Paplašinātā meklēšana

apvija,

1) der Strick an der Femer des Pfluges
Döbner nach U. (zu apvît [vgl. Bielenstein Holzb. 476]);

2) der Hopfen:
visapkārt nuokarājās apviju vītes, savienuodamas kuoku zaru MWM. VI, 216. Blumengewinde, Girlande.

Avots: ME I, 135

‡ atvija "?": viņa ... visu, kuo ... dzirdējuse, pruot... izpuškuot un tad laiž tālāk ar visādām uzvijām un atvijām Janš. Mežv. ļ. I, 263. stāstīja tās ar uzviju un atviju Līgava I, 461.

Avots: EH I, 180

kazvija: polygonum convolvulus Ramkau.

Avots: EH I, 597

kazvija, auch kazu vija, kazviji Mar. n. RKr. XV, 118, Konv. ² 3759, die Winde Lös. (convolvulus arvensis); n. Konv. ² 3759 - Geissblat (lonicera caprirfolium).

Avots: ME II, 184

Krìevija, Russland.

Avots: ME II, 284

Latvija (li. Latvijà), Lettland.

Avots: ME II, 425

Liẽlkrìevija, Gross - Russland.

Avots: ME II, 499

Mazkrìevija, Kleinrussland.

Avots: ME II, 573

[nuovija LKVv., Wid.,

1) das Geflecht;

2) = tītavas, die Garnwinde.]

Avots: ME II, 886

uôzuõlvija, uôzuõlvitne, die Eichenguirlande: es ruokā ņe̦mtu zīda audu kuošu, ar uozuolvijām ruotātu Step. visi viņa vakarējie izgre̦znuojumi uozuolvītnes A. XV, 82.

Avots: ME IV, 427

‡ sevijais Fest. n. FBR. XVIII, 89, = savējais (substantivisch).

Avots: EH XVI, 479

tēvija,* das Vaterland.

Avots: ME IV, 176

‡ tevijais Fest., der deinige.

Avots: EH II, 677

upvija "?": pa ceļu, gar sense̦nu upviju MWM. IX, 774.

Avots: ME IV, 301

uzvija,

1): auch Auleja, Kaltenbr., KatrE.; ar uzviju ... virves vīdināja BW. 320; analog vom Zaunflechten:
pēdējai žuoga pinamai kārtai uzliek luokanu žagaru uzviju Frauenb.;

2): ar uzviju es dziedāju, ar uzviju gavilēju; ar uzviju ("?") lai nuoņēma manu zīļu vainaciņu BW. 319; ‡

3) Aufgewundenes:
visi tavi vārtu stabi sudrabiņa uzvijām Tdz. 54407.

Avots: EH II, 739

uzvija Karls.,

1) auch uzvijis U., eine dritte Schnur, die um eine zweidrätige noch geflochten wird
U., Infl.; "pātagai trešā kārta" Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616: ar uzviju šūpļa virvi... vīdināj[a] Latv. Saule 1928, S. 724 (VL. aus Kegeln);

2) das Übermass
Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616; ar uzviju (uzvijām) oder (Ar.) uzviju vijām, mit Zugaben, zu viel: ar uzviju maksāt, zu viel (mit einer Zugabe) bezahlen Lems. n. U. (ähnlich: Deglavs Rīga II, 1, 578). ar uzviju dziedāt, mit Zugaben singen (in, mit Gleichnissen singen?) U. ar uzviju runāt, mit Umwegen von etw. sprechen Sessw. n. U, tuo... zināja... ar visādām piede̦vām, izpuškuojumiem un uzvijām Janš. Bandavā II, 69.

Avots: ME IV, 398

ūzvija Bielenstein Holzb. 573, = uzvija 1.

Avots: ME IV, 411

I vija,

1): auch AP.; dzirdu cīrulīša dziesmu viju Skalbe Raksti II, 11;

2): auch Lennew. n. BielU.;

3): cūku v. Liepna, polygonum aviculare;

4): vijiņa Fest. "kārta, kuo cimdiem ada starp valni un tālākuo adījumu": vijiņu var ieadīt tikai tad, ja cimdu ada nuo divām vai vairāk dzijām; tad vienu dziju apgriež ap uotru un tad tikai me̦t uz adatas.

Avots: EH II, 782

I vija,

1) die Ranke; das Gewinde, die Guirlande; "skara" Ramkau; Plur. vijas, Hopfenranken Oppek, n. U.: puķu vija V. pupu vija BW. 9397, 3 var. ruožu viju 5804 var. apīņu vijas Arrasch, Lubn., Sessw. apiņam gara vija BW. piel. ² 45661. sudrabiņu (sc.: pinu (Var.: viju]) vijinā (Var.: vīnītē) BW. 5530. pārtrūkušas pērļu vijas Asp. Ziedu klēpis 90. mežs . . .. atšķetina miglas viju Latv. pārtrūkuse duomu vija Asp.;

2) ein von Strauch geflochtener Zaun
St., U., Wallhof n. Manz. Lettus, Kaltenbrunn, Memelshof, Nerft, Selb., Sonnaxt (Abb. s. Bielenstein Hulzb. 173): ē̦kas šķir vija, kas vīta nuo žagariem Plutte 72. kur vija (sēta) ne-ir, tur kļūst ... manta izpuostīta Manz. Syrach 37, 27. cūku. dārzam ir aptaisīta stipra vija, tuo cūkas nevar izlauzt Selb. sīku kārklu viju viju, lai suvē̦ni neluodaja BW. 22316. aiz Daugavas gari kārkli, tie būs labi viju vīt 21414, l. augstu viju vīt (Var.: sē̦tu pīt) 33639 var. (ruoze) iet pa viju (Var.: sē̦tu) . . . uotras sē̦tas dārziņā 6427, 2, īsi svārki . . . , ka varēja viju lēkt BW. piel. ² 20511, 1;

3) kazu vija, convolvulus arvensis L. Lös. n. RKr. III, 70. Zu vît.

Avots: ME IV, 582

II vija! ein Refrain: dziesmas, kuras ļaudis dziedājuši ap vasarassvē̦tkiem izsauk dami vidū un beigās . . . "vija" A. XXI, 592.

Avots: ME IV, 582

vijains (aus *vijainis?) "nuo žagariem savīts kaudzes apmē̦rs": iztaisījās liels vijains; nezin, vai būs tik daudz siena, ar kuo Selb.

Avots: ME IV, 582

vijaklis, vijakls, s. vijāklis.

Avots: ME IV, 582

vijakls (unter vijaklis): "labības velde" Linden in Kurl.

Avots: EH II, 782

I vijale, ein kleiner, aus Strauchwerk geflochtener Zaun Kokn, n. U.

Avots: ME IV, 582

II vijale, eine Garnflöte, worauf die Garnknäuel angelegt werden U. Zu vijuole III.

Avots: ME IV, 582

vijata: auch Tdz. 55428.

Avots: EH II, 782

vijata "?": te tina tina, te vija vija, te sita mutuli vijatas galā RKr. VII, 68.

Avots: ME IV, 582

vijaûgi Konv. ² 1035, viju aûgi B. Vēstn., Schlingpflanzen, Rankenge wächse: jācīnās ar krūmiem un dažādiem vijaugiem Kaln. Ozolk. māc. 106.

Avots: ME IV, 582

vijavas (Druckfehler für urjavas?) "?": citi kliedza līdz, līdz vijavas sagāja vienā laidā Niedra A. v. J. 1899, S. 361.

Avots: ME IV, 582

acs maskul. (?) ac(i)s bei F. Specht KZ. LX, 256, Demin. aciņa auch Gipken n. FBR. XIII, 74, acīte auch BW. 20630, 6 var.; 29799, 7 var., ačtele auch Grenzhof n. FBR. XII, 16 und Siuxt, ačiņa auch Strasden (in der Kindersprache), actele Daugava v. J. 1928, S. 678,

1) : bez acīm palikt, blind werden
BielU. baļļiņa pielieta pilna kâ acs Siuxt;

2) : uz acīm, kopfüber
BielU. skriet pa aci, pa galvu (sehr schnell) Salisb. uz tādām pašām acīm bijis, er war ihm ganz ähnlich von Gesichtszügen BielU. acu bļuõda, die Waschschüssel (worin man das Gesicht wäscht) Kand.;

3) : nav savu acu nesis, hat (uns) nicht besucht
Kaltenbrunn;

4) : rauj tīri nuo acu starpas ārā (von einem Diebstahl in Gegenwart des Bestohlenen)
Üxküll. kad kaķa nav, peles iet par acis (es sind so viel Mäuse da, dass man sie am hellen Tage umherlaufen sehen kann) Kaltenbrunn. seņāk nebija ni acīm (früher gab es so etwas gar nicht) ebenda;

7) : (nīts) acs, der mittlere teil (die Öse) der Weberheftel
Dond., Ramkau; sviêsta acs, ein als Zutat in eine (eingedrückte) Vertiefung des Breis gelegtes (kleines) Quantum Butter: savā pusē bļuodā saimnieks ielicis sviesta aci Anekd. I, 316; "die aus der Kartoffel hervorbrechenden Keime" unter rāceņa a. zu verbessern in "die Keimgrübchen der Kartoffel";"Weizenfelde" I 8, Zeile 8 von oben, zu verbessern in "Kornfelde"; acis, tiefe Gruben in Wiesen (hauptsächlich in alten Flussbetten) Ruj.;

8) : gaišas acis, von Sehkraft
BielU. platas acis, bei Verwunderung ebenda. palikās uz platām acīm, er (der Geweckte) behielt die Augen offen, schlief nicht wieder ein ebenda. ar tukšām acīm lasīt, ohne Verständnis lesen ebenda;

10)

c) : durties acīs, auffallen:
ceļuotājam pa Skandināvijas pussalu... duras acīs... glītie skuolas nami A. II, 707; ‡

11) acis, die Brille:
paduod man acis! Ar.; ‡

12) vilka acs, das Glühwürmchen
Lind.; ‡

13) bezdelīgu actiņa, eine (stiefmütterchenartige
Saikava) Blume (mit bläulichweissen Blüten Warkl.), die auf Brachäckern wächst.

