Paplašinātā meklēšana

vinde (unter vinda 1): ar vindīti me̦du vilku BW. 30353, 4 var.

Avots: EH II, 785

‡ II vindedze Lubn. n. FBR. XVII, 119 (agrāk muižās "citiem par lielāku") "?".

Avots: EH II, 785

vindedzis L., U., mundartl. (z. B. in Wessen) für und aus vindedzis, der Branntweinbrenner,

Avots: ME IV, 599

I viñdele: ar deķiem, vindelēm BW. 35530, 4.

Avots: EH II, 785

I viñdele Frauenb., Kalnzeem, Popen u. a., viñdelis Kabillen, Kalnzeem, Popen, Siuxt u. a., vindulis Usmaiten, Wain., viñduls Essern, Schrunden, viñduolis Warwen, viñdals Dond., Plur. viñduliņi Usmaiten, die Kinderwindel: ņem vindalu un satin bē̦rnu! Dond. Nebst. li. viñdelis aus dem Deutschen.

Avots: ME IV, 599

*II vindele od. *vindelis, = vindulis III: tie cēle tam priekšā ... tīru me̦du (vindeli) Vermehrtes lett. Handbuch v. J. 1685, S. 41.

Avots: ME IV, 599

viñdelêt, -ēju, windeln, in Windeln wikkeln: bē̦rnu pruot gādāt, bet vindelēt nē! Frauenb.

Avots: ME IV, 599

II vindelis, s. vindele I.

Avots: ME IV, 599

‡ vindenice Druw. "aka ar vindu".

Avots: EH II, 785

vinderlači, Meerquappen U.

Avots: ME IV, 599

‡ dzè̦lzuoņa AP., comm., "ve̦ca, nederīga dzelzs": ja vindes uotrs gals ir viegls, tad piesien tādus ve̦cus dze̦lzuoņas: ein Eisenwerkzeug (?): pati (eine Nadel) ... izrūsē̦tu..., tā ir dze̦lzuoņas daba Kaudz. Izjurieši 97.

Avots: EH I, 354

dzèlzs,

1): dzelzs, -s (masc.) Perkunen, dzèlzis AP., (mit èl ² ) Oknist n. FBR. XV, 193, Kaltenbr., Sonnaxt, (mit elˆ ² ) Dunika, Kal., OB., dze̦lzs AP., Grob., (mit e̦lˆ ² ) Dond. n. FBR. V, 192, PlKur.: vindes tapa ir nuo dzelža AP. iesit dze̦lza tapu ebenda. dzelža cepli Pas. VIII, 389. dze̦lza sē̦ta, vara varti BW. 3714. dzelža pūru kaldināju 16824, 5. suka... ar dzelzīša suseklīti! 14130 var.;

2): dze̦lzi nuoskanēja BW. 16824, 5 var. - dzè̦lzu zâle PS., Riedgras;
dzelža lapa Dunika, eine Pflanze.

Avots: EH I, 354

mãjuotne:* šī m. bija laipna Vindedze 42. aiziedams savā mājuotnē, augšstāvā 62.

Avots: EH I, 789

mâka: auch (mit â ² ) Karls.: visiem darbiem vajadzīga sava m. Warkh pilsē̦tas mākas Gr.-Buschh. n. FBR. XII; 79. ruota, šķē̦ps; ... lemesis, viss tas ir ... pašu mākā darināts Vindedze 25.

Avots: EH I, 789

mâksla,

1): viņš ir kaŗa mākslās rūdīts Vindedze 85.

Avots: EH I, 789

I mala,

1): tik nuo malas redzēt, dzirdēt, nur oberflächlich, überhin, unaufmerksam sehen, hören
Diet. ne˙viens nuo malas (kein Fremder) ne˙kā nezināja Jauns. Neskaties saulē 23. meklēt pi malas iet Lng. "den Abtritt suchen". saimniece ... saluocīja sagšu, nuolika tuo malā (beiseite) Vindedze 81. mete malā (в сторону, weg) jis savu muižu un visu labumu Pas. V, 287 (aus Welonen);

3): vienā mala dzīvāja ... vecītis Pas. XII (aus Lettg.). saķērām savas mantas un vilkām (liefen)
katrs savu malu Jauns. B. gr. ³ I, 195: likās, ka aizejam katrs savu malu Neskaties saulē 76, katram sava m. (Heimat) dārga Warkl.

Avots: EH I, 780

maũrs (li. máuras): tē̦va dubļi sidrabuoti, tautām mauri asaruoti BW. 18794, 1 var. rudzi saauguši maũrā Frauenb. jau zâle saņē̦musies maura (= saaugusi) kupla Vindedze 9.

Avots: EH I, 787

mẽnešgrìeži: kādā aukstā mēnešgriežu rītā Vindedze 195.

Avots: EH I, 807

I miņa: ka uz laiku laikiem Spīduola nav gājusi, ka m. par ... meitu neapklusīs Vindedze 158. Karlīnei lai nav jākaunas! tuo Luze negrib pielaist ne miņā (= auf keinen Fall?) Brigadere Dievs, daba, darbs 135. Trikātā bija viss Druvvalda miņas (= Fürsorge?) savākts un saglabāts Vindedze 174. nuo Jukuma ne ziņas, ne miņas Janš. Līgava II, 308. viņai nav ne ziņas, ne miņas, kâ tuos sauc I, 186.

Avots: EH I, 816

‡ mir̂dziens, das einmalige Leuchten, der Schimmer: saules mirdzienā Niedra Vindedze 9.

Avots: EH I, 817

I mudinâl: mudinājuot ienaidu pret vāciešiem Pēt. Av. I, 55. Refl. -tiês,

2): sich beeilen:
Liene jau tâ mudinājas ar kartupeļu ņemšanu Seyershof. gan viņa gāja, mudinājās manīga Vindedze 139.

Avots: EH I, 828

mûžs,

1): dzīves m. paliek apspiests ... un bēdīgs Pēt. Av. II, 217, nuovē̦lē̦dams ilgus mūžus Tautguoža sē̦tai Vindedze 51. kaķa m. Frauenb., ein schweres Leben:
saimnieki mūža dienu e̦suot netaisni Saul. Raksti V, 110;

2): ak tu mūžu dienu! Siuxt, = ak m˙!

