Paplašinātā meklēšana

‡ bauc! Interjektion: bauc! jāšauj abiem reizē Kaudz. Izjurieši 306.

Avots: EH I, 206

baucene, die Mütze, bieza ziemas ce̦pure ar ausainēm Dobl. n. Etn. III, 129.

Avots: ME I, 266

‡ baucis,

1) der Ochs
Grünh.;

2) = baũzis 3 Grünh.: stāv kâ b.

Avots: EH I, 206

‡ baũcis NB. "dauzuoņä: iztaidies kâ b.

Avots: EH I, 206

apdùobe̦ns, bauchig, mit hervor- tretender Wölbung: abduobe̦ns puods Bers.

Avots: ME I, 83

asvêdere, eine Strömlingsart, eig. die Scharfbauchige: ass + vê̦de̦rs.

Avots: ME I, 146

bal˜tvêdere,

1) einen weissen Bauch habend, die Weissbauchige, Epith. des Eichhörnchens:
baltvēdere vāverīte BW. 2651;

2) Steinmarder
Dr.;

3) Schellente (Glaucion clangula L.)
Nat. XXXII, 238; Blassgans (Anser albifrons Pen.) RKr. VIII, 98;

4) Huflattich (Tussilago farfara L.)
Bers., RKr. II, 80, Gänse-Fingerkraut (Potentilla anserina L.) II, 76. bal˜tvêderiņi Neu-Bergfried, Ruhental u. a., Gänsekraut, Gänsefuss.

Kļūdu labojums:
Blassgans = Blessgans
aiz 4) jāiesprauž: Plur. baltvēderes, - Hinter 4) ist einzüfugen Plur. baltvēderes
RKr. II, 80 = RKr. VI, 80

Avots: ME I, 259

II bãnis, bānītis, der Napf, ein kleines, rundes, bauchiges Lehmgefäss mit breitem Boden und mit einem od. zwei Henkeln A. X. 2, 438; Wenden, Trik., Burtn.

Avots: ME I, 272

bâzt, -žu, -zu, tr., stecken, stopfen: aiz jostiņas cimdus bāzu BW. 13919. Sprw.: kas vienreiz pirkstus ugunī bāzis, tas uotrreiz vairs nebāzīs. abi labs, bāz maisā. latviešus vienā maisā bāzt ar vāciešiem, über einen Kamm scheren, verwechseln A. XX, 233. de̦gunu bāzt, kur nav daļas od. visur savu de̦gunu b., allenthalben seine Nase stecken. sienu šķūnī bāzt, die Scheune mit Heu füllen, Heu einfahren. man nav kuo mutē bāzt, ich habe nichts zu beissen, nichts zu brechen. es viņam negribu apakšā bāzt, ich will ihm nicht nachstehen; zuobenu makstīs bāzt. Refl. -tiês, sich drängen, sich hineindrängen, sich einmischen: uz klēti vien bāzās gulēt (Neik. 7). kuo tu bāzies tādā vietā, kur tu nederi. lai šis nebāžuoties pulkā LP. VI, 160. virsū bāzties, sich aufdrängen; nebāzies man virsū! [Wohl zu li. božmas "Bauchnetz" bāžmas "Masse", ai. bāhatē "drängt, drückt" und vielleicht auch zu russ. базло "Kehle, Schlund, Rachen" und arm. bazum "viel"; vgl. dazu Leskien Abl. 372, Bartholomae IF. VII, 86, Sommer Balt. 124, Hübschmann Arm. Gramm. I, 426 und Petersson Balt. -slav. Wortstud. 42 f.]

Kļūdu labojums:
13919 = 13918

Avots: ME I, 276

brãga, auch brē̦ga, brāgs Branntweinspülich: man pazuda māmiņai brūī brāgu smeļamais. brāga kubulītis BW. 21559, 1. brāga muca 22702. Von schlechtem Essen: kas tādu brāgu lai strebj! AP. - brāgas vē̦ders, ein Vielfrass, Schmerbauch. [Nebst li. broga, brõgas aus r. брага.]

Avots: ME I, 327

bũča, būčiņš, verächtlich būčelis, der Bauch in der Kindersprache: bē̦rnam sāp būciņš.

Avots: ME I, 357

bumbuls (unter bumbulis): der Bauch (in der Kindersprache) Wessen (o-Stamm?).

Avots: EH I, 252

bunce, eine runde, bauchige Flasche Alm.

Avots: ME I, 350

buncis (li. bunkis "molinė butelka su didžiu pilvü Tiž. I, 355),

1): ein (hölzernes) Salzgefäss
(mit un̂ ² ) Siuxt;

3): ein bauchiges Gefäss
Grünh.: bunča grāpī mē̦dz biezputru vārīt.

Avots: EH I, 252

buncis,

1) das Salzgefäss
Grühn., Naud.; [ eine Salzstampfe Bielenstein Holzb. 267];

2) ein bauchiges Salzgefäss
[bùncis Ermes, C., PS., Salis];

3) ein kleines hölzernes Gefäss;

4) eine Büchse
[Ronneb., Smilt.]: smē̦ru buncis A. XI, 166;

5) der Bauch
(= puncis; [bun̂cis ² Grünwald, buñcis (dicker Bauch) Sessau]): apaļš vēderiņš kâ buncis Burtn.;

[6) ein dickbäuchiger Knabe
(bùncis Ronneb.). Vgl˙li. bunkis, низенькiй толстый человѣкъ; bunk - aus *bumk -?]

Avots: ME I, 350

bundža, Demin. buñdžiņa, auch buñdziņa, verächtlich bundžele,

1) die Dose, Büchse:
adatu, smēres, spalvu bundža; sāls bundža, Salzbüchse;

2) der Bauch (in der Kindersprache):
bē̦rna pilna bundža. bē̦rnam sāp bundžiņa Sassm. [Aus dem Litauischen? vgl˙li. bundžė Jušk. "глиняная круглая бутыль для пива"

Avots: ME I, 351

[II bundzis,

1) buñdzis, ein rundes Lehmgefäss
Ruj.;]

2) Schmerbauch
Kand.; [vgl. buncis].

Avots: ME I, 351

buņ̃ģis,

1) eine Büchse
(= bunduls): vikses b.; [alus b., eine kleine Biertonne Bers.];

2) der Bienenstock
Stockm., Bers.: apaļš kâ buņģis;

3) ein Bündel:
linu buņģītis AP., [Bers.];

4) der Bauch, Schmerbauch
Dobl. (= bundzis);

5) der Inhaber eines solcher Bauches, ein junger Ochs, ein Junge, ein Mensch mit einem gehörigen Schmerbauch, der Vielfrass:
tad ta liels buņģis: piegāja pie putras un visu izbuņģīja Etn. II, 1, III, 161, IV, 65, A. XI, 166; vīra buņģis (Var.: bunga), ein Knirps BW. 9397, 26418, 3

[6) ein festvermummter Knabe, der einem Flachsbündel ähldich sieht
Bers.].

Avots: ME I, 352

bun̂ka ² [Salisb.], ein [bauchiger] Krug [ohne Henkel], ein ölkrug Bergm.; [ vgl. buncis].

Avots: ME I, 352

buza, das Bauch eines Kindes A. XI, 166, [Zu li. bùžmas "Falte" und an. búkr "Bauch?"]

Avots: ME I, 356

cer̂kste, Gliederschmerz PS.; [vgl. dzirkste einerseits und cirkste "Gicht" anderseits, (sowie li. kirkšnis "das Gelenk zwichen dem Dickbein und Bauch" und cirkstēt "knarren?")].

Avots: ME I, 375

V cir̂ksnis ^2, auch cirslis, [cìršļi Kosenhof, cìrkšņi PS., cir̂kšņi ² Selg., Wandsen, Nigr., Pl.], die Leistengegend, die Weichen: apslapina padusītes un cirkslīšus JR. VI, 20. ļuoti daudz dziedzeŗu ir cirslīšuos Konv. cirkšņu vaina, der Leistenbruch. viņam cirksnīši bē̦g iekšā, er hat einen Leistenbruch U. [Nach U. auch: eine Drüse, Geschwulst, Verhärtung.] cirksnis "Leistengegend" zu li. kirkšnis "das Gelenk zwischen dem Dickbein und Bauch" [und nach Mikkola Urslav. Gr. 94 zu urslav. *čerslo, woher čech. tṛísla "Leistengegend"].

Kļūdu labojums:
JR. = JK.

Avots: ME I, 385

dižkuņ̃ģis, der Schmerbauch, Vielfrass Dünsb., Sassm.

Avots: ME I, 475

dram̃blis, Vielfrass, Grossesser Gr. - Sess. [Zu li. dramblỹs "Dickbauch", dremblỹs dass.]

Avots: ME I, 489

drumis, Bauchfluss Elv., Bauchgrimmen L.

Avots: ME I, 503

III duñdulis,

[1) "ein kleines, eingewickeltes Kind"
Kosenhof];

2) dunduls, ein fest zusammengedrückter Schneeball od. ein Klumpen von zerquetschtem Brot
Freiziņ. [Vgl. bundulis und li. dundùlis "Dickbauch".]

Avots: ME I, 516

dusulis (li. dusulỹs "Engbrüstigkeit"),

1) Engbrüstigkeit, Asthma, Schweratmigkeit
[Bers.] (oft bei der Schwindsucht); oft = diluonis, die Schwindsucht: viņš dabūja caur dusuli nāvi Lautb.;

2) der Husten
Katzd.; gar,ais dusulis od. kāsus, der Keuchhusten;

3) der keuchet
Manz.; der Engbrüstige Mag. II, 3, 118. vārgie gara dusuļi U. b. 110, 55; [ einer, der fortwährend hustet U.];

4) ein Pferd, das den Bauchschlag hat
U.

Avots: ME I, 522

elsīgs "bauchschlägig" St., "herzschlächtig"(?) Bergm. n. U.; lungenkrank Grobin.

Avots: ME I, 569

‡ e̦lsuonis Bers., die Schwindsucht; e̦lsuons (aus einem Manuskript), Bauchschlag der Pferde.

Avots: EH I, 369

èlst, ‡ Refl. -tiês, schwer pusten Für: I: zirgs elšas, das Pferd hat den Bauchschlag.

Avots: EH I, 369

èlst, - šu, - su,

1) keuchen, engbrüstig sein, den Bauchschlag haben (von Pferden):
ve̦lns e̦lsdams, pūzdams klāt LP. V, 104. sešas saules aprija jūŗa, vēl pēc vairāk tā elš Stari I, 140. elš gaŗām, eilt vorüber MWM. XI, 179. ar krūtīm elst, kurzer Atem haben; schnarchen U. e̦lsu e̦lsumis MWM. X, 417, e̦lsu e̦lsdams Mērn. laiki 27, keuchend;

2) blasen:
pūt uguni, els uguni BW. 18592. - elšama zāle, neumannskraft (verbascum thapsus) U. [Zu li. alsúoti, elsuoti, "тяжело дышать", il˜sti "müde werden", alsà "Müdigkeit"; vgl. Leskien Abl. 329, Fortunatov BB. III, 63, Persson Beitr. 743.]

