Paplašinātā meklēšana

ailaîns, fächerig. Dr.

Avots: ME I, 12

‡ dailaûgums, = daiļaûgums: kas nuo puiša dailauguma BW. 11917, 7 var.

Avots: EH I, 302

‡. kaîlans ² Salis "it kâ kails": viena puse audeklim tāda kâ kailana.

Avots: EH I, 574

kaîlatne [Fest.],

1) die äusserste Entblössung, Armut
Oppek. n. U. (eigentl. das Kahlsein);

2) eine kahle, unbewachsene Stelle:
luopus viņš izdzinis kailatnē Bers.

Avots: ME II, 133

‡ sailains, begeifert, mit Speichel besudelt: sailainām lūpām Veselis Cilv. sac. 192.

Avots: EH XVI, 412

saîlas: auch (mit ài ² ) Kaltenbr., Oknist, Pilda: saldatam s. te̦k Pas. XIV, 131. palika nelabi, net s. sāka skriet Kaltenbr.; auch sg. saila: gaŗa s. stiepās nuo viena mutes kaktiņa līdz ... apkaklei Jauns. Sliņķu virsnieks 33. Vgl. auch seila(s).

Avots: EH XVI, 412

saîlas Kreuzb., Ober-Kurl. n. U., sailes Ringmundshof, der Geifer, Speichel: Jāņam saskrēja sailas mutē Jauns. III, 165. plānas, it kâ sailās salipušas lūpas MWM. VIII, 41. zu li. séilė(s) dass.; vgl. dazu Walde Vrgl. Wrtb. II, 464 f.

Avots: ME II, 635

vigristgaila (?),Bocksbart, Geissbart (spiraea uimaria) Fischer 241.

Avots: ME IV, 582

aile, aila">aila [in Meiran àila ^2], auch wohl aiļa MWM. VI, 389 (li. eilė die Reihe, Schicht, ailà J., ailià: iet),

1) die Reihe:
viņas puses uozuoliņi ailiņām saauguši (Var.: rindiņām) BW. 2803. ziedi, ziedi, rudzu vārpa, deviņām ailiņām (Var.: ailītēm) 28128. divi ailas skuju klāju 24640,4. dzērves laižas ailē (Schwnb.). vispirms nuoliek vienu ailu (die Reihe) salmu Konv. ^1.

2) Der Gang
(cf. iela, die Strasse): uz apakšzemes pili varēja tikai pa apakšzemes ailu aiztikt LP. VII, 1326. zīlnieks palīdzēja tai pa aili pāri tikt LP. VII, 41. uguns liesma drusku augstāk tumšā ailā paceļas A. XIV, 213. [aile (Bersohn) = starpa starp salmu uzcirtumiem klājienā piedarbā].

3) aile od. iela, eine Reihe von 2 oder 3 in nicht grosser Entfernung an einander geschobenen Darrbalken
A. X, 1, 307 [nach Bugge PBrB. XXI, 422 hierzu auch norw. dial. eil "rinnenförmige Aushöhlung". Hierzu wohl auch ailis 4].

Kļūdu labojums:
die Reihe = die Reihe, die Schicht
ailu (die Reihe) salmu = ailu (die Schicht) salmu

Avots: ME I, 12, 13

atgribêtiês, die Lust verlieren, sein Mütchen kühlen: viņā sadeva tai pa kailajiem gurniem, kamē̦r pašai sirds atgribējās MWM. VIII, 243.

Avots: ME I, 159

atplaûkt, intr., wieder ausschlagen, spriessen: kailam zaram atplaukst zieds A. XX, 329. Übertr.: dvēseles ilgas atplauka R. Sk. II, 118. viņš bija drusku atplaucis, er war wieder zu Kräften gekommen MWM. II, 484. valsts atkal atplauka Launitz Stāsti 26.

Avots: ME I, 182

II ce̦kule (unter ce̦kulis 3),

1): eine Kuh mit einem längeren Haarbüschel zwischen den Hörnern
AP.; ‡

2) = ce̦kulis 1: vistas ce̦kulīte BW. 24705 var.; 24792. visiem (= irbem) dailas ce̦kulītes 11111, 5 var.; ‡

3) eine Blume
Linden; Seifenwurzel (saponaria officinalis L.) Oknist.