4): mūža zeme "?" Wessen. Zur Etymologie ist auch pusmūdenis in Betracht zu ziehen!

Avots: EH I, 839

‡ negudrība, die Dummheit, Torheit: tā bijusi ... parskatīšanās jeb n. Janš. Dzimtene III ^2, 144. pārvarēt negudrību Spīduolas sirdī Vindedze 95.

Avots: EH II, 12

‡ negudrinieks, ein Törichter: kas iekāruojuši sev negudrinieku slavu Vindedze 66.

Avots: EH II, 12

‡ neļuodzīgs, stramm: piecēlās nuo sava sēdekļa bāls, bet n. Vindedze 137. viņš (= aeroplāns) liduoja taisni un neļuodzīgi Veselis Netic. Toma mīlest. 39.

Avots: EH II, 15

netiklis: Demin. voc. s. netikliņ BW. 26819, 1 var. (aus Siuxt); ein Faulpelz Warkl. n. FBR. XI, 121, Heidenfeld, Pilda, Zvirgzdine; nuosaukdama par slinku un darba netikli Vindedze 138.

Avots: EH II, 21

nevĩža,

1): nevīžas un slinkas sievas Vindedze 5.

Avots: EH II, 23

neziņa,

1): viņš ... ir tāds neziņas dē̦ls, ne˙kā negrib zlnāt nuo apslē̦ptām lietām (von Zauberei) Ciema spīg. 81. kur tad tu aizgājh neziņā palicis (zu einem Kinde, das ohne Wissen anderer fortgegangen war) Wessen. laiki bija neziņas pilni Vindedze 199. neziņā likt, ausser Acht lassen
U. (unter ziņa). tu paņem manu laivu, aizbrauc pa neziņu (unbekannt, wohin) Delle Negantais nieks 154. Miķelis visur iekšā jaucas, ziņa vai n. Jauns. Raksti III, 39. tu reizēm kluksti kâ vista ziņas, neziņas (dummes Zeug) Saikava.

Avots: EH II, 23

nùobrũnêt,

2): vējā un saulē nuobrūnē̦tā sejā Vindedze 48. ‡ Refl. -tiês, sich braun färben, braun werde
(perfektiv): sejas āda ... vējā un saulē nuobrūnējās Veselis Daugava 1928, S. 425.

Avots: EH II, 35

nùodrùkstît ² : auch Warkl. ‡ Refl. -tiês "?": asi un nuodrūkstīdamies runāja Vindedzis Ciema spīg. 234.

Avots: EH II, 41

‡ nuogāzeniski, Adv., abschüssig: ce̦pure ... ir piesprausta n. pret de̦gungalu Brigadere Skarbos vējos 175. pie mājas, kuŗa atradās piekalnē, tecēja ... upīte, bet nuo dienvidiem tai pieslējās birze, un n. (den Abhang entlang?) bija iedzīti zemē ... mieti, apaļi un labi sargājuoši Vindedze 49.

Avots: EH II, 45

nùolemt (li. nulémti "nuspręsti" A. Smetonos r. žod. 67),

1): īstu laiku n. (die Zeit abpassen)
Stender Deutsch-lett. Wrtb. nākuošas lietas n. (vorhersagen) in einer Handschrift. Subst. nùole̦mums: brālim pavēlēt es nevaru mainīt viņa dzīves nuolē̦mumu (Entscheidung, Absicht) Vindedze 157.

Avots: EH II, 61

‡ nuoliktenis,

1) "liktenis, nuolikums" (mit uô ² ) Salis n. FBR. XV, 78;

2) ein Depot, ein Abdach, wo etwas provisorisch untergebracht wird
Prl.: nuolikteņi ir pie dzirnavām lē̦ze̦ni lieveņi bez griestiem, kur negaisa vai lietus laikā zirgus iebrauc Prl. izbraukdami uz tāluo pļavu nuolikteņiem pēc siena Daugava 1938, S. 601. zemē ... ieraktuo ... pārtikas nuolikteni Vindedze 164. uz zirgu nuolikteni Ciema spīg. 243 (ähnlich 258).

Avots: EH II, 62

nùomâcît,

1): nuomācīja, lai nu steidzuoties pruom Vanagu ligzda 66. kuo te̦vs mirdams nuomācījis FBR. XV, 75. bē̦rnam n. un nuosacīt, kas vajadzīgs Orellen; ‡

2) belehren, abrichten:
tâ mani mājā nuomacīja Ciema spīg: 69. bē̦rni bija januomāca, lai viņi neizpaustu nuotikumu Vindedze 102; ‡

3) "izmācīt, pieradināt darīt citādi nekâ ierasts" Frauenb.: kranījusēs, lai Jānis nedzeŗ; par daudz grib n.

Avots: EH II, 67

nùoniẽkuôt: tu nuoniekuojis un apnicinājis labiešu jaunekles Vindedze 156 f. ‡ Refl. -tiês Nötk., sich eine Zeitlang mit nichtigen Dingen abgeben.

Avots: EH II, 72

nùorunât,

2): kruodzeniece nuorunāja kungu, lai nebraucuot Pas. IV, 125;

3): Līzīte viņu nuorunā ar˙vien, lai ... kâ tas pruot mēļuot Brigadere Dievs, daba, darbs 266;

4): kad nenuorunā tevi ... par le̦pnu Apsk. 1903, S. 165; ‡

6) = pìerunât 3: n. Agni, lai tā paliktu pārnakšņuot Vindedze 120; ‡

7) mit Zauberworten besprechend beseitigen
Nautrēni: n. milsumu. ‡ Refl. -tiês, = nùorunât 1: jie nuozarunā bēgt Pas. V, 307 (ähnlich IV, 536).

Avots: EH II, 82

nùošalkuôt, = nùošàlkt: drēbju mīkstā švīkuoņa nuošalkuoja tiem ausīs Vindedze 59.

Avots: EH II, 94

‡ *nùosārst, erröten: Milda nuosārta un nuodūra acis Zeibolts Liktenis 70. viņas vaigi nuosārta tumši Vindedze 19.

