Paplašinātā meklēšana

bikls,

3): tik bikla (auch St.) ķēve kâ uguns Siuxf. b. cilvē̦ks visu tū˙līnās padarīs, kad tam kuo pateiks ebenda.

Avots: EH I, 218

bikls, n. Mag. III, 1, 113 auch bīkls,

1) scheu, schüchtern, ängstlich:
bikls skats; bikls kā zaķis. bikls zirgs nuo nieka bīstas un putina Mag. II, 3, 115. kâ man bij gaŗām jāt ar bikluo kumeliņu BW. 31250;

2) feige:
mēs nedrīkstam bikli bēgt Asp.;

3) flink:
paņēmis biklākuo zirgu JK. V, 135 [Nebst bigls wohl zu bîtiês.]

Avots: ME I, 294

‡ braũcikls Salis, eine Vorrichtung zum Reinigen des Flachses: b. ir tāds pats kâ brauktavs, tik ar tievāku galu, lai dabū mīstiklās iekšā.

Avots: EH I, 238

ikls Elv., stockfinster.

Avots: ME I, 704

I mikls: auch Lng. (unter mitrs ), Dunika, Frauenb., Grob., Iw., Kand., Saikava, Siuxt: m. laiks Iw., Saikava, mikla zeme Iw. mūŗa istabas stāv miklas ebenda. m. šķūnis Siuxt. palgs vēl ir m. Frauenb. Mēmeles mikluo uošulāju smarža Veselis Daugava 1936, S. 934.

Avots: EH I, 813

I mikls, feucht L., Depkin n. U., [Lautb., Bauske, Domopol, Warkh.]: ar miklu, smagu plaukstu iesita meitenei pa muti Duomas II, 517. [pirksti sila, piesarka, pieplūda asinīm, tapa mikli un vēl neveiklāki nekâ iepriekš Veselis Saules kapsē̦ta 31. Wohl aus * mitls, vgl. mitrs].

Avots: ME II, 625

II mikls, biegsam: mikls kuoks - kas viegli liecas, nelūst neplīst Dond. Wohl zu li. miklùs "zähe" (vom Holz).]

Avots: ME II, 625

‡ III mikls Kalupe n. FBR. XVIII, 34 "mukls".

Avots: EH I, 813

netikls, ‡

2) faul
Warkl.

Avots: EH II, 21

netikls [li. netiklus], untüchtig, lasterhaft, unsittlich: netikli cilvē̦ki; netikla dzīve. Zu tikt.

Avots: ME II, 736, 737

neveĩkls, missraten, ungeschickt: kur bij man nu palikt ar neveiklu tē̦va dē̦lu? BW. 21889; [ungedeihlich; schwächlich, kränklich U.].

Avots: ME II, 739

[pabikls, etwas scheu, schüchtern: meitene tāda pabikla.]

Avots: ME III, 8

[pamikls,

1) etwas feucht:
p. laiks, siens N.-Peb.;

2) ziemlich biegsam, geschmeidig:
p. kuoks Dond.]

Avots: ME III, 70

paveikls, ziemlich gewandt: p. puisis.

Avots: ME III, 135

piebaîkls ² , etw., was schreckt, erschreckt: tam puišam vajaga piebaikla, kas tik bezkaunīgs Heniņ; piêbaîklis ² , Prügel: tam vajaga piebaikli Dond.

Avots: ME III, 237

stikls: stiklu istabā BW. 5436 var. caur stikliem raudzījās 9469 var.

Avots: EH II, 579

stikls, auch stikla L., U., das Glas (als Stoff) Bershof, Golg., Festen, Saikava, Lubn., Selsau, Sessw., Schujen, Pilda, Zvirdzine, Warkl., C., Jürg., Arrasch; das Fensterglas, die Fensterscheibe Oberl. n. U.; die Glasscheibe U.: stikla durvis, eine Glastür. luoga stikls. (acu) stikli, eine Brille Infl. n. U.: es nevaru redzēt bez stikliem. izdzert līdz stiklam, (das Glas) bis auf den Boden leeren Selsau. stiklu stiklās sasist, in kleine Stücke zerschlagen U. stikla luogi BW. 31090; stikla durvis 29642. Wohl nebst li. stiklas und apr. sticlo "Glas" zunächst aus slav. stьklo dass.

Avots: ME IV, 1067

svikls: auch Daudsewas, Linden in Kurl., OB., Selb., Sonnaxt.

Avots: EH II, 617

svikls, die Beete, die rote Rübe (beta vulgaris) U., RKr. II, 67, Dunika, Rutzau, (sviklis) Üxküll, (sviklis) Peņģ. Sakņu dārzs 39; die Runkelrühe U., V.: sviklu lauks ravējams Janš. Dzimtene ² II, 276. rāva sviklus un burkānus Veselis Netic. Toma mīlest. 23. Nebst oder durch li. sviklas aus poln. čwikła dass.

Avots: ME III, 1157

‡ švikls Mērdzine, flink: s. zirgs; pele švikla, kaķis vēl šviklāks.

Avots: EH II, 661

tikls (li. tiklus "sittsam" Miežinis), = ticis, tauglich, wacker, gewissenhaft tätig, ordentlich, anständig U.; artig, manierlich St.; sittsam, sittlich: tikls darba strādnieks Janš. Paipala 20. Subst. tiklums, das Tauglich-, Brauchbar-, Tüchtigsein U.; die Sittsamkeit, Sittlichkeit. Zu tikt I.