Avots: ME I, 569

gadîgs,

1) tüchtig, ehrbar, nüchtern
[Manz. Lettus], verträglich, ["sorgsam, sparsam" Nigr.; mässig]: tam būs gadīgi gudram būt Röm. 12,3. vīriņš dzīvuojis ar sieviņu tik˙pat laimīgi un gadīgi kâ Filēmons ar Bauci Lautb. [nuomuodā ē̦sam gadīgi, nüchtern Glück I Thess. V, 6. guodīgi un gadīgi dzīvuot Manz. Post. 25. kungs, duod, ka mēs gadīgi gavējam (Dziesmu gr. L., M.), Herr, gib, dass wir mässig fasten;

2) "zuällig"
L. Zu gadîtiês (vgl. Froehde BB. VIII, 165), r. гóдный "tauglich", годи́ться "taugen, sich schicken, ziemen", mnd. gaden "passen, gefallen" u. a.]

Avots: ME I, 581

gaŗvêderis, fem. - dere, der (die) Langbauchige: gaŗvēderi, tu jau mani nedabūsi BW. 15213, 12841. panāksnieku gaŗvēderes BW. 34990.

Avots: ME I, 608

[graize, der Schnitt L., das Schneiden U.; gew.] graîzes Wolm., graîzes [Nigr., Salis], Kand., [graizes LKVv.], das Schneiden, Reissen im Liebe vē̦de̦ra, zarnu graizes [in Bers. auch der Sing.], Bauchgrimmen, Kolik. Der Sing. in graizes zāle, Milzkraut (chrysosplenium alternifolium) RKr. II, 69: graizes zâle, kaltē̦ta un pienā iebe̦rzta bē̦rniem derīga pret vē̦de̦ra graizēm Etn. I, 29.

Avots: ME I, 636

gùņģis ² [Nerft],

1) Krümmung
Kurl. n. U.: guņģu guņģiem = līkumu līkumiem Nerft. liela zivs meta guņģi Nerft. ieskrēja vardīte, apmeta guņģi BW. 19232;

2) von ungleich gesponnenen Garn:
tā dzija guņģu guņģiem;

3) ein kleines Nebengebäude an einem grosseren Gebäude:
mums pie rijas ir piebūvē̦ti visādi guņģi Druw.;

4) der Bauch
A. XIII, 493. Wohl ein Lituanismus; vgl. li. gùnga "горбина".

Avots: ME I, 683

izgâzt, tr.,

1) ausgiessen:
biezie padebeši izgāza udeni Psalm 77, 18. asinis tev būs izgāzt uz altāŗa grīdu II Mos. 29, 12;

2) zum Einsturz bringen, ausstossen, einbrechen:
vējš izgāzis kuoku, lai durvis un siemaļi nebūtu jāizgāž LP. VI, 762;

3) austossen, ausschlitzen:
kālab izgāzi vistiņai aci LP. V, 191. vērsis izgāž šim iekšas VII, 1066. sāni tai bija izgāzti V, 2. izgāž vērsim ciskai ļuapatu IV, 6;

4) fig., ausgiessen, auslassen, ausschütten:
par tuo tie izgāž savas dusmas Vēr. I, 1260. tie izgāza savu žulti pret sace̦rē̦tājiem Konv. ² 853;

5) izgāzt vē̦de̦ru, krūtis, den Bauch, die Brust vorstrecken, sich ein Ansehen geben:
iet kâ briedis, krūtis izgāzis. iet vē̦de̦ru iz+gāzis. Refl. - tiês,

1) ausfliessen, ausströmen:
spainis izgāzās zemē Kaudz. M.;

2) zum Sturz kommen, einstürzen:
mājas siena izgāžas Etn. I, 78. bijusi izgāzusies nuo vēja viena egle Upīte Medn. laiki;

3) fig., sich ergiessen, ergehen:
negaiss, suods izgāzās par tevi; viņa dusmas izgāžas pret mani;

4) stolz die Brust und den Bauch vorstrecken:
viņš izgāzies brēca... Aps. vecis bargi rūca un izgāzies nuostājās Dok. A.;

5) emporsteigen, Bedeutung gewinne:
vē̦lāk viņš izgāzies par lielu vīru, später ist er ein bedeutender Mann geworden.

Avots: ME I, 737, 738

izlaîst, tr.,

1) hinaus -, herauslassen:
māte mani neizlaida ne ganiņu pavadīt BW. 13454, 7. luopi nuo kūts izlaisti LP. VII, 318. jāme̦t cimdu pāris, lai attaisītu vārtus un izlaistu cauri BW. III, 1, 62 (hindurchlassen). Laimiņa pakaļ gāja plaši matus izlaiduse (lösen) BW. 1090. es būtu savus gaŗus matus pa vaiņagu izlaiduse 9987. ikrus izlaist, laichen. viņš grāmatas ne˙maz neizlaiž nuo ruokām, er kann sich von den Büchern gar nicht trennen. izlaist, oft mit dem Zusatz tautās od. pie vīra, verheiraten: māte, meitu izlaizdama. izlaist ļaudīs, unter die Meschen schicken, veröffentlichen: ap ziemas svē̦tkiem gribē̦tu grāmatiņu izlaist ļaudīs Kronw.;

2) hervorstrecken:
me̦lns šķielis izlaiž savu diņķi Tr. IV, 84. kaķis izlaiž nagus;

3) auslassen:
ne˙vienu aci adīklī; ne. vienu dienu, ne˙vienu stundu. svārki jāizlaiž; tie drusku par īsiem. izlaist savas dusmas, īgnumu, žulti pret kādu;

4) hervorbringen, von sich geben:
balsis izlaist ne˙maz Kaudz. M. viņa neizlaida ne vārda Latv. cilvē̦ki gan rejuot kâ suņi, gan izlaižuot citādas dzīvnieku skaņas JK. III, 3;

5) ausbreiten:
linus uz pļavas, sienu. siens bij izlaists uz apārda Kaudz. M.;

6) ergehen lassen, verbreiten:
kungs izlaidis tādu ziņu LP. IV, 57. kam, tautieti, slavu izlaidi BW. 8510. tu izlaidi valuodiņas. tie augstie padebeši izlaida pē̦rkuoņus Psalm 77, 18;

7) aushauchen, aufgeben:
garu, dzīvību: tas savu dzīvību (garu) izlaidis LP. VI, 118;

8) aufbieten:
viņš bija izlaidis beidzamuos spē̦kus A. XI, 7;

9) izlaist labi vieglus suoļus, schnell gehen, schnell einen Gang abmachen
Grünh.; izlaist riksi, einen kleinen Spaziergang machen;

10) izlaist nuo acīm, aus den Augen lassen:
viņš nuo acīm mērķi neizlaiž Teod.;

11) verziehen, verwöhnen:
kādi izlaisti (ungezogen) bē̦rni! MWM. X, 866. tavu izlaist (unverschämt) muti! izlaista audzināšana K. Kundziņš. Refl. - tiês

1) sich auf eine Reise begeben
Spr., hinausfliegen: bites izlaidušās, die Bienen haben geschwärmt

2) unordentlich, nachlässig werden:
tu pa˙visam izlaidies;

3) sich hin -, ausstrecken:
viņš izlaidās piesaulītē visā savā gaŗumā Purap. es izlaiduos zālē gaŗšļaukus; izlaisties krê̦slā;

4) zunehmen, fett, dick werden:
guovs par daudz izlaidusies gaļā Niedra. viņš pārlieku izlaidies vē̦de̦rā, er hat einen gehörigen Schmerbauch bekommen;

5) izlaisties mutē, unverschämt, keck reden, schwatzen:
tas pa˙visam mutē izlaidies;

6) auslaufen, abfallen:
Baišleja ziemeļu pusē izlaižas klajā līdze̦numā.

Avots: ME I, 761

izvêzt [Jürg.], tr., vorstrecken: kur ta nu tâ iesi vē̦de̦ru izvēzis (gew. izgāzis)? So auch refl. - tiês: kur ta nu tâ iesi izvēzies? wohin virst du so mit vorgestrecktem Bauch gehen? nu ir izvē̦zusies Mag. III, 3, 63, Smilt., C. [izvêzusies (sich nach aussen ausgebogen) sija; izvēzies kuoks Warkl. Vgl. izvērzt.]

Avots: ME I, 828

kãjminas,

1): auch Warkl.;

2): untaugliches Viehfutter
AP.; citi[e]m kājminam (wohl der dat. pl. mit -am aus -ām ) Gr.:Buschh. n. FBR. XII, 89; kàjmina ² Warkl., ein Schimpfname; ‡

4) von den Beinen und vom Bauch der Schafe geschorene (minderwertige) Wolle
AP.

Avots: EH I, 599

II kņupt, zusammengekrümmt (auf dem Bauch) liegen L.: viņš..., miega nastas spiests, kņūp un pluok sevī ar˙vienu dziļāk Druva I, 1111. [Vgl. knupt.]

Avots: ME II, 253

kņūpt [?], zusammengekrümmt (auf dem Bauche) liegen L.

Avots: ME II, 253

krãģêtiês, - ẽjuos, Denominativ von krāģis, krāģ. kādam virsū, rittlings od. mit dem Bauch sich auf jem. legen Gold. n. Wid.

Avots: ME II, 265

‡ II kreslis, der Bauch Golg.: kad kāds stipri paēdis, viņš saka, ka pielicis kresli. pielikās pilnu kresli.

Avots: EH I, 650

kulksnis (li. kulkšnìs "Knöchel, Sprunggelenk"),

1) das Sprunggelenk (bei Pferden, Kühen, Schweinen), das Gelenkstück, die Keule
Mesoten: kamanas sitas zirgām pie kulkšņiem Naud. zirgam aste līdz kulkšņiem LA. paņemi nuo guovs divus pakaļas kulkšņus LP. I, 103. (pe̦lnu dienas) vakaru jāē̦d cūkas kulkšņi ar biezputru RKr. VI, 33;

2) ein grosser Knochen, an dem wenig Fleisch dran ist
Naud.: ē̦duši tādus kulkšņus kâ vilka kājas LP. V, 47;

3) der Fuss, das Bein:
zē̦n, tu nuosaldēsi kulkšņus Popen;

4) ein kleiner Knabe mit hervorstehendem Bauch;

5) kulˆksnis ^2, ein kleines Kissen auf der weichen Unterlage des Kummets, um eine am Halse des Pferdes wundgeriebene Stelle vor weiterem Abreiben zu schützen
Gr.-Sessau. [Wenigstens in den Bed. 1-3 vgl. kulcinât (s. dies).]