Avots: EH II, 84

nùotēmêt,

1): iedurt savu šķē̦pu ņuotē̦mē̦tā sirdī Vindedze 85; sich eine gewisse Ansicht bilden:
nuotēmē, ka ābelnīciņa palīdz Pas. VI, 183.

Avots: EH II, 100

padalît,

2): verteilen:
vajadzēja tuos (puišus) arī p. pa pils laukiem pie ... darbiem Vindedze 137. padalīja atlikušuos ēdienus pagrabā un klētī Sieva 154.

Avots: EH II, 126

padzeltêt: daži (= vītuoli) bija jau padzeltējuši Vindedze 165.

Avots: EH II, 130

palse̦ns (unter pal˜sans),

1): mīkstajā, palse̦najā sniegā Vindedze 200;

2): p. zirgs Kaipen.

Avots: EH II, 152

pãraûgt,

1): auch Oknist;

2): auch Oknist; esi stiprs un pāraudz bē̦das! Vindedze 128. tās auzas briesmīgi pāraug salmuos AP.;

3): auch Oknist;

4): visas puķes jau tagad pāraugušas (savu laiku nuoaugušas), pārziedējušas Heidenfeld. pampāļi pārauguši, kad vairāk gadu nuo vietas stāda tai pašā zemē tuo pašu sē̦klu (tad raža vairs nav laba); tâ˙pat pāraug arī mieži, auzas u. c. Grob. tā ābele laikam pārauguse: žūst zemē ebenda. ve̦cā sē̦kla jau pārauguse AP.

Avots: EH XIII, 196

pãrsējs (so zu lesen; unter pārsèja): (Verband) paņē̦musi ... aude̦kla pārsējus, viņa apkuopa brūci Vindedze 110.

Avots: EH XIII, 210

pavada,

2): Burte ... vāca ... saknes jau maza meitene būdama, vēl savas mātes pavadā (od. zu einem nom. g. *pavads?), nuoklausīdamās viņas paduomus Vindedze 113; ‡

3) pavada Liepna, pavadiņa Ranken n. JK. VI, 22, Orellen, Seyershof, die Nabelschnur;
‡

4) ein Seidenfaden od. ein Stück Draht, womit der Angelhaken an der Angelschnur befestigt wird
Latv. konv. vārdn. (s. v. Makšķere).

Avots: EH XIII, 186

‡ *pavadne od. *pavadnis, = pavada 1 (?): viņa savilka ciešāki zirgu pavadni Vindedze 183.

Avots: EH XIII, 186

pavàlsts,

1): viņš pārvaldīja ... Autinas pavalsti Vindedze 31; ‡

2) Abteilung, Klasse (?):
kaulu dzīvnieku uotrā pavalstī ir putni; trešā pavalstī - rāpuļi Kav. (1860), S. 119.

Avots: EH XIII, 187

paveĩds, ‡

3) "?": viņas ... izduomāja ar˙vienu jaunus paveidus aude̦kla baltumā Vindedze 92.

Avots: EH XIII, 189

pažvikstêt: auch ("pazibēt") Popen n. FBR. XVI, 110: lapu sluota pažvikstēja ("?") gaisā Vindedze 58.

Avots: EH XIII, 194

II raksts,

1): dziedināt ar rakstiem (mit Zauberformeln)
in einer Handschrift; die Kunst des Lesens und Schreibens Kaltenbr.: šis bij mākus rakstu; ‡

2): priekšautam ne˙kādu rakstu nebij AP. visaidiem rakstiem agrāk prata aust Zvirgzdine;

4): tur nav lieli raksti (das ist eine leicht verständliche und leicht zu verrichtende Arbeit)
Kaltenbr.;

5): kad nenuovalda rakstu, tad sajūk (ar spriguļiem kuļuot) Siuxt. kad neiet uz rakstiem, tad ir grūti ebenda. kūla ar spriguļiem; mācē̦tājiem jau gāja kâ uz raksta (im Takt)
ebenda. rakstiem sist spriguli Seyershof. ar divi vāli sit uz raksti Roop n. FBR. XV, 158. dzirdēja pakavu rakstu uz klusās ielas Jauns. Raksti VII, 80. nu viņi (zwei Hunde) ries rakstā 39. "Rhytmus" ME. III, 475 in "Rhythmus" zu verbessern; ‡

6) "?": tē̦vs bija kaŗa bāliņš, nezināma ļaužu raksta (Stammtafel, Stammregister?)
Vindedze 105.

Avots: EH II, 352

rãpu: staigāja r. gaitas (war noch ganz klein) Vindedze 146.

Avots: EH II, 361

rùosinât: plūda krē̦slains mirdzums vis˙apkārt, ruosinādams smalku ... smeldzi Vindedze 193. ‡ Refl. -tiês, sich regen, sich entwickeln: ruosināsies ... jauni nuoduomi Vindedze 167. tālāk ruosinājās duoma Veselis Cilv. sac. 183. romāns ..., kas ruosinās tikai ... dvēselē Veselis Daugava 1937, S. 170. ‡ Subst. ruosinâšanâs, das Sichregen: sākas laukuos čakla r. Kronw. Par piemiņu (1875), S. 384.

Avots: EH II, 392

I rùosîtiês,

1): kukaiņi ... žirgti ruosījās gaišajā pasaulē Vindedze 3.

Avots: EH II, 392

sagāds: viņa ... iedeva ... meitenes drēbju sagādu Vindedze 145. tâ mūsu tē̦vi vadījuši guodus, tâ mēs paši nuovadīsim ... man tikai rūp viss s. Sieva 88.

Avots: EH XVI, 408

samiêgt: seja bija viltīgi samiegta Vanagu ligzda 252. samiedze ruoku duravās Warkl. cēlās saslieteņi, gaŗām kārtīm uz augšu kuopā samiegta te̦lpa Vindedze 4. Refl. -tiês: puika izskatās tāds samiedzies (sarāvies) AP. kukulis pie kukuļa samiedzies Auleja. aiz Gramzdu ceļa gala mūsējais samiedzās vēl šaurāks A. Upītis Sm. lapa 109.

Avots: EH XVI, 431

saslietenis:* vietvietām cēlās saslieteņi Vindedze 4.