Avots: EH I, 2, 3

‡ àizkāršas, die Versperrung des Weges für die von der Kirche zurückfahrenden Hochzeitsgäste Kegeln n. Latvijas Saule S. 616.

Avots: EH I, 30

àizvît,

1) bis zu einer bestimmten Stelle flechten:
sāka (pātagu) vīt... un aizvija līdz pirmajam mazgam Jauns. B. gr. I, 128;

2) zuflechten:
caurumu vijā. Refl. -tiês, sich wegwinden, sich wegbewegen: pa ceļu aizvijās gaŗa rinda braucēju Pur.

Avots: ME I, 60, 61

‡ apgrìezinis ² Mahlup, = apgrieziens 1: ragavam silkstis lika ar apgrieziņiem. a. bij valgs. savīts trim kārtām. katrai ragavu pusei vija savu apgriezini. apgriezini apnēma ap priekšas mietni.

Avots: EH I, 84

apija (aus apvija, cf. dies), die Femern am alten Pfluge, um die die Stränge umgewunden wird. Bei U. appija, weil er es als aus ap + pît zusammengesetzt betrachtet.

Avots: ME I, 90

‡ apiņvīte, die Hopfenranke: apkārt maiksni apiņvītes vijas Janš. Dzimtene IV, 130.

Avots: EH I, 86

apīši (apìši ² Gr. - Sonnaxt, wohl ap + vît, cf. apija, apvija), apîžas AP., Mar., Grünh., Serb., Selb. [Saussen; apìžas ² in Lisohn], nach U. auch appīšas, apīzes, appīnes, seltener im Sing. apîža AP., Mar. [infl. n. pl. apiejzys Zb. XV, 200], die Femern am alten Pfluge, um welche die Stränge umgewunden (apvît), nach der bisherigen Ansicht umgewickelt (appît) wird, weshalb die Schreibweise appîši [in Ronneburg auch apvīžas].

Avots: ME I, 90

apvît (unter apvîstît): a. pušķus ap durīm Dunika, Kal. Marta apvija ruokas tai ap kaklu Saul. ‡ Refl. -tiês,

1) sich
(dat.) umwickeln: apvīdamās grīzti ap galvu Janš. Bandavā II, 87;

2) sich
(acc.) umwinden: Elza apvijās Jānim ap kaklu Salisb. u. a.

Avots: EH I, 127

‡ atgalˆvuôt, durch Bürgschaft hergelangen machen C.: a. savu draugu šurp nuo Krievijas.

Avots: EH I, 141

‡ atsmar̂ža "pretsmarža, smaržas atplūdums jeb atsitums": starp skaidieni un pagalma mauriņu ... kumelītes aug, kuru asā smarža vijas ar istabas dūmu un suodrēju atsmaržu K. Jürgens Mana vect. nost. 20. vēl glabājās... ziedu a. Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 168

bâzît [Bers., Laud., Mar.], -u, -īju, freqn. von bâzt, wiederholt stopfen: mīkstas cisas taisīdama, pagalvīti bāzīdama BW. 5619. bāzīdams kukuļus, bestechend (Latvija). Refl. -tiês, einander etw. zustecken, zukommen lassen. saimnieks sāka pukuoties par saimnieces bāzīšanuos Latv.; Bers., Lub., Erlaa.

Avots: ME I, 275

cìens, die Ehre, Würde, Achtung: tāli mani brāļi deva, liela ciena gribē̦dami BW. 18115. [mēs jou piejēmēm ar cienu Zb. XV, 212.] Krievijas ciens un tautas guods nepieļauj ne˙kādus starpiniekus B. Vēstn. par paša nuope̦lniem tak katram nākas ciens Stari II, 403. Besonders im Lok.: cienā likt, ielikt, wert halten, sich wohl merken: lieci manus vārdus cienā. turēt, paturēt tautas ierašas cienā, die Volkssitten hochhalten, schätzen. viņš stāvēja od. bija lielā cienā, er stand in hoher Achtung. labas dziedātājas bijušas lielā cienā RKr. XVI, 230. Vielfach mit guodā verbunden: ciemā, guodā turēt, in Ehren halten. [der loc. s. cienā könnte auch zu einem nom. *ciena gehören. Die le. Wort gilt gewöhnlich als ein Lehnwort aus dem Russischen, aber sonst wird ein altr. ѣ in lettischen Lehnwörten stets durch ē resp. ē, wiedergegeben, sodass die Entlehnung nicht als sicher angesehen werden kann. Als altes Erbwort wäre es verwandt mit li. káina "цѣна, выгода", aksl. цѣна "Ehre, Preis", av. kaēnā - "Vergeltung", gr. ποινή "Busse, Entgelt" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 124.]

Kļūdu labojums:
XVI, 230 = XVI, 233

Avots: ME I, 394, 395

‡ II delderis Latvijas Jaunatne № 57, = del˜veris (?).

Avots: EH I, 314

drauza,

1) Unreinlichkeit, Schmutz: tam ruokas ir tik ilgi nemazgātas, ka jau ar drauzu apme̦tušās Infl.;

2) der Abfall von der Rinde eines Baumes
[Latvijas Saule 1924, 169], namentlich einer Tanne; ["Rinde; Schicht"Wessen];

3) in Plm. drauzs, Schinn, Schelfer
Adsel: drauza ir uz ģīmja, kad nuoraun vējš Golg. [dràuza ² Borchow, Domopol, Oppek.]

Avots: ME I, 493

dzeika, ein Strick: puisē̦ni vija dzeikas. lūkus plēsa. uozuoliņu dēdināja Etn. III, 163. [Vielleicht zu dzija. serb. žì`ca "Faden, Draht".]

Avots: ME I, 540

dzelnis: nuo dābuola dzelni [?] (Var:: dzeini) vija BW. 3428 var.

Avots: EH I, 353

dzelvēdzere Zaļmuiža n. Latvijas Saule 1924. 168. dzelˆvērte. der Regenbogen Domopol. Bers.; [vgl. delvērde II, dzer̂velce],

Avots: ME I, 543

[dzimtele "cemme" Ledmannshof n. Latvijas Saule 1924, 169.]

Avots: ME I, 551

gluõdene [Pl., C., N. - Peb., Arrasch, Schujen, Jürg., Selg.], gluõde̦na [Dunika], Nigr., gluõde̦ns St., U., die Blindschleiche: gluda gluodenīte BW. 29747. Auch gluodain -: gluodainiņu (gen. pl.) gruožu vija BW. 34105 [aus Suhrs. Nebst li. gluõdenas dass. zu li. gluodùs "glatt", apr. glosano "Blindschleiche" u. a., s. Zubatý BB. XVIII, 250 und Būga РФВ. LXX, 107.]

Avots: ME I, 631

[grūdeklis, ein Netz Zaļmuiža; eine Abbildung davon in Latvijas saule 1924, S. 164.]

Avots: ME I, 667

‡ gurņuôt Tēvija, sich langwellen.

Avots: EH I, 421

iemāklis ,* der Eindringling Dr.: aizstāvēšuot savas tautas un tēvijas lietu pret svešajiem iemākļiem Latv.

Avots: ME II, 43

ìevît, tr., einflechten: pātagām ievija galā zīda diegus BW. III, 1, 16. Refl. - tiês,

1) schlängelnd hineindringen:
(vējš) matuos ievijās Zeif. III, 2, 147;

2) schlängend einbiegen:
ceļš ievijas meža zaļumuos Brig.

Avots: ME II, 90

ĩpašvā`rds ,* der Eigenname: "Latvija" ir īpašvārds.

Avots: ME I, 836

‡ izgainît, allmählich hinaustreiben: franči gan bij nuo Krievijas ... izgainīti Pumpurs Raksti II, 300. Refl. -tiês, ausweichen, entgehen: kad nevar ne˙kâ i. nuo vilka, tad kurina uguni Seyershof. ce̦rē̦dams i. nuo ... ciemiņa Pumpurs Raksti II, 254.