Avots: ME II, 307

[kul˜laža, dicker Bauch, Wanst, voller Kropf: tam kullata pilna, var mierīgi dzīvuot. vistai kullaža nuokārusies, bet vēl meklē graudu Jürg.]

Avots: ME II, 307

làitît [auch PS.], - u, - ĩju, tr., streichen, abstreichen, namentlich in der Badstube, massierien Elv., Aps., Spŗ Druw., Smilt., Lub., Oknist: ne māte pē̦rusi, ne laitījusi BW. 20342. šīs nu gan laitīja, kâ laitīja, bet kâ labāki nepalika, tâ nepalika LP. VII, 328. slimnieku nuo galvas līdz kājām laitīdams Vēr. II, 330. [kaulus laita ar sluotas kātu Manz. Post. II, 262]. vē̦de̦ru laitīt,

a) den Bauch streichen, massieren;

b) fig., den Bauch pflegen, faulenzen
Etn. IV, 164. Refl. - tiês,

1) sich streichen, massieren:
aizgāja pirtī laitīties BW. 20896;

2) trödeln
Mar. n. RKr. XV, 123. Subst. laitĩjums, die Massage: villainās (zeķes) atde̦vušas par vē̦de̦ra laitījumu (Var.: laicījumu, laistījumu) BW. 20536. laitîtãjs, jem., der streicht, massiert BW. 20338; 18309; auch: der Faulenzer; laitîšana, das Massieren. Zu li. lytė´ti "anrühren", [liesti "anteasten"; vgl. dazu auch v. d. Osten - Sacken IF. XXXIII, 229 und Wood KZ. XLV, 65].

Avots: ME II, 414

[ļemenis Jürg., ein Fettbauch, ein Dickbäuchiger: iet kâ ļemenis. guovis kâ ļemenes.]

Avots: ME II, 536

màiss: die Plazenta AP.: dažs teļš atnāk ar visu maisu AP.; ādas m., der Bauch Saikava: es tev duošu pilnu ādas maisu par ūdens ne̦sumu (ich werde dir zu essen geben ...); lāstu m., wer häufig zu fluchen pflegt Warkl.; pe̦lu m., Schimpfname für einen faulen Menschen Grünh.; maiss, verächtliche Bezeichnung für einen (faulen Saikava, Zvirgzdine) Menschen: deidelnieks svāta m˙! BW. 25723.

Avots: EH I, 778

I milˆzt [Kr., Prl., C., PS.], me̦lzu U. od. milˆstu [C., Kr., Kl.], milˆzu, schwellen, schwāren [Ost-Livl., Welonen, Dricē̦ni, Olai, sich entzünden (milˆzt Bers., Kl.)]: me̦lz apakš naga, vom stechenden Schmerze beim Finger geschwür Kremon n. U. [bē̦rns rītu nevarēs iet ganuos: viņam sāk milzt kājas pirstiņš Druw.] - lai pre̦c, kam maks nuo naudas milst MWM. IX, 42.- Subst. milzums, die Geschwulst, das Geschwür Spr., [milˆzums, Entzündung unter der Haut infolge eines Fremdkorpers KI., N.-Peb. Nebst milˆzis (s. dies) entweder (nach Scheftelowitz KZ. LIII, 267) Zu ar. marǝzāna- "Bauch", ai. malhá-ḥ "seine Wamme habend", oder (nach Fick GGA. 1894, 241) zu gr. μολγός "Sack von Rindsleder", zur Bed. vgl. ahd. balg "Schlauch": belgan "aufschwellen".]

Avots: ME II, 629

nezlis, ein grosser Bauch, Wanst: kas tev par lielu nezli! Matk.

Avots: ME II, 742

nuõzis [Talsen n. U.], nuõza,

1) die Heu-, Stroh-, Kafftrage
Kand., [Autz, Wandsen], Gold., Tuckum: nuozis [Kursiten, Alschw., nuõžis Wirginalen] izpīts nuo grīztēm; iegriež pakulas kažuos un savij saites pa divām kuopā; tādas grīztes iepin rūtītēm starp divām līkstēm; nuozī ne̦s salmus un pe̦lus RKr. XVII, 34; Etn: I, 138; Bl. H. 130. piedarbā metiens tik tāļu nuomīdīts, ka var nuojemt salmus, kas puisim jāne̦s ar nuozi uz tuvējuo pe̦lūdi Etn. I, 103; [nuõzis"salmu nastä Luttringen;

2) ein Päckchen:
izvilka nuo mēteļa kabatas savīstītu nuozi Janš. Bārenīte 51;

3) nuõžis, ein voller Bauch Wirginalen.]
vgl. nuosis.

Avots: ME II, 891

pakuņ̃ģis: hinter "Vēr. I, 976" ME. III, 51 zu ergänzen, "die Bauchspeicheldrüse".

Avots: EH II, 146

panabe, [der dicht unter dem Nabel befindliche Teil des Bauches: sāpes panabē].

Avots: ME III, 74

‡ pārkariski, auf dem Bauch liegend Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Bauch").

Avots: EH XIII, 202

pãrkarišķi, "überhängenderweise, auf dem Bauche liegend, Hände und Füsse auf der Erde hangend" L.

Avots: ME III, 159

pavil˜na,

1) untere Wolle
Jürg., Wolle unterm Bauche, schlechte Schafswolle, kurze Wolle U.;

2) feines Untergras
N.-Peb., Bers., Warkl. (vgl. li. pavìlnis dass.).

Avots: ME III, 137

I pèmpis C., pèmpis ² Erlaa, pempis Saikava, Setzen, Demin. pempiņš U.,

1) der Bauch, der Schmerbauch:
nu es e̦smu pempi krietni piepildījis Etn. II, 49. kuoks apmeties pempī, tas ir, aug tikaî re̦snumā, dabū tādu kâ vē̦de̦ru Drsth. n. RKr. XV, 70; pèmpîs, ein dicker Mensch Jürg.;

2) pempiņs St., ein Einfaltspinsel, ein verkümmerter Mensch
U.;

3) pempiņš, ein Fisch
Konv. ² 3667. Zu pempt.

Avots: ME III, 199

II pencis, der Bauch: suķam pencis labi apvēlies Fest. Etwa (altsēlisch?) zu poln. pęk "Bündel", r. пýча "Blähung" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 6?

Avots: ME III, 199

I penderis U., Buschh., penders Fest., peñdẽrîs PS., C.,

1) penderis U., der Magen (bei Menschen und Tieren);
pendērs, ein Kuhmagen N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378; peñdēris Jürg., pèndēris ² Lis., ein Schmeerbauch U.; pèndēris ² Kreuzb., penders Etn. IV, 164, der Bauch: bē̦rni, mani kuovārnīši, visiem pliki penderīši BW. 2182,1;

2) pendērs Infl. n. U., = pùslis;

3) penders, ein junger Ochs Diez,
Gr.-Buschh., Oberl. n. U.; pendēris Lasd. "ein junges Rind mit ausgewachsenem Bauch". Etwa aus estn. põnder "kurz und dick; Knollen, Erhöhung"??

Avots: ME III, 199, 200

peņģis, der Bauch Fest., Bers., Etn. IV, 164. Vgl. pencis II und penderis.

Avots: ME III, 201

piêpaûpt ² Nigr., anschwellen: bērns ir piepaupis, hat sich einen dicken Bauch durch Essen verschafft U.

Avots: ME III, 278

‡ pilvis Bartau, der Bauch. Zu li. pilvas dass., wozu Būga Aist. Stud. 156 f.

Avots: EH XIII, 233

plañdeniski, Adv., (auf dem Bauche) liegend: lini saguluši plandeniski Bauske.

Avots: ME III, 318

plaũdeniski, Līn., Gold., Adv., auf der flachen Seite, auf dem Bauche liegend: apgāž bišu kuoku plaudeniski LP. V, 22. siles galā gulējuse plaudeniski kaŗuote V, 92. viņš bij plaûdeniski ² nuolicies gulēt Naud. plaudeniski izlaidies nezvē̦rs MWM. v. J. 1896, S. 745. ja glābējs pats grib nuokļūt pie slīcēja, tad tam jāšļūc plaudeniski Arstn. kalend. II, 94. nuokrizdami viens plaudeniski, uotrs čūreniski Janš. Dzimtene ² II, 301; vgl. plaudus.

Avots: ME III, 323

plaudus, Adv., = plaudeniski, auf dem Bauche liegend: zem kušetes Maijiņa plaudus uzgulusēs lielam sējumam Druva I, 195. Ursprünglich etwa: in der Stellung eines Schwimmenden? Zu plaûst I ?

Avots: ME III, 324

ponte U.,

1) der Schaft, in dem die Ähre (z. B. die Gerstenähre) steckt;

2) hervorstehender Bauch bei Tieren und Menschen
Lems. u. Salisb. n. U.;

3) ponti (od. punti) izmest, flügge werden
U. Vgl. punte I.

Avots: ME III, 375, 376

II pum̃pa (li. pùmpa "ein kopfähnliches Ornament"), nach U. auch pumpis,

1) der Knauf, Buckel, eine Erhöhung, ein Auswuchs am Körper,
(pum̃pa Sassm.) eine Beule, Geschwulst (pum̂pa ² Dond.) U.; "= bumba" Wessen: senāk sievieši Gramzdā ne̦suši saktas . . . ar astuoņām pumpām jeb izsistiem paaugstinājumiem B. Vēstn. metala saktes bija izgre̦znuotas ar pumpām A. XX, 376. kapu sē̦tai treji vārti, visi treji pumpiņām BW. 27630. pumpa mugurā, der Buckel: dancuo viegli, jaunā mārša, nemet pumpas (Var.: kupŗa, kukšas) mugurā! BW. 24051, 1. greizas ruokas, greizas kājas, liela pumpa mugurā (Var.: lielu kupri mugurā) 21158. ar me̦lnu pumpu ("an den blauen Blattern") saslimt Ar. - pumpiņa meitiņa RKr. XVI, 238, von einem zu klein gewachsenen Mädchen gesagt;

2) pum̃pa Dond., Windau, Preekuln, Perkunen, pumpa Hasenpot, Grobin n. Etn. III, 67, Libau, Gold., Edwahlen, Bielenstein Holzb. 703, der Knopf:
pumpā mani, māmulīte, ar sudraba pumpiņām, lai nevar tautu dē̦ls ruoku šaut azuotē! BW. 17005, 4 var. kurpes ar... sudraba pumpiņām Dīcm. pas. v. I, 65; pumpju caurums U., das Knopfloch;

3) ein Vorhängeschloss
(pumpiņa Seew. n. U.) U., Autzenbach n. Mag. XIII, 2, 70; eine Verdickung am Schlossriegel Bielenstein Holzb.;

4) Demin. pumpiņa, der Bauch in der Kindersprache
U. Zur Bed. 2 vgl. li. atpumpuoti "atsegioti" Klaip. 28; zu pumpt.

