Paplašinātā meklēšana

àizmur̂kš(ķ)êtiês, etwas murmeln. Tirs., AP., JK., Spr.

Avots: ME I, 42

àizmur̂kš(ķ)êtiês, etwas murmeln. Tirs., AP., JK., Spr.

Avots: ME I, 42

‡ atmurkšît, loswickeln, frei machen: zirgs lūdzis, lai šuo atmurkšījuot nuo mietīna vaļā Pas. V, 423.

Avots: EH I, 157

‡ atmur̂kšķêt ² Siuxt, murrend (unfreundlich) antworten: atmurkšķēja Evarts, sē̦dus piece̦ldamies Janš. Dzimtene 1, 151.

Avots: EH I, 157

ìemurkšķêtiês, [ìemurkšêtiês Wid.], einen murmelnden Laut ausstossen.

Avots: ME II, 47

[I izmur̃kšît, entwirren: izm. dziju C., PS.]

Avots: ME I, 774

II izmurkšît, ‡

2) zur Genüge (karessierend) quetschen, abquälen
Bers.: i. meitu.

Avots: EH I, 468

[II izmurkšît, ausquetschen Bauske.]

Avots: ME I, 774

[izmur̃kšķêt ² Bauske, izmur̂kšêt PS., undeutlich aussprechen.]

Avots: ME I, 774

izmur̃kšļât, tr., durchwühlen, eine Flüssigkeit sabbelnd ausschlürfen: cūka izmurkšļājusi ēdienu Grünh. pudeli izdzert un izmurkšļāt Janš.

Avots: ME I, 774

mur̂kšêt ² (unter mur̂kstêt): undeutlich sprechen Orellen, N.-Salis; im Schlaf sprechen; "murdēt, murguot" (mit ur̂ ) Zvirgzdine; Unsinn schwatzen (mit ur̂ ² ); in den Bart brummen (mit ur̃ ) Lems.

Avots: EH I, 833

‡ mur̃kšīgs AP., verwickelt (sarežģīts): m. darbs.

Avots: EH I, 834

I mur̂kšinât (unter mur̂kšķinât),

2): auch (mit ur̂ ² ) Sermus; pats ar līdzi murkšināja Tdz. 48256;

3): auch (mur̂kše̦nât ² ) AP., Ramkau. ‡ Refl. -tiês Seyershof, halblaut vielerlei sprechen:
vecis mur̂kšinājās ² man apkārt, lai es braucu līdz.

Avots: EH I, 834

‡ II mur̃kšinât AP., = mudžinât: m. dziji.

Avots: EH I, 834

mur̂kšis (unter mur̂kšķis),

1): ieskrējis tāds švurkstis un m. ("?") Pas. XIV, 268 (aus Smilt.); wer zur Schlafzeit nicht schläft
(mit ur ) OB.;

4): "sarežģīts darbs; juceklis AP.: tāds mur̃kšis, ka ne˙maz nevar atšķetināt Ramkau; ‡

5) mur̃kšis Seyershof, ein wirrer Lärm von gleichzeitigem Sprechen od. Lachen mehrerer Personen;
‡

6) jemand, der sich in alles hineinmischt (in alles seine Nase steckt)
AP. (mit ur̃ ).

Avots: EH I, 834

[murkšît "die Pastelschnüre einziehen" Ringmundshof.] Refl. mur̃kšîtiês, -uôs, -ĩjuôs,

1) trödeln, säumig sein:
kuo tu tur murkšies?

2) sich abmühen
Burtn. [Aus. d. murksen "herumpfuschen"?]

Avots: ME II, 670

mur̃kšîtiês (unter murkšît),

2): "murgt, vārgt" (mit ur ) PV.; ‡

3) "mudžināties" (mit ur̃ ) AP.: dzijs sāk m.; ‡

4) sich in fremde Angelegenheiten mischen
AP.: kuo tu tur mur̃kšies, kad tev nav ne·kādas daļas! Zur Bed. vgl. auch izmurkšît.

