Avots: EH II, 274

‡ pìetrīsêt, zitternd berühren (mit dem Objekt im Dativ): vaigam pietrīsēja mīkstu matu spruodziņa Sārts Dravas san 114.

Avots: EH II, 277

pìetver̂t, Refl. -tiês: "pieķerties" PlKur.; Vilijai šādi skaistuļi nepietvērās Sārts Druvas san 88.

Avots: EH II, 277

‡ plakne "?": kalna p.... ir uoļaina. Sārts Druvas san 25.

Avots: EH II, 282

plañdît Bauske, Behnen, Wandsen, -u, -ĩju,

1) tr., breit machen
U., ausbreiten, aufbauschen AP.: vējš planda uguņus JR. IV, 159. vēji lē̦nāk māsu buŗas plandīs U. b. 93, 69. ruokas, kājas plandīdama BW. 34487;

2) (von einem
*plandēt?) schweben: tauren[i]s ... pār druvu pland (?) klusi Druva I, 1210. krē̦slas debess ze̦mu pāri pland(?) Duomas III, 46. Refl. plandîtiês Lin., plàndîties ² Warkl.,

1) sich breit machen, sich bräsen:
ne tā mana līgaviņa, kas priekšā plandījās; tā bās mana līgaviņa, kas nuo manis bēgšus bēdza VL. aus Durben. citām jāja precinieki, es priekšā plandījuos BW. 7918 var. - In Gr.-Essern plandīties , priekšā kaut kam stāvēt";

2) plandîtiês Turlau, sich blähen, sich ausbreiten, wallen, sich bauschen (von Gewändern)
Neu-Wohlfahrt, Dricē̦ni, Grünw.: debess malās klusi plandījās sārts atspīdums Vēr. I, 63. pūt, vējiņ, maguonēs, lai lapiņas plandījās! BW. 13490. luogs stāv atviru, un aizkars viegli plandās MWM. VI, 836. plāndāties, mēļu svārki! BW. 1491. Als ein Lituanismus resp. Kuronismus nebst plenst zu li. išplindęs "dünn" (vgl. auch išsplenda "wird breiter", wozu Leskien Abl. 339) und (wenn mit d aus dh) mhd. flander, schwed. flundra "Flunder", ndl. vlonder "dünnes Brett".

Avots: ME III, 318, 319

‡ II plāniņš "?"; saimniece cȩp plāniņus vakariņām Sārts Daugava 1936, S. 598.

Avots: EH II, 288

plâvât,

1): prieka asaras plāvāja vȩcā vīra acīs Sārts Druvas san 143; "izplūst": šam bij žults sākuse p. Saikava;

2): asā vējā seja plâvā Trik.; ‡

4) auf dem Wasser treiben Infl.,
(mit à ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84, Kaltenbr.: plāvā mani mateņi pa... jūru Tdz. 55900. (fig.) plāvā muna valuodeņa kai laičine pa ūdini 35820. dēļi plāvā pa dīķi Kaltenbr. kurpes plāvā pa ūdini Jauns. Raksti VIII, 340. - Zur Bed. vgl. auch nùoplāvât.

Avots: EH II, 289

plederêtiês,

1): pār atvariem plȩdȩrȩ̄damies ("?"), daži (scil.: pluostnieki) aizvēra acis Sārts Druvas san 35.

Avots: EH II, 289

‡ plȩznains, mit Schwimmhäuten versehen (?): ar plȩznaina dzīvnieka kāju Sārts Daugava 1934, S. 673.

Avots: EH II, 292

plīšķêt: lij, ka plìšķ ² vien Sonnaxt. skrien pa ūdeni, ka plīšķ vien ebenda. plīšķēja lāstȩkas Sārts Druvas san 169. puišiem pīckas plīšķ BW. 30049, 3. ‡ Refl. -tiês, klatschend schallen: kas tur plīšķies? Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89.

Avots: EH II, 298

I ràišus ² : e̦sam kâ r. pasaulē izlaisti zirgi, kam līdz mūža galam jāmācās labāk pa vagu staigāt Sārts Str. 31.

Avots: EH II, 351

‡ ratvirsis, der Wagenkorb (?): pačamdīja ... ratvirsī Sārts Druvas san 183.

Avots: EH II, 355

‡ rē̦gains, gespensterhaft; strautmalas kailie kuoki paradījās rē̦gaini Sārts Str. 219. kuopš tās rē̦gainās nakts Jaun. Ziņas 1938, № 75. rē̦gainās pārduomās Druvas san 28.

Avots: EH II, 369

‡ režģīgs, verworren: nuogrima režģīgās pārduomās Sārts Str. 207.

Avots: EH II, 368

‡ ričains, mit ausgefahrenen Wagenspuren: ... nuogrìezās sāņceliņš, r., ... smilgām apaudzis Sārts Str. 6.