Avots: ME IV, 183

veĩkls,

1): auch Orellen;

2): kur veiklīga māmuliņa, tur ir veikla mājas dzīve Tdz. 544621;

3): man te labā pusē tāda veikla sāpīte Orellen; ‡

5) "?": tik laiciņu veiklu paliks ve̦se̦ls Skalbe Raksti I (1938), 97. Subst. veĩklums,

1): kur ... palika citkārtējs veiklumiņš? BW. 23968, 1.

Avots: EH II, 768

veĩkls (li. *veiklas Lit. Mitt. II, 238 und 240 oder veiklùs "gewandt, tätig") AP., C., Iw., Līn., PS., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., (mit èI ) Linde, (mit èi ² ) Kl., Lös., Nerft, Preili, Prl. (unbek. in Dunika, Oknist),

1) fleissig
L., U., (mit èi ² ) Sessw.; munter, hurtig U., Spr., (mit èi ² ) Bers., Sessw.; geschickt, gewandt (mit eĩ ) Frauenb.: veiklas kājas, hurtige Füsse Mag. IV, 2, 155, U. Sprw.: jauns cilvē̦ks, veiklas kājas RKr. VI, 104. kas veikls - apgriežas uz pimberi, kas neveikls - uz pūravietas sējuma Br. sak. v. 906. puisis ar veiklākuo mēli Etn. I, 116. rudzu trauku... veikli izmalušas LP. VI, 66;

2) gedeihlich
L., St.; wohl geraten U., (mit eĩ ) C.; frisch, gesund U.: veikls darbs C. veikls bē̦rns, ein körperlich und geistig wohlgeratenes Kind U.;

3) possierlich, komisch
W. - Livl. n. U.; sonderbar Salisb.: sviekstam veikla gaite (sonderbarer Geschmack) Salisb. n. A. Melnalksnis Mazsalaca 54, kāda apelsīnam garša ? - tāda veikla ir, - kâ tuo lai nu izsaka Salisb., Wolm.;

4) etwas dumm, beschränkt
(mit eĩ ) Ruj., Wainsel, Wolmarshof: veikls cilvē̦ks Ruj., Wolmarshof. veikla galva Wainsel. - Subst. veĩklums,

1) die Behendigkeit, Geschicklichkeit
U., Gewandtheit;

2) das Wohlbestelltsein
U.;

3) ein gewandter, dienstfertiger Mensch
Frauenb. Wenigstens in den Bedd. 1 - 2 zu veikt; zur Bed. 3 vgl. die Bedd. von vendîgs.

Avots: ME IV, 523, 524

vùikls ² ,

1): "veikls" auch Kaltenbr., Mērdzine, Skaista; ‡

2) = rāms: (vilks) palika v. Pas. XII, 208 (aus Welonen).

Avots: EH II, 799

vùikls ^2, = veĩkls, gewandt, geschickt Warkl. n. FBR. XI, 101, Warkh., Marienhausen; "labs, dūšīgs" Pilda. Aus aruss. выклъ

Avots: ME IV, 676

âgeris Gr.-Buschh. "ikls%20cilv%C4%93%CC%A6ks">veikls cilvē̦ks, kas ātri tiek uz priekšü: tāds ā. kâ viņš visur pratīs dalīst. Vgl. āgaris.

Avots: EH I, 192

‡ I àizblãvêt Wandsen, matt werden (perfektiv): stikls aizblāvējis.

Avots: EH I, 10

‡ àizduļķêt, àizduļkuôt, trüben (perfektiv): a. stiklu. a. kam skatu. Refl. -tiês, sich trüben (perfektiv); versanden: stikls aizduļķējies. avuots aizduļķuojies Schnehpeln. grāvis aizduļķuojies Trik.

Avots: EH I, 20

apsvîst, intr., ringsum beschlagen (von Fenstern): kad glāze apsvīst, tad ar šiem sviedriem jāapsmērē acis Etn. IV, 1; apsvīdis stikls Skalbe.

Avots: ME I, 128

bigls, scheu; vgl. baigs, baiglis, bikls und li. baigus "schüchtern".

Avots: ME I, 293

‡ bīkls Stender Deutsch-lett. Wrtb. unter Pferd, scheu, schreckhaft. Vgl. bikls 1.

Avots: EH I, 223

dedzîklis (unter dedzîkla): auch Ahs., Orellen, ikls">dedzikls Salis.

Avots: EH I, 313

drukns, stämmig, klein und recht dick, vierschrötig, kräftig, stark: viņš drukns, plecīgs, neveikls kâ lācis Purap. drukns augums, kuoks, uozuols, jē̦rs PS. puikas saķēra putnu, nevis lē̦ni un mīlīgi, bet īsti drukni Aps. [Nebst drukts. drūkts wohl zur Wurzel von li. drútas od. drūktas "stark, dick", kymr. drûd "fortis, strenuus", ai. dhruvá-ḥ "fest stehend, beständig", gr. δροόν. ἰσχυρόν Hes. u. a. bei Trautmann Wrtb. 61.]