Avots: EH I, 834

murkšķêt (unter mur̂kstêt): auch Wesselshof, (mit ur̂ ² ) Schlehk, (mit ur̂ ) Erlaa n. FBR. XI, 11; Unsinn schwatzen Grenzhof (Mežamuiža), Mitau; viel plappern (mit ur̂ ² ) Siuxt; undeutlich sprechen (mit ur̂ ² ) Sermus.

Avots: EH I, 834

mur̂šķêt, mur̂šķis, = mur̂kšķêt, mur̂kšķis 1 und 4.

Avots: ME II, 671

mur̂kšķinât, mur̂kšinât, intr., tr.,

1) schlabbern:
murkšķina kannā kâ cūka drabiņus Manz.;

2) murkšķinādams viņš nuoliecās Izgl.;

3) murkšķinât, meckern
Peb. n. U.: [āzis murkšķina N. - Peb.].

Avots: ME II, 670

I mur̂kšķinât,

1): pīles dīķī "mur̃kšķina" Freudenberg;

2): undeutlich sprechen
Adleenen, Bers., Nötk., Wesselshof, (mit ur̂ ² ) Autz, Sermus, (mit ur̃ ) Behnen, Mesoten; murmeln (mit ur ) Schujen, Schwanb.; "nevietā runāt" (mit ur ) Sauken;

3): auch (mit ur ) Ronneb.; aita mur̂kšķina ("brē̦c") Erlaa. ‡ Refl. -tiês Frauenb., = mur̂kšķinât 1 (?): pīles, dīķī kukaiņus ķe̦rdamas, mur̂kšķinājas ² .

Avots: EH I, 834

‡ II murkšķinât ("mit ùr" ) Mojahn, Ramelshof, Wesselshof "same̦zgluot, sajaukt".

Avots: EH I, 834

mur̂kšķis,

1): ein geschwätziger Mensch
(mit ur̂ ² ) Frauenb.;

4): mur̂kšķītis Linden in Kurl., ein Gegenstand von einer unbestimmten Form:
jaungada naktī nuo svina izlej dažādus murkšķīšus.

Avots: EH I, 834

mur̂kšķis, mur̂kšis, muršķis,

1) [mur̂kšis PS., mur̂kšķis C., Jürg., Lös.], der Murmler, der Brummbär, einer, der undeutlich spricht Smilt.: viņa sauc mani par murkšķi Purap.;

2) das Murmeltier (arctomy);

3) Milch mit Hanf gemischt
Smilt.;

4) etwas Verwickeltes, z. B. verwickeltes Garn [mur̃kšis PS., mur̃kšķis C., Jürg., mur̂kšis Lös.], Sels.: murkšķis ir sarežģita leita Sun.; murkšis, etwas, was viel Mühe macht Burtn.: [šis elles sastrē̦gums, šis mūžīgais mur̃kšis Austriņš Nuopūtas vējā 119.]

Avots: ME II, 670

mur̃kšļât: trinken und das Getrunkene aus dem Mund hinausfliessen lassen NB.; sivē̦ni murkšļā ("labi neē̦d") ēdienu Valtaiķi. Refl. -tiês: pīles, dīķī kukaiņus ķe̦rdamas, murkšļājas (schlabbern?) Frauenb.

Avots: EH I, 834

mur̃kšļât, -ãju, mur̃kšļuôt, tr., intr., schlabbern [Alswikken]: zirgi murkšļāja miltu ūdenī Līn., Matk. Refl. -tiês [Gr. - Essern, mur̂kšļuôt(iês) ² Lautb., läsiig, liederlich, ohne rechte Lust trinken]: trīs vīreļi mur̃kšļājas pie pāris pudelēm alus Janš. [Zu ai. murkšlénti od. mùrkšlinti "patschen, sudeln".]

Avots: ME II, 670

murkšnêt U.,, = murkš(ķ)êt.

Avots: ME II, 670

‡ I murkšt PV. "murgt, vārgt".

Avots: EH I, 834

‡ *II mur̂kšt, zu erschliessen aus pamur̂kšt.