Avots: EH I, 262, 263

‡ ciels,

1) gross
(mit iẽ) NB.: ciela. smaila priede;

2) "kas ceļams ir; schwach, so zu heben ist"
Für. I: viņa bij ciela, sie konnte nicht aufstehen Für. I.

Avots: EH I, 277

ciñca [Naukschen], die Wade an Menschen und Tieren [ciñcis Ruj.]; der untere Hinterfuss des Schweines vom Mittelgelenk ab Bergm.; kailas cincas, nackte Füsse; zirgam nuobe̦rztas cincas U. Zu cinksla und li. kìnka "Kniekezle; Hesse."

Avots: ME I, 384

daiļaûdzĩte, die Schöne, das Schönchen, ein schönes, verzärteltes Mädchen: māsiņ, manu daiļaudzīti [Var.: dailaudzīti], kur bij man tevi likt BW. 3511.

Avots: ME I, 431

daiļava, ailava">dailava, Demin. daiļaviņa, daiļavīte MWM. VII, 572, die Schöne, das Schönchen, Liebchen: kas gan iegūs šīs daiļaviņas sirsniņu?

Avots: ME I, 431

‡ dailietis, ein Schöner, Anmutiger, Netter: daila augu dailiešam (Var.: ļaunajam), ne kādam neliešam BW. 9432 var.; 9433.

Avots: EH I, 302

daĩlinât [Nigr.] (li. dáilinti "verzieren"), zierlich, anmutig, schön machen: daila bija sērdienīte, kas tuo dailu dailināja? BW. 4460. dailinājums, die Verzierung.

Avots: ME I, 431

dveiļi, die zweizeilige Gerste Plutte 96, RKr. II, 72. [Vgl. etwa li. dvailaĩ "ein Paar (Pferde)"; sieht aus wie eine Zusammensetzung der Zweizahl mit eila "Reihe".]

Avots: ME I, 537

II dziedrs, steng: [sīvu, dziedru (Var.: dze̦dru) tē̦vs ar māti BW. 21651, 2. Zu li. gailas "heftig", gailùs "jähzornig, scharf" (u. a. bei Trautmann Wrtb. 75)?].

Avots: ME I, 562

gàile [C., AP.],

1) bei Spr. gaila, das Glimmen,
karstu uogļu kvēle A. XII, 869. zilās liesmiņas virs uoglēm: uogles tagad pašā gailē Druw., Etn. IV, 18;

2) eigentlich u. fig., die Glut,
oft im Pl.: kādās gailēs zvē̦ruo pasaule! Asp.; kas ieskatījās viņu acu gailēs Stari I, 299.

Avots: ME I, 584

I gails, ‡

3) glühend, glimmend
(mit ài ² ) Lettg.: gailas uogles; ‡

4) "?": g. mežs Lixna (vgl. gails I 2 und gails II). ‡ Subst. gàilums ² Lettg., der Glanz.

Avots: EH I, 377

‡ gŗũzdinât Iw., = grūzdinât 2: uz kaila lauka, kur ne˙kā vairs nav kuo ēst, luopue var tikai g. ("badā tuŗēt").

Avots: EH I, 415

ìerùobežuôt, tr., einschliessen, einschränken, beschränken: celiņu ieruobežuo lieli kuoki B. Vēstn. kailas nuoras ierùobežuõja nuo visām pusēm skuolu. ieruobežuojam diluoņa baktēriju darbuošanuos MWM. VI, 729. Subst. ìeruobežuojums, die Einschliesung, Einschränkung, Beschränkung: sē̦tsvidus ieruobežuojums A. XI, 53; sadzīves nuoteikumu ieruobežuojumi Vēr. I, 1321.