Avots: ME I, 503

drumska, drùmsks ² Mar. n. RKr. XV, 112. drumška, drum̃sla, drùmsla ² [li. drumslas Miež. "мут"] Mar., drum̃psla Wain., drùmstala C., drum̃stala Smilt., gew. Pl., Brocken, Krümchen, Fetzen, Stücke, allerlei Abfälle: kartupeļu drumsla. viņi neduod ne˙kādas drumslas nuo savas bagātības Vēr. II, 865. stikls saplīsa drumslu drumslās A. XX. 50. dē̦lu atrada drumskās nuospe̦rtu LP. V. 59. slimuo bē̦rnu de̦r mazgāt sienu drumšku ūdenī Etn. IV, 117 [aus dem hochle. Alswig]. krustu drumstalas Vēr. II, 29. rītā atraduši pirtī tikai kaulu drumstaliņas LP. VII, 863. [drums- entweder kontaminiert aus drams- (in dramsla) und drus- (in druska) oder (nach Prellwitz Wrtb. ² 187) zur Wurzel von druska, drupt, drubažas u. a.]

Avots: ME I, 503, 504

‡ dũjãns C. u˙a. "ikls">neveikls, neizvedīgs cilvē̦ks". Aus d. dial. Dojahn "Einfaltspinsel".

Avots: EH I, 346

gražîgs,

1) kapriziös, launisch, eigensinnig
Lös. n. Etn. III, 177 : lai bē̦rns nee̦suot gražīgs un raudelīgs BW. I, 182. tē̦vs bija palicis gražīgs kâ mazs bē̦rns Vēr. II, 320. viņa runā gražīgi un spārdās ar kājiņām Latv. viņš sauc un labina gražīguo vēju A. XIV, 11. gražīga sirds R. Sk. II, 29 ; [

2) "lepnigs, aušīgs" Ruj. ;

3) "strādīgs, rūpīgs, veikls" Salisb., Naukschen].

Avots: ME I, 642

[ikli "?": ka jūs it ikli (genau?) un pareizi tuo varieta paturēt Manz. Post. I, 384. viņš ikli skaita visas nedēļas II, 46. Hierher auch (oder zu ikls?) ikla ticība GL.?]

Avots: ME I, 704

‡ jèznieks ^2,

1) "ein junger, unverstandiger Mensch"
Kalz., ein ausgelassener (grösserer) Knabe Kalz., Saikava: kaimiņu puikas ir lieli jēznieki Saikava. Jānis tāds j. vien ir Kalz. mūsu j. uzmeties šiem par barvedi ebenda;

2) "neveikls, liela auguma cilvē̦ks" Fest.;

3) ein Tyrann
("kakla kungs") Prl.: uzmesties uotram par jēznieku.

Avots: EH I, 565

kablis,

3): (f. kable) "kas liels, neveikls" Gr.-Buschh.: nū tuo kabli (eine Kuh)
pārde̦vuši; ‡

4) = kaplis 1 Kegeln.

Avots: EH I, 572

‡ kàmsā`ns ² Oknist "liels, dūšīgs, neveikls cilvē̦ks"; kam̃sāns N.-Peb. "?": tāds kâ k. (sagt man von einem grossen, ungewandten Menschen).

Avots: EH I, 583

kašķis,

1): auch AP., Behnen, C., Jürg., Lemb., Lems., Meselau, Nikrazen, Pankelhof, Pilten, Platohn, Pr., Schnehpeln, Schwitten, Selg., Smilten Sonnaxt. k. nuolupa Pas. VII, 22, iemetas kašķa pumpa BW. 23539;

2) "kaškis" ME. II, 171 zu ersetzen durch "kašķis";

4): ein Händelmacher
Segew.; k. ir tāds netikls cilvē̦ks, kas vienmē̦r grib urkši taisīt Salis; ein Aufdringlicher Dunika.

Avots: EH I, 592

I kàusêt, - ẽju, fakt. zu kust,

1) schmelzen:
alvu, taukus. gadu aiz gada gŗūtums kausē sirdi kâ ceplī Aps.; kausē̦ts stikls, Schmelzglas;

2) müde machen:
Rīgas ceļi, smilšu ceļi, kausē labus kumeliņus BW. 31836.

Avots: ME II, 177

kniedîgs,

2): pünktlich
(mit iẽ ) N.-Wohl-fahrt; ‡

3) "ikls">veikls, āķīgs" (mit iẽ ) Matk., Mitau, Nikrazen; ‡

4) "ätzend"
(wo?).

Avots: EH I, 632

‡ ļâps (mit hochle. ā aus ē, ?) Mahlup "gļē̦vs, neveikls kustībās, darbā": ļ. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 769

lemesnĩca;

1): smilgā šķēļu lemesnīcu BW. 30261; 2 var.; ‡

2) Schimpfname für eine weibliche Person:
slinkā lemesnica tāda! Janš. Mežv. ļ. II, 481; "neattapīgs, neveikls cilvē̦ks" Warkl.

Avots: EH I, 733

lunks, = lunkans, luokans, lukns: tās (drānas) tavam lunkam stāvam vēl juo lunkāk apkārt tīsies Duomas II, 482; dies lunks auch IV, 460; [lùnks ² (luokans) kuoks, lunka (izveicīga) mēle Sessw.; lunks"veikls, izmanīgs": l. vīrietis Tirs.).

Avots: ME II, 514

masns: auch Skaista n. FBR. XV, 36; "ikls">veikls" Lubn.

Avots: EH I, 784

meñčîgs,

2): m. ("ikls">veikls, uzmanīgs") kaķis Seyershof. menčīgi ("?") suoļuodams P. W. Šis ar mani tiesāties? 2; "mundrs" Bauske; Mikus ir m. ("?") uz kaimiņu meitām Frauenb.

Avots: EH I, 780

meñdžîgs,

1): auch ("ikls">veikls, izmanīgs, ātrs") OB.: kur tu tik meñdžīgi skrej? Dunika.