Avots: EH I, 446

izmaĩņa, der Austausch: starp Anglijas un Krievijas valdībām nuotiekuot rakstu izmaiņa B. Vēstn. izcēlās dzīva duomu izmaiņa par tuo A. XIII, 250.

Avots: ME I, 768

izplašinât, tr., erweitern: Krievija tika izplašināta Launitz Stāsti 82.

Avots: ME I, 781

izsìet, tr.,

1) bindend verbrauchen:
es jau visas dzijas e̦smu izsējis;

2) bindend vernichten:
sieni, sieni, ka vari izsiet (dzirgzdi) LP. VII, 1254;

3) izsiet (perfektiv zu siet) sierus, Käse machen, indem man die Milch in ein Tuch bindet:
izkuļat sviestu un izsienat sierus Poruk. Refl. - tiês, zur Genüge [oder erfolglos] binden: meitas visu dienu izsējušās rudzus. [viņš izmuokās, izsienas, bet... atstāj pastalu tādu pat, kâ tã bijusi Latvija No 926.]

Avots: ME I, 797

izvît [išvýti, ksl. izviti], tr., windend, flechtend verbrauchen: viņš vaiņagā izvija visas puķes. Refl. - tiês,

1) sich winden, sich schlängeln:
lielā luokā ap viņām izvijās strauts MWM. VI, 216;

2) entschlüpfen:
jaunava viegli izvijās pa durvīm MWM. XI, 183.

Avots: ME I, 831

‡ II jũts, -s,

1) = jũtis 1: ceļa j. Frauenb.;

2) Singularform zu jũtis 4 Frauenb.; "die Sehne an der Gelenkstelle"
Siuxt: e̦lkuonī ir ruokas stiprāka j.; vistiņai ar ir sava jũtiņa ebenda;

3) ein gewisses Strickmuster für Handschuhe
("līkumaina svītra, kas vijas cauri izadītajiem ziediem") Frauenb.: cimdus adīja raibus, ar puķēm, ar jūtīm; tās jūtis iet vis˙apkārt.

Avots: EH I, 570

I kace̦ns,

1) s. kacē̦ns;

[2) ein Baltt - oder Fruchtstiel
Bauske;]

3) "?": pār šauruo braucamuo ceļu zarus un kace̦nus izlieca un savija citu citā Druva II, 190.

Avots: ME II, 130

kãrte, kãrts, - s,

1) die Karte
(kārta LP. VI, 753): kãrtis spēlēt, Karten spielen. uz kārtīm savu mantu nuospēlēt Kaudz. M.; kāršu spēle, das Kartenspiel;

2) die Landkarte:
Latvijas kārte [auch kàrte]. Zunächst aus dem Deutschen.

Avots: ME II, 201

‡ ķereksis Dahlen, eine nicht abgedämmte Stelle im Fluss: visā upes platumā paliktu caurbraukšanai 3 neaizdambē̦tas vietas ķerekši J. Siliņš Latvijas zivis 35. Vgl. ķērksis 1.

Avots: EH I, 696

kuôšs [Arrasch, Trik., Jürg., Serbigal, PS., Nerft, C., Kl., kuôšs ² Tr., Līn., Salis, Ruj., kùošs ² Kr., kùošs Neuenb.],

1) schön, wohllautend:
kuošu dziesmu brāļam dziedu, vēl juo kuošu māsiņai BW. 968. kuoši dzied ceļa vīri,... paši kuoši gavilēja 598. kuo tik kuoši spēlējiet? 13646, 24 ; kuoša valuoda Pav. ;

2) schön, zierlich, zerrlich, fein, trefflich:
tur meitas, kuošajās, vaiņagus vija BW. 1468. kuošas dienas Etn. IV, 91. es tik pate padziedāju tai kuošā vakarā BW. 504. aicin[a] tavs kuošs darbiņš, tava kuoša valuodiņa 14538, 4. adu cimdus, kuošus rakstus 7216. [kuôša ² zâle, üppiges Gras Lautb.] kuoši me̦lni man matiņi 5524. autiņš kuoši piederēja Ltd. 756 ;

[3) grell (von Farben)
Salis ;

4) durchsichtig, klar:
kuoši tauki L. - Adv. kuoši Wessen "labi, skaisti". - Wohl zu kuoss 1 und apr. nikanxts "unhübsch", nom. s. fem. g. kanxta "fein"; anders darüber Būga LM. IV, 430].

Avots: ME II, 350

krìevs, Demin. verächtlich krievelis, krieveniņš BWp. 1371, krievulē̦ns Duomas III, 1109,

1) der Russe:
Sprw. kas liks krieva šinelim zīda uoderi. krievs tava tē̦va pakšķus izbradās. kuo tu, krievs, pa manām pupām bradā, wozu drängst du dich dahin, wohin du nicht gehorst. [krievu ticība, der orthodoxe Glaube.) krievu mēnesis, ein langer Monat: ciba ve̦se̦lam krievu mēnesim pietiktu Austr.; krievu ābuols L., St., krievābuols Elv., die Gurke; krievu putraimi, Hirsengrütze L., St.; krievu zeme, krievzeme, dafür jetzt gew. Krievija, Russland;

2) der Russe als Repräsentant des Mutes, der Unerschrockenheit:
tam gan ir krievu dūša;

3) im Pl. die Soldaten, der Militärdienst:
man jāiet krievuos, ich muss unter die Soldaten (eig.: unter die Russen) gehen. lai pāriet krievi, tad varēs precēties MWM. IX, 894. izkulties, izpestīties nuo krieviem, sich vom Militärdienst befreien;

4) das Demin. krieviņš, krieveniņš, ein ungetauftes Kind
BW. 1371. Zugrunde liegt der Name der aruss. криvичи, [der zu einer Zeit entlehnt sein muss, als statt des jetzigen i noch ei oder ē (woraus ī) gesprochen wurde).

Avots: ME II, 284, 285

lìču lìčus, lìču lùoču, sich schlängeld, in Schlangenwindungen: līču luoču (Var.: līču līčus od. līču) upe te̦k BW. 112272. taciņš vijas līču luoču.

Avots: ME II, 477

luõtaga,

1) die Rute
Stockm. n. Etn. II, 129; [(gesprochen mit ostle. ū aus uo) "etwas zum Schlagen (ein Strick, eine Peitsche)" Neu-Laitzen; eine Rute zum Schlagen Dricē̦ni, Biržgalis);

2) der Angelstiel
Kalnzeem;

3) ein gewandter Mensch:
zē̦ns izvijas kâ luotaga Dond.;

[4) ein Buckliger
Wid.].

Avots: ME II, 528, 529

‡ maznaûda "?": Latvija ir maznaudas zeme (ein geldarmes Land?) Niedra Kristīga tautas balss 1934, № 13, S. 2.

Avots: EH I, 788

I miņa, die Erwähnung, Erinnerung; die Ahnung: ne miņā, ne ziņā, sagt man, wenn man von einer Person oder Sache nichts weiss Grünh. kur Eiruopas labākās lielvalstis min, tur Krievija pirmā ir miņā A. v. J. 1897, S. 376. viss jau mums miņā, kas izbijis Rainis Tie kas neaizmirst 84. nepalikt rūgtumā stāvuot un bijušā lieluma miņā Rainis Vēja n. 1. 64, jums vēl nav ne miņas, kādai likstai nule esiet izmukuši Kaln. Uozuolk. m. 128. Zu minêt.

Avots: ME II, 630

mĩstîklas C., E., Grünh., Grob., mīstikles BW. 19075, 5 var., [Latvijas Saule 1926, S. 427 aus N. - Peb., mit Abbildung], mīste̦klas LP. VI, 411, mīstekles Krim., die Flachsbreche, ein Werkzeug zum Flachsbrechen: klab un čīkst kâ ve̦cas mīstīklas von schlechtem Gesange JU. plūc matiņus, sit galviņu, lauž kauliņus mīstīklās BW. 28354, 8. Singular: viņš tik tāds mīstīkla, mute vienmē̦r klab, von einem Schwätzer C., Smilt.

Avots: ME II, 647

mît, miju, miju, tauschen, mit dem Akk. od. Instr., auch mit ar konstruiert: [naudu mīt; zirgus od. ar zirgiem mīt U.] teteris medni se̦natnē ar dziesmu mīdams pievīlis A. XX, 145. tur mīsim gredzentiņus (gre̦dze̦niem 6399) BW. 13286. ar čigānu zirgu miju BW. 22227. es nemiju bē̦rzu malkas pret šikiem žagariem 30558. ve̦lns kâ traks virsū, lai mijuot savu zaķi uz viņa zirgu LP. Refl. - tiês,

1) mit einander tauschen:
dievs vedinājis ve̦lnu mīties LP. VII, 1171;

3) abwechselnd sich bewegen, wechseln, sich verädern:
[mīties ar laivām U., an einander vorübersegeln. stanga mijas U., die beiden Teile der Kneifzange gehen über einander]. man grīda zem kājām grīļuojas, viss vijas, ka mijas Rainis. ja še, kur mijas, kas nuotiek, nuo jauna mums kuopā būs nākt... Ģirģensuons. laiks drīz mīsies. mēs ceļa mijāmies, unterwegs begegneten wir uns. darbnieki mijušies, die Arbeiter heben gewechselt. Subst. mijums,)

a) der Tausch
Mitau, Mar.: man šuodien ar pulksteņiem bija labs mijums Salis, Bauske. ar šuo zirga mijumu viņš ir cēlies Fest. labs mijums Lettg. u. a. mijums izdevies Livl. u. a.;

b) "die Stelle, wo das Aufzuggarn (im Gewebe) sich kreuzt"
Bers.;

c) Eingetauschtes Sauken, Grünhof u. a. - Nebst mainît, miêti, mits (s. dies zu ai. mayatē "tauscht"
u. a., s. Walde Wrtb. ² 182, sowie Zubatý AfsPh. XVI, 398, Grünenthal Изв. XVIII, 4, 132, Prellwitz Wrtb. ² 295.]