Avots: ME III, 409, 410

pumpvē̦de̦rs Fausts (1936), S. 144, der Schmerbauch.

Avots: EH II, 325

puncis,

1) auch punce U., ein verächtl. Demin. punčelis R. Sk. II, 65, der (aufgeblasene) Bauch
(vorzugsweise von Kindern, scherzweise) U., Lös. n. Etn. IV, 167, Fest., Naud., Frauenb., Ulpisch: bē̦rnam sāp puñcis Salisb., Ruj., Kand., Selg., Wandsen, Arrasch, Frauenb., Dond., Lautb., pun̂cis ² Gr.Essern, pùncis ² Lis., Selsau;

2) puncis N.-Kmph., pùncis ² Lub., Dubena, pùncĩtis Smilt., ein aus einem Stamm angefertigter Bienenstock
Etn. IV, 167;

3) eine Art Lehmgefäss,
(pun̂cis) ein Topf Jürg., (puñcis) ein Lehmtopf Wolm.; ein Tönnchen Ruj.;

4) "kaļams kalts; drēbju kuļamā vāle (Bleuel)"
Etn. IV, 167. Aus dem Estnischen (vgl. etwa estn. ponts "Klotz, Klumpen" und punts "dick(bäuchig)")?

Avots: ME III, 412

puņģis,

1) auch puņģe St., U., ein an einen Baum gehängter Bienenstock
Roop n. U., Buschhof: puņģis, kas augstu ievilkts Lietavas uozuolā Lautb. Indulis un Ārija 86;

2) ein aus Brettern zusammengezimmertes, in einen Baum zu hängendes Starenhäuschen
Selb., Eckengraf;

3) der Bauch
(scherzhaft) Fest.;

4) verächtliche Bezeichnung einer Person:
man bij viens vīra puņģis nāburguos audzējams BW. 9397, 2 var. kur tas mūsu svaiņa punģis? 22973, 8 var. Vgl. puncis pundzītis, puņķis II und buņģis 2, 4 und 5.

Avots: ME III, 413, 414

puns PS., puna, pune U., punis U., eine Erhöhung, eine Beule U. (punis), Mar., Lis., Aahof (puns), ein Knollen, Knoten Bergm. n. U., ein hartes Geschwür Kroppenhof (puns), ein Knorren, ein Auswuchs am Baum, ein Höcker (pūns) U.: viņš sadauzījās un dabūja punu pierē Mar. n. RKr. XV, 131. šim ruonas pierē divas puniņas LP. VI, 596. ķirmeļi luopu āda saceļ sltpīgus punus Konv. ² 124. tai vietā, kur kaķi pie krūtīm bijis turējis, bijis izcelies liels puns (auguons) Etn. IV, 27. šis baļķis nav lāgā nuokantē̦ts: vietām ir ieleņi, vietām puni Wend. brandvīnu pārde̦vuši ar tādiem nuo bē̦rza puna taisītiem kausiņiem Upīte Medn. laiki 8. pīpējuši savus nuo bē̦rza puna iztaisītuos ķuļķīšus A. XX, 231. puna galva, ein Trotzkopf Ar. - puņu vē̦de̦rs, ein Dickbauch U.; puņu mute, ein dickes Gesicht U. - pune, ein Flachsgeblnde U. Zu pauna (s. dies und auch Būga PFB. LXVI, 229 und LXVII, 243).

Avots: ME III, 413

‡ pun̂tā ² (loc. s.) Salis, in der Verbindung p. palikt, aufgeblasen werden, anschwellen (vom Bauch): nuo slikta dzēriena teļš paliek p. (izme̦tas lielā vē̦de̦rā). Vgl. punte I.

Avots: EH II, 326

I punte, die Beule U.; der Auswuchs an Bäumen U.; der Halmknoten; Berg im Monde, am 9., 10., 11. und am 19., 20., 21. Tage seines Alters Depkin n. U.; hervorstehender Bauch bei Tieren und Menschen W.-Livl. n. U.; punti izmest U., flügge werden. punt- etwa aus pun- (in puns) und put- (in putas u. a.)?

Avots: ME III, 413

pusa, der Bauch Bilsteinshof n. Etn. IV, 167; mit z (vgl. puza und r. пузо "Bauch")?

Avots: ME III, 421

pũšļât PS., Drosth. (li. púslioti "ein wenig von Zeit zu Zeit blasen" KZ. LII, 298), -ãju, pũšluôt C., N.-Peb., pùšļuôt ² Kl., Golg., tr., intr.,

1) "mit eins pusten, blasen"
Für. I: zirgs pūšļā ar vē̦de̦ru, das Pferd bauchschlägt;

2) mehrfach (an)hauchen, (be)blasen:
es adīju, es rakstīju, savas ruokas pūšļuodama BW. 7169. bāliņ, tava līgaviņa mīkstajām ruociņām: vienu sieku samaluse, staigā ruokas pūšļādama (Var.: pūšļuodama) 22485. es pūriņu piedarīju ganuos, nagus pūšļuodama (Var.: ruokas saldē̦dama) 25525;

3) mit Beblasen, Anhauchen Zauberei treiben
U.: es iemetu asu dadzi savā guovju laidarā, lai raganas nuoduŗas, ... telēniņus pūšļuodamas BW. 32472 var. - pūšļuošanas vārdi Etn. I, 76, Besprechungsworte, die beim Zaubern mit Blasen gebraucht werden. pũšļuôtãjs Sassm., ein mit Blasen Hokuspokus, Treibender, ein Besprecher, Quacksalber: pūšļuotājas, kas prata dziedināt ar īpašiem pūšamiem vārdiem BW. I, S. 184. pūšļuotājs nuodarbuojas vairāk ar slimniekiem, priekš kam izlietuo appūšļuotus ūdeņus DL. sāls pūšļuotājs U., LP. VII, 706. Zu pūšļa.

Avots: ME III, 451, 452

pũtenis, der Bauch C.

Avots: ME III, 453

II puza, der Bauch, ein voller Magen Vīt.; ein kleines Tier mit grossem Bauche Stockm. n. Etn. I, 137. Wohl aus r. пузо "Bauch".

Avots: ME III, 443

IV repis: "ein kurzbeiniger Schmerbauch" Segew.; ein kleines und dickes (auch: unsauberes, unschönes) Lebewesen AP.

Avots: EH II, 366

re̦snvēderis Alksnis-Zundulis, re̦snvēders, ein dicker, wohlbeleibter Mensch, ein Dickbauch: tautu dē̦ls re̦snvēderis BW.21501. apšupnieki re̦snvēderi 12098.

Avots: ME III, 513

režģis,

1): kas šuo pirti bija uztaisījis? lūk, tas jau bija tas r˙! ne˙viens tā nezināja Aps. Raksti I2, 95 f. kas tā par valuodu, kas par režģi (Verworrenes),
kuo tu man te naktī priekšā muj? Ciema spīg. 190;

2): eine Strohdecke (im Winter vor die Fenster gedeckt)
Seyershof;

3): Flechtwerk auf der Ragge Frauenb. (bei der Einfuhr von Strauchwerk gebraucht),
Siuxt;

5): auch Stockm.; "lielais rijas siets" Ramkau; "liels lûku siets rijā" Fest., Salis; "liels, apaļš vētījams siets, mazāks par resni" Kegeln u. Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616; ein feineres Kornsieb (im Unterschied von
sarvis) Livl. n. BielU.; ‡ 7 "?": bāz, guotiņa, pilnu režģi (Bauch?), ej mājā ste̦nē̦dama! BW. 28967.

Avots: EH II, 368

I rûkt ² Selg., rùkt Wolm. (li. rūkti "brüllen"), rùkt ² Kl., Prl,, rûkt ² Karls., ŗūkt U., Glück, ŗùkt Neuenb., rûkt ² Līn., Iw., Dunika, Frauenb., Nigr., Gr.Essern, -cu,

1) ŗûkt ² B1., intr., brausen, sausen, rauschen, brüllen, tosen, kollern
U., brummen, knurren: lācis, lauva, vilks, cūka, dundurs, rubenis rūc. pē̦rkuons rūc, der Donner rollt. pē̦rkuons rūcis ar˙vienu tuvāk LP. IV, 210. Sprw.: rūc kâ pē̦rkuons, kâ lācis, kâ ūpis, kâ lapseņu pundurs. kur rūc, tur speŗ (wo es blitzt, da schlägt es ein). vē̦de̦rs ŗūc U., der Bauch kollert. vējš od. vē̦tra rūc pa mežu U. brauc pa tiltu, ka ŗūc vien U. (dass es nur so dröhnt). ilkšu zvans rūc Aps. kâ atbalss baluodis rūca MWM. VIII, 321. me̦lnais nācis žīdiņam rūkdams, šņākdams virsū LP. III, 109. spuole rūc ratiņā BW. 6810. nerūc tavas dzirnutiņas 6732. rūcin rūca dzirnaviņas, kā tās rūca, kā nerūca? vai tās rūca tīru rudzu, vai diže̦nas malējiņas? 8175. - viņa man ŗūkusi virsū U., sie hat mich angefahren. - Das Part. praes, pass. rùcamais, der Hintere U.;

2) tr., spinnen:
sprēžam, meitas, rūcam, meitas, visas kunga pakuliņas BW.6965, 1. sprēžu, sprēžu, rūču, rūču piecas spuoles vakarā 7102, 1 var.;

3) still und emsig arbeiten;
rùca ^{2 visu rītu} Golg. - Subst. rùkšana, rùkšana, das Brausen, Sausen, Tosen, Brummen, Knurren; rûkums, ŗùkums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Brausens, Sausens, Tosens, Brummens, Dröhnens: vilka kaukums, lauvas rūkums BW. 2141. duod pē̦rkuonam par vasaras rūkumiņu Pūrs II, 64 (VL. aus Sunzel); rùcẽjs, ŗùcẽjs, wer brummt, knurrt. Zu r. рыкáть, serb. ru'kati, ae. rýn "brüllen", ahd. ruhen "rugire" u. a., s. Trautmann Wrtb. 247 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 351.