Avots: EH II, 370

‡ riežains "?": zem riežainas vīksnes Sārts Str. 261.

Avots: EH II, 380

rîtàusa* Wid., rîtàusma*, die Morgenröte: pirmā rītausa blāzmuojas pār pasauli Vēr. 236. ledegsies rītausmas sārts R. Sk. I, 122.

Avots: ME III, 540

ruôcîgs ² , ‡

2) "?": ruocīga cilvē̦ka izskats Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 70.

Avots: EH II, 391

I rūsaîns,

1): r. nazis Sārts Str. 62. (fig.) nuome̦tami rūsainie aizspriedumi 318; ‡

2) eisenoxydhaltig:
rûsaina ² zeme Iw.; ‡

3) "?": ar vecuo spanni es nuotaisuos dikti rûsains ² Kand.

Avots: EH II, 389

‡ rũzganīgs Siuxt "iesārts": plaukšņas ir rūzganīgas.

Avots: EH II, 390

II saaûst, Refl. -tiês,

1): (dzija) rupa bija savē̦rpta, rupa sasaaude Kaltenbr. (fig.) istabā saaudās ar˙vien biezāks mijkrēslis Sārts Str. 119; ‡

2) viel für sich fertigweben:
ziemā viņa bija krietni saaudusies, - uotrkārt kuplāks sacēlies pūrs Sārts Druvas san 272.

Avots: EH II, 395

sabràukt,

2): s. ratus, zirgu Linden in Kurl. par daudz sabraukti ritiņi Kaltenbr.;

3): trīs reizes sabrauču Kaltenbr. n. FBR. XVII, 74. Jē̦kabs sabrauca vairākkārt ... Austriņš Raksti VII, 228;

4): Agna braukā ar motociklu, bet kuo ir sabraukusi? Sārts Str. 295; ‡

5) (einen Weg) einfahren:
nesabrauktie ceļi drīz vien pārvērtās par dūkstīm Jauns. Raksti III, 397; ‡

6) zusammenschieben:
ar ruoku s. skaidas vai naudu kuopā Dunika, Kaltenbr., Rutzau; ‡

7) zurechtstreichen
Dunika, Rutzau; s. matus uz augšu (ar ruoku). ‡

8) "?": kad linsē̦klām nuoņemj knatājus, tad par jaunu uzcē̦rt, un tad brauc atkal, kamē̦r sabrauc puoļas smalkas AP. Refl. -tiês, ‡

6) fahrend erreichen:
sasabrauču šautru mežu VL. aus Pilda FBR. XIII, 61; ‡

7) "?": meitas reizes trīs sabraucās uz sukām, bet ir tad nesasukāja Saikava.

Avots: EH II, 397

sabriêdinât (unter sabriêdêt),

1): riteņus s. Janš. Līgava II, 39, Saikava; ‡

2) zusammenquellen machen, verdichten:
dienā atkusnis, un naktī sabriedināts sniegs jau labprāt nē̦sātu ... zirga pakavu Sārts Str. 49.

Avots: EH II, 398

‡ sadejuôt,

1) tanzend sich versammeln:
visi sadejuoja tur kuopā;

2) eine gewisse Zeit hindurch tanzen:
s. līdz pusnaktij;

3) beim Tanz miteinander harmonieren:
jauki (scil.: ir) ar tevi s. Sārts Druvas san 114.

Avots: EH II, 402

saduõmât, ‡

2) = ìecerêt: tā bij saduomājuse šuo, bet šis nelikās par šuo ne zinis AP. Refl. -tiês,

1): apsē̦dusies uz akmens un saduomājusies par tuo baznīcu Skalbe Raksti V, 27; ‡

2) denkend sich überanstrengen:
tu esi pārāk saduomājusies Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 73.

Avots: EH II, 405

‡ II sadrasêt, = sabràukt 1 (?): tev sadrasējuši precinieki Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 72.

Avots: EH II, 403

‡ sadudinât "?": kungi atkal kaut kuo sadudināja savā valuodā Br. Zeme 1939, № 92, S. 2 (ähnlich Sārts Str. 261).

Avots: EH II, 404

‡ sadūŗuôt, (die Finger) zu einer Faust krümmen: sadūŗuotie pirksti iztaisnuojāš Sārts Druvas san 4. Refl. -tiês, sich zu einer Faust krümmen (von Fingern): pirksti sadūŗuojas Sārts Druvas san 64.