Avots: ME II, 59, 60

kaîls: kaîls ² auch Orellen, Salisb., kails auch Schlehk n. FBR. VII, 36, Ahs., Zabeln; unbekannt auch in Alswig, Bērzgale, Dunika, Kalnemois, Kalupe, Pededze, Prl., Rutzau, Saikava, Sonnaxt; ‡

3) wässerig, wenig nahrhaft:
kaila zupa Salis. kauleņuogas tādas kailas, nav ne˙kāda satība klā[t] Orellen. jūras mē̦sls ir tāds k., pa ūdeni izmircis Salis.

Avots: EH I, 574

kaîls [Wolm., Kl., PS., Lis., N. - Peb., Arrasch, C., Trik., kaîls ² Ruj., Salis, Bauske, kaĩls Tr., Gr. - Essern; unbekannt in Dond., Selg., Wahnen, Kabillen, Angern, Kreuzb., Warkh., Warkl., wo dafür nur pliks],

1) kahl, nacht, splitternackt:
Sprw. baznīcā iet kailu galvu, pirtī gluži kails. Auch von einzelnen Körperteilen: kailas ruokas, krūtis. Sprw.: kails kâ pirksts. Auch von anderen Gegenständen: kaili kuoki, kahle, blätterlose Bäume; kails laiks, schneeloses Wetter, die Zeit des Kahlfrostes. kailās nuorās guldinās (guovis) BW. 29004. kaila nabadzība, die grösste Armut;

2) bloss, unberwaffnet:
tuo kailām acīm var redzēt Kaudz. M.; kails grauds, das blosse Korn (ohne die Schale) Luopk. III, 66. kaila alga, das Gehalt ohne sonstige Einnahmen Aps. kails cilvē̦ks, ein unverheirateter Mensch Bers. kaili ļaudis,

a) kahle Menschen;

b) arme;

c) ein Ehepaar ohne Kinder
U. pliks, kails od. pliks un kails, bettelarm: kuopā, kuopā plikie, kailie BW. 25255. [Am ehesten zu la. caelebs, "unvermählt, ehelos" und (?) slav. cěglъ "allein"; vgl. Walde Wrtb. ² 106 f. und Berneker Wrtb. I, 123.]

Avots: ME II, 133

ķem̃pele, ein Klotz auf dem Lubbendache Dond., [Wandsen]: kad pirmā, apakšējā lubu aila bija nuoklāta, tai uzlika pār vidu kārti un tad ķempeli (sluogu), lai vējš nevarē̦tu lubas atcelt Konv. ¹ 763.

Avots: ME II, 364

‡ kņābiens, das einmalige Picken, Hakken: gaila kņābieni Pas. XI, 356.

Avots: EH I, 636

kņubs [Nigr.], zu viel gebogen Kurl. n. U.: (sieva) mazu, kņubu de̦guntiņu BW. 21223, 3. [In Stenden so von der Sense: izkapts ir kņuba, kad asmeņa smailais gals ir nuo kūlīša tik˙pat tālu taisnā līnijā kâ asmeņa platā gala stūris. kņubs "salīcis" Dunika.]

Avots: ME II, 253

kùkums,

1) der Buckel, Höcker:
uz kaila kūkuma tā nesa skrandu paunu Sudr. E. kūkumu celt, mest, einen Katzenbuckel machen: kaķis ceļ, me̦t kūkumu. uzmet (Var.: uzcel) lielu kūkumiņu, lai galviņu nepārsit BW. 23376 ;

[2) die Katze:
vai kūkums mājā? Pas. I, 390. Zu * kūkt].

Avots: ME II, 333

mẽrnêt, -ẽju,

1) hungern,
"badu mirt" Lös. n. Etn. IV, 146: diezgan mē̦rnē̦ts Lub. [guovis stāv un mẽrnē uz kailas nuoras Jürg.;

2) aushungern, abmagern
Fest.] Vgl. mērdêt.

Avots: ME II, 620

‡ pagailêtiês, eine Weile glimmen: lai uogles (uoglis Erlaa) vēl pagailējas (pagailas Erlaa)! citādi būs tvans Linden in Kurl., Vank.

Avots: EH II, 131

plikatne, = ailatne">kailatne ("vairāk nuo plikas, sasalušas zemes) Etn. IV, 166; plikātne "plikums, kailums" Bē̦rzpils in Lettg.