Avots: ME III, 569

sâpe (li. sópė "Schmerz" Dusetos, Liet. pas. II, 283, LitMnd. I, 47), gew. der Plur. sâpes, sâpas ² PlKur., der Schmerz, die Schmerzen: galvas, kakla, vē̦de̦ra sāpes, Kopf-, Hals-, Bauchschmerzen. man tāda sāpe kreisajā kājā, labajuos sānuos, ein unbestimmter Schmerz. bē̦rnu sāpes, Wehen U. sāpes remdēt, reibīt, valdīt Br. 86, Schmerzen lindern. sāpes vilkt, drückend, massierend Brust- od. Bauchschmerzen lindern od. vertreiben Mar. n. RKr. XV, 134. plāksteris ļuoti derīgs, juo nuoņe̦m (vertreibt) sāpes Etn. IV, 21. sāpes pāriet LP. IV, 30, die Schmerzen vergehen. sāpju vārdi Br., Besprechungsformeln. Sprw.: cita sāpes mazas, andrer Schmerzen kümmern einen wenig. dabūjis krustuos lielu sāpi un dūrēju Upīte Medn. laiki 223. pirtī nuo vienas vietas jānuopeŗas dze̦ltē̦niem; ja kāda vieta paliek nenuopē̦rta, tad tur saiet visa sāpe Etn. II, 136. klusa sāpe sirdī truli griežas Vainovskis. nesaveŗuoties uz visu sāpi (ungeachtet allen Schmerzes) Pas. I, 222 (aus Preili). viņš sajuta krūtīs savādu . . . sāpi A. v. J. 1901, S. 123. Wenn von einer Grundbedeutung "Fluss (als Krankheit)" auszugehen wäre (vgl. auch gr. ρ'εῦμα), zu sapuļi.

Avots: ME III, 805

sauts, s. saute und sautis II; sauta vē̦dars, Schmerbauch Segew.; sauta vē̦dari, die Wohlhabenden Segew.

Avots: ME III, 778

šķilva,

1) šķilva Manz. Lett., L., U., šķilvis LKVv., Nigr., (mit il˜) Frauenb., Sessau, Siuxt, Widdrisch, (mit ilˆ ² ) Autz, Bershof, der Magen (von Vögeln);

2) šķilva St., šķilvs Wessen, ein Fressbauch.

Avots: ME IV, 41

slaubeniski, Adv., schräge (mit aũ) Dunika; der Länge nach Serben (mit aũ), Fehteln: viens, kas slaubeniski maurā zem zariem gulēja A. v. J. 1899, S. 17. nuozāģēt stabu slaubeniski Dunika. nuokrist slaubeniski Serben. nuolaidās slaubeniski (auf dem Bauche liegend) nuo jumta. Zu šļaubs.

Avots: ME III, 917, 918

šlaugans St., = šļaugans 3, zusammengeschrumpft (wie der Bauch, wenn man sich bückt). Vgl. slaugans.

Avots: ME IV, 59

I slàune: auch AP., (mit àu ² ) Heidenfeld, Lubn., (mit aũ ) Mesoten, Schwitten, (mit aû ² ) Kegeln; eine schwarze Kuh mit weissem Bauch (mit àu ² ) Linden in Kurl.; eine Kuh mit weissen Seiten (mit aũ ) Salis.

Avots: EH II, 521

I slàune Ronneb., Wolm., Matthiae, (mit aû ²⁾ Dond., Adiamünde, (mit àu2) Golg., Saikava, Gr.-Buschhof, eine gefleckte Kuh U., Aahof, eine Kuh mit weissem Bauch Ronneb.: guovtiņ mana, slaunīte! Purap. Kkt. 19. slaune mēli vien kārsta pēc... miežu zelmeņa Alm. In Saikava werden auch alle Kühe einer Herde slaunes genannt. Zu slauns I.

Avots: ME III, 920

slaũnis: eine Kuh mit buntem Bauch und bunten Seiten Lems.

Avots: EH II, 522

spendere, etwas Geschwollenes, Aufgedunsenes, der Bauch Wid.

Avots: ME III, 989

speners Wid., ein kleines Tier mit grossem Bauch.

Avots: ME III, 989

I spèņģis ² Bers., Festen "grosser Bauch".

Avots: ME III, 989

spenis,

1) (li. spenỹs "Zäpfchen im Halse; Zitze",
apr. spenis "Zitze") "Zäpflein über der Zunge" Ar.;

2) "jem. mit grossem Bauch; der Bauch"
Warkl. Wenigstens in der Bed. 1 zu an. speni, ae. spane, mhd. spune "Brustwarze", aschwed. spini "Zäpfchen im Halse", air. sine "Zitze" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 663.

Avots: ME III, 989

II staņģis,

1) stàņģis ² Saikava, Selsau, Warkh., auch staņģelis U., ein kleiner Zuber, elne Halbtonne Lems.
n. U., ein hölzernes zuberartiges Gefäss Bers., Lub., ein aus einem runden Baumstück gehöhltes zylindriches Gefäss (auch staņģelis) Bielenstein Holzb.337, Druw., ein solches Honigbehältnis Bielenstein 1. c. 338, ein hölzernes Salzbehältnis Bielenstein l. c. 284 (mit Abbild.), Stockm. n. Etn. I, I37;

2) ein kleines Tier mit grossem Bauch
Stockm. n. Etn. I, 137;

3) in Schimpfwörtern; vīra staņģis BW. 9397, 2 var. kuram vārdu nezinām, be̦ku staņģi lamājam 20833 var. Umbildung von stanga III.

Avots: ME III, 1044

I strè̦nka ² Gr. - Buschh., das Gedränge: tur bija liela stre̦nka Gr. - Buschh. nuotiku pašā stre̦nkā ebenda. Wenn nicht mit nk aus mk, als ein Kuronismus oder Lituanismus nebst stre̦nkals zu ae. streng "Strang", mhd. strengen "drängen", and. strang "straff, eng, hart", norw. strungen "mit gespanntem Bauche", strange "Baumstrunk" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb.II, 650 f, und Persson Beitr. 439.

Avots: ME IV, 1086

sundaka U., sundaks Wid., sunde̦ga U., sundurs U., die Wandertasche, das Tornister (auf r. сундукъ "Koffer" beruhend); prũšu sundaka U., das Ei der Tarakanen. Figürlich vom Bauch: šis sundaku grib pildīt LP. VI, 781.

Avots: ME III, 1121

sunka,

1) = sumka I (hieraus entstanden) Lis. (mit ùn ² ), Ruj. (mit un ² ), Etn. II, 1: lācim sunka sānuos RKr. VII, 552;

2) der Bauch:
vai piebāzāt sunkas, frage man Kinder nach dem Essen;

3) ein Vielfrass:
piebāzies kâ sunka.

Avots: ME III, 1122

sušķis (li. sùskis "Krätze, Grind; ein Räudiger, Krätziger" bei Jaunis Pon. gov. II, 29 und Jušk. LD., No 9, ₇ ),

1) jem., der sich unreinlich hält
U., Wolm.;

2) etwas Geringeres, Minderwertiges:
sušķi ābuoli A. 1892, II, 257. sušķa vilna Naud., Schafswolle vom Bauch und von den Beinen: tu, mazā sušķe! (zu einem kleinen Mädchen gesagt) Janš. Bandavā I, 179;

3) ein harziges und hartes Stück Kieferholz
Dunika. Nebst av. huška- "trocken, dürr" zu sàuss, vgl. W. Schulze Lat. Eigennamen 2091.

Avots: ME III, 1127

V svem̂pis ² Stuhrhof, der Bauch.

Avots: ME III, 1150

I tasla Kalz. "eine Kuh mit grossem Bauch, die viel zu saufen liebt; Schimpfname".

Avots: ME IV, 134

taukbruoķîgs vē̦de̦rs Kokn. n. U., ein Schmeerbauch. Der zweite Bestandteil beruht anscheinend auf r. брюхо "Bauch". Davon etwa auch bruokulaiņi?

Avots: ME IV, 136

tàukvê̦de̦rs od. tàukvêderis, ein Schmeerbauch (als Schimpfname): rumbenieki-taukvēderi BW. 12866, 2.

Avots: ME IV, 138

tràust ² Vīt., -šu, -su, gew. refl. tràustiês ² Bers., Erlaa, Fehsen, Festen, Kalzenau, Laud., Stomersee, Vīt., (unbeholfen Sonnaxt) mühsam steigen, klettern Bers., Daudsewas, Gr.-Salwen, Kalzenau, KL-Salwen, Vīt., Wessen; aufstehen Sessw.; sich vorwärtsdrängen Vīt., sich mühsam vorwärtsbewegen Lennew.: trausās arvienu atkal ... uz augšu A. v. J. 1896, S. 734. kuo nu trausies stabā! AP., Daudsewas, Welonen. kuo tu trausies uz krē̦sla! Kalzenau. jums būs jātraušas uz staļļa (auf den Stallboden, den Raum über dem Stall) Jauns. pavasarī traušas kuodes kāpuri uz stādiņa Konv. ¹ 82. vajadzēja trausties augšā un iet ar visu miegu stadulu Austriņš Nopūtas vējā 49. katedrī trausās Tilaks Duomas III, 654. trausties uz vēde̦ra, auf dem Bauch hinaufklettern Bers. trausdamies gultā (schwerfällig ins Bett steigend) Austriņš Pušeln. un suseln. 41. vajadzēja trausties zemē (heruntersteigen, -klettern) Jauns. kuo tu tik ilgi dari ārdīs? trausies nuost (steig herunter)! Vīt. Wenn urspr. etwa "sich bemühen", wohl nebst trusnīties zu li. triũsas "Vielgeschäftigkeit", sloven. (wenn mit r aus urslav. rъ ) trsiti se "sich bemühen" u. a. (Miklosich gibt in seinem Etym. Wrtb. unter trudъ neben trudъ "Mühe" auch ein anscheinend gleichbed. truхъ).

Avots: ME IV, 226, 227

II truops: auch (mit ùo) Burtn., Ermes, Kokenhof, Smilt., Trik., Waidau, (mit uô ² ) Lemb., Ruj.; der Bauch Grawendahl.