Avots: EH I, 780

mēršu (gen. pl.) "?": cik mēršu (Druckfehler für mērču?) veikls pavārs pruot izgatavuot Antr. II, 84.

Avots: ME II, 620

I mikns U., = ikls">mikls

I; [zum kn aus tn s. Le. Gr. § 118b].

Avots: ME II, 625

mikrs B. W. n. U., [Bauske, ("nass") Warkh.], mitrs. [Wohl kontaminiert aus mitrs und mikls.]

Avots: ME II, 626

miruonis: es visiem miruoņiem ūdentiņa nesējiņa BW. 27357; ein Schimpfname ("rāms, neveikls cilve̦ks") Frauenb.

Avots: EH I, 818

mitrs, feucht: mitrs gaiss; mitra zeme Matk., Kand., C., Smilt., Peb., [Wolm. - Nach Petersson Zur Kenntn. 55 zu ostosset. mīt "Schnee" u. a.; vgl. aber le. mitêt II, mist III, atmist 1, sowie mikls.]

Avots: ME II, 639

nagaļa "veikls cilvē̦ks": skrin kâ nagaļa; [mit hochle. na- für ne-?]

Avots: ME II, 686

nasks: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 66; "ikls">veikls, čagans" Heidenfeld; ar naskuo (als Adv.) - auch Erlaa n. FBR. Xl, 21, Weissensee.

Avots: EH II, 6

‡ neļuômans, = nestiprs, nedruošs Lasd. u. a. n. FBR. IX, 157: n. uz kajām; "ikls">neveikls" Grawendahl: tāds žļuogans, n. cilvē̦ks.

Avots: EH II, 15

‡ nùogàlêt ² Erlaa, nach dem Schmelzen befrieren und glatt werden: sniegs bija nuogālējis un spīdēja saulē kâ stikls Azand. 194. kad sniegs iet nuost, tad ceļš nuogāl Erlaa.

Avots: EH II, 45

‡ nũžulis Seyershof "neveikls cilvē̦ks": viņš tāds n. ir, ne˙kur negrib kustēties.

Avots: EH II, 29

‡ ogatns "čakls, veikls" A.-Schwanb., Golg., Kalnemois, N.-Schwanb., Tirs.; o. cilvē̦ks "uzcītīgs, centīgs, uzņēmīgs; apķērīgs, attapīgs c." Golg.; o. ("dūšīgs") vērsis Schwanb. - Falls mit hochle. o aus a, vielleicht mit Dissimilation zu agns (als Ableitung von einem *agnata). Oder unter dem Einfluss von agns > hochle. ogns aus okatns (s. dies)?

Avots: EH II, 117

‡ II pam̂pis ² Gr.-Essern n. Blese Latv. pers. v. stud. 70 "neveikls cilvē̦ks".

Avots: EH II, 158

‡ pastumdeklis Pilda "neveikls, stumjams cilvē̦ks".

Avots: EH XIII, 177

pìepalĩdzîgs, behilflich: mācītājs šai ziņā izturējās īsti patiesīgi un piepalīdzīgi Kundz. Kronv. 218. metējs bij tik neveikls, ka bez Tiltiņa piepalīdzīgās ruokas maz vien varēja padimāt uz priekšu Blaum. Pie skala uguns 9.

Avots: ME III, 278

rakstīklis,

1) rakstīklis Plm., rakstiklis U., Mar. n. RKr. XV, 132, rakstikls Wid., raksteklis, womit man schreibt, der Bleistift
Mar., ein Federstiel mit der Feder Plm.: galvu lauzdams un rakstekli kuošļādams Latv. Der Plur. rakstikli U., das Schreibgerät, Schreibzeug;

2) ein Instrument zum Brodieren, Sticken:
kur adīkli vai rakstīkli turēt LA.

Avots: ME III, 473

rãpačât Jürg., C., Nigr., -ãju, rãpačuôt Lautb., Bauske, freqn., kriechen, auf allen Vieren gehen : grib netikls tē̦va dē̦ls ar manim ceļu iet. ... grūžu ceļa maliņā. ... atskatuos, kâ tas kuoši rāpačāja BW. 9926, 2 var. sievām diet, meitām diet, vīriem rāpu rāpačuot! 19631, 1. ne˙vienam nevajaga, kad pa plānu rāpačāju; kad izaugu liela meita,-šim vajaga, tam vajaga VL. aus Nigr. lai varēja mūs[u] pādīte pa pļaviņu rāpačāt BW. 1586, 2. (bē̦rns) jau tik liels, ka vienu tuo nevar vairs atstāt,-rāpačuo pruojām Janš. Dzimtene V, 438.

Avots: ME III, 496, 497

‡ rom̂slaka ² Seyershof, comm., "re̦sns, neveikls cilvē̦ks, kustuonis".

Avots: EH II, 380

sedziklis, ein Stecken vom Spillbaum ("nicht gewöhnlich") U.; sedzikls "die Spindelstecksel" L. Wohl zu segt. li. sègti "heften".

Avots: ME III, 811

skadrîgs: "uzmanīgs un veikls" Seyershof: tas ir s. zirgs, - ne˙maz mašīnu nebaidās.

Avots: EH II, 496

šķir̃tin, zur Verstärkung von šķir̃t: veikls strādnieks, kam darbs šķirtin šķīrās Janš. Dzimtene ² I, 475.