Avots: EH II, 405

sadur̃stît, ‡ Refl. -tiês, stocken (perfektiv): Maņa sadurstās durvīs. viņa nezina, kuo man teikt, kuo nē I. Kalnāre Aktrise Ragārēs 105. kājas nedaudz sadurstījās, kâ izbrīnā apstinga J. Sārts Daugava 1939, S. 301. "nē, es tā˙pat duomāju", viņs sadurstījās, "ak tâ, es tuomē̦r duomāju drusku citādāk" 304. viņa sadurstījās un labprāt būtu aizgriezusies Aīda Niedra ebenda 531.

Avots: EH II, 405

‡ sagliemêt, = saglietêt, saglumêt: zeme sagliemējuse nuo slapņuma Warkl. nuo grāvja malām ... sūcās ārā rāva. dažādi lipīgi sagliemējumi Sārts Daugava 1934, S. 685.

Avots: EH II, 408

‡ sagreizinât, schief machen; verzerren: līdz nejēdzībām sagreizinātus attē̦lus Sārts Str. 173.

Avots: EH II, 409

sagreizt: sagreizis ... pirksts Sārts Druvas san 103.

Avots: EH II, 409

saguldît (unter sagùldinât),

1): Jānīt[i]s savus Jāņa bē̦rnus ābuolā saguldīja Tdz. 53917; ‡

2) (viel Geld) anlegen:
mēs tak visu naudu nesaguldīsim tais māla bedrēs Sārts Str. 95.

Avots: EH II, 411

I sajàust: sajaužuot klēpī ne̦sta stàva kairi Sārts Druvas san 118.

Avots: EH II, 414

sakâpinât, ‡ Refl. -tiês, sich steigern: interese sakāpinājās Sārts Str. 196.

Avots: EH II, 416

sakàuninât: (fig.) gaisma viņa acis sakaunināja Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 65.

Avots: EH II, 416

saklaigât, ‡ Refl. -tiês, einander laut zurufen: mazu cilvēciņu saimīte tur saklaigājās kuopus ar pavasaŗa putniem Sārts Druvas san 272.

Avots: EH II, 417

sakùopt,

1): steigusies uz kūti s. guovi Veldre Dēli un meitas 24 (ähnlich in Frauenb.). s. slimnieku Jürgens 170. tē̦vs ... sakuops sava bē̦rna atliekas Dünsb. Vecie grieķi II, 41. laikus sakuopa vakara suoli Anna Dzilna 71. ar asu lemesi sakuopšu ve̦ctē̦va zemi Sārts Str. 104. rudeni visi caurie pasekņi sakuopjami (aizmūrējami) Frauenb.;

2): labību s. (salikt gubās) AP. Refl. -tiês,

2): kamē̦r nu vēl sakuopsies, būs jau nakts klāt Orellen;

3): "Matvijs" ME. III. 661 zu verbessern in "Matvejs".

Avots: EH II, 422

‡ samarstît (?) "?": samarstīja (für samastīja?) ruokas Sārts Daugava 1934, S. 680.

Avots: EH II, 429

‡ II same̦rguôt "?": krustu šķē̦rsu same̦rguotas kāpnes Sārts Druvas san 39.

Avots: EH II, 430

samĩdît, ‡

2) (Korn) trampelnd ausdreschen
Iw.: rudzi bij pa dižuo pusi (= pa lielākai daļai) samīdīti. Refl. -tiês, ‡

2) eine Weile hin und her treten (?):
Zaiga atkal samīdījās maurā Sārts Druvas san 143.

Avots: EH II, 431

‡ sãņceliņš, der Seitenpfad: pa kreisi nuogriezās s. Sārts Str. 6.

Avots: EH II, 471

sanĩkt,

1): auch AP., (mit ì ² ) Heidenfeld, Sonnaxt; s. ar veselību, erkranken
Diet. tē̦vam veselība bija sanīkusi Jauns. J. un v. 170. ē̦ka gāžas, sanīkusi Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Gebäude"); ‡

2) eine gewisse Zeit hindurcn quienen:
sanīcis ilgi Pas. XIV, 331; ‡

3) sich (ein wenig) verfeinden, sich verzanken
Barbern n. FBR. XVIII, 14, Linden in Kurl. (mit ì ² ): sarājāmies un brīdi bijām viena pret uotru sanīkušas Janš. Dzimtene V, 210. tie ir savā starpā sanīkuši, die haben sich entzweit Diet. Napoleons ļuoti sanīka ar savu radinieku Pēt. Av. IV, 185; ‡

4) ärgerlich (verstimmt) werden:
viņa bija tikai drusku sanīkusi par tuo Sārts Str. 18 (ähnlich 193). ‡ Subst. sanīkšana, das Erkranken: aizbildinādamās ar mātes sanīkšanu Janš. Līgava I, 473.

Avots: EH II, 433

‡ sāņte̦ka "?": viņi gāja par gŗāvainuo sāņte̦kas krastu pretī straumei Sārts Str. 72.