Avots: EH I, 834

nùomurkšîtiês, sich abquälen: nuomurkšījies kâ nabags ar darbiem Burtn.

Avots: ME II, 823

nùomur̂kšķêt, ‡ Refl. -tiês (mit ur ) Nötk., = nùomurkšîtiês.

Avots: EH II, 71

nùomur̂kšķêt Spr., nùomur̂kšêt, intr., in den Bart brummen: "tiešām tas tâ", es stipri sajucis nuomurkšķēju Stari II, 26. aita nuomurkšķ un aprimst.

Avots: ME II, 823

‡ nùomurkšķinât Janš, Līgava I, 409, = nùomur̂kšķêt.

Avots: EH II, 71

‡ pamurkšķêt, ein wenig brummen M. 486; "пробрюзжать" M. 485.

Avots: EH II, 158

[pamur̂kšķinât, eine Weile mur̂kšķinât 2: p. ar lūpām Warkh.]

Avots: ME III, 74

[pamur̂kšt, brummend, undeutlich sagen: pamurkša kādus vārdus un apklusa Lis.]

Avots: ME III, 74

pìemurkšķêt Ronneb., = piemuldēt: p. pilnu galvu uotram Hofzumberge, Golg., Sessw.

Avots: ME III, 275

pìemurkšļât, verunreinigen Funkenhof: atpakaļ tecinuot, netīri ē̦duot bē̦rni piemur̃kšļā ēdienu Ahsw., Libau.

Avots: ME III, 275

samur̂kšêt ² , undeutlich zusammenreden, -schwatzen: s. visādus niekus Dunika.

Avots: ME II, 690

samurkšît: mit ur̃ AP. Refl. -tiês: gruoda dzijs samur̃kšās Ramkau.

Avots: EH XVI, 432

samurkšît, samurkšķît N. -Peb., tr., verwickeln, verwühlen: samur̂kšīt dziju Ronneb. es neduošu savas dziesmas tautiešam samurkšīt (Var.: sarežģīt) BW. 899, 1 var. Refl. -tiês, samurkšķêtiês Wesselshof, sich verwicketn, verwühlen: samurkšījusies dzija.

Avots: ME II, 690

samurkšķît (unter samurkšît): izlīdzināja ... samurkšķītuo tinu Austriņš Raksti VII, 357.

Avots: EH XVI, 432

smurkša, s. smurkšis.

Avots: ME III, 970

smur̃kšêt Karls., -u, -ẽju,

1) schnarren (von der Spule)
W.-Livl. n. U.;

2) vom Geräusch, welches ein
smurkšis I macht U.;

3) verhalten lachen
Salis (mit ur̂ ² ), Ruj. (mit ur̃).

Avots: ME III, 970

‡ šmur̃kšêt Salis, ein Schallverbum: sivē̦ni skrien, ka šmurkš vien.

Avots: EH II, 650

‡ smur̃kšinât Seyershof, schnarren machen (?): bē̦rns smurkšina smurkškauliņu.

Avots: EH II, 541

I smùrkšis Ermes, Serbigal, smur̃kšis Karls., smurkša, smurkšu kauliņi Bielenstein Holzb. 718, ein Spielzeug aus Ferkelfüssen, mit einer Schnur verbunden U., Serbigal, ein Brummer Karls., Schnurrer (Kinderspielzeug) Bielenstein Holzb. 718 (mit Abbild.).

Avots: ME III, 970

II smur̂kšis ² "maks plēšu izskatā" Karls.; saraut (tīklu) smurkšī (Karls.), če̦muorā kuopā Dr.; vgl. smurkšît.

Avots: ME III, 970

smurkšît, -ĩju, das vordere Ende der pastalas mit einer Schnur zusammenziehen Burtn. n. U., Bielenstein Holzb. 685. Zu serb. smrčak "Morchel" u. a. (bei Miklosich Et. Wrtb. 310)?

Avots: ME III, 970

‡ smur̃kškaũliņš Seyershof, = smùrkšis I (?).