Avots: ME IV, 46

skruķis: auch BW. 20929 (aus Lettin und Līvāni), 23334, 4 (aus Ruj.), Alswig, AP., Borchow, C., Daudsewas, Fest., Gr.-Buschh., Kalupe, Kegeln, Lemb., Liepna, Lubn., Marzen, Nerft, N.-Peb., Oknist, Ramkau, Selb., Sessw., Smilt., Trik., Wessen, Višķi,

1): auch Kaltenbr., Seyershof, Sonnaxt, Warkl.;

2): ve̦lna skruķi (auf Räuber bezogen)
Pas. XV, 285 (aus Sessw.); "ve̦cs, neveikls kustuonis, cilvē̦ks, lieta" Seyershof; ‡

3) ein Gerät (ein etwa 2 Fuss langes und ¹
/ ₂ Fuss breites Brettchen mit einem Stiel in der Mitte) zum Abscharren des Weges od. Hofes od. zum Zusammenscharren des ausgedroschenen (noch nicht gewindigten) Getreides Nötk.; ‡

4) die Krücke
Lettg. n. BielU.: klibais uzkāp[j] aklajam ar visiern saviem skruķiem uz platās muguras Bankins Šis un tas I, 1. kab tu sazaliektib kai s. (poln. "jak hak") Ulanowska Łotysze 11.

Avots: EH II, 513

šņir̂kstêt Saikava, šņir̂kstêt ² (daneben das Praesens šņir̃kst) Schibbenhof, -u, -ẽju, = snirkstêt, ņirkstêt, knirschen U. unter snirkt: zuobi sacirtās, šnirkstēja kâ zvē̦ram A. Brigader Daugava I, 837. aiz dusmam (sāpem) zuobus griež, ka šņirkst vien Fest. šņirkst sniegs zem kājam Saikava, Sessw. pa šņirkstuošuo sniegu Veselis Saules kapsē̦ta 193. šnirkstuošiem . . . zābaciņiem pa grantē̦tuo .., ceļu aizgājusi 71. nazis šņir̂kst gar akmeni ve̦lkuot Mar. izkapts šņirkst zemē Laud. zem zābakiem šņirkstēja kluona zvirgzdi Jauns. III, 41, Lennew., Wessen, (mit ir̂ ) Bers. suoļi . . . šņirkstēja uz sasalušā, sniegainā ielas bruģa Saul. Zalktis II, 42. viņa ēda, ka šņirkstēja (mit ir̂ Bers.) vien Saul. I, 57, maizē smiltis, zuobuos šņirkst Alswig., Fest., Smilten, Odsen, Salisb., Sermus, (mit ir̂ ² ) MSil. gaļa vēl nav gatava (ist noch nicht gar), šņirkst pa zuobiem Schibbenhof. stikls šņirkstē̦dams pārgriêž . . . kurpi Vēr. II, 1412, Ruj., Schwanb., Selsau, (mit ir̃ ) Grünw., (mit ir̂ ) Nötk., (mit ir̂ ² ) Stenden. šņirkstē̦dams pluosts piespiežas pie tilta A. Upītis J. 1. 34. kāpuostu un runkuļu lapu šņirkstēšana MWM. VIII, 594. sāk ravēt, pļauj ka šņirkst ² vien Stenden. Vgl. ņirkstêt.

Avots: ME IV, 95

sprigans: atdzīvuojas kâ nuovītusi puķe pēc spriganas ("?") lietus šalts Daugava 1939, S. 909; "dūšīgs; ikls">veikls" AP.; "spirgts, muodrs, čakls" Bers.

Avots: EH II, 559

sprikstins,

1): "veikls un kustīgs neliels luops vai cilvē̦ks" Auleja; ‡

2) "vaguols, kas save̦lkuoties augstu le̦c" Wessen; ‡

3) = knipis 1 Auleja.

Avots: EH II, 559

stabausis,

1): "ein steifer, trotziger Mensch"
Sermus; "ein Eigensinniger" Neuhausen; "ein plumpes, dummes, faules Wesen" Jērcēni; "neveikls, neapķērīgs cilvēks" Grünh.; "ein sehr ungeschickter, teilweise auch träger Mensch" Grundsahl; "sliņķis; nemākulis; stulbs, stīvs cilvē̦ks" Drobbusch, Ronneb., Salisb.; ‡

5) "luopiņš, īpaši jē̦rs ar ļuoti stīvām ausīm" Grünh.

Avots: EH II, 566

stablis,

1): "sauss prauls" Nautrēni; ‡

2) "stīvs, neveikls zirgs vai cilvē̦ks" Bērzgale. - stablis: stabļa für stabis: stabļa < stabja?

Avots: EH II, 567

stagaris,

1): ein gewisser Fisch
Kolberg, Pabbasch;

3): stagars Seyershof "liels, neveikls cilvē̦ks; liels priekšme̦ts": lieli stagari ir tie ciguriņi izauguši. Zur Etymologie s. auch Wood Postconson. w in Indo-European 124.

Avots: EH II, 567

stakāns (unter stakans II): "drukns, plecīgs, ļuoti stiprs, bet neveikls vīrietis" Saikava.

Avots: EH II, 569

‡ ste̦bē̦ns "nuopuvis kuoka stumburs; sapuvis bluķē̦ns; (fig.) truls, neveikls cilvē̦ks" Nötk.; brāļa bē̦rni kai ste̦bē̦ni ("?") Tdz. 37891, 1 var.