Avots: EH II, 471

sārds, = sārts, der Holz-, Scheiterhaufen: kas vēlēja jums sārdu kraut? Rainis; sā̀rds ² Warkl., Schwanb., = zārds (labības). Aus sārts + zãrds?

Avots: ME III, 806

sārķis,

1) ein Fuchspferd
U.;

2) f. sãrķe, eine rote Kuh Sussikas.
Falls mit U. auf sārts "rot" zu beziehen, ursprünglich kurisch (nom. s. *sārtis, gen. sārķa); vgl. aber auch sarks.

Avots: ME III, 806

sarks, sar̂kš ² Sassm., etwas rötlich Sassm.: sarki (Var.: sārti) vaigi BW. 11156, 1. kam, saulīte, sarka lēci? VL. aus Rutzau. Wohl zur Wurzel von sārts "rot" (vgl. Būga KSn. I, 21 und 281) u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 499); zum Suffix vgl. z. B. li. pìlkas "grau" Das -š in sarkš etwa nach zaļš "grün".

Avots: ME III, 721

‡ šārmuôt "?": dzirnu rūcieni šārmuoja ausīs J. Sārts.

Avots: EH II, 624

‡ sārns Diet. "= sārts".

Avots: EH II, 472

‡ sārtns "tāds, kam sārtne" Vīt., rosig: seja kļuva ar˙vien sārtnāka Sārts Str. 93.

Avots: EH II, 473

sarūkt, Refl. -tiês: ar manu tē̦vu tâ sarūcās, ka ... Sārts Str. 90. vie˙nādi dzīvē iznāk sarūkšanās Seyershof.

Avots: EH II, 444

‡ sasarcinâtiês, = sasar̂kt: abi sasarcinājušies pat˙laban dejuoja J. Sārts Br. Zeme 1940, № 125, S. 2.

Avots: EH II, 445

sasist,

1): uz reiz sasituši bungas (haben die Trommel geschlagen)
Pas. XV, 406. s. (zusammenstellen) istabā iene̦stus stāvu kuokus Ar. audums nesasists (mit der Kammlade nicht fest angeschlagen) Saikava;

2): pē̦rkunis sasit ("saspeŗ") Linden in Kurl.; ‡

3) durchprügeln:
paguva mietus un sasita dē̦lu Pas. XII, 442, viņa laikam sasita bē̦rnus, juo tie sāka stipri kliegt Jauns. Raksti III, 83; ‡

4) durch Schlagen bewirken:
paēdis nedrīkst sist karuoti pie bļuodas malas, juo tad var s. badu Lubn. Refl. -tiês,

2): šie nee̦suot vis laulāti, bet sasitušies kuopā dzīvuojuot Sārts Str. 302; ‡

4) sasasitu plaukstiņām BW. 8190, ich schlug (mir) die Hande zusammen;
‡

5) (in einer gewissen Menge irgendwohin) schlagen (intr.):
Mārtiņam asinis sasitās vaiguos A. Upītis Laikmetu griežos II, 166.

Avots: EH II, 446

saskanêt,

1): glāzes saskanēja, un visi dzēra Blaum. Raksti IV ⁵ (1937), 64. zvani vien saskanējuši ... pagalmā Sārts Druvas san 274; ‡

3) klingend (schellend) sich irgendwo zusammen mit anderen einfinden (?):
saskanēja, sazvadzēja zābakaini precinieki VL. aus Daudsewas FBR. XVII, 161. ‡ Refl. -tiês, = saskanêt 1 (?): jau sasaucas vēji, jau saskanas liesmas Skalbe Raksti I (1938), 159.

Avots: EH II, 447

saskatît, Refl. -tiês, ‡

2) lange od. intensiv ansehen:
nav labi, kad uz tādām drausmu vietām saskatās. rādās sapņuos ... Sārts Druvas san 95.

Avots: EH II, 447

‡ sašķautņuôtiês "?": seja bija kļuvusi vēl cietāka, pat vaigu apaļumi gatavuojās s. Sārts Druvas san 98.

Avots: EH II, 453

sastaĩgât,

1): hingehen:
cikam vecītis sastaigāja uz muižu, tikam ... Pas. X, 147 (aus Lettg.; ähnlich XV, 275);

2): sē̦tmalīši sastaigāti (festgetreten?)
plikajām kājiņām BW. 4535, 3; ‡

3) gehend ermüden (tr.)
Dunika: sastaigātas kājas. Refl. -tiês, ‡

2) einander besuchen:
senāk kaimiņi sastaigājušies draudzībā Sārts Str. 99. ar tiem pat nevēlējies s. Anekd. IV, 293.