Avots: EH II, 541

smurkšķêt,

1) "?": tīšuos palaguos kâ skruoderis, ka smurkšķēs vien LP. VI, 247;

2) = smurkšêt, schnarren St.; smur̃kšķêt Launekaln, Serben, Lemsal, Roop, = smurkšêt 2;

3) unverständlich sprechen
(mit ur̃) Walk.

Avots: ME III, 970

smurkšķis Launekaln, Lemsal, Roop, = smurkšis I.

Avots: ME III, 970

šmurkšķis Wid., šmurkšis Latv. Saule v. J. 1927, S. 617, = smurkšķis.

Avots: ME IV, 87

žmurkšêt Nötk., = žmurkstêt 1 (vom Geräusch eines kreisenden Körpers).

Avots: ME IV, 822

I zmur̃kšis Trik., zmur̃kšķis Wainsel, (mit ùr ² ) Grawendahl, etwas Zusammengezogenes: nav vīžuojis pastalas labi salāpīt: savilcis zmurkšķī Wainsel. Vgl. murkšķis 4.

Avots: ME IV, 747

II zmur̃kšis Trik., zmur̃kšķis C. "truoksnis".

Avots: ME IV, 747

zmur̃kšķinât C., einen gewissen Lärm (zmur̃kšķis II) hervorbringen.

Avots: ME IV, 747

I zmur̃kšķis, s. zmur̃kšis I.

Avots: ME IV, 747

II zmur̃kšķis, s. zmur̃kšis II.

Avots: ME IV, 747

‡ atvar̂zât,

1) loswickeln, entwirren:
a. me̦zglu C., Erlaa. a. samurkšķītu dziju Jürg. šuo lielu vajag a. Saikava;

2) "= atā`rdît 1" Saikava: a. varzai asti, lai nav tik gaŗa.

Avots: EH I, 178

âzis,

1): voc. s. āziņ BW. 2221, 7; baltais ā. BW. 13144, 1. sirmais ā. 13143, 2;

3): âzis, der Sägebock
Warkl.; âzis ² Orellen, ein hölzernes Gestell zum Ziegeltragen; âzītis AP. "zābaku ve̦lkamais";

5): Demin. âzītis AP., Ramkau, Wessen, Dachreiter; āzis gaŗš dēlis, kas tiek likts salmu jumtu paspārnēs zem salmiem. ā. satur salmus, a. uzsists uz spāŗu apakšējiem galiem un uz tā liek apakšējuo salmu kārtu Siuxt: aizslē̦puse galvu aiz jumta āža, glūn pāri čukuram Janš. Mežv. ļ. I, 16;

6): âzītis ² Seyershof Klötzchen zum Aufhängen der Weberhefteln;

8): diena a., ein Vogel
AP.: dieva ā. skrien murkše̦nādams pa gaisu; ‡

9) âzītis ² Salis, ein in die Schulterpartie eines Männerhemdes eingelassenes dreieckiges Stoffstück.

Avots: EH I, 196

izmušît, ‡

2) = izmurkšît II ‡ 2 Lemb.: lai viņš tumsā tevi ... labi izmušī un izbučuo Janš. Bandavā I, 124; "izmuocît" Lemsal; ‡

3) mühsam herausschleppen
Prl. ‡ Refl. -tiês Saikava, sich abquälen (izmuõcîtiês).

Avots: EH I, 468

‡ mor̂kšêt ² , -u, -ēju Seyershof, = murkšêt: kuo nu morkši!

Avots: EH I, 827

muļinât, herumwühlen, nicht vom Flecke kommen [PS., Jürg.], ohne Zähne essen: viņš muļina ēdienu pa muti, ne˙maz lāga neē̦d gaļu Līn.; ["viļāt spaidīt, mīcīt un pie tam samurkšķīt; neveikli, nemākulīgi un ilgi kuo darīt" Nötk.].