Avots: EH II, 700

trūkt [li. trúkti "reissen, brechen, platzen"] (in Grundsahl angeblich so in der Bed. 2, in der Bed. I dagegen trùkt; Rosenberger unterscheidet Mag. IX, 2, 16 trũkt "mangeln" von trûkt ² "reissen"), -kstu, -ku (eine reflexive III p. prt. trūcēs Zbiór XVIII, 271),

1) entzweigehn, reissen
(intr.), brechen (intr.), auseinanderspringen U.: striķis trūkst (pušu), der Strick reisst U. izkapts trūkst (pušu), die Sense bricht U., Bers., Gr.-Buschh., Marzen, Saikava, Warkl. glāze trūkst (pušu), das Glas springt entzwei U. ātri rāvu . . . dzirnus, lai tās trūka (Var.: plīsa) gabaluos BW. 22478 var. pavediens negribējis un negribējis trūkt LP. IV, 216. ieskanējās trūkdama klavieŗu stīga A. XX, 953. man sirds trūkst, mir bricht das Herz U., Bauske, PS., Saikava, Selsau, Stenden. man(im) sirds par viņu pušu trūkst, er jammert mich Brasche. vēru durvis, spēru kāju, trūkst (verstummen, horen auf) ļaudim valuodiņas BW. 8603;

2) mangeln, fehlen
U.: man trūkst naudas, veselības, druošības, mir fehlt Geld, Gesundheit, Mut U. trūktin trūkst tev, māmiņa, trūkst trijās vietiņās: stallī guov[j]u, klētī pūra, kambarī malējiņas BW. 18379 var. Sprw.: putna piena vien trūkst Br. sak. v. 976 (ähnlich: LP. VI, 858). kad muižā darbu trūks, kad ellē ve̦lnu! 671. daudz vairs netrūka, kad bija beigts RKr. VI, 550. vai tam daudz trūkst nuo kunga (ist er nicht beinahe ein Herr)? Alm. Kaislību varā 127. tik jau manis tur trūka Etn. IV, 43. tā tik vēl trūka, ka jūs būtu neguodīga tē̦va dē̦li Rainis Zelta zirgs 53. ne˙kas tiem netrūka Pas. III, 467;

3) zusammenfahren, erschrecken
(intr.) U. (unter trukt). Refl. -tiês, erschrecken (intr.) AP., Bauske, Drosth., PS. (mit ũ ), Kl. (mit ù ² ), Spr., Wessen, erschreckt auffahren U., scheu werden U.; (schnell) aufstehn, aufspringen: lai nuobēdza baidiklīši, lai māsiņa netrūkstas BW. 26178, 7. sit pie vārtu stuburiņa, lai trūkās Jāņa māte 32638, 1. trūkās mans kumeliņš nuo pe̦lē̦ka akmentiņa 15932, 4. trūksties, manu kumeliņ, kad es gruožus kustināju! A. 913. zirgs trūkstas Kaudz. M. 236. viņa gulēja netrūkdamās tālāk Janš. Mežv. ļ. I, 15. kad bē̦rna lakatus mazgājuot sit jeb plīkšķina gaisā, tad bē̦rns trūkstas nuo miega BW. I, S. 182. trūkties nuo gultas augšām Etn. I, 56. trūkās augšā, cik ātri varēja JR. IV, 156. tūlīt trūkstas abi nuo gultas ārā BW. III, 1, S. 97. zē̦ns trūkās kā putniņš tē̦vam nuo ruokām Krišs Laksts 50. kājās trūkties, blitzschnell aufstehen Infl. n. U.: meita trūkās kājās Pas. IV, 283 (aus Atašiene; ähnlich: Zbiór XVIII, 473; LP. V, 29). jis trūkās un saka: "ai, cik ilgi es nuogulēju!" Pas. III, 385 (aus Bikava). sunītis trūkās nuo suola ze̦maškas Pas. IV, 384. - Subst. trũkšana,

1) das Entzweigehen;

2) das Fehlen, Mangeln;
trũkšanās, das Erschrecken (intr.), das Aufschrecken (intr.); trũkums,

1) das abgeschlossene Entzweigehn; der Bruch
St., U.; das Resultat des Entzweigehns -

a) die Spalte, der Riss:
maizes kukulim ir rieva (trūkums) RKr. XIX, 97;

b) der Bruch:
nabas trūkums, der Nabelbruch (hernia umbilicalis) Preip. 56; vē̦de̦ra trūkums, Flankenbruch, Bauchbruch (hernia ventralis) 55; trūkuma kaite (Wid.) od. tr. valna (Bers., Smilt.), der Hodenbruch. - trūkuma puķe Gr.-Buschh., eine Art Blumen; trũkuma zāle Gr.Buschh.,

a) Wolverlei, Arnika (arnica montana
L.) U., Mag. IV, 2, 61; 89; RKr. II, 67: trūkuma zāļu tēja nuoderīga, kad pārcēlies Etn. II, 150;

b) geranium silvestre
Grünh.;

2) der Mangel
U.; die Armut: trūkumu ciest, Mangel leiden, darben U. nespējīgs vecītis, lielu trūkumu ciezdams LP. IV, 191. izdara nuoziegumu . . . nabadzības vai trūkuma spiesti Vēr. I, 1259. kaujamies... ar savu trūkumu Aps. Bag. radi 15. Sprw.: kur nauda, tur nav trūkuma JK. II, 372, bads māca lūgties, trūkums diedelēt. darbu trūkums A. XI, 98;

3) das einmalige Erschrecken
(intr.), Aufschrecken (intr.): satrūkās ciema suņi; pa tam suņu trūkumam izte̦k ciema dze̦ltanītes BW. 13250, 6. Zu traukt, trauks s. diese und Walde Vrgl. Wrtb. 1, 731, Reichett KZ. XXXIX, 64, Hirt Abl. 8, Scheftelowitz KZ. LVI, 172.'

Avots: ME IV, 251, 252

tuturslas Vīt., tuturslis Druw. n. RKr. XVII, 84, Erlaa, das Kreuz (Korperteil), sonderlich bei Vogeln: man nuo vistas gaļas iedeva pašas tuturslas Vīt. Mit Reduplikation zu li. tursas "der Hintere", pasiturslinęs "auf dem Bauche liegend" ?

Avots: ME IV, 275

‡ ur̂cele ² Sermus, der Bauch (scherzweise): tev gan laikam u. gluži tukša.

Avots: EH II, 714

I vamzêt, -ẽju,

1) s. vamzât 1 ;

2) vam̃zêt Schibbenhof, vam̃zît Frauenb., Schibbenhof, schnell, gierig essen.
In der Bed. 2 aus d. wamsen "sich den Bauch vollstopfen".

Avots: ME IV, 467

vaņķis, ‡

5) vaņķa laiviņā Bigauņc. 34 "?". In der Bed. 4 n. Sehwers Unters. 152 aus nd. fank "der Wanst, Bauch, Unterleib, die Wamme".

Avots: EH II, 756

vaņķis,

1) etwas Eingewickeltes
(mit an̂ ² ) Bauske, Wandsen; ein eingewickeltes Kind (mit an̂ ² ) Schibbenhof; "gare̦ns drēbju vīstuoklis" (mit an̂ ² ) Schibbenhof;

2) ein gut aufgemästefes Jungschwein auch ein sotcher Knabe
(mit an̂ ² ) Ahs.; ein gut entwickeltes Schosskind (mit an̂ ² ) Frauenb.: apvēlies jau it brangs vaņķis (von einem kleinen Kinde gesagt) Frauenb. Madai jau tāds brangs vaņķis ir ebenda, sivē̦ns kâ vaņkis Ahs. n. RKr. XVII, 62. puišelis tik apaļš kâ vaņķis ebenda; "ein schreiendes Kind";

3) ein grosses Stück (z. B. Brot)
Kaltenbrunn, Oknist, Sonnaxt (mit àņ ² );

4) "ein runder und weicher Bauch"
Kosenhof. Vgl. vanks.

Avots: ME IV, 474

I vā`rds (li. var̃das "Name"),

1) das Wort; das gesprochene Wort, die Rede
(in dieser Bed. auch der Plur. vārdi): Sprw. bēdīgam ir vārdiņš labs Br. sak. v. 102. kunga vārds vairāk nekâ zemnieka sitiens 98. svešas mātes vārds vairāk sāp nekâ savas mātes kūliens 709. labam vārdam laba vieta 1325. rupjš vārds sāp ilgāki nekâ pliķis 1331. ve̦ci vīri - gudri vārdi 1006, kur vārdi kâ upe skrien, tur darba nevar atrast 1328. kādi vārdi, tādi darbi RKr. VI, 942. ze̦lta vārdi iekšā, bet ārā nenāk 943. pirmais vārds uz lapām LP. I, 138. izteiktuo vārdu... nevar ņemt atpakaļ JK. III, 77. muļķis izmetis tuos vārdus LP. V1I, 831. kāds vārds jāizme̦t saimniekam pa prātam DL. dažus vārdus viņš izmeta tâ, it kâ īsti latviski nemācē̦dams Kaudz. M. 101. šie vārdi gan izskrēja netīšām 22. iemest vārdu starpā Kav., etwas dazwischensagen. citam vārdus mutē iespļaut L., einem die Worte vorkauen. bij vārdu aizmetis (ein [gutes] Wort [für jem.] eingelegt) pie lauvienes Krilova pasakas 88. savus paša vārdus apēst, sich selbst widersprechen U. (ar) vārdu sakuot, mit einem Wort U., schlechthin Brasche, Kurzum. bez vārda runas, ohne ein Wort zu sagen, ohne Widerrede: tev ir bez vārda runas... istaba jāastāj A. v. J. 1897, S. 134. vienā vārdā LP. VII, 146, mit einem Wort, kurz und bündig. nav vārdam vietas. (da) ist kein Wort zu verlieren, ist kein Zweifel am Platz: vispārīgi par viņu ne vārdām vietas MWM. XI, 197. tur jau nav vārdam vietas! U. b. 104, 15. labs kungs, tur nav vārdam vietas A. v. J. 1902, S. 313. vārds - nevārds Oppek. n. U., vārds pa vārdam, ein Wort (er)gab das andere (z. B. bei Entsiehung eines Streites): un tā vārds pa vārdam - ienaids gatavs LP. VI, 443. vārds pa vārdam save̦d abus strīdū JK. un, vārds pa vārdam, pazīstas Krilova pasakas 55. pušu plē̦sts vārds, eine Silbe U.: ne pušplē̦stu vārdu nerunāja, er brachte keine Silbe hervor U. nejaudāja atbildēt ne mē̦ma vārdiņa (kein Sterbenswortchen) A. v. J. 1896, S. 813. neteikt ne me̦lnu, ne baltu vārdiņu Niedrīšu Vidvuds XX, 419. abiem izspruka dažs mīlīgs vārds Lapsa - Kūm. 14. mīksti vārdi Biel. t. dz. 749, liebliche Worte. tie nezināja..., kas ļauns vārds LP. 1, 187. nuo... līgaviņas ļauna vārda nedzirdēja BW. 21865. ļaunus vārdus nevē̦lat (Var.: ļauna vārda neduodat)! 439. skarbu vārdu izmest Neik. 60. vārdus mē̦tāt St., erwähnen. jautāt stāvuos vārduos (widerspenstig) Kaudz. M. 92. mutes vārdiem, mündlich. gala vārds, Schlusswort, letzter Bescheid U.: atduot brūtgānam gala vārdu Kaudz. M. 126. precinieks... lūkuo tai (= brūtei) izdabūt apsuolīšanās vārdu... kad pēdīgi... brūte vārdu (das Jawort) de̦vuse... BW. III, 1, S. 86. guoda vārds,

a) das Ehrenwort:
guoda vārds, runāju taisnību;

b) ein Ehrentitel:
prasītu nuo ķeize̦ra kaidu guoda vārdu par tik ilgiem (d. h. abgedienten) gadiem. ķeize̦rs jam izduod taidu dokumentu... Pas. V, 222. - dieva vārds, Gottes Wort Kurl. N. U.: tik tiešām kā dieva vārds (ganz gewiss) Alm. Kaislību varā 121; Plur. dieva vārdi,

a) Gottes Wort, die heilige Schrift
U.;

b) (gew. dievvā`rdi) der Gottesdienst
U.: dieva vārdi sākušies, der Gottesdienst hat begonnen U.;