Avots: ME III, 343

saguorîtiês, sich plötzlich heftig hin- und herdrehen, rekeln, stark taumeln: viņš saguorījās MWM. VIII, 588. tā visa saguorās, kaila sevī sakaunas Zalktis I, 9.

Avots: ME II, 634

sagre̦mzduôt Odsen, Golg., Sessw. (mit è̦m ^2), Roop, Aliendorf, Drobbusch, sagre̦m̃zdât Neuhausen, zerschaben, zerraspeln Vank., Ailasch, Welonen, Ruj., Ermes, Kokn., Tirsen, (mit e̦m̂ ²⁾ Schibbenhof, (mit e̦m̃) Schujen, Smilten, Roop, Salisb. u. a., (mit è̦m ²⁾ Mar., Schwanb.: Lāčadē̦ls rāceni ar zuobe̦nu sagre̦mzduoja Pas. II, 293. "sakasīt": sagre̦mzduot mizas, kuokus Kalleten. Refl. -tiês, eine (im Frühjahr) leicht abzulösende Rinde bekommen: vai tad kārkli jau sagre̦mzdoujušies, ka tu jau taisi svilpi? Vank.

Avots: ME II, 629

sakàunêt BW. 556, 13, gew. Refl. -tiês, sich schämen (perfektiv), Schande bekommen: kad es tuo uzrunāju, tā sakaunējās Stari I, 21. viņš sakaunējās un nuosarka II, 186. tā... kaila sevī sakaunas Zalktis I, 9.

Avots: ME II, 646

samìetuôt,

1) "mit einem Knüttel durch prügeln"
Palzm., Tirsen, Ailasch u. a.; "sadauzīt" Talsen;

2) mit mieti stützen:
kad sē̦ta gāžas, tad samietuo Grünhof;

3) mit mieti ein Stück Land umgrenzen
Roop, Sessw., Walk u. a.

Avots: ME II, 688

šautra, šåũtęr Schlehk n. FBR. VII, 45 < šautra oder *šautre,

1) ein hölzerner Pfeil
Skuolas dr. II, 149, Freiziņ: dāvināšu katram pa šautrai un luokam Pas. IV, 318. laide nuo luoka asas šautras III, 313. mēle... savilkās smaila kâ šautra IV, 415;

2) (s. auch šautrs I) ein Stock, Knüttel Wessen,
(mit aû ² ) Tr., (mit àu ² ) Kalz.: nāca... raganas šautrām LP. I, 145. kam šautra, tam ābuols Br. sak. v. 1072; ein Holz, worauf Strömlinge zum Räuchern gelegt werden Adiamünde; eine dünne Stange, eine grosse Rute (mit àu ² ) Stomersee;

3) ein Türriegel
(mit aû ² ) Raiskum;

4) = liekšķere Memelshof; die Brotschaufel (lize) GrawendahI (mit àu ² );

5) šautras stiebris Freiziņ, eine Art Sumpfpflanzen;
vgl. šautru sakne. Wenigstens in den Bedd. 1 - 3 zu šaut.

Avots: ME IV, 10

šķàutnaîns ² Golg., Lis., Sessw., kantig V., mit scharfen Kanten (šķautnes) versehen: šķautnainas, kailas klinšu siênas Norv. 27. šķautnaiņiem le̦dus gabaliem Duomas III, 713. gar šķautnainuo dzelzi Niedra Kad mēnesis dilst 156, piere... šķautnaina kâ šķiltavas Aps. Iegātnis 33. viņa stāvs ir mazliet šķautnains, maz ovālās līnijas Ezeriņš Leijerk. II, 47.

Avots: ME IV, 23

I smaĩls (li. smailùs "spitz") Dond., (mit ài ² ) Warkl.,Schwanb.,(mit aî ² )Wandsen, spitz Wessen,Memelshof, keilförmig Sunzel: smaila bārzda Dond., Jaunā Raža IV, 74. viņa mēle dažreiz savilkās smaila kâ šautra Pas. IV, 415. smailās galuotnes Vēr. II, 385. smailuo žuodu A. XII, 403. In Lieven-Bersen angeblich gleichbed. mit smuidrs, schlank: smaila egle. Etwa nebst smeils (nach Wood AJPh. XXI, 181) zu gr. σμίλη "Schnitzmesser"? Anders Prellwitz Wrtb. ² 422, Boisacq Dict. 886; vgl. auch Uhlenbeck PBrB. XXX, 259 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 686.