Avots: ME II, 648

musinât, mušinât Hr.,

1) intr., unterm Bart brummen
L., flüstern, murmeln, leise zischend reden St., rauen U.;

2) tr., hetzen, aufwiegeln:
kam tu viņu musini Sudr. E. Subst. musinãjums, die Aufwiegeln; musinâtãjs, der Hetzer, Aufwiegler: musinātāji, kas pūlējās arī dažas Krievijas pilsē̦tās sacelt nekārtības A. XX, 195; musinātāji, irre führende Gesiter Plūd. [Wohl zur Wurzel von maut "brüllen" u. a., s. Walde Wrtb. ² 498 f.]

Avots: ME II, 672

muskuļuôt, intr., sich zusammenziehen, schwärmen: bites muskuļuo, sāks bē̦rnus laist Ahs. n. RKr. XVII, 40. Refl. -tiês, sich ballen, sich winden: pa apkašu luožņā, lē̦kā, vijas, muskuļuojas, raisās tūkstuots sarkanu ugunsčūsku AU.

Avots: ME II, 672

nùodevẽjs, der Verräter: tēvijas nuodevējs.

Avots: ME II, 774

nùodžirkstît, = nùodzìrkstît 2.: n. uogles Latvija.

Avots: ME II, 782

uôsme (unter uôsma), ‡

4) "Luft"
(?) N.-Peb. n. Latvijas Saule 1043: nu vairs nav uosmes.

Avots: EH II, 744

palãpît,

1): vîzes kuo p. vija nuo pakalām (sc.: auklas) Sonnaxt.

Avots: EH II, 149

[pampasa (??) "sausa, asa zâle purvainās pļavās, aug čumuriem; saknes cieši savijas kuopā un izveiduo ciņus" Adleenen; sehr fraglich.]

Avots: ME III, 73

papurvijs: papùrvija ² pļava Heidenfeld.

Avots: EH XIII, 165

paspãrne [PS., paspā`rne Wolmarshof], paspârne ² [Salis, Widdrisch, Adiamünde, Selg., Wandsen, Dond.], Kand., paspārns Etv., Kronw., [bei Manz. Post. I, 361 der Pl. paspārņi (li. pāsparnė Tiž. III, 446, pãsparnis "was unter dem Flügel ist")],

1) der Ort unter dem Flügel, fig. das Obdach, die Zuflucht, der Schutz:
Krievijas paspārnē dzīvuo dažādas tautiņas;

2) für paspāre, der Raum unter den Sparren, . das untere Ende der Sparren:
kad es iešu pagalmā, lien mudīgi paspārnē! BW. 23375, 4. jāizluožņā visas paspārnes Saul. sudrabuota zīle dzied mana staļļa paspārnē BW. 13949, 3. kad sveču dienā paspārnes pil, tad gaidāms auksts pavasaris Etn. II, 25. mājas paspārnē; salmuos III, 192. Zu spā`rns, [aber jedenfalls durch paspãre beeinflusst.]

Avots: ME III, 104, 105

paštàisnĩba, die Selbstgerechtigkeit: paštaisnība un cietsirdība nav puķes, kas kruonī vijas Neik.

Avots: ME III, 117

pavàlsts, -s, die Provinz: Suomija bija Krievijas pavalsts Latv.

Avots: ME III, 132

‡ II pavît ² Rutzau, besiegen, bewältigen, "padarīt" Kal., Kalvene, Ulmalen: vai tu varēsi viņu p.? - pavīšu gan! viņš tuo varēs labāk p. Kal. vai varēsi līdz launagam gabalu p.? Kalvene. Refl. -tiês, vonstatten gehen Zabeln: tev jau ne˙kas nepavijas.

Avots: EH XIII, 191

pìeviênuôt, tr., hinzutun, mit etw. vereinigen: Lietavu līdz ar Rietumkrievijas apgabaliem pievienuoja Puolijai MWM. VIII, 48. miruoņi tuo nuonāvējuot un pievienuojuot savā pulkā LP. VII, 71. Refl. -tiês, sich hinzutun, hinzugesellen: Radziņš viņiem pievienuojas Pasaules lāpītājs 6T. visi iemītnieki pievienuojās uz reizi manam priekšlikumam Vēr. II, 66. pie šiem pirmajiem mēģinājumiem drīzumā pievienuojās citi Vēr. I, 1443.

Avots: ME III, 311, 312

pìevīt,

1) windend, flechtend anbringen, anbinden, fesseln:
Dēkla vija pinekliņu..., pievij (Var.: piepin) dažu mātes meitu pie netikla tē̦va dē̦la BW. 12001, 1 var.;

2) viel, zur Genüge winden, flechten, fertigwinden, -flechten:
raibas vien man telītes, . . . diezgan darba tautiešam zīda valgu pievijuot BW. 16467. kur stārkis sev pērkļus pievijis MWM. IX, 149. Refl. -tiês, windend sich anknüpfen, sich mit etw. verbinden: tad dziesma pievijās MWM. VI, 327.

Avots: ME III, 311

‡ pilnestīgs, vollkommen (?): ē̦kas pilnestīgãkais apdarinājums Tēvijas Sargs 1938, № 14 S. 1.

Avots: EH XIII, 232

raģêt "striķus ar kāsīšiem griezt; [vārds] vijam%C4%81%20k%C4%81s%C4%AB%C5%A1a">cēlies nuo striķu vijamā kāsīša, kas izskatās kâ rags..." Siuxt n. Etn. 1, 90: virvju raģēšana, vīšana Etn. III, 178.

Avots: ME III, 467

I raĩdît: auch Gramsden n. FBR. IX, 94, Allasch, Dobl., Dunika, Ermes, Erwalen, Lemb., Mesoten, Schwitten, Stenden, (mit aî) Heidenfeld, Sessw., Trik., (mit aî ² ) F`rauenb., Siuxt; unbek. in Kortenhof, Lettin, Linden in Livl., N.-Laitzen; ja tevi rīta agrumā raidītu tē̦vs uz alus darītavu Pas. X, 401. Refl. -tiês,

1): kuģis skrēja pa lēnīgiem viļņiem, ka tik raidījās ("?") vien, un Odiseus ... gulē̦dams ... nemanīja, cik ātri viņš steidzās klāt ... tēvijai Dünsb. Vecie grieķi II, 140. Baar (in seinem Exemplar von U.) unterscheidet raîdît ² "durcheinander bellen"
von raĩdît "?".

Avots: EH II, 351

ratu ratumis, Adv., rund herum: Līvija vadāja Kaupuru ratu ratumis pa ežām un tīrumceļiem Seibolt. baruons izbraucās ratu ratumis, bet viņam nelaimējās atrast sievu id. izrunājās ratu ratumis id.

Avots: ME III, 481

raudzeknis Selsau, auch raudzeklis, das Vorbild, Muster: ņemiet, tautas, raudzeknīti ve̦cajā māsiņā! kâ darīja ve̦cā māsa, tâ jaunās pakaļā BW. 12166. raudzekņam vien atvežu nuo tās puses meitiņām. ja būs laba šī ve̦de̦na, vedīs citas pakaļā 18696, 2. visi te̦k raudzīties bārenītes pūriņā; bārenītes pūriņā daudz skaistu raudzeklīšu (raudzeknīšu 25220) 4956. aude̦kli e̦suot... austi pēc daž˙dažādiem raũdzekņiem Janš. Dzimtene ² III, 261. šuos Latvijas gaismas spīdeklus ņemt sev par raũdzekni II, 468. Zu raudzît.

Avots: ME III, 485

rèibuônis C., rèibuonis ² Prl., reibuons U., reibuoņa,

1) der Schwindel, Taumel:
prieka reibuonī A. XI, 282. mīlestības reibuoņās Tēvija. es gāžuos reibuonī un baudās Asp. mācītājs atmuodās iz prāta reibuoņa Kaln. Uozuolk. m. 76. reibuoņa pilnīgi bij pārgājuse Vēr. I, 826. neatmanu, kam līdzās atruoduos pie altāŗa, pasaku savu "jā", kâ pa reibuoņām (wie im Taumel) Jaunie mērn. laiki I, 65. tas sagurs drīz reibuoņās saldās Bārda Zemes dē̦ls 243. pēc pirmiem brīvības reibuoņiem A. XX, 66;

2) reibuoņa, comm., ein immerfort betrunkener, berauschter Mensch
Kaudz. M. 201.