Avots: EH II, 450

sastaruôtiês,

1): die ME. III, 745 gegebene Bed. ist sehr fraglich; ‡

2) s. ar ..., einander entgegenstrahlen:
viņu acis sastaruojās ar līksmajām sveču liesmām Sārts Druvas san 7.

Avots: EH II, 451

‡ sastiebruôt,

1) Halme treiben (perfektiv):
labība jau sastiebruojusi Ekau, Grünw.;

2) mit Binsen vollwachsen:
pārtīrīja grāvjus, kas bija sastiebruojuši Sārts Str. 243.

Avots: EH II, 451

‡ satrauksme, die Erregung: jutekļu satrauksmē Veselis Jaun. Ziņas 1940, № 100, S. 2. viņa nuonāca arvien kairākā satrauksmē Sārts Str. 74.

Avots: EH II, 457

I savažuôt,

1): auch Erlaa; ‡

2) fesseln:
brīvību, kuo ne˙kas nespēj s. P. Rozītis Jaun. Ziņas 1936, № 286. viņš stinga kâ savažuots Sārts Str. 332.

Avots: EH II, 463

I saver̂kšķinât: ve̦ctē̦vs brīžiem saverkšķināja kruokainuo sejas ādu Sārts Druvas san 26.

Avots: EH II, 465

savižņuôt: savižņuojis ūdens Sārts Str. 214.

Avots: EH II, 466

sazmaûgt ² : nesazmaudzatna maiglēs Sārts Str. 281.

Avots: EH II, 468

‡ II sḕ̦rsns ² Heidenfeld "sārts" (von der Gesichtsfarhe).

Avots: EH II, 483

skaudrs,

1): skaudri paskatīdamās Ciebai acīs Janš. Līgava I, 204. izmanīdami viņas skaudruo prātu Rūžu Kr. 8. dzirkstuošas, skaudras pakavu sasišanās skaļums Jürgens 41; ‡

2) "?": centrāltirgus skaudrās kuores Sārts Jaun. Ziņas 1938, No 22. (sē̦rmuokšļi) auga, skaudri sliedamies pret sauli Vindedze 164. vē̦ruoja tāli un skaudruo debesi (skaidrā, aukstā laikā) 208. viņš skaudri un žigli nāca pie viešņas Anna Dzilna 173. ‡ Subst. skaudrums, die Schärfe:
tiem izdziest sejās cietais s. A. Grīns Dvēseļu putenis I, 228. Zur Etymologie s. auch E. Fraenkel Studi balt. VI, 105 f.

Avots: EH II, 502, 503

‡ šķavuôt Pas. VIII, 356, Sārts Druvas san 88, = šķavât.

Avots: EH II, 629

‡ šķieznuôt, aus einzelnen Fasern einen Faden machen (?): linu kuodeļu šķieznuodams, ve̦ctē̦vs mēdzis vīt auklas Sārts Str. 84. Refl. -tiês, sich in Fasem zerteilen: dūmi šķieznuojās Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 62.

Avots: EH II, 641

šķilde̦ns "?": žē̦lums ... pieauga š. Sārts Str. 297. acis iespīdējās aiz stikla plāksnītēm šķilde̦ni: "kâ gan jūs tâ drīkstat ieduomāties?" 308.

Avots: EH II, 635

skubîgs,

2): auch (eilig)
Pampeln, Rutzau, Schrunden, (flink) Dunika, Nötk.: s. zirgs Aahof, Grawendahl, Meselau, Raiskum, Selsau, Sessw., Stom. skubīgi (adv.) vedināja tuo ārā Sārts Druvas san 76.

Avots: EH II, 514

slapsts,

2): naktī te nu nāk kâ s. Sārts Druvas san 228.

Avots: EH II, 520

slìedêt: nedrīkstēs s. savas te̦kas Sārts Str. 105.

Avots: EH II, 527

‡ smailgalis, ein mit einem spitzen Ende versehener Gegenstand: s. nazis Sārts Druvas san 178.

Avots: EH II, 532

‡ sme̦lgns "?": Ēriks sme̦lgni sarāvās Sārts Sējējs 1938, 956.

Avots: EH II, 535

‡ smidzeklis, die Brause (?): netrūks arī caurumainā smidzekļa, kādu Ēriks bija redzējis ..., staigādams pilsē̦tas pirtīs Sārts Str. 220.

Avots: EH II, 537

‡ smurkstêt "?": rubenis smurkstēja katlā Sārts Druvas san 79.

Avots: EH II, 541

‡ šņāceniski, Adv., zischend: dažu balsienu viņa izgrūda pār lūpām š. Sārts Str. 201.