Avots: EH XVI, 448

sātns: auch (mit à ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 73, 1): auch (mit à ² ) Kaltenbr., Nerft, Sonnaxt: staks ir s. ēdiens Sonnaxt. pīrāgs diezgan s. ebenda. nav sātna maize Kaltenbr. ieēd nesātnu, negribas vis dzert; ieēd sātnu - dzert vien gribas Sonnaxt;

2): viņš ... atteicās nuo dzīŗuošanas priekiem, palikdams ... s. visās dzīves lietās Vindedze 156. ar ... sātnu ... prieku Veselis Jaun. Ziņas 1940, № 100, S. 2;

3): auch (mit à ² ) Kaltenbr., Nerft; (fig.) liesmuojuošās, sātnās krāsās Veselis Cilv. sac. 88. ‡ Subst. sātnums,

1) die Nahrhaftigkeit, Kraft (einer Speise):
gards pīrāgs, aizleja diezgan klāt; kad cukurs dame̦sts vis, tad diezgan sātnuma, - dzert vien gribas Sonnaxt;

2) die Sattheit: (fig.)
pilnas ze̦mgaliskas vasaras sātnuma Veselis Cilv. sac. 88.

Avots: EH XVI, 473

saũle,

1): s. vēl leiša gaŗumu Frauenb., die Sonne ist (am Nachmittag) noch hoch am Himmel.
svešu sauļu iemītnieki Skalbe Raksti IV (1938), 127. nuo saules līdz saulei AP., Meselau, N.-Rosen, Spahren, vom Sonnenaufgang bis zum Sonnenuntergang. vasaru tie vienā saulē cēlās, uotrā likās pie miera Aps. J. Raksti I ² , 94. čigānu s. (der Mond) - auch Meselau. puišu (od. puiškanu Alant Vils Poem pa kulšen 41) s. N.-Rosen, Neu-Salis, der Mond. saules augums Luttr., ein paar Stunden vor Mittag: vai būs vēl daudz kuo pļaut? - vēl kādu labu saules augumu Janš. Dzimtene III, 41. saules brālis, ein müssiger (gew. schlecht gekleideter) Herumtreiber Riga: viņš ... iztaisījies par tāda mākslīgu saules brāli ("?") IV, 138. uz svītrainām, zvaigžņainām ..., ziedainām un saules ("?") se̦gām Vindedze 64 (vgl. saũlains ‡ 2). saũles sunītis Frauenb., = saũlsunītis;

2): kādi stādiņi nav dieva saulītē! AP.

Avots: EH XVI, 460

‡ savrupe, eine in sich Verschlossene: viņa ar˙vienu jutās s. un bāre Vindedze 10.

Avots: EH XVI, 467

sijât

3): auch Frauenb.; smalks lietus sijā kâ ar astru sietu Linden in Kurl.; ‡

4) = sijâtiês 2: uodi sijā ("fliegen hin und her") KatrE. saulainā dienā gaiss sijā Linden in Kurl.; ‡

5) "?": dzi, kâ pa jumtu sijā (vom Graupeln?)!
laikam atkal snieģelis uznācis Veldre Dižmnüa 10. Refl. -tiês,

1): graudi sijājušies uz apakšu Pas. IX, 513. sijājās (od. zur Bed. 2?) migla kâ putekļi un mūsu drēbes pārklāja ar rasu Jauns. Raksti IV, 376;

2): kāvi sijājas ar vēju, - iet nuo vienas puses uz uotru Salis. vaiņagi, kuruos bronzas zvārguļi un važiņas sijāt sijajās Vindedze 18. (fig.) iesaucās balsī, kuŗā sijājās žē̦lums un dusmas Daugava 1934, S. 499;

2): auch (von Mücken und Bienen)
Segew.; ‡

3) gesiebt werden
(?): miltu sietiņi, kas sijājās uz svē̦tkiem, lai iznāktu smalkāka maize Straumēni ³ 30.

Avots: EH II, 485

sitenis (unter sitiêns),

1): dabūt ... pliķus un siteņus Malku lasītāja ziņas un stāsti (1852) IV 2, 1; ‡

2) etwas zum Schlagen Dienendes:
paņēmis mazu sitenl, saimnieks iedzina siênā naglu Vanagu ligzda 249. nuokļuvis pie pils vārtiem ..., piedauzīja ar lieluo siteni kuoka spalā, kuŗš karājās pie vārtu malas Vindedze 97; ‡

3) der Klops*:
sīpuolu s.

Avots: EH II, 491

skaudrs,

1): skaudri paskatīdamās Ciebai acīs Janš. Līgava I, 204. izmanīdami viņas skaudruo prātu Rūžu Kr. 8. dzirkstuošas, skaudras pakavu sasišanās skaļums Jürgens 41; ‡

2) "?": centrāltirgus skaudrās kuores Sārts Jaun. Ziņas 1938, No 22. (sē̦rmuokšļi) auga, skaudri sliedamies pret sauli Vindedze 164. vē̦ruoja tāli un skaudruo debesi (skaidrā, aukstā laikā) 208. viņš skaudri un žigli nāca pie viešņas Anna Dzilna 173. ‡ Subst. skaudrums, die Schärfe:
tiem izdziest sejās cietais s. A. Grīns Dvēseļu putenis I, 228. Zur Etymologie s. auch E. Fraenkel Studi balt. VI, 105 f.

Avots: EH II, 502, 503

šķilteris: auch (mit il˜; "stārasts" ) Salis; "vindedze">vindedze" Lubn. n. FBR. XVII, 127.

Avots: EH II, 636

smags: unbek. in Grawendahl, Lemb.;

1): s. maiss, darbs Strasden. smagā labība Kav. smaga nauda Aus. I, 5. maksāt smagu galvasnaudu Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 7. kad zirgs pieē̦das smagu dābulu, tad viņš s. skriet Linden in Kurl. de̦r pret kle̦pu un smagām krūtīm Etn. III, 6. viņas vaigs bija s. un nuopietns Kaudz. Mērn. l. 52. s. vējš pūš, - drīz būs lietus Linden in Kurl. nuo meža atplūda smaga šņākuoņa Vindedze 108; ‡

2) schwanger
Frauenb.: tā pašreiz bij[u]si smaga Pas. XII, 241 (aus Serbigal). s. cilvē̦ks Seyershof. Adv. smagi,

1): s. iet AP. rudeņuos jau nu zirgam ir smagāk Kand.;

3): auch Auleja, Oknist, Wessen; s. garda gaļa Sonnaxt. s. senlaikuos ebenda. s. līt Saikava. s. me̦lna mute ebenda. s. sasilis Kaltenbr. viņa ... s. klibuoja Vindedze 105. uzturēšanās Rīgā man s. maksāja Līg. medn. 169. s. jāpasakās (= jāpateicas) par tuo guodu Jauns. Raksti VIII, 323. Subst. smagums: villainīte uozuoliņa smagumā BW. 5675. visuos smagumuos un grūtībās prata apmierināt Jauns. Neskaties saulē 13.