Avots: ME II, 666

mur̂kstêt, mur̃kstê Ahs., mur̂kšķêt ² [Libau, Hasenpot, Nötk., mùrkšķêt ² Kl., mur̃kšķêt Salis, mur̂kšêt ² Dunika, Līn.], -u, -ẽju, tr., intr., murmeln, in den Bart brummen, [plappern U.], faseln, [murkšêt Wessen] undeutlich sprechen: [kaut kuo nesapruotamu, bet priecīgu zem de̦guna murkšķē̦dams Ezeriņš Leijerlaste I, 252.] kuo nu murkšķi tādas muļķības? Grünh. viņš neiet pruojām, bet murkšk niekus Vēr. I, 1158. kâ āzīši murkšē̦dami BW. 32806, 3. kuo tu murkši, ka ne+˙kā nevar saprast? Mar. Subst. murkstẽjums, murkstêšana, murkš(ķ)ẽjums, das Gemurmel; murkš(ķ)ê̦tãjs, wer murmelt, faselt. [Zu ai. murklénti "undeutlich sprechen".]

Avots: ME II, 670

I nùokãkarêtiês: "ar kādu neveiklu darbu ilgi nuomurkškēties (nuopūlēties, nuogurt)" Nötk.

Avots: EH II, 52

peine: "gaŗlaicīgs un pa daļai nederīgs darbs" (mit eĩ) AP.: liela p. bij ar tuo samurkšītuo dziji.

Avots: EH XIII, 218

I peizerêt,

1) "?": pirku peizerīti alus puiša peizerēt BW. 19513, 1;

2) (mit èi ² ) "sarežģīt, samurkšķīt" Selsau;

3) "Ungehöriges sprechen oder tun"
Kreuzb.

Avots: ME III, 193

pìemuršķêt,

1) "?": Sprw. pats bļuodu piemuršķējis, pašam jāizstrebj JK. fI, 97;

2) = piemurkšķēt Bers. (mit ur̂ ),AP.

Avots: ME III, 275

sakurzât Wid., Grosdohn n. Etn. I, 137, sakurzuôt, sakuržât, schlecht flicken (perfektiv): salāpīts, sakurzuots iet uz mežu putnu kaut (Rätsel) RKr. VII, 1180. tas nabags brauc kâ nekâ sakuržātās ragavās Odensee. Refl. sakurâtiês, sakurzakâtiês "sapenterēties, samurkšīties."

Avots: ME II, 660

samur̂mêt ² Dunika, = samurkšêt: s. niekus.

Avots: ME II, 690

‡ samur̂šķît(iês) Saikava, = samurkšît(iês).

Avots: EH XVI, 432

sarežģît Wid., PS., Trik., Smilt., sarežģêt U., sarežģinât U., tr., verflechten, verwickeln, Stricke in Unordnung bringen U., verwirren (auch fig.): dzijas, diegus, tīklus. šāvieni drāts tīklus vēl vairāk sarežģī A. XX, 707. tuos cimdiņus brāļam devu, kur rakstiņi sarežģīti (Var.: sajukuši) BW. 25488. es nedevu ne˙vienam savu dziesmu sarežģīt (Var.: sarežģēt, samurkšīt) BW. 899. aptvert savā uomā sarežģītus jautājumus (verwickelte, schwer zu lösende Fragen) Vēr. I, 1436. nuo grgkiem sarežģītu (verwirrt) sirdi atpestīt aus einem alten Gesangbuch. Refl. sarežģîtiês Ruj., Bers., sarežgêtiês Celm., sarežģuôtiês Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 47, sich verwickeln, sich verwirren (auch fig.): dzija sarežģījas Ruj., Bers. zirgs stāvēja krūmuos sarežģījies Krišs Laksts 85. ķesterim sarežģījās kājas LP. VII, 129. cīņa vēl sarežģījās (wurde verwickelter, komplizierter) Konv. ² 404. sarežģas duomu audi Kārstenis. - Subst. sarežģījums, der Wirrwarr; die Verwicklung, Verwirrung, die Komplikation: teikā... viss burvīgi vijas un pinas, bez kādiem ievē̦ruojamiem sarežģījumiem B. Vēstn. bija kāds mazs sarežģījums Strausu dzimtā Jāņa dēļ A. v. J. 1896, S. 755.