Avots: EH II, 652

II spala,

1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77, Kalupe, Warkl., (Messerstiel)
AP., Fest., Oknist, Sonnaxt, (Handhabe der Sense) Kaltenbr., (Handhabe des Pfluges) Saikava, (Handhabe der Sichel) Ramkau: līdz spalai iegrūda viņam ... sānuos savu ... nazi Skalbe Raksti IV (1938), S. 274. tutens, kura s. bij apšūta ar plānu ādiņu Vanagu ligzda 136. Ivara pirksti žņaudza arkla spalas Sārts Druvas san 30; ‡

2) der Schlüssel (den man ins Schlüssetloch steckt)
Döbner, (spaliņa) AP., Saikava; spaleņa "tā atslē̦gas daļa, kas paliek nuoslē̦dzuot pie durvīm" Warkl.

Avots: EH II, 545

‡ spiedzenisks (Neoiogismus?), = spiedzîgs: ļuoti smalku, spiedzenisku balsi Sārts Str. 122.

Avots: EH II, 554

‡ spītulis, ein Trotzkopf: būsim vienu spītuli izmācījuši par cilvē̦ku Sārts Str. 172.

Avots: EH II, 554

sprakšķinât, = sprakstêt: sārts sprakšķina juo muoži Jaunības dzeja 59. ciemi sprakšķinās (werden prasselnd brennen) A. v. J. 1899, S. 14. Refl. -tiês, prasseln MSil., (mit -kši-) Nötk.; krachen machen, knistern machen Smilten, Mar.: puikas pa kaktu sprakšķinās.

Avots: ME III, 1009

spraude, ‡

2) ein Leuchter (für Kerzen)
A. Upītis Laikmetu griežos I, 212; ‡

3) eine Nadel zum Einstecken:
nuo apkaklītes viena stūŗa uz uotru izdurta misina adatina. arī tādu spraudīšu nemanīja zem citu pasažieru zuodiem Daugava 1934, S. 796. izskatīgāk iedara matu spraudi Sārts Str. 56; ‡

4) spraudīte, eine Reisszwecke.

Avots: EH II, 556

sprē̦ga, ‡

4) "?": nemiera spre̦gas (Funken?)
Sārts Str. 195.

Avots: EH II, 558

sprē̦gains

1): uošlapiņas bij tādi sprẽ̦ge̦ni kartiņi, - ar sasprāgušu mizu Seyershof;

3) "?": (Līze) nebija vairs tik sprē̦gaini (= sprē̦gani 3?) valuodīga Ciema spīg. 187. lejup gāzās straume, pret akmeņiem spre̦gainas (sprühende?)
šļakatas sizdama Sārts Str. 213.

Avots: EH II, 558

springt,

2): meičas springa uzmanībā Sārts Str. 21.

Avots: EH II, 560

‡ stiprruocis, jem. mit starken Händen od. Armen: atgadās pat stiprruoča vīrietim Sārts Druvas san 53.

Avots: EH II, 580

stùokuôt ² : augu dienu stuokuoja tvaika mašīna Sārts Str. 289 f.

Avots: EH II, 598

suluôt: lai suluoja pīrādziņi BW. 8117 var. Refl. -tiês: priekšnamā suluojās stipri salijis ... mētelis Sārts Str. 196.

Avots: EH II, 602

‡ šūpains "?": līdzās ... bērzs, šūpainas zaru bārkstis pār ceļu nuokārdams J. Sārts Daugavas gada grām. 1937, S. 49.

Avots: EH II, 659

svir̃kstêt,

1): svirkstēja rugāji ap ... kājām Sārts Druvas san 140.

Avots: EH II, 619

‡ tampât "?": viņš tampā taisni pār biezuo sniega lauku J. Sārts Daugava 1936, 501.

Avots: EH II, 666

‡ tamulis (mit hochle. a < e̦?) "?": Andrievs ... saplēsa šķīvi, t. (= neveiklis?) Sārts Str. 170. Vgl. te̦mulis.

Avots: EH II, 666

‡ te̦kmala, der Rand eines Pfades: (krūms) auga kalpu mājas te̦kmalā Sārts Str. 19.

Avots: EH II, 674

I tine: auch Sessw. ("tīkls bez maisa"), Jauns. Raksti IV, 96, Sārts Str. 134.

Avots: EH II, 683

tirpaîns: tirpainas muocības Sārts Druvas san 155.

Avots: EH II, 684

tralluôt: tur tralluoja putniņš sīks Sārts Druvas san 241.

Avots: EH II, 690

‡ trīsuoņa, (eine Zeitlang anhaltendes) Zittern: lapu trīsuoņu Sārts Druvas san 25.

Avots: EH II, 696

‡ trīsuļains, zitternd (?): balss trīsuļaini plūda Sārts Str. 284.

Avots: EH II, 696

urbis,

1): kâ ze̦lta urbji stari izvajāja tumsu Sārts Str. 189.