Avots: ME III, 505

rudusis, wohl = li. rudušis "Rotauge": ... izvijas cauri kâ iedze̦lte̦ns rudusītis caur ūdens zâlēm Latv.; "ein dem plaudis ähnlicher Fisch" Lös., Prl., Odsen; ein der rauda ähnlicher Fisch mit roten Augen Vank., C.; ein Fisch mit braunen Flossen und goldglänzenden Schuppen, viel breiter als die rauda AP., Fehteln; ein kleiner Fisch in schlammigen Stellen der Aa N.-Peb.

Avots: ME III, 554

sabìedrisks,* auch sabìedrîgs*, gemeinschaftlich, gesellschaftlich: sabiedriska dzīve, das öffentliche Leben. vispārīguo sabiedriskuo duomu virzienu Apsk. v. J. 1903, S. 185. pārduomāt par tēvijas sabiedriskuo stāvuokli A. v. J. 1896, S. 237. savtinieks nav sabiedrīgs un piemīlīgs Pūrs I, 42.

Avots: ME III, 594

sačaluôt,

1) zusammenschwatzen
Dunika: kuo sievas dažu dienu sačaluo, tuo ne+maz nevar savākt Nigr.;

2) mit einander harmonierend murmeln, plätschern:
kâ burbulīši strautā, skaņas Iē̦kā, kas krūtīs drūms, tuo tāli aizskaluo; ap sirdi vijas, jautri sačaluo Juris Brasa 116.

Avots: ME III, 604

sadarinât, ‡

3) zerspleissen:
kad saskaldīja darvaukšļus, tad tuos sadarināja, saplēsa smalkāk ar cirvi un tad tik ar nazi plēsa Iw.; ‡

4) = sadarît; ‡ 6: vezumu var s. viens pats strādnieks Āboliņš Darba rati Latvijas lauksaimniecībā" 36.

Avots: EH XVI, 402

sakur̃t, freqn. sakur̃stît, tr.,

1) (Feuer) anmachen, anfachen, anheizen:
sakur Jāņu uguntiņu! BW. 32899. iešķīlis uguni, sakūris LP. V, 97, uguntiņu sakurstīt BW. 9092. ar sakurstītiem uguns sārtiem Klaust. 14. - Oktāvijas nuopūtas sakurs liesmas Cēzarā Rainis;

2) tüchtig heizen
(perfektiv): sakur (Var.: kurin[i]) siltu istabiņu! BW. 18536, 4;

3) anstacheln, anfeuern,
(zu etw.) aufmuntern: kas tad jūs tâ ir sakurstījis pret mani? Alm. Anglija tuo (= kaŗu) ir sakūruse A. XX, 130. - sakurt dusmas Spr., Zorn entfachen, erzürnen. Refl. -tiês, (für sich Feuer) anmachen, anfachen, anheizen: es guntiņu sakūruos nuo deviņi žagariņi BW. 18173. sakūries uguni Upīte Medn. laiki.

Avots: ME II, 659

sarežģît Wid., PS., Trik., Smilt., sarežģêt U., sarežģinât U., tr., verflechten, verwickeln, Stricke in Unordnung bringen U., verwirren (auch fig.): dzijas, diegus, tīklus. šāvieni drāts tīklus vēl vairāk sarežģī A. XX, 707. tuos cimdiņus brāļam devu, kur rakstiņi sarežģīti (Var.: sajukuši) BW. 25488. es nedevu ne˙vienam savu dziesmu sarežģīt (Var.: sarežģēt, samurkšīt) BW. 899. aptvert savā uomā sarežģītus jautājumus (verwickelte, schwer zu lösende Fragen) Vēr. I, 1436. nuo grgkiem sarežģītu (verwirrt) sirdi atpestīt aus einem alten Gesangbuch. Refl. sarežģîtiês Ruj., Bers., sarežgêtiês Celm., sarežģuôtiês Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 47, sich verwickeln, sich verwirren (auch fig.): dzija sarežģījas Ruj., Bers. zirgs stāvēja krūmuos sarežģījies Krišs Laksts 85. ķesterim sarežģījās kājas LP. VII, 129. cīņa vēl sarežģījās (wurde verwickelter, komplizierter) Konv. ² 404. sarežģas duomu audi Kārstenis. - Subst. sarežģījums, der Wirrwarr; die Verwicklung, Verwirrung, die Komplikation: teikā... viss burvīgi vijas un pinas, bez kādiem ievē̦ruojamiem sarežģījumiem B. Vēstn. bija kāds mazs sarežģījums Strausu dzimtā Jāņa dēļ A. v. J. 1896, S. 755.

Avots: ME II, 715, 716

‡ sašķeldrinât, = sašķel˜derêt 1 (?): (sēne) sašķeldrinātu malu Štolls Latvijas sēnes (1934), S. 65.

Avots: EH XVI, 453

‡ sasplĩdêtiês "?": ādas plẽve starp adatām sasplīdējas kâ vēja laikā starp kuokiem un šņuorēm laivas buŗas Siliņš Latvijas zivis 10.

Avots: EH XVI, 449

I savît, tr., zusartimenflechten; fertigflechten: ķēdītes bij vienā gaŗumā savītas II Mos. 39, 15. runčelis... savij zarus LP. IV, 120. viju, viju, nesaviju (Var.: nenuoviju)... vainadziņu BW. 6211, 5. Refl. -tiês, sich zusammenflechten, sich verf1echten: puķes, krūmi, kuoki cits ar citu zaru zariņiem savijās Pūrs I, 101. uozuoliņš ar ieviņu savijies BW. 15451. stīgas savijas ar balkuona vijumiem Jaunais mežk. 29. neskaitāmi... putni, savīdamies par necaurre̦dzamu kamuolu Niedra. ruoku ruokās savijušies Stari II, 122. Subst. savijums, Zusammengeflochtenes: rīkstes... savij kuopā un savijumu ņem līdz! Pas. III, 164.

Avots: ME III, 790

siêksta,

1): auch Mahlup; ein im Wasser liegender oder gelegener Baum
Kaltenbr., Oknist, Pilda, Saikava, Warkl.: paēdis svieksta, guļ kâ s. Warkl. n. FBR. XV, 54. "rijas" ME. III, 857 zu verbessern in "vijas";

5): auch Auleja, Heidenfeld, Saikava, siêkstiņa Kaltenbr., Oknist, Warkl.;

6): "steļļu sānu kuoki" (siêkstas) Mahlup; "viens steļļu sāns; visa viena puse" Kaltenbr. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 193.

Avots: EH II, 494

sist,

1): kad jumtus juma, tad sita (= kūla) gaŗus salmus (= kūla tâ, lai salmi nesalūst) Frauenb. nei tās grima ūdenī, nei sit vilnis maliņā Zemzare Lejasc. 126. man iekrita kuopā sistā (pļautā) vāle (d. h., ein Doppelschwaden)
ārdīt Linden in Kurl. sit ce̦puri padusē! BW. 18996. dažs ratenis sit (bildet beim Spinnen) gruodu dziju Sonnaxt. vīri paši sita (= taisīja) un vija virves Siuxt. kluonu s. "taisīt kluona grīdu" ebenda. sienas s. "ē̦kas liet" ebenda. es duomāju cepli s., ar Pieteri mālu vest Tdz. 58789. (krītuot) pilieni ... sit (bringen hervor) burbuļus Apsk. 1903, S. 485. sitis pēdējs gals (die letzte Stunde hat geschlagen) Virza Kar. Nameitis (1939), S. 47. kāpuosti bij jāsit (piespiežuot jāapbīda ar smiltīm), kad lietiņš bij vai slapjš Seyershof. kad kāpuostus sit, tad nuoravē ar viņus Iw. tie kuoki sit (treiben) atvases Linden in Kurl., Siuxt;

5): auch Siuxt; ‡

7) migla sita BW. 6694, 4, Nebel bildete sich (erhob sich);
‡

8) ziepes s. "ziepēt": ganu kulēm ne˙maz ziepes nesita Ramkau, Siuxt, Sonnaxt; ‡

9) vējš sit iekšā (bläst hinein)
liêtu Seyershof. kad (ziepes vāruot) pieliek zâles, tad tūliņ sit smaku (fängt an zu stinken) ebenda. smārds sit (dringt) nāsīs Auleja. krūmuos nesit (dringt nicht) vējš ebenda. dūmi (krāsnij kuŗuoties) sit (strömt) ustaba ebenda. kviešu šalka sit (der Weizen rauscht) Skalbe Raksti I (1938), 308; ‡