2) das Wort, das Versprechen:
vārdu turēt, das Versprechen halten, Wort halten: saimniece vārdu un suolījumu neturuot RKr. VIII, 78. vārdu lauzt (LP. 1, 56), pārkāpt (1, 168), das Versprechen nicht halten. savu vārdu aizmirst, sein gegebenes Wort, sein Versprechen nicht halten U. Sprw.: vīrs un vārds! (ein Mann, ein Wort) Br. sak. v. 1438. vīrs pie vārda kā cirvis pie kāta 1437. vīrs pie vārda, vērsis pie valga 1436. vīrs bez vārda kâ vērsis bez valga JK. II, 627. vērsi tur(a) pie ragiem, vīru pie vārda Br. sak. v. 1395. vīrs pie vārda, kuģis pie e̦nkura 113. zirgu tur pie pavadas, vīru pie vārda U. viņa vārds tik labs kā uotra cilvē̦ka zvē̦rastība Brasche. radi man bij pie vārda (hielten Wort, hielten ihr Versprechen) Aps. Bag. radi 23;

3) der Name:
krusta vārds, der Taufname U. cilts vārds, der Geschlechtsname U. dieva vārds, der Name Gottes U. guoda vārds, der Spitzname Salisb.: Trallis ir viņa guoda vārds; viņa uzvārds ir Puriņš Salisb. Sprw.: būtu gan kundziņš, tik būtu vārdiņš Br. sak. v. 554. vārdā saukt, am Namen nennen, rufen: viņa izdzirdēja sevi vārdā saucam LP. VII, 330. vārdu likt, uzlikt, vārdā likt, ielikt, vārda likt, taufen, einen Namen geben: paldies saku māmiņai, kas Jānīti vārdā (Var.: vārda) lika BW. 1401. kas Jānīti vārdu lika 1402. man[i] māmiņa ielikusi dze̦guzītes vārdiņā 415, 3. Anniņa nuomina (sc.: taku) Babiņu lūgdama, lai lūdz kūmās, liek viņas vārdā 1608. viņa... uzlika... dē̦lam tādus vārdus... Gotlību un Konradu Kaudz. M. 94. kā tev vārdā? U., wie heissest du? kas vārdā (vārda, vārds)? wie heisst er? kas viņš vārdā? - Žanis viņam bij vārdā. vaicāja, kas lelles vārda (Var.: vārds) BW. 1397. kas lellei vārdā 1398. kas tam vārda? BW. V, S. 203. vārda brālis, Namensvetter;

4) Plur. vā`rdi, das Formular
U.; die Zauberworte U., die Besprechung, Zauberformel, der Segen: grē̦ku sūdzēšanas vārdi, das Beichtformular U. zvērestības vārdi, die Eidesformel U. - viņam tie vārdi, er versteht zu besprechen, zu zaubern U. viņam stipri vārdi Peb., Selg., Stenden, Wandsen. pūšamie vārdi divējādas sugas - ve̦lna un dieva vārdi Konv. II, 162. ragana iemācījuse kādus nekādus vārdus LP. III, 63. stipri glābjami vārdi Br. 507. citam vārdus atduot, einem andern die Besprechungsformel lehren U. kas priekš savas miršanas tuos vārdus citam neizduod, tas ar tādiem sūdiem nevar mirt, bet tie jāizvemj kâ zaļas gluotas U. acu vārdi Br. IV, XXI; asiņu vārdi XXXVI; avju v. LII; auguoņu jeb trumu v. XXVII; bišu v. (Bienensegen) LI; caurēja (caurā) jeb dūrēja v. XII; čūsku v. XLV; drudža v. XXXVII; dze̦lzu v. LVII; dzemdēšanas v. III; dzirkstes v. XXXII; dziedzeru v. XXX; ēdēja (tārpa) v. XXXI; graiza v. U.; griežami jeb limējuma v. Br. IV, XXXIII; ģēles v. XIII; izbīļu v. V; kašķu v. Br. P. XIV; kaulu v. U.; kārpu v: Br; IV, XXIX; kāsus v. XI; klimes jeb krampja v. XXXVIII; kukaiņu v. (Zauberworte, womit man Ungeziefer vertreibt) XLVII; kungu un tiesas v. LVI; liesas v. XL; lietuvē̦na v. XLI; lūzuma v. XXXIV; māju putnu v. XLIII; mātes v. I; mednieku v. LXIV; meitu v. (Zauberworte, mit denen man einen Freier herbeizaubern kann) LXI; mēra v. LXVII; miruoņu v. LXV; nakts pamašu v. V; nuotikumu v. ebenda; peļu un žurku v. L; pē̦rkuoņa v. XLIV; piena, kreima un sviesta v. LIII; piepūšami v. (kad nemaksā) Br. 650; pumpuma v. Br. IV, XXIV; ruozes v. XXVI; saraustīšanās v. VII; sāpju v. XXII; sējēju v. LV; skauģu v. LIV; spiedēju v. (Zauberworte gegen eine schwere Last oder gegen Bauchdrücker) VIII; svē̦tu meitu v. XXVIII; trumu v. XXVII; tūska(s) v. XXV; uguns v: LXV; vērmeļu v. XIII; vidus (vē̦de̦ra) v. II; vilku v. Br. P. XXI; zagļu v. LVIII; zirgu v. Br. P. XXIV;

5) der Buchstabe
Salisb., (Plur. vārdi) U.: tas bē̦rns vēl vārduos, ist noch beim Buchstabenlernen U.;

6) ein Namensvetter
Golg.: mēs e̦sam vārdi oder tu esi mans vārds. Zu kurisch werdas (bei M. Prätorius Deliciae prussicae, Buch XVI, cap. III), apr. wīrds, got. waurd, lat. verbum "Wort" und - nach Specht KZ. LIX, 65 zu gr. ἔρϑει· φϑέγγεται Hes.; s. auch Trautmann Wrtb. 360, Walde Vrgl. Wrtb. I, 283 und Buck AJPh. XXXVI, 134 f.

Avots: ME IV, 500, 501, 502

vebis, der Bauch: nu e̦smu gan labu vebi nuolicis (tüchtig satt gegessen) Blieden n. Etn. I, 105. nu, vai vebis pilns? fragt man ein Kind nach dem Essen Alksnis - Zundulis.

Avots: ME IV, 514

‡ vê̦de̦rgals BW. 34400, das (untere und äussere) Ende des Bauches.

Avots: EH II, 774

vē̦de̦rguļa: auch Seyershof, (Bauchtyphus?) AP., Sonnaxt.

Avots: EH II, 774

vê̦de̦rplêve: "Diaphragma" ME. IV, 548 zu ersetzen durch "Bauchfell".

Avots: EH II, 774

vê̦de̦rs (li. vė´deras "Magen" in Volters LChr. 377, ₄₀ und 378, ₄₂ , apr. weders "Bauch" ) Arrasch, Jürg., KatrE., Lubn., Neuenb., Schujen, Zvirgzdine, (mit ê̦ ² ) BL, Dunika, Iw., Līn., Nigr., Ruj., Segewold, Selg., Stenden, Wandsen, vē̦de̦rs Glück, U., vê̦dars AP., Nerft, Preili, PS., Saikava, Wainsel, Wolm., (mit ê̦2) Dond., Frauenb., Kand., Lemsal, Rutzau, vē̦dars Ugalen n. FBR. VII, 18, vē̦dars U., ein Demin. vēderelis R. Sk. II, 65,

1) der Bauch:
Sprw. vē̦de̦rs nav spieģelis (sagt man zu einem, der alles verschmäht) Br. sak. v. 1356. vē̦de̦rs nav grāmata 1357. nu vē̦de̦rs par kungu (von jem., der zu viel gegessen hat) Bers. vē̦dē̦ru sajuozt LP. I, 79. pilns vēdēriņš BW. 2953. caurs vē̦de̦rs,

a) Durchfall
St., U., Golg., Salis: uozuola mizas, savārītas, lietuo pret cauru vē̦de̦ru Etn. I, 110;

b) der Bruch (Krankheit).
jē̦ls vē̦de̦rs, ein Magen, der schlecht verdauf St., U. vē̦de̦ra apstāšana, Verstopfung U. salmu od. sìena vē̦de̦rs, der Hängebauch bei Pferden Lopkopība II, 88. abi... nuolika labus vē̦de̦rus (assen sich tüchtig satt) LP. VI, 254. tam es neticu tādas pasakas R. stāsta pats nuo sava vē̦de̦ra (erzählt auf eigne Faust, erdichtet selbst) RA. glasīt vē̦de̦ru (glāsīt Sessw.) Mag. IV, 2, 154, U., faulenzen. vē̦de̦ra daļa od. vē̦de̦ra tiesa od. (fig.) vē̦de̦rs, das tägliche Brot: viņa salasa vē̦de̦ra tiesu. nevarējis nuopelnīt ne maizes jeb, kâ mē̦dz teikt, ne vē̦de̦ra daļas JK. V, I, 64. ne ve̦de̦ru nevar nuopelnīt, er (ein fauler Arbeiter) kann nicht einmal das tägliche Brot verdienen U. mazākais vē̦de̦ru nuopelnīšuot LP. IV, 61. varuot kalpuot par velti - par vē̦de̦ru VI, 368. par ve̦de̦ru darbu me̦klē̦dami Seifert Chrest. Il, 185, par 1 ¹ / ₂ = rublīša un vē̦de̦ru nedēļā JR. IV, 74. strādājuši ... par pus vē̦de̦ra vien Domas II, 963. ietu bez . .. algas un par tādu vē̦de̦ru, kâ tas nu... iznāktu 1090;

2) eine vorstehende Erhabenheit
L., U.: klaipa vē̦de̦rs Alksnis-Zundulis. kaplim zuobi nav taisni, bet izliekti ar vē̦de̦ru uz āru Konv. 1600. kaudzi ar lielu vēde̦ru mest St., eine k. in der Mitte stark erweitern. sìena kaudzei var būt ve̦de̦rs Meiran. vē̦de̦rs (vē̦dars Für. I, unter kāja) apakš kājām od. kājas vēderiņš V., der Fussballen L., St., U. vēderiņš, der Ballen an der Hand Dr.: apkārt īkša vēderiņam A. v. J. 1897, S. 229. Plur. vēderiņi, die Ballen an der Innenseite der Finger Bers., Erlaa, Golg., KatrE., Lindenberg, Nötk., PS., Rentzen, Sehren, Sepkull, Wolmarshof; die Fussballen U., Adiamünde; die Ballen an den Zehen einer Katze Golg., Lindenberg, Rentzen, Sepkull, Wolmarshof: Mārtiņam... Rakstiņš (Hundename) izrāvis visus vēderiņus un ikrus gurniem Kaudz. Izjurieši 213. Zu li. pa-údrė "pavėdarė" (s. Būga KSn. 1, 239), ai, udáram "Bauch" u. a., s. Walde Vrgl. Wdb. I, 190 f., dohansson IF. II, 15 f., Meillet Et. 168, Osthnff BB. RXIX, 255 und Zubatý AfsIPh. XVI, 418.