Avots: EH II, 714

‡ uzčaluôt "?": "kâ jūtas kalpa kungs?" Rūta draišķi uzčaluoja un tūdaļ kļuva nuopietno Sārts Str. 232 f.

Avots: EH II, 720

‡ uzdrùost ² Bers., = uzdrùošinâties: Ēriks ne˙kādi neuzdruosa paļauties neziņas varā Sārts Str. 36.

Avots: EH II, 721

‡ uzjundît, erregen: viens vārds uzjundīja vis˙tumšākās dziņas Tēvija vom 24. Januar 1942. šīs vare̦nās (scil.: dziesmas) uzjundīja cilvē̦kā vis˙apslē̦ptākuos spē̦kus Sārts Str. 206. atrisinājums ... uzjundīja trauksmei pēdējo ne̦rvu saiklīti Druvas san 89.

Avots: EH II, 723

uzmudrinât, ‡ Subst. uzmudrinājums, = uzmudinājums: māsas u. trauca Ivaru ... kājās Sārts Druvas san 93.

Avots: EH II, 729

‡ uzplīvuôt, aufflammen: uguns palejā uzplīvuoja vēl augstāk A. Upītis Kailā dzīvība 174. uzplīvuoja zibenis Pirmā nakts 421. ‡ Refl. -tiês, schwebend aufsteigen: (fig.) uzplīvuojās viņas balss: ... Sārts Str. 295.

Avots: EH II, 730

uzraukt, ‡ Refl. -tiês, sich emporraffen (?): Taila sauca, uzraukusies sē̦dus šūpuļa tīklā Sārts Druvas san 132.

Avots: EH II, 731

‡ uzšārmuôt "?": muoži uzšārmuoja Ērika sveiciena skaņas Sārts Str. 119. smiekliem vēl uzšārmuojuot 173.

Avots: EH II, 735

uzskàistiês: "lai viņas iet!" ve̦ctē̦vs uzskaitās (sagte erbost) Sārts Druvas san 68.

Avots: EH II, 733

‡ uztraust, mühsam auf etwas hinaufbewegen: ve̦ctē̦vs uztrausa gurnu ratu malai Sārts Dravas san 182. Refl. -tiês (s. ME. IV, 393): u. uz istabas augšas Jauns. Augšz. 4; "uzcelties" (mit aû ² ) AP.

Avots: EH II, 737

vare: auch AP. (Kraft), Fest., (Kraft) Frauenb.; bij man v. (Kraft) BW. 13186, 1. ar vari Linden in Kurl., ar varēm Orellen, ar varītēm Serbigal, pār varēm Sārts Str. 72, mit Gewalt (Anstrengung).

Avots: EH II, 757

vārsma,

4): die aus einem Ofen kommende Glut
(mit ã) C.; ‡

5) "?"; vēja nevajāta gaisa vārsmās Sārts Str. 269. gaisa siltajās vārsmās 246.

Avots: EH II, 764

varza,

1): "sarežģījums" (mit ar̂) Sonnaxt; "sarežģījies juceklis" (mit ar̂) KatrE.; varzas "visādas nederīgas piemē̦tātas lupatas, valgi u. c." A.-Schwanb.;

2): auch Lng. (unter zvejuot); "ein Netz zum Aalfang im Strom"
(mit ar̂) Saikava;

4): "sarežgīta lieta, būšana; nepatīkama darbība" (mit ar̂) Sermus, (mit ar̃) AP.; "sarežgītas padarīšanas" Meselau; doktors neielaidās gaŗākā varzā, juo bija jau pārliecinājies, ka vārdiem vien nav laužama ... ieduomīgā daba Sārts Druvas san 33;

5): "daudz dažādu un nepatīkamau sanācēju" Meselau: "... pìeklīdīs atkal mūsu māja pilna ar visādu varzu" ... "kas nu par varzu? nav jau ne˙kādi svešinieki" Azand. 4; eine Schar unruhiger, lärmender Kinder
(mit ar̂) Grosdohn, Warkl.; "lielāka drūzmēšanās" Mērdzine; varzas A.-Schwanb., Kinder, die allzu viel hin und her laufen;

7): auch (mit ar̂) Kalupe.

Avots: EH II, 758

‡ veĩkluôtiês*, sich trainieren: veikluodamies ... sporta sacīkstēm Sārts Str. 82.

Avots: EH II, 768

vējuoklis* MWM., der Fächer: kâ ... sārts vējuoklis tā auga A. v. J. 1899, S. 364.

Avots: ME IV, 554

vẽrsmîgs: auch (mit ēr) Frauenb.; (nemiers,) asinis dze̦nādams vērsmīgā skubā Sārts Str. 9.

Avots: EH II, 777

‡ viênriča Sārts Str. 162, der Karren.