Avots: EH II, 575

‡ stel˜berĩgs Salis "ikls">neveikls".

Avots: EH II, 576

I stem̂pis ² ,

1): "re̦sns, lē̦ns, neveikls cilvē̦ks" (mit em ) Ermes; ‡

3) "stampa saspaidīšanai" (mit em ) Libau.

Avots: EH II, 576

stikla, s. stikls.

Avots: ME IV, 1066

švĩkains Ahs. n. RKr. XVII, 57, C., Jürg., PS., mit (eingeritzten) Streifen versehen : š. stikls, galds. š. cilindrs Daugava v. J. 1928, S. 991. zaļgani švīkainiem aizkariem Zalktis v. J. 1908, No 4, S. 18. le̦dus jau švīkains, -drīz izies Thorensberg. šuovakar ir švīkains gaiss Gr.-Sessau.

Avots: ME IV, 118

sviklis (unter svikls): auch Janš. Mežv. ļ. I, 12.

Avots: EH II, 617

svirplis "?": tik veikls kâ svirplis Alm. Rud. 77. Maša nuoslīdēja kâ svirplis pa trepēm A. v. J. 1900, S. 875. lai tik zē̦ns guļ, gan nuo rīta tas ies kâ svirplis Alm. Gleich li. svirplỹs "die Grille"?

Avots: ME III, 1161, 1162

‡ II tàmza ² Meiran "tūļa, neveikls cilvē̦ks". Vgl. tàmža ² II.

Avots: EH II, 666

tèiciêns, das einmalig Gesagte, der Ausspruch; ein Geredetes, Gerede U.; Aussprache U.: teiciet katrs tikai savu nuoteiktu teicienu! Dīcm. pas. v. I, 41. brīnuma teiciens, wunderbare Redegabe, Beredtsamkeit (ein konkreter Fall, nicht als abstrakte Eigenschaft) U. tev ir labs apķēriens un veikls teiciens Janš. Dzimtene ² I, 299.

Avots: ME IV, 155

teļaks Bers., Golg., teļaks U., Mag. XIII, 2, 50, 57, = teļāks, Schimpfwort Mag. XIII, 2, 57, Bers.; ein roher Mensch Neik. n. U., Mag. XIII, 2, 50, "ikls">neveikls, jē̦ls cilvē̦ks" Golg.

Avots: ME IV, 161

ticis (li. tìkęs "wohlgeraten"), f. tikusi, auch tikušs Warkl., Part. praet. act. zu tikt I, = ikls">tikls: Sprw. tikušam sēnes aug, netikušam kāti vien Br. sak. v. 1077. es tikuse darbeniece (Var.: laba darba meita) BW. 7013, 1 var. es tikuse mātes meita 7276, 2. kam tā (= māsiņa) auga netikuse, kam staigāja neraže̦na? 5731. audz, mana pādīte, audz labi tikuse! tikušas lūkuo bajāru dē̦li 1456. tāda māte, tāda meita, abas divas netikušas: dzīva vilna pūriņā, ciemā te̦k villainīšu 6917, 3. pašam meitu brāķmanim nav tikusi ligaviņa 21318, 3 var. maza biju, bet tikusi 7522. netikuša (für netikusi) tā meitiņa, kās man pate dāvājās 11154, 2. kupa liela dziedātāja, tā tikusi darbiņā VL. aus Kalleten. tikuši vīri (fleissige Männer) Glück I. Chron. 27, 9. ticis saimnieks Ob.-Bartau. kāds ticis (wohlgeartet) puisis! St. ticis suns Gramsden. esi rātna, paklausīga uiz tikusi! Kaudz. M. 4. visādi ticis vīrs LP. VI, 849. viņš ... būs katrā darbā krietns darītājs un vaduonis, juo viņš ir vispār ticis jauneklis Janš. Dzimtene V, 249. māte je̦m drēbītes līdz baznīcā, lai bē̦rns būtu ticis darbā JK. VI, 37. caur tikušu strādāšanu . . . sakrājis Lautb. Luomi 167. tikuša (für tikusi) paskubināšana ūz atgriešanu nuo grē̦kiem Glück Zephanja 2. - Adv. tikuši,

a) gehörig, wacker, hurtig, fleissig, anständig
U.: strādāja tikuši Glück Nehem. 3, 20; Kaudz. M. 26. strādā tikuši un turies guodam! Saul. Daugava I, 54. es tikuši darbuojuos Glūck Judas 3 (ähnlich: Aps. VII, 25). ja jūs tikuši klausīsiet Glück II Mos. 15, 26. tikuši uzlūkuot, fleissig aufsehen Elv.;

b) "gar bald"
Manz. Lettus.

Avots: ME IV, 180

‡ tiklīgs, = tikls: mīlīga, tiklīga ... jaunekle Dünsb. Apakš ziemas svētku eglītes III, 15.

Avots: EH II, 680

tikrs (li. tìkras "recht, echt", apr. tickars [fem. tickra] "recht"), recht, Erz-Lng., Für. I; gut, tauglich Rutzau; wert: tikrs zaglis, Erzdieb Für. I. tikrs viltnieks, Erzketzer ebenda. Jē̦kabs ir krietns un tikrs zē̦ns katrā vietā Janš. Bandavā II, 230. pašu nuovadā nav ne˙vienas meitas tevis tikras - tās ir visas nabadzes Janš. Čāp. 12. cirvis šeit tam tikrais, das Beil ist hier(zu) gut Rutzau. Vgl. auch tam tikram. Zu tèikt (s. dies); urspr. etwa: passend (vgl. tikls).