Avots: ME IV, 548, 549

vē̦kšpẽ̦du, Adv.,

1) vē̦kš(u)pē̦du, Frauenb., vê̦kšpê̦du A.-Ottenhof, Trik., Wolmarshof (mit vê̦- ² ) Dunika. Neu-Salis, vēkšķupē̦du Kokn., Lemburg, Stockm., vêkšupê̦du Nötk., vēkšupē̦du Nauksch., Platere, Rosenbeck, Serben, vēkšpēdus Ruhental, vê̦kspēdu(s) Segew., vê̦kšupē̦dus ² Frauenb., vēkšpêdiņ Golg., vēkšķupēdu, auf dem Rücken liegend:
dzē̦rājs guļ vēkškupē̦du:

2) auf dem Bauche hegend
Burtn. In ernsthafter Rede nicht gebraucht

Avots: ME IV, 555

II venteris,

1) ein dicker Junge
(mit ên ² ) Golg.; ein unartiger Junge (mit èn ² ) Lubn.;

2) Schimpfwort
(mit eñ ) Frauenb.; bada veñteris, Schimpfname für einen geizigen Menschen Frauenb.; sūdu venteris, Schimpfname für einen schlechten, geizigen Menschen Frauenb.; Dreckbauch (Schimpfname) Tauerkaln n. Mag. XIII, 2, 49: tas ir gatavs sūdu venteris! Frauenb.;

3) "?" sunīti, venterīti! BW. 30436. Merkwürdig und doch wohl zufällig ist der Anklang (in der Bed. I und 2 an lat. venter "Bauch".

Avots: ME IV, 538

vidstruops,

1) vidstrùopis ² Kl., vidtruopis Vīt., vidtruops Aiviekste, Grawendahl, Heidenfeld, Sessw., Zvirgzdine, der Rumpf des Menschen (auch eines Tietes
Grawendahl, Sessw.): kad liekas pie ēdiena, tad liek pilnu vidtruopi Vīt. tam tik ir vidtruops! Grawendahl;

2) der mittlere Teil eines gewissen Netzes, daraus die Fische nicht entkommen können
Lubn.;

3) vidtruops St., Harder n. U., das mitt lere Seitenspeckstück vom Schwein, nachdem der Rippespeer ausgenom men worden ist;

4) vidstruopis Vīt., wer einen grossen Bauch hat;

5) "?": niedrai ir gala truopi un vidtruopi Wessen. Wenigstens in der Bed. 5 zu truops III; in der Bed. 4 wohl zu truops II. Zur Bed. 2 vgl. li. vidmanta (aus *vidvanta) "Mittel bauch" (des Fischsackes)
bei Bezzenberger Lit. Forsch. 197.

Avots: ME IV, 579

viduklis, ein Mittelding L., das Mittelstück Wid.; der Rumpf, Bauch Wid.; die Taille C., G.-Buschh., Memelshof, Mesoten: ganam siera viduklītis (Var.: viducītis) BW. 32314 var. es gribu gaļu nuo vidukļa griêztu Frauenb. paķēris vidukli gaļas LP. V, 94. apēdis . . . vidukli gaļas LP. VI, 413. iestājušās sāpes viduklī Etn. II, 163. sievas vidukli apkampt Purap. J. str. 59. kad mani kāds par vidukli pārķe̦rtu Pas. 1V, 350 (aus N.-Bartau). cūkas viduklis Gr.-Buschh., Memelshof, Siuxt.

Avots: ME IV, 580

vidus (li. vidùs "das Innere", ae. widu, air. fid "Wald"), dial, vids, Demin. vidiņš, vidutiņš,

1) die Mitte; das Mittelstück; das Innere
U.: nuo tā paša (sc.: uozuoliņa) vidutiņa (Var.: viducīša, viduklīša) māsiņai pūra skapi (sc.: daru) BW. 30563 var. Sprw.: kuo līdz lieli gurķi, kad tukši vidi Br. sak. v. 424. tev tās malas, man tie vidi (von Kartoffeln) LP. VII, 266. puķes dze̦ltaniem ziediņiern, sarkaniem vidiņiem BW. 2158. niedra zied e̦ze̦ra vidiņā 11059, 5 var. dārzeņā, . . . ruožu videņā 13250, 28. dzīvuoju ļaunu ļaužu vidiņā (Var.: starpiņā) 9085, 1. raud . . . puišķins lielu karu videņā 32178, 3. izvē̦lē̦tu . .. vienu nuo mūsu vidus Alm. Kaislību varā 137. tu pacēli tur akmeni kâ vidu Lautb. Vidv. 14. vidu zeme St., Mittelland (nicht zu hart, nicht zu weich). Sprw.: kas vidū, tuo vilks pirmuo ņe̦m Br. sak. v. 1403. vidū guitā iegulēju, negulēju maliņā Bl. t. dz. 664. vidū lauza zuobentiņu BW. 17450. vis˙apkārt ze̦lta migla, viduo saule vizuļuoja 6318 var. pirmāk mice, pēc ce̦pure, vidū (Var.: vidus laikā) ... vainadziņš 24739, 9. vidū sacīt (dazwischensagen, -reden) Kaudz. M. 41. nemaisies ar saviem stāstiem vidū! 325. pa vidam,

a) mittendrin, dazwischen:
pa vidam . . . bijuši arī mūsu zaķi Upīte Medn. laiki 90;

b) pa vidu U., mittelmässig, halbwegs:
ļaužu bija pa vidam (nicht viel und nicht wenig) A. v. J. 1897, S. 87. pa vidiem,

a) dazwischen:
duodat man alu dzert, pa vidiem brandaviņu! BW. 19583, pa vidiem netrūka . . . dziesmu Kaudz. M. 120. kuo nu stāsti . . . niekus pa vidiem? 323; in der Verbind. pa vidiem iet, (Frieden) vermitteln Spr. - dienas vidus,

a) die Mittagszeit;

b) der Süden
U.; nakts vidus, Mitternacht Manz., die Mitte der Nacht: ap nakts vidu lielais piecēlies LP. VI, 437;

2) der mittlere Teil des Rumpfes, die Taille; der Bauch
Frauenb.: saņēma ķēniņa meitu pa vidu LP. V, 276. sagrāba jaunkungu pa vidu VI, 61. sirds manā vidū le̦c St., das Herz wallet mir im Leibe. man vidu griêž tâ kâ ar nazi (von starken Bauchschmerzen gesagt) Frauenb. bē̦rnam ciets vidus JK. VI, 51. ciets mans vidutiņš kâ dzelzis Br. 4;

3) die Gegend
U.: mūsu vidū, in unserer Gegend U. lai nāk Rīgas zeltenītes šai viduo (Var.: zemē) sluotas griêzt BW. 11055 var. uz svešu, nepazīstamu vidu Pas. II, 158. ļaužu vidus, eine stark bewohnte Gegend Mag. IV, 2, 155. dažāduos viduos par tuo ir dažādas duomas Pūrs II, 66. aizgāja uz citu vidu dzīvuot LP. VII, 336. nedrīkstuot . . . gabalu . . . izplūkt vidu vidiem (stellenweise, hier und da) Etn. II, 73;

4) Plur. vidi, der Unterleib, das Innere des Leibes
U., Spr., Memelshof, Oknist; das Eingeweide Nerft: ar vidiem nežē̦luosities vairs Ar. sieviņa tur viduos dabūja samaitāties Lapsa-Kūm. 109. pietaisīt vidus, sich satt essen Nerft. spudiņu vāra nuo liellopu vai cūku vidiem (iekšām) Etn. I, 19. Vgl. dazu Būga KSn. I, 260, Trautmann Wrtb. 358, Fick Wrtb. III ^4, 411 l, Bugge PФB. XXI, 427 f., Fay AJPh. XXVI, 382, Pedersen KZ. XXXVIII, 374, Walde Vrgl. Wrtb. I, 239 f. und 314. Der zweite Teil von le. sausviedis (s. dies) könnte aber zur Wurzel von vĩst "welken" gehören; und apr. widus (mit ī ?) "Naht im Stiefel", das von Pedersen 1. c. u. a. ebenfalls hierhergestetlt ist, gehört vielleicht eher zu le. vît.

Avots: ME IV, 580, 581

zebre PlKur., Janš. Nīca 25, Bezzenberger Spr, d. pr. L. 159, zebris Konv. ² 4613, = vimba, die Wemgalle (Zärte) Mag. XVII, 1, 90 (aus der kur. Nerung). Die Zärte ist (s. Brehm Tierleben III4, 187) in der Laichzeit orangegelb an den Lippen, Bauchkanten und Flossen und an der Kehle und Brust, anderswo tiefschwarz; vielleicht also zu li. žẽbras "buntköpfig", žebrė "eine buntköpfige Kuh".

Avots: ME IV, 701

‡ zilvêderis Tdz. 57428, jem. mit blauem Bauch.

Avots: EH II, 807

zir̃neklis Segew., Selg., Widdrisch, (mit ir̂ ² ) Bl., zirneklis L., U., zir̃ne̦klis Ruj., zìrnē̦klis ² Gr. - Buschh. n. FBR. XII, 74, zir̃nêklis A. - Ottenhof, AP., C., Jürg., Nötk., PS., Wolm., zir̃nêklis ² Siuxt, zìrnêklis ² Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 11, Heidenfeld, Jummardehn, KatrE., Lubn., Prl., Saikava, Selsau, Sessw., zìrnaklis ² Mar. n. RKr. XVII, 123, Schwanb., zir̃nakls Iw., zir̃nâklis ² Frauenb., Gramsden, Grobin, Pankelhof, Schnehpeln, Siuxt, zirnâklis ² Ahs. n. RKr. XVII, 65, zìrnauklis ² Sussei n. FBR. VII, 132, zìrnûklis ² Warkh., zirnekslis Glück, zir̃nêkslis ² Schibbenhof, zirnēkslis Manz. Lettus, zirnakslis St., zir̃nâkslis ² Dunika, Frauenb., Grobin, Schnehpeln, zir̂nâkslis ² Ahs., die Spinne; nach U. auch: das Spinngewebe (nach St. so nur im Plur˙!): zirnekslis auž ar abejām ruokām Glück Spr. Sal. 30, 28. pievē̦rpusi... zirneklim (Var.: zirnākslim, zirnakļam) ce̦kuliņu BW. 21974. muļķītis gribējis zirnakļus ēst LP. VI, 651. zirnekļa tīkls, das Spinngewebe, - jūŗas zirnekļi, majidae Konv. ² 1890. Etwa, weil der Bauch einer Spinne an eine Erbse (s. auch zirnis 2 - 4) erinnert, zu zir̃nis??

Avots: ME IV, 728