Avots: ME II, 715, 716

sašķeterêt, ‡

2) aneinander hetzen
U. (unter šķeterēt): kaimiņus s., Feindschaft unter Nachbarn anrichten Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Feindschaft"). kas ... ķildas ceļ. jeb ļaudis sašķeterē Stobe 1798 I, S. 8. Refl. -tiês: dzijas var s. (= samurkšķīties) N.-Peb.

Avots: EH XVI, 453

šļebinât,

1) schnappen, schmatzen; (die Zähne) fletschen:
lūpas šļebina svē̦tuo lūgšanu skaituot A. Upītis J. l. 28. raudzīdams kaut kuo izrunāt viņš šļebināja lūpām un murkšķēja D. Goŗkijs 39. mērkaķi zuobus šļebinādami dze̦nas viņiem pakaļ A. v. J. 1896, S. 346; mit zahnlosem Munde hörbar zu beissen versuchen Lennew.;

2) "?": salīkusē ieva... klusi un īgni šļebina Purap. Jaunā strāva 66;

3) lailen, undeutlich sprechen (von kleinen Kindern)
Bershof. Refl. -tiês, sich bewegen, schnappen, schmatzen: lūpas atvāzās šļebinādamās un čamstinādamās aiz kārās iegribas A. v. J. 1896, S. 581.

Avots: ME IV, 69

smurksis L., eine Art Schnarre, die auf der Jagd zum Scheuchen des Wildes gebraucht wird Bielenstein Holzb. 601 (mit Abbild.); smur̃ksis Salis, = smurkšis I.

Avots: ME III, 970

šmurkstis, das verwickelte Knöchelchen, der Schnurrer Bielenstein Holzb. 718, U. (unter smurkšis).

Avots: ME IV, 87

švaukšķis,

1) ein Hieb, Stoss:
būtu derējis kāds švaukšķis pa ribām A. v. J. 1902, S. 296;

2) "ein Geschwätziger, ein Lügner"
Aiviekste (mit àu ^2);

3) = smurkšis I (mit aû ²⁾ Schibbenhof.

Avots: ME IV, 114

švurkstenis Oppek. n. U., Lubn., A. v. J. 1896, S. 410, (mit ùr ²⁾ Kreuzb., = smurkšis I.

Avots: ME IV, 120

švurkstêt Oppek. n. U. "= smurkstēt" (für smurkšêt 2?); = švirkstêt, schwirren Wessen; švurk- aus švirk + smurk-?

Avots: ME IV, 120

‡ švurkstis "?": ieskrējis tāds š. un murkšis ... š. bijis viens būvmanis, kas nuosities Pas. XIV, 268.

Avots: EH II, 663

tuņuôtiês,

1) sich schwerfällig bewegen
(?): lācis tuņuojās pa druvām Seifert Chrest. III, 2, 190;

2) "sich langsam, trodelnd (zu etwas) vorbereiten"
Behrshof, Nitau, Welonen; pa kājām tuņuoties N.-Peb., im Wege sein; "tiņāties, ilgi ar kuo neveiklu murkšķīties" Nötk. Zu tauņât II.

Avots: ME IV, 266

varza (li. várža "Fischwehr" Jaunis Pon. gov. II, 27),

1) der Wirrwarr, wirres Garn
Spr., Aps., Dickeln, Erlaa, Fehteln, Kokn., Odensee, Ramkau, Serben, Stockm., Vīt., (mit ar̂ ) AP., Bers., Borchow, Drosth., Golg., Jürg., Kalz., Kokn., Oknist, Prl., Ronneb., Saussen, Stockm., (mit ar̃ ) Salis; "kas nekārtībā same̦sts, sajaukts" (mit ar̂ ) C., Nötk.: dzijs viena varza, ne+kâ nevar atmudžināt Golg. tīrā varza, ne+kâ vaļā dabūt! Serben;