Avots: EH II, 531

smaile: "ein Gegenstand mit einem spitzen Ende" (mit aî ² ) Allendorf; "das spitze Ende eines zum Stechen dienenden Gegenstandes" Lubn.; "ein spitzer Gegenstand zum Aufstülpen" (z. B. šķē̦pa s.) Aiviekste; izkapts vai dakšu s. (mit aî ² ) Sessau, Würzau; parādījās ... pils staltais mūris" sargu smailēm (Zinnen?) virs tā Vindedze 173.

Avots: EH II, 532

sniêgt: auch Fehteln, Skaista, (mit iẽ ) Wilkenhof n. FBR. XIV, 56, Atschw., Bornsmünde, Lesten, (mit ìe ² ) Oknist, (mit ie ) Allend., Koddiack, Setzen; varu tevi s. (= sasniegt) Vindedze 161. spuogulī ..., kas sniedza nuo grīdas līdz pat griestiem Apsk. 1903, S. 18. viņa bij pare̦sna, man tikkuo līdz ple̦ciem sniedza A. Upītis Sm. lapa 189.

Avots: EH II, 543

I suôlis,

1): būt[u] man spē̦ks strādājuot, būtu s. te̦kājuot BW. 5355. suolīšuos staigājuot 3745, 1 var. meita suoļiem gāja 3745, 2. jāiet suoļis Janš. Dzimtene III, 298. nu bē̦rais iet pilnīgu suoli Siuxt;

2): auch Wessen; nav kas aiz manis suoli aizme̦t Saikava. aizgāja vakara suolī Anna Dzilna 40. gāja vai brauca gaŗā vai īsā suolī Ciema spīg. 159. staigāt darba suolī Sieva 35. apkuopdams muižas suoli Vanagu ligzda 52. darīt, kas tam tikās savā sē̦tā un tās suolī Vindedze 148; ‡

3) suôlī Saikava, = ciemā, viesuos: iešu s.

Avots: EH II, 610

svèikt,

3): zellis tūlītās sulaiņiem sveic vaļā, ka šis e̦suot ... Pas. XII, 81 (aus Smilt.). sveicis saimniekam, ka šim ... 116 (aus Serbig.). arī bāliņi sveic par Jersiku Vindedze 106;

4): ņēmās viņu s. (mit eî ² ; = paļāt) Lemb.

Avots: EH II, 613

tecêt: ein part. prs. tecējuot Tdz. 38303,

1): te̦kamu (= te̦kuošu) ūdeni Getzel Psalm 23;

4): (sievas) tecēja uz ceļiem Glück II Makk. 3, 19. senāk ļaudis vairāk tecēja (= gāja) uz baznīcu Frauenb. visi ceļi tecēja pilni ar zirgiem (braucuot) Salis. lai blusas te̦k ārā nuo kre̦kla Seyershof;

5): spuolīte, kamuolis te̦k (= risinās, tinas) Saikava. dzija, diegi labi te̦k (rit, risinās) Sonnaxt. kâ te̦k aude̦kls? kad rē̦na dzija, tad daudz nete̦k, tad iznāk maz puosmu Frauenb. tā saite te̦k kuopā (= savijas), kad grìež (vij) ebenda. gurķi rankuo, t. i., tie te̦k gar zemi Iw. pa priedes kaļļiem laiva labi nete̦k (= neslīd) Kaugurcierns. Refl. -tiês,

1): auch Saikava. Subst. tecêšana: kūtram kūtra t. BW. 832. nerimās suoļu t. Vindedze 78; tecẽjums: par savu tecējumu (= pakalpuojumu) naudu ņemt Frauenb.; te̦cê̦tãjs: tad nuogāja ... te̦cē̦tāji ar grāmatām Glück II Chron. 30, 6. meža t. BW. 30557 var. upīte te̦cē̦tāja 14946. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 715 f.

Avots: EH II, 672

te̦kât,

1): auch Siuxt; kad te̦kāju šīs pašas te̦kas Vindedze 166. blusas te̦kā Sonnaxt; ‡

2) fliessen
Orellen: bē̦rnam te̦kā palases Refl. -tiês,

1): auch Iw., Siuxt; ‡

2) einander nachlaufen:
divi ... sarkani babulīši ... te̦kājās viens uotru A. Upītis Kailā dzīvība 137.

Avots: EH II, 674

‡ t,ekatne,

1) ein kleines (schon gehendes) Mädchen:
maza te̦katnīte Janš. Dzimtene V, 327. te̦katnes gaduos Līgava I, 88;

2) eine Dienstmagd:
e̦smu kaŗavīra meita un tavā pilī tikai t. Vindedze 79. virtuves te̦katni (acc.) Van. ligzda 4.

Avots: EH II, 674

tēle: negribēja svešinieka tēles pie sienām, ne aude̦klā izšūtas, ne ze̦ltā ... iekaltas Vindedze 77.

Avots: EH II, 677

trauksme,*

1): virzās uz priekšu lielā trauksmē A. Upītis Laikmetu griežos II, 7. laukumuos tagad iemājuoja t. Vindedze 167; ‡

2) Alarm.

Avots: EH II, 691

‡ ugunspuosts Feuergefahr: u. tiem (scil.: ve̦lē̦nu jumtiem) nebija tik drauduošs Vindedze 4.

Avots: EH II, 712

uzkvè̦luôt: nu uzkvē̦luoja lāpas un vairs neapdzisa Vindedze 205. dusmās dzirkstuošās acis uzkvē̦luoja un atmaiga Anna Dzilna 60.