Avots: ME IV, 183

‡ topums Lems. "kaut kas re̦sns un neveikls, kas tup un sēž": sēž kâ t. tas t. iesēdies pašā ceļā, - netiek ne gaŗām.

Avots: EH II, 688

I trapjš (li. trapùs "spröde, leicht brechend"),

1) Adj., = trapans 1, verwittert, morsch, brüchig Wid., Am- , boten, Pampeln, Rutzau: tev, alksnīt, trapja (Var.: trausla) miza BW. 31508; I, 11841, 3; "vārīgs, ikls">bikls, neizturīgs" Gramsden;

2) Subst.; = trapans 2 Assiten, Dunika. Wenn ursprünglich etwa "zerstampft, weich gedrückt", etwa zur Wurzel von trapa I?

Avots: ME IV, 223

tumaļa, comm., einer, dem die Arbeit nicht vonstatten geht Vīt., ein Unentschlossener Kav., "ikls%20cilv%C4%93%CC%A6ks">neveikls cilvē̦ks" Ruhental. Zu tauņât II.

Avots: ME IV, 261

‡ IV ulis AP. "veikls cilvē̦ks (sevišķi bē̦rns), kas visur var pielīst" (nicht pejorativ). Identisch mit ulis I?.

Avots: EH II, 712

vamzîgs,

1) sich warm anzukleiden liebend
(mit am̃ ) C.;

2) schlecht anliegend,
(Grünwald, mit am̃ ), dick (von Kleidern gesagt) Trik., Schibbenhof (mit am̃): neglīti uzšūts praks tiek saukts par vamzīgu Frauersb.;

3) unbeholfen ("ikls">neveikls, lempīgs") Kokn., N.Schwanb. (mit àm ^2), Grünwald, Nötk., Trik., Schibbenhof (mit am̃).

Avots: ME IV, 467

vārtîkls ² Dunika, das Spinngewebe: Zu vāris I . tikls.

Avots: ME IV, 510

vedîgs, was sich gut anlässt U.; geschickt Frauenb., Golg., Sessw.: veikls un vedīgs bē̦rns U. vedīgs cilvē̦ks Golg., Sessw. vedīgs puisis Frauenb. luokuos vē̦trā brīvi,... e̦smu vedīga (von einer Tanne gesagt) Lautb. Vidv. II, 35. vedīgs laiks, gutes Erntewetter (zum Einführen) U.

Avots: ME IV, 521

vèikt (li. veĩkti "machen") C., Serbigal, Wolm., (mit eĩ ) Iw., Lin., (mit èi ² ) Bers., KatrE., Kl., Preili, Prl., Saikava, Sehren, (mit eî ² ) AP., Ruj., Salis, -cu, einen glücklichen Ausschlag erringen L.; ausrichten U.; besiegen, bezwingen U., Spr., bewältigen (unbek. in Dond., Dunilta, Oknist, Salisb., Schwanb., Selg., Stenden, Wainsel, Wandsen): darbus veikt LP. IV, 145. nevarēs darāmuo darbu veikt VI, 435. darbs vienā nāktī veicams VII, 1320, durakam nācies mājas kuopu veikt VI, 345. guodam veikuši... uzde̦vumu Stari III, 34. mednieks zin, kâ lapsu veikt JR, III, 33. Sprw.: divi ir lāci veic Br. sak. v. 592. salielījies ar gudrību viņu veikt LP. V, 97. aizsteidzies ar bīstaragu sumburu veikt 346. varēju puišus veikt BW. 2939. pruotu sāpes veikt Rainis Gō"tes dzeja 27. ilgi viņš ar tuo muocījās, bet... nevarēja veikt Vēr. II, 907. nevaram paši vis tik daudz veikt Kaudz. M. 41. dažs vēl divi gadi pēc tam nav varējis veikt mērnieku laiku miltu un salde̦numu 6. man beigtais un veiktais (beim Kartenspiel) Etn. I, 83. Refl. -tiês,

1) gedeihen
BI. (mit eĩ ), PS. (mit èI ), gelingen, guten Ausgang, Fortgang haben, vonstatten gehen U.: veicās (Var.: suokas) manai māmuliņai, man, meitiņai, neveicās BW. 6889, 4 var. man veicās ruoku darbs 7276. ar tām tautu me̦lnacēm nešķīrās, neveicās 312, 2. darbs vedās un veicās Etn. IV, 105. priekšdarbi veiknšies brangi LP. VII, 374. tev ar liniem veiksies 229. kâ ar ganīšanu veicas IV, 101, saimniekam... dzīvē neveicies VI, 49, valuoda veicās Kaudz. M. 79. ar valuodām visai neveicās Smilga Aizsnig. ceļi 22. vēžuošana negribējuse lāgā veikties LP. III, 103. lai aitas labi veicas BW. III, 1, S. 17. spirgtāk atkal veicas iet JR. V, 103;

2) ringen, kämpfen:
tu ar šuo veikties gribi Zbiór XVIII, 490. veikdamies ar raganām Pas. III, 384 (aus Bikava). Subst. veikšanâs, Gedeihen, Fortgang U. Nebst veikls und vīkt "gedeihen" zu li. vikrùs "munter", véikus "geschwind", viẽkas "Lebenskraft" u. a., serb. vȉjek "Lebenszeit", got. weihan "kämpfen", an. veig "Kraft", ahd. weigar "sich widersetzend", ir. fichim "kämpfe", lat. vīcī "habe gesiegt", peruicāx "hartnäckig", (nach W. Schulze Quaest. ep. 495 ¹ und Bechtel Lexil. 132) gr. οὐχ ἐπιειχτός "unbezwinglich" u. a., s. Trautmann Wrtb. 339, Walde Vrgl. Wrtb. I, 232 f., Stokes Wrtb. 279, Fick Wrtb. III ⁴ , 408, Güntert Der ar. Weltk. 138. Anders (zu vīkne, vīcinât u. a.) Persson Beitr. 85 und Iľjinskij PФB. LXXVI, 244.