2) die Fischwehr
Depkin n. U., N.-Bergfried, (mit ar̂ ² ) Kr.-Würzau, Platohn;

3) = ķīpa 2, ein aus Stricken geflochtener Korb zum Tragen Oknist;

4) eine verwickelte (und unangenehme) Sache
Kokn. n. U., Aps., Lennew., Vīt., (mit ar̂ ) AP., Bers., Gr.-Buschh., Jürg., KL, (mit ar̂ ² ) Bauske, (mit ar̃ ) Salis; "lietas, kas kādā gaitā kavē" Fehgen, Sessw.; "neveikšanās kādā gaitā" Sessw.; "daudz pūļu, klapatas" Kosenhof (mit ar̃ ), (mit ar̂ ) Druw.; "pīšanās" (mit ar̃) AP.; "возня" Spr.; "niekuošana" Celm.: ar tuo man iznāca liela varza Sessw. iznāce tāda varza, ka lai dievs neduod Gr.-Buschh. man ar pusgraudniekiem liela varza Druw. n. RKr. XVII, 85. šis elles sastrē̦gums, šis mūžīgais murkšis un varza Austriņš Nopūtas vējā 119;

5) "kņada, drūzma" Kosenhof (mit ar̃), eine (lange N.-Peb.) Reihe Vīt.; "virkne" Oberland; eine Menge Sessw., (mit ar̂ ) A.-Laitzen, AP., C., Meiran, (mit ar̂ ² ) Bauske; "pūlis" (mit ar̂) Bers., Golg., Gr.Buschh., Kalz., Lubn., Meiran; "neliels pūlis" Kosenhof (mit ar̃ ), (mit ar̂) Trik.; "lielāks pulks" (mit ar̂) Druw. n. RKr. XVII, 85; eine Schar ausgelassener Kinder (mit ar̂ ) Jürg.; ein regelloser, wirrer Haufe, eine Schar von Lebewesen (Menschen, Hunden) Nötk.; "eine sich mit unnützer Arbeit beschäftigende Kompagnie" Wessen: tur nāk visi vienā varzā Vīt. saņem tu aiz viena paša zirnīša visa kuopiņa nāk kâ varza līdz N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617. atjāja ve̦se̦la varza zaldātu Trik. vai daudz bija? - tāda varza bija (eine zieml. geringe Anzahl) ebenda. laba varza (ziemlich viel) ebenda. mēs bijām ve̦se̦la varza nebēdnieku Veselis Tīrumu ļaudis. kur nu visus bē̦rnus kâ varzu ņemsi uz ciemu līdzi! Druw. n. RKr. XVII, 85. viņam ve̦se̦la varza radu Bauske;

6) die Verwandtschaft
Sessw. n. U.: viņam liela varza U.;

7) Schimpfwort
Gr.-Jungfernhof n. U.; ⁸⁾ "ein Geschwätziger" Dickeln. In der Bed. 7 nach Volter Разысканiя 51 aus r. ворзá "шалун, баловник, проказник". In den Bedd. 1-4 (und 5-6?) nebst varzi(s) zu vĕ̅rzēt, vērzt, virz(ī)ties, li. ver̃žti "schnüren", varžýti "mehrfach zusammenschnüren", vir̃žis "Strick", aksl. -vrěsti (prs. - vrьzǫ) "binden", r. пáворозъ "Zugschnut (am Beutel)", č. pov(r)islo "Strohband", an. virgill, and. wurgil "Strick", ae. wyrgan "erwürgen", gr. ὀρχάνη "Zaun", ἔρχατος Hes., alb. φραγμός "entwöhne" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 272 f., Trautmann Wrtb. 355, Persson Beitr. 505, Torbiörnsson Liqmet. II, 102 f., Būga Aist. Stud. 107. In der Bed. 5 zur Wurzel von virk(s)ne u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 266)?

Avots: ME IV, 481, 482

žvūkstenis Vīt., = smurkšis I.

Avots: ME IV, 848

žvùrgzdins ² Warkh., = smurkšis I, ūkšķis.

Avots: ME IV, 848