Avots: EH II, 727

uzvizêt, ‡

3) gefrierend sich auf etwas bilden
Nötk.: vižņi uzvizējuši virsū ūdenim; ‡

4) schimmernd erscheinen:
viņam atmiņā uzvizēja Vindedze un Spīduola A. Niedra Vindedze 144.

Avots: EH II, 739

uzzibsnît: viņa acis uzzibsnīja Vindedze 173. "nenāc!" viņa uzzibsnīja skaudrām acīm Rūžu Kr. 228. (zirgs) metās uz priekšu aulekšiem, uzzibsnīdams klajumā Daugava 1939, S. 635.

Avots: EH II, 739

‡ vakarnaktī Vindedze 35, = vakarnakt.

Avots: EH II, 751

valdîgs,

1): dzirdēja cauri puišu balsīm Rūsiņa augstuo un valdīguo dziesmu Vindedze 80.

Avots: EH II, 752

I val˜gs,

1): Demin. valdziņš BW. 16457. pātagas v. Siuxt "tā pātagas daļa (tuvu pie kāta), kur pātagas aukla salikta vairākam kārtām";

2): kâ zaglis un slazda v. Veselis Cilv. sac. 155. ne ... gūstīta, ne citā valgā ņe̦mta Vindedze 122.

Avots: EH II, 752

vaļuôt,

2): auch Wessen; vaļuoja zirgus un paši atpūtās Vindedze 115;

3): vaļuo dē̦lu! tavs dēliņš vaļuojams BW. 3132. Refl. -tiês: auch Dunika. ‡ Subst. vaļuôtājs, der Beherrschende:
es brālīša vaļuotāja BW. 3486, 1 var.

Avots: EH II, 755

‡ valšķîtiês "?": tie valšķījās kâ mazi bē̦rni un ļāva ar sevi kaitēties Vindedze 69.

Avots: EH II, 754

I vā`rds,

1): kaķismi mums vajadzēja mācīties v. vārdā (auswendig)
nuo grāmatas Jauns. Raksti IV, 14. ņēmu un izstāstīju v. vārdā (Wort für Wort) Jauns. Mana dzīve ³ 19. mīļi vārdiņi BW. 25075, 1;

2): tā bij sieva, tai bij v., - kuo suolīja, tuo ledeva BW. 1839. stingrs savā vārdā un nuoduomā Vindedze 26.

Avots: EH II, 762

vẽjaîns: kumeļa vējainuo ("?") gaitu Vindedze 194.

Avots: EH II, 774

vẽjîgs: ļaunas un vījīgas sūdzības Vindedze 98.

Avots: EH II, 774

II vere,

2): tam jau tāda mācītāja v. Ciema spīg. 93. vīrs tu esi kâ uozuols, bet darbuos un visā verē - kâ gatavais slaists Vanagu ligzda 173. parādi savu se̦nuo saimnieces veri! Rūžu Kr. 189. uz dziesmām viņai liela v. Azand. 164. tāda mana v. - visu smalki sijāt Vindedze 135. zirgam laba v. ("gaita") Adl., Golg., Stom., Tirsen.

Avots: EH II, 771

‡ vē̦rpatains, wirbelicht: tava valuoda gan skrēja tik strauji kâ mūsu Azandas krāce, un prāts tev tik˙pat v. Vindedze 7.

Avots: EH II, 777

vḕrst,

1): v. uzmanību uz kuo PV. kalējs vērš ("?") uz iesma rubeni un ce̦p Skalbe Raksti IV (1938), 212; zu etwas machen, verwandeln:
darbs vērta sārtus viņas vaigus Vindedze 13. vēršuot mežu līdumuos 8; ‡

4) "plötzlich zu laufen beginnen"
Auleja: kai vērss guovis nuo kalna. vērss vis˙aplīk par ustabu. Refl. -tiês,

1): gulē̦dams viņs vēršas augšņupē̦du PV. teica jauneklis, vē̦rzdamies pie ... ceļa biedra Atpūta № 371, S. 4. vārpas pašas vēršas (prt. vērsēs) kuopā AP. sniegs bij kļuvis žulgans, un nuo apakšas jau vērtās augšup ūdens, kad kāja iegrima līdz le̦dum Jauns. J. un v. 381. sniegam cauri sāka v. me̦lni dubļi 49; sich (ver)wandeln, (zu etwas) werden:
ve̦cais ... nuomirstuot vientik spēj v. Rainis Dz. un d. II, 85. ģīmis bija laipns un izbrīnā vērties Anna Dzilna 16. kad jau abra vēŗtās iztukšuota 176. laikā nuo tevis vērrsīsies vīrs Vindedze 7. auns vēršuoties vēl lielāks Pas. XIV, 399. pe̦lē̦kās sienas ... vērtās draudzīgas, kad ... Daugava 1939, S. 317. lietus vērtās ilgstuošā Jauns. Sliņķu virsn. 183. (mākuoņi) vērtās me̦lnās ... sluotās Neskaties saulē 5. tur tagad vērtās me̦lna, tre̦kna zeme J. un v. 414.

Avots: EH II, 778

cẽ̦rts: zināja, cik ... darbs v. Vindedze 138. v. (wohlhabend) saimnieks Iw. mēs ... vē̦rti (erwachsene) vīri vien e̦sam Latv. Av. 1831, № 33.

Avots: EH II, 779

vest,

1): v. labību šķūnī. dienā v. Lng. (unter diena) od. gaisman v. (unter gaiss) ans Licht bringen.
veikli un labi v. savu valuodu (sprechen) Vindedze 145. tu ved rāmu un gudru valuodu 135. braukt uostā ieņemt ve̦damuo Janš. Dzimtene III, 207. brūtes ve̦damie (zirgi) BW. 15956;

2): tad vīrs nevess (= neprecēs) Lttic. 596 (aus Warkl.); ‡

3) gebären (vom Vieh)
Kaltenbr.: kazas katru gada vede pa pāram kazlē̦nu; ‡

4) verfügen über etwas
(?): puiši ... neve̦d gudru paduomiņu Tdz. 56388. Refl. -tiês,

1): auch Kaltenbr., Sonnaxt; kur tu gribi v. (fahren?)
ar tuo zirgu, ka sakas neesi nuomaucis? Saikava;