Avots: ME III, 950

spaile,

1) spaĩle Gramsden, Dond., Gold., Iw., Lin., Dunika, Wandsen, Nigr., Frauenb., Gr.-Essern, spaile Samiten n. U., Luttr., Kalleten, LievenBersen, Hasenpot, Lasd., spailis L., U., um Tuckum, Talsen ("in Burtn. unbek."), der Strich, die Schwade (vāle) des Mähers (spaīle) Rutzau, . (spaĩlis) Bl.: spailes gali Tr. nar. p. № 97. meitas ārda spailes Dunika. priekšpļāvēja spaile bija platāka kâ citiem Dunika. tiem ar savu spaili... pa priekšu ejuot Lautb. A. v. J. 1892, S. 305. stāties spailes galā Upītis St. 11. kādu platu spaili viņš pļauj! Stenden, Spahren. šinī pļavā krietna zâle, - redz, kādas platas spailes! Dond. dieva dē̦ls sienu pļāva; spailes gali Daugavā BW. 33764. tevis gaida pie auzu spailītes 22627. auzu spaiļu ritinātāji Janš. Bandavā I, 195;

2) = spaiglis, Stecken, an einem Ende gespalten, um etwas einzuklemmen (z. B. eine Schlange) U., Bielenstein Holzb. 681, (mit ai) Kr., C.; spailes, Werkzeuge zum Fangen von Tieren Lemsal n. U., Bielenstein Holzb. 599 (spaile, spailis); Tortur, Falter ("scheint nicht gebräuchl.") U.; die Klemme: kas kait tev . . . ? kādas . . . spailes? Kril. pas. 59. glēvības spailēs Rainis Götes dzeja 47. apaž nelaimes spailēm spaidītam tapt Manz. Post. I, 376. mūsu spailes (Bedrängnis) ir stiprākas kâ duomājām Antonijs un Kleop. 91. tautas daļa iekļuva grūtās spailēs Tēv.; Maulkorb des Hundes: spailes galvā maukt A. VIII, 132; Scheren der Krebse: spailēs ir smalkāka gaļa Konv. ² 2984; spailes ² , eine Zange Bauske; izkapts spailis ² ("?") Bauske;

3) auch spailis U., ein Setznetz
U., Bielenstein Holzb. 653, 670, (spailes) Wandsen, allerlei Fischergeräte zusammengefasst Lasd. ("hier in der Intonation von spaile 1 unterschieden"), (spails ² ) N.-Bartau: zvejuojam ar ciemiņu uz pusēm: mums pašiem nav spaila N.-Bartau. mums ir pilnīgs spails ² (N.-Bartau): laiva, vadus, . . . tīkli un visi citi zvejas daikti Janš. Dzimtene IV, 165. zvejnieks rādījis uz visu savu spaili LP. VI, 168. rītā (zivju) pilna spaile 1011. uz jūru ar spailēm tēvs . . . iet Jauna Raža IV, 117. nakts-spaile jeb lašu tīkli Etn. II, 107. dārga zvejas spaile R. Av. 1912, № 34. spaile, Setzangel Freizirl;

4) spailītes Talsen, = sienavāles 2. A1s das Ausgespreitete (in der Bed. 1 eigentlich wohl die Spannweite des mähenden Armes) nebst spīle, spīlis "Zwicke, Holzgabei" zur Wurzelform spei- "sich ausdehnen" bei Walde Vrgi. Wrtb. II, 656 ff., s. auch Persson Beitr. 397.

Avots: ME III, 981

sprails "?": uz kaila akmins spraiļa (Reim zu kaila!) patiesība nuosēdās Zvirgzds 1, 119.

Avots: ME III, 1008

spraisluôts, spraišļuôts, gewölbt: spraisluota aila, ein Bogengang V. spraišļuoti griesti A. XX, 364.