10) atkala sit Schwanb., es glatteist.
Refl. -tiês,

1): "kauties, plêsties" Salis: laiž aunus, lai sitas; "badīties" Seyershof: aitas sitas. kur kājiņa nesitās ce̦lmainā līdumā? BW. 8562, 5 var. kad vanags virsū sitas ("strauji uzbrūk ar sitieniem"), tad cālis beigts Seyershof. vakarā sitas ("strauji steidzas") lejā uz tīrumu ebenda. ap ugunskuru sitās jauni spāri un liduoja kuopā ar dzirkstelēm gaisā Anna Dzilna 74. vai tā bija Kristīnas balss vai pūces brēcieni, kas laikiem sitās ap viņu Stērste A. Z. 64. dziedāja tik skaņi, ka atbalss priedēs sitās Jauns. R., dz. un j. 161. kad ātri steidzas, tad mē̦dz teikt: "iet, kâ (= ka?) sitas" Strasden;

2): tavs gars pie mums laid sitas (= piestājas) Manz. Spred. ⁴ 378. kuiļi sitas ("ātri apgriežas") sunim pretī Siuxt. viņam vajadzēja tikai ... s. klātu un iepazīties Jauns. Raksti III, 332. s. citādās duomās, auf andere Gedanken kommen
Diet. nav kur s. (= dēties) Meselau;

3): kab sistuos ap zemi, pašiem labāk būtu Auleja. tagad viņš sitas viens Kaltenbr. saimnieks smagi sitas ar pienu (visādi mēģinādams iejemt vairāk naudas) Kaltenbr. ar badu sitas Daudsewas n. FBR. XVII, 159; ‡

7) ausschlagen
(intr.), sich bilden: mazam bē̦rnam pēc dažam nedēļām sāk s. tādas mazas pūtelītes Sonnaxt. mātei bresme citūr nesitās kâ ģīmī Siuxt; ‡

8) fallend od. geschlagen entzweigehen
Seyershof: galuodiņas sitas (= sasitas), kad krīt uz kuo cietu. Subst. sitējs: bundziņas sitējiņš BW. 2686, 7. pārveda ... mātei pliķu sitējiņu 23325.

Avots: EH II, 490

‡ skalde̦ns "?": lapiņas ļuoti bieži skalde̦nas un viegli atdalāmas nuo ce̦purītes (von gewissen Pitzen) Stolls Latvijas sēnes 78. Vgl. skaldîgs 3.

Avots: EH II, 499

šķḕ̦rsu, Adv., = šķē̦rsām, quer U., Kl., N. - Schwanb.; auch in den Verbind. škḕ̦rsu šķḕ̦rsām, krustu šķḕ̦rsu, šķḕ̦rsu juku, kreuz und quer: viņam aizgulstas šķē̦rsu uz lielceļa cilvē̦ks LP. VII, 965. saimniece aizgūlusēs šķē̦rsu vārtuos 1237. ja maize šķē̦rsu vidū pušu trūkst RKr. XIX, 96 (aus Alt - Laitzen). viņš metās... šķē̦rsu biezuoknī iekšā R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 42. šķē̦rsu te̦k kumeliņi BW. 4903. laivai, kuŗu viļņi stūrgalvĩgi meta šķē̦rsu Ezeriņš Leijerk. II, 62. gaita šķē̦rsu šķē̦rsām vijas Blaum. jājiet... krustu, šķē̦rsu! BW. 26178, 6. šķē̦rsu, juku savārstītas frazes RA.

Avots: ME IV, 37

skulbît, -u, -ĩju,

1) (mit einem stumpfen Beil) (be)hauen
Freiziņ, (einen Baum) abästen Naukschen (mit ul˜ ), Walk n. U., Wirken, Karls., Ermes, (mit ulˆ ²⁾ Ruj.;

2) (das Haar) beschneiden
Ruj. (mit ulˆ ^2), Karls., Wirken; (sk. bārdu) rasieren Ruj.;

3) dicht bis zum Boden abmähen ("nuopļaut me̦lnām zemēm") Kegeln n. Latvijas Saule 1927, S. 616. Zu skalbît?

Avots: ME III, 903

sle̦pkavnieks L., U., N.-Schwanb., sle̦pkaunis Warkl., = sle̦pkava: bē̦rna slepkavniece A. XX, 829. atbrauc nuo Krievijas ... bandu vadātāji, sle̦pkauņi, zagļi L. W. I921, No 39, 32.

Avots: ME III, 927

slìept ² Lös., Fest., Bers., Laud., Nerft, sliepju, sliepu "ohne Ziel od. ohne Erfolg gehen" Laud.; die Füsse schleppend gehen Schwanb.; ungewandt gehen (mit ìe ² ) Golg.; eilig gehen (mit ìe ² ) Selsau, Gr.-Buschhof; etwas hinken (von einem Tier): puisis sliepj uz meitām, sivē̦ns uz ķirpu Lös., Fest., Bers., Laud., Nerft. suoms slēpēm sliepj uz e̦zaru Stari II, 416. mērnieciņš ... sliep[j] pa purviem kâ meža vepris Ezeriņš Leijerk. I, 172. šis ... bieži sliepa uz muižu RA. ja ir kāds grasis kabatā, sliep[j] tik tūliņ pruom uz kruogu Laud. tā sliepa, sliepa visu vasaru un beigās par pateicību algas nevar izmaksāt ebenda. viņas vīrs tiešām sliepj (schleicht?) man pakaļ vairāk nekâ vajadzīgs Latvija 1907, № 124. Wohl zu ndl. slibberen "gleiten", woneben ide. sleib- in mnd. slīpen "schleichen", ahd. slīfan "gleiten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 391).

Avots: ME III, 939

smagnējs Etn. III, 165, schwer, schwer lastend, schwerfällig: sm. makuonis Saul. R. I, 96. pagrabs tik smagnējs (feucht, dumpf?), tik smagnēji ve̦lgans V. Egl. Eleģijas 112. smagnējas skaņas Stari III, 98. jūdu slevietes ir bijušas smagnēji daiļas Veselis Saules kaps. 17. zieduoša sieviete, smagnēji līkstuoša kâ leva Tīr. jaudis. viss... ir tik māksluots, slimīgs un smagnējs Latvija.

Avots: ME III, 948

smudrs U., = smuidrs: smudri (Var.: smuidri), gaŗi zābaciņi BW. 31890, 1. lai tā smudra augumiņa kâ liepiņa! 1540 (ähnlich 4596, 4 var. und 9255 var.). Līvija ar savu tievi smudruo . . . stāvu Veselis Daugava I, 430. Zu smaudrs.

Avots: ME III, 968

sniẽdze, ‡

2) = e̦ze̦ra salaka, osmerus eperlanus, var. spirinchus J. Siliņš Latvijas zivis 39.

Avots: EH II, 543

spaile,

1): auch (mit aĩ ) Grob., Pussen, Strasden (s. auch die Belege bei Buga Liet. k. žod. CXVI); rudzu spailes (Var.: bara) galiņā BW. 12120. pazinu... siena pļāvējiņu: ... locās spaiļu galiņā 28670. ņemsi Pēterim spaili Janš. Mežv. ļ. II, 339; brūtgāna s., die Doppelschwade
Iw.;

2): ar spàilēm ² samiedz Saikava. zābaku liek spàilēs ² izplèšanai ebenda. tad biju gan spaîlēs (in Bedrängnis)
AP. tāda spàile ² , ka nezinu kur dēties Saikava; "Tortur, Falter" ME. 111, 981 zu verbessern in "Tortur, Fouer";

3): "Setzangel"
Salis; "15-20 gaņģu ūdu" NB.; "tīkli, kas jūŗā me̦tuot sasieti kuopā, viens uotram galā" Salis; ein Komplekt Fischergeräte: ar kādu spaili tu šuodien zvejuoji? - es biju ar undām (ar vadu) Salis. zvejnieki ... ieradīsies saņemt savu pazaudē̦tuo zvejas spaili un laivu Kurzemes Vārds v. 20. IV 1933. tuos (= zvejas piede̦rumus) vis˙pirms izsniedz tiem zvejniekiem, ... kuŗiem s. pazudusi jūŗā Tēvija v. 27. XI 1941; ‡

5) "vieta jūŗā, kur ielikti 15-20 gaņgu ūdu" NB.

Avots: EH II, 544

spanda, das Band, das Pflugschar und Femern zusammenhält U., Etn. I, 121; das Eisen, das den Pflug zusammenhält Kronw. n. U. plur. spañdas Siuxt, Bershof, (mit àn ² ) Kl., eiserne Bänder, womit die Pfluggabel an die Femern angehängt ist Bielenstein Holzb. 468, "gre̦dze̦ni pie arkla" Fehteln, "(kuoka, dzelzs vai valga) arkla gre̦dze̦ni" Brucken, Lemburg n. Etn. II, 33, Naud., Wessen, Bestandteile des Hakenpflugs (mit añ ) Kr.-Würzau, "krustiski kuociņi vai dzelži, kas satur visu arklu" Nerft, Stricke Manz. Gespr.: astra stīgu spandu griežu, vasku lēju lemesnīcu BW. 30258. dieva dē̦li (arklam) spandas vija 30260. arkls gājis līdz spandām zeme Jauns. III, 30. Wenn echt baltisch, als ein Lituanismus resp. Kuronismus zur Wurzel von spuosts, s. Persson Beitr. 413, Meringer WuS. I, 180 f., Watde Vrgl. Wrtb. II, 661.