3): man šuodien pa˙visam neve̦das (= neveicas) Dunika. lai guovis vairāk ve̦das (= paduodas) Liepna;

5): auch Auleja (von Tieren),
Sonnaxt (von Kühen), Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 9 und 161); nelaimība ve̦das paciešanu Manz. Post. I, 33; ‡

6) vorkommen
(nach r. водиться): vairāk timā mežā neve̦das taidi lieli viesi Pas. X, 522 (aus Zvirgzdine). Subst. vešana: gŗūta sieva vešanās, gŗūta pati ve̦damā Tdz. 44115. Subst. ve̦dums: veda mani pieci, seši, - nepaliku tuo ve̦dumu BW. 18264. kuo līdz mans vē̦dumiņš (dass ich geführt habe)? 21963. Subst. vedējs,

1): juoku v. (Spassmacher)
Rūžu Kr. 163;

2): dižais v. Janš. Dzimtene I, 18, BW. 35610 (35610, 1: dižā vedēja), smukāka vedēja kâ ve̦damā 21576. aiz vārtiem vedējiņi 7907. kad es būtu vedējiņa 891 var.

Avots: EH II, 773

‡ vèstījiens, Benachrichtigung, Botschaft: gaidīdams ve̦cākā vēstījienu Vindedze 98.

Avots: EH II, 779

vidus,

1): cēlās pilsē̦tas, tirdzniecības vidi (Zentren)
Vindedze 44. pa vidiem, a): laist ganīties sapītus zirgus, bet p. v. arī guovis Vanagu ligzda 250. sadzirdēt bē̦rnu smieklus un p. v. arī ... raudas Vindedze 97. gaŗā bārda vilnīja jau p. v. balta Ciema spīg. 6. Vor "in der Verbind. pa vidiem" ME. IV, 580 ist "b)" einzuschalten. vidus kārta Frauenb. "tā kārta skapim, kas atruodas nuo augšas uotra vidū". vidus svē̦tki Blieden n. FBR. XVI, 104, der zweite Feiertag. vidus truops Blaum. Raksti IV ⁵ (1937), = vidstruops 1;

2): ar cauru vidu Spiess, mit Durchfall.
aizturē̦ti vidi Oknist n. Ceļi VIII, 237. meitiņām ... abi gali lieti de̦r; v. lieti nederēja BW. 35026 var.;

4): auch Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt;

5) "?": tam cilvē̦kam ir bagāta dzīve: dzīvuo nuo vidus vien Ahsuppen.

Avots: EH II, 781

viedêt: (mit Mühe) wahrnehmen (prs. viẽdēju) Lemb.; es austu, ja varē̦tu vēl v. (mit iẽ) šķē̦rus Ermes. piekrastē ... viedēja pajūgus Vindedze 164. kâ re̦dzē̦ts sejs, kuo līksms viedu Apsk. 1903, S. 436. ‡ Refl. -tiês, sichtbar sein Lemb.: caur ... zariem viedējās e̦ze̦ra ūdens.

Avots: EH II, 794

I viest: šie mieži vìeš krūmus C., N.-Peb. saule ... viesa tādu gaismu, ka ... Jauns. Augšz. 142. gaisma ... viesa ... saldu mieru Vindedze 174. apruoces ap viņas ruokām ... viesa krāšņu augstprātību 13.

Avots: EH II, 798

II viest: še varēja ceļu v. Vindedze 24. acis vairs nevarēja v., kur tie palikusi 75. tālu varēja v. vare̦nuo gaismu un jautruo truoksni 182. pat zvaigznes neļauj v. vairs lapu biezais jums Virza Kar. Nameitis (1939) 67.

Avots: EH II, 798

vìlkt,

1): kartupeļus v. Oppek. n. BielU., Kartoffeln (im Herbst) abnehmen.
aude̦klu v. (aufscheren) AP. tur ruok (ve̦lk) grāvjus Dünsb. Bērnu draugs I, 10. v. ("taisīt") taisni ceļu Frauenb.;

2): darba. v. (in die Länge ziehen)
Mag. V 1-2, 155, citam ve̦lk ("sāp" [?]) tādas sāpes ve̦satu nedēļu Orellen. šī šuos gan maziņus e̦suot vilkuse ("kuopusi, audzinājusi") Heidenfeld;

5): vējš vilka pa˙visam nuo pretējās puses Jauns. Raksti V, 200. vējš vilka pretim Kaltenbr. lai neve̦lk vēju virsū (damit es nicht zieht)
Orellen. nu jau sāk pa krietnam v. (sagt man, wenn im Winter der Frost an Stärke zunimmt) Frauenb.;

8): (līnis) nuosvē̦rts vilka ve̦se̦las sešas mārciņas Jauns. Augšz. 25;

9): ar akmini vilku par sānu Kaltenbr.;

10): rakstuos v. Mag. V 1-2, 156, Schriftzüge machen;

14): gehen, laufen:
Miks ve̦lk lejup, taisni purvā. skrienuot viņam nuokrīt ce̦pure Jauns. B. gr. ³ II, 145. saķērām savas mantas un vilkām katrs savu malu I, 195. vai duot labu dienu ... stāvuošiem vai v. (gehen) tâ˙pat gaŗām Raksti III, 128. puisis ik vakaru ve̦lk uz brūti Saikava. v. vaļā Frauenb., anfangen zu laufen od. eilig etwas zu tun. - ve̦lkamais, d) tam ir labais v. (das männliche Geschlechtsorgan) BW. 34434. Refl. -tiês,

1): mums jau rudzi tâ lēņi vilkās (= auga) AP.;

2): drēbei diegi ve̦lkas ārā Orellen. tā drēbe ve̦lkas ("gandrīz = ārdās") ebenda;

3): ve̦lkas, ka ne˙maz nevar pie vākšanas tapt Frauenb.;

4): pieguļnieki ... vilkušies ar apaušiem, kuŗš kuŗu pārraus pār kalnu Austriņš Raksti V, 237. kaķi taču nevar iet v. ar ... lāčiem (gemeint sind schwache und starke Pferde)
A. Upītis Pirmā nakts 136;

5): v. tīru kre̦klu AP., Frauenb. u. a.;

6): auch Kaltenbr.; juo smalkāk sieva ve̦lkas, juo vīriem labāk patīk Sprūdžs Asaru liekņa 58;

7): auch Saikava (auch von Kühen);
kad dzīvniekiem iet ve̦cā spalva nuost, tad saka, ka spalva ve̦lkas AP. vistas ve̦lkas Kaltenbr.; ‡ 8) sich bewölken Heidenfeld: nu ve̦lkas, - būs lietus. Subst. vilkums: kuo maksāsi par vilkumu? BW. 30894, 2. Subst. vìlcējs,

1): saņemt pretī krietnu darba vilcēju (ein Pferd?)
Vindedze 103. gar krastmalām, kad cilāja staigādami ieliktuos vilcējus ("?") un murdus 90.