Avots: ME III, 1009

stails: uz klinšu kalna staila (reimt auf kaila) Skalbe Raksti III (1938), 325. Nach d. steil gebildet?

Avots: EH II, 568

I struba (li. sr(i)ubà oder struba "Brühe"), etwas zu Schlürfendes, zu Löffelndes Wid.: labi mani pamielava: sēņu strubu strubināja RKr. XVI, 263. lai tā struba, kāda struba, kas tās dailas kaŗuotītes! ebenda. var˙būt nuo vakariņām atlikusi kāda struba Alm. Zu li. srubyti "zu schlürfen geben", sriaubti "połykać", gr. ρ'υφεῖν "schlürfen", mir. srub "Schnauze", s. Būga LM. IV, 442 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 704.

Avots: ME IV, 1093

I tilkât, -ãju,

1) tropfen (von den Eiszapfen am Dach):
jumts sāk til˜kāt Schibbenhof;

2) geifern, Speichel herabfliessen lassen
(mit il˜) Notk. Refl. -tiês,

1) til˜kâtiês Bixten, Kalnazeem, Kand., Lesten, Lieven-Bersen, MSil., Notk., Siuxt, Wahnen, (mit ìl ² ) Bers., Lubn., tilkātiês Naud., Vīt., til˜kuotiês A.-Autz, geifern, Speichel herabfliessen lassen:
tâ nuodzēries, ka tilkājas vien MSil. guovis (sirgdamas ar purna sē̦rgu) sāka tilkāties Ieviņš Guntis un Daila 25. slims luops tilkājas MSil. suns rej tilkuodamies Druva II, 433;

2) "ņe̦rgāties". Zu tilka I.

Avots: ME IV, 188

uzraukt, ‡ Refl. -tiês, sich emporraffen (?): Taila sauca, uzraukusies sē̦dus šūpuļa tīklā Sārts Druvas san 132.

Avots: EH II, 731

valatĩba U., der Mutwille, die Kinderei. Auf estn. wailatus "Mutwille" (worauf schon U. verweist) beruhend, oder aber in vaļatība zu korrigieren ?

Avots: ME IV, 450

II vedene,

1) = ve̦de̦kla 2, die Schwiegertochter Borchow, Golg., Sessw., Vīt.: atnāca dē̦lu māte... vedenītes lūkuoties BW. 23509, 1. daila vedenīte 22592;

2) "die Führerin"
Wessen;

3) "ein Zügel"
Seltingshof. Nebst li. vẽden(a)s (= slav. vedenъ) "geführt" (s. Leskien Nom. 398 f.) zu vest.

Avots: ME IV, 520

visai (li. visài "gänzlich"), in Festen u. a. mit Nachdruck gesprochen auch vi˙sai, Adv., gar sehr, durchaus U.; gänzlich U., ganz: es... nevaru... nest, juo tas ir man visai gŗuts Glück IV Mos. I1, 14. lai bij grūti, kam bij grūti, ganiņam visai grūti BW. 29274, 3 var. visai daila tē̦va dē̦la 10373. kuo darīšu visai barga uzauguse? 6630 var. visai daudz ēst nedeva 16097. tas raudāja visai gauži 17452. ne visai ilgi LP. VII, 17. visai muļķīgs Kaudz. M. 57. visai puostā aiziet IV. Mos. 29, 20, tas... mani visai sadragās, un es būšu uz vietas beigta Janš. Bandavā II, 171. krieviem . . Volgas upe visai piede̦r Launitz Stāsti 31, vaļa tev, tautieti, ne visai tava vaļa: vaļa tevi agri celt, nava vaļas rūdināt BW. 26071, 5. ābels kuoka tā laiviņa, tā iet visai (Var.: visu) neairama; bārenīte tā meitiņa., tā iet visai (Var.: visu) nesūtāma 4712. iesācis savus... smieklus visai smieties Kaudz. Izjurieši 22. ne visai St., nicht gar sonderlich. Vgl. Le. Gr. 466.

Avots: ME IV, 621, 622