Avots: ME III, 984

spanga,

1) eine Blase
(Spr., Vīt.) an Händen oder Füssen (U.) oder anderswo am Körper, entstanden durch Druck oder Verbrühen Selsau (mit àn ² ), Kl., Druw., Lub., Laud.: strādā, līdz spangas ruokas Apskats 1901. meitai lielas spañgas (Flecken) uz ģīmja Sassm. siltuma spangas, Hitzbläschen Kronw. n. U.; eine Brandblase N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411: viņš tīrās spañgās C.; eine Schaumblase am Bierfass Laud.; Wasserblase B. Vēstn. ;

2) = sprādze, Schnalle Oppek. u. Kokn. n. U.; Ohrring Burtn. n. U.: ar vara spangām sevi ruotājušas Duomas III, 45;

3) spangu vaiņags "?" BW. 6143, 6 var. (Var.: zīļu v.); 6214, 3; 7108, 1; 24585 var.; 32902, 5; RKr. XVI, 106, 183, 201. man nuopirka bālēniņš sīku spangu, spuoža vara (vaiņagu) BW. 28896, 10; ze̦lta spanga, Goldschuppe
Bl. 461;

4) ein Quetschinstrument
U.: kas savas spangas, važas, valgus un stīpas ap kuoka ce̦lmu lika Latvija. žņaudz kâ ciešas spangas Duomas II, 102. kâ metala spangās iespiedis MWM. VIII, 652; eine Klemme (spañgas C.): tas nu gan ir spangās (ļuoti spaidīguos apstakļuos)! lielās spangas C., Smilt., Bers., Lasd. ja vēlies spangās iekļūt, paduodies tik žīdiem! Laud. sanēma viņu kâ spañgās Jürg. In der Bed. 1 als ein Kuronismus (mit dem Suffix von čulga; vgl. auch ahd. spanga, mnd. span "Spange") zu norw. spana "spannen" u. a. (bei Fick Wrtb. III ⁴ , 507 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 655 f. und 680 t.)? Anders Prellwitz Wrtb 2 42B, Zupitza KZ. XXXVI, 61, Būga Aist. Stud. 113 (der auch ein li. spungė "Gewächs, Fleckchen" heranzieht); vgl. auch panga. In der Bed. 2 wohl aus mnd. spange "Spange", und germanischen Ursprungs (vgl. an. spǫng "lamina, Platte") wohl auch in der Bed. 3 und (?) 4; unmöglich wäre es freilich nicht, für die Bed. 3 (vgl. spangas "Schuppen") auch an die Wurzel von spuoguôt zu denken.

Avots: ME III, 984, 985

stings, starr: stingrais aukstums U. b. 110, 44. stinga le̦dus gāle CTR. XlV, 78. nuo kuoka stingajiem zariem Druva II, 1385. mūža miegi apskauj... stinguos luocekļus Plūd. acis stingiem... skatieniem veras Stari Il, 282. Līvija bija bāli stinga, pamirusi Veselis Daugava I, 433.

Avots: ME IV, 1070

strads: auch Trik. n. FBR. IV, 541, Aahof, Adsel, Adsel-Schwarzhof, Alswig, Baltinow, Fest., Kalnemois, Kaltenbr., Linden in Livl., Mahlup, Marienhausen, Meselau, Nerft, Preiļi in Lettg. Anstatt des jetzigen Gesindenamens Strazdi(ņi) in Allasch und Lemb. findet man Strad[i] Latvijas vēst. avoti IV, S. CXV und CXVII.

Avots: EH II, 584

svarĩba:* Stabule nuosēdās cienīgā svarībā Aps. J. Raksti I2, 174. pe̦rsuona, kam tiek dāvāta atzinība un s. Tēvijas Sargs 1938, № 13, S. 1.

Avots: EH II, 612

švaukstêt, -u,-ẽju,

1) plappern; verstohlen klatschen
Erlaa, Unsinn plappern (mit àu ² ) Bers., Selsau: viņš ar saviem vedējiem jautri tērzēja un švaukstēja Latvija;

2) schallen (vom Schlagen oder Schwenken)
Arrasch, C., PS. (mit aũ), Golg., Schwanb., Sessw. (mit àu ^2);

3) "prahlen"
(mit aũ) Walk.

Avots: ME IV, 114

švīkstuoņa,

1) auch švīkstuons, das durch švīkstêt bezeichnete Geräusch: ļaužu pūlī švīkstuons A. v. J. 1896, S. 201. sadzirdēt daudzuo kāju švīkstuoņu A. v. J. 1902, S. 387. pātagas švīkstuoņa Vīt. lapu švīkstuoņa MWM. V1II, 289. spārnu švīkstuoņa Zalktis II, 64 und Skalbe Kâ es... 8. švīkstuoņu ... dzird ... gaisa laukuos Akurater Latvija;

2) "cilvē̦ks, kas švīkst, mīl uotru aprunāt", eine Klatschbase
(mit ì ²⁾ Gr.-Buschhof;

3) ein morastiger Sandboden
(oben Morast, unten Sand; mit ì ² und uô) Gr.-Buschhof.

Avots: ME IV, 119

tar̃kšķinât Bauske, Blieden, tarkšinât, klappern (vom Storch) Ledmannshof n. Latv. Saule v. J. 1924, S. 169, U.: kâ starķis tarkšķinādams uz ligzdas Latvija. sitējs . . . tarkšķinādams ar īkšķi RKr. XVI, 230; schnarren (von der Wachtel): tīrumā tarkšķināja grieza A. XX, 14. grieze... tarkškina savas ... nuotes Plūd. Mazā And. bērn. atm. 8; mit einem tarkšķis (auf der Jagd) lärmen Memelshof: kad tuo (tarkšķi) ātri griež un tarkšķina, tad ceļas nejauki skarbs . . . truoksnis Janš. Mežv. ļaudis II, 391.

Avots: ME IV, 133

tecêt: ein part. prs. tecējuot Tdz. 38303,

1): te̦kamu (= te̦kuošu) ūdeni Getzel Psalm 23;

4): (sievas) tecēja uz ceļiem Glück II Makk. 3, 19. senāk ļaudis vairāk tecēja (= gāja) uz baznīcu Frauenb. visi ceļi tecēja pilni ar zirgiem (braucuot) Salis. lai blusas te̦k ārā nuo kre̦kla Seyershof;

5): spuolīte, kamuolis te̦k (= risinās, tinas) Saikava. dzija, diegi labi te̦k (rit, risinās) Sonnaxt. kâ te̦k aude̦kls? kad rē̦na dzija, tad daudz nete̦k, tad iznāk maz puosmu Frauenb. tā saite te̦k kuopā (= savijas), kad grìež (vij) ebenda. gurķi rankuo, t. i., tie te̦k gar zemi Iw. pa priedes kaļļiem laiva labi nete̦k (= neslīd) Kaugurcierns. Refl. -tiês,

1): auch Saikava. Subst. tecêšana: kūtram kūtra t. BW. 832. nerimās suoļu t. Vindedze 78; tecẽjums: par savu tecējumu (= pakalpuojumu) naudu ņemt Frauenb.; te̦cê̦tãjs: tad nuogāja ... te̦cē̦tāji ar grāmatām Glück II Chron. 30, 6. meža t. BW. 30557 var. upīte te̦cē̦tāja 14946. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 715 f.

Avots: EH II, 672

teksmenis "?": tēvijas vē̦stures teksmeni kļūduojat milzīgiem stāviem Aus. I, 80.

Avots: ME IV, 159

‡ te̦rât Ruhtern, (Strömlinge) aus dem Netz herauslesen: sievas terā reņģes nuo tīkliem, same̦tuot laivā Tēvijas Sargs 1938, № 46, S. 8. Vgl. tarât.

Avots: EH II, 676

I tirât,

1): sievas terā (citur saka: tirā, purgā) reņģes nuo tīkliem, same̦tuot laivā Tēvijas Sargs 1938, № 46, S. 8.

Avots: EH II, 683

tītene A. v. J. 1896, S. 656, = vija">kazvija, tītenis 1, die Winde (convolvulus).

Avots: ME IV, 206

‡ trapîgs,* (das Ziel) treffend: ar trāpīgu uguni nuogāza zemē (šaujuot) Tēvija vom 9. Juli 1941, S. 2.

Avots: EH II, 692

tremt (li. trémti KZ. LII, 253 "niederschmettern; treiben" LChr. 7,45), -mju, -mu,

1) trampeln, stampfen
Bl. (mit em), U.;

2) wegjagen
L., U. ("scheint in Livl. unbekannt"): es padzīts, iz tēvijas tre̦mts MWM. VI, 89. kazas tremt Druva II, 409. Nebst tramdît, tramjš trimda zu li. sutramìnti "leise anstossen", trimti "vor Frost zittern", gr. τρέμω, lat. tremō "zittere", and. thrimman "hüpfen", got. ƥramstei "Heuschrecke", an. ƥramma "trampeln" u. a., s. Fick KZ. XIX, 262, Walde Wrtb. ² 789, Boisacq Dict. 982, Trautmann Wrtb. 329 f.