Avots: EH II, 783

vinda,

1) vinda U.. (mit ìn ² ) KL, Prl., vinde U., die Winde
U.; das Tau an der Fähre Bergm. n. U., (vinda) Aahof; das Drahtseil (viñda) Salisb.; akas viñda C., Dond., Gold., Frauenb., Mitau, Salis, (mit ìn ² ) Oknist od. vinde Hug., Lems., O.-Livl, n. U., (mit ìn ² ) Golg., Brunnenschwengel und Strick U.: neiešu . . . ne ar vindu (Var.: vindi) vindājama BW. 9717 (ähnlich: 976I; I02I2, 2). vindas spaņņi 20257;

2) vìndas ² Mar., eine Garnwinde:
uzliec dziji uz vindām! Mar. n. RKr. XV, 143. Nebst li. viñdas und estn. wind (winn) "Winde" aus mnd. winde.

Avots: ME IV, 598, 599

vìndedze ² Warkl., comm., ein Rachsüchtiger; ein zänkisches Kind: itie divi visad kai vindedzes nav mierā Warkl. n. FBR. XI, 122.

Avots: ME IV, 599

I viñelis Kl.-Irwen, Sīkrags, vindelis L., U. ("scheint in Livl. unbekannt"), Wessen, vindulis Kurl. n. U., viñduls Dunika, viñduolis Frauenb., Gramsden, Iw., Katzd., Schrunden, Teissen, vinduolis Kurl. n. U., viñduols Nikrazen, vinduols Hasenpot, vinduols Felixberg, viñduole Frauenb., viñdals Dond. n. RKr. XV1I, 64, ein Drillbohrer: ar vinduolu urbj caurumus. Nebst estn. winnal "Bohrer" aus d. Windel "ein Drehwerkzeug".

Avots: ME IV, 599

I vira: "gaŗa (maz tauku) zupa" Sermus; ielikt viru katlā Vindedze 83. lai v. nelija Suitu k., № 543.

Avots: EH II, 786

‡ virsaitene Vindedze, die Frau eines virsaitis.

Avots: EH II, 787

‡ virsvalks, ein Überzug: se̦dlu virsvalkā Vindedze 97.

Avots: EH II, 788

I vītene,

1): pilī nāca un gāja ļaužu vītenes (Reihen)
Vindedze 123.

Avots: EH II, 793

zaruôt,

1): ruoze, garus zarus zaruodama BW. 13250, 54. Refl. -tiês,

1): saulītei laižuoties ze̦lta zari zaruojās Tdz. 54957. nuolikts uz galda, zaruojās svečturis Vindedze 18; ‡

5) "grūsties" (von einer Kuh)
Kaltenbr.

Avots: EH II, 801

zibens: šķē̦pi ... asi kâ vēja z. (ein blitzschneller Wind), kad tas smalki un skaudri pūš Vindedze 64.

Avots: EH II, 806

zibsnît,

1): uguns zibsna AP.;

2): lai gul nauda zibsnīdama BW. 3110. pulcējās pļāvēju kuopas, zibsnīdamas izkapša griezēm Vindedze 113; glühende, leidenschaftliche Blicke werfen
Frauenb.

Avots: EH II, 806

zìmêt,

1): neliekšuos, - tâ zīmē̦ts manā dabā Janš. Maiga 50;

3): nuoraudzīdamies runātājā, zīmē̦dami viņā tāļu zemju ļaudis (sic!) Vindedze 154. nuo kaķa zīmē (prophezeit man, sagt voraus)
laiku AP.; ‡

5) pēc rakstiem ar ruoku z. Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter schlagen), den Takt schlagen.
Refl. -tiês,

1): ē̦na, kas te zīmējās (kennzeichnete sich, war zu sehen)
uz apkvē̦pušās sienas Jauns. Sliņķu virsnieks 17. mūŗi, rāmajā ūdenī tik˙pat stipri zīmē̦damies kâ gaisā Raksti IV, 362;

2): stāvē̦dama es dziedāju, sē̦dē̦dama gavilēju, lai nevar tautu dē̦li nuo balsiņa z. Tdz. 36189.

Avots: EH II, 810

ziņa,

1): "gefliessentlich" ME. IV, 724 zu verbessern in "geflissentlich". svešu zemju z., vienuota ar tālavju amatnieka ... gudrību Vindedze 174. mūsu z. (Kenntnis)
tur maza Orellen. strādāt ar ziņu (mit Bedacht) Kaltenbr. viņai kāda piena z.: tik vājas guovis un piena daudz! Frauenb. runāja, pat pa divi, trīs reizē, ziņā vai neziņā Jauns. Raksti IV, 33. Miķelis visur iekšā jaucas, z. vai neziņa III, 39. z., neziņa, - nevajaga runāt ("dummes Zeug soll man nicht sprechen") Lubn. bez ziņas (ohne den Preis zu kennen) jau nemaksā Frauenb. gardumi tika ē̦sti bez ziņas (masslos), juo naudas bija diezgan Jauns. Raksti IV, 30;

3): dievam nav z. par liêtu Frauenb.;

4): tikām vārda pilnā ziņā mieluoti Jauns. Raksti III, 25;

5): par ziņu "krietni" Daudsewas: viņš par ziņu ("gut")
nesamūrēs Wessen. es vēl nebiju par ziņu (= lāgā) durvis aizvēris Jauns. R., dz. un j. 33. ne viņa par ziņu ēda, ne dzēra Raksti III, 157. izkapts ... vēl jauna, par ziņu neieplāta 52.

Avots: EH II, 808