Avots: ME IV, 524, 525

‡ ve̦m̂pulis ² Salis n. FBR. XV, 64 und 79 "resnītis, piem., mazs, neveikls, re̦sns sivē̦ns vai kuce̦ns."

Avots: EH II, 770

vendîgs, geschickt (mit eñ) Nötk., Ruj.; anstellig, nicht bäurisch (mit eñ ) Grünw., (mit èn ² ) Bers., Grawendahl, Laud.; merkwürdig, sonderbar, komisch (aber dabei angenehm Erlaa), auffallend Lennew., Linden - Birsgaln, Wessen, Mag. XIII, 3, 64; Stockm. n. Etn. I, 121, Nerft, (mit eñ ) Grünw., Jürg., (mit èn ² ) Fehteln, Vīt.; schnakisch L., schnurrig Erlaa, Kokn. und Ruj. n. U., (mit èn ² ) Bers., Fest., Kl.: tad ir vendīgs, der ist mal sonderbar Mag. XIII, 2, 54. vendīga (merkwürdig, ungewohnt) runa, dziesma Jürg. kâ tu vendīgi runā! ebenda. vendīgi vārdi, sonderbare Worte Fest. viņa izturēšanās bij ļuoti vendīga (sonderbar) Vīt. ar... braukšanu gāja viņam pa˙visam vendīgi Vīt. 77. tam cilvē̦kam i[r] runa vendīga, i[r] uzvešanās vendīga (merkwürdig geschickt und wohlerzogen) Bers., Laud. vendīgs (Var.: vīzīgs) auga uozuoliņš vendīgā kalniņā: vara saknes, ze̦lta zari, sidrabiņa lapiņām BW. 34066, 21. brāleliņš... vendīgi (Var.: gudri) atsacīja 15193, 3. apmierina sevi vendīgajām duomām, ka... Plūd. Llv. II, 188. vendīgs līdzīgums... jautruo redzi krāpa MWM. VIII, 10. Aus d. wendig "munter, geschickt" (bei Frischbier II, 463); zur Bed. "komisch" vgl. veikls.

Avots: ME IV, 536, 537

verns,

3): "atjautīgs, veikls, ar labu uzstāšanuos" Kalnemois, Stom.

Avots: EH II, 772

viļîgs "ikls">mikls" Dond.: maize ļuoti viļīga, viļājas vien pa muti Dond, sniegs mīksts, viļīgs MWM. VII, 802.

Avots: ME IV, 598

I vīža Karls., das Vermögen, die Kraft Vīt., "ikls%20spars">veikls spars" Salis: man nav vaîrs tās vīžas kâ agrāki Erlaa. tam tik ir vīža uzņēmumu izvest galā Vīt. nuo tā ne˙kāda pļāvēja nav, viņam jau nav vīžas Salis. Abgeleitet von vīžât

I, oder aus liv. vītš "Lustigkeit"?

Avots: ME IV, 651

žir̃kls Palzmar, = žir̃gts, geschickt, gewandt (mit ìr ² ) Meselau, (mit ir̃ ) "ikls">ve̦se̦ls un veikls" Bauske: Natāle tapa žirkla Blaum. Pie skala ug. 97. žirklākas acis Aps. III, 4. - Subst. žir̃klums AP., Palzmar, (mit ìr ² ) Meiran, = žir̃gtums Aiviekste, Kalnmuiža, Lubn.; Beweglichkeit, Gewandthei (mit ìr ² ) Adl., Druw., Golg., Meselau, N. - Schwanb., Stom., Tirs.: uzpurinātais žirklums un ņiprums Blaum. Pie skala ug. 102. Vgl. die Notiz zu žirgts.

Avots: ME IV, 812

žukls (wo?) "slaiks, ikls">veikls". Vgl. šukls.

Avots: ME IV, 829

zvalsts,

1) "kas zvalstās" Vīt., (mit alˆ ) Bers., C., Erlaa, PS.; wer wankend geht
(mit alˆ ) Gr. - Buschh.; wer ungelenke Bewegungen hat (mit alˆ ) Lubn.; "slinks, ikls%20cilv%C4%93%CC%A6ks">neveikls cilvē̦ks" Nötk., (mit alˆ) Jürg.;

2) = svalsts 2, ein Herumtreiber, Faulenzer Bers., Bewershof, Nötk., N. - Peb., Pērse (mit alˆ ), C., Lennew., Sessw., Stockm., Vīt., Wessen: tas nav ne˙kāds strādnieks, tikai tāds zvalsts Nötk. vārtās kâ zvalsts ebenda.

Avots: ME IV, 764, 765

II zveiris "līču luoču gājējs, ikls%20cilv%C4%93%CC%A6ks">neveikls cilvē̦ks" Ellei, Sessau. Könnte zur gleichen Wurzel wie zveiris I gehören.

Avots: ME IV, 769