Avots: ME IV, 230

tuvu: auch AP., Orellen (in O. auch: tivu), Siuxt. jūs ... vairs nee̦sat ne t. tik simpatisks (bei weitem nicht so sympathisch) Tēvija 1943, № 205, S. 4.

Avots: EH II, 707

‡ uzjundît, erregen: viens vārds uzjundīja vis˙tumšākās dziņas Tēvija vom 24. Januar 1942. šīs vare̦nās (scil.: dziesmas) uzjundīja cilvē̦kā vis˙apslē̦ptākuos spē̦kus Sārts Str. 206. atrisinājums ... uzjundīja trauksmei pēdējo ne̦rvu saiklīti Druvas san 89.

Avots: EH II, 723

‡ II uztuntuļuôt, sich (langsam?) hinaufbewegen: (runcis) uztuntuļuoja augstāk liepas kruonī Tēvija 1943, № 253, S. 4.

Avots: EH II, 737

uzvâzt,

1): ir kas uzvāžams vārīgajiem dē̦stiem Tēvija 1942, № 140, S. 2;

2): ne vāciņa neuzvāzu (Var.: nepacēlu) BW. 30, 6 var. istaba bij ... līdzīga uzvāztai kastei A. Upītis Kailā dzīvība 9. ‡ Refl. -tiês, sich (acc.) aufdecken:
spainim uzvāzās alus putu vāks ar kaudzi Delle Neg. nieks 132. jauniešu skaļumam ... bij uzvāzies kâ samtains vāks Jauns. Raksti VI, 393.

Avots: EH II, 738

uzvīt, Refl. -tiês,

1): mājā uzvijās ... Latvijas karuogs Tēvija 1941 vom 8. Juli, S. 6.

Avots: EH II, 739

uzvīt (li. užvyti "uzvīt" Miežinis, ksl. vъzviti "effringere"), hinaufwinden, (auf etw.) aufwinden: uzvīt auklai uzviju. Refl. -tiês,

1) sich hinaufwinden:
dūmi uzvijas augsti gaisā;

2) man trešā kārta nepareizi uzvijusies, ich habe die dritte Schnur versehentlich falsch aufgewunden.

Avots: ME IV, 400

vādîgi (?) "?": ar maija salnas ķe̦rtām vādīgi nuolaistām ruokām Latvijas Sargs v. J. 1927, S. 133.

Avots: ME IV, 492

vejaine Nerft "žuogs". Wohl mit ostle. ej aus ij und zu vija "Zaun".

Avots: ME IV, 525

‡ viciņš Stenden "raušanâs": tagad mums ir liels v. mežu darbuos Veldre Tēvijas Sargs, № 5.

Avots: EH II, 780

I vijāklis,

1) auch vijakls, Flechtwerk
(vijaklis) St., Depkin n. U.; ineinandergewundene Pflanzen, Ranken (z. B. beim Hopfen) Ramdam, Saucken; verworrenes Garn Saucken (dzijas sašķetinājušās un same̦tušās vijaklā Wessen); ein Geflecht aus Hede, das man Kühen um den Hals legt, damit die Kette nicht drückt Kalnemois; = pine̦kls 1 (vijākls) AP., (vijaklis) N.-Peb.;

2) "samīdītā, samudžināta vietä Bers.;

3) "linu vijamais kāsītis" (vijaklis) Kalzenau; das zum Flechten dienende Gerät
(vijaklis) N.-Peb.: tē̦vs tur nuovietuojies ar visu vijakli. Zu vît.

Avots: ME IV, 582, 583

vijgriezne A. v. J. 1898, s. 162, vijgriežņi Konv . ² 2321, die Spierstaude: purvā auga vijgrieznīte BW. 15143, 5. strautiņš . . . sūcas starp vijgrieznēm Ed. Virza. lapainās vijgrieznes R. Kam. 95. vij- ist wohl nur falsche Schreibung (durch vija veranlasst) für vī-, s. vīgrieži. vīgrieznis: auch wird in gewissen hochle. Mundarten ì ² rein phonetisch zu ij.

Avots: ME IV, 583

vilˆdît, locken KatrE. Refl. -tiês,

1) sich (auf jem. od. etwas) verlassen
Nerft, (mit ilˆ ) C., Golg., Gr.-Buschh., Oknist, Ramkau, Wessen, sich Hoff nungen machen auf, rechnen auf Jürg.: uz ... pateicību viņš nebij vildījies (gehofft, gerechnet) Blaum. Latvijas pielik. v. J. 1909, S. 276. meitene vildījās (cerēja tikt) uz tirgu Jürg. uz viņa nevar vildīties, auf ihn kann man nicht rechnen. cits uz cita vildījās BW. 33671. lai viņš nevildās uz mani Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 47. dziedātāji .., nevildījās ... uz kuopdziedāšanas stundām vien Kaudz. Atmiņas I, 229. nevildies par daudz! Gr.-Buschh.;

2) = viltiês (mit ilˆ ) KatsE. Zu vilt(iês).

Avots: ME IV, 586

vīnīte, = vija">vija: ze̦ltu pinu pīnītē, sudrabiņu vīnītē BW. 5530 var.

Avots: ME IV, 639

I vît: prs. und prt. vìnu auch Fehteln, Marienhausen, Pilda, Schrunden, Pas. XI, 87 (aus NB.); vijamais Frauenb., das Material zum Winden od. Flechten. Subst. vijums: vijumā raudzīties BW, 28250, 5 var. par vainaka vijumiņu 32461, 1. Subst. vijẽjs: virvīšu v. BW 32299.

Avots: EH II, 793

I vît (li. vyti, čech. viti "winden" ) Wolm., C., PS. u. a., vît Salis, Praes. viju (mundartl. auch vinu), Praet. viju (mundartl. auch vīnu), winden; flechten U.: vītin viju vainadziņu BW. 5517. vinu ruožu vaiņuceņu 14347, 6. linu gruožu viju 15909. sudrabiņa gruožu vinu RKr. XVI, 84. saulīte gruožu vīna (Var.: vija) BW. piel.2 1176, 1 var, trim starām pīcku viju BW. 23421. auklas viju 33245. valgu (Var.: saiti) viju 28880, 2 var. grib putniņi ligzdu vīt 4479, 2 var. augstu viju vīt Biel. 1849. šuj, bitīte, vij, bitīte̦... me̦dutiņa[u] BW. 28484. vīrs saites vīdams vinamā galu atsien pie ratiņa JK. VI, 11. Figürlich: blēņas tik˙pat kâ vīt pavij RKr. VI, sak. v. 71. Refl. -tiês,

1) für sich winden:
brālīti uormanīti, vijies garu pātadziņu! BW. 27455;

2) sich winden, ranken
U.: nevijies (Var.: nevinies), vītuoliņa! ne pēc tevis tie zariņi BW. 12175. visa pasaule vīsies zaļumuos R. Sk. II, 240. pirksti... vijas sidrabstīgās Vēr. I, 1285. paceļas vīdamies... miglas tvaiki MWM. VI, 879. puķes, kas kruonī vijas Neik. 10. (fig.) ap ceļuojumu vijas dažādas valuodas B.Vēstn. Elzu satikdams viņš... sāka vīties ap tuo V. Eglītis Zilā cietumā 207. - Subst. vîšana, das Winden; vîšanâs, das Sichwinden, Sichranken; vijums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Windens; das Gewundene; das Flechtwerk U.: stiebru vijumu jeb aukliņu A. XXI, 508. ruožu vijumi Rainis Götes dzeja 54; vijẽjs, wer windet: vaiņaga vijējiņa BW. 24215. Zu ai. vītá-ḥ "gewunden", lat. viēre "flechten", got. waddjus "Wall", mir. fiamh "Kette", ae. wīr "Metalldraht" u. a., s. Persson Beitr. 321, 510 und 543, Boisacq Dict. 386 f., Petr. BB. XXI, 217, Kretschmer KZ. XXXI, 383, Reichelt KZ. XXXIX, 76, Trautmann Wrtb. 346 f., Walde Vrgl. Wrtb. I, 223 ff.

Avots: ME IV, 645

II vît ² Dunika, Frauenb., Līn., viju, bewältigen: vai tu varēsi viņu vīt7 Dunika. es duomāju tuo gabalu līdz pusdienai vīt Frauenb. Wohl zur Wurzel uei- 3 bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 228 ff.; die Bed. von ie. vīt dürfte zuerst in der Zusammensetzung mit einem Präfix entstanden sein, vgl. z. B. aksl. povinǫti "unterwerfen", vazvitzje "Gewinn", bulg. navijam "siege".

Avots: ME IV, 645

vîteniski Bers., Erlaa, Saikava, Sessw., (mit î ² ) AP., Segewold, Siuxt, vîteniskis ² Siuxt, Adv., sich windend, sich rankend: apīņi aug vīteniski ap mietu. dažiem zirgiem sari savijas vīteniskis Siuxt. vīteniski savīts dvielis Alksnis-Zundulis.

Avots: ME IV, 647