Avots: EH II, 797

‡ virpains, wirbelnd (?): v. viesulis Sārts Str. 243. pa ... dūmeni izšāvās virpaina grīste Druvas san 29.

Avots: EH II, 787

zãrds (li. žárdas "ein Gerüst auf dem Felde zum Getreidetrocknen", r. зорóдъ "Schober") A.-Ottenhof, AP., C., Dond., Iw., Jürg., N.-Salis, PS., Salis, Schnehpeln, Trik., Widdrisch, Wolm., zā̀rds ² Bers., Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Kl., Pilda, Sessw., Sonnaxt, Stockm., zārds Memelshof, Plur. zãrdi Dunika, Selg., Siuxt,

1) zārds U., Lasd., Lems., Loddiger, Posendorf, (mit ãr ) Frauenb., Karls., Nötk., (mit ā̀r ² ) Sussei n. FBR. VII, 135, Domopol, Kaltenbrunn, Kalzenau, zārde U., (mit ãr ) Adiamünde, Assiten, Nauksch., Neuhausen, Ruj., Rutzau, Plur. zãrdi N. Salis, zārdi Nigr., Schujen, zārdes St., Adsel, ein Gestell, worauf Erbsen, Leinsamen u. s. w. zum Trocknen resp. Nachreifen aufgesteckt werden
(Abbild. s, Bielenstein Holzb. 519); zārdi, Stangengerüste zum Getreidetrocknen Bielenstein Holzb. 107; zãrds, ein mit Erbsenstroh, Klee u. s. w. gefülltes Gestell Frauenb.; zārds "treppenartig an Birken angebundene Stangen, worauf Erbsen gelegt werden" Selb.; zārde Laud., zârdi ² Doblen, die Dörrbalken in der Heizriege; zā̀rds ² Lubn. "ierīce, kuo uzliek rijā uz ārdīm un žāvē tur iesalu, labību u. t. t. "; zãrde Fockenhof "vieta žāvē̦tavā, kur uzber graudus žāvēšanai": linu zārde Adiamünde, Ruj. linsē̦klas stāvēja zārdā Jauns. linsē̦klu zārda aizvējā Druva I,1209. saimnieks sukājis pie linu zārda linus LP. VII, 702. zirņu zārdeņu BWp. 2064. divi zārdi rutku lapu BW. 25961, 7, zārdā ādu pakāruši 12911 var. labību vajaga salikt zārdā, lai nepūst uz tīruma Domopol. saimniekam bij liels zārds zirņu Selb. vējš apgāze zārdu Kaltenbrunn. sìena zãrdiņš Homelshof, Pernigel, ein Heuhaufe (= ķir̃pa I). - Fig.: zārdu sliet PS., einen Streit beginnen. aizkrāmē̦ts ar nevajadzīgu vārdu zārdiem Stari III, 100. pasaule būtu vis˙lielākais garlaicības zārds Dz. V.;

2) zārds U., (mit ā̀r ² ) Sessw., zārde U., Plur. zārdi, zārdes Bielenstein Holzb. 452, die Holzschicht beim Küttisbrennen;
zãrds, eine Holzschicht Degahlen; zārds (?) U., zārde U., = sārts, ein Scheiterhaufen;

3) ein Mensch von langem Wuchs:
tīrais zãrds! AP., C. Zu li. žar̃dis "Rossgarten", apr. sardis "Zaun" u. a., s. Zubatý AfslPh. XVI, 420 f., Trautmann Wrtb. 366, Walde Vrgl. Wrtb, I, 609.

Avots: ME IV, 699, 700

zimzêt: zimzēja (summten) bites Sārts Str. 187. zimz stīgu skaņas Akuraters Degoša sala.

Avots: EH II, 807

‡ zirnekļains, mit Spinngewebe durchzogen: zirnekļainajām pagriestēm Sārts Druvas san 61.

Avots: EH II, 809

žvãkstêt,

1): ūdens žvākst, kad tuo lej traukā Dond. rudzu laukā sāka ž. izkaptis Sārts Druvas san 139. žvīkstē̦dama, žvākstē̦dama tautu meita gaŗām iet Tdz. 59990. "drāzās" ME. IV, 843 in "drāžas" zu verbessern;

2): mit à ² Kokn.

Avots: EH II, 824

zvāle (unter zvāla),

2): sniega zvāles (= kupenes ?) Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 32.

Avots: EH II, 814

zverģis (woher?)"?" sārts un veselīgs kâ zverģis.

Avots: ME IV, 771

zvigât: auch OB. ‡ Refl. -tiês Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 70, (spöttisch) lachen.

Avots: EH II, 815

zvīņuôt,

1): Rūta ... zvīņuoja lielas zivis Sārts Str. 85.

Avots: EH II, 816